1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atlīdzība — maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu
(turpmāk — aizsargājamās teritorijas) aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ;

2) (izslēgts ar 08.11.2007. likumu);

3) zemes atpirkšana — tāda aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala (vai tā daļas) atpirkšana, uz kura neatrodas būves (ēkas). Kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu nosaka naudā.

(2) Šajā likumā lietotie termini "zeme" un "zemesgabals" atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajam terminam "zemes vienība".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

2.pants. Likuma darbības joma

Likums paredz nosacījumus, ar kādiem piešķirama kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts un pašvaldību izveidotajās aizsargājamās teritorijās, un šīs kompensācijas piešķiršanas kārtību.

3.pants. Kompensācijas veidi

(1) Par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās piešķiramā kompensācija iedalāma šādos veidos:

1) atlīdzība;

2) (izslēgts ar 08.11.2007. likumu);

3) zemes atpirkšana.

(2) Par zaudējumiem, kas radušies lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var piešķirt atbalsta maksājumus no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

(3) Par zaudējumiem, kas lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ radušies aizsargājamās teritorijās, kuras nevar pretendēt uz šā panta otrajā daļā minētajiem atbalsta maksājumiem no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, atbalsta maksājumu izmaksas kārtību un šo maksājumu apmēru nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2008.)

4.pants. Zemes īpašnieku tiesības uz kompensāciju

Zemes īpašniekam šajā likumā noteiktajos gadījumos ir tiesības uz kompensāciju no:

1) valsts — par saimnieciskās darbības ierobežojumiem valsts izveidotajās aizsargājamās teritorijās;

2) pašvaldības — par saimnieciskās darbības ierobežojumiem attiecīgās pašvaldības izveidotajā aizsargājamā teritorijā.

5.pants. Kompensācijas piešķiršanas vispārīgie nosacījumi

(1) Tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā, ja zemes robežas starp vairāku zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju īpašumiem ierīkotas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un Civillikumā noteiktajām prasībām.

(2) Ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju prasa tikai visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties.

(3) Zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, var piešķirt tikai vienu no šajā likumā noteiktajiem kompensācijas veidiem — atlīdzību, zemes atpirkšanu vai atbalsta maksājumu atbilstoši šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktajam.

(4) Kompensāciju nepiešķir tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.

(5) Zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata pēc tam, kad ir samaksāts nekustamā īpašuma nodoklis. Ja zemes īpašniekam uzlikti naudas sodi par pārkāpumiem vides jomā, kā arī ja viņa vainas dēļ videi un mežam nodarīti zaudējumi, šā zemes īpašnieka kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, kad viņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir samaksājis šos naudas sodus un atlīdzinājis videi un mežam nodarītos zaudējumus.

(6) Ja zemes īpašnieks ir saņēmis citus valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības maksājumus, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, par kuriem šajā likumā paredzēta atlīdzība, tad atlīdzību saskaņā ar šo likumu var saņemt tikai par kopšanas cirtes aizliegumu visa kalendāra gada laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. un 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2008.)

7.pants. Tiesības prasīt zemes maiņu

(Izslēgts ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

7.¹ pants. Tiesības prasīt zemes atpirkšanu

(1) Zemes īpašnieks var prasīt tādas zemes atpirkšanu, uz kuras neatrodas būves (ēkas), ja:

1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā;

2) zemi iekļauj dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā pēc šā likuma 6.panta otrās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā minēto nosacījumu iestāšanās.

(2) Ja zeme (vai tās daļa) iekļauta dabas liegumā, kas iedalīts funkcionālajās zonās, zemes īpašnieks var prasīt tās zemes (vai tās daļas) atpirkšanu, kura atrodas dabas lieguma stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā.

(3) Zemes īpašnieks var prasīt tikai aizsargājamā teritorijā esoša konkrēta zemesgabala tās daļas atpirkšanu, kurai ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un kura atbilst šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem (ievērojot teritorijas plānojumā un citos normatīvajos aktos noteikto jaunveidojamā nekustamā īpašuma minimālo platību).

(4) Zemes īpašnieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja zemesgabals nav ieķīlāts vai apgrūtināts ar izpirkuma tiesībām.

(5) Ja atpērk nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo zemesgabala daļu, būvju (ēku) īpašnieki var saglabāt īpašumā zemi platībā, kas nepieciešama būvju (ēku) uzturēšanai saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto apbūves platību.

(6) Uz zemes atpirkšanu neattiecas normatīvajos aktos noteiktais aizliegums sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

8.pants. Par atlīdzības piešķiršanu atbildīgās institūcijas

Atlīdzības piešķiršanu atbilstoši savai kompetencei organizē šādas atbildīgās institūcijas:

1) Dabas aizsardzības pārvalde, ja tiesības uz atlīdzību saskaņā ar šo likumu piešķir valsts;

2) pašvaldība vai tās noteikta atbildīgā institūcija, ja tiesības uz atlīdzību saskaņā ar šo likumu piešķir pašvaldība.

9.pants. Iesniegums atlīdzības saņemšanai

(1) Lai saņemtu atlīdzību, zemes īpašnieks iesniedz atbildīgajai institūcijai iesniegumu, kurā norāda zemesgabala atrašanās vietu un zemes kadastra apzīmējumu, un pievieno dokumentus, kas apliecina tiesības prasīt atlīdzību saskaņā ar šā likuma 6.panta otro daļu, kā arī iesniedz zemesgrāmatas apliecības kopiju; ja šī kopija nav notariāli apliecināta, — uzrāda oriģinālu.

(2) Ja iesniegums atlīdzības saņemšanai ir pamatots, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par tā atbalstīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.04.2007. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2007.)

(Nodaļa izslēgta ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

(Nodaļa 08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

23.pants. Par zemes atpirkšanu atbildīgās institūcijas

Zemes atpirkšanu atbilstoši kompetencei organizē šādas institūcijas (turpmāk — atbildīgās institūcijas):

1) Dabas aizsardzības pārvalde — ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu piešķir valsts;

2) pašvaldība vai tās noteikta atbildīgā institūcija — ja tiesības uz zemes atpirkšanu saskaņā ar šo likumu piešķir pašvaldība.

24.pants. Zemes atpirkšanas secība

(1) 2008. un 2009.gadā atpērkama zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā.

(2) Sākot ar 2013.gadu, atpērkama zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā.

(3) Sākot ar 2016.gadu, atpērkama zeme, kura iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, ja uz šo zemi ir atjaunotas īpašuma tiesības.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktie termiņi neattiecas uz gadījumiem, kad dabas rezervāts vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zona ir izveidota pēc 2007.gada 31.decembra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. un 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

27.pants. Vienošanās ar zemes īpašnieku par pirkuma līguma noslēgšanu

Atbildīgā institūcija informē zemes īpašnieku par atpērkamā zemesgabala aprēķināto cenu. Ja zemes īpašnieks piekrīt atbildīgās institūcijas noteiktajai atpērkamā zemesgabala cenai, viņš mēneša laikā rakstveidā paziņo atbildīgajai institūcijai, ka piekrīt slēgt pirkuma līgumu par attiecīgo cenu.

29.pants. Atpirktā zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

(1) Pēc līguma noslēgšanas atbildīgā institūcija iesniedz zemesgrāmatu nodaļai nostiprinājuma lūgumu zemesgabala reģistrēšanai uz valsts vai pašvaldības vārda saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās".

(2) Zemes atpirkšanā iesaistītās puses ir atbrīvotas no valsts nodevas par atpirktā zemesgabala īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

(3) Atpirkto zemesgabalu zemesgrāmatā ieraksta uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā vai uz attiecīgās pašvaldības vārda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

1. (Izslēgts ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

2. (Izslēgts ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

3. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.maijam izdod šā likuma 25.panta pirmajā daļā, 26.panta otrajā daļā un 28.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

(08.11.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2008.)

4. Šā likuma 3.panta trešās daļas nosacījumi par atbalsta maksājumu tiek piemēroti ar 2014.gada 1.janvāri.

(14.11.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 3.panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

6. Atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem neaprēķina 2010.gadā.

(02.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.09.2010.)

7. Atlīdzību par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem neaprēķina un neizmaksā 2011. un 2012.gadā.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)