1. Noteikumi nosaka:

1.1. mobilizācijas plānošanas un plānu sistēmu;

1.2. mobilizācijas plānošanas apjomu valsts institūcijās un pašvaldībās un mobilizācijas plānošanas koordinācijas kārtību;

1.3. mobilizācijas plānu apstiprināšanas un precizēšanas kārtību;

1.4. mobilizācijas plānu dokumentu veidlapu paraugus (1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.pielikums);

1.5. Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības formējumu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto citu valsts institūciju, kā arī pašvaldību kompetenci.

2. Mobilizācijas plānošanas sistēmai ir šādi uzdevumi:

2.1. veicināt Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai;

2.2. veicināt mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu sagatavošanu un izmantošanu ārkārtējām situācijām paredzētos reaģēšanas pasākumos un ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas pasākumos, kā arī darbībai izņēmuma stāvokļa un kara gadījumā;

2.3. atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt to valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā, kuriem ir noteikts mobilizācijas pieprasījums.

3. Mobilizācijas plānošanas sistēma ietver valsts un pašvaldību institūcijas, Latvijas Republikā reģistrētās komercsabiedrības un fiziskās personas, kurām noteikti mobilizācijas pieprasījumi.

4. Mobilizācijas plānu sistēma ietver:

4.1. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu, Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plānus;

4.2. tautsaimniecības mobilizācijas plānu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānus;

4.3. Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļu “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus.

5. Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plāni ietver Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

6. Tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plāni ietver attiecīgās tautsaimniecības nozares valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai kara laikā.

7. Valsts (pašvaldības, komercsabiedrības) civilās aizsardzības formējuma mobilizācijas plāns ietver mobilizējamā civilās aizsardzības formējuma uzdevumus, izvēršanu gatavībai pildīt noteiktos uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā, nosaka attiecīgā formējuma struktūru, štatus, nepieciešamo materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu un vadību ārkārtēju situāciju, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā.

8. Aizsardzības ministrija:

8.1. koordinē Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plānošanu;

8.2. koordinē Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar citām valsts institūcijām un pašvaldībām mobilizācijas sagatavošanas jautājumos un mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

9. Ekonomikas ministrija:

9.1. plāno energoresursu un pirmās nepieciešamības rūpniecības preču valsts materiālo rezervju nomenklatūru un uzkrājamo resursu daudzumu;

9.2. plāno to tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā, kuri nepieciešami nodrošinājumam ar energoresursiem un pirmās nepieciešamības precēm;

9.3. sadarbībā ar pārējām ministrijām un pašvaldībām izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā tautsaimniecības mobilizācijas plānu;

9.4. koordinē mobilizācijas plānošanu ministrijas padotības iestādēs.

10. Iekšlietu ministrija:

10.1. koordinē mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānošanu;

10.2. koordinē mobilizācijas plānošanu ministrijas padotības iestādēs.

11. Pārējās ministrijas:

11.1. to kompetencē esošajās tautsaimniecības nozarēs plāno valsts materiālo rezervju sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā;

11.2. plāno to atbildībā esošo tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā;

11.3. koordinē mobilizācijas plānošanu to padotības iestādēs.

12. Pašvaldības:

12.1. piedalās Tautsaimniecības mobilizācijas plāna un Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļas “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” izstrādē;

12.2. koordinē mobilizācijas plānošanu attiecīgās pašvaldības padotības iestādēs.

13. Tautsaimniecības mobilizācijas plānu un Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu apstiprina Nacionālās drošības likumā un Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktajā kārtībā.

14. Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļu “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” apstiprina Valsts civilās aizsardzības plāna ietvaros Nacionālās drošības likumā noteiktajā kārtībā.

15. Šo noteikumu 13.punktā minētos mobilizācijas plānus un 14.punktā minēto Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļu “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” katru gadu līdz 1.aprīlim precizē tā valsts pārvaldes iestāde, kas to izstrādājusi.

16. Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plānus apstiprina un precizē attiecīgā Nacionālo bruņoto spēku veida vai vienības komandieris.

17. Tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānus apstiprina un precizē par attiecīgo nozari atbildīgais ministrs.

18. Mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministriju apstiprina šādā kārtībā:

18.1. valsts mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus apstiprina ministrs, kura padotībā esošā institūcija veido formējumu;

18.2. pašvaldību mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus apstiprina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

18.3. komercsabiedrību mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus apstiprina par komercsabiedrības darbības nozari atbildīgais ministrs.

19. Šo noteikumu 17.punktā minētos plānus izstrādā pēc Tautsaimniecības mobilizācijas plāna apstiprināšanas Ministru kabinetā.

20. Šo noteikumu 18.punktā minētos plānus izstrādā pēc sadaļas “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” iekļaušanas Valsts civilās aizsardzības plānā.