Ministru kabineta noteikumi Nr.406
Rīgā 2005.gada 7.jūnijā (prot. Nr.34 38.§)
Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas
Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 22.panta ceturto daļu
1. Noteikumi nosaka kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, kā arī nosaka traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas. 2
2. Kvalifikācijas prasības speciālistiem, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus 2. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas mācību priekšmetus ir tiesības mācīt šādiem speciālistiem:
2.1. mācību priekšmetu “Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati” – pasniedzējam ar lauksaimniecības tehnikas inženiera vai autotransporta inženiera kvalifikāciju;
2.2. mācību priekšmetu “Traktortehnikas darbu tehnoloģija” – pasniedzējam ar augstāko profesionālo izglītību attiecīgās traktortehnikas izmantošanas nozarē;
2.3. mācību priekšmetu “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” – pasniedzējam ar augstāko izglītību, B kategorijas transportlīdzekļa (automobiļa) vadītāja stāžu vismaz trīs gadi un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) izsniegtu apliecību par mācību priekšmeta “Ceļu satiksmi reglamentējošie normatīvie akti un ceļu satiksmes drošība” pasniedzēja kvalifikāciju;
2.4. mācību priekšmetu “Darba aizsardzība” – pasniedzējam ar augstāko izglītību, kurš apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu normatīvajos aktos par apmācību darba aizsardzības jautājumos noteiktajā kārtībā un ieguvis atbilstošu apliecību par profesionālās pilnveides izglītības ieguvi, kā arī pasniedzējam ar augstāko izglītību darba aizsardzībā. 3
3. Tiesības veikt traktortehnikas vadītāju praktisko apmācību ir instruktoram, kuram ir profesionālā augstākā vai profesionālā vidējā izglītība attiecīgās traktortehnikas izmantošanas nozarē, attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (turpmāk? aģentūra) izsniegta traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecība (1.pielikums) vai arī CSDD braukšanas mācību instruktora apliecība. 4
4. Lai iegūtu traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecību (turpmāk ? instruktora apliecība), persona noklausās mācību kursu programmu (2.pielikums) un nokārto eksāmenu traktortehnikas vadīšanas apmācībā, kā arī satiksmes noteikumos, satiksmes drošībā un praktiskajā pedagoģijā. 5
5. Instruktora apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi. 6
6. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktoru apmācību, eksamināciju un instruktora apliecību izsniegšanu organizē un nodrošina aģentūra. 7
7. Aģentūras direktors lemj par instruktora apliecības anulēšanu, ja persona pārkāpj traktortehnikas vadītāju sagatavošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības. 8
8. Aģentūras direktors anulē instruktora apliecību, ja:
8.1. tās iegūšanai izmantoti viltoti dokumenti vai sniegtas nepatiesas ziņas;
8.2. instruktoram atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības vai saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu piemērots transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. 9
9. Persona, kurai anulēta instruktora apliecība, atkārtoti to var iegūt ne ātrāk kā pēc trim gadiem. 10
10. Ja instruktora apliecībai beidzies derīguma termiņš, persona atkārtoti kārto šo noteikumu 4.punktā minētos eksāmenus un saņem jaunu apliecību. 11
3. Prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus 3.1. Licences izsniegšana par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus 11. Traktortehnikas vadītājus ir tiesības sagatavot šādām mācību iestādēm:
11.1. komersantam, kurš ir saņēmis licenci (3.pielikums);
11.2. izglītības iestādei, kuras darbību reglamentējošā dokumentā (piemēram, nolikumā, statūtos) vai izglītības programmā ir ietverta norāde par to, ka izglītības iestāde sagatavo traktortehnikas vadītājus, un kura ir saņēmusi licenci (3.pielikums). 12
12. Zemkopības ministrija licenci izsniedz, anulē, uz laiku aptur licences darbību, kā arī to atjauno, ievērojot Zemkopības ministrijas izveidotās licencēšanas komisijas (turpmāk– licencēšanas komisija) atzinumu. Licencēšanas komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi. 13
13. Par licences izmantošanu ir atbildīga mācību iestāde. Mācību iestāde nav tiesīga nodot licenci citai personai. 14
14. Lai saņemtu licenci, mācību iestāde iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu (4.pielikums). 15
15. Aģentūra pārbauda licences pretendenta mācību materiālo bāzi un nodrošinājumu ar mācību uzskates līdzekļiem, sastāda attiecīgu aktu (5.pielikums) un iesniedz to Zemkopības ministrijā. 16
16. Prasības mācību materiālajai bāzei un nodrošinājumam ar mācību uzskates līdzekļiem noteiktas šo noteikumu 6.pielikumā. 17
17. Zemkopības ministrija ne vēlāk kā mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz licenci vai rakstiski pamato atteikumu to izsniegt. Licenci atsaka izsniegt, ja:
17.1. iesnieguma saturs neatbilst šo noteikumu prasībām;
17.2. mācību materiālā bāze un nodrošinājums ar mācību uzskates līdzekļiem neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām;
17.3. nav izpildītas citas prasības, kas noteiktas šajos noteikumos vai normatīvajos aktos, kas nosaka prasības komersantam vai izglītības iestādei. 18
18. Licences pieprasītāja pārstāvis iesnieguma izskatīšanas laikā ir tiesīgs piedalīties licencēšanas komisijas sēdē. 19
19. Ja iesniegtajos dokumentos nav pietiekamu ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai, licencēšanas komisija atliek jautājuma izskatīšanu un informē par to iesniedzēju. Jautājumu izskata pēc tam, kad saņemta nepieciešamā informācija un dokumenti. 20
20. Licenci mācību iestādei izsniedz uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, un, ņemot vērā mācību materiālās bāzes lietojuma tiesību termiņu, nepārsniedz piecus gadus. 21
21. Ja mācību iestādei tiek mainīts nosaukums vai juridiskā adrese, tā 15 darbdienu laikā iesniedz Zemkopības ministrijā grozījumus apliecinošu dokumentu kopijas un saņem jaunu licenci. 22
22. Par licences nozaudēšanu, nozagšanu, iznīcināšanu vai neatgriezenisku sabojāšanu mācību iestāde rakstiski paziņo Zemkopības ministrijai. Zemkopības ministrija nozaudētās, nozagtās, iznīcinātās vai neatgriezeniski sabojātās licences vietā izsniedz dublikātu. 23
23. Licences izsniegšanu pamatojošos dokumentus glabā Zemkopības ministrija. 24
3.2. Licences darbības apturēšana uz laiku un licences anulēšana 24. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu:
24.1. izteikt mācību iestādei brīdinājumu, nosakot laikposmu, kurā tā novērš normatīvo aktu pārkāpumus;
24.2. uz laiku apturēt izsniegtās licences darbību;
24.3.anulēt licenci;
24.4. atjaunot uz laiku apturētās licences darbību. 25
25. Par izsniegtās licences darbības apturēšanu uz laiku, aizliedzot mācību iestādei jaunu mācību grupu reģistrāciju, licencēšanas komisija lemj, ja:
25.1. pārkāptas šo noteikumu prasības;
25.2. saņemts valsts institūcijas pieprasījums vai personas sūdzība, jo nav ievērotas normatīvo aktu prasības. 26
26. Par izsniegtās licences anulēšanu licencēšanas komisija lemj, ja:
26.1. atkārtoti tiek pārkāptas šo noteikumu prasības;
26.2. saņemts valsts institūcijas pieprasījums par licences anulēšanu, jo nav ievērotas normatīvo aktu prasības. 27
27. Izsniegto licenci anulē, ja:
27.1. mācību iestāde tiek likvidēta;
27.2. mācību iestāde atsakās no licences izmantošanas;
27.3. mācību iestāde gada laikā no licences izsniegšanas dienas nav reģistrējusi nevienu mācību grupu;
27.4. mācību iestādei ir atņemtas tiesības veikt komercdarbību;
27.5. konstatēts, ka licences saņemšanai izmantoti viltoti dokumenti vai iesniegtas nepatiesas ziņas. 28
28. Jautājumu par licences anulēšanu, tās darbības apturēšanu uz laiku vai atjaunošanu izskata licencēšanas komisijas sēdē. Uz licencēšanas komisijas sēdi uzaicina mācību iestādes pārstāvi, kuru iepriekš informē par jautājuma izskatīšanas iemeslu. Mācību iestādes pārstāvja neierašanās uz licencēšanas komisijas sēdi nevar būt par pamatu jautājuma izskatīšanas atlikšanai. 29
29. Ja licences darbību aptur uz laiku vai anulē, mācību iestāde licenci mēneša laikā nodod Zemkopības ministrijā. Uz laiku apturētās licences darbību atjauno pēc licencēšanas komisijas norādīto pārkāpumu novēršanas un mācību iestādes atkārtotas pārbaudes. 30
30. Ja licenci anulē, jaunu licenci var saņemt ne agrāk kā vienu gadu pēc licences anulēšanas dienas, izņemot gadījumu, ja licence anulēta saskaņā ar šo noteikumu 27.2. un 27.3.apakšpunktu. 31
31. Licencēšanas komisijas lēmumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 32
4. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas 32. Traktortehnikas vadītāji tiek sagatavoti, izpildot šajos noteikumos noteikto mācību priekšmetu un praktisko mācību programmu prasību kopumu (7.pielikums). 33
33. Katra mācību priekšmeta un praktisko mācību programmā noteikts minimālais nepieciešamais apgūstamās vielas saturs un apjoms mācību stundās. 34
34. Teorētiskajos priekšmetos mācību stundas ilgums ir 45 minūtes, bet praktiskajās mācībās – 60 minūtes. Vienā dienā kopējais nodarbību skaits nepārsniedz 8 stundas. Traktortehnikas vadīšanas nodarbības vienā dienā nepārsniedz 2 stundas. 35
35. Mācību iestāde ir tiesīga mainīt mācību priekšmetu un praktisko mācību programmu saturu ne vairāk kā 10 % apjomā. 36
36. Pēc teorētisko un praktisko mācību pabeigšanas apmācāmā persona mācību iestādē kārto eksāmenu ceļu satiksmes noteikumos un satiksmes drošībā, traktortehnikas uzbūvē un ekspluatācijas pamatos, traktortehnikas darbu tehnoloģijā un praktiskajās mācībās. Pēc eksāmenu sekmīgas nokārtošanas mācību iestāde izsniedz mācību pabeigšanas apliecinājumu, kurā norāda mācību iestādes nosaukumu, licences numuru, mācību grupas reģistrācijas numuru, stundu skaitu priekšmetos un apmācītās personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu). Izsniegtais apliecinājums dod tiesības personai kārtot aģentūrā eksāmenus traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanai. Mācību iestādes apliecinājums par traktortehnikas vadītāja mācību programmas apguvi ir derīgs trīs gadus. 37
5. Mācību procesa organizācijas vispārējās prasības 37. Pirms mācību uzsākšanas mācību iestāde iepazīstina apmācāmo personu ar attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanas kārtību. 38
38. Nepieciešamo mācību priekšmetu un praktisko mācību stundu skaitu, kāds jāapgūst apmācāmai personai, mācību iestāde nosaka, ņemot vērā apmācāmās personas iepriekšējo sagatavotību (iepriekšējo sagatavotību apliecina dokumentāri). Mācību apjoms nedrīkst būt mazāks par šajos noteikumos norādīto stundu skaitu (7.pielikums), bet saturs noteikts mācību priekšmetu un praktisko mācību programmās (8., 9., 10., 11. un 12.pielikums). 39
39. Persona, kurai nav derīgas pirmās palīdzības kursu beigšanas apliecības, pirms traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanas pabeidz pirmās palīdzības mācību kursu. No pirmās palīdzības kursiem atbrīvo personas, kurām ir vidējā vai augstākā medicīniskā izglītība vai kuras mācās medicīnas izglītības iestādēs. 40
40. Mācību iestāde ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc mācību uzsākšanas mācību grupas reģistrē aģentūrā. Vienlaikus ar mācību grupas reģistrācijas iesniegumu mācību iestāde iesniedz iestādes vadītāja apstiprinātu teorētisko priekšmetu nodarbību un praktisko mācību sarakstu. Ja sarakstā notikušas izmaiņas, mācību iestāde par to laikus rakstiski informē aģentūru. 41
41. Mācību grupas nav lielākas par 25 cilvēkiem. Pēc mācību grupas reģistrācijas tajā neiekļauj jaunas apmācāmās personas. 42
42. Mācību grupā netiek reģistrēta persona, kurai:
42.1. piemērots administratīvais sods– aizliegums uz noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai transportlīdzekļa vadītāja tiesības ir atņemtas;
42.2. ir transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums;
42.3. konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai. 43
43. Ja mācību grupā reģistrētā persona neapmeklē vairāk par 10 % teorētisko priekšmetu vai praktisko mācību nodarbību, mācību iestāde to atskaita no mācību grupas un par to rakstiski informē aģentūru. 44
44. Aģentūra kontrolē, lai mācību iestāde savā darbā ievērotu šo noteikumu prasības. 45
45. Aģentūras amatpersonām un licencēšanas komisijas pārstāvjiem ir tiesības ieiet mācību telpās, iepazīties ar mācību materiālo bāzi un mācību procesu un saņemt no mācību iestādes pārbaudei nepieciešamos dokumentus, kas attiecas uz traktortehnikas vadītāju sagatavošanu. 46
46. Ja šo noteikumu 45.punktā minētās personas mācību iestādē ir konstatējušas normatīvo aktu prasību pārkāpumus, par šo faktu sastāda aktu un nosūta to izskatīšanai Zemkopības ministrijai. 47
47. Traktortehnikas praktiskās braukšanas instruktoru apliecības, kas izdotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām. 48
48. Mācību grupas, kuras uzsākušas mācības pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, turpina darbu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kādi bija spēkā mācību uzsākšanas brīdī. 49
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecība
(paraugs)
Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Traktortehnikas praktisko mācību instruktoru sagatavošanas programma
I. Mācību
priekšmeta “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība”
programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Ceļu satiksmi reglamentējošo
normatīvo aktu sistēma
|
Ceļu satiksmes likums.
Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē.
Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi, tehniskā apskate.
Ceļu satiksmes dalībnieki, to vispārīgie pienākumi un
tiesības. Vadītāja kvalifikācijas iegūšanas pamatnosacījumi,
teorētiskā eksāmena un braukšanas eksāmena pieņemšanas
kārtība. Transportlīdzekļu vadītāju tiesību atņemšana.
Likums par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Sauszemes
transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas likums. Apdrošināšanas līgums,
polise, uzlīme, atlīdzība
|
6
|
|
Ceļu satiksmes noteikumi
|
|
2.
|
Vispārīgie jautājumi. Gājēju un
pasažieru pienākumi. Vadītāju vispārīgie pienākumi.
Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos.
Vadītāja rīcība pēc ceļu
satiksmes negadījuma
|
Ceļu satiksmes noteikumos lietotie
termini, to skaidrojums, lietošana ceļu satiksmē.
Satiksmes kārtība Latvijas
Republikā. Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības.
Gājēju pienākumi, pārvietojoties pa ielām un ceļiem.
Organizētu cilvēku grupu un bērnu pārvietošanās. Brauktuvju
šķērsošana. Gājēju rīcība, tuvojoties operatīvajam
transportlīdzeklim, un rīcība pasažieru sabiedrisko
transportlīdzekļu pieturās. Pasažieru pienākumi.
Personas, kuras pilnvarotas regulēt
satiksmi un pārbaudīt vadītāja dokumentus. Mehāniskā
transportlīdzekļa vadītāja obligātā dokumentācija.
Vadītāja pienākumi. Transportlīdzekļa nodošana citai
personai. Vadītāja rīcība, ja transportlīdzekli aptur
policijas darbinieks. Tālruņa lietošana.
Operatīvo transportlīdzekļu
vadītāju tiesības un pienākumi. Citu transportlīdzekļu
vadītāju rīcība, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis.
To transportlīdzekļu pienākumi un tiesības, kuri aprīkoti ar
mirgojošo dzelteno (oranžo) bākuguni.
Vadītāja rīcība pēc ceļu
satiksmes negadījuma. Nosacījumi, pie kuriem drīkst atstāt
negadījuma vietu, neizsaucot policiju
|
4
|
|
3.
|
Ceļa zīmes
|
Ceļa zīmju klasifikācija.
Stacionārās un pagaidu zīmes. Brīdinājuma zīmes.
Brīdinājuma zīmju nozīme, kopīgās pazīmes, uzstādīšana.
Zīmes, kuras ārpus apdzīvotām vietām atkārto. Vadītāja
rīcība, tuvojoties bīstamam ceļa posmam, kas apzīmēts ar
atbilstošu brīdinājuma zīmi. Priekšrocības zīmes, to
nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši
priekšrocības zīmju prasībām. Ceļa zīmju “Dodiet ceļu”
un “Neapstājoties tālāk braukt aizliegts” prasību
neievērošanas bīstamās sekas. Aizlieguma zīmes, to nosaukums,
nozīme, uzstādīšana. Kopīgās aizlieguma zīmju pazīmes.
Aizlieguma zīmes, kurām ir izņēmumi. Aizlieguma zīmes, kurām
ir darbības zona. Vadītāja rīcība atbilstoši aizlieguma
zīmju prasībām. Rīkojuma zīmes, to kopīgās pazīmes,
nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši
rīkojuma zīmju prasībām. Norādījuma zīmes, to nosaukums,
kopīgās pazīmes, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība
atbilstoši norādījuma zīmju prasībām. Servisa zīmes, to
nosaukums un nozīme. Virziena rādītāju un informācijas zīmju
lietošana. Vadītāja rīcība atbilstoši virziena rādītāju
un informācijas zīmju prasībām. Papildzīmju nosaukumi,
nozīme un uzdevums. Ceļa zīmes, kuru precizēšanai vai
ierobežošanai atļauts lietot papildzīmes
|
13
|
|
4.
|
Ceļa apzīmējumi
|
Ceļa apzīmējumu iedalījums.
Vertikālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, krāsa, lietošanas
apstākļi. Horizontālo apzīmējumu iedalījums, nozīme,
lietošanas apstākļi. Vadītāja rīcība atbilstoši
apzīmējuma prasībām
|
3
|
|
5.
|
Transportlīdzekļu braukšanas
kārtība
|
Brīdinājuma signālu veidi, to
nozīme, lietošanas kārtība. Braukšanas kārtība. Vadītāja
rīcība, izbraucot no blakus teritorijām un nobraucot no ceļa.
Trolejbusu un autobusu vadītāju priekšrocības.
Pārkārtošanās uz blakus joslām. Braukšanas kārtība, ja
tramvaja sliedes šķērso brauktuvi ārpus krustojuma. Labā un
kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība
krustojumā. Kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes
kārtība ārpus krustojuma. Vadītāja rīcība, braucot pa
ieskrējiena vai bremzēšanas joslu. Vietas, kur aizliegts
apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Braukšanas
noteikumi, braucot atpakaļgaitā. Manevrēšanas noteikumu
neievērošanas bīstamās sekas
|
2
|
|
6.
|
Transportlīdzekļu izkārtojums uz
brauktuves
|
Transportlīdzekļu izkārtojums uz
braucamās daļas atkarībā no braukšanas joslu skaita,
transportlīdzekļa veida, kustības ātruma un braukšanas vietas.
Gadījumi, kad atļauts braukt pa tramvaju sliežu ceļiem.
Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem.
Braukšana intensīvas satiksmes apstākļos. Gadījumi, kad
atļauts braukt pa gājēju ceļiem. Transportlīdzekļu
izkārtojuma neievērošanas uz brauktuves bīstamās sekas.
Apstākļi, kas ietekmē braukšanas ātruma izvēli. Atļautais
lielākais braukšanas ātrums dažādu kategoriju
transportlīdzekļiem. Aizliegumi, kas ir spēkā ātruma režīma
izvēlē. Prasības distances un intervāla izvēlē. Droša
ātruma, distances un intervāla neievērošanas bīstamās sekas.
Apdzīšana, samainīšanās ar pretimbraucošu transportlīdzekli
un apsteigšana. Vadītāju pienākumi un ceļu satiksmes
situācijas novērtēšana, uzsākot apdzīšanu. Brīdinājuma
signāli apdzenot. Vietas, kur apdzīšana aizliegta. Lēni
braucoša un lielgabarīta transportlīdzekļa vadītāja rīcība
apdzīvotā vietā un ārpus tās, ja tā vadīto
transportlīdzekli nav iespējams apdzīt. Gadījumi, kad atļauts
apsteigt pa labo pusi. Izmainīšanās ar pretimbraucošo
transportlīdzekli šauros ceļa posmos
|
6.
|
|
7.
|
Apstāšanās un stāvēšana
|
Vietas, kur atļauta apstāšanās
un stāvēšana. Vietas, kur aizliegts apstāties un stāvēt.
Drošības pasākumi, novietojot transportlīdzekli stāvvietā
|
2
|
|
8.
|
Ceļu satiksmes regulēšana
|
Krustojuma veidi un pazīmes. Ceļu
satiksmes regulēšanas līdzekļi. Luksoforu veidi. Signālu
nozīme 3 sekciju 3 krāsu luksoforā bez un ar papildsekcijām un
vadītāja rīcība atbilstoši šiem signāliem. Luksofori
satiksmes regulēšanai joslā, tramvaju kustībai, dzelzceļa
pārbrauktuvēm, paceļamiem tiltiem, prāmja pārceltuvēm,
speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām, gājēju
pārejām, ceļu darbos u.c. bīstamām vietām, uzņēmumu
pagalmiem un brauktuvēm, pagaidu sašaurinājumu vietās.
Satiksmes regulētāja ķermeņa stāvokļa, kā arī roku žestu
nozīme. Tramvaju un bezsliežu transportlīdzekļu vadītāju, kā
arī gājēju rīcība atbilstoši regulētāja žestiem.
Vadītāja rīcība, ja mainās luksofora signāli, apstāšanās
vieta. Vadītāju un gājēju rīcība gadījumos, kad satiksmes
regulētāju norādījumi ir pretrunā ar luksofora signāliem,
ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Vadītāja rīcība, tuvojoties
stāvošam transporta līdzeklim ar ieslēgtu zilo mirgojošo
bākuguni, apstādināšanas paņēmieni
|
4
|
|
9.
|
Regulējamu un neregulējamu krustojumu
pārbraukšana
|
Krustojumu pārbraukšanas
noteikumi. Gadījumi, kad tramvaja vadītājiem, velosipēdistiem
un gājējiem ir priekšroka. Regulējamu krustojumu
pārbraukšanas secība un kārtība. Luksofora signāli un
priekšrocības zīmes. Neregulējamu krustojumu veidi. Pazīmes,
pēc kurām nosaka galveno ceļu. Vienādas nozīmes ceļu
krustojuma pārbraukšanas kārtība. Braukšanas kārtība
nevienādas nozīmes ceļu krustojumā. Braukšanas kārtība, ja
galvenais ceļš krustojumā maina virzienu. Vadītāja rīcība,
ja viņš nevar noteikt krustojuma tipu
|
4
|
|
10.
|
Ceļu satiksme dzīvojamā zonā.
Gājēju pārejas, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu
pieturas
|
Ceļu satiksmes noteikumu prasības
dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Aizliegumi,
kas ir spēkā dzīvojamā zonā un daudzdzīvokļu namu pagalmos.
Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamām vai regulējamām
gājēju pārejām, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu
pieturām vai transportlīdzeklim, kuram ir uzstādīta bērnu
pārvadāšanas pazīšanas zīme
|
2
|
|
11.
|
Dzelzceļa pārbrauktuvju
šķērsošana
|
Apstākļi, kuri jāņem vērā,
tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei. Gadījumi, kad aizliegts
uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves, vieta, kur vadītājam
jāapstājas. Vadītāja rīcība piespiedu apstāšanās
gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves. Gadījumi, kad dzelzceļa
pārbrauktuvju šķērsošanas nosacījumi jāsaskaņo ar
dzelzceļa ceļu distances priekšnieku. Dzelzceļa pārbrauktuvju,
gājēju pāreju un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu
pieturu šķērsošanas noteikumu neievērošanas bīstamās
sekas
|
2
|
|
12.
|
Ārējās apgaismes ierīču, skaņas
signālu, avārijas gaismas, signalizācijas un avārijas zīmes
lietošana
|
Tuvās un tālās gaismas lukturu
lietošanas noteikumi. Vadītāja rīcība apžilbināšanas
gadījumā. Gabarītlukturu un stāvgaismas lietošana. Miglas
lukturu, aizmugures miglas lukturu, prožektoru un grozāmlukturu
lietošanas kārtība. Gadījumi, kad transportlīdzekļa
vadītājam jāiededz avārijas gaismas signalizācija un uz
ceļa jāizliek avārijas zīme. Avārijas zīmes izlikšanas
noteikumi. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un
avārijas zīmes lietošana
|
4
|
|
13.
|
Transportlīdzekļu vilkšana
|
Mehānisko transportlīdzekļu
vilkšanas paņēmieni. Vilkšanas noteikumi, lietojot lokano,
cieto sakabi vai daļēji novietojot uz velkošā
transportlīdzekļa. Gadījumi, kad aizliegts vilkt un kad
aizliegts cilvēkus pārvadāt velkošajā vai velkamajā
transportlīdzeklī. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas
noteikumu neievērošanas bīstamās sekas
|
2
|
|
14.
|
Pasažieru un kravas pārvadāšana
|
Pārvadājamo pasažieru skaits un
izvietojums. Bērnu pārvadāšanas noteikumi. Gadījumi, kad
pasažierus pārvadāt aizliegts. Noteikumi kravas izvietošanai un
nostiprināšanai transportlīdzeklī. Lielgabarīta
pārvadājamās kravas apzīmēšana. Gadījumi, kad kravas
pārvadāšanai jāsaņem atļauja. Cilvēku un kravas
pārvadāšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas
|
2
|
|
15.
|
Transportlīdzekļu tehniskais
stāvoklis un iekārtojums, reģistrācija un numuru zīmes
|
Transportlīdzekļu tehniskā
stāvokļa un iekārtojuma vispārējās prasības. Bojājumi, kuru
dēļ aizliegta transportlīdzekļu ekspluatācija. Mehānisko
transportlīdzekļu aprīkojums. Mehānisko transportlīdzekļu
reģistrācijas kārtība. Numura zīmju uzstādīšanas
kārtība
|
2
|
|
16.
|
Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes,
brīdināšanas ierīces un apzīmējumi
|
Pazīšanas zīmju uzdevumi,
nozīme, lietošana un uzstādīšana. Zināšanu pārbaude.
Ieskaite
|
2
|
|
Traktoru satiksmes drošība un
drošas kustības pamati
|
|
17.
|
Vadības ierīču lietošanas
paņēmieni.
Kustības uzsākšana un
apstāšanās
|
Galvenās vadības ierīces,
mērinstrumenti un kontrolierīces, to izvietojums. Vadītāja
pareiza iekāpšana transportlīdzeklī un pareiza izkāpšana no
tā. Sēdekļa un atpakaļskata spoguļa regulēšana. Drošības
jostu lietošanas noteikumi. Vadītāja poza darba vietā.
Vadītāja roku stāvoklis uz stūres rata, kāju stāvoklis uz
pedāļiem. Ceļa situācijas novērošanas secība un īpatnības
dažādu tipu atpakaļskata spoguļos. Vadītāja izpildāmo darbu
secība, uzsākot kustību uz sausa horizontāla ceļa. Kustības
uzsākšanas īpatnības uz slidena ceļa, riteņu buksēšana,
buksēšanas atkarība no ceļa seguma un stāvokļa, gaisa
spiediena riepās, riepu nodiluma pakāpes, braukšanas ātruma
u.c. faktoriem. Izpildāmo darbu secība, pārslēdzot pārnesumus
augšupejošā un lejupejošā secībā. Vadītāja rīcība,
apstādinot traktoru uz sausa vai slidena ceļa seguma.
Bremzēšanas veidi– laidena, pakāpeniska, ar pārtraukumiem, ar
motoru, pārslēdzot pārnesumus un avārijas bremzēšana.
Vadītāja rīcība, ja nedarbojas darba bremzes. Stāvbremzes
lietošanas noteikumi. Vispārējs jēdziens par bremzēšanas un
apstāšanās ceļa garumu, apstākļi, kas to ietekmē
(braukšanas ātrums, ceļa seguma veids un stāvoklis, vadītāja
reakcijas laiks, bremžu pievada iedarbošanās laiks, saķeres
spēks u.c.). Apstākļi, kuros notiek riteņu bloķēšanās un
riteņu bloķēšanās negatīvās sekas
|
5
|
|
18.
|
Braukšana apdzīvotās vietās
|
Distance un intervāla izvēle.
Apstākļi, kas ietekmē distances attālumu, braucot dažādas
intensitātes transporta plūsmā, tuvojoties dažādu veidu
krustojumiem, braucot ar dažādu ātrumu. Apstākļi, kas ietekmē
distances un intervāla lielumu. Pareiza krustojuma pārbraukšana.
Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamam krustojumam,
krustojuma apskates secība, jēdziens par “aklo zonu”.
Traktora aizmugures situācijas kontroles nozīme. Vadītāja
rīcība, nogriežoties pa labi, pa kreisi vai apgriežoties
braukšanai pretējā virzienā. Izpildāmo darbību secība,
veicot manevrus, vadītāja raksturīgākās kļūdas. Vadītāja
rīcība, tuvojoties regulējamam krustojumam, vadīšanas
paņēmieni brīdī, kad pārslēdzas luksofora signāli. Traktora
vadīšanas īpatnības, šķērsojot gājēju pārejas. Gājēju
uzvedības novērtēšana, pasākumi, lai novērstu uzbraukšanu
gājējam. Traktora vadīšanas īpatnības vietās, kur iespējama
bērnu, pusaudžu un vecu cilvēku parādīšanās uz
brauktuves
|
3
|
|
19.
|
Traktora vadīšana ārpus apdzīvotām
vietām
|
Distances un intervāla izvēles
īpatnības, braucot transporta plūsmā ārpus apdzīvotām
vietām. Braukšanas ātruma izvēles un apdzīšanas īpatnības.
Traktora vadīšanas īpatnības ceļa pagriezienos, apstākļi,
kas ietekmē šo manevru (masa, braukšanas ātruma, pagrieziena
rādiuss). Jēdziens par smaguma centru, apstākļi, kas ietekmē
smaguma centra atrašanās vietu, tā ietekme uz stabilitāti
|
2
|
|
20.
|
Vadīšana sarežģītos ceļa
apstākļos
|
Traktora vadīšana tumšā
diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos.
Apgaismošanas un signalizācijas ierīču lietošana. Mijkrēšļa
īpašā bīstamība. Braukšanas ātruma izvēle atkarībā no
ceļa redzamības. Vadītāja rīcība, pārslēdzot tālās
gaismas lukturus uz tuvo gaismu. Pasākumi, kā novērst
apžilbināšanu, un vadītāja rīcība apžilbināšanas
gadījumā. Jēdziens par cilvēka acs adaptāciju. Miglas lukturi,
lietošanas īpatnības, raksturīgākie ceļu satiksmes
negadījumi. Traktoru vadīšanas īpatnības ziemas apstākļos
(riteņu buksēšana, riteņu bloķēšanās, bremzēšanas ceļa
palielināšanās, sānslīdes iespējas). Bremzēšanas un
stūrēšanas īpatnības uz ceļiem ar mazu riepu saķeres spēku.
Iemesli, kas rada sānslīdi bremzējot (dažādi bremzēšanas
spēki, dažādi saķeres spēki, kravas nepareizs novietojums).
Vadīšanas īpatnības pa sausiem un slapjiem grunts ceļiem,
dziļām bedrēm, peļķēm, smiltīm, dubļiem, stāvos kāpumos
un kritumos, pa mitru bruģi, braucot lapkritī. Vadīšanas
īpatnības kustībā radušos tehnisko bojājumu rezultātā
(priekšējās riepas plīsums, defekti darba bremzē, stūres
iekārtā). Vadīšanas īpatnības, velkot mehānisko
transportlīdzekli
|
6
|
|
21.
|
Ekonomiska vadīšana
|
Degvielas patēriņa atkarība no
motora siltuma režīma, no pārnesuma izvēles, braukšanas
ātruma un braukšanas stila, gaisa spiediena riepās. Jēdziens
par degvielas patēriņa kontroles ierīcēm
|
2
|
|
22.
|
Ceļu satiksmes negadījumi. Ceļa
apstākļi. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Faktori, kas
ietekmē satiksmes drošību
|
Autoceļu iedalījums, elementi, to
raksturojums. Ceļa seguma veidi, to ietekme uz satiksmes
drošību. Autoceļu bīstamie posmi – sašaurinājumi, jauns
ceļa segums, bedres, viļņveida segums, seguma nodilums.
Vadītāja darba vieta, mikroklimats kabīnē. Vadītāja darba
spējas atkarībā no apģērba, savlaicīgas pareizas
ēdināšanas, darba un atpūtas režīma. Alkohola un narkotisko
vielu lietošanas sekas, medikamentu grupas, kas negatīvi
ietekmē vadītāja rīcību, nogurums
|
4
|
|
23.
|
Transportlīdzekļu vadītāju
atbildība par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu
pārkāpumiem
|
Ceļu satiksmes likums.
Transportlīdzekļa īpašnieka atbildība. Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodekss. Administratīvo pārkāpumu
protokols. Administratīvais process. Administratīvā pārkāpuma
lietā pieņemta lēmuma pārsūdzēšana. Civillikums.
Paaugstinātas bīstamības avota nodarīto zaudējumu
atlīdzināšana. Krimināllikums. Noziedzīgie nodarījumi ceļu
satiksmē. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu
sistēma
|
6
|
|
|
Kopā
|
90
|
II. Mācību
priekšmeta “Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas
pedagoģiskie, psihofizioloģiskie un metodikas pamati”
programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Apakštēma
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Pedagoģijas pamati
|
Pedagoģijas būtība, struktūra,
kategorijas. Pedagoģijas uzdevumi un funkcijas. Audzināšanas
pamatidejas un mērķis. Vecumposmu periodizācija. Vecuma
īpatnību ievērošana pedagoģijā. Pedagoģiskās prasības
darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem
|
6
|
|
2.
|
Profesijas apguves posms
|
Praktisko mācību instruktoram
izvirzāmās prasības un kompetence. Pedagoga ētikas kodekss.
Svarīgākās instruktora īpašības, spējas un prasmes.
Personīgā parauga audzinošā nozīme. Individuālā pieeja
mācību darbā
|
4
|
|
3.
|
Psiholoģijas pamati
|
Cilvēka smadzeņu sastāvdaļas.
Uztveršanas modeļi. Uztveršanas kanālu atšķirības. Atmiņa
un tās veidi. Indivīds. Saskarsmes raksturojums un tās loma
cilvēka dzīvē. Saskarsme – māka pazīt pašam sevi un
pašpilnveidoties. Personības raksturojums. Temperaments un
raksturs. Uztvere. Verbālā saskarsme. Neverbālā saskarsme.
Saskarsmes individuālie stili. Konflikti
|
8
|
|
4.
|
Transportlīdzekļa vadītāja
piemērotības noteikšana
|
Psihofizioloģiskie raksturlielumi:
sagatavotība, morālā noturība, darba spējas, darba stāžs.
Vadītāja piemērotība darbam atkarībā no vecuma. Vadītāja
kustības, sensoro un domāšanas iemaņu loma ceļu satiksmes
situāciju prognozēšanā. Vadītāja darba un atpūtas režīms.
Vadītāja kabīnes mikroklimats
|
2
|
|
5.
|
Transportlīdzekļa vadītāja darba
psihofizioloģiskie pamati
|
Vadītāja profesionālās darbības
psihofizioloģiskās īpatnības. Vadītāja reakcijas ātrums,
jēdziens par vienkāršo un salikto reakciju. Uzmanības
vispārējais raksturojums, sadalījums un pārslēgšana. Redzes,
dzirdes un vestibulāro sajūtu raksturojums. Redzes asums un
redzes lauks. Dziļuma un dinamiskā redze. Apžilbināšana.
Redzes lauka izmaiņas atkarībā no braukšanas ātruma un
transportlīdzekļu plūsmas blīvuma. Daltonisms. Stresa
situācijas
|
4
|
|
6.
|
Individuālās apmācības metodika
|
Mācību metožu daudzveidība,
lietošanas iespējas. Praktiskās mācību metodes un paņēmieni.
Mācību plānošana
|
4
|
|
7.
|
Traktortehnikas vadīšanas apmācības
galvenie principi
|
Svarīgākie apmācības principi
vadītāju sagatavošanā: patstāvība, disciplinētība,
atbildība, apzinīgums, aktivitāte, vispusība, pakāpeniskums,
secība, prasmes un iemaņu noturīgums. Praktisko mācību
instruktora pienākumi pirms nodarbības uzsākšanas un nodarbību
laikā. Norādījumi braukšanas laikā, mācību pārtraukšana,
lai veiktu detalizētu kļūdu izskaidrojumu. Instruktora
sagatavošanās mācību nodarbībai
|
2
|
|
8.
|
Vadīšanas apmācības psiholoģiskie
pamati
|
Braukšanas iemaņu pilnveidošanas
galvenie posmi: atsevišķu vadīšanas elementu mācīšana un to
pakāpenisks apvienojums, kustību precizēšana, braukšanas
iemaņu automatizācija. Kustības iemaņu nozīme braukšanas
prasmes apgūšanā
|
2
|
|
9.
|
Praktisko mācību nodarbību
saturs
|
Gatavošanās nodarbībām, darba
vietas sagatavošana. Ievadinstruktāžas nozīme un mērķis
tēmas apgūšanā. Kārtējās instruktāžas mērķis un saturs,
instruktāžas kārtība. Papildu instruktāžas nepieciešamība.
Nobeiguma instruktāžas uzdevums un saturs. Nodarbības
vērtēšanas kritēriji
|
2
|
|
|
Kopā
|
34
|
Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Licence par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus
(paraugs)
Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Iesniegums licences saņemšanai par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus
(paraugs)
Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Mācību materiālās bāzes pārbaudes akts
(paraugs)
Zemkopības ministrs M.Roze
6.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Prasības traktortehnikas vadītāju mācību materiālajai bāzei un mācību uzskates līdzekļiem
1. Prasības
mācību telpām
1. Traktortehnikas vadītāju
mācību procesa nodrošināšanai ir iekārtota vismaz viena
mācību telpa traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas
priekšmeta mācīšanai, kā arī viena mācību telpa ceļu
satiksmes noteikumu un satiksmes drošības priekšmeta
mācīšanai.
2. Mācību telpa ir pietiekami
liela, lai apmācāmie tajā varētu brīvi pārvietoties un no
jebkuras sēdvietas būtu skaidri saskatāmi mācību uzskates
līdzekļi.
3. Telpu griestu augstums nav
mazāks par 2,5 metriem.
4. Mācību telpā ir dabiskais un
mākslīgais apgaismojums. Mākslīgais apgaismojums katrā darba
vietā nav mazāks par 300lx, bet uz tāfeles – 500 lx.
5. Gaisa temperatūra mācību
telpās nav zemāka par 18 °C, un ir nodrošināta telpu
vēdināšana.
6. Ēkās, kurās notiek
nodarbības, ir ierīkotas un pieejamas tualetes.
7. Ja mācību iestādei nav
atsevišķas garderobes, mācību telpu apgādā ar drēbju
pakaramajiem atbilstoši vietu skaitam.
8. Mācību telpā ir izlikta
licences kopija, kā arī izvietoti brīvi pieejami informatīvie
materiāli par traktortehnikas vadītāju apmācības kārtību,
traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas,
vērtēšanas un vadītāja apliecības ieguves kārtību.
2. Prasības
materiālajai bāzei
9. Praktiskās vadīšanas
apmācībai mācību iestādes rīcībā ir tās kategorijas
mācību traktortehnika, kuras kategorijas vadītājus mācību
iestāde sagatavo, traktortehnikas vadīšanas sākotnējās
apmācības laukums un laukums traktortehnikas darbu tehnoloģisko
operāciju apguvei.
10. Traktortehnikas vadītāju
praktisko mācību nodarbību vieta ir nodrošināta ar attiecīgas
kategorijas mācību traktortehniku, kā arī visiem tās mezgliem
un darba iekārtām (ierīcēm), kuru regulēšanu, montāžu,
demontāžu un kopšanu paredz praktisko mācību programma.
11. Traktortehnikas vadīšanas
sākotnējās apmācības laukumam ir cietais segums, bet tā
minimālo platību nosaka praktisko mācību programma
(11.pielikums). Praktisko mācību programma nosaka arī prasības
traktortehnikas darbu tehnoloģisko operāciju apguves
laukumam.
3. Prasības
mācību traktortehnikai
12. Mācību traktortehnika ir
reģistrēta Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā un papildus
aprīkota ar:
12.1. diviem ārpus kabīnes
novietotiem atpakaļskata spoguļiem;
12.2. sēdekli praktisko mācību
instruktoram;
12.3. normatīvajiem aktiem
atbilstošu mācību transportlīdzekļa pazīšanas zīmi, kas
novietota perpendikulāri traktortehnikas garenasij uz kabīnes
jumta un no iekšpuses apgaismota.
13. D kategorijas un speciālajai
mācību traktortehnikai aizmugurē novieto mācību
transportlīdzekļa pazīšanas zīmi, kas izgatavota no gaismu
atstarojoša materiāla.
4. Prasības
mācību uzskates līdzekļiem
14. Mācību priekšmeta “Ceļu
satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” mācību telpā
ir:
14.1. vertikāli novietota vismaz 1
m2 liela tāfele, kas izmantojama arī kā magnētiskā
tāfele;
14.2. stendi, datorprogrammas vai
demonstrējamās plēves tēmām “Ceļa zīmes” un “Ceļa
horizontālie un vertikālie apzīmējumi”. Ceļa zīmju un ceļa
apzīmējumu simbolika atbilst Ceļu satiksmes noteikumiem, to
izmērs nedrīkst būt mazāks par LVS 77 noteikto ceļa zīmju
izmēru mērogā 1:6. Izņēmums ir norādījuma zīmes, virziena
rādītāji un informācijas zīmes, kuru izmērs var būt arī
mazāks;
14.3. darba kārtībā esoši
transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofori vai to
maketi;
14.4. mācību uzskates līdzekļi
un mācību tehniskie līdzekļi, kas nodrošina mācību
priekšmeta “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība”
visu programmas (8.pielikums) tēmu mācīšanu.
15. Mācību priekšmeta
“Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati” mācību
telpā vai tās palīgtelpā atsevišķi izvietoti tās kategorijas
traktortehnikas galvenie mezgli, kuras kategorijas vadītājus
mācību iestāde sagatavo, kā arī mācību uzskates līdzekļi
un mācību tehniskie līdzekļi, kas nodrošina visu programmas
(9.pielikums) tēmu mācīšanu.
16. Mācību priekšmeta
“Traktortehnikas darbu tehnoloģija” un “Darba
aizsardzība” mācību telpā vai tās palīgtelpā atrodas
mācību uzskates līdzekļi un mācību tehniskie līdzekļi, kas
nodrošina visu programmas (10. un 12.pielikums) tēmu
mācīšanu.
Zemkopības ministrs M.Roze
7.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas mācību plāns
|
Nr. p.k.
|
Sākotnējās zināšanas un
prasmes/iegūstamā attiecīgās kategori-
jas traktortehni-
kas vadītāja
apliecība
Mācību
priekšmeta no-
saukums un apjoms
mācību stundās
|
0/A
|
0/B
|
X/A, B, C
|
0/C
|
0/D
|
X/D
|
0/E
|
X/E
|
0/buldozers
|
X/buldozers
|
0/ekskavators
|
X/ekskavators
|
0/ceļu būves un kopšanas
mašīnas
|
X/ceļu būves un kopšanas
mašīnas
|
0/pašgājēji iekrāvēji
|
X/pašgājēji iekrāvēji
|
0/meža mašīnas
|
X/meža mašīnas
|
|
1.
|
Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes
drošība (8.pielikums)
|
60
|
60
|
16
|
60
|
60
|
16
|
60
|
16
|
60
|
16
|
60
|
16
|
60
|
16
|
60
|
16
|
60
|
16
|
|
2.
|
Traktortehnikas uzbūve un
ekspluatācijas pamati (9.pielikums)
|
57
|
57
|
?
|
51
|
74
|
54
|
66
|
41
|
56
|
24
|
62
|
30
|
60
|
30
|
60
|
25
|
100
|
50
|
|
3.
|
Traktortehnikas darbu tehnoloģija
(10.pielikums)
|
?
|
?
|
?
|
?
|
?
|
?
|
44
|
44
|
30
|
30
|
44
|
44
|
30
|
30
|
24
|
24
|
30
|
30
|
|
4.
|
Praktiskās mācības
(11.pielikums)
|
24
|
24
|
12
|
24
|
28
|
20
|
23
|
16
|
19
|
14
|
31
|
20
|
24
|
16
|
26
|
16
|
29
|
18
|
|
5.
|
Darba aizsardzība
(12.pielikums)
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
20
|
|
Kopā
|
161
|
161
|
48
|
155
|
182
|
110
|
213
|
137
|
185
|
104
|
217
|
130
|
194
|
112
|
190
|
101
|
239
|
134
|
Apzīmējumi tabulā.
0 – iepriekš nav iegūta nevienas
kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja
apliecība;
X – iepriekš iegūta vismaz
vienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja
apliecība;
A, B, C, D, E un traktortehnikas
nosaukumi – iegūstamā attiecīgās kategorijas traktortehnikas
vadītāja apliecība.
Zemkopības ministrs M.Roze
8.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība”
I. Visu
traktortehnikas kategoriju vadītāju sagatavošana, kuri iepriekš
nav ieguvuši nevienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa
vadītāja apliecību
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Vispārīgie jautājumi
|
Ceļu satiksmes noteikumos lietotie
termini, to skaidrojums, lietošana ceļu satiksmē. Satiksmes
kārtība Latvijas Republikā. Ceļu satiksmes dalībnieku
pienākumi un tiesības. Personas, kuras regulē satiksmi.
Prasības ierobežojumiem, instrukcijām un ārvalstīs
reģistrētiem transportlīdzekļiem. Aizliegumi ceļu satiksmes
dalībniekiem
|
2
|
|
2.
|
Gājēju un pasažieru pienākumi.
Vadītāju vispārīgie pienākumi. Vadītāja pienākumi īpašos
gadījumos. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma.
Mācību braukšana
|
Gājēju pienākumi, pārvietojoties
pa ielām un ceļiem. Organizētu cilvēku grupu un bērnu
pārvietošanās. Brauktuvju šķērsošana. Gājēju rīcība,
tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim un pasažieru
sabiedrisko transportlīdzekļu pieturās. Pasažieru pienākumi.
Personas, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi un pārbaudīt
vadītāju dokumentus. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja
obligātā dokumentācija. Vadītāja pienākumi.
Transportlīdzekļa nodošana citai personai. Vadītāja rīcība,
ja transportlīdzekli aptur policijas darbinieks. Tālruņa
lietošana. Operatīvo transportlīdzekļu vadītāju tiesības un
pienākumi. Citu transportlīdzekļu vadītāju rīcība, ja
tuvojas operatīvais transportlīdzeklis. Ar mirgojošo dzelteno
(oranžo) bākuguni aprīkoto transportlīdzekļu vadītāju
pienākumi un tiesības. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes
negadījuma. Nosacījumi, pie kuriem drīkst atstāt negadījuma
vietu, neizsaucot policiju. Mehānisko transportlīdzekļu
vadītāju apliecību kategorijas un apliecību iegūšanas vecums.
Prasības instruktoram, transportlīdzeklim un apmācāmajam.
Braukšanas kārtība pa vispārējas nozīmes ceļiem
|
4
|
|
3.
|
Transportlīdzekļu braukšanas
kārtība
|
Brīdinājuma signālu veidi,
nozīme, to lietošanas kārtība. Braukšanas kārtība.
Vadītāja rīcība, izbraucot no blakus teritorijām un nobraucot
no ceļa. Trolejbusu un autobusu vadītāju priekšrocības.
Pārkārtošanās uz blakus joslām. Braukšanas kārtība, ja
tramvaja sliedes šķērso brauktuvi ārpus krustojuma. Labā un
kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība
krustojumā. Kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes
kārtība ārpus krustojuma. Vadītāja rīcība, braucot pa
ieskrējiena vai bremzēšanas joslu. Vietas, kur aizliegts
apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Braukšanas noteikumi,
braucot atpakaļgaitā. Manevrēšanas noteikumu neievērošanas
bīstamās sekas
|
2
|
|
4.
|
Transportlīdzekļu izkārtojums uz
brauktuves
|
Transportlīdzekļu izkārtojums uz
braucamās daļas atkarībā no braukšanas joslu skaita,
transportlīdzekļa veida, kustības ātruma un braukšanas vietas.
Gadījumi, kad atļauts braukt pa tramvaju sliežu ceļiem. Ceļš
ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem.
Braukšana intensīvas satiksmes apstākļos. Gadījumi, kad
atļauts braukt pa gājēju ceļiem. Transportlīdzekļu
izkārtojuma neievērošanas uz brauktuves bīstamās sekas.
Apstākļi, kas ietekmē braukšanas ātruma izvēli. Atļautais
lielākais braukšanas ātrums dažādu kategoriju
transportlīdzekļiem. Aizliegumi, kas ir spēkā ātruma režīma
izvēlē. Prasības distances un intervāla izvēlē. Droša
ātruma, distances un intervāla neievērošanas bīstamās sekas.
Apdzīšana, samainīšanās ar pretimbraucošu transportlīdzekli
un apsteigšana. Vadītāju pienākumi un ceļu satiksmes
situācijas novērtēšana, uzsākot apdzīšanu. Brīdinājuma
signāli apdzenot. Vietas, kur apdzīšana aizliegta. Lēni
braucoša un lielgabarīta transportlīdzekļa vadītāja rīcība
apdzīvotā vietā un ārpus tās, ja tā vadīto
transportlīdzekli nav iespējams apdzīt. Gadījumi, kad atļauts
apsteigt pa labo pusi. Izmainīšanās ar pretimbraucošo
transportlīdzekli šauros ceļa posmos
|
6
|
|
5.
|
Apstāšanās un stāvēšana
|
Vietas, kur atļauta apstāšanās
un stāvēšana. Vietas, kur aizliegts apstāties un stāvēt.
Drošības pasākumi, novietojot transportlīdzekli stāvvietā
|
2
|
|
6.
|
Ceļa zīmes
|
Ceļa zīmju klasifikācija.
Brīdinājuma zīmes. Stacionārās un pagaidu zīmes.
Brīdinājuma zīmju nozīme, kopīgās pazīmes, uzstādīšana.
Zīmes, kuras ārpus apdzīvotām vietām atkārto. Vadītāja
rīcība, tuvojoties bīstamam ceļa posmam, kas apzīmēts ar
atbilstošu brīdinājuma zīmi. Priekšrocības zīmes, to
nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši
priekšrocības zīmju prasībām. Ceļa zīmju “Dodiet ceļu”
un “Neapstājoties tālāk braukt aizliegts” prasību
neievērošanas bīstamās sekas. Aizlieguma zīmes, to nosaukums,
nozīme, uzstādīšana. Kopīgās aizlieguma zīmju pazīmes.
Aizlieguma zīmes, kurām ir izņēmumi. Aizlieguma zīmes, kurām
ir darbības zona. Vadītāja rīcība atbilstoši aizlieguma
zīmju prasībām.
Rīkojuma zīmes, to kopīgās
pazīmes, nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība
atbilstoši rīkojuma zīmju prasībām. Norādījuma zīmes, to
nosaukums, kopīgās pazīmes, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja
rīcība atbilstoši norādījuma zīmju prasībām. Servisa
zīmes, to nosaukums un nozīme. Virziena rādītāju un
informācijas zīmju lietošana. Vadītāja rīcība atbilstoši
virziena rādītāju un informācijas zīmju prasībām.
Papildzīmju nosaukumi, nozīme un uzdevums. Ceļa zīmes, kuru
precizēšanai vai ierobežošanai atļauts lietot papildzīmes
|
10
|
|
|
7.
|
Ceļa apzīmējumi
|
Ceļa apzīmējumu iedalījums.
Vertikālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, krāsa, lietošanas
apstākļi. Horizontālo apzīmējumu iedalījums, nozīme,
lietošanas apstākļi. Vadītāja rīcība atbilstoši
apzīmējumu prasībām
|
2
|
|
8.
|
Ceļu satiksmes regulēšana
|
Krustojuma veidi un pazīmes. Ceļu
satiksmes regulēšanas līdzekļi. Luksoforu veidi. Signālu
nozīme 3 sekciju 3 krāsu luksoforā bez papildsekcijām un ar
tām. Vadītāja rīcība atbilstoši šiem signāliem. Luksofori
satiksmes regulēšanai joslā, tramvaju kustībai, dzelzceļa
pārbrauktuvēm, paceļamiem tiltiem, prāmja pārceltuvēm un
speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām, gājēju
pārejām, ceļa darbos u.c. bīstamām vietām, uzņēmumu
pagalmiem un brauktuvēm, pagaidu sašaurinājumu vietām.
Satiksmes regulētāja ķermeņa stāvokļa, kā arī roku žestu
nozīme. Tramvaju un bezsliežu transporta līdzekļu vadītāju,
kā arī gājēju rīcība atbilstoši regulētāja žestiem.
Vadītāja rīcība, ja mainās luksofora signāli. Apstāšanās
vieta pie luksofora. Vadītāju un gājēju rīcība gadījumos,
kad satiksmes regulētāju norādījumi ir pretrunā ar luksofora
signāliem, ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Vadītāja rīcība,
tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim ar ieslēgtu zilo
mirgojošo bākuguni, apstāšanās paņēmieni
|
2
|
|
9.
|
Regulējamu krustojumu
pārbraukšana
|
Krustojumu pārbraukšanas
noteikumi. Gadījumi, kad tramvaja vadītājiem, gājējiem un
velosipēdistiem ir priekšroka. Regulējamu krustojumu
pārbraukšanas secība un kārtība. Luksofora signāli un
priekšrocības zīmes
|
2
|
|
10.
|
Neregulējamu krustojumu
pārbraukšana
|
Neregulējamu krustojumu veidi.
Pazīmes, pēc kurām nosaka galveno ceļu. Vienādas nozīmes
ceļu krustojuma pārbraukšanas kārtība. Braukšanas kārtība
nevienādas nozīmes ceļu krustojumā. Braukšanas kārtība, ja
galvenais ceļš krustojumā maina virzienu. Vadītāja rīcība,
ja viņš nevar noteikt krustojuma tipu
|
2
|
|
11.
|
Ceļu satiksme dzīvojamā zonā.
Gājēju pārejas, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu
pieturas. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana
|
Ceļu satiksmes noteikumu prasības
dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja
rīcība, tuvojoties neregulējamām vai regulējamām gājēju
pārejām, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām vai
transportlīdzeklim, kuram ir uzstādīta bērnu pārvadāšanas
pazīšanas zīme. Apstākļi, kuri jāņem vērā, tuvojoties
dzelzceļa pārbrauktuvei. Gadījumi, kad aizliegts uzbraukt uz
dzelzceļa pārbrauktuves, vieta, kur vadītājam jāapstājas.
Vadītāja rīcība piespiedu apstāšanās gadījumā uz
dzelzceļa pārbrauktuves. Gadījumi, kad dzelzceļa pārbrauktuvju
šķērsošanas nosacījumi jāsaskaņo ar dzelzceļa ceļu
distances priekšnieku. Dzelzceļa pārbrauktuvju, gājēju pāreju
un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu
šķērsošanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas
|
4
|
|
12.
|
Ārējās apgaismes ierīču, skaņas
signālu, avārijas gaismas, signalizācijas un avārijas zīmes
lietošana
|
Tuvās un tālās gaismas lukturu
lietošanas noteikumi. Vadītāja rīcība apžilbināšanas
gadījumā. Gabarītlukturu un stāvgaismas lietošana. Miglas
lukturu, aizmugures miglas lukturu, prožektoru un grozāmlukturu
lietošanas kārtība. Gadījumi, kad transportlīdzekļa
vadītājam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un uz
ceļa jāizliek avārijas zīme. Avārijas zīmes izlikšanas
noteikumi. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un
avārijas zīmes lietošana
|
2
|
|
13.
|
Transportlīdzekļu vilkšana
|
Mehānisko transportlīdzekļu
vilkšanas paņēmieni. Vilkšanas noteikumi, lietojot lokano
sakabi, cieto sakabi vai daļēji novietojot uz velkošā
transportlīdzekļa. Gadījumi, kad vilkt aizliegts. Gadījumi, kad
aizliegts pārvadāt cilvēkus velkošajā vai velkamajā
transportlīdzeklī. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas
noteikumu neievērošanas bīstamās sekas
|
1
|
|
14.
|
Pasažieru un kravas pārvadāšana
|
Pārvadājamo pasažieru skaits un
izvietojums. Bērnu pārvadāšanas noteikumi. Gadījumi, kad
pasažierus pārvadāt aizliegts. Noteikumi kravas izvietošanai un
nostiprināšanai transportlīdzeklī. Lielgabarīta
pārvadājamās kravas apzīmēšana. Gadījumi, kad kravas
pārvadāšanai jāsaņem atļauja. Cilvēku un kravas
pārvadāšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas
|
|
|
15.
|
Transportlīdzekļu tehniskais
stāvoklis un iekārtojums, reģistrācija un numuru zīmes
|
Transportlīdzekļu tehniskā
stāvokļa un iekārtojuma vispārīgas prasības. Bojājumi, kuru
dēļ aizliegta transportlīdzekļu ekspluatācija. Mehānisko
transportlīdzekļu aprīkojums. Mehānisko transportlīdzekļu
reģistrācijas kārtība. Numura zīmju uzstādīšanas
kārtība
|
2
|
|
16.
|
Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes,
brīdināšanas ierīces un apzīmējumi
|
Pazīšanas zīmju uzdevumi, nozīme,
lietošana un uzstādīšana. Zināšanu pārbaude. Ieskaite
|
2
|
|
Traktoru satiksmes drošība un
drošas kustības pamati
|
|
17.
|
Vadības ierīču lietošanas
paņēmieni. Kustības uzsākšana un apstāšanās
|
Galvenās vadības ierīces,
mērinstrumenti un kontrolierīces, to izvietojums. Vadītāja
pareiza iekāpšana un pareiza izkāpšana no transportlīdzekļa.
Sēdekļa un atpakaļskata spoguļa regulēšana. Drošības jostu
lietošanas noteikumi. Vadītāja poza darba vietā. Vadītāja
roku stāvoklis uz stūres rata, kāju stāvoklis uz pedāļiem.
Ceļu situācijas novērošanas secība un īpatnības dažādu
tipu atpakaļskata spoguļos. Vadītāja izpildāmo darbu secība,
uzsākot kustību uz sausa horizontāla ceļa. Kustības
uzsākšanas īpatnības uz slidena ceļa, riteņu buksēšana,
buksēšanas atkarība no ceļa seguma un stāvokļa, gaisa
spiediena riepās, riepu nodiluma pakāpes, braukšanas ātruma
u.c. faktoriem. Izpildāmo darbu secība, pārslēdzot pārnesumus
augšupejošā un lejupejošā secībā. Vadītāja rīcība,
apstādinot traktoru uz sausa vai slidena ceļa seguma.
Bremzēšanas veidi – laidena, pakāpeniska, ar pārtraukumiem,
ar motoru, pārslēdzot pārnesumus un avārijas bremzēšana.
Vadītāja rīcība, ja nedarbojas darba bremzes. Stāvbremzes
lietošanas noteikumi. Vispārējs jēdziens par bremzēšanas un
apstāšanās ceļa garumu, apstākļi, kas to ietekmē
(braukšanas ātrums, ceļa seguma veids un stāvoklis, vadītāja
reakcijas laiks, bremžu pievada iedarbināšanas laiks, saķeres
spēks u.c.). Apstākļi, kuros notiek riteņu bloķēšanās un
riteņu bloķēšanās negatīvās sekas
|
3
|
|
18.
|
Braukšana apdzīvotās vietās
|
Distances un intervāla izvēle.
Apstākļi, kas ietekmē distanci, braucot dažādas intensitātes
transporta plūsmā, tuvojoties dažādu veidu krustojumiem,
braucot ar dažādu ātrumu. Apstākļi, kas ietekmē distances un
intervāla lielumu. Pareiza krustojuma pārbraukšana. Vadītāja
rīcība, tuvojoties neregulējamam krustojumam, krustojuma
apskates secība, jēdziens par “aklo zonu”. Traktora
aizmugures situācijas kontroles nozīme. Vadītāja rīcība,
nogriežoties pa labi, pa kreisi vai apgriežoties braukšanai
pretējā virzienā. Izpildāmo darbību secība, veicot manevrus,
raksturīgākās vadītāja kļūdas. Vadītāja rīcība,
tuvojoties regulējamam krustojumam, vadīšanas paņēmieni
brīdī, kad pārslēdzas luksofora signāli. Traktora vadīšanas
īpatnības, šķērsojot gājēju pārejas. Gājēju uzvedības
novērtēšana, pasākumi, lai novērstu uzbraukšanu gājējam.
Traktora vadīšanas īpatnības vietās, kur iespējama bērnu,
pusaudžu un vecu cilvēku parādīšanās uz brauktuves
|
2
|
|
19.
|
Traktora vadīšana ārpus apdzīvotām
vietām
|
Distances un intervāla izvēles
īpatnības, braucot transporta plūsmā ārpus apdzīvotām
vietām. Braukšanas ātruma izvēles un apdzīšanas īpatnības.
Traktora vadīšanas īpatnības ceļa pagriezienos, apstākļi,
kas ietekmē šo manevru (masa, braukšanas ātrums, pagrieziena
rādiuss). Jēdziens par smaguma centru, apstākļi, kas ietekmē
smaguma centra atrašanās vietu, tā ietekme uz stabilitāti
|
1
|
|
20.
|
Vadīšana sarežģītos ceļa
apstākļos
|
Traktora vadīšana diennakts
tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos.
Apgaismošanas un signalizācijas ierīču lietošana. Mijkrēšļa
īpašā bīstamība. Braukšanas ātruma izvēle atkarībā no
ceļa redzamības. Vadītāja rīcība, pārslēdzot tālās
gaismas lukturus uz tuvo gaismu. Pasākumi apžilbināšanas
novēršanai un vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā.
Jēdziens par cilvēka acs adaptāciju. Miglas lukturi, lietošanas
īpatnības. Raksturīgākie ceļu satiksmes negadījumi. Traktoru
vadīšanas īpatnības ziemas apstākļos (riteņu buksēšana,
riteņu bloķēšanās, bremzēšanas ceļa palielināšanās,
sānslīdes iespējas). Bremzēšanas un stūrēšanas īpatnības
uz ceļiem ar mazu riepu saķeres spēku. Iemesli, kas rada
sānslīdi bremzējot (dažādi bremzēšanas spēki, dažādi
saķeres spēki, kravas nepareizs novietojums). Vadīšanas
īpatnības pa sausiem un slapjiem grunts ceļiem, dziļām
bedrēm, peļķēm, smiltīm, dubļiem, stāvos kāpumos un
kritumos, pa mitru bruģi, braucot lapkritī. Vadīšanas
īpatnības kustībā radušos tehnisko bojājumu rezultātā
(priekšējās riepas plīsums, defekti darba bremzē, stūres
iekārtā). Vadīšanas īpatnības, velkot mehānisko
transportlīdzekli
|
2
|
|
21.
|
Ekonomiska vadīšana
|
Degvielas patēriņa atkarība no
motora siltuma režīma, no pārnesuma izvēles, braukšanas
ātruma un braukšanas stila, gaisa spiediena riepās. Jēdziens
par degvielas patēriņa kontroles ierīcēm
|
2
|
|
22.
|
Ceļu satiksmes negadījumi. Ceļa
apstākļi. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Faktori, kas
ietekmē satiksmes drošību
|
Autoceļu iedalījums, elementi, to
raksturojums. Ceļa seguma veidi, to ietekme uz satiksmes
drošību. Autoceļu bīstamie posmi – sašaurinājumi, jauns
ceļa segums, bedres, viļņveida segums, seguma nodilums.
Vadītāja darba vieta, mikroklimats kabīnē. Vadītāja darba
spējas atkarībā no apģērba, savlaicīgas pareizas
ēdināšanas, darba un atpūtas režīma. Alkohola un narkotisko
vielu lietošanas sekas, medikamentu grupas, kas negatīvi ietekmē
vadītāja rīcību, nogurums
|
2
|
|
23.
|
Administratīvā atbildība par ceļu
satiksmes pārkāpumiem, kas saistīta ar transporta izmantošanu,
atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai
|
2
|
|
|
Kopā:
|
60
|
II. Visu
kategoriju traktortehnikas vadītāju sagatavošana, kuri iepriekš
ieguvuši vismaz vienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa
vadītāja apliecību
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Vispārīgie jautājumi. Gājēju,
pasažieru, transportlīdzekļu vadītāju pienākumi.
Transportlīdzekļu vadītāju pienākumi īpašos gadījumos
un rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma
|
Noteikumos lietotie termini.
Aizliegumi ceļu satiksmes dalībniekiem. Vadītāja rīcība,
tuvojoties operatīvajiem transportlīdzekļiem. Vadītāja
rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Saskaņotā paziņojuma
aizpildīšana
|
2
|
|
2.
|
Ceļa zīmes, ceļa apzīmējumi, to
raksturojums
|
Ceļa zīmes, to nosaukums,
lietošana. Zīmes, kuras īpaši attiecas uz traktortehnikas
vadītājiem. Ceļa apzīmējumi, to lietojums. Vadītāja rīcība
atbilstoši apzīmējumu prasībām
|
2
|
|
3.
|
Transportlīdzekļu braukšanas,
apstāšanās un stāvēšanas kārtība
|
Traktortehnikas iekļaušanās
transportlīdzekļu plūsmā. Pārkārtošanās uz citu braukšanas
joslu. Ierobežojumi atkarībā no atļautā braukšanas ātruma.
Ceļi, pa kuriem traktortehnikai braukt aizliegts. Apstāšanās un
stāvēšanas aizliegums
|
2
|
|
4.
|
Ceļu satiksmes regulēšana un
braukšana krustojumos
|
Satiksmes regulētāja un satiksmes
regulēšanas luksoforu signāli, to nozīme. Braukšana
regulējamos krustojumos. Braukšana vienādas nozīmes un
nevienādas nozīmes neregulējamos krustojumos
|
2
|
|
5.
|
Ceļu satiksme dzīvojamās zonās.
Gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu
pieturas. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana. Ārējās
apgaismes ierīču lietošana
|
Ceļu satiksmes noteikumu prasības
dzīvojamajās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja
rīcība, šķērsojot gājēju pārejas un braucot gar pasažieru
sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām. Dzelzceļa
pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumi un aizliegumi. Ārējās
apgaismes ierīču lietošana
|
2
|
|
6.
|
Transportlīdzekļu vilkšana.
Pasažieru un kravas pārvadāšana. Transportlīdzekļu tehniskais
stāvoklis un iekārtojums. Transportlīdzekļu reģistrācija un
numura zīmes, pazīšanas zīmes un apzīmējumi
|
Transportlīdzekļu vilkšana un
vilkšanas aizliegumi. Pasažieru un kravas pārvadāšanas
noteikumi. Bojājumi, ar kādiem aizliegts ekspluatēt
transportlīdzekli. Transportlīdzekļu reģistrācijas
kārtība. Numuru zīmju un pazīšanas zīmju izvietošana.
Apzīmējumu lietošana
|
2
|
|
7.
|
Jaunākās izmaiņas ceļu satiksmes
noteikumos un ceļu satiksmi reglamentējošajos normatīvajos
aktos
|
Jaunākās izmaiņas ceļu satiksmes
noteikumos. Jaunu ceļa zīmju nosaukumi, nozīme un lietojums.
Izmaiņas ceļu satiksmi reglamentējošajos normatīvajos aktos
(Ceļu satiksmes likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā,
soda punktu uzskaites sistēmā u.c.)
|
2
|
|
8.
|
Īpatnības, vadot citas kategorijas
transportlīdzekļus dažādos ceļa apstākļos un
laikapstākļos
|
Transportlīdzekļa gabarītu
(augstuma, garuma, platuma) ietekme uz kustības drošību, braucot
pa šauriem ceļiem diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas
redzamības apstākļos. Smaguma centra augstuma ietekme uz
transportlīdzekļa stabilitāti. Speciālo transportlīdzekļu
vadīšanas īpatnības
|
2
|
|
|
Kopā:
|
16
|
Zemkopības ministrs M.Roze
9.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati”
I. Traktortehnikas
uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma A, B un C kategorijas
traktortehnikas vadītāju sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/A,B
|
0/C
|
|
1.
|
Traktoru raksturojums un vispārējā
uzbūve
|
Traktoru iedalījums pēc uzdevuma,
vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Traktora vispārējā
uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums
|
1
|
1
|
|
2.
|
Motoru uzbūve un darbības
principi
|
Motora vispārējā uzbūve. Motoru
iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru
skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības
princips
|
2
|
2
|
|
3.
|
Kloķa-klaņa mehānisms
|
Motora kloķa-klaņa mehānisma
vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības
traucējumi
|
1
|
1
|
|
4.
|
Gāzu sadales mehānisms
|
Motora gāzu sadales mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un
raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma
uzdevums, uzbūve un darbība
|
2
|
2
|
|
5.
|
Dzeses sistēma
|
Motora dzeses sistēmas
principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības
principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces.
Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un
pārdzesēšana, bojājumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora
piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas
kopšana
|
4
|
4
|
|
6.
|
Eļļošanas sistēma
|
Motora eļļošanas sistēmas
uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un
darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības
princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības
traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas
tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas
sistēmas kopšana
|
4
|
4
|
|
7.
|
Barošanas sistēma
|
Dīzeļmotora barošanas sistēmas
principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa
un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības
princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un
regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas
atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras
apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība.
Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie
darbības traucējumi un to novēršana
|
6
|
6
|
|
8.
|
Motora iedarbināšanas sistēma
|
Motora iedarbināšanas process.
Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un
tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumu novēršana.
Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana
|
1
|
1
|
|
9.
|
Elektroiekārta
|
Elektroiekārtas uzdevums.
Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru
baterijas sagatavošana un uzstādīšana, tās kopšana un
glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums.
Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana.
Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un
regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un
magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču
raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas
paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums.
Piekabes elektriskā kabeļa pievienošana traktoram.
Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums.
Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas
un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču
kopšana un darbības traucējumu novēršana
|
8
|
8
|
|
10.
|
Riteņtraktora transmisija
|
Transmisijas uzdevums un
principiālā shēma. Transmisijas mehānismu izvietojums. Sajūgu
iedalījums, darbības princips. Sajūga ekspluatācijas
noteikumi, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un
darbības princips. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana,
regulēšana un iespējamie darbības traucējumi. Starpsavienojuma
un kardānpārvada kopšana un regulēšana. Dzenošā tilta
vispārējā uzbūve, tā kopšana. Sānpārvadu un riteņa
reduktoru kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada
diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums un regulēšana
|
6
|
|
|
11.
|
Kāpurķēžu traktora transmisija
|
Kāpurķēžu traktora transmisijas
principiālā shēma. Transmisijas mehānismu izvietojums un
traktora pagriezes mehānismu varianti. Sajūgu iedalījums un
darbības princips. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana
un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips.
Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana, regulēšana un
iespējamie darbības traucējumi. Starpsavienojuma un
kardānpārvada kopšana un regulēšana. Kāpurķēžu traktora
dzenošā tilta kopšana. Kāpurķēžu traktora pagriezes
mehānisma kopšana un regulēšana
|
|
6
|
|
12.
|
Riteņtraktora gaitas iekārta
|
Riteņtraktoru gaitas iekārtas
vispārējā uzbūve. Riteņu atstatuma, klīrensa un bāzes
maiņa. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu
demontāža un montāža. Riepu iedalījums pēc uzdevuma. Riepu
apzīmējumi. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana.
Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņa gultņu regulēšana.
Riteņa stiprinājumu pārbaude un skrūvju pievilkšanas
secība
|
4
|
|
|
13.
|
Kāpurķēžu traktora gaitas
iekārta
|
Kāpurķēžu traktora gaitas
iekārtas (puscietās, elastīgās) vispārīgā uzbūve.
Kāpurķēžu traktora gaitas iekārtas kopšana. Kāpurķēdes
spriegojuma pārbaude un regulēšana
|
|
2
|
|
14.
|
Stūres iekārta
|
Stūres iekārtas uzdevums un
iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā
izveidojuma. Raksturīgākie stūres iekārtas bojājumi, kas
ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas
paņēmieni. Stūres rata stāvokļa regulēšana. Stūres
iekārtas kopšana
|
2
|
|
|
15.
|
Bremžu iekārta
|
Bremžu iekārtas uzdevums un
sistēmas (galveno bremžu sistēma, stāvbremžu sistēma).
Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu
pārvadu tipi. Bremžu vispārīgā uzbūve un darbības princips.
Bremžu sistēmas kopšana. Bremžu pneimopārvada kopšanas
īpatnības. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu
sistēmas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni.
Stāvbremzes regulēšana un kopšana
|
6
|
|
|
16.
|
Kāpurķēžu traktora vadīšanas
iekārta
|
Kāpurķēžu traktora vadīšanas
iekārtas uzbūve (sānsajūgu un planetārie). Sānsajūgu
vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana. Planetārā
pārvada vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana
|
|
4
|
|
17.
|
Darba iekārta un palīgiekārtas
|
Darba iekārtas galvenās
sastāvdaļas. Vienkāršas hidrosistēmas principiāla shēma.
Hidrosistēmas kopšana un raksturīgāko darbības traucējumu
novēršana. Uzkares mehānisma raksturojums pēc konstruktīvā
izveidojuma un tā kopšana. Dzenošo riteņu slogotāja darbības
princips. Jaudas noņemšanas sistēmas uzdevums. Jūgvārpstu
uzdevums un iedalījums, to kopšana un regulēšana. Jūgierīces
un to iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma. Kabīnes
vispārējā uzbūve. Sēdekļa un vadības ierīču regulēšanas
iespējas. Dzesēšanas un sildīšanas sistēmas kabīnē.
Palīgiekārtu kopšana
|
6
|
6
|
|
18.
|
Traktoru tehniskā apkalpošana
|
Tehniskās apkopes jēdziens, tās
uzdevums. Tehniskās apkopes periodiskums. Degvielas, eļļošanas
materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto traktoriem, tiem
izvirzāmās prasības
|
4
|
4
|
|
|
Kopā:
|
57
|
51
|
II.
Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma D
kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/D
|
X/D
|
|
1.
|
Graudaugu kombaina vispārējā uzbūve
un tehnoloģiskais process
|
Graudaugu kombainu veidi. Graudaugu
kombaina vispārējā uzbūve, galveno mezglu izvietojums, to
uzdevums. Tehnoloģiskā shēma (pļaušana, kulšana, graudu
savākšana un salmu smalcināšana)
|
3
|
3
|
|
2.
|
Pašgājējmašīnu vispārējā
uzbūve un tehnoloģiskais process
|
Tehnisko kultūru
pašgājējmašīnu (biešu kombains, biešu lapu novākšanas
mašīna, biešu krāvējs un tīrītājs) vispārējā uzbūve,
galveno mezglu uzdevums un izvietojums. Mašīnu darbības
tehnoloģiskā shēma. Zāles novākšanas kompleksa
pašgājējmašīnu (placinātājpļaujmašīna,
smalcinātājpļaujmašīna) vispārējā uzbūve, galveno mezglu
izvietojums, to uzdevums. Mašīnu darbības tehnoloģiskā
shēma
|
6
|
6
|
|
3.
|
Kombaina vadības ierīces
|
Kombaina kabīnes vispārīgā
uzbūve. Sviru, pedāļu un vadības ierīču izvietojums un
vadīšanas paņēmieni. Signalizācijas aparātu signāli.
Kontrolmēraparātu rādījumi. Dzesēšanas un sildīšanas
sistēma un tās kopšana. Palīgiekārtu kopšana
|
3
|
3
|
|
4.
|
Heders
|
Hedera uzbūve un sagatavošana
darbam ar dažādām kultūrām. Palīgiekārtas un to
izmantošana. Griezējaparāta uzbūve, regulēšana un kopšana.
Tītavu uzbūve, regulēšana un to kopšana. Tītavu piedziņa un
kopšana. Gliemežtransportiera uzbūve, regulēšana un
kopšana
|
4
|
4
|
|
5.
|
Slīpā kamera
|
Slīpās kameras uzbūve.
Līdzsvarošanas mehānisma uzbūve, regulēšana un kopšana.
Slīpās kameras transportiera uzbūve, regulēšana un kopšana.
Transporta un darba stāvokļa iestatīšana
|
1
|
1
|
|
6.
|
Kuļaparāts
|
Kuļaparāta piedziņas veidi pēc
to konstruktīvā izveidojuma. Kuļaparāta piedziņas sajūga
uzbūve, regulēšana un kopšana. Kuļaparāta uzbūve. Trumuļa
uzbūve, regulēšana un kopšana. Trumuļa variatora uzbūve,
darbība un kopšana. Kurvja uzbūve, regulēšana un kopšana
|
4
|
4
|
|
7.
|
Salmu kratītāji
|
Salmu kratītāju uzbūve,
regulēšana un kopšana
|
1
|
1
|
|
8.
|
Tīrītava
|
Tīrītavas uzbūve. Ventilatora
uzbūve, regulēšana un kopšana. Sieta uzbūve, regulēšana un
kopšana. Kratītājgalda uzbūve un kopšana. Zudumi un
paņēmieni to novēršanai
|
2
|
2
|
|
9.
|
Transportieri
|
Graudu un vārpu transportieru
uzbūve, regulēšana un kopšana
|
1
|
1
|
|
10.
|
Graudu tvertne
|
Graudu tvertnes un izkraušanas
iekārtu uzbūve, regulēšana un kopšana
|
1
|
1
|
|
11.
|
Salmu smalcinātājs
|
Salmu smalcinātāja uzbūve,
regulēšana un kopšana
|
1
|
1
|
|
12.
|
Motoru uzbūve un darbības
princips
|
Motora vispārējā uzbūve. Motoru
iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru
skaita. Motoru darbības princips
|
2
|
|
|
13.
|
Kloķa-klaņa mehānisms
|
Motora kloķa-klaņa mehānisma
vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības
traucējumi
|
1
|
|
|
14.
|
Gāzu sadales mehānisms
|
Motora gāzu sadales mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, regulēšana, kopšana un
raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma
uzdevums, uzbūve un darbība
|
2
|
|
|
15.
|
Dzeses sistēma
|
Motora dzeses sistēmas uzdevums,
principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības
princips. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces.
Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana
un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas.
Dīzeļmotora gaisa savācējsieta un radiatora kopšana.
Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses
sistēmas kopšana
|
4
|
|
|
16.
|
Eļļošanas sistēma
|
Motora eļļošanas sistēmas
uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un
darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības
princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, to
rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un
filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas
kopšana
|
4
|
|
|
17.
|
Barošanas sistēma
|
Dīzeļmotora barošanas sistēmas
principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa
un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības
princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un
regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas
atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras
apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība.
Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie
traucējumi un to novēršana
|
6
|
|
|
18.
|
Motora iedarbināšanas sistēma
|
Motora iedarbināšanas process.
Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un
tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumi. Iedarbināšanas
palīgiekārtas un to lietošana
|
1
|
|
|
19.
|
Hidrosistēma
|
Kombaina hidrosistēmas vispārējā
uzbūve. Pamathidrosistēmas vispārējā uzbūve un kopšana.
Stūres hidrosistēmas kopšana. Gaitas hidrostatiskās piedziņas
vispārējā uzbūve, darbība un kopšana
|
4
|
4
|
|
20.
|
Gaitas iekārta
|
Kombaina gaitas iekārtas
vispārējā uzbūve. Kombaina gaitas iekārtas ar mehānisko
piedziņu vispārējā uzbūve. Variatora uzbūve, regulēšana un
kopšana. Sajūga uzbūve, regulēšana un kopšana.
Pārnesumkārbas vispārējā uzbūve un kopšana. Dzenošā tilta
un sānpārvadu vispārējā uzbūve un kopšana. Kombaina gaitas
iekārtas ar hidrostatisko piedziņu kopšana. Pneimatiskā
apriepojuma kopšana
|
6
|
6
|
|
21.
|
Stūres iekārta
|
Stūres iekārtas uzdevums un
uzbūve. Raksturīgākie stūres iekārtas darbības traucējumi,
to iemesli un novēršana. Stūres iekārtas kopšana
|
1
|
1
|
|
22.
|
Bremžu iekārta
|
Bremžu iekārtas uzdevums. Galveno
bremžu sistēmas un stāvbremžu sistēmas darbības shēma.
Bremžu mehānisma uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas
kopšana. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas
darbības traucējumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni.
Stāvbremzes regulēšana un kopšana
|
4
|
4
|
|
23.
|
Elektroiekārta
|
Elektroiekārtas uzdevums.
Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru
baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana.
Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas
ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora
piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera
uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes
sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie
bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora
pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Hedera
pārvadāšanas ratiņu elektriskā kabeļa pievienošana
kombainam. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas
uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko
apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un
palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana
|
8
|
8
|
|
24.
|
Kombainu tehniskā apkalpošana
|
Tehniskās apkopes jēdziens, to
uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas
materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto kombainos. Tiem
izvirzāmās prasības
|
4
|
4
|
|
|
Kopā:
|
74
|
54
|
III.
Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma E
kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Tēmas saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/E
|
X/E
|
|
1.
|
Autogreidera raksturojums un
vispārējā uzbūve
|
Autogreidera iedalījums pēc
uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Autogreidera
mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums
|
1
|
1
|
|
2.
|
Motoru uzbūve un darbības
principi
|
Motora vispārējā uzbūve. Motoru
iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru
skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības
princips
|
2
|
1
|
|
3.
|
Kloķa-klaņa mehānisms
|
Motora kloķa-klaņa mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un
raksturīgākie darbības traucējumi
|
1
|
1
|
|
4.
|
Gāzu sadales mehānisms
|
Motora gāzu sadales mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbības regulēšana, kopšana un
raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma
uzdevums, uzbūve un darbība
|
2
|
1
|
|
5.
|
Dzeses sistēma
|
Motora dzeses sistēmas
principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības
principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces.
Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana
un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas.
Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses
sistēmas kopšana
|
4
|
2
|
|
6.
|
Eļļošanas sistēma
|
Motora eļļošanas sistēmas
uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un
darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības
princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības
traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas, eļļas
centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija.
Eļļošanas sistēmas kopšana
|
4
|
3
|
|
7.
|
Barošanas sistēma
|
Dīzeļmotora barošanas sistēmas
principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa
un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas,
darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa
un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas
atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un
vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un
darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana,
raksturīgākie traucējumi un to novēršana
|
6
|
3
|
|
8.
|
Motora iedarbināšanas sistēma
|
Motora iedarbināšanas process.
Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un
tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumu novēršana.
Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana
|
2
|
1
|
|
9.
|
Elektroiekārta
|
Elektroiekārtas uzdevums.
Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru
baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un
glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums.
Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un
kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un
regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un
magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes
ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un
novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas
sildītāju uzdevums. Kontrolmēraparātu un signalizācijas
sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana.
Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu,
kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu
novēršana
|
8
|
5
|
|
10.
|
Transmisija
|
Autogreidera transmisijas
principiālā shēma un mezglu izvietojums. Transmisijas uzdevums,
vispārējā uzbūve, darbība. Sajūgu veidi, uzbūve un darbība.
Pārnesumkārbas uzdevums. Pārnesumkārbas veidi, uzbūve un
darbība, darbības traucējumu novēršana. Kardānpārvadi, to
uzbūve. Sānpārvadi, to uzbūve. Dzenošo tiltu veidi, uzbūve.
Diferenciāļi un bloķēšanas mehānismi, to uzbūve.
Transmisijas mezglu ekspluatācija, regulēšana un kopšana
|
7
|
5
|
|
11.
|
Gaitas iekārta
|
Autogreidera gaitas iekārtas
uzdevums un vispārējā uzbūve. Gaitas iekārtas mezgli. Riteņu
nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un
montāža. Riepu iedalījums un apzīmējumi. Pneimatiskā
apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un nomaiņa.
Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājuma
pārbaude. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana
|
6
|
3
|
|
12.
|
Stūres iekārta
|
Autogreidera stūres iekārtu veidi.
Stūres iekārtas uzdevums, galvenās sastāvdaļas. Stūres
mehānisma un stūres pārvada vispārējā uzbūve un darbība.
Hidrauliskās stūres iekārtas vispārējā uzbūve un darbība.
Stūres iekārtas raksturīgākie darbības traucējumi un to
novēršana. Stūres iekārtas regulēšana. Stūres iekārtas
kopšana
|
5
|
4
|
|
13.
|
Bremžu iekārta
|
Bremžu iekārtas uzdevums,
vispārējā uzbūve un darbība. Bremžu mehānismu veidi,
vispārējā uzbūve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada
uzbūve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada kopšana. Bremžu
pneimopārvada kopšana. Bremžu iekārtas regulēšana.
Raksturīgākie bremžu sistēmas darbības traucējumi, to
pazīmes un novēršana. Stāvbremzes regulēšana un kopšana
|
6
|
4
|
|
14.
|
Darba iekārtas un palīgiekārtas
|
Autogreidera galvenā vērstuve,
buldozers, papildu vērstuve, irdinātājs un citas papildu darba
iekārtas, to uzbūve un regulēšana. Autogreidera darba iekārtu
regulēšana un kopšana
|
5
|
3
|
|
15.
|
Darba iekārtu hidrauliskā vadības
sistēma
|
Autogreidera darba iekārtu
hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu
novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu
uzbūve, darbība, raksturīgākie darbības traucējumi, to
novēršana
|
4
|
2
|
|
16.
|
Autogreidera tehniskās apkopes
|
Tehniskās apkopes jēdziens.
Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija.
Apkopju periodiskums. Autogreideros izmantojamās degvielas,
eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, tiem izvirzāmās
prasības
|
3
|
2
|
|
|
Kopā:
|
66
|
41
|
IV.
Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma
buldozera vadītāja sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Tēmas saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/buldozers
|
X/bul-dozers
|
|
1.
|
Buldozeru iedalījums un vispārējā
uzbūve
|
Buldozeru iedalījums pēc uzdevuma,
vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Buldozera vispārējā
uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums
|
1
|
1
|
|
2.
|
Motoru uzbūve un darbības
principi
|
Motora vispārējā uzbūve. Motoru
iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru
skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības
principi
|
2
|
1
|
|
3.
|
Kloķa-klaņa mehānisms
|
Motora kloķa-klaņa mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un darbības
traucējumi
|
2
|
1
|
|
4.
|
Gāzu sadales mehānisms
|
Motora gāzu sadales mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un
raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma
uzdevums, uzbūve un darbība
|
2
|
1
|
|
5.
|
Dzeses sistēma
|
Motora dzeses sistēmas uzdevums,
principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības
principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces.
Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un
pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas.
Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses
sistēmas kopšana
|
4
|
1
|
|
6.
|
Eļļošanas sistēma
|
Motora eļļošanas sistēmas
uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un
darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības
princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības
traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas, eļļas
centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija.
Eļļošanas sistēmas kopšana
|
4
|
1
|
|
7.
|
Barošanas sistēma
|
Dīzeļmotora barošanas sistēmas
uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas, to
uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, uzbūve, darbības princips un
kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora
vispārējā uzbūve un kopšana. Dīzeļmotora barošanas
sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas
un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un
darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana,
raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana
|
4
|
1
|
|
8.
|
Motora iedarbināšanas sistēma
|
Motora iedarbināšanas process.
Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora
un tā pārvadmehānisma kopšana un darbības traucējumu
novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana
|
1
|
1
|
|
9.
|
Elektroiekārta
|
Elektroiekārtas uzdevums.
Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru
baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana.
Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas
ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora
piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera
uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes
sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie
bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora
pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Piekabes elektriskā
kabeļa pievienošana traktoram. Kontrolmēraparātu un
signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas
lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu,
kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu
novēršana
|
8
|
2
|
|
10.
|
Transmisija
|
Buldozera transmisijas uzdevums,
principiālā shēma, mezglu izvietojums un uzdevums. Sajūgi, to
veidi, uzbūve un darbība. Sajūgu regulēšana, kopšana.
Pārnesumkārbas uzdevums. Pārnesumkārbu veidi.
Pārnesumkārbas vispārējā uzbūve un darbība, raksturīgāko
traucējumu novēršana. Reversmehānisma uzdevums, tā uzbūve un
darbība. Kardānpārvadi, to uzbūve un kopšana. Pagriezes
mehānismu vispārējā uzbūve, uzdevums un darbība. Sānu
pārvadu vispārējā uzbūve, uzdevums, darbība un kopšana.
Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, darbība un kopšana
|
9
|
5
|
|
11.
|
Buldozera gaitas iekārta
|
Buldozera gaitas iekārtas uzdevums
un veidi. Gaitas iekārtas uzbūve, darbības princips,
regulēšanas iespējas. Buldozera gaitas iekārtas kopšana
|
4
|
2
|
|
12.
|
Buldozera vadīšanas iekārta
|
Buldozera vadīšanas iekārtas
uzdevums, veidi. Sānsajūgu vadīšanas iekārtas regulēšana un
kopšana. Planetārā pārvada vadīšanas iekārtas regulēšana
un kopšana
|
5
|
2
|
|
13.
|
Buldozera bremžu iekārta
|
Bremžu iekārtas uzdevums,
vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu kopšana,
regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas darbības
traucējumi, to pazīmes un novēršana. Bremžu iekārtas
kopšana
|
2
|
1
|
|
14.
|
Buldozera darba iekārta
|
Darba iekārtas uzdevums, galvenās
sastāvdaļas, to izvietojums. Vērstuvju veidi, konstruktīvais
izveidojums, regulēšana un tā kopšana
|
2
|
1
|
|
15.
|
Buldozera darba iekārtu vadības
sistēmas
|
Buldozera darba iekārtu vadības
sistēmu uzdevums, galveno mezglu izvietojums un darbība. Darba
iekārtu mehānisko vadības sistēmu mezgli, to uzbūve un
darbība. Darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas mezglu
uzbūve, darbība, raksturīgākie darbības traucējumi, to
novēršana
|
2
|
1
|
|
16.
|
Buldozera tehniskā apkalpošana
|
Tehniskās apkopes jēdziens, to
uzdevums. Tehnisko apkopju veidi un organizācija. Apkopju
periodiskums. Degviela, eļļošanas materiāli un tehniskie
šķidrumi, kurus izmanto traktoros, tiem izvirzāmās
prasības
|
4
|
2
|
|
|
Kopā:
|
56
|
24
|
V. Traktortehnikas
uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma ekskavatora vadītāja
sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Tēmas saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/E
|
X/E
|
|
1.
|
Ekskavatoru iedalījums un vispārējā
uzbūve
|
Ekskavatoru iedalījums pēc
uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Ekskavatora
vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un
izvietojums
|
1
|
1
|
|
2.
|
Motoru uzbūve un darbības
principi
|
Motora vispārējā uzbūve. Motoru
iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru
skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības
principi
|
3
|
1
|
|
3.
|
Kloķa-klaņa
mehānisms
|
Motora kloķa-klaņa mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie
darbības traucējumi
|
1
|
1
|
|
4.
|
Gāzu sadales mehānisms
|
Motora gāzu sadales mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un
raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma
uzdevums, uzbūve un darbība
|
2
|
1
|
|
5.
|
Dzeses sistēma
|
Motora dzeses sistēmas
principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības
principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces.
Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un
pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas.
Ventilatora piedziņas siksna
|
4
|
2
|
|
6.
|
Eļļošanas
sistēma
|
Motora eļļošanas sistēmas
uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un
darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības
princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, to
rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un
filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas
kopšana
|
4
|
2
|
|
7.
|
Barošanas
sistēma
|
Dīzeļmotora barošanas sistēmas
principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa
un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības
princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un
regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas
atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras
apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība.
Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie
darbības traucējumi un to novēršana
|
6
|
2
|
|
8.
|
Motora iedarbināšanas sistēma
|
Motora iedarbināšanas process.
Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un
tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumu novēršana.
Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana
|
1
|
1
|
|
9.
|
Elektroiekārta
|
Elektroiekārtas uzdevums.
Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru
baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un
glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums.
Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana.
Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un
regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un
magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču
raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas
paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums.
Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums.
Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu,
kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu
novēršana
|
8
|
3
|
|
10.
|
Ekskavatora transmisija
|
Ekskavatora transmisijas uzdevums un
principiālās shēmas. Ekskavatora mehāniskās transmisijas
uzbūve, mehānismi un darbība. Ekskavatora hidrauliskās
transmisijas uzbūve, mehānismi un darbība. Ekskavatoru galvenie
sajūgi, to iedalījums, uzdevums, vispārējā uzbūve un
darbība. Ekskavatoru reduktoru uzbūve un darbība.
Reversmehānisma uzbūve, darbība un kopšana. Dzenošā tilta
vispārējā uzbūve, tā kopšana. Ekskavatora transmisijas
mehānismu kopšana un regulēšana
|
8
|
4
|
|
11.
|
Ekskavatora
gaitas iekārta
|
Ekskavatora gaitas iekārtas
uzdevums, vispārējā uzbūve. Kāpurķēžu gaitas iekārtas
uzbūve, darbības princips, regulēšanas iespējas. Pneimoriteņu
gaitas iekārtas uzbūve, darbības princips, regulēšanas
iespējas. Ekskavatora gaitas iekārtu iespējamie bojājumi, to
novēršana. Ekskavatora gaitas iekārtu kopšana un regulēšanas
iespējas
|
6
|
2
|
|
12.
|
Ekskavatora
stūres iekārta
|
Ekskavatora stūres iekārtas
uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un
konstruktīvā izveidojuma. Raksturīgākie stūres iekārtu
bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli
un novēršanas paņēmieni. Stūres rata stāvokļa regulēšana.
Stūres iekārtas kopšana
|
2
|
1
|
|
13.
|
Ekskavatora bremžu iekārta
|
Ekskavatora bremžu iekārtas
uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma, stāvbremžu
sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un
bremžu pārvadu tipa. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības
princips. Bremžu iekārtas kopšana un regulēšana.
Raksturīgākie bremžu iekārtas bojājumi, to pazīmes un
novēršanas paņēmieni
|
4
|
2
|
|
14.
|
Ekskavatora
darba iekārta
|
Ekskavatoru darba iekārtu
vispārējā uzbūve, galveno mezglu novietojums. Uz priekšu
vērstā kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un
darbība. Atpakaļvērstā kausa darba ierīces konstruktīvais
izveidojums un darbība. Draglaina darba ierīces konstruktīvais
izveidojums un darbība. Pašgrābja kausa darba ierīces
konstruktīvais izveidojums un darbība. Ekskavatora darba iekārtu
raksturīgākie bojājumi, to pazīmes un novēršana
|
5
|
3
|
|
15.
|
Ekskavatoru darba
iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas
|
Ekskavatora darba iekārtu
hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu
novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu
uzbūve, darbība, raksturīgākie traucējumi, to novēršana
|
4
|
2
|
|
16.
|
Ekskavatora tehniskās apkopes
|
Tehniskās apkopes jēdziens.
Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un
organizācija. Apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas
materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus izmanto ekskavatoros,
tiem izvirzāmās prasības
|
3
|
2
|
|
|
Kopā:
|
62
|
30
|
VI.
Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma ceļu
būves un kopšanas mašīnu vadītāju sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Tēmas saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/ceļa mašīna
|
X/ceļa mašīna
|
|
1.
|
Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu iedalījums un vispārējā uzbūve
|
Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā
izveidojuma. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu
vispārējā uzbūve, galveno mezglu un iekārtu uzdevums un
izvietojums
|
2
|
1
|
|
2.
|
Motoru uzbūve un darbības
principi
|
Motora vispārējā uzbūve. Motoru
iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru
skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības
principi
|
2
|
1
|
|
3.
|
Kloķa-klaņa
mehānisms
|
Motora kloķa-klaņa mehānisma
vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un darbības
traucējumi
|
1
|
1
|
|
4.
|
Gāzu sadales mehānisms
|
Motora gāzu sadales mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un
raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma
uzdevums, uzbūve un darbība
|
2
|
1
|
|
5.
|
Dzeses sistēma
|
Motora dzeses sistēmas
principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības
principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces.
Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un
pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas.
Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses
sistēmas kopšana
|
3
|
1
|
|
6.
|
Eļļošanas
sistēma
|
Motora eļļošanas sistēmas
uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un
darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības
princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības
traucējumi un to novēršana
|
4
|
3
|
|
7.
|
Barošanas
sistēma
|
Dīzeļmotora barošanas sistēmas
principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un
izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās
sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas
augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora
barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana
darbam ziemas un vasaras apstākļos. Dīzeļmotora barošanas
sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to
novēršana
|
5
|
1
|
|
8.
|
Motora iedarbināšanas sistēma
|
Motora iedarbināšanas process.
Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un
tā pārvadmehānisma kopšana un darbības traucējumu
novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to
lietošana
|
2
|
1
|
|
9.
|
Elektroiekārta
|
Elektroiekārtas uzdevums.
Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru
baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana.
Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas
ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana.
Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un
regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un
magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes
ierīču raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās
iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas
sildītāju uzdevums, darbības princips un lietošana.
Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums.
Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko
apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu
un palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana
|
8
|
4
|
|
10.
|
Transmisija
|
Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu transmisiju uzdevums, vispārējā uzbūve un mezglu
izvietojums. Galvenie sajūgi, to iedalījums, uzdevums,
vispārējā uzbūve un darbības princips. Pārnesumkārbas, to
iedalījums, uzbūve un darbības princips
|
5
|
3
|
|
11.
|
Gaitas iekārta
|
Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu gaitas iekārtu uzdevums, vispārējā uzbūve un mezglu
novietojums. Pneimoriteņu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve,
regulēšana. Kāpurķēžu gaitas iekārtas vispārējā
uzbūve, regulēšana. Ceļu veltņu gaitas iekārtu uzbūve un
regulēšana. Gaitas iekārtu raksturīgākie bojājumi, to
pazīmes un novēršana
|
6
|
3
|
|
12.
|
Stūres iekārta
|
Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu stūres iekārtu uzdevums un iedalījums pēc
stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveidojuma.
Raksturīgākie stūres iekārtu bojājumi, kas ietekmē satiksmes
drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni.
Stūres iekārtas kopšana
|
2
|
1
|
|
13.
|
Bremžu iekārta
|
Bremžu iekārtas uzdevums, galveno
mezglu izvietojums. Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā
izveidojuma un bremžu pārvada veida. Bremžu vispārējā uzbūve
un darbības principi. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie
bremžu iekārtas bojājumi, to pazīmes un novēršanas
paņēmieni
|
4
|
2
|
|
14.
|
Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu darba iekārtas
|
Ceļu veltņu darba iekārtas:
valči, valču stiprinājums, mitrināšanas sistēmas,
vibroiekārtas, to uzdevums, uzbūve un darbība. Ceļu veltņu
darba iekārtu kopšana un regulēšana. Asfaltieklāšanas
mašīnu darba iekārtas: asfaltbetona masas padeves mehānismi,
masas sadales mehānismi, piespiedējplate un izlīdzinātājplate,
to uzdevums, uzbūve un darbība. Ceļu veltņu un
asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu hidrauliskās vadības
sistēmu uzdevums, uzbūve, darbība un kopšana.
Asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu kopšana un
regulēšana. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba
iekārtu automatizētās vadības sistēmas, to darbības
principi
|
6
|
3
|
|
15.
|
Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas
|
Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums,
galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības
sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie traucējumi, to
novēršana
|
4
|
2
|
|
16.
|
Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu tehniskā apkalpošana
|
Tehnisko apkopju jēdziens, to
uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas
materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto pašgājējiem
iekrāvējiem. Tiem izvirzāmās prasības
|
4
|
2
|
|
|
Kopā:
|
60
|
30
|
VII.
Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma
pašgājēju iekrāvēju vadītāja sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Tēmas saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/paš-gājēji iekrā-vēji
|
H/paš-gājēji iekrā-vēji
|
|
1.
|
Pašgājēju iekrāvēju raksturojums
un vispārējā uzbūve
|
Pašgājēju iekrāvēju iedalījums
pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma.
Pašgājēja iekrāvēja vispārējā uzbūve un darbība. Galveno
mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums
|
2
|
1
|
|
2.
|
Motoru uzbūve un darbības
principi
|
Motora vispārējā uzbūve. Motoru
iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru
skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības
principi
|
2
|
1
|
|
3.
|
Kloķa-klaņa
mehānisms
|
Motora kloķa-klaņa mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un
raksturīgākie darbības traucējumi
|
2
|
1
|
|
4.
|
Gāzu sadales
mehānisms
|
Motora gāzu sadales mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un
raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma
uzdevums, uzbūve un darbība
|
3
|
1
|
|
5.
|
Dzeses sistēma
|
Motora dzeses sistēmas
principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības
principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces.
Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un
pārdzesēšana, darbības traucējumu pazīmes, iemesli un sekas.
Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses
sistēmas kopšana
|
3
|
1
|
|
6.
|
Eļļošanas sistēma
|
Motora eļļošanas sistēmas
uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un
darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības
principi. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības
traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas
tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas
sistēmas kopšana
|
4
|
1
|
|
7.
|
Barošanas
sistēma
|
Dīzeļmotora barošanas sistēmas
principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un
izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās
sastāvdaļas, darbības principi un kopšana. Degvielas
augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora
barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana
darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresori, to uzdevums
un darbības principi. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana,
raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana
|
5
|
2
|
|
8.
|
Motora iedarbināšanas sistēma
|
Motora iedarbināšanas process.
Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas
motora un tā pārvadmehānisma vispārējā uzbūve, darbība un
kopšana. Iespējamie traucējumi iedarbināšanas procesā un to
novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana
|
2
|
1
|
|
9.
|
Elektroiekārta
|
Elektroiekārtas uzdevums.
Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru
baterijas sagatavošana un uzstādīšana, tās kopšana un
glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums.
Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana.
Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un
regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un
magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču
raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas
paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums.
Piekabes elektriskā kabeļa pievienošana traktoram.
Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums.
Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko
apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un
palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana
|
8
|
3
|
|
10.
|
Transmisija
|
Pašgājēju iekrāvēju
transmisijas uzdevums, vispārējā uzbūve. Transmisijas mezglu
izvietojums. Sajūgu iedalījums, darbības princips. Sajūga
ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana.
Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips. Pārnesumkārbas
un sadales kārbas kopšana, regulēšana. Starpsavienojuma un
kardānpārvada kopšana un montāža. Dzenošā tilta
vispārējā uzbūve, kopšana un regulēšana. Sānpārvadu un
riteņa reduktoru kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā
pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums un
darbības princips
|
6
|
3
|
|
11.
|
Gaitas iekārta
|
Pašgājēju iekrāvēju gaitas
iekārtas vispārējā uzbūve, mezglu novietojums. Riteņu
nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un
montāža. Pneimatiskā apriepojuma iedalījums un apzīmējums.
Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un
nomaiņa. Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājuma
pārbaude. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana
|
4
|
1
|
|
12.
|
Stūres iekārta
|
Pašgājēju iekrāvēju stūres
iekārtu iedalījums, uzdevums, galvenās sastāvdaļas. Stūres
mehānisma uzdevums, iedalījums, darbības principi. Stūres
pārvada uzdevums, uzbūve un darbība. Hidrauliskās stūres
iekārtas uzbūve un darbība. Stūres iekārtu raksturīgākie
darbības traucējumi un to novēršana. Stūres iekārtu
regulēšana un kopšana
|
5
|
2
|
|
13.
|
Bremžu iekārta
|
Pašgājēju iekrāvēju bremžu
iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma un
stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā
izveidojuma un bremžu pārvada tipa. Bremžu vispārējā uzbūve
un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana, bremžu
regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas bojājumi, to
pazīmes un novēršanas paņēmieni
|
3
|
1
|
|
14.
|
Pašgājēju iekrāvēju darba
iekārtas
|
Uz priekšu vērstā kausa darba
iekārtas uzbūve un izmantošana. Uz priekšu vērstā kausa darba
iekārtas ar atveramu kausa dibenu uzbūve un izmantošana. Darba
drošības noteikumi, montējot (demontējot) kausa darba iekārtas
un strādājot ar tām. Iekraušanas dakšu uzbūve un
izmantošana. Kausu stabilizācijas iekārtas. Citu papildu darba
iekārtu konstrukcija, izveidojums un stiprinājumi. Darba iekārtu
un palīgiekārtu tehniskās apkopes un to kopšana. Pašgājēju
iekrāvēju izmantošanas tehnoloģija komunālajā saimniecībā:
birstes, putekļu sūcēji, zāles pļāvēji u.c. Darba drošības
noteikumi, strādājot ar palīgiekārtām. Pašgājēju
iekrāvēju izmantošana ziemas uzturēšanas dienesta darbos,
darba drošības noteikumi šajos darbos
|
5
|
2
|
|
15.
|
Hidrauliskās vadības sistēmas
|
Pašgājēju iekrāvēju darba
iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu
novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu
uzbūve, darbība, raksturīgie darbības traucējumi, to
novēršana
|
3
|
2
|
|
16.
|
Pašgājēju iekrāvēju tehniskās
apkopes
|
Tehniskās apkopes jēdziens.
Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums.
Prasības pašgājējos iekrāvējos lietotām degvielām,
eļļošanas materiāliem un tehniskajiem šķidrumiem
|
3
|
2
|
|
Kopā:
|
60
|
25
|
VIII.
Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma meža
mašīnu vadītāju sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
0/meža mašīnas
|
X/meža mašīnas
|
|
1.
|
Pievedējtraktoru raksturojums un
vispārējā uzbūve
|
Pievedējtraktoru iedalījums pēc
uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma.
Pievedējtraktoru vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu
uzdevums un
izvietojums
|
1
|
0,5
|
|
2.
|
Motoru uzbūve un darbības
principi
|
Motora vispārējā uzbūve. Motoru
iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru
skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības
principi
|
3
|
0,5
|
|
3.
|
Kloķa-klaņa
mehānisms
|
Motora kloķa-klaņa mehānisma
uzdevums un vispārējā uzbūve. Motora kloķa-klaņa mehānisma
darbība, raksturīgākie darbības traucējumi un kopšana
|
2
|
1
|
|
4.
|
Gāzu sadales
mehānisms
|
Motora gāzu sadales mehānisma
uzdevums, vispārējā uzbūve. Motora gāzu sadales mehānisma
darbība, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi.
Motora gāzu sadales mehānisma galvenās regulēšanas
ierīces
|
4
|
2
|
|
5.
|
Dzeses sistēma
|
Motora dzeses sistēmas uzdevums,
principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības
principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces.
Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un
pārdzesēšana, darbības traucējumu pazīmes, iemesli un
sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana.
Dzeses sistēmas kopšana
|
4
|
2
|
|
6.
|
Eļļošanas sistēma
|
Motora eļļošanas sistēmas
uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un
darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības
princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības
traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļošanas sistēmas
kopšana
|
4
|
2
|
|
7.
|
Barošanas
sistēma
|
Dīzeļmotora barošanas sistēmas,
uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to
uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi,
galvenās sastāvdaļas, darbības principi un kopšana. Degvielas
augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Turbokompresori,
gaisa dzesētāji. Elektroniskās iesmidzināšanas sistēmas –
veidi, darbības principi un ekspluatācija. Dīzeļmotora
barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana
darbam ziemas un vasaras apstākļos. Raksturīgākie darbības
traucējumi un to novēršana
|
8
|
2
|
|
8.
|
Pievedējtraktora elektroiekārta
|
Pievedējtraktora elektroiekārtas
uzdevums un vispārējā uzbūve. Galveno sastāvdaļu
raksturojums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķējums.
Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un
glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums.
Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana.
Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un
regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Ārējās apgaismes
ierīču uzbūve, raksturīgākie darbības traucējumi, rašanās
iemesli un novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un
signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas
lietošana. Pievedējtraktora elektroiekārtas bloki, to uzdevumi
un darbības principi. Apsildīšanas iekārta un kondicionieris.
Elektroiekārtas apkopes speciālie noteikumi. Elektroiekārtu
tehniskajās apkopēs veicamie darbi. Traktora palīgiekārtas
|
8
|
4
|
|
9.
|
Pievedējtraktoru datoriekārta
|
Datoriekārtas uzdevums. Iekārtas
elektroniskie bloki, to izvietojums un uzdevums. Ekrāns, ekrāna
vadība un iespējamās pozīcijas. Datoriekārtas izmantošana
pievedējtraktora vadīšanā. Pievedējtraktora vadības pedāļu
un sviru parametru kalibrēšana. Vajadzīgo pievedējtraktora
braukšanas ātrumu un manipulatora darbības regulēšana.
Datoriekārtas izmantošana pievedējtraktora mezglu un sistēmu
darbības kontrolei
|
8
|
5
|
|
10.
|
Pievedējtraktoru transmisijas uzbūve
un ekspluatācija
|
Pievedējtraktoru transmisijas
uzdevums un principiālā shēma. Transmisijas mezglu uzdevums un
izvietojums. Sajūga uzdevums, iedalījums, darbības princips.
Raksturīgākie sajūga darbības traucējumi, to cēloņi un
novēršana. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un
kopšana. Hidrotransformatora uzdevums, pārnesumkārbas un
sadales kārbas uzdevums un darbības principi. Raksturīgākie
pārnesumkārbas un sadales kārbas darbības traucējumi, to
cēloņi un novēršana. Pārnesumkārbas un sadales kārbas
kopšana un regulēšana. Transmisijas hidrostatiskās iekārtas
darbības princips, galvenie mezgli un kopšana. Starpsavienojuma
un kardānpārvada uzdevums, kopšana un regulēšana. Dzenošā
tilta vispārējā uzbūve, darbība un kopšana. Sānpārvadu un
riteņa reduktora kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā
pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums, darbība
un regulēšana
|
14
|
8
|
|
11.
|
Pievedējtraktora gaitas iekārta
|
Riteņtraktoru gaitas iekārtas
vispārējā uzbūve un darbība. Riteņu demontāža un montāža.
Riepu iedalījums pēc uzdevuma. Apzīmējumi uz riepām.
Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana.
Riteņa stiprinājuma pārbaude un skrūvju pievilkšanas secība.
Ķēžu izmantošana un montāža
|
4
|
2
|
|
14.
|
Pievedējtraktora vadības iekārtas
sastāvdaļas un to hidropiedziņa
|
Pievedējtraktoru stūres iekārtas
uzbūve, darbība, kopšana. Pievedējtraktoru stūres iekārtas
hidrosistēmas kontūras uzbūve, darbība, kopšana.
Pievedējtraktoru bremžu sistēmas uzbūve, darbība, kopšana.
Pievedējtraktoru bremžu pārvada hidrosistēmas kontūras
uzbūve, darbība, kopšana
|
10
|
5
|
|
15.
|
Pievedējtraktoru tehniskās
apkopes
|
Tehnisko apkopju būtība un
uzdevums. Pievedējtraktoru tehnisko apkopju plānošana un
organizācija. Tehnisko apkopju periodiskums un saturs. Tehnisko
apkopju grafiks. Prasības pievedējtraktoros izmantojamām
degvielām, ekspluatācijas materiāliem, eļļošanas materiāliem
un tehniskajiem šķidrumiem
|
12
|
6
|
|
Kopā:
|
100
|
50
|
Zemkopības ministrs M.Roze
10.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Traktortehnikas darbu tehnoloģija”
I. Traktortehnikas
darbu tehnoloģijas programma E kategorijas traktortehnikas
vadītāju sagatavošanai
|
Nr.
p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Vispārējās ziņas par
autogreideriem
|
Autogreideru uzdevums un izmantošanas
iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas
darbos
|
1
|
|
2.
|
Galvenie autogreideru ekspluatācijas
un darba drošības noteikumi
|
Vispārējie drošības noteikumi
darbā ar autogreideriem, autogreidera motora iedarbināšana un
apturēšana. Darba drošības noteikumi pārbraucienos, kā arī
strādājot zem elektrolīnijām, tiltiem, dzelzceļa pārvadiem,
stāvos kāpumos un kritumos. Darba drošības noteikumi,
strādājot dziļu ierakumu un tranšeju tuvumā
|
4
|
|
3.
|
Autogreidera vadītāja pienākumi
|
Prasības autogreidera vadītājiem.
Darbu uzdevumu noformēšana un pieņemšana. Autogreidera
vadītāja pienākumi, uzsākot darbu, darba laikā un beidzot
darbu
|
1
|
|
4.
|
Autogreideru darba organizācija
|
Darba laika izmantošanas
koeficients. Autogreidera darba režīma atkarība no gadalaika.
Autogreidera darbu izmaksu aprēķināšana un to samazināšanas
iespējas
|
2
|
|
5.
|
Ceļu būves un ceļu uzturēšanas
darbu pamati
|
Autoceļu klasifikācija. Autoceļu
galvenie elementi: ceļa šķērsprofils, ceļa garenprofils,
plāns. Ceļu būves un ceļu uzturēšanas materiāli un to
izmantošana. Ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbu principi un
struktūra
|
5
|
|
6.
|
Grunts un tās īpašības
|
Vispārējie jēdzieni par grunti.
Grunts klasifikācija, svarīgākās īpašības: mitrums,
tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts mehāniskās un
fizikālās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja,
kapilaritāte. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā.
Gruntsūdeņi un to ietekme uz grunts noturīgumu. Grunts
kategorijas atkarībā no izstrādes grūtības pakāpes
|
3
|
|
7.
|
Grunts izstrādes darbu
tehnoloģija
|
Darbu tehnoloģija un autogreideru
darba režīms. Uzbēruma veidošana. Ierakumu izstrāde un grunts
pārvietošana. Ūdens novadīšanas sistēmas izveidošana. Darba
tehnoloģija, veicot sāngrāvju izveidi un kopšanu. Zemes
klātnes izveide, apdares darbi un zemes klātnes kopšanas
darbi
|
9
|
|
8.
|
Ceļa braucamās daļas
paplašināšana
|
Autogreidera darba operāciju
secība, paplašinot ceļa braucamo daļu, pārbraucienu skaits.
Vērstuvju aprīkojuma un papildus uzstādāmo nažu izmantošanas
tehnoloģija
|
3
|
|
9.
|
Ceļa seguma pamata izveidošana
|
Zemes klātnes izbūves materiāli
segas pamata izveidošanai. Pamata atzīmes un to uzstādīšana.
Vērstuves nostatījuma leņķi, veicot darba gājienus.
Autogreidera pārbraucienu secība
|
4
|
|
10.
|
Grunts pārvietošana un samaisīšana
ar saistvielām
|
Materiāli, kurus izmanto grunts
fizikāli mehānisko īpašību uzlabošanai. Minerālās un
organiskās saistvielas. Grunts ceļu uzlabošana ar minerālajām
saistvielām (kaļķi, cementu), darbu tehnoloģija. Grunts ceļu
uzlabošana ar granulometriskajām piedevām, darbu tehnoloģija.
Grunts ceļu uzlabošana ar organiskajām saistvielām, darbu
tehnoloģija. Autogreidera vērstuves nostatījuma leņķi, veicot
grunts maisīšanu, pārvietošanu, izlīdzināšanu un ceļu
profilēšanu
|
5
|
|
11.
|
Ziemas ceļu uzturēšanas darbi ar
autogreideriem
|
Ziemas ceļu uzturēšanas darbu
organizācija un darbu tehnoloģijas. Sniega attīrīšana no
brauktuves, darbu izpildes tehnoloģija. Vērstuves satveres
leņķa un griešanas leņķa izvēle, veicot sniega tīrīšanas
darbus. Autogreidera vērstuvju pagarinātāju un sānu vērstuvju
izmantošana ziemas dienesta darbos. Sāngrāvju attīrīšana no
sniega pavasarī, tās nozīme un darba tehnoloģija
|
5
|
|
12.
|
Autogreideru izmantošanas
efektivitāte un darbu uzskaite
|
Autogreideru papildu darba iekārtu
izmantošanas tehnoloģija ceļu būves un ceļu kopšanas darbos.
Autogreideru automātiskās vadības sistēmu izmantošana
|
2
|
|
|
Kopā:
|
44
|
II.
Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma buldozera vadītāju
sagatavošanai
|
Nr.
p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Vispārējās ziņas par
buldozeriem
|
Buldozeru uzdevums un izmantošanas
iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas
darbos
|
1
|
|
2.
|
Vispārējie jēdzieni par
ģeodēziju
|
Darba apjoma (tilpuma, laukuma)
aprēķināšana zemes rakšanas darbos. Vietas reljefs un tā
ietekme uz veicamā darba apjomu
|
1
|
|
3.
|
Gruntis un to īpašības
|
Vispārējie jēdzieni par grunti,
tās klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars,
granulometriskais sastāvs. Grunts fizikālās un mehāniskās
īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte.
Gruntsūdeņu ietekme uz grunts noturību. Grunts izmantošanas
iespējas būvniecībā. Grunts kategorijas atkarībā no grunts
izstrādes grūtības pakāpes
|
2
|
|
4.
|
Zemes darbu veidi
|
Zemes darbu klasifikācija:
hidrotehniskie, meliorācijas, ceļu būves, celtniecības darbi.
Nepieciešamā zemes darbu izpildes precizitāte
|
1
|
|
5.
|
Darba drošības noteikumi darbā ar
buldozeriem
|
Darba drošības noteikumi,
iedarbinot un apturot buldozera motoru. Darba drošības noteikumi,
veicot zemes rakšanas un pārvietošanas darbus. Darba drošības
noteikumi, rokot un pārvietojot grunti dziļu kanālu un būvbedru
tuvumā. Darba drošības noteikumi, pārvadājot buldozeru
|
4
|
|
6.
|
Grunts rakšana un pārvietošana ar
buldozeru
|
Grunts griešanas shēmas atkarībā
no grunts īpašībām. Nogrieztās grunts pārvietošana, grunts
pārvietošanas zudumu samazināšanas iespējas, grunts
izlīdzināšana. Ierakumu izstrāde, šķērsvirziena un
garenvirziena izstrādes shēmas. Uzbērumu veidošanas
šķērsvirziena un garenvirziena shēmas. Kanālu un platu
tranšeju rakšana un aizbēršana
|
6
|
|
7.
|
Buldozeru izmantošana sagatavošanas
un palīgdarbos
|
Buldozera darba tehnoloģija darbā
ar irdinātāju. Buldozera darba tehnoloģija, veicot koku
gāšanas, celmu raušanas un apauguma novākšanas darbus.
Buldozeru izmantošana grunts un citu materiālu iekraušanas
darbos no estakādēm
|
3
|
|
8.
|
Darbs ar buldozeru ziemas
apstākļos
|
Zemu temperatūru ietekme uz
buldozera darba spējām un grunts īpašībām. Buldozera darba
iekārtu izmantošanas īpatnības ziemas apstākļos.
Buldozeru izmantošana ceļu un laukumu ziemas uzturēšanas
darbos
|
3
|
|
9.
|
Buldozeru darba ražīgums un tā
palielināšanas iespējas
|
Teorētiskais un ekspluatācijas
darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas
koeficients, tā palielināšanas iespējas. Buldozeru automātisko
vadības sistēmu izmantošana grunts rakšanas un pārvietošanas
darbos
|
3
|
|
Kopā
|
24
|
III.
Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma ceļu būves un
kopšanas mašīnu vadītāju sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Vispārējās ziņas par ceļu
veltņiem un asfaltieklāšanas mašīnām
|
Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu
būves un ceļu remonta darbos
|
1
|
|
2.
|
Ceļu būves un ceļu remonta darbu
pamati
|
Autoceļu klasifikācija un galvenie
elementi: ceļa šķērsprofils, garenprofils, ceļa attēlojums
plānā. Zemes klātnes izbūve, grunts noblīvēšana. Ceļu segu
klasifikācija. Ceļu segu veidi, uzbūve un tām izvirzāmās
ekspluatācijas prasības
|
4
|
|
3.
|
Zemes klātnes un ceļa segu izbūves
materiāli
|
Grunts, tās raksturojums un
klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars,
granulometriskais sastāvs. Grunts fizikāli mehāniskās
īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte.
Ceļu segu izbūves materiāli: minerālmateriāli, organiskās un
minerālās saistvielas
|
4
|
|
4.
|
Galvenie darba drošības noteikumi,
strādājot ar ceļu veltņiem un asfaltieklāšanas mašīnām
|
Darba drošības noteikumi,
iedarbinot un apturot mašīnas motoru. Darba drošības noteikumi,
veicot zemes klātnes noblīvēšanu, ceļa segas ieklāšanu un
noblīvēšanu. Darba drošības noteikumi, transportējot
mašīnas
|
4
|
|
5.
|
Asfaltbetona segu materiāli.
|
Asfaltbetona ceļa segu klasifikācija
un īpašības. Asfaltbetona segu materiāli, to sagatavošana un
transportēšana
|
2
|
|
6.
|
Ceļu veltņu darba tehnoloģija
|
Ceļa klātnes noblīvēšana:
pārbraucienu skaits, pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes
vērtēšana. Šķembu segu noblīvēšana: pārbraucienu skaits,
pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana.
Asfaltbetona segu noblīvēšana: pārbraucienu skaits,
pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana
|
5
|
|
7.
|
Asfaltieklāšanas mašīnu darba
tehnoloģija
|
Asfaltbetona segu ieklāšana ar
asfaltieklāšanas mašīnu: ceļa segas biezuma iestatīšana,
mašīnas pārvietošanās shēmas, mašīnu pārvietošanās
ātrums, darba kvalitātes vērtēšana
|
4
|
|
8.
|
Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu darba kvalitātes kontrole
|
Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu darba kvalitātes rādītāji, kontroles veidi, darbu
pieņemšana
|
1
|
|
9.
|
Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu darba ražīgums un tā palielināšanas iespējas
|
Teorētiskais un ekspluatācijas
darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas
koeficients, tā palielināšanas iespējas. Ceļu segu ieklāšana
kā nepārtrauktu darbu komplekss. Ceļu veltņu un
asfaltieklāšanas mašīnu automatizēto vadības sistēmu
izmantošana
|
5
|
|
Kopā
|
30
|
IV.
Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma ekskavatoru
vadītāju sagatavošanai
|
Nr.
p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Vispārējās ziņas par
ekskavatoriem
|
Ekskavatoru uzdevums un
izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu
uzturēšanas darbos
|
1
|
|
2.
|
Vispārējie jēdzieni par
ģeodēziju
|
Darba apjoma (tilpums, laukums)
aprēķināšana zemes darbos. Vietas reljefs un tā ietekme uz
veicamā darba apjomu
|
1
|
|
3.
|
Grunts un tās īpašības
|
Vispārējie jēdzieni par grunti.
Grunts klasifikācija. Grunts svarīgākās īpašības: mitrums,
tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts mehāniskās un
fizikālās īpašības: lipīgums, ūdenscaurlaides spēja,
kapilaritāte. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā.
Gruntsūdeņi un to ietekme uz grunts noturību. Grunts kategorijas
atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes
|
3
|
|
4.
|
Zemes darbu veidi
|
Zemes darbu klasifikācija:
hidrotehniskie, meliorācijas, ceļu būves, celtniecības darbi.
Nepieciešamā zemes darbu izpildes precizitāte
|
1
|
|
5.
|
Ekskavatoru darbu sagatavošana
|
Zemes darbu projekta dokumentācija,
tehnoloģiskās shēmas un grafiki. Ekskavatora darba ierīču
izvēle atkarībā no veicamā darba rakstura, apjoma un grunts
īpašībām
|
2
|
|
6.
|
Ekskavatoru darba parametri
|
Maksimālais rakšanas rādiuss,
maksimālais rakšanas augstums, maksimālais rakšanas dziļums,
maksimālais izbēršanas rādiuss, maksimālais izbēršanas
augstums un apstākļi, kas tos ietekmē
|
1
|
|
7.
|
Darba drošības noteikumi, strādājot
ar ekskavatoru
|
Darba drošības noteikumi,
iedarbinot un apturot ekskavatora motoru. Darba drošības
noteikumi, strādājot karjeros, elektrolīniju tuvumā,
pārbraucienos un transportējot ekskavatoru
|
4
|
|
8.
|
Darbs ar ekskavatoru, lietojot uz
priekšu vērstā kausa darba ierīci
|
Uz priekšu vērstā kausa darba
ierīces darba parametri, cirtnes raksturojums, frontālā un
sāniskā cirtnes izstrādes shēma un darbu tehnoloģijas. Dziļu
kanālu un ierakumu izstrāde ar pakāpienveida cirtnes izstrādes
metodi. Grunts iekraušana transportlīdzekļos
|
6
|
|
9.
|
Darbs ar ekskavatoru, lietojot
atpakaļvērstā kausa darba ierīci
|
Atpakaļvērstā kausa darba
ierīces darba parametri. Garenvirziena un šķērsvirziena grunts
rakšanas veidi un darbu tehnoloģija. Grāvju rakšana ar
atpakaļvērstā kausa darba ierīci. Grunts iekraušana
transportlīdzekļos
|
5
|
|
10.
|
Darbs ar ekskavatoru, lietojot
draglaina darba ierīci
|
Draglaina darba ierīces darba
parametri, pielietošanas iespējas un darbu tehnoloģija.
Draglaina darba ierīces izmantošana grunts rakšanai
šķērsvirzienā un garenvirzienā
|
3
|
|
11.
|
Darbs ar ekskavatoru, lietojot
pašgrābja kausu, atskaldāmo āmuru un citas darba iekārtas
|
Cirtnes izveidojums darbam ar
pašgrābja kausu, darbu tehnoloģija. Atskaldāmā āmura
izmantošanas iespējas, darba vietas organizācija un darbu
tehnoloģija. Citu ekskavatora darba iekārtu izmantošanas
iespējas un darbu tehnoloģijas
|
7
|
|
12.
|
Darbs ar ekskavatoru staignās
vietās
|
Darba vietas sagatavošana,
pārvietošanās shēmas un darba tehnoloģijas
|
2
|
|
13.
|
Darbs ar ekskavatoru ziemas
apstākļos
|
Zemu temperatūru ietekme uz
ekskavatora darba spējām un grunts īpašībām. Ekskavatora
darba īpatnības ziemas apstākļos, izmantojot dažādas darba
iekārtas. Ekskavatoru izmantošana ceļu ziemas dienesta
uzturēšanas darbos, darbu tehnoloģija
|
4
|
|
14.
|
Ekskavatoru darba ražīgums un tā
palielināšanas iespējas
|
Teorētiskais un ekspluatācijas
darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas
koeficients, tā palielināšanas iespējas. Ekskavatoru
automātisko vadības sistēmu izmantošana grunts rakšanas
darbos
|
4
|
|
Kopā
|
44
|
V. Traktortehnikas
darbu tehnoloģijas programma pašgājēju iekrāvēju vadītāju
sagatavošanai
|
Nr.
p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Vispārējās ziņas par pašgājējiem
iekrāvējiem
|
Pašgājēju iekrāvēju uzdevums un
izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves, ceļu
uzturēšanas darbos un dažādu materiālu kraušanas darbos
|
1
|
|
2.
|
Grunts un tās īpašības
|
Vispārējie jēdzieni par grunti,
tās klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars,
granulometriskais sastāvs. Grunts fizikālās un mehāniskās
īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte.
Gruntsūdens ietekme uz grunts stabilitāti. Grunts kategorijas
atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes
|
3
|
|
3.
|
Pašgājēju iekrāvēju darbu
sagatavošana
|
Pašgājēju iekrāvēju
pārvietošanās shēmas. Kraušanas laukuma izveidojums un
iekārtojums
|
2
|
|
4.
|
Pašgājēju iekrāvēju darba
parametri
|
Maksimālais pacelšanas augstums,
maksimālais izbēršanas augstums, pagriešanās rādiuss,
rādītājus ietekmējošie apstākļi
|
1
|
|
5.
|
Darba drošības noteikumi, strādājot
ar pašgājēju iekrāvēju
|
Darba drošības noteikumi,
iedarbinot motoru un to apturot. Darba drošības noteikumi, veicot
grunts materiālu iekraušanu un pārvietošanu. Darba drošības
noteikumi, veicot dažādu materiālu un citu objektu pacelšanu un
pārvietošanu. Darba drošības noteikumi, strādājot karjeros.
Darba drošības noteikumi, veicot darbus elektrolīniju tuvumā,
pārbraucienos un transportējot mašīnas
|
5
|
|
6.
|
Darbs ar pašgājēju iekrāvēju,
lietojot uz priekšu vērstā kausa darba ierīci
|
Uz priekšu vērstā kausa darba
iekārtas darba parametri, cirtnes raksturojumi, cirtnes izstrādes
shēmas. Grunts rakšana un pārvietošana uz atbērtni. Grunts
rakšana un iekraušana transportlīdzekļos, citās tilpnēs
|
4
|
|
7.
|
Darbs ar pašgājēju iekrāvēju,
lietojot dakšas un satvērējus
|
Materiālu un priekšmetu
satveršana un fiksēšana. Pārvietošanās ar paceltiem
priekšmetiem un materiāliem, pārvietošanās shēmas
|
2
|
|
8.
|
Darbs ar pašgājēju iekrāvēju ar
papildus uzstādītām darba iekārtām
|
Pašgājēju iekrāvēju
izmantošana un darbu tehnoloģija komunālajā saimniecībā ar
papildus uzmontējamām darba iekārtām: birstes, putekļu
sūcēji, zāles pļāvēji u.c. Iekrāvēju izmantošana un darbu
tehnoloģija ceļu ziemas dienesta uzturēšanas darbos:
vērstuves, kaisītāji
|
4
|
|
9.
|
Pašgājēju iekrāvēju darba
ražīgums un tā palielināšanas iespējas
|
Teorētiskais un ekspluatācijas
darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas
koeficients, tā palielināšanas iespējas
|
2
|
|
Kopā
|
24
|
VI.
Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma meža mašīnu
vadītāju sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Mežizstrādes nozares raksturojums
|
Mežizstrādes mašīnu
klasifikācija. Mežizstrādes tehnoloģiskais process
|
4
|
|
2.
|
Darbu organizācija cirsmā
|
Cirsmu izstrādes tehnoloģiskā
karte, apzīmējumi shēmās. Pievešanas ceļu tīkls cirsmā.
Vidējais pievešanas attālums. Maģistrālo pievešanas ceļu
iezīmēšana cirsmā. Jēdziens par tehnoloģisko koridoru.
Tehnoloģisko koridoru pieslēgšana maģistrālajam ceļam, ceļu
noslogojums. Cirsmu izstrādes galvenie tehnoloģiskie elementi un
to raksturojums. Pārgājība un to ietekmējošie faktori (grunts
nestspēja, reljefa slīpums u.c.). Jēdziens par augšgala
krautuvi. Augšgala krautuves vietas izvēle. Tehnoloģisko
virzienu izvēle
|
10
|
|
3.
|
Cirsmu darbu operācijas
|
Koku gāšana, atzarošana, stumbru
sagarumošana. Sortimentu šķirošana, krautnēšana, rezervju
uzkrāšana. Kokmateriālu savākšana pie tehnoloģiskiem
koridoriem. Kokmateriālu pievešana augšgala krautuvē.
Pievešana galvenā cirtē un kopšanas cirtnē. Mežaudžu
bojājumu samazināšanas iespējas starpciršu cirsmu izstrādē.
Vides aizsardzības pasākumu ievērošana darba izpildes
procesā
|
6
|
|
4.
|
Kokmateriālu krautnēšana un
uzmērīšana
|
Meža sortimenti. Koksnes
uzmērīšanas noteikumi. Sortimentu parametri. Marķēšana.
Kokmateriālu tilpuma noteikšana pēc individuālās un grupveida
metodes
|
4
|
|
Kopā
|
24
|
Zemkopības ministrs M.Roze
11.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Praktisko mācību programma
I. Visu traktortehnikas
kategoriju vadītāju praktiskās sagatavošanas kopējās
prasības
1. Visu traktortehnikas kategoriju
vadītāju sākotnējo apmācību traktortehnikas vadīšanā veic
sākotnējās apmācības laukumā, kurā atbilstoši praktisko
mācību programmas uzdevumu prasībām izvietotas 1.zīmējumā
attēlotās figūras.
_________braukšana uz priekšu G
– traktortehnikas garums
_ _ _ _ _ _ braukšana
atpakaļgaitā P – traktortehnikas platums
1.zīm. Traktortehnikas vadītāju
vadīšanas sākotnējās apmācības laukums
2. Figūru izmēri atkarīgi no
mācību tehnikas gabarītiem (norādīti 1.zīmējumā). Figūru
savstarpējam izvietojumam un darba organizācijai sākotnējās
apmācības laukumā jāveicina droša mācību procesa norise.
3. Minimālajai sākotnējās
apmācības laukuma platībai A, B un C kategorijas
traktortehnikai, buldozeram, ekskavatoram, pašgājēja
iekrāvējam un meža mašīnām jābūt ne mazākai par 0,5 ha, E
kategorijas traktortehnikai – 1 ha, ceļa mašīnām – 0,8
ha.
4. Traktortehnikas vadīšanas
sākotnējā apmācība un apmācība uz ceļa notiek praktisko
mācību instruktora tiešā vadībā ar mācību traktortehniku,
kuras kabīnē atrodas sēdekļi diviem cilvēkiem.
5. Vadīšanas iemaņu mācīšanu
uz ceļa D kategorijas, E kategorijas un speciālās
traktortehnikas vadītājiem pieļaujams veikt ar mācību
riteņtraktoru, kura kabīnē atrodas sēdekļi diviem
cilvēkiem.
II. Traktortehnikas A, B un C
kategorijas vadītāju praktiskās sagatavošanas
programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/A, B, C
|
X/B
|
|
1.
|
Traktora vadīšanas iekārtu
lietošanas paņēmieni
|
Vadīšanas sviru un pedāļu
uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis
kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un
rādījumi. Vingrinājumi pedāļu un sviru vadīšanā
|
2
|
1
|
|
2.
|
Traktora motora iedarbināšana
|
Ikdienas tehniskā apkope. Traktora
sagatavošana motora iedarbināšanai. Traktora motora
iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās
|
2
|
1
|
|
3.
|
Traktora vadīšana sākotnējās
apmācības laukumā
|
Braukšanas vienmērīga
uzsākšana. Traktora vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar
asiem pagriezieniem, apstāšanās, pakāpeniska pāreja no
zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Traktora
vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un
atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Traktora vadīšana,
braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža”
(2.uzdevums 1.zīmējumā). Piekabināmo un uzkarināmo mašīnu
savienošana ar traktoru (3.uzdevums 1.zīmējumā). Iebraukšana
“garāžā” atpakaļgaitā ar uzkarinātu mašīnu vai vienasu
piekabi no labās vai kreisās puses (4.uzdevums 1.zīmējumā)
|
10
|
5
|
|
4.
|
Traktora vadīšana pa ceļu un
sarežģītos apvidus apstākļos
|
Traktora vadīšana pa ceļu,
pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi)
kustībā. Traktora vadīšana kāpumos un kritumos. Apstāšanās
un kustības uzsākšana. Traktora vadīšana sarežģītos apvidus
apstākļos (akmeņains, dubļains, slidens ceļš). Traktora
vadīšana pa ceļu un apvidū ar piekabi un uzkarināmu
mašīnu
|
8
|
4
|
|
5.
|
Traktora vadīšana nepietiekamas
redzamības apstākļos
|
Apgaismojuma un signalizācijas
ierīču izmantošana. Traktora vadīšana pa noteiktu
maršrutu
|
2
|
1
|
|
|
Kopā
|
24
|
12
|
III. D kategorijas
traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas
programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
O/D
|
X/D
|
|
1.
|
Pašgājējmašīnu vadības
ierīces
|
Vadīšanas sviru un pedāļu
izvietojums un uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Iekāpšana
kabīnē, pareizs stāvoklis sēdeklī un pareizs roku un kāju
stāvoklis. Vadības pults kontrole
|
2
|
1
|
|
2.
|
Graudaugu kombaina galveno sastāvdaļu
tehnoloģiskā regulēšana
|
Hedera galveno mezglu regulēšana.
Kuļmašīnas regulēšana un sagatavošana dažādām kultūrām
pēc tehniskajā pasē norādītajiem parametriem. Graudu tvertnes
darbības regulēšana. Smalcinātāja darbības regulēšana
|
4
|
4
|
|
3.
|
Graudaugu kombaina sagatavošana
darbam
|
Graudaugu kombaina eļļošana,
dzeses sistēmas pārbaude, degvielas iepildīšana. Regulēšanas
darbi un ikdienas tehniskā apkope pēc kombaina tehniskajā pasē
esošās kartes
|
4
|
4
|
|
4.
|
Graudaugu kombaina
(pašgājējmašīnas) vadīšana sākotnējās apmācības
laukumā
|
Braukšanas vienmērīga
uzsākšana. Graudaugu kombaina (pašgājējmašīnas) vadīšana
taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem,
apstāšanās, pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un
otrādi). Graudaugu kombaina (pašgājējmašīnas) vadīšana,
izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā
(1.uzdevums 1.zīmējumā). Graudaugu kombaina
(pašgājējmašīnas) vadīšana, braucot uz priekšu un
atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums
1.zīmējumā)
|
4
|
2
|
|
5.
|
Graudaugu kombaina (traktora,
pašgājējmašīnas) vadīšana pa ceļu un sarežģītos apvidus
apstākļos
|
Graudaugu kombaina (traktora,
pašgājējmašīnas) vadīšana pa ceļu, pāreja no zemākiem
pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi) kustībā. Graudaugu
kombaina (traktora, pašgājējmašīnas) vadīšana kāpumos un
kritumos. Apstāšanās un kustības uzsākšana. Graudaugu
kombaina (pašgājējmašīnas) vadīšana sarežģītos apvidus
apstākļos (akmeņains, dubļains, slidens ceļš)
|
6
|
|
|
6.
|
Graudaugu kombaina vadīšana ar
pārnesumu pārslēgšanu, hedera nostādīšanu pļaušanas
augstumā
|
Gaitas variatora vadīšana, gaitas
hidropiedziņas izmantošana. Hedera vadīšana, braucot uz
priekšu un atpakaļgaitā
|
4
|
3
|
|
7.
|
Graudaugu kombaina vadīšana,
ieslēdzot un izslēdzot vadīšanas iekārtas
|
Hedera ieslēgšana un izslēgšana,
kombainam atrodoties kustībā. Graudu tvertnes transportiera
ieslēgšana un izslēgšana
|
2
|
1
|
|
8.
|
Graudaugu kombaina vadīšana pa
nospraustu lauku, pagriezieni lauka galos
|
Kombainēšanas paņēmieni. Lauka
sadalīšana slejās, sleju nospraušana. Graudaugu kombaina
vadīšana pa nospraustu sleju ar puspagriezieniem galos
|
2
|
2
|
|
|
Kopā
|
28
|
20
|
Piezīme.
D kategorijas traktortehnikas
vadītāja mācīšanai nepieciešams vismaz 1 ha liels
laukums.
IV. E kategorijas
traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/E
|
X/E
|
|
1.
|
Autogreidera vadīšanas iekārtu
lietošanas paņēmieni
|
Vadīšanas sviru un pedāļu
uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis
kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un
rādījumi. Vingrinājumi sviru, pedāļu un stūres iekārtas
vadīšanā
|
2
|
1,5
|
|
2.
|
Autogreidera motora iedarbināšana
|
Ikdienas tehniskā apkope.
Autogreidera sagatavošana motora iedarbināšanai. Motora
iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās
|
2
|
2
|
|
3.
|
Autogreidera vadīšana sākotnējās
apmācības laukumā
|
Braukšanas vienmērīga
uzsākšana, vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem
pagriezieniem, apstāšanās. Pakāpeniska pāreja no zemākiem
pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Autogreidera vadīšana,
izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā
(1.uzdevums 1.zīmējumā). Autogreidera vadīšana atpakaļgaitā.
Autogreidera vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā
figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā)
|
6
|
3
|
|
4.
|
Darbs ar autogreideri
|
Grunts irdināšana un
pārvietošana. Grunts un citu materiālu samaisīšana. Ceļa
klātnes planēšana, šļūkšana un profilēšana. Grāvju
rakšana un tīrīšana. Nogāžu planēšana. Autogreidera darba
iekārtu (vērstuvju, nažu, papildu darba iekārtu) montāža,
demontāža un regulēšana
|
9
|
7,5
|
|
5.
|
Autogreidera vadīšana pa ceļu un
nepietiekamas redzamības apstākļos
|
Autogreidera vadīšana pa ceļu.
Apgaismojuma un signalizācijas ierīču izmantošana. Autogreidera
vadīšana pa noteiktu maršrutu
|
4
|
2
|
|
|
Kopā
|
23
|
16
|
Piezīme.
Tēmas “Darbs ar autogreideri”
apguvei nepieciešams vismaz 1 ha liels grunts laukums.
V. Buldozera
vadītāju praktiskās sagatavošanas programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/buldozers
|
C/buldozers
|
|
1.
|
Buldozera vadīšanas iekārtu
lietošanas paņēmieni
|
Vadīšanas sviru un pedāļu
uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis
kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un
rādījumi. Vingrinājumi sviru, pedāļu un stūres iekārtas
vadīšanā
|
2
|
1,5
|
|
2.
|
Buldozera motora iedarbināšana
|
Ikdienas tehniskā apkope. Buldozera
sagatavošana motora iedarbināšanai. Buldozera motora
iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās
|
2
|
2
|
|
3.
|
Buldozera vadīšana sākotnējās
apmācības laukumā
|
Braukšanas vienmērīga
uzsākšana. Buldozera vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar
asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemākiem
pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Buldozera vadīšana,
izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā
(1.uzdevums 1.zīmējumā). Buldozera vadīšana atpakaļgaitā.
Buldozera vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā
figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā)
|
5
|
3,5
|
|
4.
|
Darbs ar buldozeru
|
Iegriešanās gruntī, velšanās
prizmas veidošana. Grunts pārvietošana ar dažādiem
paņēmieniem. Uzbēruma veidošana no sānu rezervēm. Tranšeju
un nelielu būvbedru aizbēršana
|
5
|
5
|
|
5.
|
Buldozera vadīšana nepietiekamas
redzamības apstākļos
|
Apgaismojuma un signalizācijas
ierīču izmantošana
|
1
|
0,5
|
|
6.
|
Buldozera transportēšana
|
Buldozera sagatavošana
transportēšanai, uzbraukšana uz treilera platformas. Darba
drošības noteikumu ievērošana, buldozera nostiprināšana.
Buldozera nobraukšana no treilera platformas
|
2
|
1,5
|
|
Kopā
|
19
|
14
|
Piezīme.
Tēmas “Darbs ar buldozeru”
apguvei nepieciešams vismaz 1 ha liels grunts laukums.
VI. Ekskavatora
vadītāju praktiskās sagatavošanas programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/ekskavators
|
X/ekskavators
|
|
1.
|
Ekskavatora vadīšanas iekārtu
lietošanas paņēmieni
|
Vadīšanas sviru un pedāļu
uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis
kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un
rādījumi. Vingrinājumi pedāļu vadības sviru un stūres
iekārtas vadīšanā
|
3
|
1,5
|
|
2.
|
Ekskavatora motora iedarbināšana
|
Ikdienas tehniskā apkope.
Ekskavatora sagatavošana motora iedarbināšanai. Ekskavatora
motora iedarbināšanas paņēmieni. Motora iedarbināšana zemās
temperatūrās
|
2
|
1,5
|
|
3.
|
Ekskavatora vadīšana sākotnējās
apmācības laukumā
|
Braukšanas vienmērīga
uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem
pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemākiem
pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Ekskavatora vadīšana,
izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā
(1.uzdevums 1.zīmējumā). Ekskavatora vadīšana atpakaļgaitā.
Ekskavatora vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā
figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā)
|
7
|
3
|
|
4.
|
Darbs ar ekskavatoru
|
Darbs ar uz priekšu vērstā kausa
darba iekārtu: grunts rakšana un izbēršana atbērtnē, grunts
rakšana un izbēršana transportlīdzeklī. Darbs ar
atpakaļvērstā kausa darba iekārtu: grunts rakšana un
izbēršana atbērtnē, grunts rakšana un izbēršana transporta
līdzeklī. Ekskavatora darba iekārtu nomaiņa un
izmēģināšana. Ekskavatora darba iekārtu montāža, demontāža
un darba iekārtu regulēšana
|
8
|
8
|
|
5.
|
Ekskavatora vadīšana pa ceļu un
sarežģītos apvidus apstākļos
|
Ekskavatora vadīšana pa ceļu,
pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi)
kustībā. Ekskavatora vadīšana kāpumos un kritumos.
Apstāšanās un kustības uzsākšana. Ekskavatora vadīšana
sarežģītos apvidus apstākļos (akmeņains, dubļains, slidens
ceļš)
|
7
|
3
|
|
6.
|
Ekskavatora transportēšana
|
Ekskavatora sagatavošana
transportēšanai. Darba drošības noteikumi, nostiprinot
ekskavatoru uz platformas. Ekskavatora nobraukšana no treilera
platformas
|
2
|
2
|
|
7.
|
Darbs ar ekskavatoru nepietiekamas
redzamības apstākļos
|
Apgaismojuma un signalizācijas
ierīču izmantošana. Darbs ar ekskavatoru, lietojot apgaismes
iekārtas
|
1
1
|
1
|
|
|
Kopā
|
31
|
20
|
Piezīme.
Vingrinājumus darbā ar ekskavatoru
un ekskavatora sagatavošanu transportēšanai veic sākotnējās
apmācības laukumā, kurā izveidota transportēšanas platformas
imitācija.
VII. Ceļu būves
un kopšanas mašīnu vadītāju praktiskās sagatavošanas
programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/ceļa mašīnas
|
X/ceļa mašīnas
|
|
1.
|
Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni
|
Vadības sviru un pedāļu uzdevums,
vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē.
Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi.
Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas
vadīšanā
|
2
|
2
|
|
2.
|
Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu motora iedarbināšana
|
Ikdienas tehniskā apkope. Mašīnu
sagatavošana motora iedarbināšanai. Ceļa mašīnu motoru
iedarbināšanas paņēmieni. Motoru iedarbināšana zemās
temperatūrās
|
4
|
2
|
|
3.
|
Ceļa veltņu vadīšana sākotnējās
apmācības laukumā
|
Braukšanas vienmērīga
uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem
pagriezieniem, apstāšanās. Vadīšana, izbraucot figūru
“čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums
1.zīmējumā). Vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā
figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā). Ceļa veltņa
vadīšana atpakaļgaitā
|
6
|
3
|
|
4.
|
Asfaltieklāšanas mašīnas vadīšana
sākotnējās apmācības laukumā
|
Braukšanas vienmērīga
uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Mašīnas vadīšana ar
pagriezieniem, apstāšanas. Vadīšana, izbraucot figūru
“čūska” virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums
1.zīmējumā). Vadīšana, braucot virzienā uz priekšu un
atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā).
Asfaltēšanas mašīnas vadīšana atpakaļgaitā
|
6
|
3
|
|
5.
|
Asfaltieklāšanas mašīnas darba
iekārtu regulēšana un nostatījums
|
Asfaltbetona masas padeves ātruma
regulēšana. Asfaltieklāšanas mašīnas asfaltbetona masas
ieklāšanas biezuma regulēšana. Asfaltieklāšanas mašīnas
vadīšana sakabē ar asfaltbetona transportēšanas mašīnām
|
3
|
3
|
|
6.
|
Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu transportēšana
|
Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas
mašīnu sagatavošana transportēšanai, uzbraukšana uz treilera
platformas. Darba drošības noteikumi, nostiprinot mašīnu uz
platformas. Ceļa veltņu un asfaltēšanas mašīnu nobraukšana
no treilera platformas
|
3
|
3
|
|
|
Kopā
|
24
|
16
|
Piezīme.
Vingrinājumus mašīnu
uzbraukšanai un nobraukšanai no treilera platformas veic
sākotnējās apmācības laukumā, kurā izveidota
transportēšanas platformas imitācija.
VIII. Pašgājēja
iekrāvēja vadītāju praktiskās sagatavošanas programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/pašgājējs
iekrāvējs
|
X/pašgājējs iekrāvējs
|
|
1.
|
Pašgājēja iekrāvēja vadības
iekārtu lietošanas paņēmieni
|
Vadības sviru un pedāļu uzdevums,
vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē.
Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi.
Vingrinājumi sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā
|
2
|
2
|
|
2.
|
Pašgājēja iekrāvēja motora
iedarbināšana
|
Ikdienas tehniskā apkope.
Iekrāvēja sagatavošana motora iedarbināšanai. Motora
iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās
|
2
|
2
|
|
3.
|
Pašgājēja iekrāvēja vadīšana
sākotnējās apmācības laukumā
|
Braukšanas vienmērīga
uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem
pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemākiem
pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Pašgājēja iekrāvēja
vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un
atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Pašgājēja iekrāvēja
vadīšana atpakaļgaitā. Pašgājēja iekrāvēja vadīšana uz
priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums
1.zīmējumā)
|
6
|
3
|
|
4.
|
Darbs ar pašgājēju iekrāvēju
|
Grunts kraušana atbērtnē. Grunts
kraušana transportlīdzekļos. Darbs, izmantojot kraušanas
dakšas un satvērējus. Iekrāvēja darba iekārtas montāža un
demontāža
|
7
|
6,5
|
|
5.
|
Pašgājēja iekrāvēja vadīšana pa
ceļu un sarežģītos apvidus apstākļos
|
Pašgājēja iekrāvēja vadīšana
pa ceļu, pārslēgšanās no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem
(un otrādi). Pašgājēja iekrāvēja vadīšana kāpumos un
kritumos. Apstāšanās un kustības uzsākšana. Pašgājēja
iekrāvēja vadīšana sarežģītos apvidus apstākļos
(akmeņains, dubļains, slidens ceļš)
|
6
|
1.5
|
|
6.
|
Darbs ar pašgājēju iekrāvēju
nepietiekamas redzamības apstākļos
|
Apgaismojuma un signalizācijas
ierīču lietošana. Darbs ar iekrāvēju, lietojot apgaismes
iekārtas
|
2
|
1
|
|
|
Kopā
|
26
|
16
|
Piezīme.
Tēmas “Darbs ar iekrāvēju”
apguvei nepieciešams vismaz 1 ha liels grunts laukums.
IX. Meža mašīnu
vadītāju praktiskās sagatavošanas programma
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
0/meža mašīnas
|
X/meža mašīnas
|
|
1.
|
Pievedējtraktora vadīšanas iekārtu
lietošanas paņēmieni
|
Vadīšanas sviru un pedāļu
uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis
kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un
rādījumi. Vingrinājumi pedāļu un sviru lietošanā
|
2
|
1
|
|
2.
|
Pievedējtraktora motora
iedarbināšana
|
Ikdienas tehniskā apkope.
Pievedējtraktora sagatavošana motora iedarbināšanai.
Pievedējtraktora motora iedarbināšana. Motora iedarbināšana
zemās temperatūrās
|
1
|
1
|
|
3.
|
Pievedējtraktora vadīšana
sākotnējās apmācības laukumā
|
Braukšanas vienmērīga
uzsākšana. Traktora vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar
asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemākiem
pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Traktora vadīšana,
izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā
(1.uzdevums 1.zīmējumā). Traktora vadīšana, braucot uz
priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums
1.zīmējumā). Iebraukšana “garāžā” atpakaļgaitā ar
uzkarinātu mašīnu vai vienasu piekabi no labās vai kreisās
puses (4.uzdevums 1.zīmējumā)
|
10
|
5
|
|
4.
|
Darbs ar hidromanipulatoru
tukšgaitā
|
Manipulatora darbināšana
tukšgaitā. Satvērēja pārvietošana uz priekšu un atpakaļ, pa
labi un pa kreisi. Sortimentu satveršana dažādā attālumā.
Precīzas darbības ar hidromanipulatoru
|
2
|
2
|
|
5.
|
Garo sortimentu iekraušana un
izkraušana
|
Blakus pievedējtraktora kravas
platformai novietotu garo sortimentu iekraušana un izkraušana.
Pareizas kustības trajektorijas un darbināmo manipulatora
sastāvdaļu izvēle. Laika patēriņa samazināšana. Attālumā
novietota sortimenta iekraušana un izkraušana. Pareizas kustības
trajektorijas un darbināmo manipulatora sastāvdaļu izvēle.
Laika patēriņa samazināšana. Pievedējtraktora priekšpusē un
aizmugurē novietota sortimenta iekraušana. Pareizas kustības
trajektorijas un darbināmo manipulatora sastāvdaļu izvēle.
Laika patēriņa samazināšana
|
4
|
2
|
|
6.
|
Īso sortimentu iekraušana un
izkraušana
|
Sortimentu savākšana kravas
platformā. Galu nolīdzināšana. Pareiza manipulatora
darbināšana bez triecieniem. Sortimentu izkraušana krautuvē.
Pareiza sortimentu grēdas veidošana. Kompleksa darba veikšana
sortimentu savākšanā, pārvietošanā un krautnēšanā,
ievērojot noteiktos kontrollaikus
|
2
|
2
|
|
7.
|
Garo sortimentu pievešana meža
apstākļos
|
Krautuves vietas izvēle un
sagatavošana. Cirsmas izpēte un pievedceļu izvēle un
sagatavošana. Garo sortimentu izvešana. Darba uzskaite un
analīze
|
4
|
2
|
|
8.
|
Īso sortimentu pievešana meža
apstākļos
|
Krautuves vietas izvēle un
sagatavošana. Cirsmas izpēte un pievedceļu izvēle un
sagatavošana. Īso sortimentu izvešana. Darba uzskaite un
analīze
|
4
|
3
|
|
|
Kopā
|
29
|
18
|
Piezīme.
Kokmateriālu sortimenta
iekraušanas un izkraušanas darbu pamatiemaņu apguvei
nepieciešams vismaz 0,8 ha liels grunts laukums.
Zemkopības ministrs M.Roze
12.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Darba aizsardzība” visu kategoriju traktortehnikas vadītāju sagatavošanai
|
Nr. p.k.
|
Tēma
|
Saturs
|
Stundu skaits
|
|
1.
|
Darba aizsardzības likumdošanas
pamati
|
Darba aizsardzības likums. Valsts
politika darba aizsardzības jomā. Darba devēja un darbinieka
pienākumi un tiesības. Garantijas, atvieglojumi un kompensācijas
darba aizsardzības jomā. Atbildība par darba aizsardzības
normatīvo aktu pārkāpšanu
|
2
|
|
2.
|
Darba aizsardzības organizācija
|
Likums par Valsts darba inspekciju
(VDI). VDI pakļautība, funkcijas, struktūra. Darba aizsardzības
organizācija uzņēmumā. Arodbiedrību loma. Uzticības personu
institūcija, funkcijas, tiesības un pienākumi
|
2
|
|
3.
|
Ražošanas traumatisms
|
Psiholoģiskie un subjektīvie
faktori, kas var izraisīt nelaimes gadījumus. Bīstamā zona,
bīstama rīcība, nejaušības faktors. Cilvēka aizsardzība no
iekļūšanas bīstamajā zonā. Bīstamas rīcības novēršana.
Rīcība pēc nelaimes gadījuma. Darba devēja pienākumi
|
2
|
|
4.
|
Instruktāža un apmācība
|
Instruktāžu nozīme bīstamas
rīcības novēršanā. Instruktāžu iedalījums. Apmācība darba
drošībā. Periodiskā apmācība un atestācija
|
2
|
|
5.
|
Darba vides faktoru ietekme uz cilvēka
organismu
|
Jēdziens par kaitīgiem darba vides
faktoriem, to iedalījums. Kaitīgo faktoru ietekme uz cilvēka
organismu, to radītās profesionālās slimības. Periodisko
medicīnisko pārbaužu nozīme laicīgā arodslimību
atklāšanā. Personiskās higiēnas nozīme. Aizsardzības
līdzekļi pret kaitīgiem darba vides faktoriem. Kolektīvie un
individuālie aizsardzības līdzekļi, to iedalījums. Atbildība,
izmantojot aizsardzības līdzekļus. Citu faktoru ietekme uz
strādājošo: indīgas vielas, kaitīgas vielas, putekļi,
troksnis, vibrācijas, gaisa sastāvs, nepiemērots
apgaismojums
|
4
|
|
6.
|
Darba drošība
|
Darba drošības pamatprincipi
mašīnu ekspluatācijā. Darba aprīkojums. Aizsargierīces.
Noteikumi, ja ar iekārtām strādā vairāki cilvēki. Indīgas
vielas, saindēšanās un noteikumi darbā ar tām
|
4
|
|
7.
|
Elektrodrošības pamati
|
Raksturīgākās
elektrotraumatiskās situācijas. Elektriskās strāvas iedarbība
uz cilvēka organismu. Telpu klasifikācija pēc to
elektrobīstamības. Soļa spriegums. Statiskā elektrība un
aizsardzība pret to. Aizsargnullējums. Individuālie
elektroaizsardzības līdzekļi. Aizsardzība pret zibeni
|
2
|
|
8.
|
Ugunsdrošības pamati
|
Iemesli, kas izraisa ugunsgrēkus un
sprādzienus. Degšanas nosacījumi. Ugunsdrošības profilakse.
Ugunsdzēsības materiāli un līdzekļi. Dažādu produktu un
elektroiekārtu dzēšanas īpatnības
|
2
|
|
|
Kopā:
|
20
|
Zemkopības ministrs M.Roze
|
|
Saistītie dokumenti
-
Zaudējis spēku ar
-
Izdoti saskaņā ar
-
Latvijas standarti
|
