LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN UKRAINAS MINISTRU KABINETA LĪGUMS PAR SADARBĪBU KATASTROFU NOVĒRŠANAS UN TO SEKU LIKVIDĒŠANAS JOMĀ

Latvijas Republikas valdība un Ukrainas Ministru kabinets, turpmāk sauktas par "Pusēm",

vadoties pēc 1995.gada 23.maija Latvijas Republikas un Ukrainas līguma par draudzību un sadarbību;

apzinoties katastrofu iespējamību un pastāvošo apdraudējumu cilvēkiem, tautsaimniecībai un videi;

atzīstot, ka sadarbība katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā veicinās abu valstu labklājību un drošību;

ņemot vērā priekšrocības, ko Pusēm var sniegt zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņa augstākminētajā jomā;

ņemot vērā tādu katastrofu iespējamību, kuras nevar likvidēt ar Pušu resursiem, un no šī fakta izrietošu vajadzību pēc Pušu koordinētām darbībām ar nolūku novērst un likvidēt šādu katastrofu sekas;

atbalstot ANO pūliņus katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas jomā, respektējot un atzīstot vispāratzītas normas un likumus, kas pastāv dažādu starptautisku organizāciju ietvaros, attiecīgās starptautiskās konvencijas un vienošanās, kā arī tiecoties dot ieguldījumu atbilstošu nacionālo normatīvo aktu izstrādē;

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants
Piemērošana

1. Šis Līgums nosaka Pušu savstarpēji koordinētu darbību principus un ietvarus katastrofu novēršanas jomā un to seku likvidēšanā.

2. Šis Līgums tiek piemērots katastrofu gadījumā, ja Puses resursi ir nepietiekoši katastrofas novēršanai vai tās seku likvidēšanai.

2. pants
Definīcijas

Šī Līguma nolūkos termins:

1) "katastrofa" nozīmē notikumu, ko izraisījuši postoši dabas spēki vai cilvēku darbība vai nevērība, kas nopietni apdraud un/vai kaitē cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un/vai videi;

2) "pieprasītāja Puse" nozīmē Pusi, kura lūdz palīdzību;

3) "palīdzības sniedzēja Puse" nozīmē Pusi, kura sniedz palīdzību;

4) "palīdzības vienība" nozīmē organizētu un apmācītu speciālistu grupu no palīdzības sniedzējas Puses, kas izveidota palīdzības sniegšanai un apgādāta ar nepieciešamo aprīkojumu;

5) "eksperts" nozīmē noteiktas nozares speciālistu, kurš tiek nosūtīts palīdzības sniegšanai pieprasītājai Pusei;

6) "aprīkojums" nozīmē materiālus, tehniskos un transporta līdzekļus, zāles un medicīniskās ierīces, un palīdzības vienības un/vai eksperta individuālos piederumus;

7) "palīdzības materiāli" nozīmē materiālās vērtības, kas paredzētas bezatlīdzības izsniegšanai katastrofā cietušajiem iedzīvotājiem;

8) "Kompetentā iestāde" nozīmē iestādi, kuru nosaka katra Puse ar šī Līguma izpildi saistītu darbību vadīšanai un koordinēšanai;

9) "tranzītvalsts" nozīmē Puses valsti, caur kuras teritoriju palīdzības vienība un/vai eksperti, aprīkojums un palīdzības materiāli tiek transportēti, lai sniegtu palīdzību trešajai valstij.

3. pants
Palīdzības sniegšanas formas

1. Puses sadarbojas saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem, kā arī starptautiski atzītām normām un principiem, lai nodrošinātu nekavējošu informācijas apmaiņu un palīdzību katastrofas vai tās draudu gadījumā.

2. Palīdzība var tikt sniegta, sūtot palīdzības vienības un/vai ekspertus, aprīkojumu, palīdzības materiālus, kā arī nododot nepieciešamo informāciju un pieredzi.

3. Gadījumā, ja vienas Puses valsts teritorijā notikusi katastrofa, šī Puse var lūgt no otras Puses palīdzību katastrofas novēršanā un tās seku likvidēšanā. Palīdzības sniedzēja Puse palīdz pieprasītājai Pusei ar līdzekļiem un pasākumiem, kas paredzēti katastrofu seku novēršanai un/vai likvidēšanai.

4. Puses sniedz viena otrai palīdzību atbilstoši savām iespējām.

5. Pieprasītāja Puse nodrošina netraucētu palīdzības materiālu saņemšanu un sadali tikai cietušo iedzīvotāju starpā.

4. pants
Kompetentās iestādes un kontaktpunkti

1. Šī Līguma Kompetentās iestādes ir:

Latvijas Republikai:

Iekšlietu ministrija;

Ukrainai:

Ukrainas Ārkārtēju situāciju un iedzīvotāju aizsardzības no Černobiļas katastrofas sekām lietu ministrija.

2. Puses var noteikt citas iestādes, kas ir tiesīgas griezties pēc palīdzības un pieņemt lēmumus par šī Līguma īstenošanas veidiem.

3. Kompetentās iestādes nosaka vai izveido vienu vai vairākus kontaktpunktus ziņošanai katastrofu gadījumos.

4. Puses rakstveidā pa diplomātiskiem kanāliem paziņo viena otrai par jebkādu nozīmēšanu vai izmaiņām attiecībā uz Kompetento iestādi, kā arī kontaktpunktu(-iem).

5. Katra Puse nodrošina tās Kompetentās iestādes un kontaktpunkta(-u) nepārtrauktu darbību.

5. pants
Lūgums pēc palīdzības un informācijas apmaiņa

1. Katastrofas gadījumā palīdzība tiek nodrošināta pēc rakstiska lūguma, kurā Pieprasītāja Puse konkrēti norāda:

1) katastrofas vietu, laiku, raksturu, apmērus un pašreizējo stāvokli skartajā teritorijā;

2) informāciju par jau veiktajām vai plānotajām darbībām, nosakot lūgtās palīdzības prioritātes.

2. Palīdzības sniedzēja Puse nekavējoties lemj par palīdzības sniegšanu un informē pieprasītāju Pusi par tās sniegšanas iespēju, apjomu, laiku un citiem būtiskiem apstākļiem.

6. pants
Koordinēšana un palīdzības vadīšana katastrofu gadījumos

1. Pieprasītājas Puses Kompetentā iestāde koordinē, vada un pārrauga palīdzības vienību darbības ar to vadītāju starpniecību.

2. Pieprasītāja Puse informē palīdzības vienību vadītājus un/vai ekspertus par situācijas attīstību katastrofas rajonā un īpašās darbības vietās un nepieciešamības gadījumā šīs palīdzības vienības un/vai ekspertus nodrošina ar tulkiem un sakaru līdzekļiem saziņai ar galveno štābu, kurš koordinē visus meklēšanas un glābšanas, kā arī citus neatliekamus pasākumus.

3. Palīdzības vienību un/vai ekspertu aprīkojumam jābūt pietiekamam, lai tās autonomi darbotos katastrofas zonā vismaz 72 stundas kopš ierašanās brīža.

4. Pieprasītāja Puse nodrošina palīdzības vienību dalībnieku un/vai ekspertu drošību, bezmaksas medicīnisko aprūpi, ēdināšanu un naktsmītni, kā arī nodrošina viņus ar pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ja to krājumi ir izbeigušies.

7. pants
Robežas šķērsošanas procedūra un palīdzības vienību un/vai ekspertu uzturēšanās noteikumi

1. Pieprasītāja Puse nodrošina visu šīs Puses valsts normatīvajos aktos paredzēto nepieciešamo formalitāšu tūlītēju izpildi, kad palīdzības sniedzējas Puses palīdzības vienības un/vai eksperti šķērso valsts robežu.

2. Palīdzības vienības vadītājs attiecīgajai pieprasītājas Puses robežsardzes amatpersonai iesniedz palīdzības sniedzējas Puses Kompetentās institūcijas apstiprinātus sekojošus dokumentus:

1) noteikta parauga dokumentu, par kuru vienojušās Pušu Kompetentās institūcijas, norādot palīdzības vienību un/vai ekspertu pilnvaras un mērķi iebraukšanai pieprasītājas Puses valsts teritorijā;

2) palīdzības vienības locekļu un/vai ekspertu sarakstu;

3) aprīkojuma un palīdzības materiālu sarakstu.

3. Uz iepriekš minēto dokumentu pamata Latvijas Republikas kā pieprasītājas Puses robežsardzes amatpersona izsniedz bezmaksas vīzas Ukrainas pilsoņiem, ar noteikumu, ka katrs Ukrainas pilsonis ir palīdzības vienības dalībnieks un/vai eksperts un katram ir derīgs ceļošanas dokuments.

Ja personas, kurām ir dokumenti, kas minēti 1997.gada 24.jūlija Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta vienošanās par pilsoņu savstarpējiem braucieniem Pielikuma 2. un 3.punkta a)-c) apakšpunktos, un kuras ir palīdzības vienības dalībnieki un/vai eksperti, ar noteikumu, ka katrai šādai personai ir derīgi minētie ceļošanas dokumenti, šķērso Ukrainas kā pieprasītājas Puses valsts robežu, tas notiek bez vīzas, iesniedzot dokumentus, kas minēti šī panta otrajā daļā.

Transportlīdzekļa vadītājam, ja tāds ir, papildus derīgam ceļošanas dokumentam ir jāuzrāda arī dokuments, kas dod tiesības vadīt attiecīgo transportlīdzekli, un tā reģistrācijas apliecību.

4. Procedūras kārtību, kādā palīdzības vienības ar glābšanas suņiem šķērso pieprasītājas Puses valsts robežu, un to uzturēšanos pieprasītājas Puses valsts teritorijā nosaka atbilstoši karantīnas noteikumiem, kādi ir spēkā pieprasītājas Puses valsts teritorijā.

5. Palīdzības vienību dalībniekiem un/vai ekspertiem, kuri uzturas pieprasītājas Puses valsts teritorijā, ir pienākums ievērot šīs valsts normatīvos aktus.

6. Palīdzības vienību un/vai ekspertu, to aprīkojuma un palīdzības materiālu transportēšanas nolūkā var tikt lietots jebkurš piemērots transportlīdzeklis, lai sasniegtu galamērķi, cik vien drīz iespējams.

7. Robežas šķērsošanas procedūra saskaņā ar šī panta noteikumiem ir spēkā pat tad, ja vienas no Pusēm valsts ir tranzīta valsts palīdzību lūdzošai trešajai valstij katastrofu gadījumā, un tranzīts ir nepieciešams efektīvas palīdzības sniegšanai. Šī līguma 4.panta 1.daļā minētās Kompetentās iestādes savlaicīgi informē viena otru par tranzīta nepieciešamību, lai sniegtu palīdzību trešajai valstij, un koordinē aprīkojuma un palīdzības materiālu tranzītu nosūtīšanas procedūru.

8. pants
Aprīkojuma un palīdzības materiālu izvešana, ievešana un tranzīts

1. Aprīkojums, palīdzības materiāli un palīdzības vienību dalībnieku un/vai ekspertu personīgās mantas, kas tiek ievestas vai izvestas saskaņā ar šo Līgumu ir atbrīvotas no muitas un citiem maksājumiem, ja tas nav pretrunā ar Pušu normatīvajiem aktiem.

2. Zāles, kas satur narkotiskas un psihotropas vielas, var ievest tikai tādos daudzumos, kādi nepieciešami medicīniskās palīdzības sniegšanas nolūkos saskaņā ar Pušu valstu normatīvajiem aktiem. Tās izmanto vienīgi kvalificēts medicīniskais personāls atbilstoši attiecīgajam noteikumam. Šajā gadījumā palīdzības vienības vadītājs uzrāda muitas kontroles iestādēm deklarāciju, kurā uzskaitītas zāles, kas satur narkotiskas un psihotropas vielas, un norādīta to nomenklatūra un daudzums.

3. Pieprasītājas Puses attiecīgās institūcijas var kontrolēt augstākminēto materiālu un vielu lietošanu un uzglabāšanu.

4. Palīdzības sniegšanas laikā neizlietotās zāles, kas satur narkotiskas un psiho­tropas vielas, tiek izvestas no pieprasītājas Puses valsts teritorijas. Apliecība par izlietotajām zālēm, ko parakstījuši palīdzības sniedzējas Puses palīdzības vienības vadītājs un ārsts un apstiprinājusi pieprasītājas Puses Kompetentā iestāde, tiek uzrādīta pieprasītājas Puses muitas iestādēm pēc palīdzības sniegšanas pabeigšanas.

5. Šī panta noteikumi tiek piemēroti arī aprīkojuma un palīdzības materiālu tranzītam caur vienas no Pusēm teritoriju gadījumā, kad palīdzība tiek sniegta trešajai pusei.

9. pants
Gaisa kuģu izmantošana

1. Palīdzības sniedzējas Puses Kompetentā iestāde informē pieprasītājas Puses Kompetento iestādi par tās lēmumu palīdzības sniegšanai izmantot gaisa kuģi, norādot nosēšanās vietu, lidojumu maršrutu, gaisa kuģa tipu, reģistrācijas numuru un valsti, kur tas reģistrēts, apkalpes locekļu skaitu, kravas raksturu, lidojuma grafiku un pasažieru sarakstu.

2. Gaisa kuģa reisi tiek veikti saskaņā ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) un Pušu noteikumiem.

3. Palīdzības sniedzēja Puse tiek atbrīvota no visiem maksājumiem par pārlidošanu, nosēšanos, gaisa kuģa novietošanu, pacelšanos un navigācijas pakalpojumiem gaisa kuģim, kas sniedz palīdzību saskaņā ar šo Līgumu.

4. Gaisa kuģa robežkontroli un muitas kontroli pieprasītājas Puses robežsardzes un muitas iestādes veic gaisa kuģu nolaišanās vietās.

10.pants
Izmaksu segšana

1. Ja vien Puses nevienojas citādi, palīdzība saskaņā ar šo Līgumu tiek sniegta bez maksas.

2. Par kompensāciju degvielas un gaisa kuģa ekspluatācijas pakalpojumiem palīdzības sniegšanai Puses vienojas katrā atsevišķā gadījumā.

11. pants
Zaudējumu kompensācija

1. Puses atsakās no jebkurām pretenzijām par zaudējumu atlīdzināšanu, kas saistīti ar palīdzības vienību dalībnieku un/vai ekspertu ievainojumiem vai nāvi, kas notikuši atbilstoši šim Līgumam veikto pasākumu laikā.

2. Ja palīdzības sniedzējas Puses palīdzības vienības dalībnieks un/vai eksperts izraisa zaudējumus juridiskai vai fiziskai personai pieprasītājas Puses valsts teritorijā saskaņā ar šo Līgumu veikto pasākumu laikā, šos zaudējumus sedz pieprasītāja Puse atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, it kā šos zaudējumus būtu izraisījuši tās pilsoņi palīdzības sniegšanas laikā.

3. Zaudējumus, ko palīdzības vienības dalībnieks un/vai eksperts izraisa tīšām vai aiz rupjas neuzmanības, sedz palīdzības sniedzēja Puse, ja tīšu zaudējumu fakts ir bijis pierādīts pieprasītājas Puses tiesā.

12.pants
Citi sadarbības veidi

1. Šī Līguma ietvaros Puses var sadarboties:

1) pēc vienas no Pušu lūguma konferenču organizēšanā un speciālistu stažēšanās, pētījumu un attīstības programmu, ekspertu apmācības kursu organizēšanā, ieskaitot pasniedzēju un klausītāju apmaiņu starp attiecīgajām mācību iestādēm;

2) palīdzības vienību apgādē ar tehniskajiem līdzekļiem un aprīkojumu;

3) pieredzes apmaiņā;

4) zinātniskās izpētes projektu kopīgā plānošanā, izstrādē un īstenošanā;

5) informācijas, normatīvo aktu, metodoloģiskās un citas literatūras, video un foto materiālu, kā arī tehnoloģiju apmaiņā, kas saistīta ar katastrofu novēršanu un to seku likvidēšanu.

2. Pušu Kompetentās iestādes un saskaņā ar 4.panta otro daļu noteiktās iestādes var izmantot citas sadarbības formas, kā arī veikt nepieciešamās būtiskās darbības un izveidot darba grupas saskaņā ar Pušu valstu normatīvajiem aktiem.

13. pants
Sadarbība ar starptautiskām un nacionālām organizācijām

Puses, savstarpēji vienojoties, var uzaicināt starptautiskas un nacionālas organizācijas iesaistīties pasākumos, kas saistīti ar šī Līguma izpildi.

14. pants
Attiecības ar citiem starptautiskiem līgumiem

Šis Līgums neiespaido nekādas citos starptautiskos līgumos paredzētas Pušu tiesības un pienākumus.

15. pants
Strīdu risināšana

Jebkurš strīds, kas saistīts ar šī Līguma iztulkošanu vai piemērošanu, tiek atrisināts sarunu ceļā starp Pusēm un nepieciešamības gadījumā - pa diplomātiskiem kanāliem.

16. pants
Līguma grozījumi

1. Šo Līgumu var grozīt, Pusēm savstarpēji vienojoties Protokolu veidā, kuri veido šī Līguma neatņemamu daļu.

2. Protokoli stājas spēkā atbilstoši šī Līguma 17.panta pirmajai daļai.

17. pants
Nobeiguma noteikumi

1. Šis Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, un tas stājas spēkā datumā, kad ir saņemts Pušu pēdējais paziņojums, kas apliecina, ka iekšējās formalitātes, kas nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā, ir pabeigtas.

2. Katra Puse var izbeigt šī Līguma darbību. Tādā gadījumā šis Līgums zaudē spēku 6 mēnešus pēc datuma, kad viena no Pusēm ir saņēmusi no otras Puses rakstisku paziņojumu par šī Līguma darbības izbeigšanu.

3. Šī Līguma izbeigšana neiespaido pienākumu izpildi, kas izriet no tā nosacījumu izpildes un nav pabeigti līdz Līguma darbības izbeigšanas brīdim.

Noslēgts Rīgā, 2006.gada 27.aprīlī divos eksemplāros, katrs latviešu, ukraiņu un angļu valodās, visi teksti ir vienlīdz autentiski. Interpretācijas atšķirību gadījumā priekšroka tiek dota Līguma tekstam angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā  Ainars Baštiks bērnu un ģimenes lietu ministrs

Ukrainas Ministru kabineta vārdā  Viktors Baloga  ārkārtēju situāciju un iedzīvotāju aizsardzības no Černobiļas katastrofas sekām lietu ministrs