1. pants

Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta mērķis ir meklēt risinājumus valstu un valstu grupu privāttiesību harmonizēšanai un koordinēšanai, kā arī pakāpeniski sagatavoties unificētu privāttiesību normu pieņemšanai dažādās valstīs.

Šo mērķu sasniegšanai Institūts:

(a) sagatavo likumu un konvenciju projektus ar mērķi izveidot unificētas iekšējas tiesības;

(b) sagatavo līgumu projektus ar mērķi atvieglot starptautiskās attiecības privāttiesību jomā;

(c) veic pētījumus salīdzinošo privāttiesību jomā;

(d) piedalās jau esošos projektos šajās jomās, kurus uzsākušas citas institūcijas, izvēloties piemērotāko attiecību veidu;

(e) organizē konferences un publicē darbus, kurus Institūts uzskata par piemērotiem plašai apritei.

2. pants

1. Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts ir starptautiska institūcija, kas ir atbildīga Dalībvalstu valdību priekšā.

2. Dalībvalstis ir tās, kas ir pievienojušās šiem statūtiem saskaņā ar 20. pantu.

3. Institūtam katras Dalībvalsts teritorijā ir nepieciešamā tiesībspēja un rīcībspēja, kas ļauj tam veikt funkcijas un īstenot mērķus.

4. Institūta, tā pārstāvju un amatpersonu privilēģijas un imunitāte ir noteikta ar ar Dalībvalstīm noslēgtajos līgumos.

3. pants

Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta galvenā mītne ir Romā.

4. pants

Institūtam ir:

(1) Ģenerālā Asambleja;

(2) Prezidents;

(3) Vadības padome;

(4) Pastāvīgā komiteja;

(5) Administratīvais tribunāls;

(6) Sekretariāts.

5. pants

1. Ģenerālajā Asamblejā ietilpst pa vienam pārstāvim no katras Dalībvalsts. Valdības, izņemot Itālijas valdību, pārstāv to diplomātiskie pārstāvji, kurus akreditējusi Itālijas valdība, vai to deleģētas personas.

2. Asamblejas parasto sesiju vismaz reizi gadā Romā sasauc Prezidents, un tajā tiek apstiprināti ikgadējie ienākumi un izdevumi, kā arī budžets.

3. Reizi trīs gados tā apstiprina Institūta darba programmu, balstoties uz Vadības padomes priekšlikumu, un attiecīgos gadījumos, ievērojot 16. panta ceturtās daļas noteikumus, ar divām trešdaļā klātesošo Dalībvalstu balsu izdara grozījumus saskaņā ar 16. panta trešo daļu pieņemtajās rezolūcijās.

6. pants

1. Vadības padomē ietilpst Prezidents un divdesmit pieci padomes locekļi.

2. Prezidentu ieceļ Itālijas valdība.

3. Padomes locekļus ieceļ Ģenerālā Asambleja. Asambleja papildus pirmajā daļā minētajiem padomes locekļiem var iecelt vēl vienu padomes locekli, ko izvēlas no amatā esošajiem Starptautiskās tiesas tiesnešiem

4. Prezidenta un Vadības padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viņus var iecelt atkārtoti.

5. Vadības padomes loceklis, kuru ieceļ par aizstājēju kādam padomes loceklim, kura termiņš nav beidzies, pilda Vadības padomes locekļa pienākumus līdz sava priekšgājēja termiņa beigām.

6. Jebkurš Vadības padomes loceklis var ar Prezidenta piekrišanu izvēlēties kādu citu personu par savu pārstāvi.

7. Vadības padome var uzaicināt uz tās sanāksmēm starptautisku institūciju un organizāciju pārstāvjus piedalīties kā konsultantiem gadījumos, kad Institūts nodarbojas ar jautājumiem, kas skar attiecīgās institūcijas vai organizācijas darbības sfēru.

8. Vadības padomi sasauc Prezidents, kad viņš to uzskata par nepieciešamu, bet ne retāk kā reizi gadā.

7. pants

1. Pastāvīgajā komitejā ietilpst Prezidents un pieci komitejas locekļi, kurus no sava vidus izraugās Vadības padome.

2. Pastāvīgās komitejas locekļu pilnvaru ilgums ir pieci gadi, un viņus var ievēlēt atkārtoti.

3. Pastāvīgo komiteju sasauc Prezidents, kad viņš to uzskata par nepieciešamu, bet ne retāk kā reizi gadā.

7.¹ pants

1. Administratīvā tribunāla jurisdikcijā ir izskatīt strīdus starp Institūtu un tā amatpersonām vai darbiniekiem vai personām, kurām ir prasījuma tiesības caur iepriekšminētajām personām, it īpaši saistībā ar Personāla noteikumu iztulkošanu un piemērošanu. Jebkādi strīdi saistībā ar Institūta un trešo personu līgumsaistībām ir nododami izskatīšanai Administratīvajam tribunālam, ja tā jurisdikciju ir skaidri atzinušas strīdā iesaistītās puses līgumā, saistībā ar kuru radies strīds.

2. Tribunālā ietilpst trīs pilntiesīgi locekļi un viens aizstājējs. Tos izvēlas ārpus Institūta, vēlams no dažādām valstīm. Tos uz pieciem gadiem ievēl Ģenerālā Asambleja. Vakances Administratīvajā tribunālā aizpilda pats Administratīvais tribunāls. Personai, kas aizpilda vakanci, nav balsstiesību.

3. Tribunāls pieņem nepārsūdzamus lēmumus, piemērojot Statūtu un Noteikumu nosacījumus, kā arī vispārējos tiesību principus. Tas var lemt arī ex aequo et bono, kad puses vienojas piešķirt tam šādas pilnvaras.

4. Ja Tribunāla Prezidents uzskata, ka strīds starp Institūtu un tā amatpersonu vai darbinieku ir maznozīmīgs, viņš to var izlemt pats vai uzticēt izlemšanu vienam Tribunāla tiesnesim.

5. Tribunāls pieņem savu kārtības rulli.

7.² pants

Vadības padomes vai Administratīvā tribunāla locekļi, kuru termiņš izbeidzas, turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad amatā stājas jaunievēlētie locekļi.

8. pants

1. Sekretariātā ietilpst Prezidenta izvirzīts un Vadības padomes iecelts Ģenerālsekretārs, divi Ģenerālsekretāra vietnieki no dažādām valstīm, kurus arī ieceļ Vadības padome, kā arī amatpersonas un darbinieki atbilstoši 17. pantā norādītajiem institūta vadīšanas un iekšējās darbības noteikumiem.

2. Ģenerālsekretāru un abus Ģenerālsekretāra vietniekus ieceļ uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Viņus var iecelt atkārtoti.

3. Institūta Ģenerālsekretārs ir ex officio Ģenerālās Asamblejas Sekretārs.

9. pants

Institūts Ģenerālsekretāra vadībā uztur bibliotēku.

10. pants

Institūta oficiālās valodas ir itāļu, angļu, franču, vācu un spāņu.

11. pants

1. Vadības padome nosaka līdzekļus 1. pantā minēto funkciju izpildei.

2. Tā sagatavo Institūta darba programmu.

3. Tā apstiprina ikgadējo pārskatu par institūta darbību.

4. Tā sagatavo budžeta projektu un iesniedz to apstiprināšanai Ģenerālai Asamblejai.

12. pants

1. Jebkuras Dalībvalsts valdība, kā arī jebkura oficiāla starptautiska institūcija ir tiesīga iesniegt Vadības padomei priekšlikumus par jautājumu izpēti saistībā ar privāto tiesību unificēšanu, harmonizēšanu un koordinēšanu.

2. Jebkura starptautiska institūcija vai asociācija ar mērķi pētīt juridiskus jautājumus var iesniegt Vadības padomei priekšlikumus par veicamajiem pētījumiem.

3. Vadības padome lemj par darbību saistībā ar iesniegtajiem priekšlikumiem un ierosinājumiem.

12.¹ pants

Vadības padome var veidot attiecības ar citām starpvaldību organizācijām, kā arī ar to valstu valdībām, kas nav Dalībvalstis, lai nodrošinātu sadarbību saskaņā ar to attiecīgajiem mērķiem.

13. pants

1. Vadības padome var uzticēt konkrētu jautājumu izpēti juristu komisijām, kam ir speciālās zināšanas attiecīgajos jautājumos.

2. Komisijas, ja vien iespējams, vada Vadības padomes locekļi.

14. pants

1. Pēc pētījuma pabeigšanas par jautājumiem, kuros Vadības padome ir iesaistījusies, tā attiecīgā gadījumā apstiprina sākotnējos projektus iesniegšanai Dalībvalstu valdībām.

2. Tā nosūta šādus projektus Dalībvalstu valdībām vai institūcijām un asociācijām, kas iesniedza priekšlikumus un ierosinājumus, lūdzot tās sniegt atzinumu par noteikumu piemērotību un būtību.

3. Ņemot vērā saņemtās atbildes, Vadības padome attiecīgā gadījumā apstiprina gala projektus.

4. Tā nosūta šos gala projektus Dalībvalstu valdībām vai institūcijām un asociācijām, kas iesniedza priekšlikumus un ierosinājumus.

5. Vadības padome tad apsver pasākumus, kas jāveic, lai sasauktu diplomātisku konferenci projektu izskatīšanai.

15. pants

1. Institūtu pārstāv Prezidents.

2. Izpildvara ir Vadības padomei.

16. pants

1. Ikgadējos Institūta darbības un uzturēšanas izdevumus sedz no institūta budžetā noteiktajiem ienākumiem, tostarp Institūta sponsora - Itālijas valdības kārtējām iemaksām, kuras apstiprinājis Itālijas parlaments un kuras kopš 1985. gada Itālijas valdība ir noteikusi 300 miljonu Itālijas liru apmērā. Šo summu var mainīt pēc katra trīs gadu perioda beigām ar Itālijas likumu par valsts budžetu. Tāpat izdevumus sedz no citu dalībvalstu ikgadējām iemaksām.

2. Lai sadalītu ikgadējo izdevumu daļu, ko nesedz kārtējā Itālijas valdības iemaksa vai citu Dalībvalstu citi ienākumu avoti, to klasificē kategorijās. Atbilstoši katrai kategorijai tiek noteikts konkrēts vienību skaits.

3. Kategoriju skaits, katrai kategorijai atbilstošais vienību skaits, katras vienības apjoms un katras valdības klasifikācija attiecīgajā kategorijā tiek noteikta ar Ģenerālās Asamblejas rezolūciju, ko pieņem ar klātesošo un balsojušo dalībvalstu pārstāvju divu trešdaļu vairākuma balsojumu, pamatojoties uz Asamblejas izveidotās Komitejas priekšlikumu. Šajā klasifikācijā Asambleja cita starpā ņem vērā attiecīgās valsts nacionālos ienākumus.

4. Lēmumus, ko Ģenerālā Asambleja ir pieņēmusi saskaņā ar šī panta trešo daļu, var pārskatīt ik pēc trīs gadiem, pieņemot jaunu Ģenerālās Asamblejas rezolūciju ar klātesošo un balsojušo dalībvalstu pārstāvju divu trešdaļu vairākuma balsojumu vienlaikus ar 5. panta trešajā daļā norādīto lēmumu.

5. Itālijas valdība nosūta paziņojumu katras dalībvalsts valdībai par Ģenerālās Asamblejas rezolūcijām, kas pieņemtas saskaņā ar šī panta trešo un ceturto daļu.

6. Viena gada laikā pēc šī panta piektajā daļā norādītā paziņojuma katras dalībvalsts valdība var izteikt iebildumus pret rezolūcijā noteikto klasifikāciju. Šie iebildumi tiek izskatīti nākamajā Ģenerālās Asamblejas sanāksmē. Asambleja izlemj jautājumu, pieņemot lēmumu ar klātesošo un balsojušo dalībvalstu pārstāvju divu trešdaļu vairākuma balsojumu. Itālijas valdība par lēmumu informē attiecīgās dalībvalsts valdību. Tomēr šīs dalībvalsts valdībai ir tiesības izstāties no Institūta saskaņā ar 19. panta trešajā daļā noteikto kārtību.

7. Dalībvalstu valdības, kas vairāk nekā divus gadus nav veikušas savas iemaksas, līdz saistību nokārtošanai zaudē balsstiesības Ģenerālajā Asamblejā. Šīs valdības netiek ņemtas vērā šo Statūtu 19. pantā noteiktā vairākuma nodrošināšanā.

8. Itālijas valdība nodrošina Institūta darbībai nepieciešamās telpas.

9. Tiek izveidots Institūta Darbības kapitāla fonds, lai segtu tekošos izdevumus līdz dalībvalstu valdību iemaksu saņemšanai, kā arī neparedzētos izdevumus.

10. Darbības kapitāla fonda reglaments tiek iekļauts Institūta Nolikumā. Tos pieņem un groza ar Ģenerālās Asamblejas klātesošo un balsojušo dalībvalstu pārstāvju divu trešdaļu vairākuma balsojumu.

17. pants

1. Noteikumus par Institūta vadīšanu, iekšējo darbību un darbinieku pienākumiem pieņem Vadības padome un apstiprina Ģenerālā Asambleja. Noteikumu saturs tiek paziņots Itālijas valdībai.

2. Vadības padomes locekļu ceļošanas un uzturēšanās izdevumi un pētījumu komisijas maksājumi, kā arī Sekretariāta darbinieku atalgojums un citas administratīvās izmaksas tiek segtas no Institūta budžeta.

3. Ģenerālā Asambleja ieceļ vienu vai divus Prezidenta izvirzītus revidentus, kas ir atbildīgi par Institūta finanšu kontroli. Revidentus ieceļ uz pieciem gadiem. Ja tiek iecelti divi revidenti, katra revidenta tautībai jābūt atšķirīgai.

4. Itālijas valdība neuzņemas nekādu finansiālu vai cita veida atbildību par Institūta administrēšanu, kā arī nekādu civiltiesisko atbildību pat tā darbību, it īpaši attiecībā uz Institūta darbiniekiem.

18. pants

1. Itālijas valdība apņemas sešus gadus nodrošināt 16.pantā noteikto ikgadējo subsīdiju un telpas Institūta darbībai. Šis nosacījums paliek spēkā arī pēc sešiem gadiem, ja vismaz divus gadus pirms norādītā termiņa beigām Itālijas valdība nav informējusi citu dalībvalstu valdības par nodomu pārtraukt atbalsta sniegšanu. Šajā gadījumā prezidents sasauc Ģenerālās Asamblejas sēdi vai, ja nepieciešams, ārkārtas sēdi.

2. Ja Ģenerālā Asambleja izlemj pārtraukt Institūta darbību, Ģenerālajai Asamblejai ir pienākums, nepārkāpjot Statūtu noteikumus un Darbības kapitāla fonda reglamentu, veikt visus nepieciešamos pasākumus saistībā ar Institūta darbības laikā iegūto īpašumu, it īpaši attiecībā uz dokumentu, grāmatu un periodisko izdevumu arhīviem un krājumiem.

3. Taču šādā gadījumā zeme, ēkas un kustamais īpašums, ko Itālijas valdība ir nodevusi Institūta rīcībā, tiek nodoti Itālijas valdībai.

19. pants

1. Ģenerālās Asamblejas pieņemtie Statūtu grozījumi stājas spēkā pēc to divu trešdaļu dalībvalstu valdību apstiprinājuma balsojuma, kas piedalījušās grozījumu pieņemšanā.

2. Katra valdība par atbalstu grozījumu apstiprināšanai rakstiski informē Itālijas valdību, kas par to informē citu dalībvalstu valdības un Institūta prezidentu.

3. Jebkura valdība, kas nav atbalstījusi kādu Statūtu grozījumu, var Statūtus denonsēt sešu mēnešu laikā pēc grozījumu stāšanās spēkā. Denonsācija stājas spēkā no paziņojuma iesniegšanas Itālijas valdībai, kas par to informē citu dalībvalstu valdības un Institūta prezidentu.

20. pants

1. Valdība, kas vēlas pievienoties Statūtiem, par to rakstiski informē Itālijas valdību.

2. Pievienošanās ir spēkā sešus gadus; tā tiek uzskatīta par pagarinātu uz vēl sešiem gadiem, ja vismaz gadu pirms attiecīgā perioda beigām netiek sniegts rakstisks paziņojums par denonsāciju.

3. Itālijas valdība informē citu dalībvalstu valdības par pievienošanos un denonsāciju.

21. pants

Šie Statūti stājas spēkā, kad sešas valdības ir paziņojušas Itālijas vadībai par pievienošanos.

22. pants

1940. gada 15. marta Statūti tiek deponēti Itālijas valdības arhīvā. Itālijas valdība nosūta apliecinātu teksta kopiju katras dalībvalsts valdībai.

 

Ģenerālās Asamblejas 11. sanāksmē (1953. gada 30. aprīlī) apstiprinātā Statūtu 7.¹ panta iztulkojums

Ģenerālā Asambleja,

ņemot vērā Asamblejas 1952. gada 18. janvārī pieņemto rezolūciju, ar kuru tika grozīti Statūti;

ņemot vērā, ka saskaņā ar Statūtu 7.¹panta pirmā punkta otro teikumu, kas nosaka Administratīvā tribunāla jurisdikciju, "Jebkādi strīdi saistībā ar Institūta un trešo personu līgumsaistībām ir nododami izskatīšanai Administratīvajam tribunālam, ja tā jurisdikciju ir skaidri atzinušas strīdā iesaistītās puses līgumā, saistībā ar kuru radies strīds.";

ņemot vērā, ka ir vēlams precīzāk noteikt Administratīvā tribunāla jurisdikciju saskaņā ar iepriekš norādīto noteikumu;

paziņo,

(1) ka frāze "Jebkādi strīdi saistībā ar Institūta un trešo personu līgumsaistībām", ko Statūtu 7.¹ pantā noteiktajos gadījumos var iesniegt izskatīšanai Institūta Administratīvajā tribunālā, attiecas tikai uz jebkuru strīdu par saistībām, kas izriet no Institūta un trešo personu līgumattiecībām;

(2) ka Administratīvā tribunāla jurisdikcija attiecībā uz strīdiem, kas izriet no Institūta un trešo personu līgumattiecībām, nav uzskatāma par "skaidri atzītu", ja tā nav atrunāta rakstveidā.