Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Finanšu konglomerātu likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants.Likumā ir lietoti šādi termini:

1) regulētā komercsabiedrība — dalībvalstī licencēta kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

2) sektoru noteikumi — normatīvie akti, kas nosaka regulēto komerc­sabiedrību uzraudzību;

3) finanšu sektors — sektors, kuru veido kredītiestāžu sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komercsabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs;

4) kredītiestāžu sektors — sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības:

a) kredītiestāde,

b) komercsabiedrība, kura nav kredītiestāde vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas kredītiestādes vai vairāku kredītiestāžu darbību,

c) finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē;

5) apdrošināšanas sektors — sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības:

a) apdrošināšanas sabiedrība,

b) pārapdrošināšanas sabiedrība,

c) apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība;

6) ieguldījumu pakalpojumu sektors — sektors, kurā darbojas viena vai vairākas ieguldījumu brokeru sabiedrības un citas finanšu iestādes Kredītiestāžu likuma izpratnē;

7) dalība — fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita;

8) grupa — komercsabiedrību grupa, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, vai komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas. Komercsabiedrību grupā var ietilpt jebkura apakšgrupa;

9) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kas nav regulētā komercsabiedrība un kas kopā ar savām meitas sabiedrībām, no kurām vismaz viena ir regulētā komercsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī, un citām komercsabiedrībām veido finanšu konglomerātu;

10) dalībvalsts — Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

11) uzraudzības institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde;

12) grupas iekšējie darījumi — visi darījumi, kurus veicot grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošās komercsabiedrības vai kāda fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešas attiecības, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav;

13) riska koncentrācija — visi riska darījumi, kuru iespējamie zaudējumi var apdraudēt finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai finansiālo stāvokli. Šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma kredītrisku (tai skaitā darījuma partnera risku), ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību;

14) finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība — finanšu konglomerāta mātes sabiedrība vai, ja finanšu konglomerātam nav mātes sabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība ar lielāko aktīvu apjomu lielākajā finanšu sektorā;

15) koordinators — institūcija, kas veic finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja vienā finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas vairākās dalībvalstīs;

16) nozīmīga uzraudzības institūcija — uzraudzības institūcija, kas atbilst vienai no šādām prasībām:

a) tā ir atbildīga par finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības (īpaši sektora galējās mātes sabiedrības) konsolidēto uzraudzību,

b) tā ir koordinators,

c) to par nozīmīgu uzraudzības institūciju atzīst šā punkta "a" un "b" apakšpunktā minētās institūcijas, ņemot vērā finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību tirgus daļu attiecīgajā dalībvalstī (īpaši, ja tā pārsniedz piecus procentus) un jebkuru finanšu konglomerātā ietilpstošo attiecīgajā dalībvalstī komercdarbību veicošo regulēto komercsabiedrību nozīmību finanšu konglomerātā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

2.pants. Likuma mērķis ir veicināt finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību klientu interešu aizsardzību un finanšu un kapitāla tirgus stabilitāti.

3.pants. (1) Papildu uzraudzībai finanšu konglomerātā ir pakļautas šādas finanšu konglomerātā ietilpstošās komercsabiedrības:

1) regulētās komercsabiedrības, kuras ir finanšu konglomerāta mātes sabiedrības un kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī;

2) regulētās komercsabiedrības, kuru mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī;

3) regulētās komercsabiedrības, kuras ir saistītas ar citu finanšu sektorā ietilpstošu komercsabiedrību, ja saistība izpaužas kā sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas;

4) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības;

5) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki.

(2) Finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības, kuru mātes sabiedrība ir regulētā komercsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar juridisko adresi ārpus dalībvalstīm, ir pakļautas papildu uzraudzībai šā likuma 23.pantā noteiktajā apjomā un kārtībā.

(3) Ja personai (savstarpēji saistītu personu grupai) ir dalība vienā regulētajā komercsabiedrībā vai vairākās regulētajās komercsabiedrībās vai tai ir iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) vienas regulētās komercsabiedrības vai vairāku regulēto komercsabiedrību finanšu un darbības politiku, šo regulēto komercsabiedrību juridiskā adrese ir Latvijā un tās atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija izlemj, vai un cik lielā mērā šīs regulētās komercsabiedrības jāpakļauj papildu uzraudzībai tā, it kā attiecīgās komercsabiedrības veidotu finanšu konglomerātu.

(4) Ja personai (savstarpēji saistītu personu grupai) ir dalība vienā regulētajā komercsabiedrībā vai vairākās regulētajās komercsabiedrībās vai tai ir iespēja ietekmēt (bet ne kontrolēt) vienas regulētās komercsabiedrības vai vairāku regulēto komercsabiedrību finanšu un darbības politiku, šo regulēto komercsabiedrību juridiskā adrese ir vairākās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un šīs regulētās komercsabiedrības atbilst šā likuma 4.panta pirmās daļas 2. un 3.punktam, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc kopīgas vienošanās ar nozīmīgām uzraudzības institūcijām nosaka, vai un cik lielā mērā šīs regulētās komercsabiedrības jāpakļauj papildu uzraudzībai tā, it kā attiecīgās komercsabiedrības veidotu finanšu konglomerātu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

II nodaļa
Finanšu konglomerāta noteikšana

4.pants. (1) Par finanšu konglomerātu uzskata grupu vai apakšgrupu, kas vienlaikus atbilst šādām pazīmēm:

1) grupu vai apakšgrupu vada regulētā komercsabiedrība, kas ir mātes sabiedrība komercsabiedrībai, kura darbojas finanšu sektorā, vai komercsabiedrībai, kurai ir ciešas attiecības ar kādu finanšu sektora komercsabiedrību;

2) vismaz viena no grupā vai apakšgrupā ietilpstošajām komercsabiedrībām darbojas apdrošināšanas sektorā un vismaz viena — kredītiestāžu sektorā vai ieguldījumu pakalpojumu sektorā;

3) grupā vai apakšgrupā ietilpstošo apdrošināšanas sektora komercsabiedrību un kredītiestāžu sektora un ieguldījumu pakalpojumu sektora komercsabiedrību darbība ir nozīmīga šā likuma 5. vai 6.panta izpratnē.

(2) Par finanšu konglomerātu uzskata arī grupu vai apakšgrupu, kuru nevada regulētā komercsabiedrība, ja vismaz viena no meitas sabiedrībām grupā vai apakšgrupā ir regulētā komercsabiedrība un grupa vai apakšgrupa atbilst šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā noteiktajām pazīmēm un darbojas galvenokārt finanšu sektorā šā panta trešās daļas izpratnē.

(3) Grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā, ja tās regulēto un neregulēto finanšu sektora komercsabiedrību aktīvu īpatsvars visu grupas komercsabiedrību aktīvu kopsummā pārsniedz 40 procentus.

(4) Lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, uzskatāms, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā vēl trīs gadus pēc tam, kad šā panta trešajā daļā minētais rādītājs kļuvis mazāks par 40 procentiem, ja vien tas nekļūst mazāks par 35 procentiem.

(5) Ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā, ja tā neatbilst šā panta trešajā daļā noteiktajam kritērijam.

(6) Ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā, vienojoties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt, ka grupa darbojas galvenokārt finanšu sektorā, ja tā neatbilst šā panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Ja finanšu konglomerātā ietilpst atsevišķa grupa, kas atbilst šā panta pirmās daļas pazīmēm, tā šā likuma izpratnē tiek uzskatīta par atsevišķu finanšu konglomerātu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

5.pants. (1) Grupā ietilpstošo komercsabiedrību darbība apdrošināšanas sektorā ir nozīmīga, ja 10 procentu līmeni pārsniedz rādītājs, ko aprēķina kā vidējo vērtību no šādiem diviem lielumiem:

1) grupā ietilpstošo apdrošināšanas sektora komercsabiedrību aktīvu kopsummas īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību aktīvu kopsummā;

2) grupā ietilpstošo apdrošināšanas sektora komercsabiedrību maksātspējas normu īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību maksātspējas normu un kapitāla prasību kopsummā.

(2) Grupā ietilpstošo komercsabiedrību darbība kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ir nozīmīga, ja 10 procentu līmeni pārsniedz rādītājs, ko aprēķina kā vidējo vērtību no šādiem diviem lielumiem:

1) grupā ietilpstošo kredītiestāžu sektora un ieguldījumu pakalpojumu sektora komercsabiedrību aktīvu kopsummas īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību aktīvu kopsummā;

2) grupā ietilpstošo kredītiestāžu sektora un ieguldījumu pakalpojumu sektora komercsabiedrību kapitāla prasību īpatsvars visu grupā ietilpstošo finanšu sektora komercsabiedrību maksātspējas normu un kapitāla prasību kopsummā.

(3) Par mazāko finanšu sektoru uzskata to finanšu konglomerāta finanšu sektoru, kuram šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktais rādītājs ir mazākais, bet par lielāko finanšu sektoru — to finanšu konglomerāta finanšu sektoru, kuram šis rādītājs ir lielākais. Nosakot mazāko un lielāko finanšu sektoru, kredītiestāžu sektoru un ieguldījumu pakalpojumu sektoru uzskata par vienu finanšu sektoru. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku iekļauj finanšu sektorā, kurā tas darbojas grupas ietvaros. Ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks darbojas vairākos finanšu sektoros grupas ietvaros, to iekļauj mazākajā finanšu sektorā.

(4) Lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā tiek uzskatīta par nozīmīgu vēl trīs gadus pēc tam, kad šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētie vidējie rādītāji kļuvuši mazāki par 10 procentiem, taču ne mazāki par astoņiem procentiem.

(5) Ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā vai kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja attiecīgā grupa neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(6) Ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikposmā, vienojoties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā vai kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja attiecīgā grupa neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem.

(7) Šajā pantā minētās maksātspējas normas un kapitāla prasības aprēķina atbilstoši attiecīgo sektoru noteikumiem.

(8) Izņēmuma gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmās un otrās daļas un šā likuma 4.panta trešās daļas aprēķinos aktīvu kopsummas rādītāju aizstāj ar grupā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību ienākumu rādītājiem, pārvaldīšanā esošo aktīvu kopsummu vai ārpusbilances darījumu kopsummu, ja šie rādītāji ir nozīmīgi, ievērojot šajā likumā noteiktos papildu uzraudzības mērķus.

(9) Ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta astotajā daļā noteikto lēmumu pieņem pēc kopīgas vienošanās ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

6.pants. (1)Ja grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā nav nozīmīga šā likuma 5.panta pirmās vai otrās daļas izpratnē, grupas darbību apdrošināšanas sektorā vai kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā uzskata par nozīmīgu arī tad, ja grupas mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma pārsniedz sešus miljardus euro.

(2) Ja finanšu konglomerāta mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma kļūst mazāka par šā panta pirmajā daļā noteikto, nākamos trīs gadus, lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, grupas darbību apdrošināšanas sektorā un kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā uzskata par nozīmīgu, ja grupas mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma pārsniedz piecus miljardus euro.

(3) Ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta otrajā daļā noteiktajā laikposmā var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā un kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja attiecīgā grupa neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam kritērijam.

(4) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta otrajā daļā noteiktajā laikposmā, vienojoties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, var pieņemt lēmumu pārtraukt uzskatīt grupas darbību apdrošināšanas sektorā un kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā par nozīmīgu, ja attiecīgā grupa neatbilst šā panta pirmajā daļā noteiktajam kritērijam.

(5) Ja grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā nav nozīmīga šā likuma 5.panta pirmās vai otrās daļas izpratnē, bet ir uzskatāma par nozīmīgu šā panta pirmās daļas izpratnē un visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var pieņemt lēmumu neatzīt grupu par finanšu konglomerātu vai atļaut nepiemērot šā likuma 15., 16. un 17.panta prasības, ja papildu uzraudzības piemērošana grupai nav nepieciešama vai arī tās piemērošana būtu maldinoša, ievērojot šajā likumā noteiktos papildu uzraudzības mērķus.

(6) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā šā panta piektajā daļā noteiktos lēmumus pieņem pēc kopīgas vienošanās ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

(7) Šā panta piektajā daļā minēto kārtību komercsabiedrību grupas atzīšanai par finanšu konglomerātu piemēro arī tad, ja grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ir nozīmīga šā likuma 5.panta pirmās vai otrās daļas izpratnē, taču grupas mazākā finanšu sektora aktīvu kopsumma nepārsniedz sešus miljardus euro.

(8) Lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šā panta piekto vai septīto daļu, paziņo to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības ir saņēmušas licenci. Finanšu un kapitāla tirgus komisija nekavējoties publicē lēmumu tās mājaslapā tīmekļa vietnē. Ja ārkārtas situācijā lēmuma nekavējoša publicēšana mājaslapā tīmekļa vietnē nav iespējama, Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmumu publicē, tiklīdz tas ir iespējams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

7.pants. Šā likuma 4. un 5.pantā minētos aprēķinus veic, pamatojoties uz grupā ietilpstošo komercsabiedrību kopsavilkuma bilanci, kuru sagatavo, ņemot vērā komercsabiedrību gada pārskatus. Kopsavilkuma bilancē iekļauj mātes un meitas sabiedrību bilances pilnā apmērā un to komercsabiedrību bilances, kurās ir dalība, proporcionāli grupas daļai komercsabiedrības pamatkapitālā. Ja iespējams, kopsavilkuma bilances vietā izmanto grupā ietilpstošo komercsabiedrību konsolidētos gada pārskatus.

8.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija identificē visas grupas, kurās ietilpst regulētās komercsabiedrības, kam Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci un kas atbilst šā likuma 4.pantā noteiktajām finanšu konglomerāta pazīmēm.

(2) Identificējot šā panta pirmajā daļā minētās grupas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuras grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām izsniegušas licenci.

(3) Par regulētajām komercsabiedrībām, kam Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci un kas ietilpst grupā, kura varētu tikt atzīta par finanšu konglomerātu, bet par kuras atbilstību finanšu konglomerāta pazīmēm trūkst informācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju un to dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras citām šajā grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām izsniegušas licenci.

(4) Pēc grupas atzīšanas par finanšu konglomerātu, ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā vai ja grupā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir koordinators, informē finanšu konglomerāta vadošo sabiedrību un to dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras izsniegušas licenci finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām vai kurās atrodas jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības juridiskā adrese, kā arī Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju par to, ka konkrētā grupa atzīta par finanšu konglomerātu un ka tā ir koordinators.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

9.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija:

1) šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos var neņemt vērā kādu no grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām, nosakot, vai grupas darbība apdrošināšanas sektorā vai kredītiestāžu sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā uzskatāma par nozīmīgu. Ja šāda grupā ietilpstoša regulēta komercsabiedrība ir mainījusi reģistrācijas valsti no dalībvalsts uz ārvalsti, lai izvairītos no tās iekļaušanas kapitāla pietiekamības aprēķinā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiemēro šā punkta pirmajā teikumā minēto noteikumu;

2) lai izvairītos no pēkšņām uzraudzības režīma maiņām, grupā ietilpstošās komercsabiedrības var pakļaut šajā likumā noteiktajai papildu uzraudzībai vēl trīs gadus pēc tam, kad būtisku grupas struktūras izmaiņu rezultātā grupa vairs neatbilst šajā likumā noteiktajām finanšu konglomerāta pazīmēm;

3) var neņemt vērā vienu vai vairākas dalības mazākajā finanšu sektorā, ja šīs dalības ir nozīmīgas, lai atzītu grupu par finanšu konglomerātu, bet tajā pašā laikā nenozīmīgas, lai piemērotu papildu uzraudzību finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām;

4) katru gadu no jauna izvērtē atbrīvojumus no papildu uzraudzības piemērošanas un pārskata šajā likumā noteiktos kvantitatīvos rādītājus un uz risku balstītos novērtējumus, ko piemēro finanšu grupām.

(2) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā ierosina pieņemt šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu, vienojoties visām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

III nodaļa
Finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzība

10.pants. (1)Finanšu konglomerātā ie­tilp­stošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzība ietver:

1) papildu uzraudzībai nepieciešamās informācijas vākšanas un izplatīšanas koordinēšanu;

2) finanšu konglomerāta finanšu stāvokļa novērtēšanu un kontroli;

3) kapitāla pietiekamības, riska koncentrācijas un grupas iekšējo darījumu prasību ievērošanas uzraudzību finanšu konglomerātā;

4) finanšu konglomerāta struktūras, organizācijas un iekšējās kontroles sistēmas novērtēšanu;

5) uzraudzības plānošanu un koordinēšanu sadarbībā ar citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām;

6) citu šajā likumā koordinatoram noteikto pienākumu un pasākumu veikšanu un lēmumu pieņemšanu vai citu ar šā likuma piemērošanu saistīto darbību veikšanu.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas Latvijā vai ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši šā likuma 11.pantā noteiktajiem kritērijiem ir koordinators.

(3) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā kopā ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām un, ja nepieciešams, ar citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuras finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām izsniegušas licenci, vienojas par darbību koordināciju, šajā likumā noteikto lēmumu pieņemšanas procesu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai uzticētajiem papildu uzdevumiem.

(4) Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, pildot šajā likumā noteiktos pienākumus, ir vajadzīga informācija, kas saskaņā ar tās rīcībā esošajām ziņām jau ir sniegta kādai no dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija attiecīgo informāciju pieprasa no šīs uzraudzības institūcijas, lai novērstu situāciju, kad finanšu konglomerātā ietilpstoša komercsabiedrība sniedz vienu un to pašu informāciju vairākām institūcijām.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pieprasīt no finanšu konglomerātā ietilpstošajām komercsabiedrībām jebkuru informāciju, kas nepieciešama šajā likumā noteiktās papildu uzraudzības veikšanai, un finanšu konglomerātā ietilpstošajām komercsabiedrībām ir pienākums sniegt pieprasīto informāciju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajos termiņos.

(6) Lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildi attiecībā uz sadarbību ar citu dalībvalstu un ārvalstu uzraudzības institūcijām, kā arī šā panta un šā likuma 20.panta prasību izpildi, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir koordinators, ievērojot kārtību, kādā veicama ierobežotas pieejamības informācijas apmaiņa starp uzraudzības institūcijām, un tieši piemērojamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, sadarbojas un vienojas par darbību koordināciju, izveidojot uzraugu kolēģijas, kā arī slēdz sadarbības līgumus ar ārvalstu uzraudzības institūcijām par šā panta trešajā daļā minēto darbību koordinēšanu, lēmumu pieņemšanas procesu un uzticētajiem papildu pienākumiem atbilstoši kredītiestāžu darbības uzraudzībai konsolidācijas grupas līmenī un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību grupas uzraudzībai atbilstoši attiecīgā sektora darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

11.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, ja:

1) tā izsniegusi licenci regulētajai komercsabiedrībai, kas vada finanšu konglomerātu;

2) finanšu konglomerāta mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un tikai viena tās meitas sabiedrība ir regulētā komercsabiedrība, un šai regulētajai komercsabiedrībai licenci izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

3) finanšu konglomerāta mātes sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir Latvijā, ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība un mātes sabiedrība vairākām regulētajām komercsabiedrībām, no kurām vismaz vienai licenci izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

4) finanšu konglomerātam ir vairākas mātes sabiedrības — jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, no kurām vienai juridiskā adrese ir Latvijā, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci finanšu konglomerāta regulētajai komercsabiedrībai lielākajā finanšu sektorā vai regulētajai komercsabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu, ja vairākas regulētās komercsabiedrības darbojas vienā finanšu sektorā;

5) finanšu konglomerāta mātes sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ar juridisko adresi kādā no dalībvalstīm un tās meitas sabiedrības ir regulētās komercsabiedrības ar juridisko adresi citās dalībvalstīs, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci regulētajai komercsabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu lielākajā finanšu sektorā;

6) finanšu konglomerāts ir grupa bez mātes sabiedrības, kā arī citos šajā daļā neminētajos gadījumos, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci regulētajai komercsabiedrībai ar lielāko aktīvu kopsummu lielākajā finanšu sektorā.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, vienojoties ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, ņemot vērā finanšu konglomerāta struktūru un tā darbības nozīmīgumu katrā dalībvalstī, var noteikt koordinatoru, neievērojot šā panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus. Šādā gadījumā pirms koordinatora noteikšanas finanšu konglomerātam ir tiesības izteikt savu viedokli.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

12.pants. (1) Šajā likumā noteiktā papildu uzraudzības kārtība neskar sektoru noteikumos paredzēto uzraudzību, ko veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

(2) Papildu uzraudzības piemērošana finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām nenozīmē, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai individuāli jāuzrauga jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošās komercsabiedrības, kas nav regulētās komercsabiedrības, vai regulētās komercsabiedrības, kas nav reģistrētas Latvijā.

13.pants. (1)Tāda finanšu konglomerāta pašu kapitāls, kura koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nedrīkst būt mazāks par finanšu konglomerāta pašu kapitāla prasību, kuru aprēķina saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem. Neregulētās finanšu sektora komercsabiedrības aprēķina nosacītā kapitāla prasību saskaņā ar attiecīgā finanšu sektora noteikumiem.

(2) Par finanšu konglomerāta pašu kapitāla nodrošināšanu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā ir atbildīgas visas finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības.

(3) Regulētā komercsabiedrība, kas ir finanšu konglomerāta mātes sabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai cita finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu uzlikusi pienākumu sniegt finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju, iesniedz šo aprēķinu un informāciju reizi gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai saskaņā ar tās noteikumiem.

(4) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tad, nosakot regulēto komercsabiedrību, kas iesniedz finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar nozīmīgām uzraudzības institūcijām, ja pienākumu iesniegt finanšu konglomerāta pašu kapitāla un tā pietiekamības aprēķinu un aprēķinam izmantoto informāciju uzliek finanšu konglomerātā ietilpstošajai regulētajai komercsabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir ārpus Latvijas.

14.pants. (1)Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ja tā ir koordinators, atļauj neiekļaut kapitāla pietiekamības aprēķinā kādu finanšu konglomerātā ietilpstošu komercsabiedrību, ja:

1) komercsabiedrība atrodas valstī, kura nav dalībvalsts un kurā pastāv juridiski šķēršļi vajadzīgās informācijas nodošanai;

2) komercsabiedrība ir nenozīmīga, ievērojot šajā likumā noteiktos finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības mērķus;

3) komercsabiedrības iekļaušana finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķinā būtu nepiemērota vai maldinoša, ievērojot šajā likumā noteiktos finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības mērķus.

(2) Ja vairākas finanšu konglomerātā ietilpstošās komercsabiedrības atbilst šā panta pirmās daļas 2.punktam, bet kopā ir nozīmīgas, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ievērojot šajā likumā noteiktos finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības mērķus, nedrīkst tās izslēgt no kapitāla pietiekamības aprēķina.

(3) Pirms lemt par kādas finanšu konglomerātā ietilpstošas komercsabiedrības neņemšanu vērā finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķinā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nosakot finanšu konglomerāta kapitāla pietiekamības aprēķina kārtību, atļauj neņemt vērā kādu regulēto komercsabiedrību, finanšu konglomerāta vadošajai sabiedrībai ir pienākums pēc tās dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kura izsniegusi licenci šai regulētajai komercsabiedrībai, sniegt informāciju, kas tai nepieciešama šīs regulētās komercsabiedrības uzraudzībai.

15.pants. (1) Finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība vai cita finanšu konglomerātā ietilpstoša regulētā komercsabiedrība, kuru pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu ir noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reizi gadā paziņo tai par katru nozīmīgas riska koncentrācijas gadījumu finanšu konglomerātā un iesniedz riska darījumu koncentrācijas novērtēšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Riska koncentrācija finanšu konglomerātā uzskatāma par nozīmīgu, ja regulētās komercsabiedrības riska darījumi ar vienu personu (savstarpēji saistītu personu grupu) pārsniedz 10 procentus no regulētās komercsabiedrības pašu kapitāla.

(3) Ja finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, uz šo sabiedrību attiecināmi sektoru noteikumi, kas regulē riska koncentrāciju lielākajā finanšu sektorā.

(4) Izvērtējot kopējo riska darījumu koncentrāciju finanšu konglomerātā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt finanšu konglomerātam, kura koordinators tā ir, kvantitatīvus ierobežojumus riska koncentrācijai.

(5) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juridiskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tad, nosakot regulēto komercsabiedrību, kas paziņo tai par katru nozīmīgas riska koncentrācijas gadījumu finanšu konglomerātā un iesniedz riska darījumu koncentrācijas novērtēšanai nepieciešamo informāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām.

16.pants. (1)Finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība vai cita finanšu konglomerātā ietilpstoša regulētā komercsabiedrība, kuru pēc konsultācijām ar finanšu konglomerātu ir noteikusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, reizi gadā informē to par visiem nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem, ko regulētās komercsabiedrības veikušas finanšu konglomerāta ietvaros.

(2) Grupas iekšējais darījums uzskatāms par nozīmīgu, ja tā apjoms pārsniedz piecus procentus no finanšu konglomerāta pašu kapitāla.

(3) Izvērtējot finanšu konglomerāta iekšējos darījumus, Finanšu un kapitāla tirgus komisija var noteikt kvantitatīvus ierobežojumus tajā finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību savstarpējiem darījumiem, kura koordinators tā ir.

(4) Ja finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, uz šo sabiedrību attiecināmi sektoru noteikumi, kas regulē grupas iekšējos darījumus lielākā finanšu sektora komercsabiedrībās.

(5) Ja finanšu konglomerātā ietilpst regulētās komercsabiedrības ar juri­diskajām adresēm dažādās dalībvalstīs, no kurām viena ir Latvija, un Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tad, nosakot regulēto komercsabiedrību, kas paziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par visiem nozīmīgiem finanšu konglomerāta iekšējiem darījumiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija konsultējas ar pārējām nozīmīgajām uzraudzības institūcijām, ja pienākums paziņot par visiem nozīmīgiem finanšu konglomerāta iekšējiem darījumiem uzlikts finanšu konglomerātā ietilpstošajai regulētajai komercsabiedrībai, kuras juridiskā adrese ir ārpus Latvijas.

17.pants. (1)Tā finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība, kura koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izstrādā un ievieš riska vadības procesus un iekšējās kontroles sistēmu finanšu konglomerāta līmenī.

(2) Riska vadības procesos tiek:

1) izstrādāta, apstiprināta un periodiski pārskatīta darbības stratēģija un politika;

2) izstrādāta kapitāla pietiekamības politika, lai noteiktu komercdarbības stratēģijas ietekmi uz riskiem, un nodrošināta šajā likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos paredzēto kapitāla prasību ievērošana;

3) izstrādātas attiecīgās procedūras riska uzraudzībai finanšu konglomerātā un tādu pasākumu veikšanai, lai nodrošinātu vienotas riska uzraudzības sistēmas visās papildu uzraudzībai pakļautajās komercsabiedrībās un lai riskus varētu novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt finanšu konglomerāta līmenī;

4) izveidots un regulāri atjaunots atbilstošs mehānisms, lai, ja nepieciešams, varētu izstrādāt un īstenot finanšu konglomerāta darbības atjaunošanas un izbeigšanas plānu.

(3) Iekšējo kontroli finanšu konglomerātā nodrošina:

1) procedūras, kas ļauj identificēt, novērtēt un pārvaldīt visus būtiskos riskus un noteikt riskiem atbilstošu pašu kapitāla apjomu;

2) grāmatvedības procedūras, kas ļauj identificēt, novērtēt, uzraudzīt un kontrolēt grupas iekšējos darījumus un riska koncentrāciju finanšu konglomerātā, un pārskatu sniegšanas kārtība.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbilstoši kredītiestāžu darbības un apdrošināšanas darbības uzraudzības prasībām kontrolē saskaņā ar šā likuma 3.pantu papildu uzraudzībai pakļautajās komercsabiedrībās, kas ietilpst finanšu konglomerātos, kuru koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, riska vadības procesa piemērotību un tādas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu, kura ļauj iegūt papildu uzraudzībai nepieciešamos datus un informāciju.

(5) Tā finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība, kuras koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, nekavējoties informē Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par jebkādām izmaiņām finanšu konglomerāta juridiskajā, pārvaldes un organizatoriskajā struktūrā, ietverot visas regulētās komercsabiedrības, neregulētās meitas sabiedrības un nozīmīgas filiāles.

(6) Tā finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība, kuras koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā publisko informāciju par finanšu konglomerāta juridisko, pārvaldes un organizatorisko struktūru, izvēloties piemērotu informācijas nesēju un vietu, vai sniedz norādes par šādas informācijas pieejamību. Tīmekļa vietne tiek uzskatīta par piemērotu informācijas ievietošanas vietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

18.pants. (1) Par valdes locekli jauktā finanšu pārvaldītājsabiedrībā, kas vada finanšu konglomerātu, kura koordinators ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā augstākā izglītība un vismaz triju gadu profesionālā darba pieredze atbilstoša lieluma uzņēmumā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt uzņēmējdarbību.

(2) Par jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes locekli nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī par ļaunprātīgu bankrotu);

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;

3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

(3) Jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kuras juridiskā adrese ir Latvijā, septiņu dienu laikā pēc jauna valdes locekļa ievēlēšanas informē par to Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

(4) Jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības padomei vai akcionāru sapulcei (ja padome nav izveidota) ir pienākums pašai vai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes locekļus, kuri neatbilst šā panta pirmās vai otrās daļas prasībām.

19.pants. (1) Jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Latvijā, ir pienākums pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma tās noteiktajos termiņos sniegt informāciju, kura nepieciešama finanšu konglomerāta vai tajā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzības nodrošināšanai vai kuru ir lūdzis koordinators vai uzraudzības institūcija, kas finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām izsniegusi licenci, ja informācija minētajām institūcijām nepieciešama tām uzticēto pienākumu pildīšanai.

(2) Informācija, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem saskaņā ar šā panta pirmo daļu, uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un tās apmaiņa notiek atbilstoši sektoru noteikumiem.

IV nodaļa
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sadarbība un
informācijas apmaiņa ar uzraudzības institūcijām

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

20.pants. (1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbojas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību uzraudzību, un, ja koordinators nav Finanšu un kapitāla tirgus komisija, — ar koordinatoru, pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sniedzot informāciju, kas ir nozīmīga finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzībai.

(2) Uzraudzības institūciju sadarbība aptver informācijas vākšanu un apmaiņu šādos jautājumos:

1) grupas juridiskā, pārvaldes un organizatoriskā struktūra, ietverot finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības, neregulētās meitas sabiedrības un nozīmīgas filiāles, personas, kurām ir būtiska līdzdalība galējā mātes sabiedrības līmenī, kā arī uzraudzības institūcijas, kas uzrauga finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības;

2) finanšu konglomerāta darbības stratēģija;

3) finanšu konglomerāta finanšu situācija, īpaši attiecībā uz kapitāla pietiekamību, grupas iekšējiem darījumiem, riska koncentrāciju un rentabilitāti;

4) finanšu konglomerātā ietilpstošo komercsabiedrību galvenie akcionāri un vadība;

5) organizācija, riska vadība un iekšējās kontroles sistēma finanšu konglomerātā;

6) procedūras, kas saistītas ar informācijas savākšanu no finanšu konglomerātā ietilpstošajām komercsabiedrībām un šīs informācijas pārbaudi;

7) tāda nelabvēlīga notikumu attīstība finanšu konglomerātā ietilpstošajās regulētajās komercsabiedrībās vai citās komercsabiedrībās, kas varētu negatīvi ietekmēt regulētās komercsabiedrības;

8) lēmumi par finanšu konglomerātā ietilpstošo komercsabiedrību darbības ierobežošanu, kurus uzraudzības institūcijas pieņem saskaņā ar sektoru noteikumiem vai šo likumu.

(3) Lai apmainītos ar tādu informāciju, kas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzīga savu pienākumu veikšanai attiecībā uz finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām, Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar sektoru noteikumiem vēršas pie Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Centrālās bankas.

(4) Pirms pieņemt lēmumus, kas ir svarīgi citu dalībvalstu uzraudzības institūciju uzraudzības pienākumu izpildei, Finanšu un kapitāla tirgus komisija apspriežas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuras izsniegušas licences finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām, par šādiem jautājumiem:

1) tādas izmaiņas finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību akcionāru, organizatoriskajā vai vadības struktūrā, kurām vajadzīga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piekrišana vai atļauja;

2) lēmumi par finanšu konglomerātā ietilpstošo komercsabiedrību darbības ierobežošanu, kuri saistīti ar būtiskiem sektoru noteikumu pārkāpumiem un kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņem saskaņā ar sektoru noteikumiem.

(5) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var neievērot šā panta ceturtajā daļā noteikto pienākumu apspriesties ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuras izsniegušas licences finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām, ja gadījums ir steidzams vai ja apspriešanās varētu apdraudēt lēmumu efektivitāti. Šādā gadījumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc lēmuma pieņemšanas nekavējoties par to informē dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras izsniegušas licences finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām.

(6) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, veicot finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, lūdz, lai tās dalībvalsts uzraudzības institūcija, kurā atrodas finanšu konglomerāta mātes sabiedrība, pieprasa finanšu konglomerāta mātes sabiedrībai informāciju, kas nepieciešama koordinatora pienākumu pildīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. un 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

21.pants. (1)Ja, piemērojot šo likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēlas pārbaudīt informāciju par kādu regulēto komercsabiedrību vai citu komercsabiedrību, kas ir finanšu konglomerāta daļa un atrodas citā dalībvalstī, tā lūdz šo pārbaudi veikt šīs citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piedalīties pārbaudē, kuru, pamatojoties uz tās lūgumu, veic citas dalībvalsts uzraudzības institūcija.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības pēc savas iniciatīvas vai kādas dalībvalsts uzraudzības institūcijas lūguma pārbaudīt informāciju par regulētajām komercsabiedrībām vai citām komercsabiedrībām, kura ir finanšu konglomerāta daļa un atrodas Latvijā, atbilstoši kompetencei veicot pārbaudi vai ļaujot to veikt tai dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kura lūgumu izteikusi, vai pārbaudes veikšanai pieaicinot revidentu vai ekspertu.

(4) Dalībvalsts uzraudzības institūcija, kas izteikusi šā panta trešajā daļā minēto lūgumu, var piedalīties pārbaudē, ja tā pati pārbaudi neveic.

22.pants. (1) Ja finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība pārkāpj šā likuma vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumu prasības vai ja prasības tiek ievērotas, tomēr regulētās komercsabiedrības maksātspēja var būt apdraudēta, vai ja grupas iekšējie darījumi vai riska koncentrācija apdraud regulēto komercsabiedrību finanšu stāvokli, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pēc koordinatora lūguma vai savas iniciatīvas, ja tā ir koordinators, veic nepieciešamos pasākumus attiecībā uz regulētajām komercsabiedrībām, kurām tā izsniegusi licenci, un attiecībā uz jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Latvijā.

(2) Ja nepieciešams, Finanšu un kapitāla tirgus komisija šā panta pirmajā daļā noteikto nepieciešamo pasākumu veikšanu saskaņo ar citām dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuras izsniegušas licenci finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija lūdz, lai koordinators vai citas dalībvalstu uzraudzības institūcijas, kuras finanšu konglomerātā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām izsniegušas licenci, veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tās regulētās komercsabiedrības maksātspējas apdraudējumu, kurai Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci.

23.pants. (1) Ja regulēto komercsabiedrību mātes sabiedrības juridiskā adrese ir ārpus dalībvalstīm, Finanšu un kapitāla tirgus komisija vai tā dalībvalsts uzraudzības institūcija, kura atbilstoši šā likuma 11.pantam būtu koordinators, ja regulētās komercsabiedrības un to mātes sabiedrība veidotu finanšu konglomerātu, pārbauda, vai regulētās komercsabiedrības tiek pakļautas uzraudzībai, kas ir līdzvērtīga šajā likumā noteiktajai uzraudzībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic pēc grupas mātes sabiedrības vai regulētās komercsabiedrības lūguma vai pēc savas iniciatīvas, apspriežoties ar citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kuras izsniegušas licenci grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām, kā arī ievērojot Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas izstrādātās vadlīnijas.

(21) Ja šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi ir veikusi citas dalībvalsts uzraudzības institūcija un pieņēmusi lēmumu par regulēto komercsabiedrību uzraudzības līdzvērtību šajā likumā noteiktajai uzraudzībai, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija nepiekrīt šim lēmumam, domstarpību izšķiršanai tā var attiecīgi vērsties:

1) Eiropas Banku iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK;

2) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK;

3) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK.

(3) Ja valstī, kurā atrodas grupas mātes sabiedrības juridiskā adrese, grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības netiek pakļautas papildu uzraudzībai, kas ir līdzvērtīga šajā likumā noteiktajai uzraudzībai, Finanšu un kapitāla tirgus komisija grupā ietilpstošajām regulētajām komercsabiedrībām piemēro šajā likumā paredzētos regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzības noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

24.pants. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir koordinators, tā Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotajai komitejai iesniedz šā likuma 17.panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, kā arī 20.panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju.

(16.05.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(22.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.05.2013. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/78/ES, ar ko groza direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra direktīvas 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK.

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 9.jūnijā.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre
Rīgā 2005.gada 28.jūnijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 09.06.2005.Stājas spēkā: 12.07.2005.Tēma:  Bankas, finanses, budžetsPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 99 (3257), 28.06.2005., "Ziņotājs", 14, 28.07.2005.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
111218
{"selected":{"value":"18.06.2013","content":"<font class='s-1'>18.06.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"18.06.2013","iso_value":"2013\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.2013.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"25.04.2012","iso_value":"2012\/04\/25","content":"<font class='s-1'>25.04.2012.-17.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.07.2005","iso_value":"2005\/07\/12","content":"<font class='s-1'>12.07.2005.-24.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
18.06.2013
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva