Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Starptautisko līgumu uzskaiti
veic Ārlietu ministrija.
Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN UKRAINAS MINISTRU KABINETA LĪGUMS PAR SADARBĪBU INFORMATIZĀCIJAS JOMĀ LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA UN UKRAINAS MINISTRU KABINETS, turpmāk tekstā - "Puses", ņemot vērā Latvijas Republikas un Ukrainas ekonomiskā, zinātniski tehniskā un ražošanas potenciāla iespējas, esot pārliecībā, ka plaša mūsdienīgu, augsti efektīvu informatizācijas līdzekļu un sistēmu pielietošana ir svarīgs faktors abu valstu ekonomiskajā attīstībā, tiecoties dot savu ieguldījumu ekonomiskās, rūpnieciskās un zinātniski tehniskās sadarbības nostiprināšanā un padziļināšanā informatizācijas jomā uz vienlīdzīgiem un abpusēji izdevīgiem pamatiem un tādējādi paplašināt sadarbību abu valstu starpā, vienojās par sekojošo:
1. pants 1. Puses veicina savu valstu ekonomisko, rūpniecisko un zinātniski tehnisko attīstību informatizācijas jomā, uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem sadarbojoties informatizācijas jomā, kontaktu dibināšanu starp ieinteresētajām valsts iestādēm, kā arī starp citām organizācijām saskaņā ar savu valstu nacionālo likumdošanu. 2. Pušu Kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par jautājumiem, kas saistīti ar šī Līguma izpildi, ir: Latvijas Republikā - Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, Ukrainā - Ukrainas Transporta un sakaru ministrija.
2. pants 1. Puses attīsta sadarbību sekojošos galvenajos virzienos: a) informatizācijas tehnoloģijas un sistēmas; b) informatizācijas līdzekļi un informācijas resursi; c) informācijas infrastruktūras, informācijas tīklu un informācijas tīklu pakalpojumu, telekomunikāciju līdzekļu un sistēmu veidošana; d) informatizācijas tipveida projekti un to īstenošana dažādās sabiedrības dzīves sfērās; e) informatizācijas tehnisko un programmu līdzekļu standartizācija un sertifikācija; f) likumdošanas harmonizēšana un attīstība informātikas jomā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; g) pieejas saskaņošana tīkla "internet" izmantošanas un attīstības jomā; h) informatizācijas industrijas mārketings; i) informācijas sabiedrības veidošanas komplekso problēmu risināšana (telemedicīna, tālmācība, elektroniskā komercija). 2. Virzienu pārskaitījumu turpmāk var precizēt abu pušu Kompetentās iestādes.
3. pants Sadarbība abu Pušu valstu nacionālās likumdošanas ietvaros var īstenoties sekojošās formās: a) abpusēji izdevīga apmaiņa ar tehnisko dokumentāciju un zinātniski tehnisko informāciju, tajā skaitā ar dokumentiem par abu valstu valsts politikas veidošanu un realizēšanu informatizācijas jomā; b) savstarpējas palīdzības sniegšana zinātniski - pētniecisko un izmēģinājumu - konstruktoru darbu plānošanā ar abu Pušu speciālistu piedalīšanos un ar Pušu informatizācijas līdzekļu nodrošināšanu; c) abpusēji izdevīgu informatizācijas līdzekļu un sistēmu iepirkumu paplašināšana; d) sadarbība kopīgu organizāciju, kuras nodrošina efektīvu jaunu informatizācijas tehnoloģiju apguvi, izveidošanā; e) zinātnieku un speciālistu apmaiņa; f) kvalificētu speciālistu informatizācijas jomā sagatavošana; g) kopīgu konferenču, izstāžu, simpoziju un darba tikšanos organizēšana, kā arī citās, savstarpēji izdevīgās sadarbības formās.
4. pants 1. Apzinoties izšķirīgo finansējuma lomu konkrētu sadarbības projektu realizēšanā, Puses veicina kā nacionālo, tā arī iespējamo starptautisko finansēšanas avotu piesaisti uz savstarpēji izdevīgiem noteikumiem. 2. Puses cenšas nodrošināt organizācijām, kuras piedalās sadarbībā saskaņā ar šo Līgumu, visizdevīgākos nosacījumus saskaņā ar katras valsts nacionālo likumdošanu kopīgu zinātniski - pētniecisko un konstruktoru - pētniecisko darbu izpildē, savstarpējos informatizācijas līdzekļu un sistēmu iepirkumos un zinātniski tehniskās dokumentācijas apmaiņā.
5. pants 1. Saskaņā ar savstarpēju rakstisku Pušu Kompetento iestāžu piekrišanu šī Līguma ietvaros izpildāmo vienošanos, līgumu un kontraktu realizācijā var tikt pieaicināti trešo pušu pārstāvji. 2. Jebkura informācija, materiāli, programmu un tehniskie līdzekļi, ko saņēmusi vienas Puses Kompetentā iestāde, nevar tikt nodoti trešajai pusei bez tās otras Puses Kompetentās iestādes iepriekšējas rakstiskas piekrišanas, no kuras tie tika saņemti. 3. Puses veicina tiesību uz intelektuālo īpašumu efektīvu aizsardzību un taisnīgu sadali, ja tas iegūts kopīgu darbu rezultātā, pamatojoties uz šo Līgumu veiktas sadarbības ietvaros saskaņā ar Pušu valstu nacionālo likumdošanu, kā arī saskaņā ar starptautisko līgumu, kuru dalībnieces ir Pušu valstis, noteikumiem.
6. pants 1. Pušu Kompetentās iestādes nodibina Kopīgu komisiju, kura izskata šī Līguma noteikumu izpildes gaitu, izšķir strīdīgus jautājumus, izstrādā un iesniedz izskatīšanai Latvijas Republikas valdībai un Ukrainas Ministru kabinetam priekšlikumus par savstarpēji izdevīgas sadarbības attīstīšanu un tās galveno virzienu, kas paredzēti šī Līguma 2.pantā, īstenošanu. 2. Kopīgā komisija sastāv no vienāda abu Pušu Kompetento iestāžu pārstāvju skaita. Kopīgās komisijas nacionālās daļas vada tās līdzpriekšsēdētāji, kuru sastāvs tiek apstiprināts saskaņā ar katras Puses noteikto kārtību. 3. Kopīgās komisijas sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi gadā, pēc kārtas Latvijas Republikas un Ukrainas teritorijā. Nepieciešamības gadījumā un pēc vienas Puses Kompetentās iestādes lūguma tās valsts teritorijā var tikt organizētas ārpuskārtas sēdes. 4. Kopīgās komisijas pieņemtie lēmumi tiek atspoguļoti protokolos vai citos saskaņotos dokumentos, kurus paraksta Kopīgās komisijas līdzpriekšsēdētāji, un tiem ir rekomendējošs raksturs. 5. Atbilstošās Pušu Kompetentās iestādes īsteno Kopīgās komisijas abu daļu organizatoriskās darbības nodrošināšanu.
7. pants 1. Izdevumus, kas saistīti ar Kopīgās komisijas sēžu organizāciju un norisi, sedz tās Puses Kompetentā iestāde, kuras valsts teritorijā notiek Komisijas sēde. 2. Kopīgās komisijas sēžu dalībnieku uzturēšanas izdevumus sedz katras Puses Kompetentā iestāde saskaņā ar savas valsts nacionālo likumdošanu.
8. pants Šis Līgums neskar Pušu tiesības un pienākumus, kuri izriet no to noslēgtajiem citiem starptautiskajiem līgumiem.
9. pants Šo Līgumu var grozīt vai papildināt pēc abpusējas Pušu rakstiskas vienošanās.
10. pants 1. Šis Līgums tiek noslēgts uz piecu gadu termiņu un stājas spēkā tā parakstīšanas dienā. 2. Šī Līguma darbība automātiski tiek pagarināta uz nākošajiem piecu gadu periodiem, ja neviena no Pusēm ne mazāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā perioda beigām pa diplomātiskiem kanāliem rakstiskā formā nepaziņos otrai pusei par savu nodomu pārtraukt tā darbību. 3. Noslēgtā Līguma darbības pārtraukšana neietekmē kopēju projektu, kuri tiek realizēti šī Līguma ietvaros, realizāciju. Sastādīts 2006.gada 27.aprīlī Rīgā divos eksemplāros, katrs no tiem latviešu valodā, ukraiņu valodā un krievu valodā, un to teksti ir autentiski. Domstarpību par šī Līguma nosacījumu interpretāciju gadījumā noteicošais ir teksts krievu valodā.
|
Document information
Status: In force State: Ukraine Type: international agreement bilateral Entry into force: 27.04.2006. Signature: 25.04.2006. Place of signature: RīgaRatification: Cabinet of Ministers Reservation: No Declaration: No Publication: "Latvijas Vēstnesis", 75, 16.05.2006.Language: Related documents
|