Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7) nosaka valsts apdraudējuma veidam, intensitātei un raksturam atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības pakāpi."

2. Papildināt likumu ar 15.² pantu šādā redakcijā:

"15.² pants. Informācijas analīzes die­nesta amatpersonas

(1) Uz Informācijas analīzes dienesta amatpersonām attiecas Valsts drošības iestāžu likumā noteiktie valsts drošības iestāžu amatpersonu dienesta nosacījumi, tiesību ierobežojumi, atbildība, sociālās garantijas un informācijas aizsargāšanas noteikumi.

(2) Informācijas analīzes dienesta amatpersonu darba samaksu nosaka Ministru kabinets."

3. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

"22. pants. Valsts apdraudējums

(1) Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, tā intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma nosaka atbilstošu nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību, kā arī likumā noteiktajā kārtībā var izsludināt ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli.

(2) Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējā gatavība ir valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju gatavība attiecīgā valsts apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas pasākumu kopuma īstenošanai. Nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību nosaka uz laiku, kas nepieciešams, lai novērstu iespējamo valsts apdraudējumu vai pārvarētu valsts apdraudējumu un veiktu tā seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

(3) Ārkārtējo situāciju izsludina dabas katastrofu vai avāriju, epidēmiju, epizootiju, epifitotiju, sabiedrisko nekārtību, terorisma un bruņota konflikta gadījumos, ja būtiski apdraudēta sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība.

(4) Izņēmuma stāvokli izsludina, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai ja valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu.

(5) Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas."

4. 23.pantā:

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministrijas prognozē to kompetencē esošo nozaru apdraudējumus un plāno apdraudējumu novēršanu, pārvarēšanu un iespējamo seku likvidēšanu. Nozaru apdraudējumu prognozi un to novēršanas, pārvarēšanas un iespējamo seku likvidēšanas plānus ministrijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Krīzes vadības padomei - izvērtēšanai un izmantošanai padomes darbā.

(3) Valsts apdraudējuma gadījumā apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.";

izslēgt ceturto daļu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Pēc Krīzes vadības padomes priekšlikuma Ministru kabinets var noteikt attiecīgās pakāpes nacionālās drošības sistēmas ārkārtējo gatavību."

5. Papildināt likumu ar 23.¹, 23.², 23.³ un 23.⁴pantu šādā redakcijā:

"23.¹ pants. Krīzes vadības padome

(1) Valsts apdraudējuma gadījumā Krīzes vadības padome koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

(2) Krīzes vadības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

23.² pants. Krīzes vadības padomes sastāvs

(1) Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents.

(2) Krīzes vadības padomes locekļi ir:

1) aizsardzības ministrs;

2) ārlietu ministrs;

3) ekonomikas ministrs;

4) finanšu ministrs;

5) iekšlietu ministrs;

6) tieslietu ministrs;

7) veselības ministrs.

(3) Uz Krīzes vadības padomes sēdi ar padomdevēja tiesībām var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus un citas valsts amatpersonas.

23.³ pants. Krīzes vadības padomes kompetence

Krīzes vadības padome:

1) koordinē valsts apdraudējuma pārvarēšanas operatīvo vadību;

2) koordinē valsts pārvaldes institūciju valsts apdraudējuma novēršanas plānu izstrādi;

3) sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetam priekšlikumus par nacionālās drošības sistēmas ārkārtējās gatavības noteikšanu;

4) valsts apdraudējuma gadījumā koordinē politisko lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi valsts pārvaldes institūcijās.

23.⁴ pants. Krīzes vadības padomes sekretariāts

(1) Krīzes vadības padomes darbu nodrošina Krīzes vadības padomes sekretariāts.

(2) Krīzes vadības padomes sekretariāts nodrošina atbildīgo institūciju sistemātisku, mērķtiecīgu un pastāvīgu sadarbību un atbalsta sniegšanu Krīzes vadības padomei savas kompetences ietvaros šādos jautājumos:

1) priekšlikumu sagatavošana Krīzes vadības padomei par krīzes vadības sistēmas attīstību un pilnveidošanu;

2) iespējamo valsts apdraudējumu novēršanas vienotu un saskaņotu valsts pārvaldes institūciju plānu izstrādāšanas pastāvīga koordinēšana;

3) valsts apdraudējumu novēršanas operatīvās plānošanas un vadības koordinācija, tās izpildes rezultātu apkopošana un analīze;

4) krīzes vadības sistēmas stratēģiska līmeņa mācību plānošana, koordinēšana un vadīšana."

6. Izteikt 24.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) sasauc Saeimu lēmuma pieņemšanai par kara pasludināšanu un uzsākšanu;".

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.24 "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 7.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 21.aprīlī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2005.gada 11.maijā