Ministru kabineta noteikumi Nr.406
Rīgā 2005.gada 7.jūnijā (prot. Nr.34 38.§)
Kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, un traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas
1. Noteikumi nosaka kvalifikācijas prasības speciālistiem un prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus, kā arī nosaka traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas. 2
2. Kvalifikācijas prasības speciālistiem, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus 2. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas mācību priekšmetus ir tiesības mācīt šādiem speciālistiem: 2.1. mācību priekšmetu “Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati” – pasniedzējam ar lauksaimniecības tehnikas inženiera vai autotransporta inženiera kvalifikāciju; 2.2. mācību priekšmetu “Traktortehnikas darbu tehnoloģija” – pasniedzējam ar augstāko profesionālo izglītību attiecīgās traktortehnikas izmantošanas nozarē; 2.3. mācību priekšmetu “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” – pasniedzējam ar augstāko izglītību, B kategorijas transportlīdzekļa (automobiļa) vadītāja stāžu vismaz trīs gadi un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) izsniegtu apliecību par mācību priekšmeta “Ceļu satiksmi reglamentējošie normatīvie akti un ceļu satiksmes drošība” pasniedzēja kvalifikāciju; 2.4. mācību priekšmetu “Darba aizsardzība” – pasniedzējam ar augstāko izglītību, kurš apguvis darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu izglītības programmu normatīvajos aktos par apmācību darba aizsardzības jautājumos noteiktajā kārtībā un ieguvis atbilstošu apliecību par profesionālās pilnveides izglītības ieguvi, kā arī pasniedzējam ar augstāko izglītību darba aizsardzībā. 3
3. Tiesības veikt traktortehnikas vadītāju praktisko apmācību ir instruktoram, kuram ir profesionālā augstākā vai profesionālā vidējā izglītība attiecīgās traktortehnikas izmantošanas nozarē, attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras (turpmāk? aģentūra) izsniegta traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecība (1.pielikums) vai arī CSDD braukšanas mācību instruktora apliecība. 4
4. Lai iegūtu traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecību (turpmāk ? instruktora apliecība), persona noklausās mācību kursu programmu (2.pielikums) un nokārto eksāmenu traktortehnikas vadīšanas apmācībā, kā arī satiksmes noteikumos, satiksmes drošībā un praktiskajā pedagoģijā. 5
5. Instruktora apliecības derīguma termiņš ir pieci gadi. 6
6. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktoru apmācību, eksamināciju un instruktora apliecību izsniegšanu organizē un nodrošina aģentūra. 7
7. Aģentūras direktors lemj par instruktora apliecības anulēšanu, ja persona pārkāpj traktortehnikas vadītāju sagatavošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības. 8
8. Aģentūras direktors anulē instruktora apliecību, ja: 8.1. tās iegūšanai izmantoti viltoti dokumenti vai sniegtas nepatiesas ziņas; 8.2. instruktoram atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības vai saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu piemērots transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. 9
9. Persona, kurai anulēta instruktora apliecība, atkārtoti to var iegūt ne ātrāk kā pēc trim gadiem. 10
10. Ja instruktora apliecībai beidzies derīguma termiņš, persona atkārtoti kārto šo noteikumu 4.punktā minētos eksāmenus un saņem jaunu apliecību. 11
3. Prasības mācību iestādēm, kas sagatavo traktortehnikas vadītājus 3.1. Licences izsniegšana par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus 11. Traktortehnikas vadītājus ir tiesības sagatavot šādām mācību iestādēm: 11.1. komersantam, kurš ir saņēmis licenci (3.pielikums); 11.2. izglītības iestādei, kuras darbību reglamentējošā dokumentā (piemēram, nolikumā, statūtos) vai izglītības programmā ir ietverta norāde par to, ka izglītības iestāde sagatavo traktortehnikas vadītājus, un kura ir saņēmusi licenci (3.pielikums). 12
12. Zemkopības ministrija licenci izsniedz, anulē, uz laiku aptur licences darbību, kā arī to atjauno, ievērojot Zemkopības ministrijas izveidotās licencēšanas komisijas (turpmāk– licencēšanas komisija) atzinumu. Licencēšanas komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi. 13
13. Par licences izmantošanu ir atbildīga mācību iestāde. Mācību iestāde nav tiesīga nodot licenci citai personai. 14
14. Lai saņemtu licenci, mācību iestāde iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu (4.pielikums). 15
15. Aģentūra pārbauda licences pretendenta mācību materiālo bāzi un nodrošinājumu ar mācību uzskates līdzekļiem, sastāda attiecīgu aktu (5.pielikums) un iesniedz to Zemkopības ministrijā. 16
16. Prasības mācību materiālajai bāzei un nodrošinājumam ar mācību uzskates līdzekļiem noteiktas šo noteikumu 6.pielikumā. 17
17. Zemkopības ministrija ne vēlāk kā mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas dienas izsniedz licenci vai rakstiski pamato atteikumu to izsniegt. Licenci atsaka izsniegt, ja: 17.1. iesnieguma saturs neatbilst šo noteikumu prasībām; 17.2. mācību materiālā bāze un nodrošinājums ar mācību uzskates līdzekļiem neatbilst šajos noteikumos minētajām prasībām; 17.3. nav izpildītas citas prasības, kas noteiktas šajos noteikumos vai normatīvajos aktos, kas nosaka prasības komersantam vai izglītības iestādei. 18
18. Licences pieprasītāja pārstāvis iesnieguma izskatīšanas laikā ir tiesīgs piedalīties licencēšanas komisijas sēdē. 19
19. Ja iesniegtajos dokumentos nav pietiekamu ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai, licencēšanas komisija atliek jautājuma izskatīšanu un informē par to iesniedzēju. Jautājumu izskata pēc tam, kad saņemta nepieciešamā informācija un dokumenti. 20
20. Licenci mācību iestādei izsniedz uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, un, ņemot vērā mācību materiālās bāzes lietojuma tiesību termiņu, nepārsniedz piecus gadus. 21
21. Ja mācību iestādei tiek mainīts nosaukums vai juridiskā adrese, tā 15 darbdienu laikā iesniedz Zemkopības ministrijā grozījumus apliecinošu dokumentu kopijas un saņem jaunu licenci. 22
22. Par licences nozaudēšanu, nozagšanu, iznīcināšanu vai neatgriezenisku sabojāšanu mācību iestāde rakstiski paziņo Zemkopības ministrijai. Zemkopības ministrija nozaudētās, nozagtās, iznīcinātās vai neatgriezeniski sabojātās licences vietā izsniedz dublikātu. 23
23. Licences izsniegšanu pamatojošos dokumentus glabā Zemkopības ministrija. 24
3.2. Licences darbības apturēšana uz laiku un licences anulēšana 24. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt šādu lēmumu: 24.1. izteikt mācību iestādei brīdinājumu, nosakot laikposmu, kurā tā novērš normatīvo aktu pārkāpumus; 24.2. uz laiku apturēt izsniegtās licences darbību; 24.3.anulēt licenci; 24.4. atjaunot uz laiku apturētās licences darbību. 25
25. Par izsniegtās licences darbības apturēšanu uz laiku, aizliedzot mācību iestādei jaunu mācību grupu reģistrāciju, licencēšanas komisija lemj, ja: 25.1. pārkāptas šo noteikumu prasības; 25.2. saņemts valsts institūcijas pieprasījums vai personas sūdzība, jo nav ievērotas normatīvo aktu prasības. 26
26. Par izsniegtās licences anulēšanu licencēšanas komisija lemj, ja: 26.1. atkārtoti tiek pārkāptas šo noteikumu prasības; 26.2. saņemts valsts institūcijas pieprasījums par licences anulēšanu, jo nav ievērotas normatīvo aktu prasības. 27
27. Izsniegto licenci anulē, ja: 27.1. mācību iestāde tiek likvidēta; 27.2. mācību iestāde atsakās no licences izmantošanas; 27.3. mācību iestāde gada laikā no licences izsniegšanas dienas nav reģistrējusi nevienu mācību grupu; 27.4. mācību iestādei ir atņemtas tiesības veikt komercdarbību; 27.5. konstatēts, ka licences saņemšanai izmantoti viltoti dokumenti vai iesniegtas nepatiesas ziņas. 28
28. Jautājumu par licences anulēšanu, tās darbības apturēšanu uz laiku vai atjaunošanu izskata licencēšanas komisijas sēdē. Uz licencēšanas komisijas sēdi uzaicina mācību iestādes pārstāvi, kuru iepriekš informē par jautājuma izskatīšanas iemeslu. Mācību iestādes pārstāvja neierašanās uz licencēšanas komisijas sēdi nevar būt par pamatu jautājuma izskatīšanas atlikšanai. 29
29. Ja licences darbību aptur uz laiku vai anulē, mācību iestāde licenci mēneša laikā nodod Zemkopības ministrijā. Uz laiku apturētās licences darbību atjauno pēc licencēšanas komisijas norādīto pārkāpumu novēršanas un mācību iestādes atkārtotas pārbaudes. 30
30. Ja licenci anulē, jaunu licenci var saņemt ne agrāk kā vienu gadu pēc licences anulēšanas dienas, izņemot gadījumu, ja licence anulēta saskaņā ar šo noteikumu 27.2. un 27.3.apakšpunktu. 31
31. Licencēšanas komisijas lēmumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 32
4. Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas programmas 32. Traktortehnikas vadītāji tiek sagatavoti, izpildot šajos noteikumos noteikto mācību priekšmetu un praktisko mācību programmu prasību kopumu (7.pielikums). 33
33. Katra mācību priekšmeta un praktisko mācību programmā noteikts minimālais nepieciešamais apgūstamās vielas saturs un apjoms mācību stundās. 34
34. Teorētiskajos priekšmetos mācību stundas ilgums ir 45 minūtes, bet praktiskajās mācībās – 60 minūtes. Vienā dienā kopējais nodarbību skaits nepārsniedz 8 stundas. Traktortehnikas vadīšanas nodarbības vienā dienā nepārsniedz 2 stundas. 35
35. Mācību iestāde ir tiesīga mainīt mācību priekšmetu un praktisko mācību programmu saturu ne vairāk kā 10 % apjomā. 36
36. Pēc teorētisko un praktisko mācību pabeigšanas apmācāmā persona mācību iestādē kārto eksāmenu ceļu satiksmes noteikumos un satiksmes drošībā, traktortehnikas uzbūvē un ekspluatācijas pamatos, traktortehnikas darbu tehnoloģijā un praktiskajās mācībās. Pēc eksāmenu sekmīgas nokārtošanas mācību iestāde izsniedz mācību pabeigšanas apliecinājumu, kurā norāda mācību iestādes nosaukumu, licences numuru, mācību grupas reģistrācijas numuru, stundu skaitu priekšmetos un apmācītās personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu). Izsniegtais apliecinājums dod tiesības personai kārtot aģentūrā eksāmenus traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanai. Mācību iestādes apliecinājums par traktortehnikas vadītāja mācību programmas apguvi ir derīgs trīs gadus. 37
5. Mācību procesa organizācijas vispārējās prasības 37. Pirms mācību uzsākšanas mācību iestāde iepazīstina apmācāmo personu ar attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanas kārtību. 38
38. Nepieciešamo mācību priekšmetu un praktisko mācību stundu skaitu, kāds jāapgūst apmācāmai personai, mācību iestāde nosaka, ņemot vērā apmācāmās personas iepriekšējo sagatavotību (iepriekšējo sagatavotību apliecina dokumentāri). Mācību apjoms nedrīkst būt mazāks par šajos noteikumos norādīto stundu skaitu (7.pielikums), bet saturs noteikts mācību priekšmetu un praktisko mācību programmās (8., 9., 10., 11. un 12.pielikums). 39
39. Persona, kurai nav derīgas pirmās palīdzības kursu beigšanas apliecības, pirms traktortehnikas vadītāja apliecības iegūšanas pabeidz pirmās palīdzības mācību kursu. No pirmās palīdzības kursiem atbrīvo personas, kurām ir vidējā vai augstākā medicīniskā izglītība vai kuras mācās medicīnas izglītības iestādēs. 40
40. Mācību iestāde ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc mācību uzsākšanas mācību grupas reģistrē aģentūrā. Vienlaikus ar mācību grupas reģistrācijas iesniegumu mācību iestāde iesniedz iestādes vadītāja apstiprinātu teorētisko priekšmetu nodarbību un praktisko mācību sarakstu. Ja sarakstā notikušas izmaiņas, mācību iestāde par to laikus rakstiski informē aģentūru. 41
41. Mācību grupas nav lielākas par 25 cilvēkiem. Pēc mācību grupas reģistrācijas tajā neiekļauj jaunas apmācāmās personas. 42
42. Mācību grupā netiek reģistrēta persona, kurai: 42.1. piemērots administratīvais sods– aizliegums uz noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai transportlīdzekļa vadītāja tiesības ir atņemtas; 42.2. ir transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums; 42.3. konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai. 43
43. Ja mācību grupā reģistrētā persona neapmeklē vairāk par 10 % teorētisko priekšmetu vai praktisko mācību nodarbību, mācību iestāde to atskaita no mācību grupas un par to rakstiski informē aģentūru. 44
44. Aģentūra kontrolē, lai mācību iestāde savā darbā ievērotu šo noteikumu prasības. 45
45. Aģentūras amatpersonām un licencēšanas komisijas pārstāvjiem ir tiesības ieiet mācību telpās, iepazīties ar mācību materiālo bāzi un mācību procesu un saņemt no mācību iestādes pārbaudei nepieciešamos dokumentus, kas attiecas uz traktortehnikas vadītāju sagatavošanu. 46
46. Ja šo noteikumu 45.punktā minētās personas mācību iestādē ir konstatējušas normatīvo aktu prasību pārkāpumus, par šo faktu sastāda aktu un nosūta to izskatīšanai Zemkopības ministrijai. 47
47. Traktortehnikas praktiskās braukšanas instruktoru apliecības, kas izdotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir derīgas līdz to derīguma termiņa beigām. 48
48. Mācību grupas, kuras uzsākušas mācības pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, turpina darbu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kādi bija spēkā mācību uzsākšanas brīdī. 49
Ministru prezidents A.Kalvītis
Zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas praktisko mācību instruktora apliecība (paraugs) 
Zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Traktortehnikas praktisko mācību instruktoru sagatavošanas programma I. Mācību priekšmeta “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” programma Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu sistēma | Ceļu satiksmes likums. Transportlīdzekļu izmantošana ceļu satiksmē. Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi, tehniskā apskate. Ceļu satiksmes dalībnieki, to vispārīgie pienākumi un tiesības. Vadītāja kvalifikācijas iegūšanas pamatnosacījumi, teorētiskā eksāmena un braukšanas eksāmena pieņemšanas kārtība. Transportlīdzekļu vadītāju tiesību atņemšana. Likums par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums. Apdrošināšanas līgums, polise, uzlīme, atlīdzība | 6 | Ceļu satiksmes noteikumi | 2. | Vispārīgie jautājumi. Gājēju un pasažieru pienākumi. Vadītāju vispārīgie pienākumi. Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma | Ceļu satiksmes noteikumos lietotie termini, to skaidrojums, lietošana ceļu satiksmē. Satiksmes kārtība Latvijas Republikā. Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības. Gājēju pienākumi, pārvietojoties pa ielām un ceļiem. Organizētu cilvēku grupu un bērnu pārvietošanās. Brauktuvju šķērsošana. Gājēju rīcība, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim, un rīcība pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturās. Pasažieru pienākumi. Personas, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi un pārbaudīt vadītāja dokumentus. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja obligātā dokumentācija. Vadītāja pienākumi. Transportlīdzekļa nodošana citai personai. Vadītāja rīcība, ja transportlīdzekli aptur policijas darbinieks. Tālruņa lietošana. Operatīvo transportlīdzekļu vadītāju tiesības un pienākumi. Citu transportlīdzekļu vadītāju rīcība, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis. To transportlīdzekļu pienākumi un tiesības, kuri aprīkoti ar mirgojošo dzelteno (oranžo) bākuguni. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Nosacījumi, pie kuriem drīkst atstāt negadījuma vietu, neizsaucot policiju | 4 | 3. | Ceļa zīmes | Ceļa zīmju klasifikācija. Stacionārās un pagaidu zīmes. Brīdinājuma zīmes. Brīdinājuma zīmju nozīme, kopīgās pazīmes, uzstādīšana. Zīmes, kuras ārpus apdzīvotām vietām atkārto. Vadītāja rīcība, tuvojoties bīstamam ceļa posmam, kas apzīmēts ar atbilstošu brīdinājuma zīmi. Priekšrocības zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši priekšrocības zīmju prasībām. Ceļa zīmju “Dodiet ceļu” un “Neapstājoties tālāk braukt aizliegts” prasību neievērošanas bīstamās sekas. Aizlieguma zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Kopīgās aizlieguma zīmju pazīmes. Aizlieguma zīmes, kurām ir izņēmumi. Aizlieguma zīmes, kurām ir darbības zona. Vadītāja rīcība atbilstoši aizlieguma zīmju prasībām. Rīkojuma zīmes, to kopīgās pazīmes, nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši rīkojuma zīmju prasībām. Norādījuma zīmes, to nosaukums, kopīgās pazīmes, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši norādījuma zīmju prasībām. Servisa zīmes, to nosaukums un nozīme. Virziena rādītāju un informācijas zīmju lietošana. Vadītāja rīcība atbilstoši virziena rādītāju un informācijas zīmju prasībām. Papildzīmju nosaukumi, nozīme un uzdevums. Ceļa zīmes, kuru precizēšanai vai ierobežošanai atļauts lietot papildzīmes | 13 | 4. | Ceļa apzīmējumi | Ceļa apzīmējumu iedalījums. Vertikālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, krāsa, lietošanas apstākļi. Horizontālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, lietošanas apstākļi. Vadītāja rīcība atbilstoši apzīmējuma prasībām | 3 | 5. | Transportlīdzekļu braukšanas kārtība | Brīdinājuma signālu veidi, to nozīme, lietošanas kārtība. Braukšanas kārtība. Vadītāja rīcība, izbraucot no blakus teritorijām un nobraucot no ceļa. Trolejbusu un autobusu vadītāju priekšrocības. Pārkārtošanās uz blakus joslām. Braukšanas kārtība, ja tramvaja sliedes šķērso brauktuvi ārpus krustojuma. Labā un kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība krustojumā. Kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība ārpus krustojuma. Vadītāja rīcība, braucot pa ieskrējiena vai bremzēšanas joslu. Vietas, kur aizliegts apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Braukšanas noteikumi, braucot atpakaļgaitā. Manevrēšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas | 2 | 6. | Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves | Transportlīdzekļu izkārtojums uz braucamās daļas atkarībā no braukšanas joslu skaita, transportlīdzekļa veida, kustības ātruma un braukšanas vietas. Gadījumi, kad atļauts braukt pa tramvaju sliežu ceļiem. Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. Braukšana intensīvas satiksmes apstākļos. Gadījumi, kad atļauts braukt pa gājēju ceļiem. Transportlīdzekļu izkārtojuma neievērošanas uz brauktuves bīstamās sekas. Apstākļi, kas ietekmē braukšanas ātruma izvēli. Atļautais lielākais braukšanas ātrums dažādu kategoriju transportlīdzekļiem. Aizliegumi, kas ir spēkā ātruma režīma izvēlē. Prasības distances un intervāla izvēlē. Droša ātruma, distances un intervāla neievērošanas bīstamās sekas. Apdzīšana, samainīšanās ar pretimbraucošu transportlīdzekli un apsteigšana. Vadītāju pienākumi un ceļu satiksmes situācijas novērtēšana, uzsākot apdzīšanu. Brīdinājuma signāli apdzenot. Vietas, kur apdzīšana aizliegta. Lēni braucoša un lielgabarīta transportlīdzekļa vadītāja rīcība apdzīvotā vietā un ārpus tās, ja tā vadīto transportlīdzekli nav iespējams apdzīt. Gadījumi, kad atļauts apsteigt pa labo pusi. Izmainīšanās ar pretimbraucošo transportlīdzekli šauros ceļa posmos | 6. | 7. | Apstāšanās un stāvēšana | Vietas, kur atļauta apstāšanās un stāvēšana. Vietas, kur aizliegts apstāties un stāvēt. Drošības pasākumi, novietojot transportlīdzekli stāvvietā | 2 | 8. | Ceļu satiksmes regulēšana | Krustojuma veidi un pazīmes. Ceļu satiksmes regulēšanas līdzekļi. Luksoforu veidi. Signālu nozīme 3 sekciju 3 krāsu luksoforā bez un ar papildsekcijām un vadītāja rīcība atbilstoši šiem signāliem. Luksofori satiksmes regulēšanai joslā, tramvaju kustībai, dzelzceļa pārbrauktuvēm, paceļamiem tiltiem, prāmja pārceltuvēm, speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām, gājēju pārejām, ceļu darbos u.c. bīstamām vietām, uzņēmumu pagalmiem un brauktuvēm, pagaidu sašaurinājumu vietās. Satiksmes regulētāja ķermeņa stāvokļa, kā arī roku žestu nozīme. Tramvaju un bezsliežu transportlīdzekļu vadītāju, kā arī gājēju rīcība atbilstoši regulētāja žestiem. Vadītāja rīcība, ja mainās luksofora signāli, apstāšanās vieta. Vadītāju un gājēju rīcība gadījumos, kad satiksmes regulētāju norādījumi ir pretrunā ar luksofora signāliem, ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Vadītāja rīcība, tuvojoties stāvošam transporta līdzeklim ar ieslēgtu zilo mirgojošo bākuguni, apstādināšanas paņēmieni | 4 | 9. | Regulējamu un neregulējamu krustojumu pārbraukšana | Krustojumu pārbraukšanas noteikumi. Gadījumi, kad tramvaja vadītājiem, velosipēdistiem un gājējiem ir priekšroka. Regulējamu krustojumu pārbraukšanas secība un kārtība. Luksofora signāli un priekšrocības zīmes. Neregulējamu krustojumu veidi. Pazīmes, pēc kurām nosaka galveno ceļu. Vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas kārtība. Braukšanas kārtība nevienādas nozīmes ceļu krustojumā. Braukšanas kārtība, ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu. Vadītāja rīcība, ja viņš nevar noteikt krustojuma tipu | 4 | 10. | Ceļu satiksme dzīvojamā zonā. Gājēju pārejas, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas | Ceļu satiksmes noteikumu prasības dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Aizliegumi, kas ir spēkā dzīvojamā zonā un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamām vai regulējamām gājēju pārejām, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām vai transportlīdzeklim, kuram ir uzstādīta bērnu pārvadāšanas pazīšanas zīme | 2 | 11. | Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana | Apstākļi, kuri jāņem vērā, tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei. Gadījumi, kad aizliegts uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves, vieta, kur vadītājam jāapstājas. Vadītāja rīcība piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves. Gadījumi, kad dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas nosacījumi jāsaskaņo ar dzelzceļa ceļu distances priekšnieku. Dzelzceļa pārbrauktuvju, gājēju pāreju un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu šķērsošanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas | 2 | 12. | Ārējās apgaismes ierīču, skaņas signālu, avārijas gaismas, signalizācijas un avārijas zīmes lietošana | Tuvās un tālās gaismas lukturu lietošanas noteikumi. Vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Gabarītlukturu un stāvgaismas lietošana. Miglas lukturu, aizmugures miglas lukturu, prožektoru un grozāmlukturu lietošanas kārtība. Gadījumi, kad transportlīdzekļa vadītājam jāiededz avārijas gaismas signalizācija un uz ceļa jāizliek avārijas zīme. Avārijas zīmes izlikšanas noteikumi. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana | 4 | 13. | Transportlīdzekļu vilkšana | Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas paņēmieni. Vilkšanas noteikumi, lietojot lokano, cieto sakabi vai daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa. Gadījumi, kad aizliegts vilkt un kad aizliegts cilvēkus pārvadāt velkošajā vai velkamajā transportlīdzeklī. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas | 2 | 14. | Pasažieru un kravas pārvadāšana | Pārvadājamo pasažieru skaits un izvietojums. Bērnu pārvadāšanas noteikumi. Gadījumi, kad pasažierus pārvadāt aizliegts. Noteikumi kravas izvietošanai un nostiprināšanai transportlīdzeklī. Lielgabarīta pārvadājamās kravas apzīmēšana. Gadījumi, kad kravas pārvadāšanai jāsaņem atļauja. Cilvēku un kravas pārvadāšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas | 2 | 15. | Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums, reģistrācija un numuru zīmes | Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma vispārējās prasības. Bojājumi, kuru dēļ aizliegta transportlīdzekļu ekspluatācija. Mehānisko transportlīdzekļu aprīkojums. Mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība. Numura zīmju uzstādīšanas kārtība | 2 | 16. | Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi | Pazīšanas zīmju uzdevumi, nozīme, lietošana un uzstādīšana. Zināšanu pārbaude. Ieskaite | 2 | Traktoru satiksmes drošība un drošas kustības pamati | 17. | Vadības ierīču lietošanas paņēmieni. Kustības uzsākšana un apstāšanās | Galvenās vadības ierīces, mērinstrumenti un kontrolierīces, to izvietojums. Vadītāja pareiza iekāpšana transportlīdzeklī un pareiza izkāpšana no tā. Sēdekļa un atpakaļskata spoguļa regulēšana. Drošības jostu lietošanas noteikumi. Vadītāja poza darba vietā. Vadītāja roku stāvoklis uz stūres rata, kāju stāvoklis uz pedāļiem. Ceļa situācijas novērošanas secība un īpatnības dažādu tipu atpakaļskata spoguļos. Vadītāja izpildāmo darbu secība, uzsākot kustību uz sausa horizontāla ceļa. Kustības uzsākšanas īpatnības uz slidena ceļa, riteņu buksēšana, buksēšanas atkarība no ceļa seguma un stāvokļa, gaisa spiediena riepās, riepu nodiluma pakāpes, braukšanas ātruma u.c. faktoriem. Izpildāmo darbu secība, pārslēdzot pārnesumus augšupejošā un lejupejošā secībā. Vadītāja rīcība, apstādinot traktoru uz sausa vai slidena ceļa seguma. Bremzēšanas veidi– laidena, pakāpeniska, ar pārtraukumiem, ar motoru, pārslēdzot pārnesumus un avārijas bremzēšana. Vadītāja rīcība, ja nedarbojas darba bremzes. Stāvbremzes lietošanas noteikumi. Vispārējs jēdziens par bremzēšanas un apstāšanās ceļa garumu, apstākļi, kas to ietekmē (braukšanas ātrums, ceļa seguma veids un stāvoklis, vadītāja reakcijas laiks, bremžu pievada iedarbošanās laiks, saķeres spēks u.c.). Apstākļi, kuros notiek riteņu bloķēšanās un riteņu bloķēšanās negatīvās sekas | 5 | 18. | Braukšana apdzīvotās vietās | Distance un intervāla izvēle. Apstākļi, kas ietekmē distances attālumu, braucot dažādas intensitātes transporta plūsmā, tuvojoties dažādu veidu krustojumiem, braucot ar dažādu ātrumu. Apstākļi, kas ietekmē distances un intervāla lielumu. Pareiza krustojuma pārbraukšana. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamam krustojumam, krustojuma apskates secība, jēdziens par “aklo zonu”. Traktora aizmugures situācijas kontroles nozīme. Vadītāja rīcība, nogriežoties pa labi, pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. Izpildāmo darbību secība, veicot manevrus, vadītāja raksturīgākās kļūdas. Vadītāja rīcība, tuvojoties regulējamam krustojumam, vadīšanas paņēmieni brīdī, kad pārslēdzas luksofora signāli. Traktora vadīšanas īpatnības, šķērsojot gājēju pārejas. Gājēju uzvedības novērtēšana, pasākumi, lai novērstu uzbraukšanu gājējam. Traktora vadīšanas īpatnības vietās, kur iespējama bērnu, pusaudžu un vecu cilvēku parādīšanās uz brauktuves | 3 | 19. | Traktora vadīšana ārpus apdzīvotām vietām | Distances un intervāla izvēles īpatnības, braucot transporta plūsmā ārpus apdzīvotām vietām. Braukšanas ātruma izvēles un apdzīšanas īpatnības. Traktora vadīšanas īpatnības ceļa pagriezienos, apstākļi, kas ietekmē šo manevru (masa, braukšanas ātruma, pagrieziena rādiuss). Jēdziens par smaguma centru, apstākļi, kas ietekmē smaguma centra atrašanās vietu, tā ietekme uz stabilitāti | 2 | 20. | Vadīšana sarežģītos ceļa apstākļos | Traktora vadīšana tumšā diennakts laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos. Apgaismošanas un signalizācijas ierīču lietošana. Mijkrēšļa īpašā bīstamība. Braukšanas ātruma izvēle atkarībā no ceļa redzamības. Vadītāja rīcība, pārslēdzot tālās gaismas lukturus uz tuvo gaismu. Pasākumi, kā novērst apžilbināšanu, un vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Jēdziens par cilvēka acs adaptāciju. Miglas lukturi, lietošanas īpatnības, raksturīgākie ceļu satiksmes negadījumi. Traktoru vadīšanas īpatnības ziemas apstākļos (riteņu buksēšana, riteņu bloķēšanās, bremzēšanas ceļa palielināšanās, sānslīdes iespējas). Bremzēšanas un stūrēšanas īpatnības uz ceļiem ar mazu riepu saķeres spēku. Iemesli, kas rada sānslīdi bremzējot (dažādi bremzēšanas spēki, dažādi saķeres spēki, kravas nepareizs novietojums). Vadīšanas īpatnības pa sausiem un slapjiem grunts ceļiem, dziļām bedrēm, peļķēm, smiltīm, dubļiem, stāvos kāpumos un kritumos, pa mitru bruģi, braucot lapkritī. Vadīšanas īpatnības kustībā radušos tehnisko bojājumu rezultātā (priekšējās riepas plīsums, defekti darba bremzē, stūres iekārtā). Vadīšanas īpatnības, velkot mehānisko transportlīdzekli | 6 | 21. | Ekonomiska vadīšana | Degvielas patēriņa atkarība no motora siltuma režīma, no pārnesuma izvēles, braukšanas ātruma un braukšanas stila, gaisa spiediena riepās. Jēdziens par degvielas patēriņa kontroles ierīcēm | 2 | 22. | Ceļu satiksmes negadījumi. Ceļa apstākļi. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Faktori, kas ietekmē satiksmes drošību | Autoceļu iedalījums, elementi, to raksturojums. Ceļa seguma veidi, to ietekme uz satiksmes drošību. Autoceļu bīstamie posmi – sašaurinājumi, jauns ceļa segums, bedres, viļņveida segums, seguma nodilums. Vadītāja darba vieta, mikroklimats kabīnē. Vadītāja darba spējas atkarībā no apģērba, savlaicīgas pareizas ēdināšanas, darba un atpūtas režīma. Alkohola un narkotisko vielu lietošanas sekas, medikamentu grupas, kas negatīvi ietekmē vadītāja rīcību, nogurums | 4 | 23. | Transportlīdzekļu vadītāju atbildība par ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem | Ceļu satiksmes likums. Transportlīdzekļa īpašnieka atbildība. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Administratīvo pārkāpumu protokols. Administratīvais process. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemta lēmuma pārsūdzēšana. Civillikums. Paaugstinātas bīstamības avota nodarīto zaudējumu atlīdzināšana. Krimināllikums. Noziedzīgie nodarījumi ceļu satiksmē. Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēma | 6 | | | Kopā | 90 |
II. Mācību priekšmeta “Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas pedagoģiskie, psihofizioloģiskie un metodikas pamati” programma Nr. p.k. | Tēma | Apakštēma | Stundu skaits | 1. | Pedagoģijas pamati | Pedagoģijas būtība, struktūra, kategorijas. Pedagoģijas uzdevumi un funkcijas. Audzināšanas pamatidejas un mērķis. Vecumposmu periodizācija. Vecuma īpatnību ievērošana pedagoģijā. Pedagoģiskās prasības darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem | 6 | 2. | Profesijas apguves posms | Praktisko mācību instruktoram izvirzāmās prasības un kompetence. Pedagoga ētikas kodekss. Svarīgākās instruktora īpašības, spējas un prasmes. Personīgā parauga audzinošā nozīme. Individuālā pieeja mācību darbā | 4 | 3. | Psiholoģijas pamati | Cilvēka smadzeņu sastāvdaļas. Uztveršanas modeļi. Uztveršanas kanālu atšķirības. Atmiņa un tās veidi. Indivīds. Saskarsmes raksturojums un tās loma cilvēka dzīvē. Saskarsme – māka pazīt pašam sevi un pašpilnveidoties. Personības raksturojums. Temperaments un raksturs. Uztvere. Verbālā saskarsme. Neverbālā saskarsme. Saskarsmes individuālie stili. Konflikti | 8 | 4. | Transportlīdzekļa vadītāja piemērotības noteikšana | Psihofizioloģiskie raksturlielumi: sagatavotība, morālā noturība, darba spējas, darba stāžs. Vadītāja piemērotība darbam atkarībā no vecuma. Vadītāja kustības, sensoro un domāšanas iemaņu loma ceļu satiksmes situāciju prognozēšanā. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Vadītāja kabīnes mikroklimats | 2 | 5. | Transportlīdzekļa vadītāja darba psihofizioloģiskie pamati | Vadītāja profesionālās darbības psihofizioloģiskās īpatnības. Vadītāja reakcijas ātrums, jēdziens par vienkāršo un salikto reakciju. Uzmanības vispārējais raksturojums, sadalījums un pārslēgšana. Redzes, dzirdes un vestibulāro sajūtu raksturojums. Redzes asums un redzes lauks. Dziļuma un dinamiskā redze. Apžilbināšana. Redzes lauka izmaiņas atkarībā no braukšanas ātruma un transportlīdzekļu plūsmas blīvuma. Daltonisms. Stresa situācijas | 4 | 6. | Individuālās apmācības metodika | Mācību metožu daudzveidība, lietošanas iespējas. Praktiskās mācību metodes un paņēmieni. Mācību plānošana | 4 | 7. | Traktortehnikas vadīšanas apmācības galvenie principi | Svarīgākie apmācības principi vadītāju sagatavošanā: patstāvība, disciplinētība, atbildība, apzinīgums, aktivitāte, vispusība, pakāpeniskums, secība, prasmes un iemaņu noturīgums. Praktisko mācību instruktora pienākumi pirms nodarbības uzsākšanas un nodarbību laikā. Norādījumi braukšanas laikā, mācību pārtraukšana, lai veiktu detalizētu kļūdu izskaidrojumu. Instruktora sagatavošanās mācību nodarbībai | 2 | 8. | Vadīšanas apmācības psiholoģiskie pamati | Braukšanas iemaņu pilnveidošanas galvenie posmi: atsevišķu vadīšanas elementu mācīšana un to pakāpenisks apvienojums, kustību precizēšana, braukšanas iemaņu automatizācija. Kustības iemaņu nozīme braukšanas prasmes apgūšanā | 2 | 9. | Praktisko mācību nodarbību saturs | Gatavošanās nodarbībām, darba vietas sagatavošana. Ievadinstruktāžas nozīme un mērķis tēmas apgūšanā. Kārtējās instruktāžas mērķis un saturs, instruktāžas kārtība. Papildu instruktāžas nepieciešamība. Nobeiguma instruktāžas uzdevums un saturs. Nodarbības vērtēšanas kritēriji | 2 | | | Kopā | 34 |
Zemkopības ministrs M.Roze
3.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Licence par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus (paraugs) 
Zemkopības ministrs M.Roze
4.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Iesniegums licences saņemšanai par tiesībām sagatavot traktortehnikas vadītājus (paraugs) 
Zemkopības ministrs M.Roze
5.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Mācību materiālās bāzes pārbaudes akts (paraugs) 
Zemkopības ministrs M.Roze
6.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Prasības traktortehnikas vadītāju mācību materiālajai bāzei un mācību uzskates līdzekļiem 1. Prasības mācību telpām 1. Traktortehnikas vadītāju mācību procesa nodrošināšanai ir iekārtota vismaz viena mācību telpa traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas priekšmeta mācīšanai, kā arī viena mācību telpa ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības priekšmeta mācīšanai. 2. Mācību telpa ir pietiekami liela, lai apmācāmie tajā varētu brīvi pārvietoties un no jebkuras sēdvietas būtu skaidri saskatāmi mācību uzskates līdzekļi. 3. Telpu griestu augstums nav mazāks par 2,5 metriem. 4. Mācību telpā ir dabiskais un mākslīgais apgaismojums. Mākslīgais apgaismojums katrā darba vietā nav mazāks par 300lx, bet uz tāfeles – 500 lx. 5. Gaisa temperatūra mācību telpās nav zemāka par 18 °C, un ir nodrošināta telpu vēdināšana. 6. Ēkās, kurās notiek nodarbības, ir ierīkotas un pieejamas tualetes. 7. Ja mācību iestādei nav atsevišķas garderobes, mācību telpu apgādā ar drēbju pakaramajiem atbilstoši vietu skaitam. 8. Mācību telpā ir izlikta licences kopija, kā arī izvietoti brīvi pieejami informatīvie materiāli par traktortehnikas vadītāju apmācības kārtību, traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas eksāmena pieņemšanas, vērtēšanas un vadītāja apliecības ieguves kārtību. 2. Prasības materiālajai bāzei 9. Praktiskās vadīšanas apmācībai mācību iestādes rīcībā ir tās kategorijas mācību traktortehnika, kuras kategorijas vadītājus mācību iestāde sagatavo, traktortehnikas vadīšanas sākotnējās apmācības laukums un laukums traktortehnikas darbu tehnoloģisko operāciju apguvei. 10. Traktortehnikas vadītāju praktisko mācību nodarbību vieta ir nodrošināta ar attiecīgas kategorijas mācību traktortehniku, kā arī visiem tās mezgliem un darba iekārtām (ierīcēm), kuru regulēšanu, montāžu, demontāžu un kopšanu paredz praktisko mācību programma. 11. Traktortehnikas vadīšanas sākotnējās apmācības laukumam ir cietais segums, bet tā minimālo platību nosaka praktisko mācību programma (11.pielikums). Praktisko mācību programma nosaka arī prasības traktortehnikas darbu tehnoloģisko operāciju apguves laukumam. 3. Prasības mācību traktortehnikai 12. Mācību traktortehnika ir reģistrēta Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā un papildus aprīkota ar: 12.1. diviem ārpus kabīnes novietotiem atpakaļskata spoguļiem; 12.2. sēdekli praktisko mācību instruktoram; 12.3. normatīvajiem aktiem atbilstošu mācību transportlīdzekļa pazīšanas zīmi, kas novietota perpendikulāri traktortehnikas garenasij uz kabīnes jumta un no iekšpuses apgaismota. 13. D kategorijas un speciālajai mācību traktortehnikai aizmugurē novieto mācību transportlīdzekļa pazīšanas zīmi, kas izgatavota no gaismu atstarojoša materiāla. 4. Prasības mācību uzskates līdzekļiem 14. Mācību priekšmeta “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” mācību telpā ir: 14.1. vertikāli novietota vismaz 1 m2 liela tāfele, kas izmantojama arī kā magnētiskā tāfele; 14.2. stendi, datorprogrammas vai demonstrējamās plēves tēmām “Ceļa zīmes” un “Ceļa horizontālie un vertikālie apzīmējumi”. Ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu simbolika atbilst Ceļu satiksmes noteikumiem, to izmērs nedrīkst būt mazāks par LVS 77 noteikto ceļa zīmju izmēru mērogā 1:6. Izņēmums ir norādījuma zīmes, virziena rādītāji un informācijas zīmes, kuru izmērs var būt arī mazāks; 14.3. darba kārtībā esoši transportlīdzekļu satiksmes regulēšanas luksofori vai to maketi; 14.4. mācību uzskates līdzekļi un mācību tehniskie līdzekļi, kas nodrošina mācību priekšmeta “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” visu programmas (8.pielikums) tēmu mācīšanu. 15. Mācību priekšmeta “Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati” mācību telpā vai tās palīgtelpā atsevišķi izvietoti tās kategorijas traktortehnikas galvenie mezgli, kuras kategorijas vadītājus mācību iestāde sagatavo, kā arī mācību uzskates līdzekļi un mācību tehniskie līdzekļi, kas nodrošina visu programmas (9.pielikums) tēmu mācīšanu. 16. Mācību priekšmeta “Traktortehnikas darbu tehnoloģija” un “Darba aizsardzība” mācību telpā vai tās palīgtelpā atrodas mācību uzskates līdzekļi un mācību tehniskie līdzekļi, kas nodrošina visu programmas (10. un 12.pielikums) tēmu mācīšanu. Zemkopības ministrs M.Roze
7.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Traktortehnikas vadītāju sagatavošanas mācību plāns Nr. p.k. | Sākotnējās zināšanas un prasmes/iegūstamā attiecīgās kategori-
jas traktortehni-
kas vadītāja
apliecība Mācību
priekšmeta no-
saukums un apjoms
mācību stundās | 0/A | 0/B | X/A, B, C | 0/C | 0/D | X/D | 0/E | X/E | 0/buldozers | X/buldozers | 0/ekskavators | X/ekskavators | 0/ceļu būves un kopšanas mašīnas | X/ceļu būves un kopšanas mašīnas | 0/pašgājēji iekrāvēji | X/pašgājēji iekrāvēji | 0/meža mašīnas | X/meža mašīnas | 1. | Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība (8.pielikums) | 60 | 60 | 16 | 60 | 60 | 16 | 60 | 16 | 60 | 16 | 60 | 16 | 60 | 16 | 60 | 16 | 60 | 16 | 2. | Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati (9.pielikums) | 57 | 57 | ? | 51 | 74 | 54 | 66 | 41 | 56 | 24 | 62 | 30 | 60 | 30 | 60 | 25 | 100 | 50 | 3. | Traktortehnikas darbu tehnoloģija (10.pielikums) | ? | ? | ? | ? | ? | ? | 44 | 44 | 30 | 30 | 44 | 44 | 30 | 30 | 24 | 24 | 30 | 30 | 4. | Praktiskās mācības
(11.pielikums) | 24 | 24 | 12 | 24 | 28 | 20 | 23 | 16 | 19 | 14 | 31 | 20 | 24 | 16 | 26 | 16 | 29 | 18 | 5. | Darba aizsardzība
(12.pielikums) | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | 20 | Kopā | 161 | 161 | 48 | 155 | 182 | 110 | 213 | 137 | 185 | 104 | 217 | 130 | 194 | 112 | 190 | 101 | 239 | 134 |
Apzīmējumi tabulā. 0 – iepriekš nav iegūta nevienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja apliecība; X – iepriekš iegūta vismaz vienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja apliecība; A, B, C, D, E un traktortehnikas nosaukumi – iegūstamā attiecīgās kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība. Zemkopības ministrs M.Roze
8.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība” I. Visu traktortehnikas kategoriju vadītāju sagatavošana, kuri iepriekš nav ieguvuši nevienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja apliecību Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Vispārīgie jautājumi | Ceļu satiksmes noteikumos lietotie termini, to skaidrojums, lietošana ceļu satiksmē. Satiksmes kārtība Latvijas Republikā. Ceļu satiksmes dalībnieku pienākumi un tiesības. Personas, kuras regulē satiksmi. Prasības ierobežojumiem, instrukcijām un ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Aizliegumi ceļu satiksmes dalībniekiem | 2 | 2. | Gājēju un pasažieru pienākumi. Vadītāju vispārīgie pienākumi. Vadītāja pienākumi īpašos gadījumos. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Mācību braukšana | Gājēju pienākumi, pārvietojoties pa ielām un ceļiem. Organizētu cilvēku grupu un bērnu pārvietošanās. Brauktuvju šķērsošana. Gājēju rīcība, tuvojoties operatīvajam transportlīdzeklim un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturās. Pasažieru pienākumi. Personas, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi un pārbaudīt vadītāju dokumentus. Mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja obligātā dokumentācija. Vadītāja pienākumi. Transportlīdzekļa nodošana citai personai. Vadītāja rīcība, ja transportlīdzekli aptur policijas darbinieks. Tālruņa lietošana. Operatīvo transportlīdzekļu vadītāju tiesības un pienākumi. Citu transportlīdzekļu vadītāju rīcība, ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis. Ar mirgojošo dzelteno (oranžo) bākuguni aprīkoto transportlīdzekļu vadītāju pienākumi un tiesības. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Nosacījumi, pie kuriem drīkst atstāt negadījuma vietu, neizsaucot policiju. Mehānisko transportlīdzekļu vadītāju apliecību kategorijas un apliecību iegūšanas vecums. Prasības instruktoram, transportlīdzeklim un apmācāmajam. Braukšanas kārtība pa vispārējas nozīmes ceļiem | 4 | 3. | Transportlīdzekļu braukšanas kārtība | Brīdinājuma signālu veidi, nozīme, to lietošanas kārtība. Braukšanas kārtība. Vadītāja rīcība, izbraucot no blakus teritorijām un nobraucot no ceļa. Trolejbusu un autobusu vadītāju priekšrocības. Pārkārtošanās uz blakus joslām. Braukšanas kārtība, ja tramvaja sliedes šķērso brauktuvi ārpus krustojuma. Labā un kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība krustojumā. Kreisā pagrieziena un apgriešanās izpildes kārtība ārpus krustojuma. Vadītāja rīcība, braucot pa ieskrējiena vai bremzēšanas joslu. Vietas, kur aizliegts apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Braukšanas noteikumi, braucot atpakaļgaitā. Manevrēšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas | 2 | 4. | Transportlīdzekļu izkārtojums uz brauktuves | Transportlīdzekļu izkārtojums uz braucamās daļas atkarībā no braukšanas joslu skaita, transportlīdzekļa veida, kustības ātruma un braukšanas vietas. Gadījumi, kad atļauts braukt pa tramvaju sliežu ceļiem. Ceļš ar joslu pasažieru sabiedriskajiem transportlīdzekļiem. Braukšana intensīvas satiksmes apstākļos. Gadījumi, kad atļauts braukt pa gājēju ceļiem. Transportlīdzekļu izkārtojuma neievērošanas uz brauktuves bīstamās sekas. Apstākļi, kas ietekmē braukšanas ātruma izvēli. Atļautais lielākais braukšanas ātrums dažādu kategoriju transportlīdzekļiem. Aizliegumi, kas ir spēkā ātruma režīma izvēlē. Prasības distances un intervāla izvēlē. Droša ātruma, distances un intervāla neievērošanas bīstamās sekas. Apdzīšana, samainīšanās ar pretimbraucošu transportlīdzekli un apsteigšana. Vadītāju pienākumi un ceļu satiksmes situācijas novērtēšana, uzsākot apdzīšanu. Brīdinājuma signāli apdzenot. Vietas, kur apdzīšana aizliegta. Lēni braucoša un lielgabarīta transportlīdzekļa vadītāja rīcība apdzīvotā vietā un ārpus tās, ja tā vadīto transportlīdzekli nav iespējams apdzīt. Gadījumi, kad atļauts apsteigt pa labo pusi. Izmainīšanās ar pretimbraucošo transportlīdzekli šauros ceļa posmos | 6 | 5. | Apstāšanās un stāvēšana | Vietas, kur atļauta apstāšanās un stāvēšana. Vietas, kur aizliegts apstāties un stāvēt. Drošības pasākumi, novietojot transportlīdzekli stāvvietā | 2 | 6. | Ceļa zīmes | Ceļa zīmju klasifikācija. Brīdinājuma zīmes. Stacionārās un pagaidu zīmes. Brīdinājuma zīmju nozīme, kopīgās pazīmes, uzstādīšana. Zīmes, kuras ārpus apdzīvotām vietām atkārto. Vadītāja rīcība, tuvojoties bīstamam ceļa posmam, kas apzīmēts ar atbilstošu brīdinājuma zīmi. Priekšrocības zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši priekšrocības zīmju prasībām. Ceļa zīmju “Dodiet ceļu” un “Neapstājoties tālāk braukt aizliegts” prasību neievērošanas bīstamās sekas. Aizlieguma zīmes, to nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Kopīgās aizlieguma zīmju pazīmes. Aizlieguma zīmes, kurām ir izņēmumi. Aizlieguma zīmes, kurām ir darbības zona. Vadītāja rīcība atbilstoši aizlieguma zīmju prasībām. Rīkojuma zīmes, to kopīgās pazīmes, nosaukums, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši rīkojuma zīmju prasībām. Norādījuma zīmes, to nosaukums, kopīgās pazīmes, nozīme, uzstādīšana. Vadītāja rīcība atbilstoši norādījuma zīmju prasībām. Servisa zīmes, to nosaukums un nozīme. Virziena rādītāju un informācijas zīmju lietošana. Vadītāja rīcība atbilstoši virziena rādītāju un informācijas zīmju prasībām. Papildzīmju nosaukumi, nozīme un uzdevums. Ceļa zīmes, kuru precizēšanai vai ierobežošanai atļauts lietot papildzīmes | 10 | | 7. | Ceļa apzīmējumi | Ceļa apzīmējumu iedalījums. Vertikālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, krāsa, lietošanas apstākļi. Horizontālo apzīmējumu iedalījums, nozīme, lietošanas apstākļi. Vadītāja rīcība atbilstoši apzīmējumu prasībām | 2 | 8. | Ceļu satiksmes regulēšana | Krustojuma veidi un pazīmes. Ceļu satiksmes regulēšanas līdzekļi. Luksoforu veidi. Signālu nozīme 3 sekciju 3 krāsu luksoforā bez papildsekcijām un ar tām. Vadītāja rīcība atbilstoši šiem signāliem. Luksofori satiksmes regulēšanai joslā, tramvaju kustībai, dzelzceļa pārbrauktuvēm, paceļamiem tiltiem, prāmja pārceltuvēm un speciālo transportlīdzekļu izbraukšanas vietām, gājēju pārejām, ceļa darbos u.c. bīstamām vietām, uzņēmumu pagalmiem un brauktuvēm, pagaidu sašaurinājumu vietām. Satiksmes regulētāja ķermeņa stāvokļa, kā arī roku žestu nozīme. Tramvaju un bezsliežu transporta līdzekļu vadītāju, kā arī gājēju rīcība atbilstoši regulētāja žestiem. Vadītāja rīcība, ja mainās luksofora signāli. Apstāšanās vieta pie luksofora. Vadītāju un gājēju rīcība gadījumos, kad satiksmes regulētāju norādījumi ir pretrunā ar luksofora signāliem, ceļa zīmēm un apzīmējumiem. Vadītāja rīcība, tuvojoties stāvošam transportlīdzeklim ar ieslēgtu zilo mirgojošo bākuguni, apstāšanās paņēmieni | 2 | 9. | Regulējamu krustojumu pārbraukšana | Krustojumu pārbraukšanas noteikumi. Gadījumi, kad tramvaja vadītājiem, gājējiem un velosipēdistiem ir priekšroka. Regulējamu krustojumu pārbraukšanas secība un kārtība. Luksofora signāli un priekšrocības zīmes | 2 | 10. | Neregulējamu krustojumu pārbraukšana | Neregulējamu krustojumu veidi. Pazīmes, pēc kurām nosaka galveno ceļu. Vienādas nozīmes ceļu krustojuma pārbraukšanas kārtība. Braukšanas kārtība nevienādas nozīmes ceļu krustojumā. Braukšanas kārtība, ja galvenais ceļš krustojumā maina virzienu. Vadītāja rīcība, ja viņš nevar noteikt krustojuma tipu | 2 | 11. | Ceļu satiksme dzīvojamā zonā. Gājēju pārejas, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana | Ceļu satiksmes noteikumu prasības dzīvojamās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamām vai regulējamām gājēju pārejām, pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām vai transportlīdzeklim, kuram ir uzstādīta bērnu pārvadāšanas pazīšanas zīme. Apstākļi, kuri jāņem vērā, tuvojoties dzelzceļa pārbrauktuvei. Gadījumi, kad aizliegts uzbraukt uz dzelzceļa pārbrauktuves, vieta, kur vadītājam jāapstājas. Vadītāja rīcība piespiedu apstāšanās gadījumā uz dzelzceļa pārbrauktuves. Gadījumi, kad dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas nosacījumi jāsaskaņo ar dzelzceļa ceļu distances priekšnieku. Dzelzceļa pārbrauktuvju, gājēju pāreju un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturu šķērsošanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas | 4 | 12. | Ārējās apgaismes ierīču, skaņas signālu, avārijas gaismas, signalizācijas un avārijas zīmes lietošana | Tuvās un tālās gaismas lukturu lietošanas noteikumi. Vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Gabarītlukturu un stāvgaismas lietošana. Miglas lukturu, aizmugures miglas lukturu, prožektoru un grozāmlukturu lietošanas kārtība. Gadījumi, kad transportlīdzekļa vadītājam jāieslēdz avārijas gaismas signalizācija un uz ceļa jāizliek avārijas zīme. Avārijas zīmes izlikšanas noteikumi. Skaņas signāla, avārijas gaismas signalizācijas un avārijas zīmes lietošana | 2 | 13. | Transportlīdzekļu vilkšana | Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas paņēmieni. Vilkšanas noteikumi, lietojot lokano sakabi, cieto sakabi vai daļēji novietojot uz velkošā transportlīdzekļa. Gadījumi, kad vilkt aizliegts. Gadījumi, kad aizliegts pārvadāt cilvēkus velkošajā vai velkamajā transportlīdzeklī. Mehānisko transportlīdzekļu vilkšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas | 1 | 14. | Pasažieru un kravas pārvadāšana | Pārvadājamo pasažieru skaits un izvietojums. Bērnu pārvadāšanas noteikumi. Gadījumi, kad pasažierus pārvadāt aizliegts. Noteikumi kravas izvietošanai un nostiprināšanai transportlīdzeklī. Lielgabarīta pārvadājamās kravas apzīmēšana. Gadījumi, kad kravas pārvadāšanai jāsaņem atļauja. Cilvēku un kravas pārvadāšanas noteikumu neievērošanas bīstamās sekas | | 15. | Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums, reģistrācija un numuru zīmes | Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma vispārīgas prasības. Bojājumi, kuru dēļ aizliegta transportlīdzekļu ekspluatācija. Mehānisko transportlīdzekļu aprīkojums. Mehānisko transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība. Numura zīmju uzstādīšanas kārtība | 2 | 16. | Transportlīdzekļu pazīšanas zīmes, brīdināšanas ierīces un apzīmējumi | Pazīšanas zīmju uzdevumi, nozīme, lietošana un uzstādīšana. Zināšanu pārbaude. Ieskaite | 2 | Traktoru satiksmes drošība un drošas kustības pamati | 17. | Vadības ierīču lietošanas paņēmieni. Kustības uzsākšana un apstāšanās | Galvenās vadības ierīces, mērinstrumenti un kontrolierīces, to izvietojums. Vadītāja pareiza iekāpšana un pareiza izkāpšana no transportlīdzekļa. Sēdekļa un atpakaļskata spoguļa regulēšana. Drošības jostu lietošanas noteikumi. Vadītāja poza darba vietā. Vadītāja roku stāvoklis uz stūres rata, kāju stāvoklis uz pedāļiem. Ceļu situācijas novērošanas secība un īpatnības dažādu tipu atpakaļskata spoguļos. Vadītāja izpildāmo darbu secība, uzsākot kustību uz sausa horizontāla ceļa. Kustības uzsākšanas īpatnības uz slidena ceļa, riteņu buksēšana, buksēšanas atkarība no ceļa seguma un stāvokļa, gaisa spiediena riepās, riepu nodiluma pakāpes, braukšanas ātruma u.c. faktoriem. Izpildāmo darbu secība, pārslēdzot pārnesumus augšupejošā un lejupejošā secībā. Vadītāja rīcība, apstādinot traktoru uz sausa vai slidena ceļa seguma. Bremzēšanas veidi – laidena, pakāpeniska, ar pārtraukumiem, ar motoru, pārslēdzot pārnesumus un avārijas bremzēšana. Vadītāja rīcība, ja nedarbojas darba bremzes. Stāvbremzes lietošanas noteikumi. Vispārējs jēdziens par bremzēšanas un apstāšanās ceļa garumu, apstākļi, kas to ietekmē (braukšanas ātrums, ceļa seguma veids un stāvoklis, vadītāja reakcijas laiks, bremžu pievada iedarbināšanas laiks, saķeres spēks u.c.). Apstākļi, kuros notiek riteņu bloķēšanās un riteņu bloķēšanās negatīvās sekas | 3 | 18. | Braukšana apdzīvotās vietās | Distances un intervāla izvēle. Apstākļi, kas ietekmē distanci, braucot dažādas intensitātes transporta plūsmā, tuvojoties dažādu veidu krustojumiem, braucot ar dažādu ātrumu. Apstākļi, kas ietekmē distances un intervāla lielumu. Pareiza krustojuma pārbraukšana. Vadītāja rīcība, tuvojoties neregulējamam krustojumam, krustojuma apskates secība, jēdziens par “aklo zonu”. Traktora aizmugures situācijas kontroles nozīme. Vadītāja rīcība, nogriežoties pa labi, pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā. Izpildāmo darbību secība, veicot manevrus, raksturīgākās vadītāja kļūdas. Vadītāja rīcība, tuvojoties regulējamam krustojumam, vadīšanas paņēmieni brīdī, kad pārslēdzas luksofora signāli. Traktora vadīšanas īpatnības, šķērsojot gājēju pārejas. Gājēju uzvedības novērtēšana, pasākumi, lai novērstu uzbraukšanu gājējam. Traktora vadīšanas īpatnības vietās, kur iespējama bērnu, pusaudžu un vecu cilvēku parādīšanās uz brauktuves | 2 | 19. | Traktora vadīšana ārpus apdzīvotām vietām | Distances un intervāla izvēles īpatnības, braucot transporta plūsmā ārpus apdzīvotām vietām. Braukšanas ātruma izvēles un apdzīšanas īpatnības. Traktora vadīšanas īpatnības ceļa pagriezienos, apstākļi, kas ietekmē šo manevru (masa, braukšanas ātrums, pagrieziena rādiuss). Jēdziens par smaguma centru, apstākļi, kas ietekmē smaguma centra atrašanās vietu, tā ietekme uz stabilitāti | 1 | 20. | Vadīšana sarežģītos ceļa apstākļos | Traktora vadīšana diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos. Apgaismošanas un signalizācijas ierīču lietošana. Mijkrēšļa īpašā bīstamība. Braukšanas ātruma izvēle atkarībā no ceļa redzamības. Vadītāja rīcība, pārslēdzot tālās gaismas lukturus uz tuvo gaismu. Pasākumi apžilbināšanas novēršanai un vadītāja rīcība apžilbināšanas gadījumā. Jēdziens par cilvēka acs adaptāciju. Miglas lukturi, lietošanas īpatnības. Raksturīgākie ceļu satiksmes negadījumi. Traktoru vadīšanas īpatnības ziemas apstākļos (riteņu buksēšana, riteņu bloķēšanās, bremzēšanas ceļa palielināšanās, sānslīdes iespējas). Bremzēšanas un stūrēšanas īpatnības uz ceļiem ar mazu riepu saķeres spēku. Iemesli, kas rada sānslīdi bremzējot (dažādi bremzēšanas spēki, dažādi saķeres spēki, kravas nepareizs novietojums). Vadīšanas īpatnības pa sausiem un slapjiem grunts ceļiem, dziļām bedrēm, peļķēm, smiltīm, dubļiem, stāvos kāpumos un kritumos, pa mitru bruģi, braucot lapkritī. Vadīšanas īpatnības kustībā radušos tehnisko bojājumu rezultātā (priekšējās riepas plīsums, defekti darba bremzē, stūres iekārtā). Vadīšanas īpatnības, velkot mehānisko transportlīdzekli | 2 | 21. | Ekonomiska vadīšana | Degvielas patēriņa atkarība no motora siltuma režīma, no pārnesuma izvēles, braukšanas ātruma un braukšanas stila, gaisa spiediena riepās. Jēdziens par degvielas patēriņa kontroles ierīcēm | 2 | 22. | Ceļu satiksmes negadījumi. Ceļa apstākļi. Vadītāja darba un atpūtas režīms. Faktori, kas ietekmē satiksmes drošību | Autoceļu iedalījums, elementi, to raksturojums. Ceļa seguma veidi, to ietekme uz satiksmes drošību. Autoceļu bīstamie posmi – sašaurinājumi, jauns ceļa segums, bedres, viļņveida segums, seguma nodilums. Vadītāja darba vieta, mikroklimats kabīnē. Vadītāja darba spējas atkarībā no apģērba, savlaicīgas pareizas ēdināšanas, darba un atpūtas režīma. Alkohola un narkotisko vielu lietošanas sekas, medikamentu grupas, kas negatīvi ietekmē vadītāja rīcību, nogurums | 2 | 23. | Administratīvā atbildība par ceļu satiksmes pārkāpumiem, kas saistīta ar transporta izmantošanu, atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai | 2 | | | Kopā: | 60 |
II. Visu kategoriju traktortehnikas vadītāju sagatavošana, kuri iepriekš ieguvuši vismaz vienas kategorijas traktortehnikas vai automobiļa vadītāja apliecību Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Vispārīgie jautājumi. Gājēju, pasažieru, transportlīdzekļu vadītāju pienākumi. Transportlīdzekļu vadītāju pienākumi īpašos gadījumos un rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma | Noteikumos lietotie termini. Aizliegumi ceļu satiksmes dalībniekiem. Vadītāja rīcība, tuvojoties operatīvajiem transportlīdzekļiem. Vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma. Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana | 2 | 2. | Ceļa zīmes, ceļa apzīmējumi, to raksturojums | Ceļa zīmes, to nosaukums, lietošana. Zīmes, kuras īpaši attiecas uz traktortehnikas vadītājiem. Ceļa apzīmējumi, to lietojums. Vadītāja rīcība atbilstoši apzīmējumu prasībām | 2 | 3. | Transportlīdzekļu braukšanas, apstāšanās un stāvēšanas kārtība | Traktortehnikas iekļaušanās transportlīdzekļu plūsmā. Pārkārtošanās uz citu braukšanas joslu. Ierobežojumi atkarībā no atļautā braukšanas ātruma. Ceļi, pa kuriem traktortehnikai braukt aizliegts. Apstāšanās un stāvēšanas aizliegums | 2 | 4. | Ceļu satiksmes regulēšana un braukšana krustojumos | Satiksmes regulētāja un satiksmes regulēšanas luksoforu signāli, to nozīme. Braukšana regulējamos krustojumos. Braukšana vienādas nozīmes un nevienādas nozīmes neregulējamos krustojumos | 2 | 5. | Ceļu satiksme dzīvojamās zonās. Gājēju pārejas un pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturas. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošana. Ārējās apgaismes ierīču lietošana | Ceļu satiksmes noteikumu prasības dzīvojamajās zonās un daudzdzīvokļu namu pagalmos. Vadītāja rīcība, šķērsojot gājēju pārejas un braucot gar pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturām. Dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumi un aizliegumi. Ārējās apgaismes ierīču lietošana | 2 | 6. | Transportlīdzekļu vilkšana. Pasažieru un kravas pārvadāšana. Transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis un iekārtojums. Transportlīdzekļu reģistrācija un numura zīmes, pazīšanas zīmes un apzīmējumi | Transportlīdzekļu vilkšana un vilkšanas aizliegumi. Pasažieru un kravas pārvadāšanas noteikumi. Bojājumi, ar kādiem aizliegts ekspluatēt transportlīdzekli. Transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība. Numuru zīmju un pazīšanas zīmju izvietošana. Apzīmējumu lietošana | 2 | 7. | Jaunākās izmaiņas ceļu satiksmes noteikumos un ceļu satiksmi reglamentējošajos normatīvajos aktos | Jaunākās izmaiņas ceļu satiksmes noteikumos. Jaunu ceļa zīmju nosaukumi, nozīme un lietojums. Izmaiņas ceļu satiksmi reglamentējošajos normatīvajos aktos (Ceļu satiksmes likumā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, soda punktu uzskaites sistēmā u.c.) | 2 | 8. | Īpatnības, vadot citas kategorijas transportlīdzekļus dažādos ceļa apstākļos un laikapstākļos | Transportlīdzekļa gabarītu (augstuma, garuma, platuma) ietekme uz kustības drošību, braucot pa šauriem ceļiem diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos. Smaguma centra augstuma ietekme uz transportlīdzekļa stabilitāti. Speciālo transportlīdzekļu vadīšanas īpatnības | 2 | | | Kopā: | 16 |
Zemkopības ministrs M.Roze
9.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Traktortehnikas uzbūve un ekspluatācijas pamati” I. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma A, B un C kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 0/A,B | 0/C | 1. | Traktoru raksturojums un vispārējā uzbūve | Traktoru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Traktora vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums | 1 | 1 | 2. | Motoru uzbūve un darbības principi | Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības princips | 2 | 2 | 3. | Kloķa-klaņa mehānisms | Motora kloķa-klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi | 1 | 1 | 4. | Gāzu sadales mehānisms | Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība | 2 | 2 | 5. | Dzeses sistēma | Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, bojājumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana | 4 | 4 | 6. | Eļļošanas sistēma | Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana | 4 | 4 | 7. | Barošanas sistēma | Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana | 6 | 6 | 8. | Motora iedarbināšanas sistēma | Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana | 1 | 1 | 9. | Elektroiekārta | Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana, tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Piekabes elektriskā kabeļa pievienošana traktoram. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana | 8 | 8 | 10. | Riteņtraktora transmisija | Transmisijas uzdevums un principiālā shēma. Transmisijas mehānismu izvietojums. Sajūgu iedalījums, darbības princips. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana, regulēšana un iespējamie darbības traucējumi. Starpsavienojuma un kardānpārvada kopšana un regulēšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, tā kopšana. Sānpārvadu un riteņa reduktoru kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums un regulēšana | 6 | | 11. | Kāpurķēžu traktora transmisija | Kāpurķēžu traktora transmisijas principiālā shēma. Transmisijas mehānismu izvietojums un traktora pagriezes mehānismu varianti. Sajūgu iedalījums un darbības princips. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana, regulēšana un iespējamie darbības traucējumi. Starpsavienojuma un kardānpārvada kopšana un regulēšana. Kāpurķēžu traktora dzenošā tilta kopšana. Kāpurķēžu traktora pagriezes mehānisma kopšana un regulēšana | | 6 | 12. | Riteņtraktora gaitas iekārta | Riteņtraktoru gaitas iekārtas vispārējā uzbūve. Riteņu atstatuma, klīrensa un bāzes maiņa. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums pēc uzdevuma. Riepu apzīmējumi. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņa gultņu regulēšana. Riteņa stiprinājumu pārbaude un skrūvju pievilkšanas secība | 4 | | 13. | Kāpurķēžu traktora gaitas iekārta | Kāpurķēžu traktora gaitas iekārtas (puscietās, elastīgās) vispārīgā uzbūve. Kāpurķēžu traktora gaitas iekārtas kopšana. Kāpurķēdes spriegojuma pārbaude un regulēšana | | 2 | 14. | Stūres iekārta | Stūres iekārtas uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveidojuma. Raksturīgākie stūres iekārtas bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni. Stūres rata stāvokļa regulēšana. Stūres iekārtas kopšana | 2 | | 15. | Bremžu iekārta | Bremžu iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma, stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvadu tipi. Bremžu vispārīgā uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana. Bremžu pneimopārvada kopšanas īpatnības. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni. Stāvbremzes regulēšana un kopšana | 6 | | 16. | Kāpurķēžu traktora vadīšanas iekārta | Kāpurķēžu traktora vadīšanas iekārtas uzbūve (sānsajūgu un planetārie). Sānsajūgu vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana. Planetārā pārvada vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana | | 4 | 17. | Darba iekārta un palīgiekārtas | Darba iekārtas galvenās sastāvdaļas. Vienkāršas hidrosistēmas principiāla shēma. Hidrosistēmas kopšana un raksturīgāko darbības traucējumu novēršana. Uzkares mehānisma raksturojums pēc konstruktīvā izveidojuma un tā kopšana. Dzenošo riteņu slogotāja darbības princips. Jaudas noņemšanas sistēmas uzdevums. Jūgvārpstu uzdevums un iedalījums, to kopšana un regulēšana. Jūgierīces un to iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma. Kabīnes vispārējā uzbūve. Sēdekļa un vadības ierīču regulēšanas iespējas. Dzesēšanas un sildīšanas sistēmas kabīnē. Palīgiekārtu kopšana | 6 | 6 | 18. | Traktoru tehniskā apkalpošana | Tehniskās apkopes jēdziens, tās uzdevums. Tehniskās apkopes periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto traktoriem, tiem izvirzāmās prasības | 4 | 4 | | | Kopā: | 57 | 51 |
II. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma D kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 0/D | X/D | 1. | Graudaugu kombaina vispārējā uzbūve un tehnoloģiskais process | Graudaugu kombainu veidi. Graudaugu kombaina vispārējā uzbūve, galveno mezglu izvietojums, to uzdevums. Tehnoloģiskā shēma (pļaušana, kulšana, graudu savākšana un salmu smalcināšana) | 3 | 3 | 2. | Pašgājējmašīnu vispārējā uzbūve un tehnoloģiskais process | Tehnisko kultūru pašgājējmašīnu (biešu kombains, biešu lapu novākšanas mašīna, biešu krāvējs un tīrītājs) vispārējā uzbūve, galveno mezglu uzdevums un izvietojums. Mašīnu darbības tehnoloģiskā shēma. Zāles novākšanas kompleksa pašgājējmašīnu (placinātājpļaujmašīna, smalcinātājpļaujmašīna) vispārējā uzbūve, galveno mezglu izvietojums, to uzdevums. Mašīnu darbības tehnoloģiskā shēma | 6 | 6 | 3. | Kombaina vadības ierīces | Kombaina kabīnes vispārīgā uzbūve. Sviru, pedāļu un vadības ierīču izvietojums un vadīšanas paņēmieni. Signalizācijas aparātu signāli. Kontrolmēraparātu rādījumi. Dzesēšanas un sildīšanas sistēma un tās kopšana. Palīgiekārtu kopšana | 3 | 3 | 4. | Heders | Hedera uzbūve un sagatavošana darbam ar dažādām kultūrām. Palīgiekārtas un to izmantošana. Griezējaparāta uzbūve, regulēšana un kopšana. Tītavu uzbūve, regulēšana un to kopšana. Tītavu piedziņa un kopšana. Gliemežtransportiera uzbūve, regulēšana un kopšana | 4 | 4 | 5. | Slīpā kamera | Slīpās kameras uzbūve. Līdzsvarošanas mehānisma uzbūve, regulēšana un kopšana. Slīpās kameras transportiera uzbūve, regulēšana un kopšana. Transporta un darba stāvokļa iestatīšana | 1 | 1 | 6. | Kuļaparāts | Kuļaparāta piedziņas veidi pēc to konstruktīvā izveidojuma. Kuļaparāta piedziņas sajūga uzbūve, regulēšana un kopšana. Kuļaparāta uzbūve. Trumuļa uzbūve, regulēšana un kopšana. Trumuļa variatora uzbūve, darbība un kopšana. Kurvja uzbūve, regulēšana un kopšana | 4 | 4 | 7. | Salmu kratītāji | Salmu kratītāju uzbūve, regulēšana un kopšana | 1 | 1 | 8. | Tīrītava | Tīrītavas uzbūve. Ventilatora uzbūve, regulēšana un kopšana. Sieta uzbūve, regulēšana un kopšana. Kratītājgalda uzbūve un kopšana. Zudumi un paņēmieni to novēršanai | 2 | 2 | 9. | Transportieri | Graudu un vārpu transportieru uzbūve, regulēšana un kopšana | 1 | 1 | 10. | Graudu tvertne | Graudu tvertnes un izkraušanas iekārtu uzbūve, regulēšana un kopšana | 1 | 1 | 11. | Salmu smalcinātājs | Salmu smalcinātāja uzbūve, regulēšana un kopšana | 1 | 1 | 12. | Motoru uzbūve un darbības princips | Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita. Motoru darbības princips | 2 | | 13. | Kloķa-klaņa mehānisms | Motora kloķa-klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi | 1 | | 14. | Gāzu sadales mehānisms | Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība | 2 | | 15. | Dzeses sistēma | Motora dzeses sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Dīzeļmotora gaisa savācējsieta un radiatora kopšana. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana | 4 | | 16. | Eļļošanas sistēma | Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana | 4 | | 17. | Barošanas sistēma | Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie traucējumi un to novēršana | 6 | | 18. | Motora iedarbināšanas sistēma | Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumi. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana | 1 | | 19. | Hidrosistēma | Kombaina hidrosistēmas vispārējā uzbūve. Pamathidrosistēmas vispārējā uzbūve un kopšana. Stūres hidrosistēmas kopšana. Gaitas hidrostatiskās piedziņas vispārējā uzbūve, darbība un kopšana | 4 | 4 | 20. | Gaitas iekārta | Kombaina gaitas iekārtas vispārējā uzbūve. Kombaina gaitas iekārtas ar mehānisko piedziņu vispārējā uzbūve. Variatora uzbūve, regulēšana un kopšana. Sajūga uzbūve, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas vispārējā uzbūve un kopšana. Dzenošā tilta un sānpārvadu vispārējā uzbūve un kopšana. Kombaina gaitas iekārtas ar hidrostatisko piedziņu kopšana. Pneimatiskā apriepojuma kopšana | 6 | 6 | 21. | Stūres iekārta | Stūres iekārtas uzdevums un uzbūve. Raksturīgākie stūres iekārtas darbības traucējumi, to iemesli un novēršana. Stūres iekārtas kopšana | 1 | 1 | 22. | Bremžu iekārta | Bremžu iekārtas uzdevums. Galveno bremžu sistēmas un stāvbremžu sistēmas darbības shēma. Bremžu mehānisma uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas darbības traucējumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni. Stāvbremzes regulēšana un kopšana | 4 | 4 | 23. | Elektroiekārta | Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Hedera pārvadāšanas ratiņu elektriskā kabeļa pievienošana kombainam. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana | 8 | 8 | 24. | Kombainu tehniskā apkalpošana | Tehniskās apkopes jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto kombainos. Tiem izvirzāmās prasības | 4 | 4 | | | Kopā: | 74 | 54 |
III. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma E kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Tēmas saturs | Stundu skaits | 0/E | X/E | 1. | Autogreidera raksturojums un vispārējā uzbūve | Autogreidera iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Autogreidera mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums | 1 | 1 | 2. | Motoru uzbūve un darbības principi | Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības princips | 2 | 1 | 3. | Kloķa-klaņa mehānisms | Motora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi | 1 | 1 | 4. | Gāzu sadales mehānisms | Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbības regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība | 2 | 1 | 5. | Dzeses sistēma | Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana | 4 | 2 | 6. | Eļļošanas sistēma | Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas, eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana | 4 | 3 | 7. | Barošanas sistēma | Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie traucējumi un to novēršana | 6 | 3 | 8. | Motora iedarbināšanas sistēma | Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana | 2 | 1 | 9. | Elektroiekārta | Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana | 8 | 5 | 10. | Transmisija | Autogreidera transmisijas principiālā shēma un mezglu izvietojums. Transmisijas uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība. Sajūgu veidi, uzbūve un darbība. Pārnesumkārbas uzdevums. Pārnesumkārbas veidi, uzbūve un darbība, darbības traucējumu novēršana. Kardānpārvadi, to uzbūve. Sānpārvadi, to uzbūve. Dzenošo tiltu veidi, uzbūve. Diferenciāļi un bloķēšanas mehānismi, to uzbūve. Transmisijas mezglu ekspluatācija, regulēšana un kopšana | 7 | 5 | 11. | Gaitas iekārta | Autogreidera gaitas iekārtas uzdevums un vispārējā uzbūve. Gaitas iekārtas mezgli. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums un apzīmējumi. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un nomaiņa. Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājuma pārbaude. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana | 6 | 3 | 12. | Stūres iekārta | Autogreidera stūres iekārtu veidi. Stūres iekārtas uzdevums, galvenās sastāvdaļas. Stūres mehānisma un stūres pārvada vispārējā uzbūve un darbība. Hidrauliskās stūres iekārtas vispārējā uzbūve un darbība. Stūres iekārtas raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana. Stūres iekārtas regulēšana. Stūres iekārtas kopšana | 5 | 4 | 13. | Bremžu iekārta | Bremžu iekārtas uzdevums, vispārējā uzbūve un darbība. Bremžu mehānismu veidi, vispārējā uzbūve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada uzbūve un darbība. Hidrauliskā bremžu pievada kopšana. Bremžu pneimopārvada kopšana. Bremžu iekārtas regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas darbības traucējumi, to pazīmes un novēršana. Stāvbremzes regulēšana un kopšana | 6 | 4 | 14. | Darba iekārtas un palīgiekārtas | Autogreidera galvenā vērstuve, buldozers, papildu vērstuve, irdinātājs un citas papildu darba iekārtas, to uzbūve un regulēšana. Autogreidera darba iekārtu regulēšana un kopšana | 5 | 3 | 15. | Darba iekārtu hidrauliskā vadības sistēma | Autogreidera darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie darbības traucējumi, to novēršana | 4 | 2 | 16. | Autogreidera tehniskās apkopes | Tehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums. Autogreideros izmantojamās degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, tiem izvirzāmās prasības | 3 | 2 | | | Kopā: | 66 | 41 |
IV. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma buldozera vadītāja sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Tēmas saturs | Stundu skaits | 0/buldozers | X/bul-dozers | 1. | Buldozeru iedalījums un vispārējā uzbūve | Buldozeru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Buldozera vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums | 1 | 1 | 2. | Motoru uzbūve un darbības principi | Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi | 2 | 1 | 3. | Kloķa-klaņa mehānisms | Motora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un darbības traucējumi | 2 | 1 | 4. | Gāzu sadales mehānisms | Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība | 2 | 1 | 5. | Dzeses sistēma | Motora dzeses sistēmas uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana | 4 | 1 | 6. | Eļļošanas sistēma | Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas, eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana | 4 | 1 | 7. | Barošanas sistēma | Dīzeļmotora barošanas sistēmas uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, uzbūve, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora vispārējā uzbūve un kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana | 4 | 1 | 8. | Motora iedarbināšanas sistēma | Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un darbības traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana | 1 | 1 | 9. | Elektroiekārta | Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Piekabes elektriskā kabeļa pievienošana traktoram. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana | 8 | 2 | 10. | Transmisija | Buldozera transmisijas uzdevums, principiālā shēma, mezglu izvietojums un uzdevums. Sajūgi, to veidi, uzbūve un darbība. Sajūgu regulēšana, kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums. Pārnesumkārbu veidi. Pārnesumkārbas vispārējā uzbūve un darbība, raksturīgāko traucējumu novēršana. Reversmehānisma uzdevums, tā uzbūve un darbība. Kardānpārvadi, to uzbūve un kopšana. Pagriezes mehānismu vispārējā uzbūve, uzdevums un darbība. Sānu pārvadu vispārējā uzbūve, uzdevums, darbība un kopšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, darbība un kopšana | 9 | 5 | 11. | Buldozera gaitas iekārta | Buldozera gaitas iekārtas uzdevums un veidi. Gaitas iekārtas uzbūve, darbības princips, regulēšanas iespējas. Buldozera gaitas iekārtas kopšana | 4 | 2 | 12. | Buldozera vadīšanas iekārta | Buldozera vadīšanas iekārtas uzdevums, veidi. Sānsajūgu vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana. Planetārā pārvada vadīšanas iekārtas regulēšana un kopšana | 5 | 2 | 13. | Buldozera bremžu iekārta | Bremžu iekārtas uzdevums, vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu kopšana, regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas darbības traucējumi, to pazīmes un novēršana. Bremžu iekārtas kopšana | 2 | 1 | 14. | Buldozera darba iekārta | Darba iekārtas uzdevums, galvenās sastāvdaļas, to izvietojums. Vērstuvju veidi, konstruktīvais izveidojums, regulēšana un tā kopšana | 2 | 1 | 15. | Buldozera darba iekārtu vadības sistēmas | Buldozera darba iekārtu vadības sistēmu uzdevums, galveno mezglu izvietojums un darbība. Darba iekārtu mehānisko vadības sistēmu mezgli, to uzbūve un darbība. Darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie darbības traucējumi, to novēršana | 2 | 1 | 16. | Buldozera tehniskā apkalpošana | Tehniskās apkopes jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju veidi un organizācija. Apkopju periodiskums. Degviela, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus izmanto traktoros, tiem izvirzāmās prasības | 4 | 2 | | | Kopā: | 56 | 24 |
V. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma ekskavatora vadītāja sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Tēmas saturs | Stundu skaits | 0/E | X/E | 1. | Ekskavatoru iedalījums un vispārējā uzbūve | Ekskavatoru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Ekskavatora vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums | 1 | 1 | 2. | Motoru uzbūve un darbības
principi | Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi | 3 | 1 | 3. | Kloķa-klaņa
mehānisms | Motora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un iespējamie darbības traucējumi | 1 | 1 | 4. | Gāzu sadales mehānisms | Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība | 2 | 1 | 5. | Dzeses sistēma | Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksna | 4 | 2 | 6. | Eļļošanas
sistēma | Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie bojājumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana | 4 | 2 | 7. | Barošanas
sistēma | Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresora uzdevums, uzbūve un darbība. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana | 6 | 2 | 8. | Motora iedarbināšanas sistēma | Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana | 1 | 1 | 9. | Elektroiekārta | Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana. Tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un traucējumu novēršana | 8 | 3 | 10. | Ekskavatora transmisija | Ekskavatora transmisijas uzdevums un principiālās shēmas. Ekskavatora mehāniskās transmisijas uzbūve, mehānismi un darbība. Ekskavatora hidrauliskās transmisijas uzbūve, mehānismi un darbība. Ekskavatoru galvenie sajūgi, to iedalījums, uzdevums, vispārējā uzbūve un darbība. Ekskavatoru reduktoru uzbūve un darbība. Reversmehānisma uzbūve, darbība un kopšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, tā kopšana. Ekskavatora transmisijas mehānismu kopšana un regulēšana | 8 | 4 | 11. | Ekskavatora
gaitas iekārta | Ekskavatora gaitas iekārtas uzdevums, vispārējā uzbūve. Kāpurķēžu gaitas iekārtas uzbūve, darbības princips, regulēšanas iespējas. Pneimoriteņu gaitas iekārtas uzbūve, darbības princips, regulēšanas iespējas. Ekskavatora gaitas iekārtu iespējamie bojājumi, to novēršana. Ekskavatora gaitas iekārtu kopšana un regulēšanas iespējas | 6 | 2 | 12. | Ekskavatora
stūres iekārta | Ekskavatora stūres iekārtas uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveidojuma. Raksturīgākie stūres iekārtu bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni. Stūres rata stāvokļa regulēšana. Stūres iekārtas kopšana | 2 | 1 | 13. | Ekskavatora bremžu iekārta | Ekskavatora bremžu iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma, stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvadu tipa. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu iekārtas kopšana un regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni | 4 | 2 | 14. | Ekskavatora
darba iekārta | Ekskavatoru darba iekārtu vispārējā uzbūve, galveno mezglu novietojums. Uz priekšu vērstā kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Atpakaļvērstā kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Draglaina darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Pašgrābja kausa darba ierīces konstruktīvais izveidojums un darbība. Ekskavatora darba iekārtu raksturīgākie bojājumi, to pazīmes un novēršana | 5 | 3 | 15. | Ekskavatoru darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas | Ekskavatora darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie traucējumi, to novēršana | 4 | 2 | 16. | Ekskavatora tehniskās apkopes | Tehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju veidi. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus izmanto ekskavatoros, tiem izvirzāmās prasības | 3 | 2 | | | Kopā: | 62 | 30 |
VI. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma ceļu būves un kopšanas mašīnu vadītāju sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Tēmas saturs | Stundu skaits | 0/ceļa mašīna | X/ceļa mašīna | 1. | Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu iedalījums un vispārējā uzbūve | Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu vispārējā uzbūve, galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums | 2 | 1 | 2. | Motoru uzbūve un darbības
principi | Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi | 2 | 1 | 3. | Kloķa-klaņa
mehānisms | Motora kloķa-klaņa mehānisma vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un darbības traucējumi | 1 | 1 | 4. | Gāzu sadales mehānisms | Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība | 2 | 1 | 5. | Dzeses sistēma | Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana | 3 | 1 | 6. | Eļļošanas
sistēma | Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana | 4 | 3 | 7. | Barošanas
sistēma | Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības princips un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana | 5 | 1 | 8. | Motora iedarbināšanas sistēma | Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma kopšana un darbības traucējumu novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana | 2 | 1 | 9. | Elektroiekārta | Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums, darbības princips un lietošana. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana | 8 | 4 | 10. | Transmisija | Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu transmisiju uzdevums, vispārējā uzbūve un mezglu izvietojums. Galvenie sajūgi, to iedalījums, uzdevums, vispārējā uzbūve un darbības princips. Pārnesumkārbas, to iedalījums, uzbūve un darbības princips | 5 | 3 | 11. | Gaitas iekārta | Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu gaitas iekārtu uzdevums, vispārējā uzbūve un mezglu novietojums. Pneimoriteņu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, regulēšana. Kāpurķēžu gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, regulēšana. Ceļu veltņu gaitas iekārtu uzbūve un regulēšana. Gaitas iekārtu raksturīgākie bojājumi, to pazīmes un novēršana | 6 | 3 | 12. | Stūres iekārta | Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu stūres iekārtu uzdevums un iedalījums pēc stūrēšanas shēmas un konstruktīvā izveidojuma. Raksturīgākie stūres iekārtu bojājumi, kas ietekmē satiksmes drošību, šo bojājumu iemesli un novēršanas paņēmieni. Stūres iekārtas kopšana | 2 | 1 | 13. | Bremžu iekārta | Bremžu iekārtas uzdevums, galveno mezglu izvietojums. Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvada veida. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības principi. Bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu iekārtas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni | 4 | 2 | 14. | Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtas | Ceļu veltņu darba iekārtas: valči, valču stiprinājums, mitrināšanas sistēmas, vibroiekārtas, to uzdevums, uzbūve un darbība. Ceļu veltņu darba iekārtu kopšana un regulēšana. Asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtas: asfaltbetona masas padeves mehānismi, masas sadales mehānismi, piespiedējplate un izlīdzinātājplate, to uzdevums, uzbūve un darbība. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmu uzdevums, uzbūve, darbība un kopšana. Asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu kopšana un regulēšana. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu automatizētās vadības sistēmas, to darbības principi | 6 | 3 | 15. | Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas | Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgākie traucējumi, to novēršana | 4 | 2 | 16. | Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu tehniskā apkalpošana | Tehnisko apkopju jēdziens, to uzdevums. Tehnisko apkopju periodiskums. Degvielas, eļļošanas materiāli un tehniskie šķidrumi, kurus lieto pašgājējiem iekrāvējiem. Tiem izvirzāmās prasības | 4 | 2 | | | Kopā: | 60 | 30 |
VII. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma pašgājēju iekrāvēju vadītāja sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Tēmas saturs | Stundu skaits | 0/paš-gājēji iekrā-vēji | H/paš-gājēji iekrā-vēji | 1. | Pašgājēju iekrāvēju raksturojums un vispārējā uzbūve | Pašgājēju iekrāvēju iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Pašgājēja iekrāvēja vispārējā uzbūve un darbība. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un izvietojums | 2 | 1 | 2. | Motoru uzbūve un darbības principi | Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi | 2 | 1 | 3. | Kloķa-klaņa
mehānisms | Motora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi | 2 | 1 | 4. | Gāzu sadales
mehānisms | Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve, darbība, regulēšana, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Dekompresijas mehānisma uzdevums, uzbūve un darbība | 3 | 1 | 5. | Dzeses sistēma | Motora dzeses sistēmas principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, darbības traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana | 3 | 1 | 6. | Eļļošanas sistēma | Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības principi. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļas centrifūgas tīrīšana un filtru maiņa. Kartera ventilācija. Eļļošanas sistēmas kopšana | 4 | 1 | 7. | Barošanas
sistēma | Dīzeļmotora barošanas sistēmas principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības principi un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Turbokompresori, to uzdevums un darbības principi. Dīzeļmotora barošanas sistēmas kopšana, raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana | 5 | 2 | 8. | Motora iedarbināšanas sistēma | Motora iedarbināšanas process. Kloķvārpstas iegriešanas paņēmieni. Iedarbināšanas motora un tā pārvadmehānisma vispārējā uzbūve, darbība un kopšana. Iespējamie traucējumi iedarbināšanas procesā un to novēršana. Iedarbināšanas palīgiekārtas un to lietošana | 2 | 1 | 9. | Elektroiekārta | Elektroiekārtas uzdevums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķēšana. Akumulatoru baterijas sagatavošana un uzstādīšana, tās kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Magneto uzdevums un magneto aizdedzes sistēmas kopšana. Ārējās apgaismes ierīču raksturīgākie bojājumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Motora pirmsiedarbināšanas sildītāju uzdevums. Piekabes elektriskā kabeļa pievienošana traktoram. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Elektrisko apgaismošanas un signalizācijas aparātu, kontrolmēraparātu un palīgierīču kopšana un darbības traucējumu novēršana | 8 | 3 | 10. | Transmisija | Pašgājēju iekrāvēju transmisijas uzdevums, vispārējā uzbūve. Transmisijas mezglu izvietojums. Sajūgu iedalījums, darbības princips. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Pārnesumkārbas uzdevums un darbības princips. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana, regulēšana. Starpsavienojuma un kardānpārvada kopšana un montāža. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, kopšana un regulēšana. Sānpārvadu un riteņa reduktoru kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums un darbības princips | 6 | 3 | 11. | Gaitas iekārta | Pašgājēju iekrāvēju gaitas iekārtas vispārējā uzbūve, mezglu novietojums. Riteņu nostatījuma pārbaude un regulēšana. Riteņu demontāža un montāža. Pneimatiskā apriepojuma iedalījums un apzīmējums. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana un nomaiņa. Riteņu skrūvju pievilkšanas kārtība un stiprinājuma pārbaude. Gaitas iekārtas kopšana un regulēšana | 4 | 1 | 12. | Stūres iekārta | Pašgājēju iekrāvēju stūres iekārtu iedalījums, uzdevums, galvenās sastāvdaļas. Stūres mehānisma uzdevums, iedalījums, darbības principi. Stūres pārvada uzdevums, uzbūve un darbība. Hidrauliskās stūres iekārtas uzbūve un darbība. Stūres iekārtu raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana. Stūres iekārtu regulēšana un kopšana | 5 | 2 | 13. | Bremžu iekārta | Pašgājēju iekrāvēju bremžu iekārtas uzdevums un sistēmas (galveno bremžu sistēma un stāvbremžu sistēma). Bremžu iedalījums pēc konstruktīvā izveidojuma un bremžu pārvada tipa. Bremžu vispārējā uzbūve un darbības princips. Bremžu sistēmas kopšana, bremžu regulēšana. Raksturīgākie bremžu sistēmas bojājumi, to pazīmes un novēršanas paņēmieni | 3 | 1 | 14. | Pašgājēju iekrāvēju darba iekārtas | Uz priekšu vērstā kausa darba iekārtas uzbūve un izmantošana. Uz priekšu vērstā kausa darba iekārtas ar atveramu kausa dibenu uzbūve un izmantošana. Darba drošības noteikumi, montējot (demontējot) kausa darba iekārtas un strādājot ar tām. Iekraušanas dakšu uzbūve un izmantošana. Kausu stabilizācijas iekārtas. Citu papildu darba iekārtu konstrukcija, izveidojums un stiprinājumi. Darba iekārtu un palīgiekārtu tehniskās apkopes un to kopšana. Pašgājēju iekrāvēju izmantošanas tehnoloģija komunālajā saimniecībā: birstes, putekļu sūcēji, zāles pļāvēji u.c. Darba drošības noteikumi, strādājot ar palīgiekārtām. Pašgājēju iekrāvēju izmantošana ziemas uzturēšanas dienesta darbos, darba drošības noteikumi šajos darbos | 5 | 2 | 15. | Hidrauliskās vadības sistēmas | Pašgājēju iekrāvēju darba iekārtu hidrauliskās vadības sistēmas uzdevums, galveno mezglu novietojums un darbība. Hidrauliskās vadības sistēmas mezglu uzbūve, darbība, raksturīgie darbības traucējumi, to novēršana | 3 | 2 | 16. | Pašgājēju iekrāvēju tehniskās apkopes | Tehniskās apkopes jēdziens. Tehnisko apkopju uzdevums un organizācija. Apkopju periodiskums. Prasības pašgājējos iekrāvējos lietotām degvielām, eļļošanas materiāliem un tehniskajiem šķidrumiem | 3 | 2 | Kopā: | 60 | 25 |
VIII. Traktortehnikas uzbūves un ekspluatācijas pamatu programma meža mašīnu vadītāju sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Saturs | 0/meža mašīnas | X/meža mašīnas | 1. | Pievedējtraktoru raksturojums un vispārējā uzbūve | Pievedējtraktoru iedalījums pēc uzdevuma, vilces spēka, konstruktīvā izveidojuma. Pievedējtraktoru vispārējā uzbūve. Galveno mezglu un iekārtu uzdevums un
izvietojums | 1 | 0,5 | 2. | Motoru uzbūve un darbības principi | Motora vispārējā uzbūve. Motoru iedalījums pēc lietotās degvielas, taktu skaita, cilindru skaita, to novietojuma un dzeses veida. Motoru darbības principi | 3 | 0,5 | 3. | Kloķa-klaņa
mehānisms | Motora kloķa-klaņa mehānisma uzdevums un vispārējā uzbūve. Motora kloķa-klaņa mehānisma darbība, raksturīgākie darbības traucējumi un kopšana | 2 | 1 | 4. | Gāzu sadales
mehānisms | Motora gāzu sadales mehānisma uzdevums, vispārējā uzbūve. Motora gāzu sadales mehānisma darbība, kopšana un raksturīgākie darbības traucējumi. Motora gāzu sadales mehānisma galvenās regulēšanas ierīces | 4 | 2 | 5. | Dzeses sistēma | Motora dzeses sistēmas uzdevums, principiālās shēmas, galvenās sastāvdaļas un darbības principi. Temperatūras regulēšanas un kontroles ierīces. Raksturīgākie darbības traucējumi – motora pārkarsēšana un pārdzesēšana, darbības traucējumu pazīmes, iemesli un sekas. Ventilatora piedziņas siksnu pārbaude un regulēšana. Dzeses sistēmas kopšana | 4 | 2 | 6. | Eļļošanas sistēma | Motora eļļošanas sistēmas uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas un darbības princips. Eļļas attīrīšanas ierīču darbības princips. Eļļošanas sistēmas raksturīgākie darbības traucējumi, to rašanās iemesli un sekas. Eļļošanas sistēmas kopšana | 4 | 2 | 7. | Barošanas
sistēma | Dīzeļmotora barošanas sistēmas, uzdevums, principiālā shēma, galvenās sastāvdaļas, to uzdevums un izvietojums. Gaisa un degvielas filtri, to veidi, galvenās sastāvdaļas, darbības principi un kopšana. Degvielas augstspiediena sūkņa un regulatora kopšana. Turbokompresori, gaisa dzesētāji. Elektroniskās iesmidzināšanas sistēmas – veidi, darbības principi un ekspluatācija. Dīzeļmotora barošanas sistēmas atgaisošana. Dīzeļmotora sagatavošana darbam ziemas un vasaras apstākļos. Raksturīgākie darbības traucējumi un to novēršana | 8 | 2 | 8. | Pievedējtraktora elektroiekārta | Pievedējtraktora elektroiekārtas uzdevums un vispārējā uzbūve. Galveno sastāvdaļu raksturojums. Akumulatoru baterijas uzdevums un marķējums. Akumulatoru baterijas sagatavošana, uzstādīšana, kopšana un glabāšana. Akumulatoru baterijas masas slēdža uzdevums. Maiņstrāvas ģeneratora uzdevums, darbības kontrole un kopšana. Ģeneratora piedziņas siksnu spriegojuma pārbaude un regulēšana. Startera uzdevums un kopšana. Ārējās apgaismes ierīču uzbūve, raksturīgākie darbības traucējumi, rašanās iemesli un novēršanas paņēmieni. Kontrolmēraparātu un signalizācijas sistēmas uzdevums. Elektriskās palīgiekārtas lietošana. Pievedējtraktora elektroiekārtas bloki, to uzdevumi un darbības principi. Apsildīšanas iekārta un kondicionieris. Elektroiekārtas apkopes speciālie noteikumi. Elektroiekārtu tehniskajās apkopēs veicamie darbi. Traktora palīgiekārtas | 8 | 4 | 9. | Pievedējtraktoru datoriekārta | Datoriekārtas uzdevums. Iekārtas elektroniskie bloki, to izvietojums un uzdevums. Ekrāns, ekrāna vadība un iespējamās pozīcijas. Datoriekārtas izmantošana pievedējtraktora vadīšanā. Pievedējtraktora vadības pedāļu un sviru parametru kalibrēšana. Vajadzīgo pievedējtraktora braukšanas ātrumu un manipulatora darbības regulēšana. Datoriekārtas izmantošana pievedējtraktora mezglu un sistēmu darbības kontrolei | 8 | 5 | 10. | Pievedējtraktoru transmisijas uzbūve un ekspluatācija | Pievedējtraktoru transmisijas uzdevums un principiālā shēma. Transmisijas mezglu uzdevums un izvietojums. Sajūga uzdevums, iedalījums, darbības princips. Raksturīgākie sajūga darbības traucējumi, to cēloņi un novēršana. Sajūga ekspluatācijas noteikumi, regulēšana un kopšana. Hidrotransformatora uzdevums, pārnesumkārbas un sadales kārbas uzdevums un darbības principi. Raksturīgākie pārnesumkārbas un sadales kārbas darbības traucējumi, to cēloņi un novēršana. Pārnesumkārbas un sadales kārbas kopšana un regulēšana. Transmisijas hidrostatiskās iekārtas darbības princips, galvenie mezgli un kopšana. Starpsavienojuma un kardānpārvada uzdevums, kopšana un regulēšana. Dzenošā tilta vispārējā uzbūve, darbība un kopšana. Sānpārvadu un riteņa reduktora kopšana. Starpasu diferenciāļa un galvenā pārvada diferenciāļa piespiedu bloķētāja uzdevums, darbība un regulēšana | 14 | 8 | 11. | Pievedējtraktora gaitas iekārta | Riteņtraktoru gaitas iekārtas vispārējā uzbūve un darbība. Riteņu demontāža un montāža. Riepu iedalījums pēc uzdevuma. Apzīmējumi uz riepām. Pneimatiskā apriepojuma kopšana. Riteņu gultņu regulēšana. Riteņa stiprinājuma pārbaude un skrūvju pievilkšanas secība. Ķēžu izmantošana un montāža | 4 | 2 | 14. | Pievedējtraktora vadības iekārtas sastāvdaļas un to hidropiedziņa | Pievedējtraktoru stūres iekārtas uzbūve, darbība, kopšana. Pievedējtraktoru stūres iekārtas hidrosistēmas kontūras uzbūve, darbība, kopšana. Pievedējtraktoru bremžu sistēmas uzbūve, darbība, kopšana. Pievedējtraktoru bremžu pārvada hidrosistēmas kontūras uzbūve, darbība, kopšana | 10 | 5 | 15. | Pievedējtraktoru tehniskās apkopes | Tehnisko apkopju būtība un uzdevums. Pievedējtraktoru tehnisko apkopju plānošana un organizācija. Tehnisko apkopju periodiskums un saturs. Tehnisko apkopju grafiks. Prasības pievedējtraktoros izmantojamām degvielām, ekspluatācijas materiāliem, eļļošanas materiāliem un tehniskajiem šķidrumiem | 12 | 6 | Kopā: | 100 | 50 |
Zemkopības ministrs M.Roze
10.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Traktortehnikas darbu tehnoloģija” I. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma E kategorijas traktortehnikas vadītāju sagatavošanai Nr.
p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Vispārējās ziņas par autogreideriem | Autogreideru uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbos | 1 | 2. | Galvenie autogreideru ekspluatācijas un darba drošības noteikumi | Vispārējie drošības noteikumi darbā ar autogreideriem, autogreidera motora iedarbināšana un apturēšana. Darba drošības noteikumi pārbraucienos, kā arī strādājot zem elektrolīnijām, tiltiem, dzelzceļa pārvadiem, stāvos kāpumos un kritumos. Darba drošības noteikumi, strādājot dziļu ierakumu un tranšeju tuvumā | 4 | 3. | Autogreidera vadītāja pienākumi | Prasības autogreidera vadītājiem. Darbu uzdevumu noformēšana un pieņemšana. Autogreidera vadītāja pienākumi, uzsākot darbu, darba laikā un beidzot darbu | 1 | 4. | Autogreideru darba organizācija | Darba laika izmantošanas koeficients. Autogreidera darba režīma atkarība no gadalaika. Autogreidera darbu izmaksu aprēķināšana un to samazināšanas iespējas | 2 | 5. | Ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbu pamati | Autoceļu klasifikācija. Autoceļu galvenie elementi: ceļa šķērsprofils, ceļa garenprofils, plāns. Ceļu būves un ceļu uzturēšanas materiāli un to izmantošana. Ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbu principi un struktūra | 5 | 6. | Grunts un tās īpašības | Vispārējie jēdzieni par grunti. Grunts klasifikācija, svarīgākās īpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts mehāniskās un fizikālās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā. Gruntsūdeņi un to ietekme uz grunts noturīgumu. Grunts kategorijas atkarībā no izstrādes grūtības pakāpes | 3 | 7. | Grunts izstrādes darbu tehnoloģija | Darbu tehnoloģija un autogreideru darba režīms. Uzbēruma veidošana. Ierakumu izstrāde un grunts pārvietošana. Ūdens novadīšanas sistēmas izveidošana. Darba tehnoloģija, veicot sāngrāvju izveidi un kopšanu. Zemes klātnes izveide, apdares darbi un zemes klātnes kopšanas darbi | 9 | 8. | Ceļa braucamās daļas paplašināšana | Autogreidera darba operāciju secība, paplašinot ceļa braucamo daļu, pārbraucienu skaits. Vērstuvju aprīkojuma un papildus uzstādāmo nažu izmantošanas tehnoloģija | 3 | 9. | Ceļa seguma pamata izveidošana | Zemes klātnes izbūves materiāli segas pamata izveidošanai. Pamata atzīmes un to uzstādīšana. Vērstuves nostatījuma leņķi, veicot darba gājienus. Autogreidera pārbraucienu secība | 4 | 10. | Grunts pārvietošana un samaisīšana ar saistvielām | Materiāli, kurus izmanto grunts fizikāli mehānisko īpašību uzlabošanai. Minerālās un organiskās saistvielas. Grunts ceļu uzlabošana ar minerālajām saistvielām (kaļķi, cementu), darbu tehnoloģija. Grunts ceļu uzlabošana ar granulometriskajām piedevām, darbu tehnoloģija. Grunts ceļu uzlabošana ar organiskajām saistvielām, darbu tehnoloģija. Autogreidera vērstuves nostatījuma leņķi, veicot grunts maisīšanu, pārvietošanu, izlīdzināšanu un ceļu profilēšanu | 5 | 11. | Ziemas ceļu uzturēšanas darbi ar autogreideriem | Ziemas ceļu uzturēšanas darbu organizācija un darbu tehnoloģijas. Sniega attīrīšana no brauktuves, darbu izpildes tehnoloģija. Vērstuves satveres leņķa un griešanas leņķa izvēle, veicot sniega tīrīšanas darbus. Autogreidera vērstuvju pagarinātāju un sānu vērstuvju izmantošana ziemas dienesta darbos. Sāngrāvju attīrīšana no sniega pavasarī, tās nozīme un darba tehnoloģija | 5 | 12. | Autogreideru izmantošanas efektivitāte un darbu uzskaite | Autogreideru papildu darba iekārtu izmantošanas tehnoloģija ceļu būves un ceļu kopšanas darbos. Autogreideru automātiskās vadības sistēmu izmantošana | 2 | | | Kopā: | 44 |
II. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma buldozera vadītāju sagatavošanai Nr.
p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Vispārējās ziņas par buldozeriem | Buldozeru uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbos | 1 | 2. | Vispārējie jēdzieni par ģeodēziju | Darba apjoma (tilpuma, laukuma) aprēķināšana zemes rakšanas darbos. Vietas reljefs un tā ietekme uz veicamā darba apjomu | 1 | 3. | Gruntis un to īpašības | Vispārējie jēdzieni par grunti, tās klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts fizikālās un mehāniskās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Gruntsūdeņu ietekme uz grunts noturību. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā. Grunts kategorijas atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes | 2 | 4. | Zemes darbu veidi | Zemes darbu klasifikācija: hidrotehniskie, meliorācijas, ceļu būves, celtniecības darbi. Nepieciešamā zemes darbu izpildes precizitāte | 1 | 5. | Darba drošības noteikumi darbā ar buldozeriem | Darba drošības noteikumi, iedarbinot un apturot buldozera motoru. Darba drošības noteikumi, veicot zemes rakšanas un pārvietošanas darbus. Darba drošības noteikumi, rokot un pārvietojot grunti dziļu kanālu un būvbedru tuvumā. Darba drošības noteikumi, pārvadājot buldozeru | 4 | 6. | Grunts rakšana un pārvietošana ar buldozeru | Grunts griešanas shēmas atkarībā no grunts īpašībām. Nogrieztās grunts pārvietošana, grunts pārvietošanas zudumu samazināšanas iespējas, grunts izlīdzināšana. Ierakumu izstrāde, šķērsvirziena un garenvirziena izstrādes shēmas. Uzbērumu veidošanas šķērsvirziena un garenvirziena shēmas. Kanālu un platu tranšeju rakšana un aizbēršana | 6 | 7. | Buldozeru izmantošana sagatavošanas un palīgdarbos | Buldozera darba tehnoloģija darbā ar irdinātāju. Buldozera darba tehnoloģija, veicot koku gāšanas, celmu raušanas un apauguma novākšanas darbus. Buldozeru izmantošana grunts un citu materiālu iekraušanas darbos no estakādēm | 3 | 8. | Darbs ar buldozeru ziemas apstākļos | Zemu temperatūru ietekme uz buldozera darba spējām un grunts īpašībām. Buldozera darba iekārtu izmantošanas īpatnības ziemas apstākļos. Buldozeru izmantošana ceļu un laukumu ziemas uzturēšanas darbos | 3 | 9. | Buldozeru darba ražīgums un tā palielināšanas iespējas | Teorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas. Buldozeru automātisko vadības sistēmu izmantošana grunts rakšanas un pārvietošanas darbos | 3 | Kopā | 24 |
III. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma ceļu būves un kopšanas mašīnu vadītāju sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Vispārējās ziņas par ceļu veltņiem un asfaltieklāšanas mašīnām | Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu remonta darbos | 1 | 2. | Ceļu būves un ceļu remonta darbu pamati | Autoceļu klasifikācija un galvenie elementi: ceļa šķērsprofils, garenprofils, ceļa attēlojums plānā. Zemes klātnes izbūve, grunts noblīvēšana. Ceļu segu klasifikācija. Ceļu segu veidi, uzbūve un tām izvirzāmās ekspluatācijas prasības | 4 | 3. | Zemes klātnes un ceļa segu izbūves materiāli | Grunts, tās raksturojums un klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts fizikāli mehāniskās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Ceļu segu izbūves materiāli: minerālmateriāli, organiskās un minerālās saistvielas | 4 | 4. | Galvenie darba drošības noteikumi, strādājot ar ceļu veltņiem un asfaltieklāšanas mašīnām | Darba drošības noteikumi, iedarbinot un apturot mašīnas motoru. Darba drošības noteikumi, veicot zemes klātnes noblīvēšanu, ceļa segas ieklāšanu un noblīvēšanu. Darba drošības noteikumi, transportējot mašīnas | 4 | 5. | Asfaltbetona segu materiāli. | Asfaltbetona ceļa segu klasifikācija un īpašības. Asfaltbetona segu materiāli, to sagatavošana un transportēšana | 2 | 6. | Ceļu veltņu darba tehnoloģija | Ceļa klātnes noblīvēšana: pārbraucienu skaits, pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana. Šķembu segu noblīvēšana: pārbraucienu skaits, pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana. Asfaltbetona segu noblīvēšana: pārbraucienu skaits, pārvietošanās shēmas, darba kvalitātes vērtēšana | 5 | 7. | Asfaltieklāšanas mašīnu darba tehnoloģija | Asfaltbetona segu ieklāšana ar asfaltieklāšanas mašīnu: ceļa segas biezuma iestatīšana, mašīnas pārvietošanās shēmas, mašīnu pārvietošanās ātrums, darba kvalitātes vērtēšana | 4 | 8. | Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba kvalitātes kontrole | Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba kvalitātes rādītāji, kontroles veidi, darbu pieņemšana | 1 | 9. | Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu darba ražīgums un tā palielināšanas iespējas | Teorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas. Ceļu segu ieklāšana kā nepārtrauktu darbu komplekss. Ceļu veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu automatizēto vadības sistēmu izmantošana | 5 | Kopā | 30 |
IV. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma ekskavatoru vadītāju sagatavošanai Nr.
p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Vispārējās ziņas par ekskavatoriem | Ekskavatoru uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves un ceļu uzturēšanas darbos | 1 | 2. | Vispārējie jēdzieni par ģeodēziju | Darba apjoma (tilpums, laukums) aprēķināšana zemes darbos. Vietas reljefs un tā ietekme uz veicamā darba apjomu | 1 | 3. | Grunts un tās īpašības | Vispārējie jēdzieni par grunti. Grunts klasifikācija. Grunts svarīgākās īpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts mehāniskās un fizikālās īpašības: lipīgums, ūdenscaurlaides spēja, kapilaritāte. Grunts izmantošanas iespējas būvniecībā. Gruntsūdeņi un to ietekme uz grunts noturību. Grunts kategorijas atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes | 3 | 4. | Zemes darbu veidi | Zemes darbu klasifikācija: hidrotehniskie, meliorācijas, ceļu būves, celtniecības darbi. Nepieciešamā zemes darbu izpildes precizitāte | 1 | 5. | Ekskavatoru darbu sagatavošana | Zemes darbu projekta dokumentācija, tehnoloģiskās shēmas un grafiki. Ekskavatora darba ierīču izvēle atkarībā no veicamā darba rakstura, apjoma un grunts īpašībām | 2 | 6. | Ekskavatoru darba parametri | Maksimālais rakšanas rādiuss, maksimālais rakšanas augstums, maksimālais rakšanas dziļums, maksimālais izbēršanas rādiuss, maksimālais izbēršanas augstums un apstākļi, kas tos ietekmē | 1 | 7. | Darba drošības noteikumi, strādājot ar ekskavatoru | Darba drošības noteikumi, iedarbinot un apturot ekskavatora motoru. Darba drošības noteikumi, strādājot karjeros, elektrolīniju tuvumā, pārbraucienos un transportējot ekskavatoru | 4 | 8. | Darbs ar ekskavatoru, lietojot uz priekšu vērstā kausa darba ierīci | Uz priekšu vērstā kausa darba ierīces darba parametri, cirtnes raksturojums, frontālā un sāniskā cirtnes izstrādes shēma un darbu tehnoloģijas. Dziļu kanālu un ierakumu izstrāde ar pakāpienveida cirtnes izstrādes metodi. Grunts iekraušana transportlīdzekļos | 6 | 9. | Darbs ar ekskavatoru, lietojot atpakaļvērstā kausa darba ierīci | Atpakaļvērstā kausa darba ierīces darba parametri. Garenvirziena un šķērsvirziena grunts rakšanas veidi un darbu tehnoloģija. Grāvju rakšana ar atpakaļvērstā kausa darba ierīci. Grunts iekraušana transportlīdzekļos | 5 | 10. | Darbs ar ekskavatoru, lietojot draglaina darba ierīci | Draglaina darba ierīces darba parametri, pielietošanas iespējas un darbu tehnoloģija. Draglaina darba ierīces izmantošana grunts rakšanai šķērsvirzienā un garenvirzienā | 3 | 11. | Darbs ar ekskavatoru, lietojot pašgrābja kausu, atskaldāmo āmuru un citas darba iekārtas | Cirtnes izveidojums darbam ar pašgrābja kausu, darbu tehnoloģija. Atskaldāmā āmura izmantošanas iespējas, darba vietas organizācija un darbu tehnoloģija. Citu ekskavatora darba iekārtu izmantošanas iespējas un darbu tehnoloģijas | 7 | 12. | Darbs ar ekskavatoru staignās vietās | Darba vietas sagatavošana, pārvietošanās shēmas un darba tehnoloģijas | 2 | 13. | Darbs ar ekskavatoru ziemas apstākļos | Zemu temperatūru ietekme uz ekskavatora darba spējām un grunts īpašībām. Ekskavatora darba īpatnības ziemas apstākļos, izmantojot dažādas darba iekārtas. Ekskavatoru izmantošana ceļu ziemas dienesta uzturēšanas darbos, darbu tehnoloģija | 4 | 14. | Ekskavatoru darba ražīgums un tā palielināšanas iespējas | Teorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas. Ekskavatoru automātisko vadības sistēmu izmantošana grunts rakšanas darbos | 4 | Kopā | 44 |
V. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma pašgājēju iekrāvēju vadītāju sagatavošanai Nr.
p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Vispārējās ziņas par pašgājējiem iekrāvējiem | Pašgājēju iekrāvēju uzdevums un izmantošanas iespējas celtniecības, ceļu būves, ceļu uzturēšanas darbos un dažādu materiālu kraušanas darbos | 1 | 2. | Grunts un tās īpašības | Vispārējie jēdzieni par grunti, tās klasifikācija. Grunts pamatīpašības: mitrums, tilpumsvars, granulometriskais sastāvs. Grunts fizikālās un mehāniskās īpašības: lipīgums, ūdens caurlaides spēja, kapilaritāte. Gruntsūdens ietekme uz grunts stabilitāti. Grunts kategorijas atkarībā no grunts izstrādes grūtības pakāpes | 3 | 3. | Pašgājēju iekrāvēju darbu sagatavošana | Pašgājēju iekrāvēju pārvietošanās shēmas. Kraušanas laukuma izveidojums un iekārtojums | 2 | 4. | Pašgājēju iekrāvēju darba parametri | Maksimālais pacelšanas augstums, maksimālais izbēršanas augstums, pagriešanās rādiuss, rādītājus ietekmējošie apstākļi | 1 | 5. | Darba drošības noteikumi, strādājot ar pašgājēju iekrāvēju | Darba drošības noteikumi, iedarbinot motoru un to apturot. Darba drošības noteikumi, veicot grunts materiālu iekraušanu un pārvietošanu. Darba drošības noteikumi, veicot dažādu materiālu un citu objektu pacelšanu un pārvietošanu. Darba drošības noteikumi, strādājot karjeros. Darba drošības noteikumi, veicot darbus elektrolīniju tuvumā, pārbraucienos un transportējot mašīnas | 5 | 6. | Darbs ar pašgājēju iekrāvēju, lietojot uz priekšu vērstā kausa darba ierīci | Uz priekšu vērstā kausa darba iekārtas darba parametri, cirtnes raksturojumi, cirtnes izstrādes shēmas. Grunts rakšana un pārvietošana uz atbērtni. Grunts rakšana un iekraušana transportlīdzekļos, citās tilpnēs | 4 | 7. | Darbs ar pašgājēju iekrāvēju, lietojot dakšas un satvērējus | Materiālu un priekšmetu satveršana un fiksēšana. Pārvietošanās ar paceltiem priekšmetiem un materiāliem, pārvietošanās shēmas | 2 | 8. | Darbs ar pašgājēju iekrāvēju ar papildus uzstādītām darba iekārtām | Pašgājēju iekrāvēju izmantošana un darbu tehnoloģija komunālajā saimniecībā ar papildus uzmontējamām darba iekārtām: birstes, putekļu sūcēji, zāles pļāvēji u.c. Iekrāvēju izmantošana un darbu tehnoloģija ceļu ziemas dienesta uzturēšanas darbos: vērstuves, kaisītāji | 4 | 9. | Pašgājēju iekrāvēju darba ražīgums un tā palielināšanas iespējas | Teorētiskais un ekspluatācijas darba ražīgums, tā aprēķināšana. Darba laika izmantošanas koeficients, tā palielināšanas iespējas | 2 | Kopā | 24 |
VI. Traktortehnikas darbu tehnoloģijas programma meža mašīnu vadītāju sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Mežizstrādes nozares raksturojums | Mežizstrādes mašīnu klasifikācija. Mežizstrādes tehnoloģiskais process | 4 | 2. | Darbu organizācija cirsmā | Cirsmu izstrādes tehnoloģiskā karte, apzīmējumi shēmās. Pievešanas ceļu tīkls cirsmā. Vidējais pievešanas attālums. Maģistrālo pievešanas ceļu iezīmēšana cirsmā. Jēdziens par tehnoloģisko koridoru. Tehnoloģisko koridoru pieslēgšana maģistrālajam ceļam, ceļu noslogojums. Cirsmu izstrādes galvenie tehnoloģiskie elementi un to raksturojums. Pārgājība un to ietekmējošie faktori (grunts nestspēja, reljefa slīpums u.c.). Jēdziens par augšgala krautuvi. Augšgala krautuves vietas izvēle. Tehnoloģisko virzienu izvēle | 10 | 3. | Cirsmu darbu operācijas | Koku gāšana, atzarošana, stumbru sagarumošana. Sortimentu šķirošana, krautnēšana, rezervju uzkrāšana. Kokmateriālu savākšana pie tehnoloģiskiem koridoriem. Kokmateriālu pievešana augšgala krautuvē. Pievešana galvenā cirtē un kopšanas cirtnē. Mežaudžu bojājumu samazināšanas iespējas starpciršu cirsmu izstrādē. Vides aizsardzības pasākumu ievērošana darba izpildes procesā | 6 | 4. | Kokmateriālu krautnēšana un uzmērīšana | Meža sortimenti. Koksnes uzmērīšanas noteikumi. Sortimentu parametri. Marķēšana. Kokmateriālu tilpuma noteikšana pēc individuālās un grupveida metodes | 4 | Kopā | 24 |
Zemkopības ministrs M.Roze
11.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Praktisko mācību programma I. Visu traktortehnikas kategoriju vadītāju praktiskās sagatavošanas kopējās prasības 1. Visu traktortehnikas kategoriju vadītāju sākotnējo apmācību traktortehnikas vadīšanā veic sākotnējās apmācības laukumā, kurā atbilstoši praktisko mācību programmas uzdevumu prasībām izvietotas 1.zīmējumā attēlotās figūras. 
_________braukšana uz priekšu G – traktortehnikas garums _ _ _ _ _ _ braukšana atpakaļgaitā P – traktortehnikas platums 1.zīm. Traktortehnikas vadītāju vadīšanas sākotnējās apmācības laukums 2. Figūru izmēri atkarīgi no mācību tehnikas gabarītiem (norādīti 1.zīmējumā). Figūru savstarpējam izvietojumam un darba organizācijai sākotnējās apmācības laukumā jāveicina droša mācību procesa norise. 3. Minimālajai sākotnējās apmācības laukuma platībai A, B un C kategorijas traktortehnikai, buldozeram, ekskavatoram, pašgājēja iekrāvējam un meža mašīnām jābūt ne mazākai par 0,5 ha, E kategorijas traktortehnikai – 1 ha, ceļa mašīnām – 0,8 ha. 4. Traktortehnikas vadīšanas sākotnējā apmācība un apmācība uz ceļa notiek praktisko mācību instruktora tiešā vadībā ar mācību traktortehniku, kuras kabīnē atrodas sēdekļi diviem cilvēkiem. 5. Vadīšanas iemaņu mācīšanu uz ceļa D kategorijas, E kategorijas un speciālās traktortehnikas vadītājiem pieļaujams veikt ar mācību riteņtraktoru, kura kabīnē atrodas sēdekļi diviem cilvēkiem. II. Traktortehnikas A, B un C kategorijas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 0/A, B, C | X/B | 1. | Traktora vadīšanas iekārtu lietošanas paņēmieni | Vadīšanas sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi pedāļu un sviru vadīšanā | 2 | 1 | 2. | Traktora motora iedarbināšana | Ikdienas tehniskā apkope. Traktora sagatavošana motora iedarbināšanai. Traktora motora iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās | 2 | 1 | 3. | Traktora vadīšana sākotnējās apmācības laukumā | Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Traktora vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās, pakāpeniska pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Traktora vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Traktora vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā). Piekabināmo un uzkarināmo mašīnu savienošana ar traktoru (3.uzdevums 1.zīmējumā). Iebraukšana “garāžā” atpakaļgaitā ar uzkarinātu mašīnu vai vienasu piekabi no labās vai kreisās puses (4.uzdevums 1.zīmējumā) | 10 | 5 | 4. | Traktora vadīšana pa ceļu un sarežģītos apvidus apstākļos | Traktora vadīšana pa ceļu, pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi) kustībā. Traktora vadīšana kāpumos un kritumos. Apstāšanās un kustības uzsākšana. Traktora vadīšana sarežģītos apvidus apstākļos (akmeņains, dubļains, slidens ceļš). Traktora vadīšana pa ceļu un apvidū ar piekabi un uzkarināmu mašīnu | 8 | 4 | 5. | Traktora vadīšana nepietiekamas redzamības apstākļos | Apgaismojuma un signalizācijas ierīču izmantošana. Traktora vadīšana pa noteiktu maršrutu | 2 | 1 | | | Kopā | 24 | 12 |
III. D kategorijas traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | O/D | X/D | 1. | Pašgājējmašīnu vadības ierīces | Vadīšanas sviru un pedāļu izvietojums un uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Iekāpšana kabīnē, pareizs stāvoklis sēdeklī un pareizs roku un kāju stāvoklis. Vadības pults kontrole | 2 | 1 | 2. | Graudaugu kombaina galveno sastāvdaļu tehnoloģiskā regulēšana | Hedera galveno mezglu regulēšana. Kuļmašīnas regulēšana un sagatavošana dažādām kultūrām pēc tehniskajā pasē norādītajiem parametriem. Graudu tvertnes darbības regulēšana. Smalcinātāja darbības regulēšana | 4 | 4 | 3. | Graudaugu kombaina sagatavošana darbam | Graudaugu kombaina eļļošana, dzeses sistēmas pārbaude, degvielas iepildīšana. Regulēšanas darbi un ikdienas tehniskā apkope pēc kombaina tehniskajā pasē esošās kartes | 4 | 4 | 4. | Graudaugu kombaina (pašgājējmašīnas) vadīšana sākotnējās apmācības laukumā | Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Graudaugu kombaina (pašgājējmašīnas) vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās, pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Graudaugu kombaina (pašgājējmašīnas) vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Graudaugu kombaina (pašgājējmašīnas) vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā) | 4 | 2 | 5. | Graudaugu kombaina (traktora, pašgājējmašīnas) vadīšana pa ceļu un sarežģītos apvidus apstākļos | Graudaugu kombaina (traktora, pašgājējmašīnas) vadīšana pa ceļu, pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi) kustībā. Graudaugu kombaina (traktora, pašgājējmašīnas) vadīšana kāpumos un kritumos. Apstāšanās un kustības uzsākšana. Graudaugu kombaina (pašgājējmašīnas) vadīšana sarežģītos apvidus apstākļos (akmeņains, dubļains, slidens ceļš) | 6 | | 6. | Graudaugu kombaina vadīšana ar pārnesumu pārslēgšanu, hedera nostādīšanu pļaušanas augstumā | Gaitas variatora vadīšana, gaitas hidropiedziņas izmantošana. Hedera vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā | 4 | 3 | 7. | Graudaugu kombaina vadīšana, ieslēdzot un izslēdzot vadīšanas iekārtas | Hedera ieslēgšana un izslēgšana, kombainam atrodoties kustībā. Graudu tvertnes transportiera ieslēgšana un izslēgšana | 2 | 1 | 8. | Graudaugu kombaina vadīšana pa nospraustu lauku, pagriezieni lauka galos | Kombainēšanas paņēmieni. Lauka sadalīšana slejās, sleju nospraušana. Graudaugu kombaina vadīšana pa nospraustu sleju ar puspagriezieniem galos | 2 | 2 | | | Kopā | 28 | 20 |
Piezīme. D kategorijas traktortehnikas vadītāja mācīšanai nepieciešams vismaz 1 ha liels laukums. IV. E kategorijas traktortehnikas vadītāju praktiskās sagatavošanas programma Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 0/E | X/E | 1. | Autogreidera vadīšanas iekārtu lietošanas paņēmieni | Vadīšanas sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā | 2 | 1,5 | 2. | Autogreidera motora iedarbināšana | Ikdienas tehniskā apkope. Autogreidera sagatavošana motora iedarbināšanai. Motora iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās | 2 | 2 | 3. | Autogreidera vadīšana sākotnējās apmācības laukumā | Braukšanas vienmērīga uzsākšana, vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pakāpeniska pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Autogreidera vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Autogreidera vadīšana atpakaļgaitā. Autogreidera vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā) | 6 | 3 | 4. | Darbs ar autogreideri | Grunts irdināšana un pārvietošana. Grunts un citu materiālu samaisīšana. Ceļa klātnes planēšana, šļūkšana un profilēšana. Grāvju rakšana un tīrīšana. Nogāžu planēšana. Autogreidera darba iekārtu (vērstuvju, nažu, papildu darba iekārtu) montāža, demontāža un regulēšana | 9 | 7,5 | 5. | Autogreidera vadīšana pa ceļu un nepietiekamas redzamības apstākļos | Autogreidera vadīšana pa ceļu. Apgaismojuma un signalizācijas ierīču izmantošana. Autogreidera vadīšana pa noteiktu maršrutu | 4 | 2 | | | Kopā | 23 | 16 |
Piezīme. Tēmas “Darbs ar autogreideri” apguvei nepieciešams vismaz 1 ha liels grunts laukums. V. Buldozera vadītāju praktiskās sagatavošanas programma Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 0/buldozers | C/buldozers | 1. | Buldozera vadīšanas iekārtu lietošanas paņēmieni | Vadīšanas sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā | 2 | 1,5 | 2. | Buldozera motora iedarbināšana | Ikdienas tehniskā apkope. Buldozera sagatavošana motora iedarbināšanai. Buldozera motora iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās | 2 | 2 | 3. | Buldozera vadīšana sākotnējās apmācības laukumā | Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Buldozera vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Buldozera vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Buldozera vadīšana atpakaļgaitā. Buldozera vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā) | 5 | 3,5 | 4. | Darbs ar buldozeru | Iegriešanās gruntī, velšanās prizmas veidošana. Grunts pārvietošana ar dažādiem paņēmieniem. Uzbēruma veidošana no sānu rezervēm. Tranšeju un nelielu būvbedru aizbēršana | 5 | 5 | 5. | Buldozera vadīšana nepietiekamas redzamības apstākļos | Apgaismojuma un signalizācijas ierīču izmantošana | 1 | 0,5 | 6. | Buldozera transportēšana | Buldozera sagatavošana transportēšanai, uzbraukšana uz treilera platformas. Darba drošības noteikumu ievērošana, buldozera nostiprināšana. Buldozera nobraukšana no treilera platformas | 2 | 1,5 | Kopā | 19 | 14 |
Piezīme. Tēmas “Darbs ar buldozeru” apguvei nepieciešams vismaz 1 ha liels grunts laukums. VI. Ekskavatora vadītāju praktiskās sagatavošanas programma Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 0/ekskavators | X/ekskavators | 1. | Ekskavatora vadīšanas iekārtu lietošanas paņēmieni | Vadīšanas sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi pedāļu vadības sviru un stūres iekārtas vadīšanā | 3 | 1,5 | 2. | Ekskavatora motora iedarbināšana | Ikdienas tehniskā apkope. Ekskavatora sagatavošana motora iedarbināšanai. Ekskavatora motora iedarbināšanas paņēmieni. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās | 2 | 1,5 | 3. | Ekskavatora vadīšana sākotnējās apmācības laukumā | Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Ekskavatora vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Ekskavatora vadīšana atpakaļgaitā. Ekskavatora vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā) | 7 | 3 | 4. | Darbs ar ekskavatoru | Darbs ar uz priekšu vērstā kausa darba iekārtu: grunts rakšana un izbēršana atbērtnē, grunts rakšana un izbēršana transportlīdzeklī. Darbs ar atpakaļvērstā kausa darba iekārtu: grunts rakšana un izbēršana atbērtnē, grunts rakšana un izbēršana transporta līdzeklī. Ekskavatora darba iekārtu nomaiņa un izmēģināšana. Ekskavatora darba iekārtu montāža, demontāža un darba iekārtu regulēšana | 8 | 8 | 5. | Ekskavatora vadīšana pa ceļu un sarežģītos apvidus apstākļos | Ekskavatora vadīšana pa ceļu, pāreja no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi) kustībā. Ekskavatora vadīšana kāpumos un kritumos. Apstāšanās un kustības uzsākšana. Ekskavatora vadīšana sarežģītos apvidus apstākļos (akmeņains, dubļains, slidens ceļš) | 7 | 3 | 6. | Ekskavatora transportēšana | Ekskavatora sagatavošana transportēšanai. Darba drošības noteikumi, nostiprinot ekskavatoru uz platformas. Ekskavatora nobraukšana no treilera platformas | 2 | 2 | 7. | Darbs ar ekskavatoru nepietiekamas redzamības apstākļos | Apgaismojuma un signalizācijas ierīču izmantošana. Darbs ar ekskavatoru, lietojot apgaismes iekārtas | 1 1 | 1 | | | Kopā | 31 | 20 |
Piezīme. Vingrinājumus darbā ar ekskavatoru un ekskavatora sagatavošanu transportēšanai veic sākotnējās apmācības laukumā, kurā izveidota transportēšanas platformas imitācija. VII. Ceļu būves un kopšanas mašīnu vadītāju praktiskās sagatavošanas programma Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 0/ceļa mašīnas | X/ceļa mašīnas | 1. | Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu vadības iekārtas, lietošanas paņēmieni | Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi vadības sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā | 2 | 2 | 2. | Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu motora iedarbināšana | Ikdienas tehniskā apkope. Mašīnu sagatavošana motora iedarbināšanai. Ceļa mašīnu motoru iedarbināšanas paņēmieni. Motoru iedarbināšana zemās temperatūrās | 4 | 2 | 3. | Ceļa veltņu vadīšana sākotnējās apmācības laukumā | Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā). Ceļa veltņa vadīšana atpakaļgaitā | 6 | 3 | 4. | Asfaltieklāšanas mašīnas vadīšana sākotnējās apmācības laukumā | Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Mašīnas vadīšana ar pagriezieniem, apstāšanas. Vadīšana, izbraucot figūru “čūska” virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Vadīšana, braucot virzienā uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā). Asfaltēšanas mašīnas vadīšana atpakaļgaitā | 6 | 3 | 5. | Asfaltieklāšanas mašīnas darba iekārtu regulēšana un nostatījums | Asfaltbetona masas padeves ātruma regulēšana. Asfaltieklāšanas mašīnas asfaltbetona masas ieklāšanas biezuma regulēšana. Asfaltieklāšanas mašīnas vadīšana sakabē ar asfaltbetona transportēšanas mašīnām | 3 | 3 | 6. | Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu transportēšana | Ceļa veltņu un asfaltieklāšanas mašīnu sagatavošana transportēšanai, uzbraukšana uz treilera platformas. Darba drošības noteikumi, nostiprinot mašīnu uz platformas. Ceļa veltņu un asfaltēšanas mašīnu nobraukšana no treilera platformas | 3 | 3 | | | Kopā | 24 | 16 |
Piezīme. Vingrinājumus mašīnu uzbraukšanai un nobraukšanai no treilera platformas veic sākotnējās apmācības laukumā, kurā izveidota transportēšanas platformas imitācija. VIII. Pašgājēja iekrāvēja vadītāju praktiskās sagatavošanas programma Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 0/pašgājējs
iekrāvējs | X/pašgājējs iekrāvējs | 1. | Pašgājēja iekrāvēja vadības iekārtu lietošanas paņēmieni | Vadības sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi sviru, pedāļu un stūres iekārtas vadīšanā | 2 | 2 | 2. | Pašgājēja iekrāvēja motora iedarbināšana | Ikdienas tehniskā apkope. Iekrāvēja sagatavošana motora iedarbināšanai. Motora iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās | 2 | 2 | 3. | Pašgājēja iekrāvēja vadīšana sākotnējās apmācības laukumā | Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Pašgājēja iekrāvēja vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Pašgājēja iekrāvēja vadīšana atpakaļgaitā. Pašgājēja iekrāvēja vadīšana uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā) | 6 | 3 | 4. | Darbs ar pašgājēju iekrāvēju | Grunts kraušana atbērtnē. Grunts kraušana transportlīdzekļos. Darbs, izmantojot kraušanas dakšas un satvērējus. Iekrāvēja darba iekārtas montāža un demontāža | 7 | 6,5 | 5. | Pašgājēja iekrāvēja vadīšana pa ceļu un sarežģītos apvidus apstākļos | Pašgājēja iekrāvēja vadīšana pa ceļu, pārslēgšanās no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Pašgājēja iekrāvēja vadīšana kāpumos un kritumos. Apstāšanās un kustības uzsākšana. Pašgājēja iekrāvēja vadīšana sarežģītos apvidus apstākļos (akmeņains, dubļains, slidens ceļš) | 6 | 1.5 | 6. | Darbs ar pašgājēju iekrāvēju nepietiekamas redzamības apstākļos | Apgaismojuma un signalizācijas ierīču lietošana. Darbs ar iekrāvēju, lietojot apgaismes iekārtas | 2 | 1 | | | Kopā | 26 | 16 |
Piezīme. Tēmas “Darbs ar iekrāvēju” apguvei nepieciešams vismaz 1 ha liels grunts laukums. IX. Meža mašīnu vadītāju praktiskās sagatavošanas programma Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 0/meža mašīnas | X/meža mašīnas | 1. | Pievedējtraktora vadīšanas iekārtu lietošanas paņēmieni | Vadīšanas sviru un pedāļu uzdevums, vadīšanas paņēmieni. Vadītāja pareizs stāvoklis kabīnē. Kontroles un signalizācijas aparātu izvietojums un rādījumi. Vingrinājumi pedāļu un sviru lietošanā | 2 | 1 | 2. | Pievedējtraktora motora iedarbināšana | Ikdienas tehniskā apkope. Pievedējtraktora sagatavošana motora iedarbināšanai. Pievedējtraktora motora iedarbināšana. Motora iedarbināšana zemās temperatūrās | 1 | 1 | 3. | Pievedējtraktora vadīšana sākotnējās apmācības laukumā | Braukšanas vienmērīga uzsākšana. Traktora vadīšana taisnā virzienā. Braukšana ar asiem pagriezieniem, apstāšanās. Pārslēgšanās no zemākiem pārnesumiem uz augstākiem (un otrādi). Traktora vadīšana, izbraucot figūru “čūska” uz priekšu un atpakaļgaitā (1.uzdevums 1.zīmējumā). Traktora vadīšana, braucot uz priekšu un atpakaļgaitā figūrā “garāža” (2.uzdevums 1.zīmējumā). Iebraukšana “garāžā” atpakaļgaitā ar uzkarinātu mašīnu vai vienasu piekabi no labās vai kreisās puses (4.uzdevums 1.zīmējumā) | 10 | 5 | 4. | Darbs ar hidromanipulatoru tukšgaitā | Manipulatora darbināšana tukšgaitā. Satvērēja pārvietošana uz priekšu un atpakaļ, pa labi un pa kreisi. Sortimentu satveršana dažādā attālumā. Precīzas darbības ar hidromanipulatoru | 2 | 2 | 5. | Garo sortimentu iekraušana un izkraušana | Blakus pievedējtraktora kravas platformai novietotu garo sortimentu iekraušana un izkraušana. Pareizas kustības trajektorijas un darbināmo manipulatora sastāvdaļu izvēle. Laika patēriņa samazināšana. Attālumā novietota sortimenta iekraušana un izkraušana. Pareizas kustības trajektorijas un darbināmo manipulatora sastāvdaļu izvēle. Laika patēriņa samazināšana. Pievedējtraktora priekšpusē un aizmugurē novietota sortimenta iekraušana. Pareizas kustības trajektorijas un darbināmo manipulatora sastāvdaļu izvēle. Laika patēriņa samazināšana | 4 | 2 | 6. | Īso sortimentu iekraušana un izkraušana | Sortimentu savākšana kravas platformā. Galu nolīdzināšana. Pareiza manipulatora darbināšana bez triecieniem. Sortimentu izkraušana krautuvē. Pareiza sortimentu grēdas veidošana. Kompleksa darba veikšana sortimentu savākšanā, pārvietošanā un krautnēšanā, ievērojot noteiktos kontrollaikus | 2 | 2 | 7. | Garo sortimentu pievešana meža apstākļos | Krautuves vietas izvēle un sagatavošana. Cirsmas izpēte un pievedceļu izvēle un sagatavošana. Garo sortimentu izvešana. Darba uzskaite un analīze | 4 | 2 | 8. | Īso sortimentu pievešana meža apstākļos | Krautuves vietas izvēle un sagatavošana. Cirsmas izpēte un pievedceļu izvēle un sagatavošana. Īso sortimentu izvešana. Darba uzskaite un analīze | 4 | 3 | | | Kopā | 29 | 18 |
Piezīme. Kokmateriālu sortimenta iekraušanas un izkraušanas darbu pamatiemaņu apguvei nepieciešams vismaz 0,8 ha liels grunts laukums. Zemkopības ministrs M.Roze
12.pielikums Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.406 Programma mācību priekšmetam “Darba aizsardzība” visu kategoriju traktortehnikas vadītāju sagatavošanai Nr. p.k. | Tēma | Saturs | Stundu skaits | 1. | Darba aizsardzības likumdošanas pamati | Darba aizsardzības likums. Valsts politika darba aizsardzības jomā. Darba devēja un darbinieka pienākumi un tiesības. Garantijas, atvieglojumi un kompensācijas darba aizsardzības jomā. Atbildība par darba aizsardzības normatīvo aktu pārkāpšanu | 2 | 2. | Darba aizsardzības organizācija | Likums par Valsts darba inspekciju (VDI). VDI pakļautība, funkcijas, struktūra. Darba aizsardzības organizācija uzņēmumā. Arodbiedrību loma. Uzticības personu institūcija, funkcijas, tiesības un pienākumi | 2 | 3. | Ražošanas traumatisms | Psiholoģiskie un subjektīvie faktori, kas var izraisīt nelaimes gadījumus. Bīstamā zona, bīstama rīcība, nejaušības faktors. Cilvēka aizsardzība no iekļūšanas bīstamajā zonā. Bīstamas rīcības novēršana. Rīcība pēc nelaimes gadījuma. Darba devēja pienākumi | 2 | 4. | Instruktāža un apmācība | Instruktāžu nozīme bīstamas rīcības novēršanā. Instruktāžu iedalījums. Apmācība darba drošībā. Periodiskā apmācība un atestācija | 2 | 5. | Darba vides faktoru ietekme uz cilvēka organismu | Jēdziens par kaitīgiem darba vides faktoriem, to iedalījums. Kaitīgo faktoru ietekme uz cilvēka organismu, to radītās profesionālās slimības. Periodisko medicīnisko pārbaužu nozīme laicīgā arodslimību atklāšanā. Personiskās higiēnas nozīme. Aizsardzības līdzekļi pret kaitīgiem darba vides faktoriem. Kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi, to iedalījums. Atbildība, izmantojot aizsardzības līdzekļus. Citu faktoru ietekme uz strādājošo: indīgas vielas, kaitīgas vielas, putekļi, troksnis, vibrācijas, gaisa sastāvs, nepiemērots apgaismojums | 4 | 6. | Darba drošība | Darba drošības pamatprincipi mašīnu ekspluatācijā. Darba aprīkojums. Aizsargierīces. Noteikumi, ja ar iekārtām strādā vairāki cilvēki. Indīgas vielas, saindēšanās un noteikumi darbā ar tām | 4 | 7. | Elektrodrošības pamati | Raksturīgākās elektrotraumatiskās situācijas. Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organismu. Telpu klasifikācija pēc to elektrobīstamības. Soļa spriegums. Statiskā elektrība un aizsardzība pret to. Aizsargnullējums. Individuālie elektroaizsardzības līdzekļi. Aizsardzība pret zibeni | 2 | 8. | Ugunsdrošības pamati | Iemesli, kas izraisa ugunsgrēkus un sprādzienus. Degšanas nosacījumi. Ugunsdrošības profilakse. Ugunsdzēsības materiāli un līdzekļi. Dažādu produktu un elektroiekārtu dzēšanas īpatnības | 2 | | | Kopā: | 20 |
Zemkopības ministrs M.Roze
|
|
Saistītie dokumenti
-
Zaudējis spēku ar
-
Izdoti saskaņā ar
-
Latvijas standarti
|
