Cilvēkresursu attīstības pamatnostādnes veselības aprūpē nosaka valsts politiku veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanai ar kvalificētiem cilvēk­resursiem turpmākajiem 10 gadiem.

Ir nepieciešama ilglaicīga cilvēkresursu attīstības politika, lai noteiktu prioritātes cilvēkresursu attīstības jomā veselības aprūpē un turpinātu uz iedzīvotājiem orientētas, racionālas, efektīvas un kvalitatīvas veselības aprūpes nozares attīstību.

Galvenās problēmas, kas izriet no esošās cilvēkresursu situācijas analīzes veselības aprūpes nozarē, ir:

1. Ārstniecības personu (ārstu, māsu u.c.) skaits nav pietiekams, ārstniecī­bas personu novecošanās.

2. Cilvēkresursu izvietojums veselības aprūpes sistēmā ir nevienmērīgs.

3. Izglītības sistēma nenodrošina pieaugošās darba tirgus vajadzības un cilvēkresursu attīstību veselības aprūpes nozarē.

4. Zemais ārstniecības personu atalgojums un sociālo garantiju trūkums neveicina to piesaisti veselības aprūpes nozarei.

Piedāvātais risinājums

Lai sasniegtu politikas mērķi — nodrošināt ilglaicīgu cilvēkresursu attīstī­bu veselības aprūpes nozarē —, ir nepieciešams:

1. Veikt esošo un nepieciešamo cilvēkresursu situācijas analīzi veselības aprūpes nozarē un līdz 2015.gadam sagatavot izmaiņu prognozi, kas ir pamatā medicīnas izglītības attīstības programmas izveidei un cilvēkresursu piedāvā­juma un pieprasījuma noteikšanai veselības aprūpes nozarē.

2. Izstrādāt un apstiprināt gultu un pacientu skaita normatīvus uz vienu ārstu pa specialitātēm un profiliem stacionārās ārstniecības iestādēs.

3. Izstrādāt un apstiprināt gultu un pacientu skaita normatīvus uz vienu māsu stacionārās ārstniecības iestādēs.

4. Izstrādāt un apstiprināt amatu skaita minimālos normatīvus stacionārās ārstniecības iestādēs.

5. Izstrādāt vienotu tālākizglītības pārraudzības un koordinācijas modeli.

6. Izveidot darba samaksas sistēmu veselības aprūpē, kas veicina personā­la piesaisti, nosakot šādus vidējās darba samaksas pieauguma variantus:

6.1. risinājuma 1.variants — vienmērīga lēna pieauguma modelis. Vidējā darba samaksa ārstiem kļūst divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā 2010.gadā;

Vidējās darba samaksas pieaugumam nepieciešamais līdzekļu apjoms ir šāds:

6.2. risinājuma 2.variants — Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbi­nieku arodbiedrības piedāvātais darba samaksas pieauguma modelis ar mainītu atskaites punktu 2005.gadā. Vidējā darba samaksa 2.pusgadā ir nevis 237,5 lati, bet 245 lati. Vidējā darba samaksa ārstiem kļūst divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā 2006.gada otrajā pusē.

Vidējās darba samaksas pieaugumam nepieciešamais līdzekļu apjoms ir šāds:

Šī varianta īstenošanai nepieciešami papildu līdzekļi arī 2005.gadā 2,5 milj. latu apmērā;

6.3. risinājuma 3.variants — darba samaksas pieauguma modelis atbilsto­ši Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības ierosinā­jumam, nepalielinot 2005.gada rādītājus. Ārstu darba samaksa 2006.gada II pusgadā kļūst divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā (vidējā darba samaksa tautsaimniecībā izmantota kā aprēķinu rādītājs).

Vidējās darba samaksas pieaugumam nepieciešamais līdzekļu apjoms ir šāds:

Pēc būtības 3.variants ir arodbiedrības piedāvātais darba samaksas pie­auguma modelis (2.variants), tikai 2005.gada II pusgadā darba samaksa plānota, ņemot vērā finansējumu, kas apstiprināts likumā “Par valsts budžetu 2005.ga­dam” un sadalīts atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 30.marta rīkojumam Nr.194 “Par Veselības ministrijas budžeta programmā 30.00.00 “Krīzes pārvarēšana veselības aprūpes nozarē” paredzētās apropriācijas izlietojumu”;

6.4. risinājuma 4.variants — pakāpeniska pieauguma modelis. Darba samaksa tiek palielināta katru pusgadu, līdz 2007.gadā vidējā darba samaksa ārstiem kļūst divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā, pēc tam katru gadu neliels pieaugums.

Vidējās darba samaksas pieaugumam nepieciešamais līdzekļu apjoms ir šāds:

6.5. risinājuma 5.variants — vienmērīga vidēja pieauguma modelis. Vi­dējā darba samaksa ārstiem kļūst divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu tautsaimniecībā 2008.gadā, pēc tam pieaugums turpinās iepriekšējā tempā.

Vidējās darba samaksas pieaugumam nepieciešamais līdzekļu apjoms ir šāds:

7. Noteikt zemāko darba algas likmi normatīvajos aktos:

7.1. risinājuma 1.variants — zemākās darba algas likmes noteikšana ārst­niecības personām valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs;

7.2. risinājuma 2.variants — zemākās darba algas likmes noteikšana ārst­niecības personām ārstniecības iestādēs, kuras pilda valsts pasūtījumu veselības aprūpē;

7.3. risinājuma 3.variants — zemākās darba algas likmes noteikšana visām ārstniecības personām.

8. Izveidot sociālo garantiju un ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēmu veselības aprūpes nozarē, lai veicinātu darbaspēka piesaisti.

9. Lai īstenotu projektu, Veselības ministrija izdevumu segšanai plāno piesaistīt šādus līdzekļu avotus:

9.1. valsts budžeta dotāciju no vispārējiem ienākumiem;

9.2. pašvaldību budžetu dotācijas;

9.3. institūciju maksas pakalpojumus un citus pašu ieņēmumus.

10. Izveidot vienotu ārstniecības personu sertifikācijas sistēmu.