1. Eiroatlantisko lietu padome (turpmāk — padome) ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt Latvijas valsts pārvaldes iestāžu darbību Eiropas drošības un aizsardzības politikas jomā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

2. Padomes galvenās funkcijas ir veicināt valsts institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas darbību Eiropas drošības un aizsardzības politikas jomā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

3. Padomes uzdevums ir Latvijas drošības un aizsardzības politikas izstrāde un koordinācija atbilstoši Eiropas drošības un aizsardzības politikai un militāri politisko jautājumu risināšanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

4. Padome atbilstoši kompetencei ir tiesīga saņemt no valsts institūcijām tās darbam nepieciešamo informāciju, kā arī ierosināt normatīvo aktu izstrādi, kuri nepieciešami sekmīgai Latvijas darbībai Eiropas drošības un aizsardzības politikas jomā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā.

5. Padomes sastāvā ir Ministru prezidents, aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs un satiksmes ministrs.

6. Padomi vada padomes priekšsēdētājs — Ministru prezidents. Viņa prombūtnes laikā padomes priekšsēdētāja funkcijas pilda aizsardzības ministrs.

7. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz trīs padomes locekļi.

8. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs un Satversmes aizsardzības biroja direktors. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var pieaicināt arī citas amatpersonas un ekspertus.

(MK 13.12.2005. noteikumu Nr.933 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.39)

9. Padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī. Padomes priekšsēdētājs ir tiesīgs sasaukt padomes ārkārtas sēdi.

10. Padomes priekšsēdētājs vai padomes loceklis ir tiesīgs ierosināt jebkura padomes kompetencē esoša jautājuma iekļaušanu padomes sēdes darba kārtībā.

11. Padomes priekšsēdētājs:

11.1. apstiprina padomes sēdes darba kārtību;

11.2. sasauc un vada padomes sēdes;

11.3. paraksta padomes sēdes protokolu.

12. Padomes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalsojuši visi klātesošie padomes locekļi.

13. Ja padomes sēdē netiek panākta vienošanās par kādu jautājumu, to noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

14. Padomes sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus, sēdes dalībniekus un personas, kas uzstājušās par attiecīgo jautājumu, kā arī pieņemtos lēmumus.

15. Padomes sēdes organizē padomes sekretariāts (turpmāk — sekretariāts).

16. Sekretariāta funkcijas pilda Aizsardzības ministrija.

17. Sekretariāts sagatavo, apkopo un nosūta padomes locekļiem padomes sēžu dokumentus.

18. Priekšlikumus par padomes darba kārtību padomes locekļi iesniedz sekretariātā ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms padomes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms padomes ārkārtas sēdes.

19. Sekretariāts ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms padomes ārkārtas sēdes sagatavo un iesniedz apstiprināšanai padomes priekšsēdētājam padomes sēdes darba kārtību.

20. Padomē apspriežamos dokumentus nodod sekretariātā nosūtīšanai padomes locekļiem ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms padomes kārtējās sēdes un ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms padomes ārkārtas sēdes.

21. Padomes locekļi ir atbildīgi par to, lai materiāli, kas saistīti ar padomes sēdē izskatāmo jautājumu, tiktu iesniegti sekretariātā noteiktajā termiņā.

22. Sekretariāts triju darbdienu laikā pēc padomes sēdes nosūta padomes locekļiem padomes sēdes protokola projektu. Protokols tiek uzskatīts par saskaņotu, ja piecu darbdienu laikā no padomes locekļiem nav saņemti rakstiski iebildumi.

23. Ja padomes loceklis norīko personu piedalīties padomes sēdē, viņš ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms attiecīgās sēdes informē par to sekretariātu.

24. Ja padomes sēdē izskata jautājumus, kas satur valsts noslēpumu, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, attiecīgo jautājumu izskatīšanā padomes sēdē piedalās tikai personas, kurām ir attiecīgas kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai.

25. Padomes locekļi norīko personas Vecāko amatpersonu komitejā eiroatlantisko lietu jautājumos (turpmāk — komiteja). Komitejas sastāvu apstiprina padomes priekšsēdētājs. Komitejas darbu vada komitejas priekšsēdētājs — Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs.

26. Komiteja atbilstoši kompetencei ir tiesīga pieprasīt no valsts institūcijām tās darbam nepieciešamo informāciju, iesniegt priekšlikumus par padomes sēžu darba kārtību, izskatīt padomes kompetencē esošos jautājumus pirms to izskatīšanas padomes sēdē, kā arī veikt citus uzdevumus, ko noteikusi padome.

27. Komitejas sēdes sasauc komitejas priekšsēdētājs.

28. Sekretariāts ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms komitejas sēdes sagatavo un iesniedz apstiprināšanai komitejas priekšsēdētājam komitejas sēdes darba kārtību.

29. Sekretariāts sagatavo, apkopo un nosūta komitejas locekļiem komitejas sēžu dokumentus.

30. Priekšlikumus par komitejas darba kārtību komitejas locekļi iesniedz sekretariātā ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komitejas sēdes.

31. Komitejā apspriežamos dokumentus nodod sekretariātā nosūtīšanai komitejas locekļiem ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms komitejas sēdes.

32. Komitejas locekļi ir atbildīgi par to, lai materiāli, kas saistīti ar padomes sēdē izskatāmo jautājumu, tiktu iesniegti sekretariātā noteiktajā termiņā.

33. Sekretariāts triju darbdienu laikā pēc komitejas sēdes nosūta komitejas locekļiem sēdes protokola projektu. Protokols tiek uzskatīts par saskaņotu, ja piecu darbdienu laikā no komitejas locekļiem nav saņemti rakstiski iebildumi.

34. Ja komitejas loceklis norīko personu piedalīties komitejas sēdē, viņš ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms attiecīgās sēdes informē par to sekretariātu.

35. Ja komitejas sēdē izskata jautājumus, kas satur valsts noslēpumu, Ziemeļ­atlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, attiecīgo jautājumu izskatīšanā komitejas sēdē piedalās tikai personas, kurām ir attiecīgas kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificētajai informācijai.

36. Komiteja var pieņemt lēmumu, nesasaucot komitejas sēdi, tādas procedūras ietvaros, kad lēmums tiek uzskatīts par apstiprinātu, beidzoties noteiktajam atbildes sniegšanas termiņam, ja pret lēmuma projektu neiebilst neviens komitejas loceklis (turpmāk – procedūra).

(MK 10.03.2009. noteikumu Nr.223 redakcijā)

37. Lēmumu par jautājuma izskatīšanu procedūras ietvaros pieņem un procedūras ilgumu nosaka komitejas priekšsēdētājs.

(MK 10.03.2009. noteikumu Nr.223 redakcijā)

38. Ja procedūras ietvaros komitejas priekšsēdētāja noteiktajā laikā neviens no komitejas locekļiem neiesniedz rakstiskus iebildumus, lēmums tiek uzskatīts par apstiprinātu, un komitejas priekšsēdētājs to paraksta.

(MK 10.03.2009. noteikumu Nr.223 redakcijā)

39. Ja procedūras ietvaros komitejas priekšsēdētāja noteiktajā laikā kaut viens komitejas loceklis ir iesniedzis rakstiskus iebildumus, jautājums tiek virzīts izskatīšanai komitejas sēdē.

(MK 10.03.2009. noteikumu Nr.223 redakcijā)