1974. gada Atēnu konvencija par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu

Šīs Konvencijas Dalībvalstis,

Atzīstot vēlmi vienoties par atsevišķiem likumiem pasažieru un to bagāžas pārvadājumos pa jūru;

Ir nolēmušas šajā nolūkā parakstīt Konvenciju un turklāt vienojušās par sekojošo:

1. pants. Definīcijas

Šajā Konvencijā sekojošiem izteicieniem ir šāda nozīme:

1. (a) "pārvadātājs" ir persona, ar kuru vai kuras vārdā ir noslēgts pārvadājuma līgums, balstoties uz kura viņš vai faktiskais pārvadātājs, veic pārvadājumu;

(b) "faktiskais pārvadātājs" ir persona, kura nav pārvadātājs, bet ir īpašnieks, fraktētājs vai kuģa operators, kas praktiski veic visu pārvadājumu vai tā daļu;

2. "pārvadājuma līgums" ir līgums par pasažieru vai pasažieru un to bagāžas pārvadāšanu pa jūru, atkarībā no gadījuma, kas noslēgts ar pārvadātāju vai tā vārdā;

3. "kuģis" ir tikai jūras kuģis, izņemot gaisa spilvena transporta līdzekli;

4. "persona" ir jebkura persona, kura tiek pārvadāta kuģī:

(a) saskaņā ar pārvadājuma līgumu, vai

(b) kura, ar pārvadātāja piekrišanu, pavada transporta līdzekli vai dzīvus dzīvniekus, kuri uzrādīti preču pārvadājuma līgumā, kuru neregulē šī Konvencija;

5. "bagāža" ir jebkurš priekšmets vai transporta līdzeklis, ko pārvadātājs pārvadā saskaņā ar pārvadājuma līgumu, izņemot:

(a) priekšmetus un transporta līdzekļus, kas tiek pārvadāti saskaņā ar frakta līgumu, konosamentu vai ar citu līgumu, kas ir primāri saistīts ar preču pārvadājumu, un

(b) dzīvos dzīvniekus;

6. "kajītes bagāža" ir bagāža, kas atrodas pasažiera kajītē vai citādi atrodas viņa īpašumā, uzraudzībā vai kontrolē. Neraugoties uz šā panta 8. punkta un 8. pantā minēto, kajītes bagāža ietver bagāžu, kas pasažierim atrodas transporta līdzeklī vai tiek ar to pārvadāta;

7. "bagāžas nozaudēšana vai sabojāšana" ietver finansiālus zaudējumus, kuru iemesls ir bagāžas nesavlaicīga piegādāšana pasažierim pēc kuģa ierašanās, uz kura bagāža tika pārvadāta vai to vajadzēja pārvadāt, bet neietver aizkavēšanos, kuru iemesls ir darbinieku nesaskaņas;

8. "pārvadājums" aptver sekojošu periodu:

(a) attiecībā uz pasažieri un viņa kajītes bagāžu, laika posms, kura laikā pasažieris un /vai viņa kajītes bagāža atrodas uz kuģa vai pasažieru uzņemšanas laikā vai laikā, kad notiek izkāpšana krastā un laika posms, kurā pasažieris un viņa kabīnes bagāža tiek transportēta pa ūdeni no sauszemes uz kuģi vai otrādi, ja šāda transportēšanas izmaksa ir iekļauta braukšanas maksā vai, ja kuģi ko izmanto kā papildus transporta līdzekli pasažieru pārvadāšanai, ir norīkojis pārvadātājs. Tomēr, attiecībā uz pasažieri, pārvadājums neietver laika posmu, kurā viņš atrodas jūras pasažieru terminālā vai stacijā, vai krastmalā vai kādā citā instalācijas daļā;

(b) attiecībā uz kajītes bagāžu, arī laika posms, kurā pasažieris ir jūras pasažieru terminālā vai stacijā, vai krastmalā vai jebkurā citā ostas instalācijā, ja šo bagāžu ir pārņēmis pārvadātājs vai viņa darbinieks vai aģents un nav nogādāta pasažierim;

(c) attiecībā uz bagāžu, kas nav kajītes bagāža, laika posms, skaitot no laika, kad to pārņem pārvadātājs vai viņa darbinieks, vai aģents krastā vai uz kuģa, līdz laikam, kamēr pārvadātājs vai viņa darbinieks vai aģents tās piegādā;

9. "starptautiskais pārvadājums" nozīmē jebkuru pārvadājumu, kurā saskaņā ar pārvadājuma līgumu atiešanas osta un gala osta atrodas divās dažādās valstīs, vai vienā valstī, ja saskaņā ar pārvadājuma līgumu vai grafikā paredzēto maršrutu, kuģis iegriežas ostā citā valstī;

 

2. pants. Piemērošana

1. Šī Konvencija ir saistoša jebkuram starptautiskajam pārvadājumam, ja

(a) kuģis kuģo ar šās konvencijas Dalībvalsts karogu vai ir reģistrēts tajā, vai

(b) pārvadājuma līgums ir sastādīts šās Konvencijas Dalībvalstī, vai

(c) atiešanas osta un gala osta, saskaņā ar pārvadājuma līgumu, atrodas šās Konvencijas dalībvalstī.

2. Neņemot vērā šā panta 1. punktu, šī Konvencija nav saistoša, ja attiecībā uz pārvadājumu, saskaņā ar jebkuru citu starptautisko konvenciju par pasažieru vai bagāžas pārvadāšanu ar cita veida transporta līdzekli, ir piemērojama civilā atbildība saskaņā ar šās Konvencijas nosacījumiem, tiktāl, ciktāl šie nosacījumi ir saistoši jūras pārvadājumam.

 

3. pants. Pārvadātāja atbildība

1. Pārvadātājs ir atbildīgs par izraisītajiem zaudējumiem, kuru iemesls ir pasažiera bojāeja vai miesas bojājumu nodarīšana tam, vai bagāžas nozaudēšana vai sabojāšana, ja negadījums, kas izraisīja zaudējumus, notika pārvadājuma laikā un tā iemesls bija pārvadātāja vai viņa darbinieku, vai aģentu, kuri pilda savus darba pienākumus, kļūda vai nevērība.

2. Prasītājam ir jāpierāda, ka negadījums, kas izraisījis zaudējumus vai bojājumu, radās pārvadājuma laikā un šādu zaudējumu vai bojājuma apmēru.

3. Pārvadātāja vai viņa darbinieku, vai aģentu, kas pilda savus darba pienākumus, darbība tiek uzskatīta par kļūdu vai nevērību, ja vien nav pierādīts pretējais, ka pasažiera nāve vai miesas bojājumu nodarīšana tam, vai kajītes bagāžas nozaudēšana vai sabojāšana ir radusies no vai saistībā ar kuģa bojāeju, sadursmi, uzskriešanu uz sēkļa, eksploziju vai ugunsgrēku, vai kuģī esošu nepilnību. Cita veida bagāžas nozaudēšana vai sabojāšana, tiek uzskatīta par kļūdu vai nevērību, ja vien nav pierādīts pretējais, neatkarīgi no negadījuma, kas izraisīja zaudējumus vai bojājumu, būtības. Pārējos gadījumos kļūda vai nevērība ir jāpierāda prasītājam.

 

4. pants. Faktiskais pārvadātājs

1. Ja pārvadājuma vai tā daļas veikšana ir uzticēta faktiskajam pārvadātājam, saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem pārvadātājs tomēr ir atbildīgs par visu pārvadājumu. Pie tam, attiecībā uz faktisko pārvadātāju ir attiecināmi un viņš ir tiesīgs izmantot šās Konvencijas nosacījumus par pārvadājuma daļu, ko tas veicis.

2. Pārvadātājs, attiecībā uz pārvadājumu, ko veicis faktiskais pārvadātājs, paliek atbildīgs par faktiskā pārvadātāja un viņa darbinieku, un aģentu, kas pilda savus darba pienākumus, darbību un nolaidību.

3. Jebkurš īpašais līgums, saskaņā ar kuru pārvadātājs uzņemas pienākumus, ko neuzliek šī Konvencija vai jebkura atteikšanās no tiesībām, ko tai piešķir šī Konvencija, faktisko pārvadātāju skar tikai tādā gadījumā, ja ar viņu ir noslēgta īpaša vienošanās rakstiskā veidā.

4. Ja abas puses - gan pārvadātājs, gan faktiskais pārvadātājs ir atbildīgi, viņu atbildība tiek apvienota vai nošķirta.

5. Nekas šajā pantā nav pretrunā ar jebkurām regresa tiesībām starp pārvadātāju un faktisko pārvadātāju.

 

5. pants. Vērtslietas

Pārvadātājs nav atbildīgs par naudas, vērtspapīru, zelta, sudrablietu, dārglietu, greznumlietu, mākslas darbu un citu vērtslietu nozaudēšanu vai sabojāšanu, izņemot gadījumus, ja šādas vērtslietas ir nodotas pārvadātāja glabāšanā, pārvadātājs ir atbildīgs 8. panta 3. punktā noteiktajā atbildības apmērā, ja vien saskaņā ar 10. panta 1. punktu atbildības apmērs nav paaugstināts.

 

6. pants. Pasažiera veicināta kļūda

Ja pārvadātājs pierāda, ka pasažiera nāvi vai miesas bojājumu nodarīšanu tai, vai viņa bagāžas nozaudēšanu vai sabojāšanu ir izraisījusi vai veicinājusi pasažiera kļūda vai nolaidība, tiesa, kas izskata lietu, pilnīgi vai daļēji var atbrīvot pārvadātāju no viņa atbildības, saskaņā ar tiesā piemēroto likumdošanu.

 

7. pants. Atbildības ierobežojums par miesas bojājumu nodarīšanu personai

1. Pārvadātāja atbildība par pasažiera nāvi vai miesas bojājumu nodarīšanu tai nevienā no gadījumiem nepārsniedz 700 000 frankus par pārvadājumu. Ja saskaņā ar tiesā, kas izskata lietu, piemēroto likumdošanu, zaudējumu atlīdzība ir piespriesta periodisku maksājumu veidā, šo maksājumu līdzvērtīga pamatvērtība nepārsniedz iepriekš minēto atbildības apmēru.

2. Neņemot vērā šā panta 1. punktu, jebkuras šās Konvencijas Dalībvalsts nacionālā likumdošana, attiecībā uz pārvadātāju, kas ir šās valsts pilsonis, uz cilvēku var noteikt augstāku atbildības apmēru.

 

8. pants. Atbildības apmērs par bagāžas nozaudēšanu vai sabojāšanu

1. Pārvadātāja atbildības apjoms par kajītes bagāžas nozaudēšanu vai sabojāšanu nevienā no gadījumiem nepārsniedz 12 500 frankus uz pasažieri pārvadājuma laikā.

2. Pārvadātāja atbildības apjoms par transporta līdzekļa nozaudēšanu vai sabojāšanu, ieskaitot visu bagāžu, kas atrodas tajā vai tiek vesta ar to, nevienā no gadījumiem nepārsniedz 50 000 franku par transporta līdzekli pārvadājuma laikā.

3. Pārvadātāja atbildības apjoms par nozaudētu vai sabojātu bagāžu, kas nav minēta šā panta 1. un 2. punktā, nevienā no gadījumiem nepārsniedz 18 000 frankus uz pasažieri pārvadājuma laikā.

4. Pārvadātājs un pasažieris var vienoties par to, ka pārvadātāja atbildības apjomu var samazināt, nepārsniedzot 1 750 frankus par transporta līdzekli tā sabojāšanas gadījumā un nepārsniedzot 200 frankus uz pasažieri bagāžas, kas nav kajītes bagāža, nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, šī summa tiek atskaitīta no zaudējuma vai bojājuma apmēra.

 

9. pants. Norēķinu vienība un konvertēšana

1. Franks, kas minēts Konvencijā tiek uzskatīts par atbilstošu vienībai, kuras vērtība ir 65,5 augstākās proves (900) zelta miligrami.

2. Summas, kas minētas 7. un 8. pantā tiek konvertētas valsts, kura izskata lietu, nacionālajā valūtā, pamatojoties uz šās valūtas oficiālo kursu, atsaucoties uz vienību, kas noteikta šā panta 1. punktā, sprieduma dienā vai datumā, par kuru puses vienojušās. Ja tāda oficiālā kursa nav, attiecīgās valsts kompetentā pārvaldes institūcija nosaka, kas šās Konvencijas izpratnē tiek uzskatīts par oficiālo kursu.

 

10. Atbildības apmēru ierobežošanas papildus nosacījumi

1. Pārvadātājs un pasažieris nepārprotami un rakstveidā var vienoties par augstākiem atbildības ierobežojuma apmēriem, nekā aprakstīti 7. un 8. pantā.

2. Zaudējuma summas procenti un tiesas izmaksas nav ietvertas atbildības apmēru ierobežojumos, kas noteikti 7. un 8. pantā.

 

11. pants. Aizstāvība un ierobežojumi pārvadātāja darbiniekiem

Ja prasība, kura izriet no zaudējumiem saskaņā ar šo Konvenciju, celta pret pārvadātāja darbinieku vai aģentu, vai faktisko pārvadātāju, šādam darbiniekam vai aģentam, ja tas pierāda, ka ir pildījis savus darba pienākumus, ir tiesības uz tādu pašu aizstāvību un atbildības ierobežošanu, uz kādu ir tiesīgs pārvadātājs vai faktiskais pārvadātājs saskaņā ar šo Konvenciju.

 

12. pants. Prasību apvienošana

1. Ja 7. un 8. pantā noteiktie atbildības ierobežojumi ir spēkā, tie attiecināmi uz visām prasībām, kuru iemesls ir personas nāve vai miesas bojājumu nodarīšana tai, vai tās bagāžas nozaudēšana vai sabojāšana, atlīdzināmo summu kopumu.

2. Attiecībā uz pārvadājumu, ko veicis faktiskais pārvadātājs, tā darbinieku un aģentu, kas pilda savus darba pienākumus, atlīdzināmo summu kopums, nepārsniedz lielāko summu, kādu varētu piespriest pārvadātājam vai faktiskajam pārvadātājam saskaņā ar šo Konvenciju, bet neviena no minētājām personām nav atbildīga par summu, kas pārsniedz tiem piemērojamo ierobežojumu.

3. Katrā gadījumā, kur pārvadātāja darbinieks vai aģents, vai faktiskais pārvadātājs saskaņā ar Konvencijas 11. pantu ir tiesīgs savā labā izmantot atbildības ierobežojumus, kas noteikti 7. un 8. pantā, pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja, atkarībā no gadījuma, un darbinieku vai aģentu atmaksājamo summu kopums, nepārsniedz šos ierobežojumus.

 

13. pants. Gadījumi, kad nedrīkst ierobežot atbildību

1. Pārvadātājs nav tiesīgs izmantot 7. un 8. pantā un 10. panta 1. punktā noteiktos atbildības ierobežojumus, ja ir pierādīts, ka zaudējumus radījusi mērķtiecīga pārvadātāja darbība vai nolaidība, vai neapdomība, apzinoties šādu zaudējumu iespējamību.

2. Pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja darbinieks vai aģents nav tiesīgs izmantot šos ierobežojumus, ja ir pierādīts, ka zaudējumus radījusi mērķtiecīga darbinieku vai aģentu darbība vai nolaidība, vai neapdomība, apzinoties šādu zaudējumu iespējamību.

 

14. pants. Prasību pamats

Prasība pret pārvadātāju vai faktisko pārvadātāju personas nāves vai miesas bojājuma nodarīšanas gadījumā, vai bagāžas nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā tiesā tiek celta saskaņā ar šo Konvenciju.

 

15. pants. Paziņojums par bagāžas nozaudēšanu vai sabojāšanu

1. Pasažierim jāiesniedz rakstisks paziņojums pārvadātājam vai tā aģentam:

(a) gadījumā, kad ir acīm redzams bojājums bagāžai:

(i) kabīnes bagāžai pirms vai laikā, kad notiek pasažieru izkāpšana krastā;

(ii) pārējai bagāžai pirms vai bagāžas nogādāšanas laikā;

(b) gadījumā, kad nav acīm redzama bojājuma vai bagāžas nozaudēšanas gadījumā, piecpadsmit dienu laikā, skaitot no krastā izkāpšanas datuma vai bagāžas nogādāšanas brīža, vai no laika, kad vajadzēja nogādāt.

2. Ja pasažieris nav rīkojies saskaņā ar šā panta nosacījumiem, tiek uzskatīts, ja vien nav pierādīts pretējais, ka pasažieris ir saņēmis veselu bagāžu.

3. Rakstveida ziņojums nav jāiesniedz, ja bagāžas nosacījumi paredz to saņemšanas laikā pārbaudīt kopējā apskatē vai inspekcijā.

 

16. pants. Prasības noilguma termiņš

1. Katras prasības par zaudējumiem, kas radušies pasažiera nāves vai miesas bojājuma nodarīšanas rezultātā vai bagāžas nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā, noilguma termiņš ir divi gadi.

2. Noilguma termiņu sākumu aprēķina šādi:

(a) miesas bojājumu nodarīšanas gadījumā - no datuma, kad pasažieris izkāpis krastā;

(b) personas nāves gadījumā, kas iestājusies pārvadājuma laikā - no datuma, kad pasažierim vajadzēja izkāpt krastā un miesas bojājumu nodarīšanas gadījumā, kas noticis pārvadājuma laikā un, kas beidzies ar pasažiera nāvi pēc izkāpšanas krastā - no nāves iestāšanās brīža, paredzot, ka šis periods nepārsniedz trīs gadus no krastā izkāpšanas datuma;

(c) bagāžas nozaudēšanas vai tās sabojāšanas gadījumā - no krastā izkāpšanas datuma vai no datuma, kad izkāpšanai krastā vajadzēja notikt, ņemot vērā vēlāk notikušo.

3. Tiesas, kura izskata lietu, likumdošana regulē noilguma perioda atlikšanu vai pārtraukšanu, bet nekādā gadījumā prasību nevar celt, ja pagājuši trīs gadi kopš datuma, kad notikusi pasažiera izkāpšana krastā vai kad izkāpšanai krastā vajadzēja notikt, ņemot vērā vēlāk notikušo.

4. Neņemot vērā šā panta 1., 2. un 3. punktu, noilguma termiņu var pagarināt pamatojoties uz pārvadātāja ziņojuma vai pušu vienošanos, ja ir celta prasība. Ziņojums vai līgums iesniedzams rakstiskā veidā.

 

17. pants. Prasības piekritība

1. Prasību, kas celta saskaņā ar šo Konvenciju, pēc prasītāja izvēles var celt kādā no zemāk minētajām tiesām, paredzot, ka tiesa atrodas šās Konvencijas Dalībvalstī:

(a) atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietas vai komercdarbības atrašanās vietas tiesā, vai

(b) kuģa atiešanas vai pienākšanas ostas valsts, saskaņā ar pārvadājuma līgumu tiesā, vai

(c) prasītāja juridiskās adreses vai pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesā, ja atbildētājam ir komerdarbības vieta un tā atrodas tās valsts jurisdikcijā, vai

(d) tās valsts tiesā, kurā tika noslēgts pārvadājuma līgums, ja prasītājam ir komercdarbības vieta un tā atrodas šās valsts jurisdikcijas pakļautībā.

2. Pēc negadījuma, kas izraisījis zaudējumus, puses var vienoties par prasības iesniegšanu jebkurā citā tiesā vai šķīrējtiesā.

 

18. pants. Līguma nosacījumu spēkā neesamība

Jebkura vienošanās, kas noslēgta, pirms noticis negadījums, kas izraisīja pasažiera nāvi vai nodarīja tam miesas bojājumus, vai nozaudēja vai sabojāja bagāžu, kas atbrīvo pārvadātāju no viņa atbildības pret pasažieri vai nosaka zemāku atbildības ierobežojumu, nekā tas noteikts šajā Konvencijā, izņemot 8. panta 4. punktā noteiktos gadījumus, un jebkuri tādi nosacījumi, kas atceļ pārvadātāja pierādīšanas pienākumu vai kuru mērķis ir ierobežot izvēli, kas noteikta 17. panta 1. punktā, ir spēkā neesoši, bet šo nosacījumu anulēšana neatceļ pārvadājuma līgumu, kuram ir piemērojami šās Konvencijas nosacījumi.

 

19. pants. Citas konvencijas par atbildības apjoma ierobežošanu

Šī Konvencija neietekmē pārvadātāja, faktiskā pārvadātāja vai tā darbinieku, vai aģentu tiesības vai pienākumus, ko paredz starptautiskās konvencijas par jūras kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu.

 

20. pants. Atompostījumi

Šī Konvencija neparedz atbildību par zaudējumiem, kuru iemesls ir atomnegadījums:

(a) ja atomiekārtas operators ir atbildīgs par šādiem zaudējumiem saskaņā ar 1960. gada 29. jūlija Parīzes Konvenciju par trešās Puses atbildību atomenerģijas jomā, kas grozīta ar tās 1964. gada 28. janvāra Protokolu vai 1963. gada 21. maija Vīnes Konvenciju par civilo atbildību par atompostījumiem, vai

(b) ja atomiekārtas operators par šādiem zaudējumiem ir atbildīgs saskaņā ar nacionālo likumdošanu, kas regulē atbildību par šādiem zaudējumiem, paredzot, ka šī likumdošana ir vienādi labvēlīga personām, kuras var ciest no atompostījumiem un Parīzes vai Vīnes konvencijas Pusēm.

 

21. pants. Komerciāla rakstura pārvadājumi, ko veic valsts pārvaldes institūcijas

Šī Konvencija piemērojama komerciāla rakstura pārvadājumiem, ko veic valstis vai valsts pārvaldes institūcijas saskaņā ar pārvadājuma līgumiem 1. panta izpratnē.

 

22. pants. Paziņojums par nepiemērošanu

1. Katra Dalībvalsts šās Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās laikā, rakstiskā veidā var paziņot, ka šo Konvenciju nepiemēros, ja pasažieris un pārvadātājs ir šīs Dalībvalsts pavalstnieks vai pilsonis.

2. Katru ziņojumu, kas veikts saskaņā šā panta 1. punktu, var atsaukt jebkurā laikā, nosūtot rakstisku ziņojumu Organizācijas Ģenerālsekretāram.

 

23. pants. Parakstīšana, ratificēšana un pievienošanās

1. Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai Organizācijas vadības mītnē līdz 1975. gada 31. decembrim un pēc tam ir atvērta pievienošanās nolūkam.

2. Valstis var kļūt par šās Konvencijas Dalībvalstīm:

(a) parakstot, bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(b) parakstot ar atrunu par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu ar sekojošu ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu; vai

(c) pievienojoties.

3. Ratificēšana, akceptēšana, apstiprināšana vai pievienošanās tiek veikta deponējot attiecīgu dokumentu Organizācijas Ģenerālsekretāram.

 

24. pants. Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā, skaitot no datuma, kurā desmit valstis ir parakstījušas to bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai ir iesniegušas nepieciešamos ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus.

2. Attiecībā uz ikvienu valsti, kura pēc tam parakstījusi Konvenciju bez atrunas par ratificēšanu, akceptēšanu vai apstiprināšanu vai deponējusi ratificēšanas, akceptēšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus, Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā, kad notikusi šāda parakstīšana vai dokumenta deponēšana.

 

25. pants. Denonsēšana

1. Dalībvalsts šo Konvenciju var denonsēt jebkurā laikā pēc datuma, kurā Konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz šo Dalībvalsti.

2. Denonsēšana ir veicama deponējot dokumentu Organizācijas Ģenerālsekretāram, kurš informē pārējās Dalībvalstis par denonsēšanas dokumenta saņemšanu un tā deponēšanas datumu.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada vai tāda ilgāka laika posma, kāds noteikts dokumentā, pēc denonsēšanas dokumenta deponēšanas.

 

26. pants. Pārskatīšana un grozīšana

1. Organizācija var sasaukt konferenci ar mērķi pārskatīt vai grozīt šo Konvenciju.

2. Organizācija sasauc šās konvencijas Dalībvalstu konferenci ar mērķi pārskatīt vai grozīt to, ja lūgumu izteikusi ne mazāk kā viena trešdaļa Dalībvalstu.

3. Ikvienai valstij, kļūstot par šās Konvencijas Dalībvalsti, pēc grozījumu, kurus pieņēmusi konference, kas sasaukta saskaņā ar šo pantu, stāšanās spēkā, grozītā Konvencija ir saistoša.

 

27. pants. Deponēšana

1. Šī Konvencija tiek deponēta Organizācijas Ģenerālsekretāram.

2. Organizācijas Ģenerālsekretārs:

(a) informē visas valstis, kuras ir parakstījušas vai pievienojušās šai Konvencijai par:

(i) katru jaunu parakstīšanu un dokumenta deponēšanu un to veikšanas datumiem;

(ii) datumu, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

(iii) ikvienu šās Konvencijas denonsēšanas gadījumu un datumu, kurā tas stājas spēkā;

(b) nosūta šās Konvencijas likumīgi apstiprinātas kopijas visām valstīm, kuras to parakstījušas un visām valstīm, kuras ir pievienojušās šai Konvencijai.

3. Pēc tam, kad šī Konvencija stājusies spēkā, tās likumīgi apstiprinātas kopijas Organizācijas Ģenerālsekretārs nosūta Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai saskaņā ar Apvienoto Nāciju organizācijas Statūtu 102. pantu.

 

28. pants. Valodas

Šī Konvencija sastādīta vienā eksemplārā angļu un franču valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski. Organizācijas Ģenerālsekretārs sagatavo oficiālos tulkojumus krievu un spāņu valodā un deponē kopā ar parakstītajiem oriģināliem.

To apliecinot, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji parakstījuši šo Konvenciju.

Parakstīta Atēnās tūkstoš deviņi simti septiņdesmit ceturtā gada trīspadsmitajā decembrī.