1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā bēglim piešķir un izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas un valsts valodas apguvei nepieciešamās izmak­sas, un kārtību, kādā personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, piešķir un iz­mak­sā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas, kā arī minēto pabalstu apmēru.

2. Pabalsta veidi un apmērs:

2.1. personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un bēglim (turpmāk — persona) izmaksā pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas Latvijas Republikā (turpmāk — uzturēšanās pabalsts). Pabalstu nosaka:

2.1.1. pilngadīgai personai — valsts noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

2.1.2. nepilngadīgai personai — 30% apmērā no valsts noteiktās minimā­lās mēnešalgas;

2.2. bēglim no septiņu gadu vecuma piešķir pabalstu valsts valodas apguvei. Pabalstu nosaka apmērā, kas sedz valsts valodas mācību faktiskās izmaksas, bet ne vairāk kā 35 latus mēnesī.

3. Lai saņemtu pabalstu, persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk — pārvalde) uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

3.1. lai saņemtu uzturēšanās pabalstu:

3.1.1. iesniegumu;

3.1.2. iztikas līdzekļu deklarāciju (pielikums);

3.2. lai saņemtu pabalstu valsts valodas apguvei, — iesniegumu.

4. Personas pienākums ir piecu darbdienu laikā informēt pārvaldi par izmaiņām personas iztikas līdzekļu deklarācijā norādītajās ziņās.

5. Pārvalde lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt pabalstu, ja personai ir cits iztikas avots (turpmāk — lēmums), pieņem divu nedēļu laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minēto dokumentu saņemšanas.

6. Personai ir tiesības apstrīdēt pārvaldes lēmumu Iekšlietu ministrijā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

7. Personai ir tiesības pārsūdzēt Iekšlietu ministrijas lēmumu tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

8. Uzturēšanās pabalstu pārvalde reizi mēnesī līdz desmitajam datumam pārskaita uz personas iesniegumā norādīto kredīt­iestādes kontu.

9. Uzturēšanās pabalstu nepilngadīgai personai pārskaita uz kredītiestādes kontu, ko iesniegumā norādījis viens no vecākiem.

10. Daļu no uzturēšanās pabalsta pārvalde pārskaita iestādei vai institū­cijai, kas nodrošina personu ar dzīvojamo telpu vai sniedz viņai komunālos pakalpojumus, saglabājot personai valsts noteikto garantēto iztikas minimumu.

11. Pārvalde pārtrauc izmaksāt uzturēšanās pabalstu, ja persona:

11.1. ir mirusi vai izsludināta par mirušu ar tiesas spriedumu;

11.2. noslēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai darba līgumu uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, uzsāk komercdarbību vai gūst citus ienākumus, kas nav mazāki par valsts noteikto minimālo mēnešalgu;

11.3. par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņem­šanu un atrodas ieslodzījumā;

11.4. iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas;

11.5. zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.

12. Ja konstatēta šo noteikumu 11.2. vai 11.4.apakšpunktā minēto nosacī­jumu iestāšanās, persona pārvaldes kontā iemaksā nepamatoti saņemto pabalstu.

13. Tieslietu ministrija rakstiski informē pārvaldi par šo noteikumu 11.3.apakš­punktā minētā nosacījuma iestāšanos.

14. Pabalstu valsts valodas apguvei pārvalde, pamatojoties uz saņemto rēķinu par pakalpojuma sniegšanu, pārskaita tās iestādes vai institūcijas kontā, kurā bēglis apgūst valsts valodu un kura nodrošina valsts valodas apguvi licencētas programmas ietvaros.

15. Pabalstu valsts valodas apguvei pārtrauc izmaksāt, ja bēglis:

15.1. apguvis valsts valodu pirmajā valsts valodas prasmes līmenī un saņēmis to apliecinošu dokumentu;

15.2. neattaisnotu iemeslu dēļ nav apmeklējis vismaz pusi nodarbību, par kurām pārvalde pārskaitījusi pabalstu;

15.3. zaudējis bēgļa statusu;

15.4. miris vai izsludināts par mirušu ar tiesas spriedumu.

16. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 10.septembra noteikumus Nr.417 “Noteikumi par pabalstu bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 131.nr.; 2004, 36.nr.).