1. Autotransporta inspekcija (turpmāk — inspekcija) ir satiksmes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas veic autopārvadājumu uzraudzību un kontroli valstī. Inspekcija izveidota saskaņā ar valsts pārvaldes jomu un autopārvadājumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu autopārvadājumu atbilstību Latvijas un Latvijas Republikai saistošo normatīvo aktu prasībām.

2. Inspekcijai ir šādas funkcijas:

2.1. nodrošināt autopārvadājumu kontroli uz ceļiem un uzņēmumos;

2.2. apzināt ar autopārvadājumu kontroli saistītās problēmas, sagatavot priekšlikumus kontroles efektivitātes uzlabošanai un iesniegt tos Satiksmes ministrijā;

2.3. izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai autopārvadājumu kontroles jautājumos;

2.4. sniegt konsultācijas, ieteikumus un citu palīdzību ieinteresētajām institūcijām konkrētu ar autopārvadājumu kontroli saistītu problēmu risināšanā, piedalīties darba grupās un konferencēs;

2.5. sadarboties ar valsts, pašvaldību, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu inspekcijas darbības jomās;

2.6. piedalīties starptautiskajos sadarbības projektos autopārvadājumu kontroles uzlabošanas jomā;

2.7. nodrošināt valsts budžeta piešķirtā finansējuma mērķtiecīgu un efektīvu izlietošanu;

2.8. veikt citas autopārvadājumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

3. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, inspekcija atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus:

3.1. kontrolē komercpārvadājumu un pašpārvadājumu noteikumu ievēro­šanu;

3.2. kontrolē pasažieru pārvadājumu noteikumu ievērošanu (regulārie un neregulārie starptautiskie un tālsatiksmes pārvadājumi);

3.3. kontrolē starptautiskajos autopārvadājumu līgumos noteikto prasību ievērošanu;

3.4. kontrolē bīstamo kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu;

3.5. kontrolē kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumu ievēro­šanu;

3.6. kontrolē transportlīdzekļa faktisko masu, ass slodzi un gabarītus;

3.7. kontrolē autovadītāju darba un atpūtas režīma un tā reģistrēšanas ierīces lietošanas noteikumu ievērošanu;

3.8. kontrolē transportlīdzekļu riepu un sakabes stāvokli;

3.9. kontrolē, vai transportlīdzeklim noteiktajā termiņā ir veikta valsts tehniskā apskate;

3.10. kontrolē autoostu un citu līnijbūvju stāvokli un darbību, ja tās tiek izmantotas starptautisko un tālsatiksmes autopārvadājumu apkalpošanai;

3.11. nodrošina administratīvo pārkāpumu lietvedību;

3.12. organizē darbinieku mācības autopārvadājumu kontroles jomā;

3.13. pēc vienošanās ar attiecīgās pašvaldības un pārvadājumu kontroles dienestu veic minētā dienesta autopārvadājumu kontroles funkcijas;

3.14. izskata pārkāpumus starptautisko autopār­vadājumu jomā, pamatojoties uz dokumentiem, kuri saņemti no ārvalstu kontro­les iestādēm;

3.15. ja nepieciešams, sadarbojas un nodrošina informācijas apmaiņu ar citiem valsts un pašvaldību autopārvadājumu kontroles dienestiem, Valsts policiju, pašvaldību policiju, muitas iestādēm, Autotransporta direkciju, Valsts robežsardzi, Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts darba inspekciju. Par sadarbības veidu un apjomu attiecīgās institūcijas savstarpēji vienojas;

3.16. veic citus ar autopārvadājumu kontroli saistītos uzdevumus.

(MK 14.08.2007. noteikumu Nr.552 redakcijā)

4. Lai izpildītu noteiktos uzdevumus, inspekcijai ir šādas tiesības:

4.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt no privātpersonām uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

4.2. slēgt līgumus inspekcijas darbības nodrošināšanai;

4.3. īstenot citas autopārvadājumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

5. Inspekcijas inspektoriem ir šādas tiesības:

5.1. pieprasīt privātpersonām izpildīt to normatīvo aktu prasības, kas ir saistītas ar inspekcijas funkciju nodrošināšanu;

5.2. atbilstoši kompetencei apturēt un uzraudzīt pasažieru un kravu autopārvadājumus kontroles veikšanas vietās;

5.3. atbilstoši kompetencei sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem.

6. Inspektoriem, atklājot pārkāpumu, ir pienākums novērtēt situāciju un noteikt pārkāpuma raksturu, kā arī pieņemt lēmumu pārtraukt prettiesisko darbību (bezdarbību).

7. Inspekcijas darbu vada inspekcijas vadītājs.

8. Inspekcijas vadītājs pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas.

9. Inspekcijas vadītājs veido inspekcijas iekšējo organizatorisko struktūru.

10. Inspekcijas darbības tiesiskumu nodrošina inspekcijas vadītājs. Inspekcijas vadītājs ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

11. Inspekcijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot inspekcijas vadītājam attiecīgu iesniegumu. Inspekcijas vadītāja lēmumus par inspekcijas amatpersonu izdotajiem administratīvajiem aktiem vai par faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

(MK 13.02.2007. noteikumu Nr.111 redakcijā)

12. Inspekcijas vadītāja izdotos administratīvos aktus (izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos lēmumus) vai faktisko rīcību var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumus par inspekcijas vadītāja izdotajiem administratīvajiem aktiem (izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos lēmumus) vai par faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.

(MK 13.02.2007. noteikumu Nr.111 redakcijā)

13. Inspekcijas vadītājs ne retāk kā reizi gadā iesniedz satiksmes ministram pārskatu un analīzi par inspekcijas funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu.

14. Satiksmes ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par inspekcijas uzdevumu izpildi, kā arī par inspekcijas darbību.

15. Noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

(MK 13.02.2007. noteikumu Nr.111 redakcijā)

Noteikumos iekļautas normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Direktīvas Nr.2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu.