Koncepcija izstrādāta, lai uzlabotu cilvēku meklēšanas un glābšanas spējas Latvijā un tās teritoriālajos ūdeņos, izmantojot helikopterus.

Kārtību, kādā, iesaistot helikopterus cilvēku meklēšanā un glābšanā, sadarbojas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki un Valsts robežsardze, atbalstot Katastrofu medicīnas centru, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citas institūcijas, nosaka Operatīvās rīcības plāns cilvēku meklēšanai un glābšanai un savstarpējās sadarbības līgumi.

I. Risinājuma varianti

I variants (pašreizējā situācija) – dežūra postenī, kas atrodas Lielvārdes lidlaukā.

Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku rīcībā ir četri helikopteri Mi-8 MTV1. Pašlaik divi helikopteri nodrošina dežūras glābšanas darbu veikšanai, viens helikopters atrodas remontā, otrs tiek aprīkots pēc iegādes. Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku rīcībā ir arī trīs helikopteri Mi-2 (no tiem divi ir darba kārtībā), bet Valsts robežsardzes rīcībā ir viens helikopters AugustaBell-206. Ar Mi-8 MTV1 helikopteriem var veikt cilvēku meklēšanu un glābšanu gan uz ūdens, gan uz sauszemes, kā arī var nodrošināt vienlaicīgu vairāku cietušo pārvadāšanu (līdz 30 cilvēkiem). Ar Mi-2 un Augusta Bell-206 helikopteriem var veikt vizuālo meklēšanu dienā, kā arī pārvadāt viegli cietušos un nogādāt ārstu brigādes notikuma vietā.

Diennakts režīmā dežūru nodrošina divas apkalpes ar gatavības laiku 40 minūtes darba laikā un 1 stunda 30 minūtes brīvajā laikā. Spējas neatbilst prasībām sniegt palīdzību cietušajiem jūras negadījumos, jo palīdzības ierašanās laiks ievērojami pārsniedz cilvēka izdzīvošanas laiku, tam nokļūstot ūdenī.

Saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas prasībām patruļlidmašīnu lidojumu meklēšanas un glābšanas nodrošinājumam nepieciešams sasniegt 15 minūšu lidojuma gatavību. Helikoptera komandierim ir tiesības palielināt šo laiku, lai iegūtu pilnīgu informāciju par laikapstākļiem un rezerves lidlaukiem un pieņemtu lēmumu drošai lidojuma veikšanai. Ziemeļatlantijas līguma organizācijai nav vienotu prasību par helikopteru gatavības laiku izlidot glābšanas darbu veikšanai, bet katrai valstij ir savas nacionālās drošības prasības glābšanas jomā, kas nepārsniedz 15 minūšu lidojuma gatavību.

Lai minimāli nodrošinātu minēto prasību izpildi, helikopteru dežūras Latvijas teritorijā nepieciešams organizēt ne mazāk kā trijos posteņos:

1) Ventspils lidostā, kurā Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki nodrošina jūras teritorijas pārraudzību;

2) Lielvārdes lidlaukā, kurā Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki nodrošina jūras un sauszemes teritoriju pārraudzību;

3) Ludzas helikopteru lidlaukā, kurā Valsts robežsardze nodrošina sauszemes teritorijas – valsts Austrumu pierobežas – pārraudzību.

Tiek nodrošināts ierašanās laiks notikuma vietā pēc 30–45 minūtēm no izsaukuma saņemšanas brīža. Pašreizējās izmaksas I variantam ir 2000000 latu, kas sadalās šādi: 1400000 latu – stāvokļa uzlabošanai (helikopteru aprīkojums, angārs) un 600000 latu – sasniegtā stāvokļa uzturēšanai.

II variants– daļējs pārklājums ar ierašanās zonām 60 minūšu laikā– dežūra pirmajā postenī (Ventspilī) diennakts (24 stundu) gatavības režīmā. Pārējos divos posteņos dežūras tiek veiktas iespēju robežās darba laikā.

II variantam paredzētās izmaksas– 3680000 latu, kas sadalās šādi: 2780000 latu– vienreizējās izmaksas (nepieciešamās papildu tehnikas iegāde un personāla apmācība) un 900000 latu– ikgadējās uzturēšanas izmaksas (tehnikas apkope un personāla uzturēšana).

II variants sasniedzams divu gadu laikā.

III variants– pilns pārklājums ar ierašanās zonām 60 minūšu laikā – dežūras visos trijos posteņos diennakts (24 stundu) gatavības režīmā.

III variantā paredzētais pārklājums pilnīgi nosedz glābšanas atbildības rajonus jūrā un uz sauszemes, un ierašanās laiks glābšanas rajonā jebkurā valsts teritorijas daļā nepārsniedz 40 minūtes no izsaukuma saņemšanas brīža (vidējais rādītājs).

IIIvariantā dežūru nodrošināšanai Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēkiem ir nepieciešami seši helikopteri Mi-8MTV vai līdzvērtīgi (tajā skaitā četri helikopteri, kas aprīkoti ar optisko elektronisko sistēmu (FLIR)), kā arī 10 helikopteru Mi-8MTV apkalpes. Valsts robežsardze dežūru nodrošināšanai uztur četrus vieglos un vienu vidējās klases helikopteru.

III variantam paredzētās izmaksas– 10100000 latu, kas sadalās šādi: 7500000 latu – vienreizējās izmaksas (nepieciešamās papildu tehnikas iegāde un personāla apmācība) un 600000 latu – ikgadējās uzturēšanas izmaksas (tehnikas apkope un personāla uzturēšana).

III variants sasniedzams astoņu līdz 10 gadu laikā.

IV variants– daļējs pārklājums ar ierašanās zonām 30 minūšu laikā.

Lai sasniegtu daļēju pārklājumu ar ierašanās zonām 30 minūšu laikā, papildus iepriekšējā variantā plānotajiem helikopteru posteņiem nepieciešams izveidot vēl divus helikopteru posteņus (tajā skaitā Tukumā) bez infrastruktūras.

IV variantam paredzētās izmaksas– 16000000 latu, kas sadalās šādi: 10800000 latu– vienreizējās izmaksas (nepieciešamās papildu tehnikas iegāde un personāla apmācība) un 5200000 latu – ikgadējās uzturēšanas izmaksas (tehnikas apkope un personāla uzturēšana).

IV variants sasniedzams 15 gadu laikā.

V variants– pilns pārklājums ar ierašanās zonām 30 minūšu laikā.

Lai sasniegtu pārklājumu ar ierašanās zonām 30 minūšu laikā, papildus III variantā plānotajiem helikopteru posteņiem nepieciešams izveidot vēl trīs helikopteru posteņus (tajā skaitā divās vietās – Valmierā un Jēkabpilī – bez infrastruktūras).

V variantam paredzētās izmaksas – 19500000 latu, kas sadalās šādi: 14000000 latu – vienreizējās izmaksas (nepieciešamās papildu tehnikas iegāde un personāla apmācība) un 5500000 latu – ikgadējās uzturēšanas izmaksas (tehnikas apkope un personāla uzturēšana).

V variants sasniedzams 15 gadu laikā.

Aizsardzības ministrija atbalsta risinājuma III variantu. Lai to īstenotu, nepieciešams šāds aprīkojums:

1) seši helikopteri Mi-8MTV vai līdzvērtīgi (tajā skaitā četri helikopteri, kas aprīkoti ar optisko elektronisko sistēmu (FLIR));

2) 10 helikopteru Mi-8MTV apkalpes;

3) aprīkotas telpas personālam katrā postenī;

4) angārs (nojume) helikopteram katrā postenī.

Koncepcijas projektā ietverto variantu salīdzinošā tabula

II. Priekšlikumi par nepieciešamajiem pasākumiem

1. Aizsardzības ministrijai:

1.1. sadarbībā ar Satiksmes ministriju izveidot apvienotu jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru;

1.2. sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Satiksmes ministriju izveidot vienotu sakaru tīklu helikopteru sadarbībai ar atbalstāmajām institūcijām – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Katastrofu medicīnas centru un Valsts policiju – un apvienoto jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru;

1.3. attīstīt Lielvārdes lidlauku kā galveno glābšanas helikopteru bāzes vietu ar angāru helikopteru izvietošanai un apkopei, aprīkotām telpām personāla nakts dežūrām, vizuālo un instrumentālo navigācijas aprīkojumu lidojumu nodrošināšanai visu diennakti dažādos laikapstākļos;

1.4. uzsākt glābšanas helikopteru posteņa izveidi Ventspils lidlaukā ar aprīkotām telpām personāla diennakts dežūrām un angāru helikoptera izvietošanai;

1.5. sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju uzsākt mērķtiecīgu programmu aviācijas speciālistu sagatavošanai;

1.6. veikt Valsts robežsardzes helikopteru apkalpju apmācību meklēšanas un glābšanas darbu veikšanas un taktisko paņēmienu jomā, kā arī noteikt sadarbības kārtību starp Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku un Valsts robežsardzes helikopteru apkalpēm;

1.7. noslēgt ar Igaunijas Republiku starptautisku sadarbības līgumu par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumā (pašlaik ir noslēgti starptautiskie sadarbības līgumi ar Lietuvas Republiku un Zviedrijas Karalisti).

2. Vides ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Satiksmes ministriju izveidot valstī meteoroloģisko novērojumu tīklu, lai veiktu pilnvērtīgus laikapstākļu novērojumus lidojumu navigācijas nodrošināšanai un nodrošinātu šīs informācijas nepārtrauktu pieejamību helikopteru apkalpēm.

3. Satiksmes ministrijai:

3.1. attīstīt Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidlauku spējas, lai nodrošinātu instrumentālas pieejas un nosēšanās iespējas visu diennakti un izmantotu tos meklēšanas un glābšanas darbos, nodrošinot glābšanas helikopteru uzpildi ar degvielu;

3.2. sadarbībā ar Valsts zemes dienestu veikt liela augstuma objektu (sākot no 46 metru augstuma to atrašanās vietā) uzskaiti, uzturēt datu bāzi un publicēt datus izmantošanai lidojumu navigācijas drošībai, attēlot liela augstuma objektus lidojumu navigācijas kartēs, kā arī noteikt, ka liela augstuma režģu konstrukciju marķēšanu nepieciešams veikt, sākot no 30 metru augstuma to atrašanās vietā.

4. Veselības ministrijai sadarbībā ar attiecīgajām pašvaldībām un ārstniecības iestāžu vadītājiem apzināt iespējas izveidot helikopteru nosēšanās laukumus (vietas) pie reģionālajām daudzprofilu slimnīcām cietušo (saslimušo) ātrākai nogādāšanai ārstniecības iestādēs un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

Lai īstenotu minētos pasākumus, paredzēts, ka Aizsardzības ministrija izstrādās un līdz 2006.gada 31.martam iesniegs Ministru kabinetā attiecīgu rīcības plānu.

III. Prognoze sekām, ja problēmas netiks atrisinātas

1. Ja netiks izveidots apvienots jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs, tad netiks panākta efektīva glābšanas helikopteru koordinācija un vadība to izmantošanai aviācijas un jūras negadījumos, atbalstot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Katastrofu medicīnas centru un pārējās ieinteresētās institūcijas.

Apvienota jūras un aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra izveidošana ir mūsdienīga prasība, to veic vairākums Eiropas valstu, jo arī jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centros ir nepieciešami atbilstoši aviācijas speciālisti, kas var novērtēt helikopteru izmantošanas iespējas un koordinēt to lidojumus, ievērojot lidojumu drošības prasības.

2. Ja netiks izveidots meteoroloģisko novērojumu tīkls, tad ievērojami samazināsies palīdzības saņemšanas iespēja cietušajiem nelaimes gadījumos, ja lidojums jāveic nelabvēlīgos un mainīgos laikapstākļos.

Pilots nedrīkst uzsākt lidojumu, kamēr viņam nav pilnvērtīgas informācijas par to, ka laikapstākļi lidojuma maršrutā, plānotajā lidlaukā un rezerves lidlaukos atbilst drošai lidojumu veikšanai nepieciešamajiem meteoroloģiskajiem rādītājiem.

Lidojumu veikšana tiek ierobežota ar stabiliem laikapstākļiem, kad mākoņi nav zemāki par 150 m dienā (450 m naktī) un redzamība nav mazāka par 1500 m dienā (5000 m naktī).

3.Neveicot režģu konstrukciju (šķēršļu) marķēšanu, sākot jau no 30 m augstuma, ievērojami samazinās palīdzības saņemšanas iespēja cietušajiem nelaimes gadījumos, ja lidojums jāveic nelabvēlīgos laikapstākļos mazā augstumā (pat 15 m augstumā no virsmas) zem mākoņiem un sliktā redzamībā (atbilstoši Civilās aviācijas administrācijas 2002.gada 2.jūlijā apstiprināto Lidojumu noteikumu 4.1. un 4.6.apakšpunktam). Pilots nedrīkst veikt lidojumu šādos apstākļos, ja tam nav iespējams laikus ievērot šķēršļus un izvairīties no sadursmes ar tiem. Antenu masti bez marķējuma šādos apstākļos nav pamanāmi.

Lidojumu veikšana tiek ierobežota ar laikapstākļiem, kad mākoņi nav zemāki par 150 m dienā (200 m naktī) un redzamība nav mazāka par 1500 m dienā (3000 m naktī).

4. Nenodrošinot lidlauku spēju attīstību uzņemt gaisa kuģus jebkurā diennakts laikā un instrumentālos meteoroloģiskajos apstākļos (IMC), ievērojami samazinās palīdzības saņemšanas iespēja cietušajiem nelaimes gadījumos, ja lidojums jāveic nelabvēlīgos un mainīgos laikapstākļos.

Pilots nedrīkst uzsākt instrumentālu lidojumu, kamēr viņam nav pieejams nosēšanās un rezerves lidlauks ar nosēšanās veikšanai piemērotiem laikapstākļiem. Veicot lidojumu nelabvēlīgos un mainīgos laikapstākļos, pilotam vienmēr jābūt gatavam pāriet no vizuāla lidojuma uz instrumentālu, jo jebkurā laikā redzamība var kritiski samazināties un neļaut turpināt lidojumu vizuāli.

Vēlams sasniegt lidlauku spējas uzņemt gaisa kuģus ar lēmuma pieņemšanas augstumu (DH) 60 m. Minimālās pieņemamās lidlauka spējas, nodrošinot glābšanas darbus, atbilst DH, kas nav augstāks par 100 m.

Lidojumu veikšana tiek ierobežota ar stabiliem laikapstākļiem, kad mākoņi nav zemāki par 150 m dienā (450 m naktī) un redzamība nav mazāka par 1500 m dienā (5000 m naktī).

Neīstenojot minētos pasākumus, netiks uzlabotas cilvēku meklēšanas un glābšanas spējas Latvijā un tās teritoriālajos ūdeņos.

IV. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Aizsardzības ministrija reizi gadā līdz 1.aprīlim iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par koncepcijas īstenošanu.

Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Vides ministrija un Veselības ministrija atbilstoši kompetencei reizi gadā līdz 1.februārim iesniedz Aizsardzības ministrijā pārskatu par jautājumu risināšanu attiecīgajā jomā.