Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr.497

Rīgā 2005.gada 5.jūlijā (prot. Nr.38 18.§)
Noteikumi par valsts parāda un pašvaldību parādu uzskaites klasifikāciju
Izdoti saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
11.panta 2.punktu un 43.panta pirmo daļu
1. Vispārīgie noteikumi

1. Noteikumi nosaka vienotu valsts parāda un pašvaldību parādu (turpmāk— parāds) uzskaites klasifikāciju (1. un 2.pielikums) valsts budžeta un pašvaldību budžetu plānošanai, uzskaitei un pārskatu sagatavošanai.

2. Parāda uzskaites klasifikācija valsts un pašvaldību budžeta iestādēs (turpmāk — klasifikācija) nosaka parāda iedalījumu pēc saistību un kreditoru tipa, lai nodrošinātu informācijas sistematizēšanu, apkopošanu un analīzi.

3. Klasifikācija nodrošina iespēju analizēt budžeta līdzekļu izlietojumu un uzskaiti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs.

2. Klasifikācija pēc kreditora tipa

4. Klasifikācijas kategorijās pēc kreditora tipa uzskaita dažādas parāda saistības. Klasifikācijas pozīcijas aptver visu finanšu maksājumu plūsmu starp dažādiem valsts un pašvaldību budžetiem, finanšu un citām iestādēm un organizācijām, kuru veido minēto valsts un pašvaldību, finanšu un citu iestāžu un organizāciju finanšu saistības (izņemot saistības, kas rodas, īstenojot valsts ekonomisko politiku).

2.1. Iekšējais parāds

5. Klasifikācijas sadaļā “Iekšējais parāds” uzskaita visas parāda saistības, kuras rodas starp dažādiem valsts pārvaldes līmeņa budžetiem un ekonomis­kajām vienībām atbilstoši klasifikācijas sadalījumam, t.i., valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta līdzekļiem.

6. Klasifikācijas kategorijā “Citām valsts pārvaldes struktūrām” uzskaita visas parāda saistības, kas noformētas līgumu veidā ar norādītu atmaksas ter­miņu, pret jebkuru budžeta līmeni, aizņēmumu, atmaksu, vērtspapīru pārdošanu un izpirkšanu, kā arī to valdības (pašvaldības) izlaisto vērtspapīru apjoma izmaiņas, kurus iegādājušies citu budžetu (valsts vai pašvaldības budžetu) līmeņu vai viena budžeta līmeņa dažādu budžetu veidu pārvaldes iestādes, lai uzlabotu savu finanšu likviditāti. Šajā klasifikācijas kategorijā ietvertās valsts parāda saistības netiek uzskaitītas, konsolidējot valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta pārskatus. Tomēr šajā klasifikācijas kategorijā neuzskaita tās parāda saistības, kuru īpašnieki ir valsts un pašvaldību nefinanšu komercsabiedrības un valsts finanšu institūcijas.

7. Klasifikācijas kategorijā “Latvijas Bankai” uzskaita visas prasības un parāda saistības, tiešos aizdevumus un avansa maksājumus, kā arī valsts pārvaldes īpašumā esošos valdības vērtspapīrus. Šajā klasifikācijas kategorijā uzskaita arī Starptautiskā valūtas fonda saistības, jo Starptautiskā valūtas fonda pamatfunkcija ir naudas un kredītu līdzekļu regulēšana. Tāpēc jebkuri finanšu pārskaitījumi, kas atspoguļojas valdības kontos saistībā ar Starptautisko valūtas fondu, jāuzskaita kā saistības ar Latvijas Banku. Šajā klasifikācijas kategorijā neuzskaita tās parāda saistības, kuru īpašnieki ir naudas–kredīta regulēšanas institūcijas, ja tās ir valsts fiskālie aģenti vai aģenti, kuri valsts vārdā piedzen parādus.

8. Klasifikācijas kategorijā “Komercbankām” uzskaita visus tiešos aizņē­mumus un avansa maksājumus, kurus valsts un pašvaldību budžets, valsts budžeta un pašvaldību budžeta iestādes saņēmušas no komercbankām, kā arī komercbanku īpašumā esošos valsts vai pašvaldību izlaistos vērtspapīrus. Šajā klasifikācijas kategorijā nedrīkst klasificēt to valsts vai pašvaldību izlaisto vērtspapīru apjomu, kurus iegādājušies komercbanku klienti un kurus tie uzglabā komercbanku kontos. Šo vērtspapīru apjomu atspoguļo atbilstoši to faktisko īpašnieku klasifikācijas kategorijām (valsts pārvaldes nefinanšu iestādes, nefinanšu komersanti, nefinanšu juridiskās un fiziskās personas).

9. Klasifikācijas kategorijā “Pārējais iekšējais parāds” klasificē visas parāda saistības pret jebkuru iepriekš neklasificētu finanšu iestādi, izņemot citas valsts pārvaldes struktūras, naudas–kredīta regulēšanas institūcijas un komerc­bankas. Šajā klasifikācijas kategorijā norāda visas parāda saistības, kuras veidojas ar apdrošināšanas sabiedrību, dažādu rezerves un pensiju fondu starpniecību, kas funkcionē ārpus valsts sektora.

10. Klasifikācijas kategoriju “Iekšējā parāda novērtēšanas korekcijas” lieto, ja pārskatos, kurus iegūst no dažādiem informācijas avotiem, vērtspapīru turētājs vērtspapīru vērtību norāda pēc iegādes vai faktiskās tirgus cenas, bet pārvaldes iestādes to norāda pēc nominālās vai dzēšanas cenas. Tāpēc ir nepieciešamas vērtspapīru summas novērtēšanas korekcijas.

2.2. Ārējais parāds

11. Klasifikācijas sadaļā “Ārējais parāds” uzskaita visas tās nedzēstās parāda saistības ar fiksēto termiņu, kuru turētāji ir nerezidenti.

12. Klasifikācijas kategorijā “Pasaules ekonomiskās attīstības organizā­cijām” norāda visas parāda saistības starptautiskajām attīstības organizācijām (piemēram, Pasaules bankai, Āzijas attīstības bankai), kuras apvieno dažādas dalībvalstis, un līdz ar to parāda saistības nevar attiecināt uz kādas konkrētas valsts valdību.

13. Klasifikācijas kategorijā “Ārvalstu valdību pārvaldes iestādēm” uzskaita parāda saistības ārvalstu valdību pārvaldes iestādēm un to struktūrām, iekļaujot kredītiestādes, kuru fondi pilnībā ir veidoti no valsts līdzekļiem. Šajā klasifikācijas kategorijā norāda parādu, kurš jāatmaksā gan ārvalstu, gan nacionālajā valūtā.

14. Klasifikācijas pozīcijā “Pārējais ārējais parāds” uzskaita visas parāda saistības, kuras pieder nerezidentiem (izņemot pasaules ekonomiskās attīstības organizācijas un ārvalstu pārvaldes institūcijas):

14.1. klasifikācijas pozīcijā “Banku aizdevumi un avansa maksājumi” norāda valsts un pašvaldību saistības bankām–nerezidentiem, kuras veido banku aizdevumi un avansa maksājumi. Šajā klasifikācijas kategorijā iekļauj valsts vērtspapīrus, kuri neapgrozās tirgū vai nav piemēroti tam. Daudzos gadījumos banku–nerezidentu pašu aktīvi ir tādu valsts vērtspapīru veidā, kuri paredzēti apgrozībai un attiecībā pret kuriem bankas var uzstāties kā garanti, brokeri vai pagaidu turētāji, tāpēc šos vērtspapīrus nevar izdalīt atsevišķā kategorijā un tie jānorāda kā pārējais ārējais parāds;

14.2. klasifikācijas kategorijā “Piegādātāju kredīti” iekļauj tiešās līgum­saistības ar fiksēto termiņu starp valsts pārvaldes iestādēm un piegādātājiem–nerezidentiem, kuras noslēgtas kredīta veidā par valsts iepirkumiem. Šajā klasifikācijas kategorijā nav jānorāda neapmaksātie vekseļi, kuri izdoti piegādā­tājiem–nerezidentiem un nav noslēgti kā līgumsaistības ar fiksēto termiņu.

15. Klasifikācijas kategorijā “Ārējā parāda novērtēšanas korekcijas” datu novērtējums var atšķirties, ja dati par atsevišķiem kreditoriem–nerezidentiem, kuri ir valsts parāda saistību turētāji, un pārskati par kopējo ārējā parāda lielumu ir saņemti no dažādiem avotiem. Vērtspapīru summu, kura norādīta vērtspapīru turētāju rēķinos, norāda pēc iegādes vai faktiskās tirgus cenas, bet pārvaldes iestādes to norāda pēc nominālās vai dzēšanas cenas, tāpēc vajadzīgas vērtspapīru summas novērtēšanas korekcijas.

3. Klasifikācija pēc saistību veida

16. Klasifikācijas kategorijās pēc saistību veida iekļauj visas tās tiešās līgumsaistības starp pārvaldes struktūrām un citiem ekonomikas sektoriem, kuras pārvaldes iestādēm jādzēš noteiktā datumā.

3.1. Iekšējais parāds

17. Klasifikācijas sadaļā “Iekšējais parāds” iekļauj pārvaldes struktūru visas tiešās nedzēstās parāda saistības pret rezidentiem.

18. Klasifikācijas kategorijā “Ilgtermiņa obligācijas” norāda vērtspapīrus, kuri atrodas rezidentu īpašumā un kuru dzēšanas termiņš ir ilgāks par gadu. Tādiem vērtspapīriem ir fiksētā procentu likme vai procentu likme, kura piesaistīta kādam indeksam. Ilgtermiņa obligācijas jādzēš tajā datumā, kurš noteikts emisijas paziņojumā. Šajā klasifikācijas kategorijā norāda arī vidēja termiņa obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir no viena līdz pieciem gadiem.

19. Klasifikācijas kategorijā “Īstermiņa parādzīmes un vekseļi” iekļauj vērtspapīrus, kuri atrodas rezidentu īpašumā un kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz gadu. Šie vērtspapīri paredzēti publiskai apgrozībai, un procentus par šiem vērtspapīriem aprēķina attiecībā pret to nominālvērtību. Šos vērtspa­pīrus dzēš pēc nominālvērtības tajā datumā, kurš noteikts emisijas paziņojumā.

20. Klasifikācijas kategorijā “Ilgtermiņa aizņēmumi, kas nav attiecināmi uz citiem klasifikācijas veidiem” uzskaita no rezidentiem saņemtos aizņēmumus, kuru dzēšanas termiņš ir ilgāks par gadu un kas nav nodrošināti ar tirgus vai apgrozībai paredzētiem vērtspapīriem. Šajā klasifikācijas kategorijā iekļauj jebkurus no bankām un piegādātājiem–rezidentiem saņemtos aizņēmumus ar fiksētu termiņu. Šajā klasifikācijas kategorijā norāda arī visas apgrozībā neesošās ilgtermiņa parāda saistības, ko īsteno pārvaldes struktūras.

21. Klasifikācijas kategorijā “Īstermiņa aizņēmumi un avansa maksājumi, kas nav attiecināmi uz citiem klasifikācijas veidiem” uzskaita no rezidentiem saņemtos aizņēmumus, kuru dzēšanas termiņš nepārsniedz gadu un kas nav nodrošināti ar tirgus vai apgrozībai paredzētiem vērts­papīriem. Šajā klasifikā­cijas kategorijā norāda no bankām un piegādātājiem saņemtos īstermiņa aizņēmumus un avansa maksājumus, izņemot kārtējo parādu par neapmaksātām saistībām, kas nav noformētas līgumu veidā ar norādītu atmaksas termiņu.

22. Klasifikācijas kategorijā “Pārējās iekšējās saistības” iekļauj pārējās pārvaldes struktūru līgumsaistības pret rezidentiem, kuras nav iekļautas iepriekš minētajās kategorijās. Piemēram, šajā klasifikācijas kategorijā iekļauj banku līdzekļu izmantošanu pēc noteiktās (OVERDRAFT) kārtības, kā arī saistības nosacīto depozītu un rēķinu formā, kas tiek pārvaldīti pēc pilnvaras. Šajā klasifikācijas kategorijā norāda arī pārvaldes struktūru saistības naudas–kredīta regulēšanas iestādēm.

3.2. Ārējais parāds

23. Klasifikācijas sadaļā “Ārējais parāds” iekļauj visas tiešās nedzēstās parāda līgumsaistības ar fiksēto termiņu starp pārvaldes struktūrām un nerezidentiem.

24. Klasifikācijas kategorijās “Ilgtermiņa obligācijas”, “Īstermiņa parād­zīmes un vekseļi”, “Ilgtermiņa aizņēmumi, kas nav attiecināmi uz citiem klasifikācijas veidiem”, “Īstermiņa aizņēmumi un avansa maksājumi, kas nav attiecināmi uz citiem klasifikācijas veidiem”, “Pārējās ārējās saistības” norāda tādu parāda saistību veidus, kādi ir aprakstīti šo noteikumu 3.1.apakšnodaļā, tikai šajā gadījumā tās pieder nerezidentiem.

Ministru prezidenta vietā — veselības ministrs G.Bērziņš

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.497
Parāda klasifikācija pēc kreditora tipa

I. Iekšējais parāds

1. Citām valsts pārvaldes struktūrām:

1.1. citām tā paša līmeņa valsts pārvaldes struktūrām;

1.2. citu valsts pārvaldes līmeņu struktūrām.

2. Latvijas Bankai.

3. Komercbankām.

4. Pārējais iekšējais parāds:

4.1. pārējām finanšu iestādēm;

4.2. valsts nefinanšu komercsabiedrībām;

4.3. privātajam nefinanšu sektoram:

4.3.1. komersantiem;

4.3.2. iedzīvotājiem;

4.4. pārējais iekšējais parāds, kas nav klasificēts iepriekš.

5. Iekšējā parāda novērtēšanas korekcijas.

II. Ārējais parāds

6. Pasaules ekonomiskās attīstības organizācijām.

7. Ārvalstu valdību pārvaldes iestādēm.

8. Pārējais ārējais parāds:

8.1. banku aizdevumi un avansa maksājumi;

8.2. piegādātāju kredīti;

8.3. pārējais ārējais parāds, kas nav klasificēts iepriekš.

9. Ārējā parāda novērtēšanas korekcijas.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 5.jūlija noteikumiem Nr.497
Parāda klasifikācija pēc saistību veida

I. Iekšējais parāds

1. Ilgtermiņa obligācijas.

2. Īstermiņa parādzīmes un vekseļi.

3. Ilgtermiņa aizņēmumi, kas nav attiecināmi uz citiem klasifikācijas veidiem.

4. Īstermiņa aizņēmumi un avansa maksājumi, kas nav attiecināmi uz citiem klasifikācijas veidiem.

5. Pārējās iekšējās saistības.

II. Ārējais parāds

6. Ilgtermiņa obligācijas.

7. Īstermiņa parādzīmes un vekseļi.

8. Ilgtermiņa aizņēmumi, kas nav attiecināmi uz citiem klasifikācijas veidiem.

9. Īstermiņa aizņēmumi un avansa maksājumi, kas nav attiecināmi uz citiem klasifikācijas veidiem.

10. Pārējās saistības.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 497Pieņemts: 05.07.2005.Stājas spēkā: 20.07.2005. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 112 (3270), 19.07.2005.
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
112777
20.07.2005
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
"Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)