|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumus Nr. 832 "Kārtība, kādā nosakāma kravas automobiļu dzenošā tilta atsperojuma ekvivalence pneimatiskajam atsperojumam". Ministru kabineta noteikumi Nr.500
Rīgā 2005.gada 12.jūlijā (prot. Nr.40 22.§) Kārtība, kādā nosakāma dzenošā tilta atsperojuma ekvivalence pneimatiskajam atsperojumam
Izdoti saskaņā ar likuma “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”
5.panta desmito daļu un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 7.panta pirmo daļu 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 12000kg (turpmāk — transportlīdzeklis) nosakāma dzenošā tilta atsperojuma ekvivalence pneimatiskajam atsperojumam. 2. Transportlīdzekļa dzenošā tilta atsperojuma ekvivalenci pneimatiskajam atsperojumam nosaka, lai precizētu par transportlīdzekli maksājamo ikgadējo nodevu. 3. Par pneimatisko atsperojumu uzskata atsperojumu, kur vismaz 75% no atsperīguma efekta rada pneimatiskie elementi. 4. Atsperojums, kas nav pneimatiskais atsperojums, tiek uzskatīts par ekvivalentu pneimatiskajam atsperojumam, ja tas atbilst šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām. 5. Ekvivalences novērtēšanu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajām prasībām ir tiesīga veikt akreditēta inspicēšanas institūcija, par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk — inspicēšanas institūcija), ja tā ir: 5.1. akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17020:2005 “Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju” noteiktajiem kritērijiem un šajos noteikumos noteiktajām prasībām; 5.2.apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību tādā apmērā, lai segtu iespējamos zaudējumus, kas var rasties kļūdaina vai nepatiesa sniegtā atzinuma dēļ. 6. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs novērtē un regulāri pārbauda inspicēšanas institūcijas atbilstību šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minētajām prasībām. 7. Lai novērtētu transportlīdzekļa dzenošā tilta atsperojuma ekvivalenci pneimatiskajam atsperojumam, transportlīdzekļa īpašnieks (turētājs) iesniedz inspicēšanas institūcijā attiecīgu iesniegumu. 8. Inspicēšanas institūcija reģistrē iesniegumu un piecu darbdienu laikā informē tā iesniedzēju par transportlīdzekļa novērtēšanas vietu un laiku. Transportlīdzekli novērtē 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma reģistrēšanas. 9. Novērtējot transportlīdzekli, inspicēšanas institūcija veic šo noteikumu 1.pielikumā minētos testus un aprēķinus un sniedz atzinumu par transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām. 10. Ja inspicēšanas institūcija konstatē, ka transportlīdzekļa dzenošā tilta atsperojums ir ekvivalents pneimatiskajam atsperojumam, tā pieņem lēmumu izsniegt apliecinājumu par dzenošā tilta atsperojuma ekvivalenci pneimatiskajam atsperojumam (2.pielikums). 11. Ja inspicēšanas institūcija konstatē, ka transportlīdzekļa dzenošā tilta atsperojums nav ekvivalents pneimatiskajam atsperojumam, tā pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt šo noteikumu 10.punktā minēto apliecinājumu un rakstiski informē par to transportlīdzekļa īpašnieku, pamatojot atteikuma iemeslu, kā arī norāda kārtību, kādā pieņemto lēmumu iespējams apstrīdēt. Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1996.gada 25.jūlija Direktīvas 96/53/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu, kuri attiecas uz riteņu transportlīdzekļu maksimāli pieļaujamajiem gabarītiem un masām, tiem piedaloties ceļu satiksmē. Ministru prezidents A.Kalvītis
Satiksmes ministrs A.Šlesers 1. Maksimāli slogotas balstiekārtas atsperotās masas nestacionāro zemfrekvences vertikālo pašsvārstību laikā virs dzenošās ass vai asu ratiņiem izmērītajai frekvencei un svārstību rimšanai jāatbilst šādām prasībām: 1.1. vidējais svārstību rimšanas koeficients D ir par 20 % lielāks nekā kritiskā rimšana, ja balstiekārta ir normālā kondīcijā un aprīkota ar funkcionējošiem hidrauliskajiem svārstību slāpētājiem; 1.2. balstiekārtai, kurai hidrauliskie svārstību slāpētāji ir demontēti vai nefunkcionē, svārstību rimšanas koeficients D nav lielāks par 50 % no D; 1.3. atsperotās masas nestacionāro vertikālo pašsvārstību frekvence virs dzenošās ass vai asu ratiņiem nav augstāka par 2,0 Hz. 2. Katra ass ir aprīkota ar hidrauliskiem svārstību slāpētājiem. Uz tandēma asu ratiņiem svārstību slāpētāji ir uzstādīti tā, lai mazinātu ratiņu svārstības. 3. Balstiekārtas svārstību frekvence un svārstību rimšana definēta šī pielikuma 5.punktā. Svārstību frekvences un rimšanas testa process noteikts šī pielikuma 6.punktā. 4. Atsperotās masas svārstību frekvence F (rad/s) ir:  5. Svārstību rimšana ir kritiska, ja C = C0, kur
6. Svārstību rimšanas koeficients kā daļa no kritiskās rimšanas ir C/C0. 7. Atsperotās masas nestacionāro zemfrekvences pašsvārstību laikā masas vertikālā kustība notiek pa rimstošu sinusoīdu (1.attēls). Svārstību frekvenci aprēķina, nosakot laiku, kādā notiek tik daudz svārstību ciklu, cik iespējams novērot. Svārstību rimšanu D aprēķina, nosakot secīgu viena virziena svārstību maksimumus. Ja pirmā un otrā svārstību cikla amplitūdas maksimums ir A1 un A2, rimšanas koeficients D ir:  ln – amplitūdas koeficienta naturālais logaritms.
1.attēls 8. Lai noteiktu rimšanas koeficientu D, rimšanas koeficientu, ja demontēti hidrauliskie svārstību slāpētāji, un balstiekārtas svārstību frekvenci F, izmanto vienu no šādām metodēm: 8.1. noslogots transportlīdzeklis ar nelielu ātrumu (5 km/h ± 1 km/h) pārbrauc pāri 80 mm augstam šķērslim (šķēršļa profils attēlots 2.attēlā). Nestacionārās svārstības, kuru frekvenci un rimšanu analizē, notiek, kad dzenošās ass riteņi pārbraukuši šķērsli; 8.2. noslogotu transportlīdzekli aiz šasijas novelk uz leju tādā veidā, lai slodze uz dzenošo asi pusotras reizes pārsniegtu statisko slodzi. Uz leju novilkto transportlīdzekli momentāni atbrīvo un analizē sekojošās svārstības; 8.3. noslogotu transportlīdzekli paceļ aiz šasijas tādā veidā, lai atsperotā masa tiktu pacelta 80mm virs dzenošās ass. Pacelto transportlīdzekli momentāni atbrīvo un analizē sekojošās svārstības.
2.attēls 9. Uz transportlīdzekļa starp dzenošo asi un šasiju tieši virs dzenošās ass uzstāda vertikālā pārvietojuma devēju. Izmantojot tā datus, aprēķina laika intervālu starp pirmo un otro saspiešanas maksimumu, lai noteiktu frekvenci F, un amplitūdas koeficientu, lai noteiktu rimšanu. Uz tandēma asu ratiņiem vertikālā pārvietojuma devēju uzstāda starp katru dzenošo asi un šasiju tieši virs katras dzenošās ass. Satiksmes ministrs A.Šlesers
 Satiksmes ministrs A.Šlesers
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā nosakāma dzenošā tilta atsperojuma ekvivalence pneimatiskajam atsperojumam
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
