Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

 

Līgums par aizliegumu izvietot jūru un okeānu dibenā un to dzīlēs kodolieročus un citus masveida iznīcināšanas ieročus

Šī Līguma dalībvalstis,

atzīstot cilvēces vispārējo ieinteresētību jūras un okeāna dibena pētīšanas un izmantošanas mierīgiem mērķiem virzībā,

ievērojot, ka kodolieroču bruņošanās drudža jūras un okeāna dibenā novēršana kalpo pasaules miera uzturēšanai, samazina starptautisko spriedzi un stiprina valstu draudzīgās attiecības,

esot pārliecinātām, ka šis Līgums ir solis pretim jūras un okeāna dibena un tā augsnes apakškārtas izslēgšanai no bruņošanās drudža,

esot pārliecinātām, ka šis Līgums ir solis pretim vispārējai vienošanai un pilnīgai atbruņošanai stingrā un efektīvā starptautiskā kontrolē, un ar apņēmību turpināt sarunas šim rezultātam,

esot pārliecinātām, ka šis Līgums veicinās Apvienoto Nāciju Organizāciju statūtu mērķu un principu izpildi saskaņā ar starptautiskās likumdošanas principiem un, nepārkāpjot starptautisko ūdeņu brīvību,

ir noslēgušas šādu Līgumu:

I pants

1. Šā Līguma dalībvalstis apņemas neierakt un nenovietot uz jūras un okeāna dibena un tā augsnes apakškārtas, ārpus jūras dibena zonas ārējām robežām, kas noteiktas 2. pantā, nekādus kodolieročus vai citus masveida iznīcināšanas ieroču veidus, kā arī būves, iekārtas vai jebkādas citas ierīces, kas īpaši projektētas šādu ieroču uzglabāšanai, pārbaudei un lietošanai.

2. Šīs nodaļas 1. apakšpunkta saistības attiecināmas arī uz jūras dibena zonu, kas minēta tajā pašā punktā, izņemot to, ka šādā jūras dibena zonā tās neattiecas uz jebkādu piekrastes valsti vai uz jūras dibenu, kas atrodas zem tās teritoriālajiem ūdeņiem.

3. Līguma dalībvalstis apņemas nesniegt palīdzību, neveicināt un nestimulēt jebkuru valsti veikt darbības, kas minētas šīs nodaļas 1. apakšpunktā, un nekādā veidā nepiedalīties šādās darbībās.

II pants

Šā Līguma mērķiem, I pantā minētā jūras dibena zonas ārējā robeža atbilst zonas ārējai divpadsmit jūdžu robežai, kā minēts 1958. gada 29. aprīlī Ženēvā parakstītās Konvencijas par teritoriālo jūras un blakus esošo zonu II daļā, un tā tiek mērīta saskaņā ar minētās Konvencijas I daļas II nodaļas nolikumiem un saskaņā ar starptautisko likumdošanu.

III pants

1. Lai veicinātu šā Līguma mērķus un nodrošinātu Līguma nolikumu ievērošanu, katrai Līguma dalībvalstij ir tiesības pārbaudīt Līguma pārējo dalībvalstu darbības, veicot novērojumus jūras un okeāna dibenā un tā augsnes apakškārtā ārpus I pantā minētās zonas ar nosacījumu, ka novērošana netraucē šādas darbības.

2. Ja pēc novērojumiem rodas pamatotas šaubas par Līgumā noteikto saistību pildīšanu, dalībvalsts, kurai ir šādas šaubas, un dalībvalsts, kura ir atbildīga par šaubas izraisošām darbībām, konsultējas ar mērķi novērst šaubas. Ja šaubas turpina pastāvēt, dalībvalsts, kurai ir šādas šaubas, paziņo par to pārējām dalībvalstīm, un saistītās puses sadarbojas turpmākos saskaņotos pārbaudes procesos, tai skaitā objektu, būvju, iekārtu vai ierīču, kas paredzamas kā I pantā aprakstītā veida ierīces, piemērotu apskati. Darbību reģionā esošajām Pusēm, tai skaitā visām piekrastes valstīm un visām citām Pusēm, kuras to pieprasa, ir tiesības piedalīties minētajās konsultācijās un sadarbībā. Pēc turpmāku pārbaudes procesu pabeigšanas Pusei, kura ierosināja šādas procedūras, jānosūta attiecīgs ziņojums pārējām Pusēm.

3. Ja valsts, kura atbild par darbībām, kas izraisījušas pamatotas šaubas, nav idenficējama, veicot objekta, būves, iekārtas vai citas ietaises novērošanu, dalībvalsts, kurai ir šaubas, nosūta paziņojumu un attiecīgi izjautā dalībvalstis darbību reģionā un visas pārējās dalībvalstis. Ja šādā izpētē tiek noteikts, ka par darbībām ir atbildīga konkrēta dalībvalsts, dalībvalsts konsultējas un sadarbojas ar pārējām pusēm, kā noteikts šī panta 2. apakšpuntā. Ja izpētē nav iespējams identificēt valsti, kura ir atbildīga par minētajām darbībām, pieprasījusī dalībvalsts var veikt turpmākas pārbaudes, tai skaitā apskati, kas ietver darbības reģiona valstu, tai skaitā visu piekrastes valstu un visu pārējo dalībvalstu, kuras vēlas piedalīties, piedalīšanos.

4. Ja konsultācijas un sadarbība saskaņā ar šī panta 2. un 3. apakšpunktu nav novērsusi šaubas attiecībā uz darbībām un, ja paliek spēkā nopietns jautājums par šajā Līgumā uzņemto saistību izpildi, dalībvalsts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu nolikumiem var nodot jautājumu Drošības padomei, kas var veikt darbību saskaņā ar statūtiem.

5. Jebkura dalībvalsts var veikt pārbaudi, kas minēta šajā punktā, lietojot savus personīgos līdzekļus ar jebkuras citas dalībvalsts pilnīgu vai daļēju piedalīšanos, vai veicot attiecīgas starptautiskas procedūras Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros un saskaņā ar tās statūtiem.

6. Pārbaudes darbības saskaņā ar šo Līgumu nedrīkst traucēt pārējo dalībvalstu darbības, un tās tiek veiktas, pienācīgi ievērojot starptautiskā likumdošanā atzītās tiesības, tai skaitā starptautisko ūdeņu brīvību un piekrastes valstu tiesības uz to kontinentālo šelfu izpēti un izmantošanu.

IV pants

Šis Līgums nav interpretējams kā atbalsts vai kaitējums jebkuras valsts pozīcijai attiecībā uz pastāvošām starptautiskām konvencijām, tai skaitā 1958. gada Konvenciju par teritoriālo jūras un blakus esošo zonu, vai attiecībā uz tiesībām vai prasībām, kādas šāda dalībvalsts var aizstāvēt, vai arī attiecībā uz jebkuras citas valsts aizstāvētu tiesību vai prasību atzīšanu vai neatzīšanu saistībā ar tās piekrastes ūdeņiem, tai skaitā, inter alia, teritoriālo jūru un blakus esošām zonām, vai jūras un okeāna dibenu, tai skaitā kontinentāliem šelfiem.

V pants

Līguma puses apņemas godprātīgi turpināt sarunas par turpmākiem pasākumiem atbruņošanās jomā bruņojuma drudža novēršanai jūras un okeāna dibenā un tā augsnes apakškārtā.

VI pants

Jebkura dalībvalsts var ierosināt grozījumus šajā Līgumā. Grozījumi stājas spēkā katrai pusei, kas pieņem grozījumus, kad tos pieņem Līguma dalībvalstu vairākums, un pēc tam katrai no pārējām dalībvalstīm datumā, kad tā tos apstiprina.

VII pants

Piecus gadus pēc šā Līguma stāšanās spēkā tiek rīkota Līguma pušu konference Ženēvā, Šveicē, lai izskatītu Līguma darbību ar nolūku nodrošināt, ka tiek īstenoti preambulas mērķi un Līguma nolikumi. Pārskata konference saskaņā ar klātesošo pušu vairākuma viedokli nosaka, vai un kad jāsasauc papildu pārskata konference.

VIII pants

Katrai Līguma dalībvalstij, īstenojot tās valsts suverenitāti, ir tiesības izstāties no Līguma, ja tā nolemj, ka ārkārtas notikumi, kas saistīti ar šā Līguma galveno priekšmetu, ir apdraudējuši tās valsts augstākās intereses. Tā nosūta paziņojumu par izstāšanos visām pārējām Līguma dalībvalstīm un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei trīs mēnešus iepriekš. Paziņojumā jāietver apliecinājums par ārkārtas notikumiem, kas saskaņā ar tās uzskatu ir apdraudējuši tās valsts intereses.

IX pants

Šā Līguma nolikumi nekādā veidā neietekmē saistības, ko Līguma dalībvalstis uzņēmušās starptautiskos dokumentos, kas nosaka no kodolieročiem brīvas zonas.

X pants

1. Līgums ir atklāts parakstīšanai visām valstīm. Jebkura valsts, kura neparaksta Līgumu pirms tās stāšanās spēkā saskaņā ar šī panta 3. apakšpunktu, drīkst tai pievienoties jebkurā laikā.

2. Līgums ir jāratificē, valstīm to parakstot. Ratifikācijas un iestāšanās dokumentus uzglabā Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valdības, kas tiek ieceltas par uzglabāšanas valdībām.

3. Līgums stājas spēkā brīdī, kad divdesmit divas valdības ir iesniegušas uzglabāšanai ratifikācijas dokumentus, tai skaitā valdības, kas šajā Līgumā ieceltas par uzglabāšanas valdībām.

4. Valstīm, kuru ratifikācijas vai iestāšanās dokumenti tiek noguldīti pēc Līguma stāšanās spēkā, tas stājas spēkā datumā, kad noguldīti to ratifikācijas vai iestāšanās dokumenti.

5. Uzglabāšanas valdības nekavējoties informē visu parakstītāju un iestājušos valstu vadības par katras parakstīšanas datumu, katras ratifikācijas vai iestāšanās dokumenta noguldīšanas datumu, par Līguma spēkā stāšanās datumu un par citu paziņojumu saņemšanu.

6. Uzglabāšanas valdībām šis Līgums jāreģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu 102. pantu.

XI pants

 

Šis Līgums, kura teksti angļu, krievu, franču, spāņu un ķīniešu valodās ir vienādi autentiski, tiek noguldīts uzglabāšanas valdību arhīvos. Uzglabāšanas valdības nosūta Līguma likumīgi apstiprinātas kopijas Līguma parakstītāju un iestājušos valstu valdībām.

TAM PAR APLIECINĀJUMU zemāk parakstījušās personas, esot attiecīgi likumīgi pilnvarotas, ir parakstījušas šo Līgumu.

SASTĀDĪTS trīs eksemplāros Vašingtonas, Londonas un Maskavas pilsētās tūkstoš deviņi simti septiņdesmit pirmā gada vienpadsmitajā februārī.

 

 
Document information
Status:
In force
In force
Type:
 international agreement
 multilateral
Adoption:
 11.02.1971.
Entry into force:
 24.06.1992.
Accession:
 24.06.1992.
Place of adoption: 
Londona, Maskava, Vašingtona
Ratification:
 Supreme Council
Reservation: No
Declaration: No
Depositary:
 United Kingdom
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 31, 26.02.2003.
Language:
Related documents
  • Notice of coming into force
  • Other related documents
827
0
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"