Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
VĒSTUĻU APMAIŅAS CEĻĀ NOSLĒGTĀ VIENOŠANĀS PAR IENĀKUMU NO UZKRĀJUMIEM APLIKŠANU AR NODOKLI

A. Latvijas Republikas vēstule

Godātais kungs!

Es atsaucos uz parauglīguma "Līgums starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli" tekstu, ko ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupa (Uzkrājumu aplikšana ar nodokļiem) 2004.gada 22.jūnijā.

Attiecībā uz iepriekš minēto tekstu man ir tas gods:

• piedāvāt kā šīs vēstules I pielikumu līgumu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli;

• piedāvāt, ka minētie pasākumi var stāties spēkā ar datumu, ar kuru tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti direktīvas 17.(2) panta noteikumi, un ar nosacījumu, ka katra puse paziņo otrai par to, ka ir izpildītas iekšzemes konstitucionālās prasības, lai šie pasākumi stātos spēkā;

• piedāvāt mūsu abpusēju apņemšanos visīsākajā laikā izpildīt iekšzemes konstitucionālās prasības, un, tiklīdz tās ir izpildītas, nekavējoties par to oficiāli paziņot otrai pusei.

Ja iepriekšminētais Jūsu valdībai ir pieņemams, man ir tas gods ierosināt, ka šī vēstule kopā ar tās I pielikumu un Jūsu apstiprinoša atbilde kopā veido abpusēju piekrišanu un vienošanos par pasākumiem starp Latvijas Republiku un Montserratu.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Latvijas Republikas valdības vārdā

Oskars Spurdziņš

Finanšu ministrs

Vēstule sastādīta Rīgā 2004.gada 22.decembrī, angļu valodā trīs eksemplāros.

B. Montserratas valdības vēstule

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt Jūsu šodienas vēstules saņemšanu ar sekojošu tekstu:

"Godātais kungs!

Es atsaucos uz parauglīguma "Līgums starp Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu un Latvijas Republiku par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli" tekstu, ko ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Ministru Padomes Augsta Līmeņa Darba Grupa (Uzkrājumu aplikšana ar nodokļiem) 2004.gada 22.jūnijā.

Attiecībā uz iepriekš minētajiem tekstiem man ir tas gods:

• piedāvāt kā šīs vēstules I pielikumu līgumu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli;

• piedāvāt, ka minētie pasākumi var stāties spēkā ar datumu, ar kuru tiek uzsākta Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli piemērošana, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti direktīvas 17.(2) panta noteikumi, un ar nosacījumu, ka katra puse paziņo otrai par to, ka ir izpildītas iekšzemes konstitucionālās prasības, lai šie pasākumi stātos spēkā;

• piedāvāt mūsu abpusēju apņemšanos visīsākajā laikā izpildīt iekšzemes konstitucionālās prasības, un, tiklīdz tās ir izpildītas, nekavējoties par to oficiāli paziņot otrai pusei.

Ja iepriekšminētais Jūsu valdībai ir pieņemams, man ir tas gods ierosināt, ka šī vēstule kopā ar tās I pielikumu un Jūsu apstiprinoša atbilde kopā veido abpusēju piekrišanu un vienošanos par pasākumiem starp Latvijas Republiku un Montserratu.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus."

Es varu apstiprināt, ka Montserrata piekrīt Jūsu 2004.gada 22.decembra vēstules saturam.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet mūsu visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Montserratas valdības vārdā

Džons A.Osborns

Galvenais ministrs

Vēstule sastādīta Montserratā 2005.gada 7.aprīlī, angļu valodā trīs eksemplāros.

I pielikums

Līgums starp Latvijas Republiku un Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju Montserratu par ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

ŅEMOT VĒRĀ, KA:

1. Eiropas Savienības ("ES") Padomes ("Padome") direktīvas 2003/48/EK ("Direktīva") par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli 17.pants nosaka, ka līdz 2004.gada 1.janvārim dalībvalstīm ir jāpieņem un jāpublicē tādi likumi, noteikumi un administratīvie nosacījumi, kas ir nepieciešami šīs Direktīvas izpildei, kuras noteikumi tiks piemēroti ar 2005.gada 1.janvāri ar nosacījumu, ka:

"(i) Šveices Konfederācija, Lihtenšteinas Firstiste, Sanmarīno Republika, Monako Firstiste un Andoras Firstiste ar šo pašu datumu ievieš pasākumus, kas līdzvērtīgi šajā Direktīvā noteiktajiem, saskaņā ar līgumiem, ko tās ar Padomes vienbalsīgu lēmumu ir noslēgušas ar Eiropas Kopienu;

(ii) ir ieviesti visi līgumi vai citas vienošanās, kas nosaka, ka visas attiecīgās atkarīgās vai saistītās teritorijas piemēro automātisku informācijas apmaiņu ar to pašu datumu un tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts šīs Direktīvas 2.nodaļā (vai 10.pantā noteiktajā pārejas periodā ietur nodokli uz tādiem pašiem nosacījumiem, kādi noteikti 11.un 12.pantā)".

2. Montserratas attiecības ar ES ir noteiktas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 4.daļā. Saskaņā ar Līguma nosacījumiem, Montserrata neatrodas ES fiskālajā teritorijā.

3. Montserrata, ņemot vērā, ka ES dalībvalstu mērķis ir ieviest efektīvu uzkrājumu ienākuma maksājumu aplikšanu ar nodokļiem faktiskā īpašnieka rezidences dalībvalstī nodokļu uzlikšanas vajadzībām, apmainoties savā starpā ar informāciju par procentu maksājumiem, trīs dalībvalstīm, tādām kā Austrija, Beļģija un Luksemburga, pārejas perioda laikā nebūs jāpamainās ar informāciju, bet būs jāietur nodoklis no uzkrājumu ienākuma, uz kuriem attiecas Direktīva.

4. Montserrata piekrīt automātiskas informācijas apmaiņas ieviešanai tādā pašā veidā, kā tas ir noteikts Direktīvas 2.nodaļā.

5. Montserratā ir spēkā likumdošana, kas regulē kopējo ieguldījumu fondu darbību un kura pēc savas būtības ir līdzvērtīga Direktīvas 2. un 6.pantā minētajai Eiropas Kopienas likumdošanai.

Montserrata un Latvijas Republika, turpmāk minētas kā "līgumslēdzēja puse" vai "līgumslēdzējas puses", ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, ir vienojušās noslēgt sekojošo līgumu, kurš satur tikai pusēm saistošus noteikumus un nosaka automātisku informācijas apmaiņu starp līgumslēdzējas pusēm attiecībā uz izmaksātāja, kas ir nodibināts vienā līgumslēdzējas pusē, veiktajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem fiziskai personai, kas ir otras līgumslēdzējas puses rezidents.

Šī līguma izpratnē termins "kompetentā iestāde", kad tas tiek lietots attiecībā uz līgumslēdzējām pusēm, attiecībā uz Latvijas Republiku nozīmē Valsts ieņēmumu dienestu un attiecībā uz Montserratu - Iekšzemes ieņēmumu departamentu.

1.pants. Informācijas nodošana, ko veic izmaksātājs

1. Ja izmaksātājs, kurš ir nodibināts vienā no līgumslēdzējas pusēm, veic šī Līguma 5.pantā noteiktos uzkrājumu ienākuma maksājumus šī Līguma 2.pantā noteiktajiem faktiskajiem īpašniekiem, kuri ir otras līgumslēdzējas puses rezidenti, izmaksātājs informē tā kompetento iestādi;

a) par faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci saskaņā ar šī Līguma 3.pantu;

b) par izmaksātāja vārdu (nosaukumu) un adresi;

c) par faktiskā īpašnieka bankas konta numuru vai, ja tāda nav, tad par tās parādu saistības identifikāciju, pamatojoties uz kuru procenti rodas;

d) nodod informāciju par uzkrājumu ienākuma maksājumiem, saskaņā ar Direktīvas 8.panta 2.daļu; tomēr katrai līgumslēdzējai pusei ir tiesības noteikt informācijas apjoma minimumu par uzkrājumu ienākuma maksājumu, kas izmaksātājam ir jānodod, atkarībā no procentu vai ienākumu kopējā apmēra vai no ieņēmumu kopējā apmēra pārdošanas, izpirkšanas vai atmaksāšanas gadījumā.

Un līgumslēdzējas puses izpilda šī panta 2.daļas prasības.

2. Sešu mēnešu laikā pēc taksācijas gada beigām, līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde automātiski nodod šī panta 1.daļas a)-d) punktos minēto informāciju otras līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei par visiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem, kas veikti šī gada laikā.

2.pants. Faktiskā īpašnieka definīcija

1. Šī Līguma izpratnē "faktiskais īpašnieks" nozīmē jebkuru fizisko personu, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumus, vai jebkuru fizisko personu, kuras labā tiek nodrošināts uzkrājumu ienākuma maksājums, izņemot, ja šāda persona var pierādīt, ka uzkrājumu ienākuma maksājums netika saņemts vai nodrošināts viņas pašas labā, tas ir, ja viņa:

a) darbojas kā izmaksātājs šī Līguma 4.panta 1.daļas izpratnē;

b) darbojas juridiskas personas - vienības, kuras peļņa tiek aplikta ar nodokli saskaņā ar vispārpieņemtiem komercdarbības aplikšanas ar nodokļiem noteikumiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots saskaņā ar direktīvas 85/611/EEK nosacījumiem vai līdzīga kolektīvo ieguldījumu fonda, kas izveidots Monserratā, vai šī līguma 4.panta 2.daļā minētās vienības labā, un pēdējā minētajā gadījumā atklāj tās vienības vārdu un adresi saimnieciskajai vienībai, kura veic uzkrājumu ienākuma maksājumu un pēdējā šo informāciju nodod tās līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kurā tā ir nodibināta;

c) darbojas citas personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks un atklāj izmaksātājam šī faktiskā īpašnieka identitāti.

2. Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kas saņem uzkrājumu ienākuma maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākuma maksājums ir nodrošināts, nav faktiskais īpašnieks, un, ja nav piemērojams ne šī panta 1.daļas a), ne b) punkts, tas veic visus nepieciešamos pasākums, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka identitāti, viņš šo fizisko personu uzskatīs par faktisko īpašnieku.

3.pants. Faktiskā īpašnieka identitāte un rezidence

1. Katra Puse tās teritorijā pieņem un nodrošina tādas procedūras piemērošanu, lai atļautu izmaksātājam šī Līguma vajadzībām identificēt faktiskos īpašniekus un viņu rezidenci. Šīm procedūrām jānodrošina šī panta 2. un 3.daļā noteikto minimālo prasību izpilde.

2. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un procentu saņēmēju, var atšķirties šādā veidā:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu un adresi, Latvijas Republikas gadījumā - izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī un saskaņā ar 1991.gada 10.jūnija padomes direktīvu 91/308/EEK, vai Montserratas gadījumā - izmantojot atbilstošu likumdošanu par finanšu sistēmas izmantošanas naudas atmazgāšanai novēršanu;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī, vai pēc tam - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka identitāte, kas iekļauj viņa vārdu, adresi, un ja tāds ir - nodokļu maksātāja kodu, kāds piešķirts tajā dalībvalstī, kuras rezidents ir šī persona nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Šī informācija ir jāiegūst pēc faktiskā īpašnieka pases vai oficiālas identifikācijas kartes, kuru iesniedz faktiskais īpašnieks, datiem. Ja šī informācija nav norādīta šajā pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, tad adrese ir jānoskaidro, pamatojoties uz jebkuru citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai citā dokumentālā identitātes apstiprinājumā, kas iekļauj rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, identitāte ir jāpapildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas laiku un vietu, pamatojoties uz viņa pases vai oficiālas identifikācijas kartes datiem.

3. Izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz minimālajām prasībām, kuras, atkarībā no tā, kad ir nodibinātas attiecības starp izmaksātāju un uzkrājumu ienākuma saņēmēju, ir atšķirīgas. Ņemot vērā turpmākos noteikumus, ir jāuzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa pastāvīgā adrese:

a) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas pirms 2004.gada 1.janvāra, - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence: Latvijas Republikas gadījumā - izmantojot izmaksātāja rīcībā esošo informāciju, it īpaši saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā izmaksātāja valstī, un saskaņā ar Padomes direktīvu 91/308/EEK, vai Montserratas gadījumā - izmantojot līdzvērtīgu likumdošanu;

b) attiecībā uz līgumattiecībām, kas izveidotas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nepastāvot līgumattiecībām, veiktas 2004.gada 1.janvārī vai pēc tam - izmaksātājam ir jānoskaidro faktiskā īpašnieka rezidence, pamatojoties uz viņa adresi, kāda norādīta pasē vai oficiālajā identifikācijas kartē, vai nepieciešamības gadījumā, pamatojoties uz citu dokumentālu identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, un ievērojot sekojošo kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalsts izdotu pasi vai oficiālo identifikācijas karti un kas sevi deklarē kā trešās valsts rezidentu, rezidence ir jānoskaidro, izmantojot trešās valsts, par kuras rezidentu šī persona sevi deklarē, kompetentās iestādes izsniegtu rezidences apliecību. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, tad par šīs personas rezidences valsti tiks uzskatīta dalībvalsts, kura izsniegusi pasi vai citu oficiālo identifikācijas dokumentu.

4.pants. Izmaksātāja definīcija

1. Šī Līguma vajadzībām "izmaksātājs" nozīmē ikvienu saimniecisko vienību, kas izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam, vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka tiešajām vajadzībām, gan vienība, kas ir aizņēmējs attiecībā uz parāda prasību, kas rada šo uzkrājumu ienākumu, gan vienība, kurai aizņēmējs vai faktiskais īpašnieks ir uzdevis veikt uzkrājumu ienākuma maksājumus, vai nodrošināt to izmaksu.

2. Ikviena vienība, kas izveidota līgumslēdzējā pusē, kam uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts vai kam uzkrājumu ienākuma maksājums tiek nodrošināts faktiskā īpašnieka vajadzībām, arī tiks uzskatīta par izmaksātāju, attiecībā uz tai veiktajiem vai nodrošinātajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem. Šis noteikums nav jāpiemēro, ja saimnieciskajai vienībai, pamatojoties uz oficiālu apstiprinājumu, kuru iesniedz šī vienība, ir pamats ticēt, ka:

a) šī vienība ir juridiska persona, izņemot šī panta 5.daļā minētās juridiskās personas; vai

b) šīs vienības peļņai tiek uzlikti nodokļi saskaņā ar vispārējiem noteikumiem uzņēmējdarbības aplikšanai ar nodokļiem; vai

c) šī persona ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK, vai līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Montserratā.

Saimnieciskā vienība, kas izmaksā vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu otras līgumslēdzējas puses teritorijā izveidotai vienībai, kas saskaņā ar šo daļu tiek uzskatīta par izmaksātāju, informē līgumslēdzējas puses, kurā šī saimnieciskā vienība ir izveidota, kompetento iestādi par vienības nosaukumu, adresi un kopējo izmaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākuma summu. Kompetentā iestāde savukārt nodod šo informāciju līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir izveidota vienība.

3. Šī panta 2.daļā minētā vienība, tomēr, šī Līguma piemērošanai var izvēlēties, ka to uzskata par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondu vai līdzīgu fondu, kāds minēts 2.daļas c) punktā. Lai izmantotu iepriekšminēto iespēju ir nepieciešama līgumslēdzējas puses, kurā vienība ir izveidota, izsniegta apliecība, kuru vienība iesniedz saimnieciskajai vienībai. Katrai līgumslēdzējai pusei ir jānosaka detalizēta šīs iespējas izmantošanas kārtība vienībām, kas izveidotas tās teritorijā.

4. Ja saimnieciskā vienība un šī panta 2.daļā minētā vienība abas ir izveidotas vienas un tās pašas līgumslēdzējas puses teritorijā, šai līgumslēdzējai pusei ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vienība ievēro šī Līguma noteikumus, kad tā darbojas kā izmaksātājs.

5. Juridiskās personas, uz kurām neattiecas šī panta 2.daļas a) punkts ir:

a) Somijā: avoin yhtiö (Ay) un kommandiittiyhtiö (Ky)/ öppet bolag and komanditbolag;

b) Zviedrijā: handelsbolag (HB) un komanditbolag (KB).

5.pants. Uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcija

1. Šī Līguma piemērošanai "uzkrājumu ienākuma maksājumi" nozīmē:

a) procentus, kas ir izmaksāti, vai ieskaitīti kontā, kas attiecas uz jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tās rada tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm; soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem;

b) procentus, kas uzkrāti vai kapitalizēti a) punktā minēto parāda prasību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā;

c) ienākumu, kas gūts no procentu maksājumiem, gan tieši, gan caur šī Līguma 4.panta 2.daļā minēto vienību, kuru sadali veic:

(i) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK; vai

(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Montserratā;

(iii) vienības, kas atzītas par tādām, kas var izmantot šī Līguma 4.panta 3.daļā noteikto iespēju;

(iv) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas nodibināti ārpus teritorijas, uz kuriem saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Līgums par Eiropas Kopienas dibināšanu, un ārpus Montserratas teritorijas;

d) ienākums, kas gūts turpmāk minēto uzņēmumu vai vienību akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā, ja šie fondi vai vienības tieši vai netieši (caur citiem kopējo ieguldījumu fondiem vai turpmāk minētajām vienībām), vairāk nekā 40% no to aktīviem iegulda a) punktā minētajās parāda prasībās:

(i) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots saskaņā ar Padomes direktīvu 85/611/EEK; vai

(ii) līdzīgs kolektīvo ieguldījumu fonds, kas izveidots Montserratā; vai

(iii) vienības, kas atzītas par tādām, kas var izmantot šī Līguma 4.panta 3.daļā noteikto iespēju; vai

(iv) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas nodibināti ārpus teritorijas, uz kuriem saskaņā ar tā 299.pantu attiecas Līgums par Eiropas Kopienas dibināšanu, un ārpus Montserratas teritorijas.

Tomēr līgumslēdzējas puses var izvēlēties iekļaut uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijā šī panta 1.daļas d) punktā minēto ienākumu tikai tik lielā mērā, cik šis ienākums atbilst ieguvumam, kas tieši vai netieši gūts no šī panta 1.daļas a) un b) punktos minētajiem procentu maksājumiem.

2. Attiecībā uz šī panta 1.daļas c) un d) punktiem: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa no ienākuma ir gūta no procentu maksājumiem, tad ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par procentu maksājumu.

3. Attiecībā uz šī panta 1.daļas d) punktu: ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda daļa aktīvu ir ieguldīti 1.daļas d) punktā minētajās parāda prasībās, akcijās vai daļās, tad tiks uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 40% robežu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiks uzskatīts, ka šis ienākums atbilst peļņai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas.

4. Ja šī panta 1.daļā minētais uzkrājumu ienākums, tiek izmaksāts, vai ieskaitīts kontā, kura turētāja ir šī Līguma 4.panta 2.daļā minētā vienība, kura nav atzīta par tādu, kurai ir piemērojama šī Līguma 4.panta 3.daļā noteiktā iespēja, tad šis uzkrājumu ienākums tiks uzskatīts par šis vienības veiktajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem.

5. Attiecībā uz šī panta 1.daļas b) un d) punktiem: līgumslēdzēja puse var izvēlēties pieprasīt tās teritorijā esošajiem izmaksātājiem apkopot uzkrājumu ienākumu laika periodā, kurš nevar pārsniegt vienu gadu, un uzskatīt šādu apkopoto uzkrājumu ienākumu par uzkrājumu ienākuma maksājumiem pat, ja šī perioda laikā nenotiek pārdošana, atmaksāšana vai izpirkšana.

6. Atkāpjoties no šī panta 1.daļas c) un d) punktiem, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijas jebkuru šajos punktos minēto ienākumu no tās teritorijā izveidotiem uzņēmumiem vai vienībām, ja to ieguldījumi šī panta 1.daļas a) punktā minētajās parāda prasībās nepārsniedz 15% no to aktīviem. Līdzīgi, atkāpjoties no šī panta 4.daļas, līgumslēdzēja puse var izvēlēties izslēgt no šī panta 1.daļas uzkrājumu ienākuma maksājumu definīcijas uzkrājumu ienākumus, kuri izmaksāti vai ieskaitīti kontā šī Līguma 4.panta 2.daļā minētajai vienībai, kura nav atzīta par tādu, kurai ir piemērojama šī Līguma 4.panta 3.daļā noteiktā iespēja, un kura ir izveidota tās teritorijā, ja šīs vienības ieguldījumi šī panta 1.daļas a) punktā minētajās parāda prasībās nav pārsnieguši 15% no tās aktīviem.

Šīs izvēles īstenošana no vienas līgumslēdzējas puses būs saistoša otrai līgumslēdzējai pusei.

7. No 2011.gada 1.janvāra šī panta 1.daļas d) punktā un 3.daļā minētā procentuālā attiecība ir 25%.

8. Šī panta 1.daļas d) punktā un 6.daļā minētā procentuālā attiecība ir jānosaka, ņemot vērā investīciju politiku, kāda noteikta attiecīgo ieguldījumu uzņēmumu vai vienību ieguldījumu noteikumos vai dibināšanas dokumentos, vai ja tādu nav - ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu fondu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

6.pants. Pārejas noteikumi attiecībā uz pārvedamajiem parāda vērtspapīriem

1. Direktīvas 10.pantā minētajā pārejas periodā, vēlākais līdz 2010.gada 31.decembrim, iekšzemes un starptautiskās obligācijas un citi pārvedamie parāda vērtspapīri, kuru pirmā emisija notikusi pirms 2001.gada 1.marta vai kuru pirmos izlaišanas prospektus pirms šī datuma ir apstiprinājušas kompetentās iestādes Padomes direktīvas 80/390/EEK izpratnē, vai atbildīgās iestādes trešajās valstīs, netiks uzskatītas par parāda prasībām šī Līguma 5.panta 1.daļas a) punkta izpratnē, ar nosacījumu, ka, sākot ar 2002.gada 1.martu, vai pēc tā vairs nenotiek turpmākas šo vērtspapīru emisijas.

Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta augstākminēto pārvedamo parāda vērts­papīru, kurus izlaidusi Valdība, vai saistīta institūcija, kas darbojas kā valsts iestāde, vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu, kā noteikts šī Līguma Pielikumā, turpmāka emisija, tad visa šo vērtspapīru emisija, kas sastāv no sākotnējās emisijas un jebkuras turpmākās emisijas, tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 5.panta 1.daļas a) punkta izpratnē.

Ja pēc 2002.gada 1.marta tiek veikta iepriekšminēto pārvedamo parāda vērtspapīru turpmāka emisija, kuru veic jebkurš cits emitents, kurš nav minēts iepriekšējā rindkopā, tad šī turpmākā emisija tiks uzskatīta par parāda prasību šī Līguma 5.panta 1.daļas a) punkta izpratnē.

2. Nekas šajā pantā neierobežo līgumslēdzēju pušu tiesības uzlikt nodokļus ienākumam no 1.daļā minētajiem pārvedamajiem parāda vērtspapīriem saskaņā ar to nacionālo likumdošanu.

7.pants. Savstarpējās saskaņošanas procedūra

Ja starp pusēm rodas grūtības vai šaubas attiecībā uz šī Līguma īstenošanu vai interpretāciju, tad līgumslēdzējas puses pieliks visas pūles, lai atrisinātu jautājumu savstarpējās saskaņošanas ceļā.

8.pants. Konfidencialitāte

1. Visa informācija, ko līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde saņem un nodod ir konfidenciāla.

2. Līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei nodotā informācija bez otras līgumslēdzējas puses iepriekšējas rakstiskas piekrišanas nevar tikt izmantota citām vajadzībām, kā tikai tiešo nodokļu uzlikšanai.

3. Nodotā informācija var tikt izpausta vienīgi tām personām vai varas iestādēm, kas ir iesaistītas tiešo nodokļu uzlikšanā, un šīs personas vai iestādes var lietot šo informāciju vienīgi šiem mērķiem, vai pārraudzības vajadzībām, ieskaitot jebkuru apelāciju izskatīšanu. Šīm vajadzībām šo informāciju var izpaust atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos.

4. Ja līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no otras līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, iespējams, ir derīga citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var nodot šo informāciju šīs citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas sniedza šo informāciju.

9.pants. Stāšanās spēkā

Šis Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc pēdējā datuma, kurā attiecīgās valdības ir viena otru rakstiski informējušas, ka ir izpildītas konstitucionālās prasības, un tā noteikumu piemērošana tiks uzsākta ar datumu, ar kuru tiek piemērota Direktīva saskaņā ar Direktīvas 17.panta 2. un 3.daļu.

10.pants. Darbības izbeigšana

1. Šis Līgums ir spēkā līdz viena no līgumslēdzējas pusēm tā darbību izbeidz.

2. Katra līgumslēdzēja puse var izbeigt šī Līguma darbību iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei rakstisku paziņojumu par izbeigšanu, paziņojumā norādot, kādi apstākļi ir noveduši pie šāda paziņojuma iesniegšanas. Šajā gadījumā Līguma darbība tiks izbeigta 12 mēnešus pēc paziņojuma.

11.pants. Piemērošana un piemērošanas pārtraukšana

1. Šis Līgums ir piemērojams ar nosacījumu, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis, Amerikas Savienotās Valstis, Šveice, Andora, Lihtenšteina, Monako un Sanmarīno, un visas Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas pieņem un ievieš pasākumus, kuri atbilst vai ir līdzvērtīgi Direktīvā vai šajā Līgumā noteiktajiem, un ir piemērojami tādos pašos termiņos.

2. Ievērojot šī Līguma 7.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji nekavējoties pārtraukt šī Līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu par apstākļiem, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja Direktīvas piemērošana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnībā, vai ja dalībvalsts pārtrauc piemērot tās likumdošanu, kas nodrošina Direktīvas ieviešanu. Šī Līguma piemērošana tiek atjaunota tiklīdz apstākļi, kas noveda pie tā pārtraukšanas, vairs nepastāv.

3. Ievērojot šī Līguma 7.pantā noteikto savstarpējās saskaņošanas procedūru, katra līgumslēdzēja puse var pilnīgi vai daļēji pārtraukt šī Līguma piemērošanu, iesniedzot otrai līgumslēdzējai pusei paziņojumu par apstākļiem, kas noveduši pie šī paziņojuma iesniegšanas, ja viena no 1.daļā minētajām trešajām valstīm vai teritorijām varētu pārtraukt 1.daļā minēto pasākumu piemērošanu. Piemērošanas pārtraukšana notiks ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņojuma. Šī Līguma piemērošana tiek atjaunota, tiklīdz attiecīgā trešā valsts vai teritorija ir atjaunojusi minēto pasākumu piemērošanu.

Sastādīts angļu valodā.

Pielikums

Saistīto institūciju saraksts

Šī līguma 6.panta izpratnē sekojošas saimnieciskās vienības tiks uzskatītas par "saistīta institūcija, kas darbojas kā valsts iestāde, vai kuras loma ir atzīta ar starptautisku līgumu":

Vienības Eiropas Savienībā:

Beļģijā

— Vlaams Gewest (Flandrija)

— Région wallonne (Valonija)

— Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals)

— Communauté française (Francūžu kopiena)

— Vlaamse Gemeenschap (Flāmu kopiena)

— Deutschsprachige Gemeinschaft (Vāciski runājošo kopiena)

Spānijā

— Xunta de Galicia (Galisijas reģiona izpildu institūcija)

— Junta de Andalucía (Andalūzijas reģiona izpildu institūcija)

— Junta de Extremadura (Estremaduras reģiona izpildu institūcija)

— Junta de Castilla- La Mancha (Kastīlijas-Lamančas reģiona izpildu institūcija)

— Junta de Castilla- León (Kastīlijas-Leonas reģiona izpildu institūcija)

— Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģiona pašvaldība)

— Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģiona pašvaldība)

— Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā novada pašvaldība)

— Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā reģiona pašvaldība)

— Diputación General de Aragón (Aragonas reģiona padome)

— Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu pašvaldība)

— Gobierno de Murcia (Mursijas pašvaldība)

— Gobierno de Madrid (Madrides pašvaldība)

— Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība)

— Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģiona padome)

— Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Višajas reģiona padome)

— Diputación Foral de Alava (Alavas reģiona padome)

— Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas dome)

— Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas dome)

— Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome)

— Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome)

— Instituto de Crédito Oficial (Valsts kredītiestāde)

— Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas Finanšu institūcija)

— Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas Finanšu institūcija)

Grieķijā

— Оργανισμός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija)

— Оργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija)

— Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού (Valsts elektrības sabiedrība)

Francijā

— La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu izpirkšanas fonds)

— L'Agence française de développement (AFD) (Francijas Attīstības aģentūra)

— Réseau Ferré de France (RFF) (Francijas Dzelzceļu tīkls)

— Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts Autoceļu fonds)

— Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsts)

— Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu valde)

— Entreprise minière et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība)

Itālijā

— Reģioni

— Provinces

— Municipalitātes

— Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds)

Latvijā

— Pašvaldības

Polijā

— gminy (Pašvaldības)

— powiaty (Apgabali)

— województwa (Provinces)

— związki gmin (Pašvaldību savienības)

— powiatów (Apgabalu savienības)

— województw (Provinču savienības)

— miasto stołeczne Warszawa (Galvaspilsēta Varšava)

— Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības Restrukturizācijas un Modernizācijas aģentūra)

— Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības Īpašuma aģentūra)

Portugālē

— Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals)

— Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals)

— Municipalitātes

Slovākijā

— mestá a obce (Municipalitātes)

— Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas dzelzceļa sabiedrība)

— Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts ceļu vadības fonds)

— Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacijas)

— Vodohospodárska výstavba (Ūdenssaimniecības celtniecības sabiedrība)

Starptautiskās vienības:

— Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

— Eiropas Investīciju banka

— Āzijas Attīstības banka

— Āfrikas Attīstības banka

— Pasaules Banka/SRAB/SVF

— Starptautiskā Finanšu sabiedrība

— Amerikas Attīstības banka

— Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds

— Eiropas Atomenerģijas kopiena

— Eiropas Kopiena

— Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība)

— Eurofima

— Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

— Ziemeļvalstu Investīciju banka

— Karību jūras baseina valstu attīstības banka

6.panta noteikumi neskar starptautiskās saistības, kādas dalībvalstis var būt noslēgušas attiecībā uz augstākminētajām starptautiskajām saimnieciskajām vienībām.

Vienības trešajās valstīs:

Vienības, kas atbilst sekojošiem kritērijiem:

1) Vienību saskaņā ar valsts kritērijiem nepārprotami uzskata par valsts iestādi.

2) Šāda valsts iestāde ir ārpustirgus ražotājs, kas pārvalda un finansē darbību grupu un galvenokārt ražo ārpustirgus preces un sniedz ārpustirgus pakalpojumus, kuri paredzēti sabiedrības labā un kurus efektīvi kontrolē valsts.

3) Šāda valsts iestāde ir liels un regulārs parāda instrumentu emitents.

4) Attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda valsts iestāde neizmantos pirmstermiņa izpirkšanu bruto maksājumu klauzulu gadījumā.
 
Document information
Status:
In force
In force
State:
 United Kingdom
 Montserrat
Type:
 international agreement
 bilateral
Entry into force:
 29.07.2005.
Signature:
 07.04.2005.
Place of signature: 
noslēgts vēstuļu apmaiņas ceļā
Ratification:
 Parliament
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 85, 31.05.2005.
Language:
Related documents
  • Notice of coming into force
  • Other related documents
931
0
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"