Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Starptautiskais līgums precizēts ar Saeimas Ārlietu komisijas 04.10.2023. lēmumu.

KONVENCIJA
PAR KRAVU STARPTAUTISKO AUTOPĀRVADĀJUMU
LĪGUMU (CMR)

un

PARAKSTĪŠANAS PROTOKOLS,

parakstīts Ženēvā 1956. gada 19. maijā

APVIENOTO NĀCIJU
ORGANIZĀCIJA
NATIONS UNIES

CONVENTION
RELATIVE AU CONTRAT DE TRANSPORT INTERNATIONAL
DE MARCHANDISES PAR ROUTE
(CMR)

et

PROTOCOLE DE SIGNATURE

en date, a Genéve, du 19 mai 1956

KONVENCIJA
PAR KRAVU STARPTAUTISKO AUTOPĀRVADĀJUMU
LĪGUMU (CMR)

Preambula

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATZĪSTOT, ka ir vēlams standartizēt kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu noteikumus, jo īpaši attiecībā uz šādu pārvadājumu vajadzībām izmantojamiem dokumentiem un pārvadātāja atbildību,

IR VIENOJUŠĀS par turpmāko.

I nodaļa
DARBĪBAS JOMA

1. pants

1. Šī konvencija attiecas uz visiem līgumiem par kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, kad līgumā norādītās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs, no kurām vismaz viena ir šīs Konvencijas dalībvalsts. Šīs konvencijas piemērošana nav atkarīga no līgumslēdzēju pušu dzīvesvietas un pilsonības.

2. Šajā konvencijā ar terminu "transportlīdzekļi" apzīmē mehāniskos transportlīdzekļus, vilcējus ar puspiekabēm, piekabes un puspiekabes, kā definēts 1949. gada 19. septembra Konvencijas par ceļu satiksmi 4. pantā.

3. Šī konvencija ir piemērojama arī tad, kad pārvadājumus, uz kuriem tā attiecas, veic valstis vai valsts iestādes un organizācijas.

4. Šī konvencija neattiecas uz:

a) pārvadājumiem, kurus veic saskaņā ar kādu starptautisku pasta konvenciju;

b) mirstīgo atlieku transportēšanu;

c) mēbeļu pārvešanu.

5. Konvencijas dalībvalstis apņemas nemainīt šīs konvencijas noteikumus, slēdzot īpašus nolīgumus starp divām vai vairākām Konvencijas dalībvalstīm, izņemot gadījumus, kad to veic, lai padarītu šo konvenciju nepiemērojamu pierobežas pārvadājumiem vai lai saistībā ar tādiem pārvadājumiem, kurus veic tikai attiecīgo valstu teritorijā, atļautu lietot pavadzīmes, kas apliecina kravas piederību.

2. pants

1. Ja transportlīdzeklis, kurā ir krava, kādu ceļa posmu tiek vests pa jūru, dzelzceļu, iekšējiem ūdens ceļiem vai ar lidmašīnu, un - izņemot gadījumu, kad tiek piemēroti 14. panta noteikumi, - krava no transportlīdzekļa netiek pārkrauta, tad šī konvencija attiecas uz visu pārvadājumu. Taču tad, ja tiek pierādīts, ka laikā, kad krava pārvadāta ar citu transportlīdzekli, ir radušies kravas zudumi, tā ir bojāta vai kravas piegāde ir aizkavējusies un ka tam par iemeslu bijusi nevis autopārvadātāja rīcība vai nolaidība, bet gan atgadījums, kas varēja notikt, tikai pārvadājot kravu ar citu transportlīdzekli, autopārvadātāja atbildību nosaka nevis saskaņā ar šo konvenciju, bet tā, kā būtu noteikta tāda pārvadātāja atbildība, kurš izmanto citu transportlīdzekli, ja nosūtītājs būtu noslēdzis kravas pārvadājumu līgumu ar šo pārvadātāju atbilstoši noteikumiem, kas paredzēti tiesību aktos par kravas pārvadāšanu ar attiecīgo transportlīdzekli. Ja šādu noteikumu nav, tad autopārvadātāja atbildību nosaka saskaņā ar šo konvenciju.

2. Ja autopārvadātājs vienlaikus ir arī pārvadātājs ar citu transportlīdzekli, viņa atbildību nosaka atbilstoši šā panta 1. punktam, bet tā, it kā autopārvadājumu un pārvadājumu ar citu transportlīdzekli veiktu divas dažādas personas.

II nodaļa
PERSONAS, PAR KURĀM IR ATBILDĪGS PĀRVADĀTĀJS

3. pants

Saskaņā ar šo konvenciju pārvadātājs ir atbildīgs par rīcību un nolaidību, ko, pildot savus darba pienākumus, pieļauj viņa pārstāvji, darbinieki un citas personas, kuru pakalpojumus viņš izmanto, veicot attiecīgo pārvadājumu, - tā, it kā šī rīcība un nolaidība būtu viņa paša.

III nodaļa
PĀRVADĀJUMA LĪGUMA NOSLĒGŠANA UN IZPILDE

4. pants

Pārvadājuma līgumu apstiprina, sagatavojot kravas pavadzīmi. Tas, ka pavadzīmes nav vai ka tā ir nepareizi aizpildīta vai nozaudēta, neietekmē pārvadājuma līguma esamību vai derīgumu, jo uz to joprojām attiecas šīs konvencijas noteikumi.

5. pants

1. Kravas pavadzīmi sagatavo trijos eksemplāros, kurus paraksta nosūtītājs un pārvadātājs. Šie paraksti var būt iespiesti vai aizstāti ar nosūtītāja un pārvadātāja zīmogiem, ja tas ir saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā attiecīgo pavadzīmi sagatavo. Pirmo kravas pavadzīmes eksemplāru izsniedz nosūtītājam, otro nosūta kopā ar kravu, bet trešais paliek pie pārvadātāja.

2. Ja nosūtīšanai paredzētā krava ir jāiekrauj dažādos transportlīdzekļos vai ja tā ir dažāda veida vai sadalīta vairākās partijās, tad nosūtītājam vai pārvadātājam ir tiesības pieprasīt atsevišķu pavadzīmi attiecībā uz katru izmantoto transportlīdzekli vai katru kravas veidu vai kravas partiju.

6. pants

1. Kravas pavadzīmē tiek norādīta šāda informācija:

a) kravas pavadzīmes sagatavošanas laiks un vieta;

b) nosūtītāja nosaukums un adrese;

c) pārvadātāja nosaukums un adrese;

d) kravas pieņemšanas vieta un laiks, kā arī paredzētā piegādes vieta;

e) saņēmēja nosaukums un adrese;

f) kravas veida un tās iepakojuma pieņemtais apzīmējums un attiecībā uz bīstamu kravu pārvadājumiem - to vispārpieņemtais apzīmējums;

g) paku skaits, to īpašais marķējums un numuri;

h) kravas bruto svars vai daudzums, izteikts citās mērvienībās;

i) ar pārvadājumu saistītie maksājumi (maksa par pārvadājumu, papildmaksas, muitas nodokļi un pārējie maksājumi, kas veikti no līguma noslēgšanas brīža līdz brīdim, kad krava ir piegādāta);

j) nepieciešamās norādes muitas un citu formalitāšu kārtošanai;

k) paziņojums par to, ka pārvadājums neatkarīgi no noteikumiem, kuros noteikts pretējais, tiek veikts saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.

2. Attiecīgā gadījumā kravas pavadzīmē var iekļaut arī šādu informāciju:

a) paziņojumu par to, ka pārkraušana nav atļauta;

b) izdevumus, kurus apņemas segt nosūtītājs;

c) maksājuma summu, kas samaksājama kravas piegādes vietā;

d) paziņojumu par tādas kravas vērtību un apjomu, kuras nogādāšanā nosūtītājs ir īpaši interesēts;

e) nosūtītāja norādījumus pārvadātājam attiecībā uz kravas apdrošināšanu;

f) saskaņoto termiņu, līdz kuram pārvadājumam jābūt izpildītam;

g) pārvadātājam nodoto dokumentu sarakstu.

3. Līgumslēdzējas puses kravas pavadzīmē var iekļaut arī jebkādu citu informāciju, kuru tās uzskata par nepieciešamu.

7. pants

1. Nosūtītājs ir atbildīgs par visiem izdevumiem un zaudējumiem, kas pārvadātājam nodarīts neprecizitāšu un neatbilstības dēļ saistībā ar:

a) informāciju, kas minēta 6. panta 1. punkta b), d), e), f), g), h) un j) apakšpunktā;

b) informāciju, kas minēta 6. panta 2. punktā;

c) jebkuru citu informāciju vai norādēm, kuras nosūtītājs sniedzis kravas pavadzīmes sagatavošanai vai iekļaušanai tajā.

2. Ja pēc nosūtītāja lūguma pārvadātājs kravas pavadzīmē iekļauj ziņas, kas attiecas uz šā panta 1. punktu, tad, kamēr nav pierādīts pretējais, uzskata, ka tas ir darīts nosūtītāja vārdā.

3. Ja kravas pavadzīmē nav iekļauts 6. panta 1. punkta k) apakšpunktā minētais paziņojums, pārvadātājs atbild par visiem izdevumiem un zaudējumiem, kas rodas tās personas nolaidības dēļ, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu.

8. pants

1. Pieņemot kravu, pārvadātājs pārbauda:

a) kravas pavadzīmē veikto ierakstu precizitāti attiecībā uz paku skaitu, to apzīmējumiem un numuriem;

b) kravas un tās iepakojuma ārējo izskatu.

2. Ja pārvadātājam nav iespējas pārbaudīt ierakstu precizitāti, kā minēts šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, viņš ieraksta kravas pavadzīmē savus iebildumus un to iemeslus. Tāpat viņš pamato visus iebildumus attiecībā uz kravas un tās iepakojuma ārējo izskatu. Šādi iebildumi nav saistoši nosūtītājam, ja vien viņš kravas pavadzīmē nav skaidri norādījis, ka piekrīt uzskatīt tos par saistošiem.

3. Nosūtītājam ir tiesības pieprasīt pārvadātājam pārbaudīt kravas bruto svaru vai tās daudzumu, izteiktu citās mērvienībās. Viņš var arī pieprasīt pārbaudīt paku saturu. Pārvadātājam ir tiesības pieprasīt atlīdzību par šādas pārbaudes veikšanu. Pārbaudes rezultātus ieraksta kravas pavadzīmē.

9. pants

1. Kravas pavadzīme ir prima facie pierādījums tam, ka ir noslēgts pārvadājuma līgums, tam, kādi ir tā nosacījumi, kā arī tam, ka pārvadātājs ir saņēmis kravu.

2. Ja pārvadātājs kravas pavadzīmē nav norādījis īpašas atrunas un ja netiek pierādīts pretējais, tiek pieņemts, ka brīdī, kad pārvadātājs saņēma kravu, kravas un tās iesaiņojuma ārējais izskats ir bijis apmierinošs un paku skaits, to apzīmējumi un numuri ir atbilduši tiem, kas norādīti kravas pavadzīmē.

10. pants

Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātāja priekšā par personām nodarītajiem zaudējumiem, aprīkojuma un kravas bojājumiem, kā arī par jebkurām izmaksām, kas radušās bojāta kravas iepakojuma dēļ, izņemot gadījumus, kad defekts pārvadātājam ir bijis acīm redzams vai zināms kravas pieņemšanas brīdī un viņš pret to nav iebildis.

11. pants

1. Lai pirms kravas nodošanas saņēmējam nokārtotu muitas un citas formalitātes, nosūtītājs kravas pavadzīmei pievieno nepieciešamos dokumentus vai nodod tos pārvadātāja rīcībā, kā arī sniedz viņam visu pieprasīto informāciju.

2. Pārvadātājam nav pienākums pārbaudīt šo dokumentu un informācijas precizitāti un atbilstību. Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātāja priekšā par zaudējumiem, kas radušies šādu dokumentu un informācijas neprecizitātes vai nepietiekamības dēļ, izņemot gadījumus, kad minētie zaudējumi radušies pārvadātāja prettiesiskas rīcības vai nolaidības dēļ.

3. Pārvadātāja atbildība par sekām, kādas rodas, nozaudējot vai nepareizi izmantojot kravas pavadzīmē norādītos un tai pievienotos dokumentus, ir tāda kā pārstāvim, tomēr kompensācijas summa, kuru maksā pārvadātājs, nedrīkst pārsniegt summu, kāda būtu jāmaksā kravas zuduma gadījumā.

12. pants

1. Nosūtītājam ir tiesības rīkoties ar kravu, piemēram, pieprasīt pārvadātājam pārtraukt kravas pārvadājumu, mainīt kravas piegādes vietu vai izsniegt kravu citam saņēmējam, nevis tam, kas norādīts pavadzīmē.

2. Nosūtītājs šīs tiesības zaudē brīdī, kad kravas pavadzīmes otro eksemplāru izsniedz saņēmējam vai kad saņēmējs izmanto savas tiesības atbilstoši 13. panta 1. punktam; no šā brīža pārvadātājs rīkojas saskaņā ar kravas saņēmēja norādījumiem.

3. Ja nosūtītājs kravas pavadzīmē izdara attiecīgu norādi, nodošanas tiesības no pavadzīmes sagatavošanas brīža ir saņēmējam.

4. Ja saņēmējs, izmantojot savas nodošanas tiesības, dod rīkojumu nogādāt kravu citai personai, tad šai personai nav tiesību nosaukt citu saņēmēju.

5. Uz nodošanas tiesībām attiecas šādi nosacījumi:

a) nosūtītājs vai šā panta 3. punktā norādītajā gadījumā - saņēmējs, kas vēlas izmantot šīs tiesības, izsniedz pārvadātājam kravas pavadzīmes pirmo eksemplāru, kurā ieraksta jaunus norādījumus pārvadātājam, kā arī atlīdzina visas izmaksas un zaudējumus, kas pārvadātājam radušies, pildot šos norādījums;

b) minēto norādījumu izpilde ir iespējama tad, kad persona, kurai šie norādījumi jāpilda, ir tos saņēmusi, un tie nedrīkst apgrūtināt pārvadātāja uzņēmuma, kā arī citu kravu nosūtītāju vai saņēmēju darbu;

c) saistībā ar minētajiem norādījumiem nekādā gadījumā nedrīkst veikt sūtījuma dalīšanu.

6. Ja pārvadātājs šā panta 5. punkta b) apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ nevar izpildīt saņemtos norādījumus, viņš nekavējoties par to informē personu, kura viņam šos norādījumus ir devusi.

7. Pārvadātājs, kas nav izpildījis norādījumus, kuri viņam doti saskaņā ar šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem, vai kas tos ir izpildījis, nepieprasot uzrādīt kravas pavadzīmes pirmo eksemplāru, ir atbildīgs tās personas priekšā, kurai ir tiesības iesniegt prasību par jebkādiem šajā saistībā nodarītiem zaudējumiem.

13. pants

1. Pēc kravas nogādāšanas tās saņemšanai paredzētajā vietā saņēmējam ir tiesības pieprasīt, lai pārvadātājs pret kvīti viņam nodod pavadzīmes otro eksemplāru un kravu. Ja ir konstatēti kravas zudumi vai krava netiek piegādāta 19. pantā paredzētajā termiņā, saņēmējs savā vārdā pret pārvadātāju var īstenot visas pārvadājuma līgumā noteiktās tiesības.

2. Saņēmējs, kas īsteno savas šā panta 1. punktā noteiktās tiesības, sedz parādsaistības, kas norādītas kravas pavadzīmē, bet, ja šajā jautājumā rodas kādas nesaskaņas, pārvadātājam krava nav jāpiegādā, kamēr saņēmējs nav iemaksājis nodrošinājumu.

14. pants

1. Ja kādu iemeslu dēļ ir vai kļūst neiespējami izpildīt līgumu atbilstoši kravas pavadzīmē formulētajiem noteikumiem, pirms krava vēl nav nogādāta tās saņemšanai paredzētajā vietā, pārvadātājs lūdz norādījumus personai, kurai saskaņā ar 12. panta noteikumiem ir kravas nodošanas tiesības.

2. Taču tad, ja apstākļi ļauj veikt pārvadājumu saskaņā ar noteikumiem, kas atšķiras no tiem, kas izklāstīti kravas pavadzīmē, un ja pārvadātājs laikus nav varējis saņemt norādījumus no personas, kurai atbilstoši 12. panta noteikumiem ir kravas nodošanas tiesības, pārvadātājs veic pasākumus, kas, viņaprāt, saskan ar tās personas interesēm, kurai ir kravas nodošanas tiesības.

15. pants

1. Ja pēc tam, kad krava ir nogādāta tās saņemšanai paredzētajā vietā, kādu iemeslu dēļ ir apgrūtināta tās nodošana, pārvadātājs lūdz norādījumus nosūtītājam. Ja saņēmējs atsakās no kravas, nosūtītājam ir tiesības ar to rīkoties, neuzrādot pavadzīmes pirmo eksemplāru.

2. Pat tad, ja saņēmējs ir atteicies no kravas, viņam ir tiesības prasīt kravas piegādi, kamēr pārvadātājs nav saņēmis nosūtītāja norādījumus par pretējo.

3. Ja apstākļi, kas kavē kravas nodošanu, rodas pēc tam, kad saņēmējs, izmantojot savas tiesības atbilstoši 12. panta 3. punktam, ir devis rīkojumu nogādāt kravu citai personai, tad šā panta 1. un 2. punktu piemēro tā, it kā saņēmējs būtu nosūtītājs, bet šī cita persona - saņēmējs.

16. pants

1. Pārvadātājam ir tiesības uz to, ka tiek segtas izmaksas, kas viņam radušās saistībā ar norādījumu lūgšanu un izpildi, ja vien minētās izmaksas nav radušās pārvadātāja prettiesiskas rīcības vai nolaidības dēļ.

2. Gadījumos, kas norādīti 14. panta 1. punktā un 15. pantā, pārvadātājs kravu var uzreiz izkraut uz tās personas rēķina, kurai ir kravas nodošanas tiesības, un pēc tam pārvadājumu uzskata par pabeigtu. Pārvadātājs uzglabā kravu atbilstoši tās personas interesēm, kurai uz to ir tiesības. Tomēr viņš var uzticēt uzglabāšanu arī trešai personai; šajā gadījumā pārvadātājs ir atbildīgs vienīgi par piesardzības ievērošanu, izvēloties šo trešo personu. Uz šo kravu attiecas kravas pavadzīmē norādītās parādsaistības, kā arī visi pārējie izdevumi, kas jāsedz pēc kravas izsniegšanas.

3. Pārvadātājs var pārdot kravu, nesagaidot norādījumus no personas, kurai ir kravas nodošanas tiesības, ja krava ātri bojājas vai ja tās stāvoklis attaisno šādu rīcību, vai ja tās uzglabāšanas izdevumi ievērojami pārsniegtu kravas vērtību. Pārvadātājs var nolemt kravu pārdot arī citos gadījumos, ja no personas, kurai ir kravas nodošanas tiesības, tas laikus nav saņēmis norādījumus par pretējo, kas pārvadātājam pamatoti būtu jāizpilda.

4. Ja krava ir pārdota saskaņā ar šo pantu, ienākumi no pārdošanas, izņemot izdevumus, kuri ir sedzami pēc kravas izsniegšanas, ir nododami tās personas rīcībā, kurai ir kravas nodošanas tiesības. Ja šie izdevumi pārsniedz ienākumus no pārdošanas, pārvadātājam ir tiesības saņemt starpību.

5. Pārdošanas gadījumā procedūra notiek saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem vai paražām, kurā krava atrodas.

IV nodaļa
PĀRVADĀTĀJA ATBILDĪBA

17. pants

1. Pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas zudumu un sabojāšanu, kas notikusi no kravas pieņemšanas brīža līdz tās nodošanas brīdim, kā arī par piegādes aizkavēšanos.

2. Pārvadātājs no šādas atbildības tiek atbrīvots, ja minētais kravas zudums, sabojāšana vai piegādes aizkavēšanās ir notikusi prasītāja prettiesiskās rīcības vai nolaidības dēļ, prasītāja sniegto norādījumu dēļ, kuru cēlonis nav pārvadātāja prettiesiskā rīcība vai nolaidība, un pašas kravas defekta vai tādu apstākļu dēļ, no kuriem pārvadātājs nav varējis izvairīties un kuru sekas viņš nav spējis novērst.

3. Pārvadātājs no atbildības netiek atbrīvots pārvadājumu veikšanai izmantotā transportlīdzekļa defektu dēļ vai tās personas prettiesiskās rīcības vai nolaidības dēļ, no kuras viņš īrē transportlīdzekli, vai šīs personas pārstāvju vai darbinieku prettiesiskās rīcības vai nolaidības dēļ.

4. Saskaņā ar 18. panta 2. un 5. punktu pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības, ja minētais kravas zudums vai sabojāšana notikuši viena vai vairāku īpaša riska veida dēļ, kuri saistīti ar šādiem apstākļiem:

a) tiek izmantoti vaļēji un neapsegti transportlīdzekļi, ja to izmantošana bijusi īpaši saskaņota un norādīta kravas pavadzīmē;

b) nav iepakota vai nav pietiekami iepakota krava, kura tad, ja nav iepakota vai pietiekami iepakota, var izbirt vai sabojāties;

c) kravu pārvieto, iekrauj, izvieto vai izkrauj kravas nosūtītājs, saņēmējs vai personas, kas rīkojas viņu vārdā;

d) atsevišķas kravas daļēji vai pilnīgi tiek zaudētas vai sabojājas to dabisko īpašību dēļ, jo īpaši tad, ja tās var salūzt, sarūsēt, sapūt, izžūt, noplūst, dabiski sarukt vai arī tās var sabojāt kaitēkļi vai grauzēji;

e) iepakojums ir nepietiekami vai neatbilstoši marķēts un numurēts;

f) tiek pārvadāti mājlopi.

5. Ja pārvadātājs saskaņā ar šo pantu nav atbildīgs par kādu no apstākļiem, kas izraisa kravas pilnīgu vai daļēju zudumu un sabojāšanu vai aizkavē tās piegādi, tad viņš ir atbildīgs tikai par tiem šajā pantā minētajiem apstākļiem, kas ir veicinājuši attiecīgo zudumu, bojājumu vai aizkavēšanās rašanos.

18. pants

1. Pienākumu pierādīt, ka kravas zudumi, bojājumi vai piegādes aizkavēšanās notikuši kāda 17. panta 2. punktā minētā apstākļa dēļ, uzņemas pārvadātājs.

2. Ja pārvadātājs pierāda, ka attiecīgajos apstākļos kravas zudumi vai bojājumi varētu būt saistīti ar vienu vai vairākiem īpaša riska veidiem, kuri norādīti 17. panta 4. punktā, tad uzskata, ka tie tā arī ir radušies. Tomēr prasītājs ir tiesīgs pierādīt, ka faktiski kravas zudumu vai sabojāšanu nevar pilnīgi vai daļēji izskaidrot ar kādu no minētā riska veidiem.

3. Iepriekšminētais pieņēmums nav attiecināms uz apstākļiem, kas uzskaitīti 17. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ja zudums ir pārmērīgs vai ja ir pazudusi vesela paka.

4. Ja pārvadājumu veic ar transportlīdzekli, kas ir īpaši aprīkots, lai pasargātu kravu no karstuma, aukstuma, temperatūras svārstībām vai gaisa mitruma, tad pārvadātājam nav tiesību par pamatojumu izmantot 17. panta 4. punkta d) apakšpunktu, ja viņš nav pierādījis, ka attiecīgajos apstākļos ir veikti visi pasākumi, kas viņam ir saistoši un kas attiecas uz šā aprīkojuma izvēli, uzturēšanu un lietošanu, un ka viņš ir ievērojis visus viņam dotos īpašos norādījumus.

5. Pārvadātājam nav tiesību par pamatojumu izmantot 17 panta 4. punkta f) apakšpunktu, ja viņš nav pierādījis, ka attiecīgajos apstākļos ir veikti visi pasākumi, kas viņam ir saistoši, un ievēroti visi viņam dotie īpašie norādījumi.

19. pants

Kravas piegādes aizkavēšanos atzīst par notikušu, ja krava nav nogādāta saskaņotajā termiņā vai gadījumos, kad termiņš nav noteikts, - ja pārvadājuma faktiskais ilgums, ņemot vērā attiecīgā gadījuma apstākļus (daļējas iekraušanas gadījumā - laiku, kas nepieciešams pilnas kravas iekraušanai parastā veidā), pārsniedz laiku, kāds būtu pieņemams rūpīgam pārvadātājam.

20. pants

1. Tas, ka krava nav piegādāta trīsdesmit dienu laikā pēc saskaņotā termiņa vai - ja termiņš nav saskaņots - sešdesmit dienu laikā no brīža, kad pārvadātājs ir pieņēmis kravu, ir neapstrīdams pierādījums tam, ka krava ir nozaudēta, un persona, kurai ir tiesības iesniegt prasību, var uzskatīt to par nozaudētu.

2. Persona, kurai ir minētās tiesības, saņemot kompensāciju par nozaudēto kravu, var rakstveidā darīt zināmu, kā tā vēlas, lai to nekavējoties informē, ja gada laikā pēc kompensācijas izmaksas attiecīgā krava atrodas. Minētā persona savu prasību apliecina rakstiski.

3. Trīsdesmit dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas iepriekš minētā persona var prasīt, lai tai šo kravu piegādā pret kravas pavadzīmē norādītās summas samaksu un pret saņemtās kompensācijas atlīdzināšanu, atskaitot tajā iekļautos maksājumus, bet neskarot prasību kompensēt piegādes aizkavēšanos saskaņā ar 23. pantu un attiecīgā gadījumā ar 26. pantu.

4. Ja 2. punktā minētā prasība vai norādījumi nav iesniegti trīsdesmit dienu laikā, kā norādīts 3. pantā, vai ja krava nav atrasta gada laikā pēc kompensācijas izmaksas, pārvadātājam ir tiesības rīkoties ar atrasto kravu atbilstoši tās valsts tiesību aktiem, kurā tā atrodas.

21. pants

Ja krava ir nogādāta saņēmējam, bet pārvadātājs nav saņēmis pārvadājuma līgumā noteikto samaksu par piegādi, tad pārvadātājs, neierobežojot savas tiesības iesniegt prasību pret saņēmēju, ir atbildīgs nosūtītāja priekšā par kompensāciju, kura nepārsniedz šīs samaksas summu.

22. pants

1. Ja nosūtītājs nodod pārvadātājam bīstamu kravu, viņš precīzi informē pārvadātāju par iespējamām briesmām un, ja nepieciešams, norāda, kādi piesardzības pasākumi jāveic. Ja šāda informācija nav ierakstīta kravas pavadzīmē, tad nosūtītājam vai saņēmējam citādā veidā jāpierāda, ka pārvadātājs ir precīzi zinājis, cik bīstama ir minētās kravas transportēšana.

2. Bīstamo kravu, par kuras bīstamību apstākļos, kas norādīti šā panta 1. punktā, pārvadātājs nav bijis informēts, viņš jebkurā laikā vai vietā var izkraut, iznīcināt vai padarīt nekaitīgu, nemaksājot kompensāciju; par visām izmaksām un zaudējumiem, kas radušies, nododot kravu transportēšanai vai to transportējot, atbild nosūtītājs.

23. pants

1. Kad saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem pārvadātājam ir jāmaksā kompensācija par pilnīgu vai daļēju kravas zudumu, šo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā kravas vērtību vietā un laikā, kad tā pieņemta pārvešanai.

2. Kravas vērtību nosaka atbilstoši cenai preču biržā vai, ja tādas nav, atbilstoši attiecīgai tirgus cenai, vai, ja nav ne preču biržas cenas, ne tirgus cenas, atbilstoši tāda paša veida un kvalitātes preču parastajai cenai.

3. Tomēr kompensācija nedrīkst pārsniegt 25 frankus par trūkstošā bruto svara kilogramu. Ar jēdzienu "franks" saprot zelta franku, kura sastāvā ir 10/31 g zelta ar raudzi 900.

4. Turklāt gadījumā, kad ir zaudēta visa krava, pārvadāšanas maksājumi, muitas nodevas un citi ar pārvadāšanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi pilnīgi, bet tad, ja ir zaudēta daļa kravas - proporcionāli zaudētās daļas apmēram; citi zaudējumi nav jāatlīdzina.

5. Piegādes aizkavēšanās gadījumā, ja prasītājs pierāda, ka piegādes aizkavēšanās dēļ viņam ir radušies zaudējumi, pārvadātājs par šiem zaudējumiem maksā kompensāciju, kas nepārsniedz pārvadāšanas izmaksas.

6. Lielāku kompensāciju var pieprasīt tādā gadījumā, ja saskaņā ar 24. un 26. pantu ir deklarēta kravas vērtība vai izteikta īpaša interese par tās piegādi.

24. pants

Par iepriekš saskaņotu piemaksu nosūtītājs kravas pavadzīmē var norādīt kravas vērtību, kas pārsniedz 23. panta 3. punktā noteikto ierobežojumu; šādā gadījumā minēto ierobežojumu aizvieto ar deklarēto vērtību.

25. pants

1. Kravas bojājumu gadījumā pārvadātājs uzņemas atmaksāt summu, par kādu ir samazinājusies kravas vērtība; šo summu aprēķina, pamatojoties uz kravas vērtību, kas ir noteikta saskaņā ar 23. panta 1., 2. un 4. punktu.

2. Tomēr šī kompensācija nedrīkst pārsniegt:

a) summu, kāda būtu jāmaksā kravas pilnīga zuduma gadījumā (ja ir sabojāts viss sūtījums);

b) summu, kas būtu jāmaksā par bojātās sūtījuma daļas zudumu (ja bojāta ir tikai daļa no sūtījuma).

26. pants

1. Nosūtītājs drīkst ierakstīt kravas pavadzīmē iepriekš saskaņotās piemaksas summu, kas jāmaksā kravas bojājumu, zudumu vai piegādes termiņa neievērošanas gadījumā attiecībā uz sūtījumu, par kura piegādi tam ir īpaša interese.

2. Ja ir izteikta īpaša interese par kāda sūtījuma piegādi, tad neatkarīgi no kompensācijas, kas noteikta 23., 24. un 25. pantā, par pierādītu kravas zudumu vai bojājumiem var pieprasīt kompensāciju, kas nepārsniedz kopējo summu, kas noteikta attiecībā uz minētā sūtījuma piegādi.

27. pants

1. Prasītājam ir tiesības pieprasīt kompensācijas maksājuma procentus. Šie procenti, rēķinot piecus procentus gadā, sāk uzkrāties no dienas, kad pārvadātājam ir nosūtīta rakstveida prasība vai - ja šāda prasība nav iesniegta - no dienas, kurā uzsākta tiesvedība.

2. Ja summa, pēc kuras aprēķina kompensāciju, nav izteikta tās valsts valūtā, kur maksājums pieprasīts, pārrēķinu veic pēc valūtas kursa, kuru kompensācijas izmaksas dienā piemēro attiecīgajā valstī.

28. pants

1. Attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajos gadījumos, kad saskaņā ar šo konvenciju veikto pārvadājumu laikā radušos kravas zudumu, bojājumu vai piegādes aizkavēšanās dēļ rodas ārpuslīguma prasība, pārvadātājs var pamatoties uz šīs konvencijas noteikumiem, saskaņā ar kuriem viņš ir atbrīvots no atbildības vai kuros ir noteikts vai ierobežots maksājamās kompensācijas apmērs.

2. Gadījumos, kad ārpuslīguma atbildība par kravas zudumu, sabojāšanu vai piegādes aizkavēšanos ir jāuzņemas kādai no personām, par kuras rīcību saskaņā ar 3. panta noteikumiem ir atbildīgs pārvadātājs, minētā persona var pamatoties uz šīs konvencijas noteikumiem, saskaņā ar kuriem tā ir atbrīvota no atbildības vai kuros ir noteikts vai ierobežots maksājamās kompensācijas apmērs.

29. pants

1. Pārvadātājam nav tiesību pamatoties uz šīs nodaļas noteikumiem, kuri atbrīvo viņu no atbildības vai to ierobežo, vai atceļ pienākumu pierādīt, ka bojājums ir radies pārvadātāja apzināti ļaunprātīgas rīcības vai tādas viņa saistību neizpildes dēļ, ko tiesa, kas izskata lietu, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā atrodas, uzskata par pielīdzināmu apzināti ļaunprātīgai rīcībai.

2. Tādi paši noteikumi ir piemērojami arī tad, ja šādā apzināti ļaunprātīgā rīcībā vai saistību nepildīšanā, veicot savus darba pienākumus, ir vainojami pārvadātāja pārstāvji, darbinieki vai citas personas, kuru pakalpojumus pārvadātājs izmanto, veicot pārvadājumu. Turklāt šādā gadījumā iesaistītajiem pārstāvjiem, darbiniekiem vai citām personām nav tiesību pamatoties uz šīs nodaļas 1. punktā minētajiem noteikumiem attiecībā uz savu personīgo atbildību.

V nodaļa
PRASĪBAS

30. pants

1. Ja zudumi vai bojājumi ir neapšaubāmi, bet saņēmējs pieņem kravu, kopā ar pārvadātāju rūpīgi nepārbaudot tās stāvokli vai nesniedzot vispārīgas norādes par zudumiem vai bojājumiem pārvadātājam adresētos iebildumos, kuri jānosūta ne vēlāk kā kravas pieņemšanas dienā, vai - ja zudums vai bojājums nav uzreiz pamanāms - septiņu dienu laikā pēc kravas pieņemšanas dienas, izņemot svētdienas un svētku dienas, tad kravas pieņemšanas fakts ir prima facie pierādījums tam, ka krava ir saņemta tādā stāvoklī, kā norādīts kravas pavadzīmē. Ja kravas zudumi vai bojājumi nav uzreiz pamanāmi, minētie iebildumi ir jāizsaka rakstveidā.

2. Ja saņēmējs un pārvadātājs ir rūpīgi pārbaudījuši kravas stāvokli, pierādījumi, kas ir pretrunā šādas pārbaudes rezultātiem, ir pieņemami tad, ja zudumi vai bojājumi nav pamanāmi uzreiz un ja saņēmējs noteiktajā kārtībā septiņu dienu laikā pēc kravas pārbaudes dienas, izņemot svētdienas un svētku dienas, ir nosūtījis pārvadātājam rakstiskus iebildumus.

3. Kompensācija par piegādes aizkavēšanos nav jāmaksā, ja divdesmit vienas dienas laikā no dienas, kad krava ir nodota saņēmēja rīcībā, pārvadātājam nav nosūtīti rakstiski iebildumi.

4. Aprēķinot šajā pantā paredzēto laika ierobežojumu, kravas pieņemšanas dienu vai kravas pārbaudes dienu, vai dienu, kad krava ir nodota saņēmēja rīcībā, neņem vērā.

5. Pārvadātājs un saņēmējs sniedz viens otram pienācīgu atbalstu nepieciešamās izmeklēšanas un pārbaužu veikšanā.

31. pants

1. Ja saistībā ar pārvadājumiem, kas veikti saskaņā ar šo konvenciju, tiek uzsākta tiesvedība, prasītājs var iesniegt prasību jebkurā Konvencijas dalībvalsts tiesā, kuru, savstarpēji vienojoties, izraudzījušās puses, kā arī tās valsts tiesā, kur atrodas:

a) atbildētāja dzīvesvieta, galvenā uzņēmējdarbības vieta, filiāle vai pārstāvniecība, ar kuru ir noslēgts līgums par pārvadājumu, vai

b) vieta, kur pārvadātājs pārņēmis kravu, vai kravas piegādes vieta.

2. Ja šā panta 1. punktā minēto prasību izskata tiesa, kura saskaņā ar šo punktu ir kompetenta to darīt, vai ja šī tiesa ir pasludinājusi spriedumu attiecībā uz konkrēto prasību, tad starp tām pašām strīda pusēm un par tiem pašiem jautājumiem nevar ierosināt jaunu prāvu, izņemot gadījumus, kad pirmās tiesas spriedums nav izpildāms valstī, kurā ierosināta jaunā tiesas prāva.

3. Kad vienas Konvencijas dalībvalsts tiesa, kura saskaņā ar šo pantu ir kompetenta, par šā panta 1. punktā minēto prasību ir pasludinājusi spriedumu, kas ir izpildāms šajā valstī, attiecīgais spriedums kļūst izpildāms arī jebkurā citā Konvencijas dalībvalstī, tiklīdz ir nokārtotas šajā valstī noteiktās formalitātes. Šo formalitāšu dēļ nav pieļaujama lietas atkārtota izskatīšana.

4. Šā panta 3. punkta noteikumi ir piemērojami spriedumiem, kas piespriesti pēc iztiesāšanas vai aizmuguriski, kā arī ar tiesas rīkojumiem apstiprinātiem darījumiem, bet nav piemērojami starplēmumiem vai lēmumiem, saskaņā ar kuriem prasītājam, kura prasība pilnīgi vai daļēji noraidīta, ir noteikts pienākums papildus izdevumiem atlīdzināt arī zaudējumus.

5. No Konvencijas dalībvalstu pilsoņiem, kuru dzīvesvieta vai uzņēmējdarbības vieta atrodas vienā no šīm valstīm, neprasa tiesas izdevumu nodrošinājumu par tiesvedību, kas uzsākta saistībā ar pārvadājumiem, kuri veikti saskaņā ar šo konvenciju.

32. pants

1. Noilguma termiņš prasībai saistībā ar pārvadājumiem, kas veikti saskaņā ar šo konvenciju, ir viens gads. Tomēr ļaunprātīgas rīcības gadījumā vai tādā saistību neizpildes gadījumā, kuru tiesa, kas izskata lietu, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā tā atrodas, uzskata par pielīdzināmu apzināti ļaunprātīgai rīcībai, prasības noilguma termiņš ir trīs gadi. Prasības noilguma laiku sāk skaitīt:

a) sākot ar kravas nodošanas dienu, ja ir radušies daļēji kravas zaudējumi, bojājumi vai ir nokavēts piegādes termiņš;

b) kravas pilnīga zuduma gadījumā - sākot ar trīsdesmito dienu pēc saskaņotā piegādes termiņa beigām vai - ja šāds termiņš nav saskaņots - sākot ar sešdesmito dienu pēc dienas, kad kravu ir pārņēmis pārvadātājs;

c) sākot ar dienu, kad pēc līguma par kravas pārvadājumu noslēgšanas ir pagājuši trīs mēneši, visos pārējos gadījumos.

Dienu, kurā iestājas prasības noilgums, noilguma termiņā neieskaita.

2. Rakstisks pieprasījums aptur prasības noilgumu līdz dienai, kad pārvadātājs ar rakstisku paziņojumu noraida šo pieprasījumu un nosūta atpakaļ tam pievienotos dokumentus. Pieprasījuma daļējas atzīšanas gadījumā prasības noilguma laiku atsāk skaitīt tikai attiecībā uz to pieprasījuma daļu, kas joprojām tiek apstrīdēta. To, ka pieprasījums ir saņemts un ka uz to sniegta atbilde, kā arī to, ka dokumenti ir nosūtīti atpakaļ, pierāda tā puse, kura uz šiem faktiem pamatojas. Prasības noilguma laika skaitīšana netiek apturēta, saņemot papildu pieprasījumus attiecībā uz šo pašu jautājumu.

3. Saskaņā ar 2. punkta noteikumiem, prasības noilguma termiņa pagarināšanu reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas tiesa, kas izskata attiecīgo lietu. Tāpat šie tiesību akti reglamentē arī no jauna radušās prasījuma tiesības.

4. Prasību, kurai ir beidzies noilguma termiņš, nevar piemērot, iesniedzot pretprasību vai iebildumu.

33. pants

Pārvadājuma līgumā var iekļaut pantu, ar kuru piešķir kompetenci šķīrējtiesai, ja šajā pantā ir noteikts, ka attiecīgā šķīrējtiesa piemēro šo konvenciju.

VI nodaļa
NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PĀRVADĀJUMIEM, KURUS VEIC SECĪGI PĀRVADĀTĀJI

34. pants

Ja pārvadājumu, uz kuru attiecas vienots līgums, secīgi veic vairāki autopārvadātāji, tad ikviens no viņiem ir atbildīgs par visu pārvadājumu, turklāt otrais un katrs nākamais pārvadātājs, pārņemot kravu un kravas pavadzīmi, saskaņā ar pavadzīmes noteikumiem kļūst par pārvadājuma līguma dalībniekiem.

35. pants

1. Pārvadātājs, kas pārņem kravu no iepriekšējā pārvadātāja, izsniedz pēdējam parakstītu un datētu kvīti. Kravas pavadzīmes otrajā eksemplārā viņš ieraksta savu vārdu un adresi. Attiecīgā gadījumā viņš kravas pavadzīmes otrajā eksemplārā un kvītī ieraksta iebildumus, kas līdzīgi 8. panta 2. punktā minētajiem.

2. 9. panta noteikumus piemēro, regulējot attiecības starp pārvadātājiem, kas secīgi veic pārvadājumu.

36. pants

Prasību attiecībā uz atbildību par kravas zaudējumu, bojājumiem vai piegādes aizkavēšanos var iesniegt tikai pret pirmo pārvadātāju, pēdējo pārvadātāju vai pārvadātāju, kurš ir veicis to pārvadājuma daļu, kuras laikā radies zaudējums vai bojājumi vai notikusi piegādes aizkavēšanās, izņemot gadījumus, kad, izskatot sūdzības, kas saņemtas saistībā ar to pašu pārvadājuma līgumu, tiek iesniegta pretprasība vai iebildums; prasību var iesniegt vienlaicīgi pret vairākiem pārvadātājiem.

37. pants

Pārvadātājam, kas, ievērojot šīs konvencijas noteikumus, ir samaksājis kompensāciju, ir tiesības atgūt kompensācijā izmaksāto summu, kā arī procentus un visas ar prasību saistītās izmaksas no pārējiem pārvadātājiem, kas piedalījušies pārvadājuma veikšanā, saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) par kompensācijas izmaksu ir atbildīgs tikai tas pārvadātājs, kura vainas dēļ ir radušies zudumi vai bojājumi, neatkarīgi no tā, vai to samaksājis viņš vai cits pārvadātājs;

b) ja zudumi vai bojājumi ir radušies divu vai vairāku pārvadātāju vainas dēļ, tad katrs no viņiem maksā summu, kas ir proporcionāla to atbildībai; ja atbildību nav iespējams dalīt, tad katra pārvadātāja atbildība ir proporcionāla viņam paredzētajai samaksas daļai par pārvadājuma veikšanu;

c) ja nav iespējams noteikt, uz kuru no pārvadātājiem ir attiecināma atbildība par zudumiem vai bojājumiem, tad kompensācijas summu sadala starp visiem pārvadātājiem, kā noteikts b) apakšpunktā.

38. pants

Ja kāds no pārvadātājiem ir maksātnespējīgs, tad viņam aprēķināto un nesamaksāto kompensācijas summas daļu sadala starp pārējiem pārvadātājiem proporcionāli samaksas daļai, kas katram no tiem ir paredzēta par pārvadājuma veikšanu.

39. pants

1. Pārvadātājs, pret kuru saskaņā ar 37. un 38. pantu ir iesniegta prasība, nav tiesīgs apstrīdēt tāda maksājuma pamatotību, kuru veicis prasību iesniegušais pārvadātājs, ja kompensācijas summu ir noteikusi tiesas iestāde, pirms tam pienācīgi brīdinot pirmo minēto pārvadātāju par tiesas procesu un dodot viņam iespēju tajā piedalīties.

2. Pārvadātājs, kas vēlas ierosināt tiesvedību, lai īstenotu savas tiesības atgūt kompensācijā izmaksāto naudas summu, var iesniegt savu prasību kompetentai tiesai valstī, kur dzīvo kāds no iesaistītajiem pārvadātājiem vai kur atrodas viņa uzņēmējdarbības vieta, filiāle vai pārstāvniecība, ar kuru ir noslēgts līgums par pārvadājumu. Vienā un tajā pašā tiesas procesā atbildētāji var būt visi iesaistītie pārvadātāji.

3. Noteikumus, kas minēti 31. panta 3. un 4. punktā, piemēro tiesas spriedumiem tiesvedībās, kurās izskata 37. un 38. pantā minētās prasības.

4. Noteikumus, kas minēti 32. pantā, piemēro prasībām, kuras viens pārvadātājs iesniedzis pret otru. Prasības noilgumu sāk skaitīt no dienas, kad ar galīgo tiesas lēmumu ir noteikta kompensācijas summa, kas jāmaksā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, vai - ja šāda tiesas lēmuma nav - no faktiskās iemaksas dienas.

40. pants

Par noteikumiem, kuri nav paredzēti 37. un 38. pantā, pārvadātāji var savstarpēji vienoties.

VII nodaļa
KONVENCIJAI NEATBILSTOŠU LĪGUMA NOTEIKUMU ANULĒŠANA

41. pants

1. Līguma noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar 40. pantu, bet kuros tieši vai netieši tiek pieļauta atkāpe no šīs konvencijas noteikumiem, atzīst par spēkā neesošiem. Šādu noteikumu anulēšanas dēļ netiek atcelti citi līguma noteikumi.

2. Piemēram, par spēkā neesošiem atzīst līguma pantus, saskaņā ar kuriem pārvadātājs gūst labumu no apdrošināšanas, vai līdzīgus pantus, kā arī tādus līguma pantus, saskaņā ar kuriem pierādīšanas pienākums tiek nodots citai līgumslēdzējai pusei.

VIII nodaļa
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. pants

1. Šo konvenciju parakstīt vai tai pievienoties var Eiropas Ekonomikas komisijas dalībvalstis, kā arī valstis, kurām saskaņā ar minētās komisijas Statūtu 8. punktu šajā komisijā ir atļauts piedalīties kā padomdevējām.

2. Valstis, kuras saskaņā ar minēto Statūtu 11. punktu var piedalīties noteiktos Eiropas Ekonomikas komisijas pasākumos, var kļūt par Konvencijas dalībvalstīm, tai pievienojoties pēc tās stāšanās spēkā.

3. Šī konvencija ir atvērta parakstīšanai līdz 1956. gada 31. augustam. Pēc minētā datuma šai konvencijai var pievienoties.

4. Šī konvencija ir jāratificē.

5. Šo konvenciju ratificē vai tai pievienojas, deponējot ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

43. pants

1. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad piecas no 42. panta 1. punktā minētajām valstīm ir deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.

2. Attiecībā uz ikvienu valsti, kas ratificē šo konvenciju vai tai pievienojas pēc tam, kad piecas valstis ir deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, šī konvencija stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad attiecīgā valsts ir deponējusi savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu.

44. pants

1. Jebkura Konvencijas dalībvalsts šo konvenciju var denonsēt, paziņojot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

2. Denonsēšana stājas spēkā tad, kad pagājuši divpadsmit mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.

45. pants

Ja pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā Konvencijas dalībvalstu skaits denonsēšanas dēļ ir kļuvis mazāks par piecām, tad dienā, kad stājas spēkā pēdējā denonsācija, šī konvencija zaudē spēku.

46. pants

1. Ikviena valsts, deponējot ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, vai arī jebkurā laikā pēc tam var paziņot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ka šī konvencija attiecas uz visām vai atsevišķām teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām konkrētā valsts ir atbildīga. Paziņojumā norādītajai teritorijai vai teritorijām konvenciju piemēro, sākot ar deviņdesmito dienu, pēc tam, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto paziņojumu, vai - ja šajā dienā konvencija vēl nav stājusies spēkā - sākot ar dienu, kad tā stājas spēkā.

2. Jebkura valsts, kas saskaņā ar iepriekšējo punktu ir paziņojusi, ka šī konvencija ir piemērojama kādai no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, saskaņā ar 44. panta noteikumiem šo konvenciju attiecībā uz attiecīgo teritoriju var denonsēt atsevišķi.

47. pants

Ikvienu strīdu, kurš izceļas starp divām vai vairākām Konvencijas dalībvalstīm par šīs konvencijas interpretāciju vai piemērošanu un kuru tās nevar atrisināt sarunu ceļā vai citādi, pēc jebkuras Konvencijas dalībvalsts lūguma var nodot izskatīšanai starptautiskajā tiesā.

48. pants

1. Ikviena Konvencijas dalībvalsts, parakstot vai ratificējot šo konvenciju vai tai pievienojoties, var paziņot, ka neuzskata šīs konvencijas 47. pantu par saistošu. Šādā gadījumā 47. pants nav saistošs arī citām Konvencijas dalībvalstī attiecībā uz to Konvencijas dalībvalsti, kura izteikusi minēto atrunu.

2. Ikviena Konvencijas dalībvalsts, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu paredzējusi minēto atrunu, var šo atrunu jebkurā laikā atsaukt, informējot par to Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru.

3. Nekādas citas atrunas attiecībā uz šo konvenciju nav pieļaujamas.

49. pants

1. Trīs gadus pēc šīs konvencijas stāšanās spēkā jebkura no Konvencijas dalībvalstīm, nosūtot paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, var lūgt sasaukt konferenci, lai pārskatītu konvencijas tekstu. Ģenerālsekretārs par saņemto lūgumu informē visas Konvencijas dalībvalstis un sasauc pārskatīšanas konferenci, ja četru mēnešu laikā pēc informēšanas dienas ne mazāk kā viena ceturtā daļa Konvencijas dalībvalstu paziņo, ka piekrīt konferences sasaukšanai.

2. Ja konferenci sasauc saskaņā ar šā panta 1. punktu, tad ģenerālsekretārs paziņo par to visām Konvencijas dalībvalstīm un uzaicina tās trīs mēnešu laikā iesniegt priekšlikumus par konferencē apspriežamajiem jautājumiem. Ģenerālsekretārs vismaz trīs mēnešus pirms paredzētās konferences visām Konvencijas dalībvalstīm nosūta konferences darba kārtības projektu, kā arī iesniegtos priekšlikumus par konferencē apspriežamiem jautājumiem.

3. Uz ikvienu konferenci, kas sasaukta saskaņā ar šo pantu, ģenerālsekretārs uzaicina visas 42. panta 1. punktā minētās valstis un valstis, kuras kļuvušas par Konvencijas dalībvalstīm saskaņā ar šā nolīguma 42. panta 2. punktu.

50. pants

Papildus paziņojumiem, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs sniedz saskaņā ar 49. pantu, viņš informē 42. panta 1. punktā minētās valstis un valstis, kas kļuvušas par Konvencijas dalībvalstīm saskaņā ar 42. panta 2. punktu, arī par:

a) ratifikāciju un pievienošanos atbilstoši 42. pantam;

b) šīs konvencija spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 43. pantu;

c) denonsēšanu saskaņā ar 44. pantu;

d) šīs konvencijas anulēšanu saskaņā ar 45. pantu;

e) paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 46. pantu;

f) paziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar 48. panta 1. un 2. punktu.

51. pants

Pēc 1956. gada 31. augusta šīs konvencijas oriģināleksemplāru deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kas šīs konvencijas apliecinātās kopijas nosūta ikvienai 42. panta 1. un 2. punktā minētajai valstij.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Ženēvā tūkstoš deviņi simti piecdesmit sestā gada deviņpadsmitajā maijā, vienā eksemplārā angļu un franču valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski.

 

PARAKSTĪŠANAS PROTOKOLS

Parakstot šo konvenciju par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu, attiecīgi pilnvarotās personas, kas parakstījušas šo protokolu, ir vienojušās par šādu nostādni un paskaidrojumu.

1. Šī konvencija neattiecas uz pārvadājumiem starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku.

2. Attiecībā uz 1. panta 4. punktu

Pilnvarotās personas, kas parakstījušas šo protokolu, apņemas apspriest konvencijas, kas reglamentē līgumus attiecībā uz mēbeļu pārvešanu un kombinētajiem pārvadājumiem.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas, ir parakstījušas šo protokolu.

Ženēvā tūkstoš deviņi simti piecdesmit sestā gada deviņpadsmitajā maijā, vienā eksemplārā angļu un franču valodā; abi teksti ir vienlīdz autentiski.

 

PROTOKOLS
KONVENCIJAI PAR KRAVU STARPTAUTISKO AUTOP
ĀRVADĀJUMU LĪGUMU (CMR)

Ženēvā 1978. gada 5. jūlijā

ŠĀ PROTOKOLA PUSES,

BŪDAMAS Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu, kas sagatavota Ženēvā 1956. gada 19. maijā, PUSES,

VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO:

1. pants

Šajā protokola ar jēdzienu «Konvencija» saprotama Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR).

2. pants

Konvencijas 23. pants ir izlabots šādi:

1. 3. punkta teksts aizvietots ar šādu tekstu:

«3. Kompensācija tomēr nedrīkst pārsniegt 8,33 aprēķina vienību par trūkstošā bruto svara kilogramu.»

2. Šis pants papildināts ar 7., 8. un 9. punktiem:

 «7.Šajā Konvencijā minētā aprēķina vienība ir Starptautiskā valūtas fonda noteiktā Speciālo aizgūšanas tiesību vienība. Šā panta 3. punktā minētā summa tiek pārrēķināta tās valsts valūtā, kuras tiesa izskata lietu, pamatojoties uz šīs valūtas vērtību sprieduma nolasīšanas dienā vai dienā, par kuru vienojas Puses. Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts nacionālās valūtas vērtība, noteikta Speciālajās aizgūšanas tiesībās, tiek aprēķināta pēc novērtēšanas metodes, kuru jautājuma izskatīšanas dienā izmanto savās operācijās un darījumos Starptautiskais valūtas fonds. Valsts, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībniece, nacionālās valūtas vērtība, noteikta Speciālās aizgūšanas tiesībās, tiek aprēķināta atbilstoši metodei, ko nosaka šī valsts.

8. Tomēr valsts, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībniece un kuras likums neatļauj piemērot šā panta 7. punkta norādījumus, var, ratificējot Protokolu pie CMR, pievienojoties tam vai jebkurā laikā vēlāk, paziņot, ka šā panta 3. punktā noteiktais atbildības limits, kas piemērojams šajā teritorijā, ir 25 valūtas vienības. Šajā punktā norādītā valūtas vienība atbilst 10/31 gramiem 900. raudzes zelta. Šajā
punktā norādītās summas pārrēķins nacionālajā valūtā notiek atbilstoši ieinteresētās valsts likumiem.

9. Šā panta 7. punkta pēdēja teikuma minēto aprēķinu un šā panta 8. punktā minēto pārrēķinu izdara tādā veidā, lai nacionālajā valūtā pēc iespējas tuvāk izteiktu šā panta 3. punktā norādītās summas reālo vērtību, kas izteikta aprēķina vienībās. Valsts paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram par aprēķina metodi atbilstoši šā panta 7. punktam un vienmēr, kad šī aprēķina metode tiek mainīta, kā arī pārrēķina rezultātu atbilstoši šā panta 8. punktam, iesniedzot dokumentus, kas norādīti Protokola pie CMR 3. pantā.»

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

3. pants

1. Šis protokols ir atklāts parakstīšanai valstīm, kas ir parakstījušas Konvenciju vai pievienojušās tai un ir Eiropas ekonomiskās komisijas dalībnieces vai ir uzņemtas šajā komisijā ar padomdevēju statusu pēc šīs komisijas Darbības nolīguma 8. punkta.

2. Šis Protokols paliek atklāts, lai tam pievienotos jebkura šā panta 1. punktā minētā valsts, kas ir Konvencijas Līgumslēdzēja Puse.

3. Valsts, kas drīkst piedalīties noteiktās Eiropas ekonomiskās komisijas aktivitātēs atbilstoši šīs Komisijas Darbības nolīguma 11. punktam un ir pievienojušās Konvencijai, var kļūt par šā Protokola Līgumslēdzējām Pusēm, pievienojoties tam pēc tā stāšanās spēkā.

4. Šis Protokols būs atklāts parakstīšanai Ženēvā no 1978. gada 1. septembra līdz 1979. gada 31. augustam ieskaitot. Pēc tam tas būs atklāts, lai tam pievienotos.

5. Šis Protokols ir ratificējams pēc tam, kad ieinteresētā valsts ratificē Konvenciju vai pievienojas tai.

6. Protokola ratifikācija vai pievienošanās tam notiek, nododot dokumentus glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

7. Katrs dokuments par ratifikāciju vai pievienošanos, kurs nodots glabāšanā pēc šā Protokola labojuma, kas attiecas uz visām Līgumslēdzējām Pusēm, stāšanās spēkā vai pēc visu pasākumu veikšanas, lai šis labojums stātos spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām Pusēm, tiek uzskatīts par piederošu pie labotā Protokola.

4. pants

1. Šis Protokols stājas spēka deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad piecas no šā Protokola 3. panta 1. un 2. punktā minētajām valstīm nodod glabāšanā savus, ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.

2. Katrai valstij, kas pēc tam, kad piecas valstis ir nodevušas glabāšanā savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, ratificē šo Protokolu vai pievienojas tam, šis Protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu nodošanas glabāšanā.

5. pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Protokolu, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju.

2. Denonsācija iegūst spēku divpadsmit mēnešus pēc notifikācijas saņemšanas dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis pieteikumu par denonsāciju.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse, kas pārstāj būt par Konvencijas Pusi, tajā pašā dienā pārstāj būt par šā Protokola Pusi.

6. pants

Ja pēc šā Protokola stāšanās spēkā Līgumslēdzēju Pušu skaits denonsāciju rezultātā ir kļuvis mazāks par pieci, šis Protokols pārstāj būt spēkā kopš tās dienas, kad pēdējā no šīm denonsācijām iegūs spēku. Tas zaudē spēku arī kopš tās dienas, kad Konvencija pārstāj būt spēkā.

7. pants

1. Katra valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam var paziņot, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju, ka šis Protokols attiecas uz visām vai dažām tās teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga un kuras intereses ievērojot tā iesniedz pieteikumu saskaņā ar Konvencijas 46. pantu. Šis Protokols attiecas uz notifikācijā nosaukto teritoriju vai teritorijām kopš deviņdesmitās dienas pēc tam, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis minēto notifikāciju vai, ja šajā dienā Protokols vēl nav stājies spēkā, kopš tā spēkā stāšanās dienas.

2. Katra valsts, kura saskaņā ar iepriekšējo punktu ir paziņojusi, ka šis Protokols attiecas uz kādu no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, var denonsēt Protokolu atsevišķi attiecībā uz šo teritoriju, saskaņā ar 5. panta noteikumiem.

8. pants

Jebkuru strīdīgo jautājumu starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm par šā Protokola interpretāciju vai piemērošanu pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses ierosinājuma var nodot izskatīšanai Starptautiskajā tiesā, ja Puses nevar to nokārtot sarunu vai kādā citā veidā.

9. pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse, parakstot, ratificējot šo Protokolu vai pievienojoties tam, var iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju, ka tā neuzskata par sev saistošu šā Protokola 8. pantu. Pārējās Līgumslēdzējas Puses nav saistītas ar šā Protokola 8. pantu attiecībā uz katru no Līgumslēdzējām Pusēm, kas izdarījusi šādu atrunu.

2. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju.

3. Nekādas citas atrunas šim Protokolam nav pieļaujamas.

10. pants

1. Pēc tam, kad šis Protokols ir bijis spēkā trīs gadus, katra Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt sasaukt konferenci šā Protokola pārskatīšanai, iesniedzot pieteikumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs paziņo visām Līgumslēdzējām Pusēm par šo prasību un sasauc konferenci Protokola pārskatīšanai, ja četru mēnešu laikā pēc viņa paziņojuma ne mazāk kā viena ceturtā daļa no Līgumslēdzējām Pusēm paziņo, ka piekrīt šādai prasībai.

2. Ja atbilstoši iepriekšējam punktam konference tiek sasaukta, ģenerālsekretārs paziņo par to visām Līgumslēdzējām Pusēm un aicina tās trīs mēnešu laikā iesniegt tādus priekšlikumus, kurus viņas vēlas izskatīt konferencē. Ģenerālsekretārs izplata visām Līgumslēdzējām Pusēm konferences provizorisko dienas kārtību, kā ari šo priekšlikumu tekstus vismaz trīs mēnešus pirms konferences sākuma.

3. Ģenerālsekretārs uzaicina uz jebkuru atbilstoši šim pantam sasauktu konferenci visas 3. panta 1. un 2. punktā noteiktās valstis,. kā ari valstis, kas kļuvušas par Līgumslēdzējām Pusēm atbilstoši šā Protokola 3. panta 3. punktam.

11. pants

Papildus 10. pantā noteiktiem paziņojumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo 3. panta 1. un 2. punktā minētajām valstīm un valstīm, kas kļuvušas par Līgumslēdzējām Pusēm saskaņā ar šā Protokola 3. panta 3. punktu:

a) par ratifikācijām un pievienošanām saskaņā ar 3. pantu;

b) par šā Protokola spēkā stāšanās datumiem atbilstoši 4. pantam;

c) par paziņojumiem, kas saņemti sakara ar 2. panta 2. punktu;

d) par denonsāciju saskaņā ar 5. pantu;

e) par šī Protokola darbības izbeigšanos atbilstoši 6. pantam;

f) par notifikācijām, kas saņemtas atbilstoši 7. pantam;

g) par pieteikumiem un notifikācijām, kas saņemtas atbilstoši 9. panta 1. un 2. punktam.

12. pants

Pēc 1979. gada 31. augusta šā Protokola oriģināls būs nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš nosūtīs apstiprinātas kopijas katrai valstij, kas minēta šā Protokola 3. panta 1., 2. un 3. punktā.

SAGATAVOTS Ženēvā, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit astotā gada piektajā jūlijā vienā oriģināleksemplārā angļu un franču valodā, turklāt abi teksti ir vienādi autentiski.

To apliecinot, zemāk parakstījušies, būdami noteiktajā kārtībā pilnvaroti, ir parakstījuši šo Protokolu sekojošu valstu vārdā.

 
Document information
Status:
In force
In force
Int. Org.:
Type:
 international agreement
 multilateral
Adoption:
 19.05.1956.
Entry into force:
 14.04.1994.
Accession:
 14.04.1994.
Place of adoption: 
Ženēva
Ratification:
 Parliament
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 3, 12.01.1994.
Related documents
  • Other related documents
673
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"