Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2006. gada 30. maija noteikumus Nr. 425 "Kārtība, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta".

Ministru kabineta noteikumi Nr.313

Rīgā 2005.gada 10.maijā (prot. Nr.28 2.§)

Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma piemērošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.panta trešo un piekto daļu, 5.panta pirmo daļu un 6.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1.iesniedz un izskata Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - likums) 4.panta ceturtajā daļā minēto personu ierosinājumus, kā arī noraida šos ierosinājumus;

1.2.noskaidro iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī nosaka valsts mantas turētāja maiņas kārtību;

1.3.attiecīgā ministrija dod atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, ņemot vērā mantas veidu un vērtību;

1.4.attiecīgais ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas (turpmāk - PHARE programma) līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

II. Valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma atsavināšana

2.Likuma 4.panta ceturtajā daļā norādītās personas valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu iesniedz valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - sabiedrība), bet pašvaldības nekustamā īpašu­ma atsavināšanas ierosinājumu - attiecīgajā pašvaldībā.

3.Valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu iesniedz rakstiski. Ierosinājumā norāda šādu informāciju:

3.1.ierosinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un pilsonību (fiziskai personai) vai juridiskās personas nosaukumu;

3.2.ierosinātāja adresi (dzīvesvietas vai juridisko);

3.3.ierosināšanas tiesisko pamatu atbilstoši likumam;

3.4.atsavināmā valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma adresi un apzīmējumu kadastrā.

4.Valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosināju­mam pievieno:

4.1.ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopiju (fiziskai personai) vai juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju;

4.2.ierosinātāja īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas un zemes robežu plānu;

4.3.Valsts zemes dienesta izziņu par ēku (būvju) saistību ar zemi; ja zemesgabals un ēkas (būves) zemesgrāmatā ierakstīti dažādos nodalījumos un pēc ierakstiem tajos nevar noteikt ēku (būvju) saistību ar zemi;

4.4.komercsabiedrības - izziņu no komercreģistra par tās dalībnieku sastāvu, norādot komercsabiedrības īpašnieka pilsonību un īpašniekam piederošo kapitāla daļu lielumu. Akciju sabiedrības (izņemot publiskās akciju sabiedrības) papildus iesniedz akcionāru sarakstu, kurā norādīta katra akcionāra pilsonība un piederošo akciju skaits.

5.Ja nekustamais īpašums nav atsavinātāja valdījumā vai turējumā, atsavināšanu veicošā institūcija pieprasa valsts vai pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības piekrišanu tās valdījumā vai turējumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanai.

6.Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav Finanšu ministrijas vai sabiedrības valdījumā vai turējumā, sabiedrība pieprasa no valsts nekustamā īpašuma valdītāja vai turētāja atsavināmā valsts nekustamā īpašuma tiesību apliecinošo dokumentu kopijas (zemesgrāmatas nostiprinājuma uzraksts vai zemesgrāmatu apliecība un zemes robežu plāns).

7.Sabiedrība vai pašvaldība izskata valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumus un mēneša laikā sniedz ierosinātājam rakstisku atbildi vai izsūta attiecīgo pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

8.Ja atsavināšanai ierosinātais nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, sabiedrība vai pašvaldība organizē atsavināmā nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās".

9.Likuma 4.panta ceturtajā daļā norādītās personas ierosinājumu par valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrība vai pašvaldība noraida, ja:

9.1.nekustamais īpašums atrodas vietās, kur atsavināšana aizliegta ar likumiem;

9.2.no atsavināšanas ierosinājumam pievienotajiem dokumentiem ir redzams, ka uz ierosinātāju neattiecas likuma 4.panta ceturtās daļas noteikumi;

9.3.likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" noteiktajā gadījumā nav saņemta attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja (priekšsēdētāja prombūtnes laikā - personas, kura aizvieto priekšsēdētāju) izziņa par piekrišanu zemesgabala atsavināšanai;

9.4.atsavināšanas ierosinātājs nav nostiprinājis zemesgrāmatā nekustamā īpašuma tiesības;

9.5.saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" atsavināmo nekustamo īpašumu nevar ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vai attiecīgās pašvaldības vārda;

9.6.zemesgrāmatā ir reģistrēta ierosinātāja vai atsavinātāja nekustamā īpašuma atsavināšanas aizlieguma atzīme, pamatojoties uz kuru var tikt apstrīdētas atsavināšanas ierosinātāja vai atsavinātāja īpašuma tiesības;

9.7.attiecīgi valsts vai pašvaldības nekustamais īpašums ir nepieciešams tai pašai vai citai valsts vai pašvaldības iestādei tās funkciju nodrošināšanai.

10.Lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei vai kapitālsabiedrībai, attiecīgā ministrija noteiktā kārtībā iesniedz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē valsts iestādes vai kapitālsabiedrības nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.

11.Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts iestādes vai kapitālsabiedrības funkciju nodrošināšanai, ieinteresētā valsts iestāde vai kapitālsabiedrība divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē par to ziņo ministrijai, kura Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, un mēneša laikā iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā priekšlikumus par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma nodošanu tās valdījumā vai turējumā, norādot, ka nekustamais īpašums nav atsavināms.

12.Valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām aptur, ja:

12.1.persona nav noslēgusi atsavināmā zemesgabala nomas līgumu vai atsavināmās ēkas dzīvojamo telpu īres līgumu;

12.2.personai ir nomas vai īres parāds vai ir nodokļu maksājumu parāds, kas attiecas uz atsavināmo nekustamo īpašumu.

13.Pēc šo noteikumu 12.punktā minēto trūkumu novēršanas valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu pārdod likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām.

14.Ja mainās valsts nekustamā īpašuma turētājs, nav nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums par nekustamā īpašuma pārreģistrēšanu zemesgrāmatā, ja šo nekustamo īpašumu saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", likumu "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un likumu "Par ostām" var ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā un ja pārreģistrēšanai zemesgrāmatā piekrīt ieinteresētā ministrija. Ja valsts nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tad, mainoties valsts nekustamā īpašuma turētājam, nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums.

III. Valsts kustamās mantas atsavināšana

15.Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, var dot attiecīgā ministrija, ja:

15.1.atsavināmā valsts kustamā manta nav militāra rakstura valsts kustamā manta;

15.2.atsavināmās valsts kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem nepārsniedz 500 latu.

16.Lai noskaidrotu valsts un pašvaldību iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzīgās valsts kustamās mantas, ministrija iesniedz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ministrijas, tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības sagatavoto informāciju par atsavināšanai paredzēto valsts kustamo mantu.

17.Divu nedēļu laikā pēc attiecīgā jautājuma izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē valsts vai pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, kurām attiecīgā manta ir nepieciešama funkciju nodrošināšanai, piesakās valsts kustamās mantas atsavināšanas ierosinātājam. Mantu ar nodošanas aktu nodod bez atlīdzības tai valsts vai pašvaldības iestādei vai kapitālsabiedrībai, kura pirmā to ir pieprasījusi. Ja divu nedēļu laikā nepiesakās neviena valsts vai pašvaldības iestāde vai kapitālsabiedrība, tālākā mantas atsavināšana notiek saskaņā ar likumu.

18.Ja vairākas valsts vai pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības mantu pieprasa vienlaikus (vienā datumā), to nodod tai iestādei vai kapitālsabiedrībai, kurai tā nepieciešama tiešo funkciju īstenošanai. Ja mantu vienlaikus (vienā datumā) pieprasa vairākas valsts vai pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības tiešo funkciju īstenošanai, jautājumu par mantas nodošanu atrisina, rīkojot izlozi.

19.Valsts kustamās mantas turētāja maiņu noformē ar nodošanas aktu.

20.Valsts kustamās mantas nodošanas aktu apstiprina tā amatpersona, kas ir devusi atļauju atsavināt valsts kustamo mantu.

IV. No Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūtā nekustamā īpašuma vai kustamās mantas atsavināšana

21.Nacionālā atbildīgā amatpersona vai vecākā nozares amatpersona iesniedz atsavināšanas ierosinājumu attiecīgā projekta nozares ministram. Nozares ministrs dod atļauju atsavināt no PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

22.Atsavināšanas ierosinājumam pievieno Finanšu memorandu par projekta finansēšanu (kopiju), līgumu (kopiju) un aktu par nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nodošanu ekspluatācijā (kopiju).

23.Attiecīgā projekta nozares ministrs mēneša laikā izskata nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumus un sniedz nacionālajai atbildīgajai amatpersonai vai vecākajai nozares amatpersonai rakstisku atbildi. Atbildes kopiju nosūta projekta gala saņēmējam.

24.No PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu nodod ar nodošanas aktu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

25.Attiecīgā projekta nozares ministrs mēneša laikā izskata kustamās mantas atsavināšanas ierosinājumus un sniedz nacionālajai atbildīgajai amatpersonai vai vecākajai nozares amatpersonai rakstisku atbildi. Atbildes kopiju nosūta projekta gala saņēmējam.

26.No PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu nodod ar nodošanas aktu projekta gala (atbalsta) saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 14.maiju. 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 313Pieņemts: 10.05.2005.Stājas spēkā: 14.05.2005.Zaudē spēku: 03.06.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 76, 13.05.2005.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
108012
14.05.2005
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva