1.Noteikumi nosaka veterinārās prasības svaigas liellopu, cūku, aitu, kazu un nepārnadžu gaļas tirdzniecībai starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

2.Noteikumos lietotie termini:

2.1.gaļa — jebkuras dzīvnieka daļas, kuras ir derīgas lietošanai cilvēka uzturā;

2.2.svaiga gaļa — gaļa, kas nav bijusi pakļauta nekādai apstrādei, izņemot atdzesēšanu vai sasaldēšanu;

2.3.nosūtītājvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, no kuras svaigu gaļu nosūta uz citu dalībvalsti;

2.4.saņēmējvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, uz kuru no citas dalībvalsts tiek nosūtīta svaiga gaļa.

3.Šo noteikumu prasību ievērošanu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests.

4.Gaļu drīkst nosūtīt tirdzniecībai uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tā atbilst šādām prasībām:

4.1.gaļa ir iegūta no mājas aitām, kazām vai nepārnadžiem, kas Eiropas Savienības teritorijā atradušies vismaz 21 dienu pirms kaušanas vai, ja dzīvnieks ir jaunāks par 21 dienu, kopš dzimšanas;

4.2.gaļa iegūta no cūkām un liellopiem, kas nāk no saimniecības vai teritorijas, kurai nav noteikti ierobežojumi saistībā ar mutes un nagu sērgas, cūku mēra vai cūku vezikulārās slimības saslimšanas gadījumu;

4.3.gaļa iegūta kautuvē, kurā nav reģistrēti mutes un nagu sērgas, cūku mēra vai cūku vezikulārās slimības saslimšanas gadījumi;

4.4.gaļai nav noteikti ierobežojumi sais­tībā ar klasiskā cūku mēra kontroles pasākumiem;

4.5.svaiga cūku, aitu un kazu gaļa iegūta no dzīvniekiem, kuri nenāk no saimniecības, uz kuru veselības apsvērumu dēļ attiecas aizliegums saistībā ar cūku, aitu vai kazu brucelozes uzliesmojumu. Šāds aizliegums ir spēkā vismaz sešas nedēļas pēc pēdējā oficiāli reģistrētā saslimšanas gadījuma.

5.Gaļu marķē atbilstoši normatīvajos aktos par gaļas un gaļas produktu marķēšanu noteiktajām prasībām. Gaļai, kura neatbilst šo noteikumu 4.punktā noteiktajām prasībām, marķējumā norāda informāciju, kas ļauj identificēt oficiālo veterinārārstu (veterinārārstu, ko noteikusi kompetentā iestāde, Latvijā — Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārais inspektors, pārtikas inspektors vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts), kurš pārbaudījis gaļu.

6.Svaigu gaļu, kas neatbilst šo noteikumu 4.punkta prasībām, iegūst, sadala, transportē un uzglabā atsevišķi no gaļas, kas paredzēta tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

7.Svaigas gaļas tirdzniecībai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm nepieciešams gaļas ražotāja izsniegts tirdzniecības dokuments. Ja gaļa iegūta teritorijā, kurai noteikti ierobežojumi saistībā ar dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojumu, vai tā tiek sūtīta uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti caur trešo valsti (valsti, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts), kravai nepieciešams oficiālā veterinārārsta aizpildīts un parakstīts veterinārais (veselības) sertifikāts.

8.Ja Latvijā iepriekšējo 12 mēnešu laikā reģistrēts Āfrikas cūku mēris, svaigu cūkgaļu aizliegts izvest uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ja ir pieņemts attiecīgs Eiropas Komisijas lēmums, drīkst izvest svaigu cūkgaļu no atsevišķām Latvijas teritorijām.

9.Ja Latvija Eiropas Savienības tiesību aktā par veterinārā statusa piešķiršanu noteiktajā kārtībā ir atzīta par valsti, kurā nav oficiāli konstatēts klasiskais cūku mēris, nedrīkst aizliegt ievest Latvijā no citām dalībvalstīm svaigu cūkgaļu, ja tā iegūta no cūkām, kas atbilst normatīvo aktu prasībām par cūku tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

10.Atzīt par spēku zaudējušiem Minis­tru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumus Nr.203 “Veterinārās prasības svaigas gaļas apritei starp Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 64.nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1972.gada 12.decembra Direktīvas 72/461/EEK par veselības prob­lēmām, kas ietekmē svaigas gaļas tirdzniecību Kopienā;

2) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/433/EEK par veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigu gaļu.