Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumus Nr. 96 "Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos".
Ministru kabineta noteikumi Nr.596

Rīgā 2005.gada 16.augustā (prot. Nr.46 3.§)
Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
I.Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izstrādāta, apstiprināta un pārstāvēta Latvijas Republikas nacionālā pozīcija Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija), kā arī kārtību, kādā tiek koordinēta nacionālās pozīcijas izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana.

2. Nacionālā pozīcija ir Latvijas Republikas oficiālais viedoklis par Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu Eiropadomes, Eiropas Savienības Ministru padomes (turpmāk – Ministru padome), Ministru padomes komiteju vai darba grupu sanāksmju darba kārtībā iekļautu jautājumu, lai nodrošinātu Latvijas Republikas interešu ievērošanu Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

3. Instrukcija ir Latvijas Republikas pārstāvja darba dokuments nacionālās pozīcijas paušanai Ministru padomes komitejās vai darba grupās, kā arī Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās, ja Ministru padome ar tās pieņemtajiem tiesību aktiem pilnvarojusi Eiropas Komisiju īstenot Ministru padomes iz­strādātus noteikumus.

4. Atbildīgā iestāde ir valsts pārvaldes iestāde vai cita institūcija, kas atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 11.jūnija rīkojumā Nr.385 “Par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos” (turpmāk – Ministru kabineta rīkojums par kompetenču sadalījumu), attiecīgo institūciju nolikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajam kompetenču sadalījumam ir atbildīga par šo noteikumu 2. un 3.punktā minēto Eiropas Savienības institūciju attiecīgās sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu.

5. Līdzatbildīgā institūcija ir valsts pārvaldes iestāde vai cita institūcija, kas atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam par kompetenču sadalījumu, attiecīgo institūciju nolikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajam kompetenču sadalījumam ir līdzatbildīga par šo noteikumu 2. un 3.punktā minēto Eiropas Savienības institūciju attiecīgās sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu.

6. Atbildīgā iestāde nodrošina nacionālo pozīciju izstrādi un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām institūcijām, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

7. Ārlietu ministrija:

7.1. koordinē nacionālo pozīciju izstrādi un nodrošina, ka par visiem šo noteikumu 2.punktā minētajiem Eiropas Savienības institūcijās izskatāmajiem jautājumiem ir noteikta atbildīgā iestāde, kā arī, ja nepieciešams, pievērš atbildīgās iestādes uzmanību iespējamiem problēmu jautājumiem;

7.2. seko nacionālo pozīciju starpnozaru vienotībai un savstarpējai atbilstībai dažādos lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeņos Eiropas Savienībā;

7.3. nodrošina informācijas apriti, kas saistīta ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.

8. Atbildīgā iestāde atbilstoši tās noteiktajai iekšējai kārtībai nodrošina instrukciju Latvijas Republikas nacionālo interešu paušanai Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās izstrādi, saskaņošanu ar līdzatbildīgajām institūcijām, apstiprināšanu un pārstāvēšanu, kā arī minēto darbību koordinēšanu.

9. Nacionālās pozīcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes un saskaņošanas kārtību, instrukcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību starp Eiropas Savienības institūcijām, Latvijas Republikas Pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā (turpmāk – pārstāvniecība), Ārlietu ministriju un pārējām nacionālo pozīciju un instrukciju izstrādē iesaistītajām valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām nosaka Minis­tru kabineta instrukcija.

II.Nacionālās pozīcijas izstrāde un saskaņošana

10. Nacionālās pozīcijas izstrādā:

10.1. pirms attiecīgā jautājuma pirmreizējas izskatīšanas Ministru padomes darba grupā vai komitejā, izņemot gadījumus, ja izskatāmais jautājums nav saistīts ar Latvijas Republikas interesēm, neuzliek Latvijas Republikai nekādus pienākumus un nerada finansiālas saistības, ko apliecina atbildīgās iestādes kompetentā amatpersona;

10.2. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas Eiropadomē vai Ministru padomē;

10.3. ja pēc Eiropas Savienības dalībvalstu diskusijām nepieciešams izdarīt būtiskus grozījumus vai papildinājumus apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā.

11. Lai saskaņotu nacionālo pozīciju ar līdzatbildīgajām institūcijām, atbildīgā iestāde ar ministra rīkojumu izveido starpinstitūciju darba grupu, kurā iekļauj arī Ārlietu ministrijas pārstāvjus. Konkrētu jautājumu risināšanai starpinstitūciju darba grupā uzaicina ekspertus vai citu institūciju pārstāvjus.

12. Saskaņošanas termiņus nosaka atbildīgā iestāde atbilstoši Ministru kabineta instrukcijai. Ja starpinstitūciju darba grupā pārstāvētā valsts pārvaldes iestāde vai cita institūcija atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu, nacionālā pozīcija uzskatāma par saskaņotu.

13. Ja ir paredzama nacionālajā pozīcijā iekļautā jautājuma finansiāla ietekme uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetiem, atbildīgā iestāde nacionālo pozīciju saskaņo ar Finanšu ministriju (ja skar valsts budžetu) vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (ja skar pašvaldību budžetus). Ja noteiktajā termiņā Finanšu ministrija un/vai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nesniedz atzinumu, tad nacionālā pozīcija uzskatāma par saskaņotu.

14. Šo noteikumu 11.punktā minētajās starpinstitūciju darba grupās deleģētie pārstāvji ir pilnvaroti tās valsts pārvaldes iestādes vai citas institūcijas vārdā, kuru viņi pārstāv, pieņemt lēmumu par nacionālo pozīciju saskaņošanu attiecīgajā jautājumā atbilstoši savai kompetencei.

15. Ja Eiropas Savienības tiesību akts vai cits jautājums, par kuru tiek izstrādāta nacionālā pozīcija, ir vairāku valsts pārvaldes iestāžu kompetencē vai tas būtiski skar Latvijas Republikas intereses, atbildīgā iestāde:

15.1. iesniedz nacionālās pozīcijas projektu konceptuālai izskatīšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē Eiropas Savienības jautājumos;

15.2. noteiktā kārtībā iesniedz nacionālās pozīcijas projektu apstiprināšanai Minis­tru kabinetā:

15.2.1. ja Vecāko amatpersonu sanāksmē Eiropas Savienības jautājumos nav panākta vienošanās (šo noteikumu 15.1.apakš­punkts);

15.2.2. ja to pieprasa Ministru kabineta loceklis.

16. Nacionālās pozīcijas projekta konceptuālu izskatīšanu Vecāko amatpersonu sanāksmē vai apstiprināšanu noteiktā kārtībā Ministru kabinetā var ierosināt arī citas valsts pārvaldes iestādes vai citas institūcijas.

17. Ja nacionālo pozīciju projektu izstrādes gaitā nav iespējams vienoties par kompetenču sadalījumu vai jebkuru citu ar nacionālajām pozīcijām saistītu jautājumu, to izskata Vecāko amatpersonu sanāksmē Eiropas Savienības jautājumos.

18. Ja Vecāko amatpersonu sanāksmē Eiropas Savienības jautājumos vienošanās nav panākta (šo noteikumu 17.punkts), jautājumu noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministru kabinetā jautājumu izskata arī, ja to ierosina Minis­tru kabineta loceklis.

III.Nacionālo pozīciju apstiprināšana un pārstāvēšana

19. Nacionālās pozīcijas apstiprina:

19.1. atbildīgais ministrs, ja nacionālās pozīcijas ir izstrādātas šo noteikumu 10.1. un 10.3.apakšpunktā minētajos gadījumos;

19.2. Ministru kabinets, ja nacionālās pozīcijas ir izstrādātas šo noteikumu 10.2.apakšpunktā minētajā gadījumā vai to pieprasa Ministru kabineta loceklis;

19.3. atbildīgais ministrs, ja nacionālās pozīcijas jāapstiprina steidzami un, ņemot vērā steidzamību, nav iespējams izpildīt šo noteikumu 11., 12. un 13.punktā noteiktās saskaņošanas prasības vai 19.2.apakšpunktā minētās prasības. Pirms nacionālās pozīcijas paušanas atbildīgais ministrs par to informē Ministru prezidentu, Saeimu un līdzatbildīgās institūcijas.

20. Atbildīgais ministrs atbilstoši savai kompetencei ziņo Ministru kabinetam par aktuālajiem attiecīgajā Ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem.

21. Latvijas Republikas pārstāvja dalībai Pastāvīgo pārstāvju komitejā, Politiskajā un drošības komitejā, Īpašajā lauksaimniecības komitejā, Ekonomikas un finanšu komitejā, kā arī citos gadījumos, ja Ministru padomes darba grupa sagatavo Ministru padomē izskatāmos jautājumus, neiesaistot Pastāvīgo pārstāvju komiteju, instrukcija ir obligāta, un to izstrādā atbildīgā iestāde saskaņā ar Minis­tru kabineta instrukciju.

22. Instrukciju Latvijas Republikas pārstāvim attiecīgajā Ministru padomes komitejā vai darba grupā, izņemot Pastāvīgo pārstāvju komiteju, izstrādā atbildīgā iestāde.

23. Instrukciju Latvijas Republikas pārstāvim Pastāvīgo pārstāvju komitejā izstrādā atbildīgā iestāde par konkrēto sanāksmes darba kārtības jautājumu, saskaņojot to ar Ārlietu ministriju. Instrukcijas apkopo un Latvijas Republikas pārstāvim Pastāvīgo pārstāvju komitejā nosūta Ārlietu ministrija.

24. Latvijas Republikas pārstāvis attiecīgajā Ministru padomes sanāksmē, Minis­tru padomes komitejā vai darba grupā 48 stundu laikā, bet, ja attiecīgajā sanāksmē izskatītais jautājums ir steidzams, – 24 stundu laikā pēc sanāksmes Ministru kabineta instrukcijā noteiktajā kārtībā nosūta atbildīgajai iestādei, Ārlietu ministrijai un pārstāvniecībai dienesta ziņojumu par sanāksmes rezultātiem.

25. Eiropadomē (valstu un valdību vadītāju līmenī) Latvijas Republiku pārstāv Ministru prezidents.

26. Ministru padomes sanāksmē Latvijas Republiku pārstāv Ministru kabineta loceklis atbilstoši kompetencei un attiecīgās Ministru padomes sanāksmes darba kārtībai. Ja Ministru kabineta loceklis nevar piedalīties Ministru padomes sanāksmē, viņu aizvieto cits Ministru kabineta loceklis vai pārstāv ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, pārstāvniecības vadītājs vai pārstāvniecības vadītāja vietnieks.

27. Iestāde, kas ir atbildīga par Minis­tru padomes komiteju un darba grupu atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam par kompetenču sadalījumu, norīko šajās komitejās un darba grupās savu pārstāvi, informējot par to Ārlietu ministriju un pārstāvniecību. Ja Ministru padomes komitejās un darba grupās tiek izskatīts jautājums, par kuru atbilstoši iestāžu nolikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajam kompetenču sadalījumam ir atbildīga atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam par kompetenču sadalījumu noteiktā līdzatbildīgā institūcija, pārstāvis tiek norīkots, iestādēm savstarpēji vienojoties.

28. Ja nepieciešams, šo noteikumu 27.punktā minētās iestādes Ministru padomes komitejās un darba grupās var norīkot tās padotībā esošās iestādes pārstāvi vai privāto tiesību subjekta pārstāvi, ja tas veic valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.

29. Šo noteikumu 26., 27. un 28.punktā minētie pārstāvji ir atbildīgi par nacionālās pozīcijas paušanu attiecīgajā Ministru padomes sanāksmē, Ministru padomes darba grupā vai komitejā atbilstoši apstiprinātajai nacionālajai pozīcijai vai instrukcijai.

IV.Saeimas līdzdalība

30. Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā atbildīgā iestāde atbilstoši tās kompetencei informē Saeimu par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar Ministru padomes darbu.

31. Atbildīgā iestāde Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā nacionālo pozīciju saskaņo ar Saeimas Eiropas lietu komisiju pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas Eiropadomē vai Ministru padomes sanāksmē vai citā jautājuma izskatīšanas stadijā, ja jautājums būtiski skar Latvijas Republikas intereses.

V.Nevalstisko organizāciju un sociālo partneru līdzdalība

32. Atbildīgās iestādes informē nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus par iestāžu kompetencē esošajiem Eiropas Savienības institūciju sanāksmju darba kārtības jautājumiem un nacionālo pozīciju attiecīgajā jautājumā.

33. Ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecīgās nozares jautājumu nepieciešams saskaņot ar nevalstiskām organizācijām vai sociālajiem partneriem, to pārstāvji tiek iekļauti šo noteikumu 11.punktā minētajās starpinstitūciju darba grupās.

34. Citos gadījumos nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri šo noteikumu 11.punktā minētajās starpinstitūciju darba grupās tiek iekļauti atkarībā no tajās izskatāmajiem jautājumiem.

VI.Noslēguma jautājumi

35. Atzīt par spēku zaudējušiem Minis­tru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumus Nr.286 “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 86.nr.).

36. Starpinstitūciju darba grupas (šo noteikumu 11.punkts), kuras atbildīgajās iestādēs izveidotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, turpina darbu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

37. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.septembri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ārlietu ministrs A.Pabriks
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 596Pieņemts: 16.08.2005.Stājas spēkā: 01.09.2005.Zaudē spēku: 01.03.2009.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 131, 19.08.2005.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
114689
01.09.2005
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva