1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, un kārtību, kādā tiek iesniegts un izskatīts tās personas lūgums par ģimenes atkalapvienošanu, kurai piešķirts alternatīvais statuss saskaņā ar Patvēruma likuma 35.panta pirmās daļas 2.punktu un kura pēc šī statusa piešķiršanas Latvijas Republikā ir uzturējusies vismaz divus gadus (turpmāk – persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss), kā arī izsniegtas uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem.

2. Ģimene var atkalapvienoties, ja tā ir izveidota pirms personas ierašanās Latvijas Republikā.

3. Lai ģimene varētu apvienoties, bēglis iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu departamentā (turpmāk – departaments) rakstisku iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu un noformē normatīvajos aktos, kas regulē izsaukumu apstiprināšanas kārtību, noteikto izsau-kumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kurā norāda visus ģimenes locekļus, kas vēlas atkalapvienoties ar ģimeni (turpmāk – izsaukums). Iesniegumā norāda ziņas par laulāto, nepilngadīgajiem neprecētajiem bērniem (arī adoptētajiem), kā arī pilngadīgajiem apgādībā esošajiem bērniem invalīdiem (arī adoptētajiem) (turpmāk – bērni). Iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā var iesniegt arī bēgļa laulātais un pilngadīgie bērni.

4. Papildus šo noteikumu 3.punktā minētajam iesniegumam bēglis departamentā iesniedz:

4.1. personu apliecinoša dokumenta (bēgļa ceļošanas dokumenta) kopiju, uzrādot oriģinālu;

4.2. laulības apliecības vai cita attiecīgajā valstī laulības faktu apstiprinoša dokumenta (turpmāk – laulības apliecība) kopiju;

4.3. laulātā un bērnu Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu kopijas;

4.4. bērnu dzimšanas apliecību kopijas.

5. Bēgļa ģimenes locekļi Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz:

5.1. normatīvajos aktos noteikto anketu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai;

5.2. Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

5.3. laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

5.4. bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

5.5. katra ģimenes locekļa divas fotogrāfijas (35 x 45 mm, attēlā personas sejai jābūt atsegtai, bez galvassegas).

6. Šo noteikumu 4.2., 4.4., 5.3. un 5.4. apakšpunktā minētajiem dokumentiem, ja tie izsniegti ārvalstīs, jābūt noteiktā kārtībā legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, izņemot gadījumus, ja dokumenti izsniegti ārvalstīs, ar kurām Latvijas Republikai saskaņā ar tai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem noteikta cita dokumentu spēkā esības kārtība. Ja attiecīgie dokumenti sastādīti svešvalodā, izņemot angļu, franču, krievu un vācu valodu, tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

7. Ja persona nevar iesniegt kādu no šo noteikumu 5.3. vai 5.4.apakš­punktā minētajiem dokumentiem un norāda pamatotu iemeslu, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība var pieņemt dokumentus ģimenes atkalapvienošanai bez attiecīgā dokumenta. Departaments iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu var izskatīt bez kāda no šo noteikumu 4.2., 4.4., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, ja persona norādījusi pamatotu iemeslu, kāpēc nav bijusi iespēja tādu iesniegt.

8. Lai ģimene varētu apvienoties, persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, departamentā iesniedz rakstisku lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu un noformē izsaukumu. Lūgumu par ģimenes atkalapvienošanu Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā var iesniegt arī tās personas laulātais vai pilngadīgie bērni, kurai piešķirts alternatīvais statuss.

9. Papildus šo noteikumu 8.punktā minētajam lūgumam persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, departamentā iesniedz:

9.1. personu apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

9.2. laulības apliecības kopiju;

9.3. laulātā un bērnu Latvijas Republikā atzītu derīgu ceļošanas dokumentu kopijas;

9.4. bērnu dzimšanas apliecību kopijas.

10. Tās personas ģimenes locekļi, kurai piešķirts alternatīvais statuss, Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā iesniedz:

10.1. normatīvajos aktos noteikto anketu uzturēšanās atļaujas pieprasī­šanai;

10.2. Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu;

10.3. laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

10.4. bērnu dzimšanas apliecību kopijas, uzrādot oriģinālus;

10.5. katra ģimenes locekļa divas fotogrāfijas (35 x 45 mm, attēlā perso­nas sejai jābūt atsegtai, bez galvassegas).

11. Šo noteikumu 9.2., 9.4., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minētajiem doku­mentiem, ja tie izsniegti ārvalstīs, jābūt noteiktā kārtībā legalizētiem vai apliecinātiem saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, izņemot gadījumus, ja dokumenti izsniegti ārvalstīs, ar kurām Latvijas Republikai saskaņā ar tai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem noteikta cita dokumentu spēkā esības kārtība. Ja attiecīgie dokumenti sastādīti svešvalodā, izņemot angļu, franču, krievu un vācu valodu, tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

12. Ja persona nevar iesniegt kādu no šo noteikumu 10.3. vai 10.4.apakš­punktā minētajiem dokumentiem un norāda pamatotu iemeslu, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība var pieņemt dokumentus ģimenes atkalapvienošanai bez attiecīgā dokumenta. Departaments iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu var izskatīt bez kāda no šo noteikumu 9.2., 9.4., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, ja persona norādījusi pamatotu iemeslu, kāpēc nav bijusi iespēja tādu iesniegt.

13. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība šo noteikumu 5. un 10.punktā minētos dokumentus, kā arī iesniegumu par ģimenes atkalapvienošanu, ko iesniedzis šo noteikumu 3.punktā minētais bēglis vai 8.punktā minētās personas (kurai piešķirts alternatīvais statuss) laulātais vai pilngadīgais bērns, nosūta departamentam.

14. Departaments izskata dokumentus, salīdzina tos ar tā rīcībā esošo informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa papildu ziņas no Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm, no ārvalstīm vai personas, kura dokumentus iesniegusi.

15. Departaments triju mēnešu laikā pēc visu dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu ģimenes atkalapvienošanai vai atteikumu to izsniegt (turpmāk – lēmums) un nosūta lēmumu Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, kā arī informē bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss, par pieņemto lēmumu.

16. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība informē bēgļa un personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ģimenes locekļus par departamenta lēmumu.

17. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, pamatojoties uz lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu bēgļa ģimenes locekļiem, izsniedz viņiem vienreizējo ilgtermiņa vīzu ar derīguma termiņu līdz 30 dienām. Pēc ierašanās Latvijas Republikā departaments izsniedz attiecīgajām personām pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas reģistrējama kārtībā, kāda noteikta bēglim.

18. Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, pamatojoties uz departamenta lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu tās personas ģimenes locekļiem, kurai piešķirts alternatīvais statuss, izsniedz viņiem vienreizējo ilgtermiņa vīzu ar derīguma termiņu līdz 30 dienām. Pēc ierašanās Latvijas Republikā departaments izsniedz minētās personas ģimenes locekļiem termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas sakrīt ar laiku, uz kādu izsniegta termiņuzturēšanās atļauja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss.

19. Bēglim, personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un iepriekš minēto personu pilngadīgajam ģimenes loceklim ir tiesības apstrīdēt departamenta pieņemto lēmumu, iesniedzot iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) priekšniekam viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

20. Bēglim, personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, un iepriekš minēto personu pilngadīgajam ģimenes loceklim ir tiesības pārsūdzēt tiesā pārvaldes priekšnieka pieņemto lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 10.septembra noteikumus Nr.418 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā notiek bēgļa ģimenes atkalapvienošana, kā arī tās personas ģimenes atkalapvienošana, kurai piešķirts alternatīvais statuss” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 131.nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2003.gada 22.septembra Direktīvas 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvie­nošanos.