1. Noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdznie­cības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kultūraugiem, kā arī institūciju, kas kontrolē šo sēklu ievešanu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2. Valsts augu aizsardzības dienests, īstenojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmu prasības:

2.1. iesniedz iekļaušanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organi­zācijas (OECD) šķirņu sarakstā tikai tās šķirnes, kuras ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

2.2. sniedz informāciju par šķirņu uzturētājiem;

2.3. sadarbojas ar šķirņu uzturētājiem;

2.4. slēdz rakstisku vienošanos ar citu valstu pilnvarotajām iestādēm par sēklu pavairošanu saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) shēmām attiecībā uz šķirņu sertifikāciju sēklu apritei starptautiskajā tirgū;

2.5. piegādā Latvijas oriģinālo šķirņu sēklu paraugus pavairojamām šķirnēm kontrollauciņu apsēšanai ar autentiskām šķirnes sēklām;

2.6. piegādā oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus, hibrīdām šķirnēm - arī vecākaugu komponentu aprakstus;

2.7. atzīst pavairotās sēklas identitāti.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

3. (Svītrots ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758.)

4. Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības jomā var apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesniedzot rakstisku iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienesta direktoram.

5. Sēklas iedala šādās kategorijās:

5.1. izlases sēklas (IS);

5.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

5.3. bāzes sēklas (B);

5.4. sertificētas sēklas (C);

5.5. komercsēklas (K).

6. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst šīs sēklas, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu. Pēc selekcionāra vai šķirnes uzturētāja iniciatīvas var veikt izlases (IS) sēklu sertifikāciju, lai noteiktu to faktisko kvalitāti.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

7. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

7.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

7.2. paredzētas, lai ražotu bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kate­gorijas sēklas;

7.3. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām (B) vai saskaņā ar speciālu norādi - pirmsbāzes sēklām (PB);

7.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

8. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

8.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);

8.2. audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto šķirnes uzturēšanas praksi;

8.3. paredzētas, lai ražotu sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklas;

8.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām (B) noteiktajām prasībām;

8.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

9. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

9.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (B) (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra, - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes - arī no augstākas kategorijas sēklām);

9.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklām;

9.3. nav paredzētas sēklu ražošanai, bet citiem mērķiem (piemēram, pārtikai, lopbarībai, zālienam);

9.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

10. Sertificētām lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), vīķu (Vicia spp.) un sējas lucernas (Medicago sativa) sēklām (C) ir divas paaudzes:

10.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁);

10.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂).

11. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁) (lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas) ir sēklas, kas:

11.1. izaudzētas no bāzes sēklām (B) (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra, - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes - arī no augstākas kategorijas sēklām);

11.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C) vai saskaņā ar speciālu norādi - pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁);

11.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu (C₂) ražošanai vai citiem nolūkiem (piemēram, pārtikai, lopbarībai, zālienam);

11.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

12. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂) (lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas) ir sēklas, kas:

12.1. izaudzētas no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) (pēc selekcionāra vai šķirnes pārstāvja vēlmes, ja nav selekcionāra, - pēc šķirnes uzturētāja vēlmes - arī no augstākas kategorijas sēklām);

12.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C) vai saskaņā ar speciālu norādi - otrās paaudzes sertificētām sēklām (C₂);

12.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

12.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

13. Komercsēklas (K) ir sēklas, kuras:

13.1. ir iespējams identificēt kā sugai piederīgas sēklas;

13.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas komercsēklām (K);

13.3. visā sēklu sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienes­ta kontrolē.

14. Komercsēklas (K) var būt šādām lopbarības augu sugām:

14.1. maura skarenei (Poa annua L.);

14.2. miežabrālim (Phalaris arudinacea L.);

14.3. sējas esparsetei (Onobrychis viciifolia Scop.);

14.4. austrumu galegai (Galega orientalis Lam.);

14.5. baltajam amoliņam (Melilotus albus L.).

15. Sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu vai šķirņu, vai kategoriju lopbarības augu sēklas, ja tas nodrošina, lai dažādu sugu vai šķirņu, vai kategoriju sēklas nesajauktos.

16. Sēklaudzētājs raksta lauku vēsturi, norādot lauku izvietojuma shēmu, informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

17. Lai saglabātu šķirnes tīrību un novērstu slimību un kaitēkļu izplatīšanos, lopbarības augu sugu un šķirņu sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc priekšaugiem, kuri nodrošina šķirņu un sugu nesajaukšanos. Atkārtota lopbarības augu sēklaudzēšana vienā un tajā pašā laukā pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, trīs gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēsturē.

17.¹ Ja nav ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, triju gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām, par lopbarības augu sēklaudzēšanas sējumu priekšaugiem nedrīkst izmantot:

17.¹ 1. to pašu sugu (izņemot to pašu šķirni, tādu pašu vai augstāku kategoriju);

17.¹ 2. grūti nošķirojamos kultūraugus saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

17.¹ 3. dabīgos zālājus vai zālājus, kurus paredzēts izmantot citiem mērķiem (piemēram, ganībām).

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

18. Ja sēklaudzētājam pieder gan bioloģiskās lauksaimniecības saimnie­cība (vai tās daļa), gan saimniecība (vai tās daļa), kurā ražo konvencionālās lauksaimniecības lopbarības augu sugu sēklas, tad bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībā drīkst iegūt tās pašas šķirnes sēklas, kādas iegūst konvencionālās lauksaimniecības saimniecībā (vai tās daļā), ja:

18.1. ir izpildītas Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulas (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (turpmāk - Padomes regula Nr. 2092/91) prasības;

18.2. sēklaudzētājs kārtējā gadā Padomes regulas Nr. 2092/91 III pielikuma vispārīgo noteikumu 1. un 3.punktā minēto deklarāciju iesniedz normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību noteiktajā kontroles institūcijā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

19. Minimālais attālums starp svešapputes lopbarības augu vienas sugas šķirnēm vai vienas kategorijas sēklām sēklaudzēšanas laukos ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

20. Ja nav ievērots minimālais attālums, Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors (turpmāk - inspektors) brīdina sēklaudzētāju par nepieciešamību ievērot minimālo attālumu. Sēklaudzētājs atkārtoti piesaka lauku apskati pēc tam, kad minimālais attālums ir nodrošināts.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

21. Ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

22. Ja lauku apskatē konstatēts, ka minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, inspektors pārliecinās, ka platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi, izdara par to ierakstu lauku apskates protokolā un izsniedz protokolu sēklaudzētājam.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

23. Prasību par minimālo attālumu starp vienas sugas vai šķirnes un vienas kategorijas lopbarības augu sēklaudzēšanas laukiem neņem vērā, ja ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret nevēlamu sveš­apputi.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

24. Lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum) un vīķu (Vicia spp.) šķirnēm minimālais attālums starp citu sugu sējumiem vai tās pašas sugas un tās pašas šķirnes citu kategoriju sējumiem ir tāds, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

25. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauka vispārējo stāvokli un to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī noteiktu sugas un šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajām prasībām, inspektors veic lauka apskati.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

26. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā sēklaudzēšanas lauku apskates iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

27. Ja lauku apskates iesniegumu iesniedz pēc šo noteikumu 26.punktā minētā termiņa, iesniegumam pievieno rakstisku informāciju par termiņa neievērošanas iemesliem.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

28. Pieņemot lauku apskates iesniegumu, inspektors:

28.1. pārbauda, vai lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteiku­mu 4.pielikumā minētā informācija;

28.2. novērtē, vai pieteiktajai šķirnei drīkst veikt lauku apskati;

28.3. pārbauda, vai sēklaudzētājam ir reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

29. Lauku apskati veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors.

30. Pirms lauka apskates inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēsturē.

31. Izsētās sēklas kvalitāti apliecina:

31.1. Latvijā sertificētajai sēklai - sēklas materiāla iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" (ja sēkla paredzēta tirdzniecībai) un sēklas sertifikāts;

31.2. izsētajai izlases sēklai, ko šķirnes uzturētājs izsējis tālākai pavairošanai, - selekcionāra pilnvarojums un šķirnes uzturēšanas shēmas;

31.3. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētajai sēklai - sēklas materiāla iesaiņojuma oficiālā etiķete ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

31.4. valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, sertificētajām sēklām - Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sertifikāts un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikāts un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

31.¹ Ja lauku apskates iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 4.pielikumā minētā informācija vai nav uzrādīti šo noteikumu 31.punktā minētie dokumenti, vai nav reģistrēta licence par attiecīgās aizsargātās šķirnes izmantošanas tiesībām, inspektors triju darbdienu laikā par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības un termiņu trūkumu novēršanai.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

32. Inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati un sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates, par to triju darbdienu laikā rakstiski informējot sēklaudzētāju, ja:

32.1. šo noteikumu 31.¹ punktā minētie trūkumi netiek novērsti noteiktajā termiņā;

32.2. nav izsētās sēklas kvalitāti apliecinošo dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 31.punktā minētajiem nosacījumiem;

32.3. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 17.¹ punktā minēto nosacījumu pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

32.4. nav lauku vēstures;

32.5. lauku apskates iesniegums iesniegts pēc šo noteikumu 26.punktā minētā termiņa un augi ir sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33. Lauka apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu fenoloģiskās attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās pazīmes, kā arī iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus:

33.1. stiebrzālēm lauka apskati ieteicams veikt masveida skarošanas vai vārpošanas laikā;

33.2. tauriņziežiem lauka apskati ieteicams veikt masveida ziedēšanas laikā;

33.3. eļļas rutkiem un facēlijai lauka apskati ieteicams veikt tad, kad aizmetušās apakšējās pākstis;

33.4. lopbarības kāļiem un lopbarības kāpostiem lauka apskati veic divas reizes:

33.4.1. pirmo reizi - pirmajā veģetācijas gadā pirms novākšanas, kad augi sasnieguši tehnisko gatavību;

33.4.2. otro reizi - otrajā veģetācijas gadā pirms ziedēšanas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.¹ Lauka apskašu laiku un skaitu katrā konkrētajā gadījumā nosaka inspektors. Inficēto augu daudzumu var vērtēt atsevišķā lauku apskates reizē.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.² Sākot lauka apskati, inspektors pārbauda minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem, apejot laukam pa perimetru, un:

33.² 1. ja nav ievēroti šo noteikuma 3.pielikumā minētie minimālie attālumi, brīdina par to nepieciešamību un var ieteikt sēklaudzētājam izpļaut attiecīgās platības. Sēklaudzētājs atkārtoti var pieteikt lauka apskati pēc minimālo attālumu nodrošināšanas;

33.² 2. ja minimālo attālumu nav iespējams nodrošināt, platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, atzīst par sēklaudzēšanai neizmanto­jamām;

33.² 3. sagatavo lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu (turpmāk - lauku apskates protokols) saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu, pārliecinās, ka platības, kas atrodas tuvāk par minimālo attālumu, ir novāktas atsevišķi, izdara par to ierakstu lauku apskates protokolā un izsniedz protokolu sēklaudzētājam.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.³ Lauku apskates laikā inspektors pārliecinās par sējumā esošās šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, inspektors sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.⁴ Lauku apskates laikā inspektors nosaka:

33.⁴ 1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos:

33.⁴ 1.1. sējuma biezību (augu skaitu uz 1 ha);

33.⁴ 1.2. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

33.⁴ 2. lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos - šķirnei neatbilstošo augu skaitu, raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

33.⁴ 3. pārējo lopbarības augu sējumos:

33.⁴ 3.1. šķirnei neatbilstošo augu skaitu uz 200 m², raksturojot to pazīmes atbilstoši oficiālajam šķirnes aprakstam;

33.⁴ 3.2. citu grūti nošķirojamo augu skaitu uz 200 m²;

33.⁴ 3.3. citu aireņu sugu, ieskaitot auzeņ­aireni, klātbūtni airenēs.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.⁵ Laukā, kura lielums nepārsniedz 10 ha, lauka apskati veic vismaz 10 vietās, apskatot 1 x 20 m lielus taisnstūrus (20 m²) sējumam raksturīgās vietās perpendikulāri sējas virzienam. Uz katriem nākamajiem 5 ha (sējas zirņiem un lauka pupām) vai 2 ha (citiem tauriņziežiem un stiebrzālēm) izvērtējamo lauciņu skaitu palielina par vienu, bet ne vairāk kā līdz 20.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.⁶ Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos lauka apskatē inspektors novērtē lauka lielumam atbilstošu paraugrindu skaitu. Ja lauka lielums ir:

33.⁶ 1. līdz 5 ha, apskatāmo paraugrindu skaits ir 20;

33.⁶ 2. no 5 līdz 10 ha, apskatāmo paraugrindu skaits ir 30;

33.⁶ 3. no 10 līdz 20 ha, apskatāmo paraugrindu skaits ir 40;

33.⁶ 4. vairāk par 20 ha, apskatāmo paraugrindu skaits ir 50.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.⁷ Lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos lauka apskatē inspektors katrā paraugrindā pēc kārtas novērtē 50 augus. Minimālais apskatāmo augu skaits laukā ir 1000. Ja sēklaudzēšanas laukā ir mazāk augu ne­kā noteiktais minimālais daudzums, apskata visus augus laukā. Lauku apskates rezultātus aprēķina no faktiski apskatīto augu skaita.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.⁸ Sējumi (stādījumi) neatbilst šķirnes tīrības prasībām šādos gadījumos:

33.⁸ 1. sējas zirņu un lauka pupu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² atkarībā no augu skaita uz 1 ha ir vienāds ar šo noteikumu 5.¹ pielikumā minēto skaitu vai lielāks par to;

33.⁸ 2. lopbarības kāļu un lopbarības kāpostu sēklaudzēšanas laukos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² ir lielāks par šo noteikumu 2.pielikumā minēto skaitu;

33.⁸ 3. pārējo lopbarības augu sējumos šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² nedrīkst būt lielāks par šo noteikumu 5.² pielikumā minēto skaitu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

33.⁹ Lauku apskatē grūti nošķirojamo kultūraugu skaitu izsaka ar augu skaitu uz platības vienību, līdz ar to šķirnei neatbilstošo augu skaits uz 200 m² nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 5.³ pielikumā minēto skaitu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

34. Lopbarības sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) klātbūtne.

35. Tauriņziežu izlases, pirmsbāzes un bāzes sēklu laukos nav pieļaujama amoliņa (Melilotus spp.) klātbūtne.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

36. Ja sēklaudzēšanas laukā konstatē vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis) vai Ludovika auzas (Avena ludoviciana) vai tauriņziežu izlases, pirmsbāzes un bāzes sēklu laukā amoliņu (Melilotus spp.), inspektors var rakstiski dot norādījumu sēkl­audzē­tājam tos izravēt vai atsevišķu lauka daļu ar minēto augu kolonijām novākt atsevišķi. Pēc norādījuma izpildes termiņa beigām, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates lauka apskati veic atkārtoti.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

37. Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ņemot vērā šajos noteikumos paredzēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību, vai atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās apskates.

38. Ja lauka apskatē konstatēts, ka sējums atbilst šo noteikumu prasībām, inspektors pieņem lēmumu par tā atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

39. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī sugas un šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

40. Pēc pēdējās lauka apskates, pamatojoties uz lauka apskates rezultātiem, inspektors triju darbdienu laikā pieņem lēmumu par šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai un sagatavo lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu divos eksemplāros (5.pielikums).

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

41. Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokola pirmo eksemplāru izsniedz sēklaudzētājam, otrais eksemplārs paliek Valsts augu aizsardzības dienestā.

42. Lopbarības augu sēklaudzēšanas lauka apskates protokolu izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklaudzēšanas lauka apskate.

43. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētā persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par vidējā sēklu parauga noņemšanu, analīžu veikšanu un etiķešu izgatavošanu (6.pielikums).

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

44. Sēklu paraugus noņem inspektors, kurš ir ieguvis Valsts augu aizsardzības dienesta sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) sēklu paraugu noņēmēja kvalifikāciju.

44.¹ Lai novērtētu sēklu kvalitāti sertifikācijai vai komercsēklu pārbaudei, inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās viendabīgās sēklu partijas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

44.² Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

44.² 1. atšķirīgs sēklu partijas saiņojums;

44.² 2. dažādi saiņojuma lielumi sēklu partijā;

44.² 3. atšķirīgi marķējumi un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

44.² 4. dažādu veidu zīmogojumi;

44.² 5. dažādu veidu sēklu apstrāde sai­ņojumos;

44.² 6. sēklu vizuālās atšķirības dažādos saiņojumos;

44.² 7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos saiņojumos.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

44.³ Ja konstatē kādu no šo noteikumu 44.² punktā minētajiem gadīju­miem, inspektors veic sēklu partijas neviendabīguma analīzi attiecībā uz tīrību, dīgtspēju un citu augu sēklu saturu atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem (tie elektroniskā veidā atrodami Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā internetā). Sēklu paraugus ņem tikai pēc neviendabīguma analīzes rezultātu saņemšanas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

45. Ja, veicot šo noteikumu 44.³ punktā minēto analīzi, konstatē, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, inspektors sēklu partijas novērtēšanu atsaka.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

46. Sēklu partijas masa ir noteikta šo noteikumu 7.pielikumā. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk par pieciem procentiem.

47. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 7.pielikumā noteikto lielumu vairāk nekā par pieciem procentiem, to sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai.

48. No sēklu partijas noņem vidējo paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai un pēcpārbaudei. Vidējais paraugs sastāv no šādām daļām, kuru minimālā masa noteikta šo noteikumu 7.pielikumā:

48.1. paraugs sēklu kvalitātes īpašību noteikšanai;

48.2. paraugs sēklu pēcpārbaudei;

48.3. paraugs sēklu mitruma satura un kaitēkļu invāzijas noteikšanai (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

49. Sēklu paraugus pēc kvalitātes rādītāju noteikšanas Valsts augu aizsardzības dienests uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā, līdz pabeigta parauga vērtēšana.

50. Sēklu kvalitātes rādītāji ir noteikti šo noteikumu 8.pielikumā.

51. Lopbarības augu sēklās nav pieļaujams vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis) un Ludovika auzu (Avena ludoviciana) sēklu piejaukums.

52. Ja pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 8.pielikumā minētajai minimālajai sēklu dīgtspējai, persona var iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu atļaujas saņemšanai uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām (turpmāk - iesniegums) (8.¹ pielikums). Iesniegumam pievieno sēklu kvalitāti apliecinošā dokumenta kopiju.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

52.¹ Valsts augu aizsardzības dienests līdz 1.aprīlim apkopo iesniegumus un informē Nacionālo augu šķirņu padomi par kopējo iesniegumu skaitu pa sugām un šķirnēm, partiju skaitu, kopējo sēklu apjomu un konstatēto minimālo dīgtspēju.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

52.² Nacionālā augu šķirņu padome piecu darbdienu laikā pēc Valsts augu aizsardzības dienesta informācijas saņemšanas izvērtē attiecīgās šķirnes sēklas nodrošinājumu Latvijas tirgū un sniedz priekšlikumus par zemāko iespējamo dīgtspēju, ar kuru var atļaut uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

52.³ Valsts augu aizsardzības dienests, pamatojoties uz iesniegumu un Nacionālās augu šķirņu padomes sniegtajiem priekšlikumiem, pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, un triju darbdienu laikā paziņo par to personai.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

52.⁴ Ja Valsts augu aizsardzības dienests ir pieņēmis lēmumu atļaut uz laiku tirgot sēklas, kuras neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, sēklu saiņotājs sēklu iesaiņojumus etiķetē ar speciālām etiķetēm, kurās norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai - nosaukumu) un adresi.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

53. Par nelieliem iesaiņojumiem uzskata sēklu iesaiņojumus, kuru neto svars ir līdz desmit kilogramiem un kuros saiņo bāzes sēklas, sertificētas sēklas, komercsēklas vai arī sēklu maisījumu.

54. Nelielus Eiropas Savienības iesaiņojumus iedala šādi:

54.1. A tipa iesaiņojumā (neto svars līdz diviem kilogramiem) - saiņo sēklu maisījumus, kuri nav paredzēti lopbarības augu sēklaudzēšanai un lopbarības augu audzēšanai. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā;

54.2. B tipa iesaiņojumā (neto svars līdz desmit kilogramiem) - saiņo bāzes sēklas, sertificētas sēklas, komercsēklas vai arī sēklu maisījumus. Ja lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, to svars netiek ieskaitīts kopējā svarā.

55. Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā saiņotājs veic šādas saiņošanas darbības:

55.1. sēklu iesaiņojumu noslēgšanu un etiķetēšanu (ieskaitot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus bāzes sēklām);

55.2. atkārtotu etiķetēšanu vai atkārtotu pārsaiņošanu (jebkura veida iesaiņojumiem).

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

56. Saiņojamo materiālu izvēlas tā, lai tiktu saglabāta sēklu kvalitāte un masa un sēklas netiktu sajauktas.

57. Noliktavā sēklu partiju novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

58. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110x67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 9.pielikumā. Etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

59. Oficiālās etiķetes lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

59.1. pirmsbāzes sēklām;

59.2. bāzes sēklām (ieskaitot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

59.3. sertificētām sēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

59.4. komercsēklām (izņemot nelielus Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumus);

59.5. sēklu maisījumiem (izņemot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus);

59.6. sēklām, kas nav līdz galam sertificētas.

60. Pēc sēklu saiņotāja pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests nelieliem Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumiem var izsniegt oficiālās etiķetes, piemērojot šo noteikumu VII nodaļas prasības.

61. Noslēdzot šo noteikumu 59.punktā minētos sēklu iesaiņojumus, tiem ārpusē piestiprina nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 10.pielikumā (komercsēklu iesaiņojumiem - 11.pielikumā) noteiktajam saturam.

62. Ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu (10.pielikuma II nodaļa) etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

63. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

64. Sēklu iesaiņojumam oficiālo etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

65. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

65.¹ Ja etiķetes pasūtītas un sēklu sai­ņotājam piegādātas pirms sēklu saiņošanas un sēklu parauga noņemšanas, inspektors pārliecinās par etiķešu izlietojumu, pārbaudot saiņojumu lielumu un saiņojumu skaitu. Ja konstatē, ka:

65.¹ 1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, inspektors nodrošina neizlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

65.¹ 2. vietā, kur glabājas etiķetētā sēklu partija, ir vairāk iesaiņojuma vienību, nekā pasūtīts etiķešu, inspektors neņem sēklu paraugu, kamēr nav nodalītas liekās saiņojuma vienības.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

65.² Ja sēklu partija ir etiķetēta ar oficiālajām sēklu iesaiņojuma etiķetēm, bet, atkārtoti nosakot sertifikācijas parauga kvalitāti pēc sertifikāta derīguma termiņa beigām vai pagarinot sertifikāta derīguma termiņu, konstatē, ka sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, inspektors:

65.² 1. nekavējoties par to paziņo sēklu partijas īpašniekam un pārbauda sēklu partijas apriti;

65.² 2. nodrošina izlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

65.³ Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma iesaiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi, inspektors nodrošina etiķetētās partijas etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

66. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē.

67. Ģenētiski modificētas šķirnes sēklām uz jebkuras oficiālas vai citādas etiķetes vai dokumenta, kas piestiprināts vai pievienots sēklu partijai, skaidri norāda, ka šķirne ir ģenētiski modificēta.

68. Iesaiņojot sēklu maisījumus un tos etiķetējot, ievēro šo noteikumu VI un VII nodaļā noteiktās prasības. Etiķetē norādītā informācija atbilst šo noteikumu 12.pielikumā noteiktajam saturam.

69. Sēklu, kas nav līdz galam sertificēta, bet:

69.1. izaudzēta un novākta Ekonomiskās sadarbības un attīstības orga­nizācijas (OECD) dalībvalstī, kura piedalās lopbarības augu shēmā un kura atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) lopbarības augu shēmas un Sēklu aprites likuma 7.panta prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām;

69.2. izaudzēta un novākta Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, kurai piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence lauku apskatēm un sertificētu sēklu ražošanai, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu prasībām;

69.3. kas novākta Latvijā un paredzēta sertificēšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (13.pielikums);

69.4. kas novākta Latvijā vienā lauksaimniecības saimniecībā un paredzēta sertificēšanai citā lauksaimniecības saimniecībā Latvijā, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti, kura paredzēta sēklai, kas nav līdz galam sertificēta.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

70. Šo noteikumu 69.punktā noteiktās prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu neattiecas uz gadījumiem, par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vienojies ar citas valsts pilnvaroto iestādi.

71. Saiņotāja (piegādātāja) etiķetes lieto šādiem sēklas materiālu iesaiņojumiem:

71.1. nelieliem Eiropas Savienības A tipa iesaiņojumiem;

71.2. nelieliem Eiropas Savienības B tipa iesaiņojumiem (izņemot bāzes sēklu iesaiņojumus un šo noteikumu 60.punktā minētos iesaiņojumus).

72. Neliela Eiropas Savienības A tipa iesaiņojuma etiķetē saiņotājs norāda šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju.

73. Saiņotājs, noslēdzot nelielus Eiropas Savienības A un B tipa sēklu iesaiņojumus, nodrošina, lai tos nevarētu atvērt, nebojājot plombējuma sistēmu vai neatstājot redzamus bojājumus uz etiķetes vai iesaiņojuma.

74. Neliela Eiropas Savienības B tipa sertificētu sēklu (C), komercsēklu (K) vai sēklu maisījumu iesaiņojuma etiķetē sai­ņotājs norāda šo noteikumu 14.pielikumā minēto informāciju.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

75. Ja neliels Eiropas Savienības B tipa iesaiņojums ir caurspīdīgs, attiecīgo etiķeti var likt iesaiņojuma iekšpusē, ja to caur iesaiņojumu var izlasīt.

76. Nelielu Eiropas Savienības B tipa sēklu iesaiņojumu atkārtota etiķetē­šana atļauta tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

77. Saiņotājs sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par nelielos Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklas materiāla iden­­titāti.

78. Saiņotājs, lietojot savas etiķetes, ievēro šo noteikumu 66. un 67.punktā noteiktās prasības.

79. Latvijā ir pieļaujama:

79.1. dažādu lopbarības augu ģinšu, sugu un šķirņu sēklu maisījumu sagatavošana;

79.2. dažādu lopbarības augu un labības sēklu maisījumu sagatavošana;

79.3. dažādu lopbarības augu un eļļas augu sēklu maisījumu sagatavošana.

80. Šo noteikumu 79.punktā minēto sēklu maisījumu gatavošanā izmanto attiecīgo kultūraugu šķirnes, ja:

80.1. tās iekļautas Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības augu šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā;

80.2. katalogos nav piebildes par konkrētās šķirnes specifiskajām īpašībām, kas neļauj veidot maisījumus.

81. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

82. Sēklu maisījumu sagatavotāji:

82.1. lieto sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtas, kuras nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

82.2. izstrādā sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus, lai nodrošinātu kvalitatīvu sēklu maisījumu. Sēklu maisīšanas procedūru darba aprakstus pirms darbu uzsākšanas iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā;

82.3. apstiprina par sēklu maisījumu sagatavošanas procedūru atbildīgo personu;

82.4. sēklu uzskaites žurnālā norāda visu informāciju par sēklu maisījumos iekļautajām sēklu partijām, nodrošinot sēklu partiju izsekojamību un iespēju pārbaudīt sēklas materiāla identitāti.

83. Pirms sēklu maisījumu sagatavošanas sēklu maisījumu sagatavotāji iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā šādu informāciju:

83.1. sēklu maisījuma sastāvdaļu masas daudzums procentos, norādot pa sugām vai, ja nepieciešams, pa šķirnēm;

83.2. maisījuma nosaukums, ja to izmanto iesaiņojuma marķēšanai.

84. Sēklu maisījumu sagatavošanu (ražošanu) izlases veidā pārbauda Valsts augu aizsardzības dienests:

84.1. kontrolējot katra maisījuma sastāvdaļas identitāti un svaru, kā arī pārbaudot marķējumu, kas identificē sēklu iepakojumus;

84.2. pārbaudot maisīšanas darbības un gatavos maisījumus.

85. Informāciju par sēklu maisījuma izmantošanu norāda uz oficiālās etiķetes vai saiņotāja etiķetes.

(Nodaļa MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

85.¹ Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar Komisijas 1978.gada 26.oktobra Regulu (EEK) Nr. 2514/78 par sēklu pavairošanu, kas veikta valstīs, kuras nav dalībvalstis, līgumu reģistrāciju dalībvalstīs (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2514/78) reģistrē līgumu par sēklu pavairošanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk - līgums).

85.² Lai reģistrētu līgumu, persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 14.¹ pielikumu un pievieno līguma kopiju (uzrādot oriģinālu).

85.³ Inspektors piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē tajā minēto informāciju.

85.⁴ Līgumu reģistrē, ja ir izpildītas šādas prasības:

85.⁴ 1. iesniegumā norādīta visa šo noteikumu 14.¹ pielikumā minētā informācija;

85.⁴ 2. valstij, kurā notiks sēklu pavairošana, ir piešķirta Eiropas Savienības ekvivalence saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem par lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz sēklu ražošanai paredzētiem augiem trešajās valstīs un par trešajās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu lauku apskatē un sēklu ražošanā;

85.⁴ 3. līgumā norādītā suga ir minēta Komisijas regulas Nr. 2514/78 pielikumā;

85.⁴ 4. iesniegumam ir pievienota līguma kopija.

85.⁵ Ja iesniegumā nav norādīta visa šo noteikumu 14.¹ pielikumā minētā informācija, Valsts augu aizsardzības dienests par to rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju un pieprasa iesniegt nepieciešamo informāciju 10 darbdienu laikā.

85.⁶ Valsts augu aizsardzības dienests 15 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu:

85.⁶ 1. reģistrēt līgumu. Līgumu reģistrē un lēmumu nosūta iesnieguma iesniedzējam;

85.⁶ 2. nereģistrēt līgumu. Līgumu nereģistrē un lēmumu nosūta iesnie­guma iesniedzējam.

85.⁷ Ja pieņemts lēmums reģistrēt līgumu, persona iesniedz līguma oriģinālu Valsts augu aizsardzības dienestā. Valsts augu aizsardzības dienesta atbildīgā amatpersona uz līguma oriģināla izdara atzīmi "Līgums reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā (datums, mēnesis, gads)" un apstiprina to ar zīmogu un parakstu.

85.⁸ Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu sagatavo un nosūta Eiropas Komisijai un Zemkopības ministrijai ziņojumu par iepriekšējā gadā reģistrētajiem līgumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2514/78.

86. Sēklas atļauts tirgot pēc tam, kad tās atzītas attiecīgi par pirmsbāzes sēklu (PB), bāzes sēklu (B), sertificētu sēklu (C) vai komercsēklu (K) kate­gorijas sēklām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

86.¹ Lopbarības augu sēklas tirgo, iesaiņotas viendabīgās partijās.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

86.² Valsts augu aizsardzības dienests veic ievesto sēklu kontroli Latvijas tirgū saskaņā ar sēklu apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

86.³ Saskaņā ar Sēklu aprites likuma 17.panta otrās daļas 5.punktu miežabrāļa (Phalaris arundinacea L.), austrumu galegas (Galega orientalis Lam.) un baltā amoliņa (Melilotus albus L.) sēklas drīkst ievest un tirgot arī gadījumos, ja minēto sugu šķirnes nav iekļautas Eiropas Savienības kopējā šķirņu katalogā vai Latvijas augu šķirņu katalogā, bet to kvalitāte atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

86.⁴ Sēklu ievešanu Latvijā kontrolē Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

87. Saskaņā ar šo noteikumu 69.3.apakšpunktu drīkst pārdot līdz galam nesertificētas sēklas, ja ir rakstiska vienošanās starp pircēju un pārdevēju un par to ir informēts Valsts augu aizsardzības dienests.

88. Latvijā ir atļauts tirgot sēklu maisījumu, kas sagatavots Latvijā šo noteikumu IXnodaļā noteiktajā kārtībā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem.

89. Tirdzniecībā esošo sēklu maisījumu komponentu dīgtspēja atbilst dīgtspējai, kas paredzēta šajos noteikumos katras konkrētas sugas sertificētajai sēklu kategorijai.

90. Nelielus Eiropas Savienības A un B tipa iesaiņojumus, kuros ir sēklu maisījumi ar pazeminātu dīgtspēju, var tirgot atsevišķā stendā vai vietā ar norādi "Sēklas ar pazeminātu dīgtspēju". Šādos gadījumos uz katra iesaiņojuma vienības norāda sēklu faktisko dīgtspēju.

91. Tirgotājs katru gadu līdz 1.augustam paziņo Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei lopbarības augu sēklu (pa sugām) daudzumu (centneros), kas nav realizēts līdz 30.jūnijam.

92. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, tirgotājus un sēklu ievedējus un izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības.

93. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, persona iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu (15.pielikums) un atkarībā no nodarbošanās veida pievieno šādu informāciju:

93.1. sēklaudzētājs:

93.1.1. ar sēklaudzēšanu saistīto lauku plānus, norādot platību (ha);

93.1.2. lauku vēsturi;

93.2. sagatavotājs vai saiņotājs - materiāltehniskās bāzes aprakstu, norādot tās piederību. Sēklu maisījumu sagatavotājs pievieno arī informāciju par sēklu maisījumu sagatavošanas iekārtām, kuras nodrošina gatavā sēklu maisījuma viendabīgumu;

93.3. sēklu tirgotājs - informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus;

93.4. ievedējs - informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

93.¹ Ja šo noteikumu 93.punktā minētajos dokumentos iesniegtā informācija ir nepilnīga, inspektors pieprasa to precizēt 10 darbdienu laikā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

94. Valsts augu aizsardzības dienests desmit darbdienu laikā izvērtē iesniegumu un informāciju un pieņem lēmumu par sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja, tirgotāja vai ievedēja reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

95. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests personu informē piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja lēmums ir pozitīvs, personai piecu darbdienu laikā izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecību (16.pielikums).

96. Katram sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam, tirgotājam un ievedējam piešķir reģistrācijas kodu. Koda pirmās divas zīmes norāda adresi (rajona pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes - kārtas numuru.

97. Valsts augu aizsardzības dienests anulē reģistrāciju divu nedēļu laikā:

97.1. pēc sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja, tirgotāja vai ievedēja rakstiska iesnieguma saņemšanas;

97.2. ja atkārtoti tiek konstatēts, ka nav ievērotas šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā noteiktās prasības, un par to sastādīts akts;

97.3. ja Valsts augu aizsardzības dienestā divu gadu laikā nav iesniegts pieteikums lopbarības augu sēklu sertifikācijai.

98. Lēmumu par reģistrācijas anulēšanu sēklaudzētājam, sēklu sagatavo­tājam, saiņotājam, tirgotājam vai ievedējam paziņo rakstiski piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas.

99. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajām personām izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus.

100. Sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu sertifikāts (17.pielikums). Ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem (18.pielikums).

101. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst konkrētas sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām un pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate.

102. Komercsēklām (K) sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultāti atbilst attiecīgās sugas sēklu komercsēklu kategorijai (K) noteiktajām prasībām.

103. Pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" izsniedz, ja:

103.1. kāds no iegūtajiem sēklu partijas kvalitātes rādītājiem neatbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

103.2. novērtēti tikai atsevišķi rādītāji;

103.3. sēklu paraugus nav noņēmis inspektors vai paraugu noņemšana neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) prasībām.

104. Sēklu sertifikātu vai pārskatu "Sēklu novērtēšanas rezultāti" izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga vērtēšana.

105. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir šāds:

105.1. viens gads - visu lopbarības augu sugu sēklām (ieskaitot to maisījumus), ja noteiktais mitruma saturs nepārsniedz:

105.1.1. kāpostu dzimtas lopbarības augiem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) - 9,0 procentus;

105.1.2. tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernām, esparsetei, āboliņiem, austrumu galegai un baltajam amoliņam) - 13,0 procentu;

105.1.3. stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām - 15,0 procentu;

105.2. trīs mēneši - sēklām, kuras invadētas ar dzīvām ērcēm vai citiem dzīviem sēklu kaitēkļiem, kas bojā sēklas to glabāšanas laikā, un kurās noteiktais mitruma saturs nepārsniedz:

105.2.1. kāpostu dzimtas lopbarības augiem (lopbarības kāļiem, lopbarības kāpostiem, eļļas rutkiem) - 12,0 procentu;

105.2.2. tauriņziežiem (ragainajiem vanagnadziņiem, lucernām, esparsetei, ābo­liņiem, austrumu galegai un baltajam amoliņam) - 14,5 procentus;

105.2.3. stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnām un pupām - 16,5 procentus;

105.3. viens mēnesis - ja noteiktais mitruma saturs pārsniedz šo noteikumu 105.2.apakšpunktā minēto.

(Grozīts ar MK 13.11.2007. noteikumiem Nr.758)

105.¹ Sēklu sertifikāta derīguma termiņš beidzas ātrāk, nekā norādīts šo noteikumu 105.punktā, ja sēklu partija pārsaiņota dažādos saiņojumos vai veikta sēklu partijas ķīmiskā apstrāde, izņemot gadījumus, ja paraugu noņemšana, ķīmiskā apstrāde un saiņošana ir iekļautas vienā nepārtrauktā tehniskajā procesā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

106. Ja sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām sēklas pārbauda atkārtoti, lai noteiktu to dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.

107. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina uz attiecīgo 105.punktā minēto termiņu un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (19.pielikums).

107.¹ Citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētajai sēklai, ko tirgo Latvijā un kurai nav norādīts derīguma termiņš, piemēro šo noteikumu 105.1. apakšpunktā minēto sēklu sertifikāta derīguma termiņu, skaitot no iesaiņojuma etiķetē norādītā iepakojuma noslēgšanas vai pēdējā parauga ņemšanas dienas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

108. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās lopbarības augu sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu, un sēklu īpašnieks to apliecina ar parakstu. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pircēju.

108.¹ Sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā ieraksta attiecīgajam pircējam pārdotās sēklas daudzumu. Informāciju (pēc stāvokļa uz 1.jūliju) par izsniegtajām sertifikāta kopijām sēklu tirgotājs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

108.² Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificētu sēklu, Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz informāciju (pēc stāvokļa uz 1.jūniju) par Latvijā ievestajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām, norādot sēklu partiju numurus un daudzumus. Pievieno sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu kopijas.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

108.³ Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta kopijas vai etiķetes vai arī nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās sēklu uzglabāšanas vai saiņošanas prasības, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam.

(MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

109. Pēc sēklaudzētāja rakstiska pieprasījuma Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz:

109.1. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sertifikātu un etiķetes, ja lopbarības augu sēklas atbilst šīs organizācijas lopbarības augu shēmu prasībām;

109.2. Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) oranžo, zaļo vai zilo sertifikātu.

(Nodaļa MK 13.11.2007. noteikumu Nr.758 redakcijā)

110. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, Valsts augu aizsardzības dienests kontrollauciņos veic sēklu partiju pēcpārbaudi.

111. Pēcpārbaudi veic:

111.1. visām lopbarības augu pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu pirmās paaudzes sēklu (C₁) kategorijas sēklu partijām;

111.2. ne mazāk kā 5 % no sertificētu otrās paaudzes (C₂) kategorijas sējas zirņu, lauka pupu un lucernu sēklu partijām.

112. Valsts augu aizsardzības dienests, veicot sēklu partiju pēcpārbaudi, nosaka šķirnes identitāti un uzskaita visus citu šķirņu un šķirnei netipiskus augus, apsējot kontrollauciņus ar pārbaudāmo partiju sēklu paraugiem un salīdzinot tos ar lauciņu, kas ir apsēts ar oriģinālo šķirnes sēklu.

113. Oriģinālais šķirnes sēklu paraugs ir etalons, kas ļauj redzēt dabā visas šķirnei raksturīgās morfoloģiskās pazīmes.

114. Oriģinālā šķirnes sēklu parauga minimālā masa ir:

114.1. lupīnai (Lupinus spp.), sējas zirņiem (Pisum sativum L.), lauka pupām (Vicia faba L.), vīķiem (Vicia spp.) - 3000 g;

114.2. lopbarības kāļiem (Brassica napus var. napobrassica L.Rchb.), lopbarības kāpostiem (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.)), eļļas rutkam (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.) - 450 g;

114.3. augstajai dižauzai (Arrhenatherum elatius L.), kamolzālei (Dactylis glomerata L.), niedru auzenei (Festuca arundinacea Schreber.), pļavas auzenei (Festuca pratensis Hudson), airenei (Lolium spp.), auzeņairenei (x Festulolium), ragainajiem vanagnadziņiem (Lotus corniculatus L.), lucernai (Medicago spp.), sarkanajam āboliņam (Trifolium pratense L.) - 300 g;

114.4. aitu auzenei (Festuca ovina L.), sarkanajai auzenei (Festuca rubra L.), skarenēm (Poa spp.), bastarda āboliņam (Trifolium hybridum L.), baltajam āboliņam (Trifolium repens L.), facēlijai (Phacelia tanacetifolia Benth.) - 150 g;

114.5. pārējām sugām - 100 g.

115. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu nomaiņas gados morfoloģisko pazīmju salīdzināšanai izmanto gan jauno, gan iepriekšējo paraugu, lai pārliecinātos par paraugu identitāti. Ja oriģinālā šķirnes sēklu parauga dīgtspēja neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieprasa selekcionāram vai šķirnes uzturētājam jaunu oriģinālo šķirnes sēklu paraugu.

115.¹ Oriģinālo šķirnes sēklu paraugus uzglabā apstākļos, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz sēklu dīgtspēju. Oriģinālo šķirnes sēklu paraugu uzglabāšanas laikā nodrošina to identifikāciju un savstarpējo nesajaukšanos.

115.² Valsts augu aizsardzības dienests pēcpārbaudei paredzētos sēklu paraugus šifrē, nodrošinot konfidencialitāti parauga vērtēšanā. Piešķirtais šifra numurs saglabājas uz visu turpmāko parauga izvērtēšanas laiku.

115.³ Pēcpārbaudes lauciņus izvieto augu sekas laukos, kas nodrošina sugu un šķirņu nesajaukšanos. Atkārtota lopbarības augu kontrollauciņu izvietošana vienā un tajā pašā laukā pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, triju gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām. Sēklu pēcpārbaudē kontrolē arī priekšaugu laukus un kārto lauku vēsturi par pēcpārbaudē izmantojamajiem laukiem.

115.⁴ Valsts augu aizsardzības dienests atbilstoši saņemto paraugu skaitam izstrādā sējas plānu, ievērojot šādus principus:

115.⁴ 1. šķirnes ar līdzīgām morfoloģiskām pazīmēm izkārto blakus;

115.⁴ 2. atkārtojumus iekārto dažādās lauka vietās pēc nejaušības principa;

115.⁴ 3. attālums starp augiem, rindiņām un lauciņiem ir tāds, lai varētu veikt katra auga morfoloģiskos novērojumus visā augšanas periodā;

115.⁴ 4. ja visus lauciņus neapsēj vienlaikus, tad katrā sējas termiņā atkārto arī šķirnes oriģinālo sēklu parauga sēšanu, lai augus lauciņos varētu salīdzināt visās augšanas stadijās;

115.⁴ 5. iekārtojot kontrollauciņus, lopbarības augu sugas iedala divās sugu grupās saskaņā ar šo noteikumu 20.pielikumu, ievērojot šo noteikumu 21.pielikumā minētos pamatrādītājus.

115.⁵ Veģetācijas laikā augus kontrollauciņos nedrīkst pārstādīt un retināt.

115.⁶ Katrā pārbaudāmajā lauciņā:

115.⁶ 1. pirmās grupas lopbarības augiem pēc sēklu sadīgšanas augu 2-3 lapu fāzē veic sējumu biezības uzskaiti;

115.⁶ 2. izvērtē šķirnes identitāti, salīdzinot augus ar oriģinālo šķirnes sēklu lauciņa augiem;

115.⁶ 3. nosaka un uzskaita visus citu šķirņu un šķirnei netipiskus augus, tos atzīmē ar marķieriem.

115.⁷ Novērojumus veic visā veģetācijas periodā saskaņā ar oficiālajiem šķirnes aprakstiem. Vērtējot lauciņus, ievēro kritiskos periodus, kad citu šķirņu un šķirnei netipisko augu klātbūtne saskatāma vislabāk. Šādā laikā katru lauciņu apseko vismaz reizi nedēļā.

115.⁸ Paraugs neatbilst šķirnes tīrības prasībām, ja šķirnei neatbilstošo augu skaits pārsniedz šo noteikumu 22.pielikumā minēto skaitu.

115.⁹ Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka kāda no sēklu partijām neatbilst šķirnes identitātes vai šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests pieņem lēmumu par sēklu partijas tālākas pavairošanas iespējām un septiņu darbdienu laikā paziņo par to Sēklaudzētāju sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajai personai.

115.¹⁰ Sēklu partiju pēcpārbaudes rezultāti ir pieejami elektroniski Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā internetā.

116. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumus Nr.157 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 56.nr.; 2003, 137.nr.; 2004, 69.nr.).

117. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.jūniju.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1966.gada 14.jūnija Direktīvas 66/401/EEK par barības augu sēklas materiāla tirdzniecību;

2) Komisijas 1975.gada 25.jūlija Direktīvas 75/502/EEK, ar kuru aizliedz pļavas skarenes (Poa pratensis L.) sēklu tirdzniecību, ja šīs sēklas nav oficiāli sertificētas kā bāzes sēklas vai kā sertificētas sēklas;

3) Komisijas 1986.gada 27.februāra Direktīvas 86/109/EEK, ar ko ierobežo dažu lopbarības augu sugu sēklu, eļļas augu un šķiedraugu sugu sēklu tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai tās sēklas, kas ir oficiāli sertificētas kā bāzes kategorijas sēklas vai sertificētas kategorijas sēklas.