Latvijas Republika un Uzbekistānas Republika, turpmāk sauktas "Līgumslēdzējas Puses",

cenšoties veicināt draudzīgu attiecību attīstību un savstarpēji izdevīgas sadarbības padziļināšanos,

vēloties regulēt un attīstīt konsulārās attiecības, lai efektīvāk aizstāvētu savu pavalstnieku un juridisko personu tiesības un intereses,

vēloties noteikt papildnosacījumus un lai atbalstītu 1963.gada 24.aprīlī Vīnē parakstīto Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem, kurai ir pievienojušās abas Līgumslēdzējas Puses,

apliecinot, ka jautājumos, kas šajā Konvencijā nav tieši atrunāti, tiks piemērotas tādu vispārējo starptautisko tiesību un daudzpusējo starptautisko līgumu normas, kurus parakstījušas abas Līgumslēdzējas Puses,

vienojās par sekojošo:

1.pants

DEFINĪCIJAS

Šajā konvencijā:

a) "konsulārā iestāde" ir jebkurš ģenerālkonsulāts, konsulāts, vicekonsulāts vai konsulārā aģentūra;

b) "konsulārais apgabals" ir rajons, kas konsulārajai iestādei noteikts konsulāro funkciju veikšanai;

c) "konsulārās iestādes vadītājs" ir persona, kurai uzdots darboties šajā amatā;

d) "konsulārā amatpersona" ir jebkura persona, arī konsulārās iestādes vadītājs, kurai uzdots pildīt konsulārās funkcijas šajā amatā;

e) "konsulārais kalpotājs" ir jebkura persona, kas veic administratīvus vai tehniskus pienākumus konsulārajā iestādē;

f) "apkalpojošā personāla darbinieks" ir jebkura persona, kas veic ar konsulārās iestādes apkalpošanu saistītus pienākumus;

g) "konsulārās iestādes darbinieki" ir konsulārās amatpersonas, konsulārie kalpotāji un apkalpojošā personāla darbinieki;

h) "konsulārā personāla darbinieki" ir konsulārās amatpersonas (izņemot konsulārās iestādes vadītāju), kā arī konsulārie kalpotāji un apkalpojošā personāla darbinieki;

i) "privāts mājkalpotājs" ir persona, kura tikai privātā kārtā strādā pie konsulārās iestādes darbinieka;

j) "ģimenes loceklis" ir laulātais (laulātie), bērni, kuri nav sasnieguši 21 gada vecumu, un konsulārās iestādes darbinieka vecāki, kuri dzīvo kopā ar viņu un ir viņa apgādībā;

k) "konsulārās telpas" ir tikai konsulārās iestādes vajadzībām izmantojamas ēkas vai ēku daļas, ieskaitot konsulārās iestādes vadītāja rezidenci, un šo ēku vai ēku daļai piesaistītais zemes gabals neatkarīgi no tā, kam pieder īpašuma tiesības uz tiem,

l) "konsulārie arhīvi" ietver visus konsulārās iestādes papīrus, dokumentus, korespondenci, grāmatas, filmas, tehniskos informācijas uzkrāšanas, glabāšanas un izmantošanas līdzekļus, konsulārās iestādes reģistrus kopā ar kodiem un šifriem, kartotēkām un jebkādām iekārtām priekšmetiem, kas paredzēti to drošības nodrošināšanai vai glabāšanai,

m) "pārstāvamās valsts kuģis" ir jebkurš peldošs kuģis, kurš reģistrēts pārstāvamajā valstī un kuram ir tiesības kuģot zem tās karoga, izņemot karakuģus;

n) "pārstāvamās valsts gaisa kuģis" ir jebkurš lidaparāts, kas reģistrēts pārstāvamajā valstī un kuram ir tiesības izmantot šīs valsts pazīšanas zīmes, izņemot militāros lidaparātus;

o) "pavalstnieks" ir Latvijas Republikas pilsonis un nepilsonis, un Uzbekistānas Republikas pilsonis.

2.pants

KONSULĀRO IESTĀŽU ATVĒRŠANA

1. Pārstāvamās valsts konsulāro iestādi var atvērt uzņemošās valsts teritorijā tikai ar uzņemošās valsts piekrišanu.

2. Konsulārās iestādes atrašanās vietu, tās klasi, konsulāro apgabalu un konsulāro amatpersonu skaitu nosaka, vienojoties pārstāvamajai valstij un uzņemošajai valstij.

3. Pārstāvamā valsts var turpmāk mainīt konsulārās iestādes atrašanās vietu, tās klasi, konsulāro apgabalu un konsulāro amatpersonu skaitu tikai ar uzņemošās valsts piekrišanu.

4. Uzņemošās valsts piekrišana nepieciešama arī tad, ja kāds ģenerālkonsulāts vai konsulāts vēlas atvērt vicekonsulātu vai konsulāro aģentūru ārpus apdzīvotās vietas, kurā šis ģenerālkonsulāts atrodas.

5. Iepriekšēja nepārprotami izteikta uzņemošās valsts piekrišana nepieciešama arī tādas kancelejas atvēršanai, kura ir esošās konsulārās iestādes struktūrvienība un ir izvietota citur.

3.pants

KONSULĀRĀS IESTĀDES VADĪTĀJA IECELŠANA

1. Pirms konsulārās iestādes vadītāja iecelšanas pārstāvamajai valstij pa diplomātiskajiem vai citiem atbilstošiem kanāliem jāsaņem iepriekšēja uzņemošās valsts piekrišana attiecībā uz piedāvājamo personu.

Ja uzņemošā valsts nedod piekrišanu kādas personas iecelšanai par konsulārās iestādes vadītāju, šai valstij nav obligāti jāpaziņo pārstāvamajai valstij atteikuma iemesli.

2. Pēc uzņemošās valsts iepriekšējās piekrišanas saņemšanas pārstāvamā valsts pa diplomātiskajiem kanāliem nosūta uzņemošās valsts ārlietu ministram konsulāro patentu vai citu analoģisku dokumentu par konsulārās iestādes vadītāja iecelšanu. Šajā dokumentā jānorāda konsulārās iestādes vadītāja pilns vārds un uzvārds, viņa pilsonība, klase, konsulārais apgabals, kurā tas pildīs savas funkcijas, un konsulārās iestādes atrašanās vieta.

3. Pēc tam, kad saņemts konsulārais patents vai cits analoģisks dokuments par konsulārās iestādes vadītāja iecelšanu, uzņemošā valsts izdod viņam atļauju, t.s. eksekvatūru, kas var būt sastādīta jebkurā formā.

Uzņemošajai valstij, kas atsakās izdot eksekvatūru, nav obligāti jāpaziņo pārstāvamajai valstij šāda atteikuma iemesli.

4. Izņemot šī panta 5.punktā un 4.pantā paredzētos gadījumus, konsulārās iestādes vadītājs nevar stāties pie savu funkciju izpildes pirms eksekvatūras saņemšanas.

5. Uzņemošā valsts var atļaut konsulārās iestādes vadītājam uz laiku pildīt savas funkcijas līdz eksekvatūras izdošanai. Šādā gadījumā tiek piemēroti šīs Konvencijas noteikumi.

6. Tiklīdz konsulārās iestādes vadītājam ir atļauts pildīt viņa funkcijas, pat arī uz laiku, uzņemošā valsts nekavējoties paziņo par to konsulārā apgabala kompetentām institūcijām. Tā nodrošina pasākumu veikšanu, kas nepieciešami, lai konsulārās iestādes vadītājs varētu pildīt savus amata pienākumus un izmantot no šīs Konvencijas izrietošās privilēģijas.

4.pants

KONSULĀRĀS IESTĀDES VADĪTĀJA FUNKCIJU VEIKŠANA UZ LAIKU

1. Ja konsulārās iestādes vadītājs nevar pildīt savas funkcijas vai, ja konsulārās iestādes vadītāja amats ir vakants, pārstāvamā valsts var uzdot tā vai cita sava uzņemošajā valstī izvietotā konsulāta konsulārajai amatpersonai vai jebkuram savas diplomātiskās pārstāvniecības loceklim uzņemošajā valstī pildīt konsulārās iestādes vadītāja pienākumus uz laiku. Konsulārās iestādes vadītāja vietas izpildītāja pilnu vārdu un uzvārdu uzņemošās valsts ārlietu ministrijai vai šīs ministrijas noteiktai institūcijai paziņo pārstāvamās valsts diplomātiskā pārstāvniecība. Ja šai valstij uzņemošajā valstī nav tādas pārstāvniecības, paziņojumu sniedz konsulārās iestādes vadītājs vai, ja viņš to nespēj izdarīt, - jebkura cita pārstāvamās valsts kompetenta institūcija. Šāds paziņojums parasti tiek sniegts savlaicīgi.

2. Persona, kura uz laiku pilda konsulārās iestādes vadītāja pienākumus, bauda privilēģijas un imunitātes, kuras šī Konvencija piešķir konsulārās iestādes vadītājam.

3. Ja saskaņā ar šī panta 1.punkta nosacījumiem pārstāvamā valsts ieceļ pārstāvamās valsts diplomātiskās pārstāvniecības diplomātiskā personāla locekli uzņemošajā valstī par konsulārās iestādes vadītāja vietas izpildītāju uz laiku, tad pēdējais turpina baudīt diplomātiskās privilēģijas un imunitātes, kas viņam piešķirtas atbilstoši viņa diplomātiskajam statusam.

5.pants

KONSULĀRĀ PERSONĀLA DARBINIEKU IECELŠANA

1. Pārstāvamā valsts var brīvi iecelt konsulārā personāla darbiniekus, izņemot šīs Konvencijas 7. un 8.pantā paredzētajos gadījumos.

2. Pārstāvamā valsts savlaicīgi paziņo uzņemošajai valstij ne tikai konsulārās iestādes vadītāja, bet arī visu konsulāro amatpersonu pilnus vārdus un uzvārdus, kategoriju un klasi, lai uzņemošā valsts varētu, ja tā vēlas, realizēt savas šīs Konvencijas 8.panta 3.punktā paredzētās tiesības.

6.pants

PAZIŅOJUMI PAR IECELŠANU AMATĀ, IERAŠANOS UN AIZBRAUKŠANU

1. Pārstāvamā valsts rakstveidā paziņo uzņemošās valsts ārlietu ministrijai vai šīs ministrijas noteiktajai institūcijai:

a) par konsulārās iestādes darbinieku iecelšanu, viņu ierašanos konsulārajā iestādē pēc iecelšanas, galīgo aizbraukšanu vai funkciju pārtraukšanu un visām citām izmaiņām, kas ietekmē minēto personu statusu un kas var notikt, minētajām personām strādājot konsulārajā iestādē;

b) par tādas personas ierašanos vai galīgu aizbraukšanu, kas ir konsulārās iestādes darbinieka ģimenes loceklis un pastāvīgi dzīvo kopā ar viņu, kā arī, attiecīgos gadījumos, par to, ka tā vai cita persona kļūst vai pārstāj būt par šādu ģimenes locekli;

c) par privāto mājkalpotāju ierašanos un galīgo aizbraukšanu un, attiecīgajos gadījumos, par to, ka viņi pārtrauc šo dienestu;

d) par uzņemošajā valstī pastāvīgi dzīvojošo personu pieņemšanu darbā par konsulārās iestādes darbiniekiem vai privātajiem mājkalpotājiem, kuriem ir tiesības uz privilēģijām un imunitātēm;

2. Informēšana par ierašanos vai galīgo aizbraukšanu veicama pēc iespējas savlaicīgi.

7.pants

KONSULĀRO AMATPERSONU PILSONĪBA

1. Principā konsulārajām amatpersonām ir jābūt pārstāvamās valsts pilsoņiem.

2. Uzņemošās valsts pavalstniekus nevar iecelt par konsulārajām amatpersonām citādi kā ar nepārprotami izteiktu šīs valsts piekrišanu, turklāt šādu piekrišanu var anulēt jebkurā brīdī.

3. Uzņemošā valsts var atrunāt sev līdzīgas tiesības attiecībā uz trešās valsts pavalstniekiem, kas vienlaicīgi nav pārstāvamās valsts pavalstnieki.

8.pants

PERSONAS, KAS IZSLUDINĀTAS PAR "PERSONA NON GRATA"

1. Uzņemošā valsts var jebkurā laikā paziņot pārstāvamajai valstij, ka kāda no konsulārajām amatpersonām ir "persona non grata" vai ka kāds no konsulārā personāla darbiniekiem ir tai nepieņemams. Šādā gadījumā pārstāvamajai valstij piemērotā termiņā jāatsauc attiecīgā persona vai jāpārtrauc tās funkcijas konsulārajā iestādē.

2. Ja pārstāvamā valsts atsakās izpildīt vai arī piemērotā termiņā neizpilda savas saistības, kas noteiktas šī panta 1.punktā, uzņemošā valsts var attiecīgi anulēt minētās personas eksekvatūru vai pārstāt viņu uzskatīt par konsulārā personāla darbinieku.

3. Par konsulārās iestādes darbinieku ieceltu personu var atzīt par nepieņemamu pirms ierašanās uzņemošās valsts teritorijā, vai, ja tā jau atrodas uzņemošajā valstī, - pirms šī persona stājas pie savu pienākumu pildīšanas konsulārajā iestādē. Jebkurā gadījumā pārstāvamā valsts anulē minētās personas iecelšanu.

4. Šī panta 1. un 3.punktā minētajos gadījumos uzņemošajai valstij nav obligāti jāpaziņo pārstāvamajai valstij sava lēmuma iemesli.

9.pants

KONSULĀRO UN DZĪVOJAMO TELPU IEGĀDE KONSULĀRĀS IESTĀDES DARBINIEKIEM

1. Pārstāvamajai valstij ir tiesības savā vārdā vai caur jebkuru tās pilnvarotu fizisku vai juridisku personu saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem un ar šīs valsts piekrišanu iegūt īpašumā, īrēt vai iegūt valdījumā:

a) ēkas vai ēku daļas, kas paredzētas konsulāro telpu izveidošanai, kā arī dzīvojamo telpu jebkurai konsulārajai amatpersonai, jebkuram konsulārajam kalpotājam vai apkalpojošā personāla darbiniekam, kas nav uzņemošās valsts pavalstnieks vai kuram nav pastāvīgas dzīvesvietas šajā valstī,

b) zemes gabalu, kas paredzēts jebkuru šādu konsulāro un dzīvojamo telpu būvei.

2. Saskaņā ar šī panta 1.punktā minētajiem nosacījumiem pārstāvamā valsts var arī uzlabot vai piemērot savām vajadzībām ēkas vai to daļas, vai zemi, kas paredzēta konsulārajām vai dzīvojamām telpām, vai arī to celtniecībai.

3. Ja nepieciešams, uzņemošā valsts sniedz attiecīgu palīdzību un atbalstu pārstāvamajai valstij šī panta 1. un 2.punktā minēto tiesību realizēšanā.

4. Neviens šī panta nosacījums nav tulkojams kā pārstāvamās valsts atbrīvošana no atbildības par tādu uzņemošās valsts likumu un noteikumu neizpildi, kas regulē celtniecību, pilsētbūvniecību, detālplānošanu, zemes lietošanu un kultūras pieminekļu aizsardzību apdzīvotajā vietā, kurā atrodas vai atradīsies attiecīgie zemes gabali, ēkas vai ēku daļas.

10.pants

KONSULĀRĀS GODA AMATPERSONAS

Ja abas Līgumslēdzējas Puses vienojas par konsulārās goda amatpersonas iecelšanu, tās savstarpēji konsultējas jautājumos par attiecīgu vienošanos noslēgšanu, pamatojoties uz šīs konvencijas un vispārējo starptautisko tiesību noteikumiem, lai noteiktu režīmu, ko piemēros konsulārajām goda amatpersonām.

11.pants

KONSULĀRO IESTĀŽU UN KONSULĀRO IESTĀŽU DARBINIEKU AIZSARDZĪBA UN DARBA ATVIEGLOŠANA

Uzņemošās valsts nodrošina visus apstākļus konsulārās iestādes funkciju veikšanai. Tā nodrošina konsulāro iestāžu darbiniekiem savu aizsardzību un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai konsulārās iestādes darbinieki varētu veikt savus pienākumus un izmantot visas privilēģijas un imunitātes, kas tiem piešķirtas ar šo Konvenciju.

12.pants

VALSTS KAROGA UN ĢERBOŅA IZMANTOŠANA

1. Pārstāvamajai valstij ir tiesības izmantot savu valsts karogu un ģerboni uzņemošajā valstī saskaņā ar šī panta noteikumiem.

2. Pārstāvamās valsts karogu var pacelt, un šīs valsts ģerboni var piestiprināt pie ēkas, kurā atrodas konsulārā iestāde, novietojot to pie šīs ēkas ieejas durvīm, kā arī pie konsulārās iestādes vadītāja rezidences un, ja tas saistīts ar dienesta pienākumu izpildi, - pie viņa pārvietošanās līdzekļiem.

3. Realizējot šajā pantā paredzētās tiesības, pārstāvamā valsts ievēro uzņemošās valsts likumus, noteikumus un paražas.

13.pants

KONSULĀRO TELPU UN KONSULĀRO AMATPERSONU DZĪVOJAMO TELPU NEAIZSKARAMĪBA

1. Konsulārās telpas ir neaizskaramas saskaņā ar šī panta noteikumiem.

2. Uzņemošās valsts kompetentas varas iestādes drīkst ieiet tajā konsulāro telpu daļā, kuru izmanto tikai konsulārās iestādes darba vajadzībām, tikai ar konsulārās iestādes vadītāja, pārstāvamās valsts diplomātiskās pārstāvniecības vadītāja vai ar viņu ieceltas personas piekrišanu.

3. Uzņemošajai valstij ir speciāls pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus konsulāro telpu aizsardzībai no dažādiem iebrukumiem vai kaitējuma nodarīšanas, kā arī jebkura konsulārās iestādes miera traucējuma vai tās cieņas aizskāruma novēršanai.

4. Uz konsulārajām telpām, to iekārtas priekšmetiem, konsulārās iestādes īpašumu, kā arī tai piederošajiem pārvietošanās līdzekļiem attiecināma imunitāte pret jebkuriem rekvizīcijas veidiem valsts aizsardzības vai sabiedriskajām vajadzībām.

5. Šī panta 1.,2.,3. un 4.punkta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz konsulāro amatpersonu dzīvojamajām telpām.

14.pants

KONSULĀRĀ ARHĪVA UN DOKUMENTU NEAIZSKARAMĪBA

Konsulārie arhīvi un konsulārie dokumenti ir neaizskarami jebkurā laikā neatkarīgi no to atrašanās vietas.

15.pants

KONSULĀRO TELPU ATBRĪVOŠANA NO NODOKĻIEM UN NODEVĀM

1. Konsulārās telpas, kuru īpašniece vai īrētāja ir pārstāvamā valsts vai jebkura persona, kas rīkojas tās vārdā, tiek atbrīvotas no visiem valsts, rajona vai municipālajiem nodokļiem, un nodevām, izņemot tos maksājumus, kas kārtojami par konkrētiem pakalpojumu veidiem.

2. Šī panta 1.punktā minētā nodokļu iekasēšana nav attiecināma uz maksājumiem un nodevām, ar kuriem saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem tiek apliktas personas, kas noslēgušas līgumu ar pārstāvamo valsti vai personu, kas darbojas tās vārdā.

16.pants

PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA

Uzņemošā valsts nodrošina visiem konsulārās iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem pārvietošanās brīvību savā teritorijā, ciktāl tas nav pretrunā ar likumiem un noteikumiem par zonām, kurās iebraukšana aizliegta vai tiek regulēta, pamatojoties uz valsts drošības apsvērumiem.

17.pants

SAKARU BRĪVĪBA

1. Uzņemošā valsts atļauj un aizsargā konsulārās iestādes funkciju veikšanai nepieciešamo sakaru brīvību. Sakaros ar pārstāvamās valsts valdību, diplomātiskajām pārstāvniecībām un citām konsulārajām iestādēm neatkarīgi no to atrašanās vietas, konsulārā iestāde var izmantot visus atbilstošos sakaru līdzekļus, arī diplomātiskos un konsulāros kurjerus, diplomātiskās un konsulārās valīzes, un kodētas vai šifrētas depešas. Taču uzstādīt raidītāju un to izmantot konsulārā iestāde drīkst tikai ar uzņemošās valsts piekrišanu.

2. Konsulārās iestādes oficiālā korespondence ir neaizskarama. Par oficiālo korespondenci uzskatāma visa korespondence, kas attiecas uz konsulāro iestādi un tās funkcijām.

3. Visam konsulārajam pastam jābūt iezīmētam ar labi saredzamām ārējām zīmēm, kas norāda uz tā raksturu, un tajā drīkst iekļaut tikai oficiālo korespondenci un dokumentus, vai priekšmetus, kas paredzēti tikai oficiālai lietošanai.

4. Konsulāro pastu nedrīkst ne atvērt, ne arī aizturēt. Tomēr gadījumos, kad kompetentām uzņemošās valsts varas institūcijām ir nopietns pamats uzskatīt, ka pasta sūtījumā bez korespondences, dokumentiem vai šī panta 3.punktā minētajiem priekšmetiem, ir ievietots vēl kaut kas cits, šīs institūcijas var pieprasīt, lai pasta sūtījumu viņu klātbūtnē atvērtu pārstāvamās valsts pilnvarots pārstāvis. Ja pārstāvamās valsts varas iestādes atsakās izpildīt šo prasību, pastu sūta atpakaļ uz nosūtīšanas vietu.

5. Konsulārajam kurjeram izsniedz oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņa statuss un konsulārā pasta bagāžas vienību skaits. Šis kurjers nevar būt nedz uzņemošās valsts pavalstnieks, nedz arī persona, kas pastāvīgi dzīvo uzņemošajā valstī, ja viņš nav pārstāvamās valsts pilsonis, izņemot gadījumus, kad saņemta uzņemošās valsts atļauja. Savu funkciju izpildes laikā konsulārais kurjers atrodas uzņemošās valsts aizsardzībā. Viņa persona ir neaizskarama, un viņu nedrīkst nedz arestēt, nedz arī jebkādā veidā aizturēt.

6. Pārstāvamā valsts, tās diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes var iecelt speciālos konsulāros kurjerus ad hoc. Arī šādos gadījumos tiek piemēroti šī panta 5.punkta nosacījumi, izņemot to, ka tajā minētās imunitātes zaudē spēku brīdī, kad šāds kurjers nogādā pēc piederības viņam uzticēto konsulāro pastu.

7. Konsulāro pastu var uzticēt tādas gaisa kuģa komandierim vai kuģa kapteinim, kas dodas uz tādu punktu, kurā ir atļauts ierasties. Šādam komandierim vai kapteinim izsniedz oficiālu dokumentu ar norādītu konsulārā pasta bagāžas vietu skaitu, taču viņš netiek uzskatīts par konsulāro kurjeru. Pēc saskaņošanas ar kompetentām vietējās varas institūcijām konsulārā iestāde var nosūtīt vienu no saviem darbiniekiem tieši un bez kavēkļiem pieņemt pastu no gaisa kuģa komandiera vai kuģa kapteiņa, kā arī nodot viņam šādu pastu. Konsulārā pasta pieņemšanas un nodošanas mehānismu saskaņo ar uzņemošās valsts kompetentām institūcijām.

18.pants

KONSULĀRO AMATPERSONU PERSONAS NEAIZSKARAMĪBA

1. Konsulārās amatpersonas un viņu ģimenes locekļi bauda personas neaizskaramību. Viņus nevar arestēt vai aizturēt nekādā formā, izņemot gadījumus, kas minēti šīs Konvencijas 32.pantā.

2. Uzņemošajai valstij jāizturas pret konsulārajām amatpersonām un viņu ģimenes locekļiem ar pienācīgo cieņu un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu jebkādus draudus viņu personas brīvībai un cieņai.

19.pants

IMUNITĀTE PRET JURISDIKCIJU

1. Konsulārās amatpersonas un viņu ģimenes locekļi bauda imunitāti attiecībā pret uzņemošās valsts kriminālo, civilo un administratīvo jurisdikciju, izņemot šādas civilprasības:

a) kas saistītas ar konsulāro amatpersonu noslēgtiem līgumiem, saskaņā ar kuriem viņi tieši vai netieši kā aģenti nav uzņēmušies pārstāvamās valsts saistības;

b) trešās puses civilprasības par ceļu transporta līdzekļa, kuģa vai gaisa kuģa izraisīta nelaimes gadījuma radītiem zaudējumiem uzņemošajā valstī;

c) mantiskās prasības, kas attiecas uz privāto nekustamo īpašumu, kas atrodas uzņemošās valsts teritorijā, ja tas viņām nepieder pārstāvamās valsts vārdā;

d) prasības, kas saistītas ar mantojumiem, attiecībā uz kuriem konsulārā amatpersona uzstājas kā testamenta izpildītājs, mantotā īpašuma aizgādnis, mantinieks, atteikuma saņēmējs kā privātpersona un nevis pārstāvamās valsts vārdā;

e) prasības, kas izriet no alimentu saistībām.

2. Konsulārie kalpotāji bauda imunitāti attiecībā pret uzņemošās valsts kriminālo, civilo un administratīvo jurisdikciju attiecībā uz savu dienesta pienākumu ietvaros veicamo darbību, izņemot civilprasības, kas norādītas šī panta 1.punktā.

20.pants

PAZIŅOJUMS PAR ARESTU, IEPRIEKŠĒJO IESLODZĪJUMU VAI TIESVEDĪBU

Arestējot, ievietojot iepriekšējā ieslodzījumā vai ierosinot krimināllietu pret konsulāro kalpotāju, apkalpojošā personāla darbinieku vai konsulāro amatpersonu, kas ir uzņemošās valsts pavalstnieks vai pastāvīgi tajā dzīvo, uzņēmēja valsts nekavējoties par to ziņo konsulārās iestādes vadītājam.

Ja konsulārās iestādes vadītājs, kas ir uzņemošās valsts pavalstnieks vai pastāvīgi tajā dzīvo, pats tiek pakļauts tādiem pasākumiem, uzņemošā valsts par to paziņo pārstāvamajai valstij pa diplomātiskajiem kanāliem.

21.pants

PIENĀKUMS SNIEGT LIECĪBAS

1. Konsulārās iestādes darbiniekus var izsaukt kā lieciniekus uz tiesas vai administratīvo lietu izskatīšanu. Konsulārais kalpotājs vai apkalpojošā personāla darbinieks nevar atteikties sniegt liecības, izņemot šī panta 3.punktā minētos gadījumus. Ja konsulārā amatpersona atsakās dot liecības, viņam nedrīkst piemērot nekādus piespiedu līdzekļus vai citas sankcijas.

2. Institūcija, kurai nepieciešamas konsulārās amatpersonas liecības, nedrīkst traucēt šai personai veikt savas funkcijas. Ja tas ir iespējams, institūcija var noklausīties šādas liecības minētās personas mājās vai konsulārajā iestādē, vai arī saņemt no tās rakstiskas liecības.

3. Konsulārās iestādes darbiniekiem nav obligāti jāsniedz liecības jautājumos, kas saistīti ar viņu funkciju izpildi, vai jāiesniedz ar viņu funkcijām saistītā oficiālā korespondence un dokumenti. Viņiem arī nav obligāti jāsniedz liecības, kas izskaidro pārstāvamās valsts likumdošanas aktus.

22.pants

ATTEIKŠANĀS NO PRIVILĒĢIJĀM UN IMUNITĀTĒM

1. Pārstāvamā valsts var atteikties no privilēģijām un imunitātēm, kas šīs Konvencijas 18., 19. un 21.pantā paredzētas konsulārās iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem.

2. Izņemot šī panta 3.punktā paredzēto gadījumu, šādam atteikumam vienmēr jābūt nepārprotami izteiktam un par to rakstiski jāpaziņo uzņemošajai valstij.

3. Ja konsulārā amatpersona vai konsulārais kalpotājs ierosina civillietu vai administratīvo lietu gadījumā, kad viņš saskaņā ar šīs Konvencijas 19.pantu varētu izmantot imunitāti pret jurisdikciju, tas atņem viņam tiesības atsaukties uz imunitāti pret jurisdikciju attiecībā uz jebkuru pretprasību, kas tieši saistīta ar pamatprasību.

4. Atteikšanās no imunitātes pret jurisdikciju attiecībā pret civillietu vai administratīvo lietu nenozīmē atteikšanos no imunitātes pret tiesas lēmuma izpildi. Šādām darbībām nepieciešams atsevišķs rakstisks atteikums.

23.pants

ATBRĪVOŠANA NO ĀRVALSTNIEKU REĢISTRĀCIJAS UN NO UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS SAŅEMŠANAS

1. Konsulārās amatpersonas, konsulārie kalpotāji un viņu ģimenes locekļi ir atbrīvoti no visiem pienākumiem, ko uzņemošās valsts likumi un noteikumi paredz ārvalstnieku reģistrēšanai, kā arī no uzturēšanās atļaujas saņemšanas.

2. Uzņemošā valsts visiem konsulārās iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem izdod personas apliecības, kas apliecina viņu konsulārās iestādes darbinieku un ģimenes locekļu statusu.

3. Tomēr šī panta 1.punkta noteikumi netiek piemēroti konsulārajam kalpotājam, kurš nav pārstāvamās valsts štata kalpotājs vai kurš nodarbojas ar privātdarbību, kuras mērķis ir gūt peļņu uzņemošajā valstī, kā arī šāda kalpotāja ģimenes loceklim.

24.pants

ATBRĪVOŠANA NO DARBA ATĻAUJAS SAŅEMŠANAS

1. Attiecībā uz pārstāvamās valsts vajadzībām veicamo darbu konsulārās iestādes darbinieki tiek atbrīvoti no jebkuriem pienākumiem, kas saistīti ar darba atļaujas saņemšanu, ko nosaka uzņemošās valsts likumi un noteikumi par ārvalstnieku pieņemšanu darbā.

2. Konsulāro amatpersonu un konsulāro kalpotāju privātie mājkalpotāji tiek atbrīvoti no šī panta 1.punktā minētajiem pienākumiem, ja viņi uzņemošajā valstī neveic nekādu citu darbību, kuras mērķis ir ienākumu gūšana.

25.pants

IZŅĒMUMI, KAS SAISTĪTI AR SOCIĀLO NODROŠINĀJUMU

1. Izņemot šī panta 3.punktā paredzētos gadījumus, uzņemošajā valstī spēkā esošie lēmumi par sociālo nodrošināšanu netiek attiecināti uz konsulāro iestāžu darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem saistībā ar darbu, kas tiek veikts pārstāvamās valsts vajadzībām.

2. Šī panta 1.punktā paredzētais izņēmums attiecināms arī uz privātajiem mājkalpotājiem, kuri tikai kalpo konsulārās iestādes darbiniekiem, ar noteikumu, ka:

a) viņi nav uzņemošās valsts pavalstnieki un nedzīvo tajā pastāvīgi;

b) uz viņiem attiecināmi pārstāvamajā valstī vai trešajā valstī spēkā esošie nosacījumi par sociālo nodrošināšanu.

3. Konsulārās iestādes darbiniekiem, kas nolīgst darbā personas, uz kurām netiek attiecināti šī panta 2.punktā paredzētie izņēmumi, jāizpilda saistības, kuras uzņemošās valsts likumdošanas aktos noteiktas darba devējiem.

4. Šī panta 1.un 2.punktā paredzētie izņēmumi neaizliedz brīvprātīgi piedalīties apdrošināšanas sistēmā ar noteikumu, ka minētā valsts atļauj šādu piedalīšanos.

26.pants

IZŅĒMUMI NODOKĻU JOMĀ

1. Konsulārās amatpersonas un konsulārie kalpotāji, kā arī viņu ģimenes locekļi, tiek atbrīvoti no nodokļiem un nodevām - personiskajām un mantiskajām, valsts, rajona un municipālajām, izņemot:

a) netiešos nodokļus, kuri parasti iekļauti preču un pakalpojumu cenā;

b) nodevas un nodokļus par privāto nekustamo īpašumu, kas atrodas uzņemošās valsts teritorijā, ievērojot 15.panta nosacījumos paredzētos izņēmumus;

c) nodokļus par mantoto īpašumu vai nodevas par mantošanu vai nodokļus par īpašuma pāriešanu citas personas īpašumā, kurus iekasē uzņemošā valsts, ievērojot 28.panta b) punkta nosacījumos paredzētos izņēmumus;

d) nodokļus un nodevas par privātajiem ieņēmumiem, arī procentu ienākumus no kapitāla, kuru avots atrodas uzņemošajā valstī, un nodokļus par ieņēmumiem no kapitālieguldījumiem tirdzniecības vai finanšu uzņēmumos, kas atrodas uzņemošajā valstī;

e) nodevas par konkrētiem pakalpojumu veidiem;

f) reģistrācijas, tiesu nodevas, hipotēku nodevas, ģerboņnodevas, ievērojot izņēmumus, kas paredzēti 15.panta noteikumos.

2. Apkalpojošā personāla darbinieki tiek atbrīvoti no nodokļiem un nodevām no algas, kuru viņi saņem par savu darbu.

3. Ja konsulārās iestādes darbinieki nolīgst darbā personas, kuru darba alga uzņemošajā valstī netiek atbrīvota no ienākumu nodokļa, viņiem jāpilda saistības, kuras šīs valsts likumos un noteikumos paredzētas darba devējiem attiecībā uz ienākumu nodokļa iekasēšanu.

27.pants

ATBRĪVOŠANA NO MUITAS NODEVĀM UN MUITAS APSKATES

1. Uzņemošā valsts saskaņā ar tās likumiem un noteikumiem atļauj ievest un atbrīvo no visām muitas nodevām, nodokļiem un ar tiem saistītajām nodevām, izņemot nodevas par glabāšanu, pārvadāšanu un tamlīdzīgiem pakalpojumiem:

a) priekšmetus, kas paredzēti konsulārās iestādes oficiālai lietošanai;

b) priekšmetus, kas paredzēti konsulārās amatpersonas vai šīs personas ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņu, personiskajai lietošanai, ieskaitot arī viņa iedzīvei paredzētos priekšmetus. Patēriņa preču daudzums nedrīkst pārsniegt daudzumu, kas nepieciešams attiecīgo personu tiešajam patēriņam.

2. Attiecībā uz sākotnējās iekārtošanās laikā ievestajiem priekšmetiem konsulārie kalpotāji izmanto šī panta 1.punktā noteiktās privilēģijas un imunitātes.

3. Konsulāro amatpersonu un viņu ģimenes locekļu, kas dzīvo kopā ar viņiem, personiskā bagāža, kas tiek pārvadāta kopā ar viņiem, atbrīvojama no muitas apskates. To var apskatīt tikai gadījumā, ja ir nopietns pamats domāt, ka tajā atrodas citādi priekšmeti, nekā norādīts šī panta 1.punkta b) apakšpunktā, vai arī priekšmeti, kurus ievest vai izvest aizliedz uzņemošās valsts likumi, vai arī uz kuriem attiecināmi tās likumi un noteikumi par karantīnu. Šāda muitas apskate veicama attiecīgās konsulārās amatpersonas vai tās ģimenes locekļa klātbūtnē.

28.pants

KONSULĀRĀS IESTĀDES DARBINIEKU UN VIŅU ĢIMENES LOCEKĻU MANTOTAIS ĪPAŠUMS

Gadījumā, ja miris konsulārās iestādes darbinieks vai viņa ģimenes loceklis, uzņemošā valsts:

a) atļauj izvest mirušās personas kustamo īpašumu, izņemot īpašumu, kas iegādāts uzņemošajā valstī un kura izvešana bijusi aizliegta viņa nāves brīdī,

b) neiekasē nekādus valsts, rajona vai municipālos nodokļus par kustamā īpašuma mantojumu, kas atrodas uzņemošajā valstī tikai sakarā ar mirušās personas uzturēšanos šajā valstī konsulārās iestādes darbinieka vai viņa ģimenes locekļa statusā.

29.pants

ATBRĪVOŠANA NO PERSONISKAJĀM KLAUSĪBĀM UN NODEVĀM

Uzņemošās valsts atbrīvo konsulāro iestāžu darbiniekus un viņu ģimenes locekļus no visām privātām un sabiedriskām klausībām neatkarīgi no šo klausību rakstura, kā arī tādām militārām klausībām kā rekvizīcija, kontribūcija un militārpersonu izmitināšana savās mājās.

30.pants

KONSULĀRO PRIVILĒĢIJU UN IMUNITĀŠU SĀKUMS UN BEIGAS

1. Katrs konsulārās iestādes darbinieks izmanto šajā konvencijā noteiktās privilēģijas un imunitātes ar brīdi, kad viņš, dodoties uz norīkojuma vietu, ierodas uzņemošās valsts teritorijā, vai, ja viņš jau atrodas šajā teritorijā, - ar brīdi, kad minētā persona stājusies pie savu pienākumu pildīšanas konsulārajā iestādē.

2. Konsulārās iestādes darbinieka ģimenes locekļi un viņa privātie mājkalpotāji izmanto šīs konvencijas noteiktās privilēģijas un imunitātes ar brīdi, kad konsulārās iestādes darbiniekam saskaņā ar šī panta 1.punktu piešķir privilēģijas un imunitātes, ar brīdi, kad viņi ierodas uzņemošās valsts teritorijā, vai ar brīdi, kad tie kļuvuši par minētā darbinieka ģimenes locekļiem vai viņa privātajiem mājkalpotājiem, atkarībā no tā, kas noticis vēlāk.

3. Beidzoties konsulārās iestādes darbinieka funkcijām, viņa privilēģijas un imunitātes, kā arī viņa ģimenes locekļa vai viņa privātā mājkalpotāja privilēģijas un imunitātes parasti izbeidzas ar brīdi, kad minētā persona atstāj uzņemošās valsts teritoriju, vai, paejot piemērotam termiņam, lai to varētu izdarīt, atkarībā no tā, kas noticis agrāk, taču līdz minētajam laikam privilēģijas un imunitātes paliek spēkā arī bruņota konflikta gadījumā. Šī panta 2.punktā minēto personu privilēģijas un imunitātes zaudē spēku, kad šīs personas pārstāj būt konsulārās iestādes darbinieku ģimenes locekļi vai pārstāj pildīt dienesta pienākumus pie viņa, taču ar nosacījumu, ka, ja šīs personas gatavojas piemērotā termiņā atstāt uzņemošo valsti, viņu privilēģijas un imunitātes saglabājas līdz aizbraukšanas brīdim.

4. Tomēr attiecībā uz darbībām, ko konsulārā amatpersona vai konsulārais kalpotājs veic, pildot savas funkcijas, imunitāte attiecībā pret jurisdikciju paliek spēkā bez termiņa ierobežojumiem.

5. Konsulārās iestādes darbinieka nāves gadījumā viņa ģimenes locekļi, turpina baudīt viņiem piešķirtās privilēģijas un imunitātes līdz brīdim, kad viņi atstāj uzņemošo valsti, vai arī līdz brīdim, kamēr pagājis uzņemošās valsts atstāšanai piemērots termiņš, atkarībā no tā, kas noticis agrāk.

31.pants

UZŅEMOŠĀS VALSTS LIKUMU UN NOTEIKUMU IEVĒROŠANA

1. Visām personām, kuras izmanto privilēģijas un imunitātes, ir pienākums ievērot uzņemošās valsts likumus un noteikumus, ja tas nenodara kaitējumu viņu privilēģijām un imunitātēm. Viņu pienākums ir arī neiejaukties šīs valsts iekšējās lietās.

2. Konsulārās telpas nedrīkst izmantot mērķiem, kas nav savienojami ar konsulāro funkciju izpildi.

3. Šī panta 2.punkta nosacījumi neizslēdz iespēju izvietot kancelejas vai citas institūcijas vai iestādes tajā ēkas daļā, kurā atrodas konsulārās telpas, ar noteikumu, ka šādām kancelejām atvēlētās telpas tiks nodalītas no telpām, kuras izmanto konsulārā iestāde. Šādā gadījumā, saskaņā ar šo Konvenciju, minētās kancelejas nav konsulāro telpu daļa.

4. Konsulārās iestādes darbiniekiem jāievēro visas prasības, ko uzņemošās valsts likumi un noteikumi paredz apdrošināšanai pret kaitējumu, ko var nodarīt trešajām personām sakarā ar sauszemes transportlīdzekļa, kuģa vai gaisa kuģa izmantošanu.

5. Konsulārās amatpersonas uzņemošajā valstī nedrīkst veikt nekādu profesionālu darbību vai komercdarbību nolūkā gūt personiskos ienākumus.

6. Šajā Konvencijā paredzētās privilēģijas un imunitātes netiek attiecinātas:

a) uz konsulārajiem kalpotājiem vai apkalpojošā personāla darbiniekiem, kas uzņemošajā valstī nodarbojas ar privātu darbību nolūkā gūt ienākumus,

b) uz šī punkta a) apakšpunktā minētās personas ģimenes locekļiem vai viņa privātajiem mājkalpotājiem,

c) uz konsulārās iestādes darbinieka ģimenes locekļiem, kas uzņemošajā valstī paši veic privātu darbību nolūkā gūt ienākumus.

32.pants

UZŅEMOŠĀS VALSTS PAVALSTNIEKI UN PASTĀVĪGIE IEDZĪVOTĀJI

1. Ja konsulārajām amatpersonām, kas ir uzņemošās valsts pavalstnieki vai dzīvo tajā pastāvīgi, uzņemošā valsts nepiešķir kādas papildu priekšrocības, privilēģijas vai imunitātes, viņi izmanto tikai tādu imunitāti pret jurisdikciju un personas neaizskaramību attiecībā uz oficiālajām darbībām, ko šīs personas veic, pildot savas funkcijas, un privilēģijas, kas noteiktas 21.panta 3.punktā.

Ja pret šādu konsulāro amatpersonu tiek ierosināta krimināllieta vai uzsākta tiesvedība, izņemot gadījumus, kad šī persona ir arestēta vai aizturēta, ar to saistītās darbības jāveic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu konsulāro funkciju pildīšanu.

2. Pārējie konsulārās iestādes darbinieki, kas ir uzņemošās valsts pavalstnieki vai pastāvīgi tajā dzīvo, viņu ģimenes locekļi, kā arī konsulāro amatpersonu ģimenes locekļi, kas minēti šī panta 1.punktā, izmanto priekšrocības, privilēģijas un imunitātes tikai tādā pakāpē, kādā viņiem tās piešķir uzņemošā valsts. Konsulārās iestādes darbinieku ģimenes locekļi, kas ir uzņemošās valsts pavalstnieki vai pastāvīgi tajā dzīvo, arī izmanto priekšrocības, privilēģijas un imunitātes tikai tādā pakāpē, kādā viņiem tās piešķir uzņemošā valsts.

Taču uzņemošās valsts pienākums ir realizēt savu jurisdikciju pār šīm personām tādā veidā, lai neradītu nevajadzīgus šķēršļus konsulārās iestādes funkciju veikšanai.

33.pants

KONSULĀRO FUNKCIJU IZPILDE

Konsulārās funkcijas izpilda konsulārās iestādes. Šīs funkcijas pilda arī diplomātiskās pārstāvniecības saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem.

34.pants

DIPLOMĀTISKĀS PĀRSTĀVNIECĪBAS KONSULĀRO FUNKCIJU VEIKŠANA

1. Gadījumos, kad konsulārās funkcijas pilda diplomātiskā pārstāvniecība, šīs Konvencijas noteikumi arī tiek piemēroti tādā pakāpē, kā saprotams no konteksta.

2. To diplomātiskās pārstāvniecības darbinieku uzvārdi un vārdi, kuriem uzdots pildīt konsulārās funkcijas, tiek paziņoti uzņemošās valsts ārlietu ministrijai vai šīs ministrijas noteiktai institūcijai.

3. Veicot konsulārās funkcijas, diplomātiskā pārstāvniecība var griezties gan pie vietējām, gan arī centrālajām uzņemošās valsts varas iestādēm tādā pakāpē, kādā to atļauj uzņemošās valsts likumi, noteikumi un paražas.

4. Diplomātiskās pārstāvniecības darbinieku privilēģijas un imunitātes, kas minētas šī panta 2.punktā, turpina regulēt starptautisko tiesību normas, kas saistītas ar diplomātiskajām attiecībām.

35.pants

KONSULĀRO FUNKCIJU IZPILDE KONSULĀRAJĀ APGABALĀ UN ĀRPUS TĀ, KĀ ARĪ TREŠAJĀ VALSTĪ VAI TREŠĀS VALSTS VĀRDĀ

1. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības sava apgabala robežās pildīt šajā Konvencijā minētās konsulārās funkcijas. Konsulārā amatpersona ar uzņemošās valsts piekrišanu var veikt arī citas funkcijas, ko tai uzdevusi pārstāvamā valsts un kas nav pretrunā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem, vai, ja uzņemošā valsts neiebilst, arī tādus pienākumus, kas izriet no spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem starp pārstāvamo valsti un uzņemošo valsti.

2. Konsulārā amatpersona ar uzņemošās valsts piekrišanu var veikt konsulārās funkcijas arī ārpus sava konsulārā apgabala.

3. Pārstāvamā valsts var pēc ieinteresēto valstu informēšanas uzdot uzņemošajā valstī atvērtajai konsulārajai iestādei veikt konsulārās funkcijas trešajā valstī, ja no uzņemošās valsts puses nav saņemti nepārprotami izteikti iebildumi.

4. Ja uzņemošā valsts neiebilst, pēc uzņemošās valsts attiecīgas informēšanas pārstāvamās valsts konsulārā iestāde var veikt uzņemošajā valstī konsulārās funkcijas trešās valsts vārdā.

36.pants

PĀRSTĀVAMĀS VALSTS, TĀS PAVALSTNIEKU UN JURIDISKO PERSONU INTEREŠU AIZSARDZĪBA

Konsulārā amatpersona uzņemošajā valstī aizstāv pārstāvamās valsts, tās pavalstnieku un juridisko personu intereses starptautisko tiesību atļautajās robežās.

37.pants

LĪDZDALĪBA SADARBĪBAS ATTĪSTĪBĀ STARP PĀRSTĀVAMO VALSTI UN UZŅĒMĒJVALSTI

Konsulārā amatpersona veicina tirdzniecības, ekonomisko, finanšu, tiesisko, tūrisma, ekoloģisko, zinātniski- tehnisko, informācijas, kultūras, humanitāro, sporta un citu sakaru attīstību starp pārstāvamo valsti un uzņemošo valsti, kā arī citādi veicina draudzīgu attiecību attīstību starp šīm valstīm.

38.pants

FUNKCIJAS INFORMĀCIJAS JOMĀ

Konsulārā amatpersona ar visiem likumīgiem līdzekļiem var noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar uzņemošās valsts tirdzniecības, ekonomiskos, kultūras un zinātnes attīstību un apstākļus, kā arī informēt par tiem pārstāvamās valsts valdību un sniegt informāciju ieinteresētajām personām.

39.pants

FUNKCIJAS PASU UN VĪZU JOMĀ

Konsulārā amatpersona var izsniegt, anulēt, izlabot, atņemt vai aizturēt pārstāvamā valsts pavalstnieku pases vai citus ārvalstu braukšanas dokumentus un izsniegt, pagarināt vai anulēt vīzas iebraukšanai pārstāvamās valsts teritorijā, kā arī izdarīt šajos dokumentos nepieciešamās izmaiņas atbilstoši pārstāvamās valsts likumiem un noteikumiem.

40.pants

SAKARI AR PĀRSTĀVAMĀS VALSTS PAVALSTNIEKIEM, PALĪDZĪBAS UN ATBALSTA SNIEGŠANA ŠĀDAM PAVALSTNIEKAM

Konsulārā amatpersona var:

a) brīvi saistīties ar pārstāvamās valsts pavalstniekiem sava konsulārā apgabala ietvaros, dot viņiem padomus un sniegt jebkāda veida palīdzību un atbalstu, ieskaitot tiesisko palīdzību, vai veikt pasākumus tiesiskās palīdzības sniegšanā.

Uzņemošā valsts nekādā veidā neierobežo pārstāvamās valsts pavalstnieku kontaktus ar konsulāro amatpersonu, ne arī to pieeju konsulārajai iestādei;

b) ņemot vērā uzņemošās valsts praksi un kārtību, pārstāvēt pārstāvamās valsts pavalstniekus vai veikt pasākumus to pienācīgas pārstāvniecības nodrošināšanai uzņemošās valsts tiesu un citās institūcijās ar mērķi, atbilstoši uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem, saņemt rīkojumus par iepriekšējiem pasākumiem šo pavalstnieku tiesību un interešu aizstāvībai, ja prombūtnes vai kāda cita iemesla dēļ viņi nespēj savlaicīgi realizēt savu tiesību un interešu aizstāvību.

Pārstāvniecība izbeidzas, kad pārstāvamā persona ieceļ savu pilnvaroto pārstāvi vai personīgi uzņemas savu tiesību un interešu aizstāvību;

c) vērsties pie uzņemošās valsts kompetentām institūcijām pēc palīdzības pārstāvamās valsts pavalstnieku atrašanās vietas noskaidrošanai, ja tā ir saistīta ar minēto personu labklājību vai citiem humanitārajiem apsvērumiem, kā arī ar bezvēsts pazudušo pārstāvamās valsts pavalstnieku meklēšanu.

41.pants

FUNKCIJAS SAISTĪBĀ AR PĀRSTĀVAMĀS VALSTS PAVALSTNIEKU ARESTU UN AIZTURĒŠANU

1. Ja kāds pārstāvamās valsts pavalstnieks arestēts konsulārā apgabala teritorijā, uzņemošās valsts kompetentās institūcijas nekavējoties paziņo par to pārstāvamās valsts konsulārajai iestādei.

2. Uzņemošās valsts kompetentās institūcijas nekavējoties nogādā Jebkuru ziņojumu, ko šai konsulārajai iestādei nosūta arestā esošs pārstāvamās valsts pavalstnieks,.

3. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības apmeklēt arestā esošu pārstāvamās valsts pavalstnieku, lai apspriestos ar viņu, nodotu vai saņemtu no viņa korespondenci un citus pasta sūtījumus, kā arī lai veiktu pasākumus tā juridiskās pārstāvniecības nodrošināšanai. Uzņemošā valsts dod atļauju pirmajam šādam apmeklējumam pēc iespējas īsākā termiņā.

Atļaujas turpmākajiem apmeklējumiem tiek dotas saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem.

4. Konsulārās amatpersonas atturas no jebkuru pasākumu veikšanas arestā esoša pārstāvamās valsts pavalstnieka vārdā, ja minētais pavalstnieks konsulārās amatpersonas klātbūtnē tieši iebilst pret šādām darbībām.

5. Uzņemošā valsts informē par šī panta noteikumiem pārstāvamās valsts pavalstniekus, kuri atrodas apcietinājumā, tiks tiesāti vai kuru lieta tiks citādā veidā izskatīta.

6. Atsauce šajā pantā uz arestā esošu personu ietver sevī atsauci uz apcietinājumā esošu, arestētu personu vai personu, kuras brīvība kādā citā veidā ierobežota, arī uz personu, kura izcieš cietumsodu brīvības atņemšanas vietās uzņemošās valsts teritorijā.

7. Šajā pantā izklāstītās tiesības tiek realizētas saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem ar nosacījumu, ka tas ļauj pilnībā sasniegt tos mērķus, kam paredzētas šīs tiesības.

42.pants

NOTĀRA FUNKCIJU IZPILDE

Konsulārā amatpersona pilda notāra funkcijas saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem pārstāvamās valsts likumiem, ja tie nav pretrunā ar uzņemošās valsts likumiem.

43.pants

AR MANTOJUMU SAISTĪTĀS FUNKCIJAS

1. Kompetentas uzņemošās valsts institūcijas nekavējoties informē konsulāro amatpersonu par mantojamā īpašuma esamību, ja mirusī persona ir pārstāvamās valsts pavalstnieks, un arī par mantojamā īpašuma esamību neatkarīgi no mirušās personas pilsonības, ja pārstāvamās valsts pavalstnieks ir mantinieks, sniedzot visu to rīcībā esošo informāciju par mantojamo īpašumu, mantiniekiem un arī par testamenta esamību.

2. Konsulārās amatpersonas funkcijas saistībā ar mantojamo īpašumu uzņemošās valsts teritorijā regulē uzņemošās valsts likumi un starptautisko tiesību normas.

44.pants

AR CIVILSTĀVOKĻA JAUTĀJUMIEM SAISTĪTĀS FUNKCIJAS

1. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības:

a) reģistrēt pārstāvamās valsts pavalstnieku piedzimšanu un nāvi;

b) reģistrēt laulības ar noteikumu, ka abas personas, kas stājas laulībā, ir pārstāvamās valsts pavalstnieki un, ja tas nav pretrunā ar tās likumiem un noteikumiem;

c) saņemt un reģistrēt paziņojumus un dokumentus par pārstāvamās valsts pavalstnieku dzimšanu, nāvi un laulības noslēgšanu, un arī dokumentus par ģimenes stāvokļa izmaiņām.

2. Konsulārās amatpersonas paziņo uzņemošās valsts kompetentām institūcijām par savām izpildītājām funkcijām, kas minētas šī panta 1.punkta a), b) un c) apakšpunktā, ja to paredz uzņemošās valsts likumi un noteikumi.

3. Šī panta 1.punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumu neatbrīvo ieinteresētās personas no pienākuma ievērot uzņemošās valsts likumus un noteikumus.

45.pants

AR AIZBILDNĪBU UN AIZGĀDNĪBU SAISTĪTĀS FUNKCIJAS

1. Ja uzņemošās valsts kompetentām institūcijām ir attiecīga informācija, tām ir nekavējoties jāpaziņo konsulārajai amatpersonai par ikvienu gadījumu, kad aizbildņa vai aizgādņa iecelšana atbilst nepilngadīgā vai citas personas interesēm, kura nav pilnā mērā rīcībspējīga un ir pārstāvamās valsts pavalstnieks.

2. Konsulārā amatpersona ir tiesīga uzņemošās valsts kompetentām institūcijām ieteikt to personu uzvārdus, kuras būtu piemērotas iecelšanai par aizbildņiem vai aizgādņiem.

46.pants

TIESAS UZDEVUMU IZPILDE, TIESAS UN CITU DOKUMENTU NODOŠANA

Saistībā ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu izsniegšanu attiecībā uz pārstāvamās valsts pavalstniekiem, kas atrodas tās apgabala teritorijā, Konsulārā amatpersona pilda tiesas uzdevumus, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu izsniegšanu.

Uzdevumus izpilda tādā veidā, kas nav pretrunā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem un starptautisko tiesību normām.

47.pants

PALĪDZĪBAS SNIEGŠANA PĀRSTĀVAMĀS VALSTS GAISA KUĢIEM

1. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības konsulārā apgabala robežās sniegt vajadzīgo palīdzību un atbalstu pārstāvamās valsts gaisa kuģiem, kas atrodas uzņemošās valsts lidostās.

2. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības ieiet gaisa kuģī, nodibināt un uzturēt sakarus ar tās komandieri un ekipāžas locekļiem saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem.

3. Konsulārā amatpersona var griezties pie uzņemošās valsts kompetentām institūcijām un lūgt atbalstu tādu savu konsulārās amatpersonas funkciju izpildē, kuras saistītas ar visu pārstāvamā gaisa kuģa, komandiera, ekipāžas locekļu un pasažieru jautājumu risināšanu.

48.pants

PALĪDZĪBAS SNIEGŠANA KOMANDIERIM UN EKIPĀŽAS LOCEKĻIEM

1. Tādā mērā, kādā tālāk minētās darbības nav pretrunā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem, konsulārajai amatpersonai konsulārā apgabala robežās ir tiesības:

a) izmeklēt jebkurus incidentus, kas notikuši pārstāvamās valsts gaisa kuģī, iztaujāt komandieri un jebkuru ekipāžas locekli sakarā ar šiem incidentiem, pārbaudīt lidojuma dokumentus, uzklausīt lūgumus, saņemt informāciju par reisu un gaisa kuģa galapunktu, kā arī sniegt palīdzību sakarā ar tās pacelšanās, nosēšanās un stāvēšanas organizēšanu;

b) izšķirt komandiera un ekipāžas locekļu strīdus;

c) pēc iespējas, nodrošināt medicīnisko apkalpošanu komandierim, ekipāžas locekļiem un pasažieriem, kas ir pārstāvamās valsts pavalstnieki, un veikt pasākumus, lai viņi varētu atgriezties pārstāvamajā valstī;

d) saņemt, sagatavot un apstiprināt, kā arī pagarināt jebkuru iesniegumu vai cita veida dokumentu attiecībā uz pārstāvamās valsts gaisa kuģa, ekipāžu, pasažieriem vai tās kravu, ja tas paredzēts pārstāvamās valsts likumos un noteikumos;

e) veikt citus pasākumus, kas vērsti uz to, lai tiktu ievēroti pārstāvamās valsts likumi un noteikumi attiecībā uz lidojumiem.

2. Konsulārajai amatpersonai ir tiesības, saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem, pavadīt komandieri vai jebkuru ekipāžas locekli uz tiesu vai citu atbilstošu uzņemošās valsts institūciju, lai sniegtu viņiem palīdzību.

49.pants

INTEREŠU AIZSARDZĪBA GADĪJUMĀ, JA PĀRSTĀVAMĀS VALSTS GAISA KUĢĪ TIEK VEIKTI PIESPIEDU PASĀKUMI VAI NOTIEK IZMEKLĒŠANA

1. Ja uzņemošās valsts tiesas vai citas kompetentas institūcijas nolēmušas veikt piespiedu pasākumus vai izdarīt izmeklēšanu pārstāvamās valsts gaisa kuģī, uzņemošās valsts kompetentām institūcijām ir iepriekš jāpaziņo par to konsulārajai amatpersonai, lai tā varētu piedalīties šādu pasākumu norisē. Ja konsulārā amatpersona nepiedalās šādu pasākumu norisē, uzņemošās valsts kompetentās institūcijas pēc šīs personas lūguma viņu par to informē rakstiski. Ja nepieciešamie pasākumi jāveic steidzamā kārtā un tādēļ nav iespējams savlaicīgi paziņot par tiem konsulārajai amatpersonai, uzņemošās valsts kompetentas institūcijas pēc iespējas ātrāk rakstiski paziņo konsulārajai amatpersonai pilnu informāciju par šo faktu un veiktajiem pasākumiem arī tad, ja konsulārā amatpersona nav izteikusi šādu lūgumu.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi tiek piemēroti arī tajos gadījumos, kad uzņemošās valsts kompetentas institūcijas uzaicina pārstāvamās valsts gaisa kuģa komandieri vai kādu no ekipāžas locekļiem sniegt liecību uzņemošās valsts teritorijā saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģi.

3. uzņemošās valsts tiesas vai citas kompetentās institūcijas neiejaucas to pārstāvamās valsts gaisa kuģa iekšējo jautājumu izskatīšanā, kas saistīti ar ekipāžas locekļu savstarpējām attiecībām, darba attiecībām, gaisa kuģa disciplīnu, kā arī citiem iekšējiem noteikumiem ar nosacījumu, ka netiek pārkāpti likumi un noteikumi, kas attiecas uz uzņemošās valsts sabiedriskā miera un drošības nodrošināšanu, izņemot gadījumus, kad šāda iejaukšanās notiek pēc pārstāvamās valsts gaisa kuģa komandiera vai konsulārās amatpersonas lūguma, vai ar tās atļauju.

4. Tomēr šajā pantā minētie noteikumi netiek piemēroti attiecībā uz parastajiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas kontroli, robežkontroli, sanitāro kontroli vai citiem pasākumiem, kurus uzņemošās valsts kompetentās institūcijas veic saskaņā ar gaisa kuģa komandiera lūgumu vai ar viņa piekrišanu.

Šis pants neaizskar Līgumslēdzēju Pušu tiesības un saistības, kuras izriet no daudzpusējiem un divpusējiem līgumiem, kas darbojas starp Pusēm.

50.pants

PALĪDZĪBA PĀRSTĀVAMĀS VALSTS GAISA KUĢA BOJĀJUMA GADĪJUMĀ

1. Ja pārstāvamās valsts gaisa kuģis ir avarējis vai citā veidā nokļuvis nelaimē uzņemošās valsts teritorijā vai, ja kaut kāds priekšmets, kas ir nelaimē cietuša trešās valsts gaisa kuģa, kuras īpašnieks ir pārstāvamās valsts pavalstnieks, kravas sastāvdaļa, tiek atrasts uzņemošās valsts teritorijā vai arī tiek nodots uzņemošās valsts varas institūcijām, uzņemošās valsts kompetentās institūcijas pēc iespējas īsākā laikā informē par to konsulāro amatpersonu un paziņo tai par pasākumiem, kas veikti pasažieru, gaisa kuģa ekipāžas un kravas glābšanai.

2. Konsulārā amatpersona var sniegt jebkādu palīdzību pārstāvamās valsts gaisa kuģim, tā ekipāžas locekļiem un tiem kuģa pasažieriem, kuri ir pārstāvamās valsts pavalstnieki. Ar šādu mērķi tā var vērsties pēc atbalsta pie kompetentām uzņemošās valsts institūcijām.

3. Ja nelaimē cietušais gaisa kuģis vai kāds cits priekšmets, kas tai pieder, ir atrasts uzņemošās valsts teritorijā, un ne gaisa kuģa komandieris, ne arī tā īpašnieks vai aģents nav spējīgs veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu minētā īpašuma apsardzi vai rīkotos ar to, pārstāvamās valsts konsulārā amatpersona uzskatāma par personu, kas pilnvarota īpašnieka vārdā veikt tādus pasākumus, kādus ar šādu mērķi būtu veicis pats īpašnieks.

51.pants

PAZIŅOJUMS PAR NĀVI

Pārstāvamās valsts pavalstnieka nāves gadījumā kompetentas institūcijas par to nekavējoties paziņo tai konsulārajai iestādei, kuras apgabalā iestājusies nāve.

52.pants

FUNKCIJAS ATTIECĪBĀ UZ PĀRSTĀVAMĀS VALSTS KUĢIEM

Šīs Konvencijas 47.-50.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz pārstāvamās valsts kuģiem tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ne ar vienu starptautisko līgumu tirdzniecības kuģošanas jomā, kas noslēgts starp Līgumslēdzējām Pusēm.

53.pants

SAKARI AR UZŅEMOŠĀS VALSTS INSTITŪCIJĀM

Pildot savus pienākumus, konsulārās amatpersonas var vērsties:

a) pie sava konsulārā apgabala kompetentām vietējām institūcijām,

b) pie uzņemošās valsts kompetentajām centrālajām institūcijām tādā mērā, kādā to pieļauj uzņemošās valsts likumi, noteikumi un paražas vai attiecīgie starptautiskie līgumi.

54.pants

KONSULĀRIE MAKSĀJUMI

1. Konsulārās iestādes uzņemošās valsts teritorijā var iekasēt pārstāvamās valsts likumos un noteikumos paredzētos konsulāros maksājumus.

2. Šī panta 1.punktā minētie iekasētie maksājumi, kā arī kvītis par šo maksājumu saņemšanu uzņemošajā valstī tiek atbrīvotas no visa veida nodokļiem un nodevām.

3. Uzņemošā valsts atļauj konsulārajai iestādei šādā veidā savāktos līdzekļus ieskaitīt savā oficiālajā bankas kontā.

55.pants

KONSULĀRĀS IESTĀDES DARBINIEKU FUNKCIJU IZBEIGŠANA

Konsulārās iestādes darbinieka funkcijas tiek izbeigtas šādos gadījumos:

a) ja pārstāvamā valsts paziņo uzņemošajai valstij par to, ka viņa funkcijas tiek izbeigtas,

b) ja tiek anulēta eksekvatūra, ko saskaņā ar šīs Konvencijas 3.pantu izsniegusi uzņemošā valsts,

c) ja uzņemošā valsts paziņo pārstāvamajai valstij par to, ka uzņemošā valsts šo darbinieku vairs neuzskata par konsulārā personāla darbinieku.

56.pants

AIZBRAUKŠANA NO UZŅĒMĒJVALSTS

Pat bruņota konflikta gadījumā uzņemošajai valstij ir jādod konsulārās iestādes darbiniekiem un privātajiem mājkalpotājiem, kuri nav uzņemošās valsts pavalstnieki vai to ģimenes locekļi, kas dzīvo kopā ar viņiem, neatkarīgi no viņu pilsonības, laiks un vislabvēlīgākie apstākļi, kas nepieciešami, lai viņi varētu sagatavoties aizbraukšanai un izbraukt pēc iespējas ātrāk pēc attiecīgo darbinieku funkciju izbeigšanās. Ja nepieciešams, valstij viņi ir jānodrošina ar transportlīdzekļiem, kuri nepieciešami viņu pašu aizbraukšanai vai viņu mantas izvešanai, izņemot to mantu, kas iegādāta uzņemošajā valstī un kuras izvešana ir aizliegta izbraukšanas brīdī.

57.pants

KONSULĀRO TELPU UN ARHĪVA, KĀ ARĪ PĀRSTĀVAMĀS VALSTS INTEREŠU AIZSARDZĪBA ĀRKĀRTĒJOS APSTĀKĻOS

1. Ja konsulārās attiecības starp Līgumslēdzējām Pusēm tiek pārtrauktas:

a) uzņemošajai valstij pat bruņota konflikta gadījumā ir jāciena un jāapsargā konsulārās telpas, kā arī konsulārās iestādes manta un konsulārais arhīvs;

b) pārstāvamā valsts konsulāro telpu, kā arī tajā esošās mantas un konsulārā arhīva apsargāšanu var uzticēt trešajai valstij, kura ir pieņemama uzņemošajai valstij;

c) pārstāvamā valsts savu interešu un savu pavalstnieku interešu aizsardzību var uzticēt trešajai valstij, kura ir pieņemama uzņemošajai valstij.

2. Ja konsulārā iestāde tiek slēgta uz laiku vai pavisam, tiek piemēroti šī panta 1.punkta a) apakšpunkta nosacījumi. Turklāt:

a) ja uzņemošajā valstī nav pārstāvamās valsts diplomātiskās pārstāvniecības, taču šīs valsts teritorijā tai ir cita konsulārā iestāde, ar uzņemošās valsts piekrišanu, šai konsulārajai iestādei var uzticēt slēgtās konsulārās iestādes telpu, tajā esošās mantas un konsulārā arhīva apsargāšanu un, konsulāro funkciju veikšanu šajā konsulārajā apgabalā; vai

b) ja uzņemošajā valstī nav nedz pārstāvamās valsts diplomātiskās pārstāvniecības, nedz citas konsulārās iestādes, tiek piemēroti šī panta 1.punkta b) un c) apakšpunkta noteikumi.

58.pants

KONVENCIJAS STĀŠANĀS SPĒKĀ UN DARBĪBAS TERMIŅŠ

1. Šī Konvencija ir jāratificē un tā stājas spēkā 30. dienā pēc tam, kad notikusi apmaiņa ar ratifikācijas rakstiem.

2. Šī Konvencija tiek noslēgta uz nenoteiktu laiku un zaudē spēku, kad pagājuši trīs mēneši no datuma, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm pa diplomātiskajiem kanāliem iesniedz otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu par savu nodomu pārtraukt šīs Konvencijas darbību.

3. Jebkādas izmaiņas šajā Konvencijā, par kurām Puses vienojušās, tiek veiktas, notu apmaiņas ceļā.

Konvencija parakstīta 2004.gada 7.aprīlī, Rīgā divos autentiskos eksemplāros, kur katrs eksemplārs ir latviešu, uzbeku un krievu valodā, turklāt visiem tekstiem ir vienāds spēks.

Tekstu interpretācijas atšķirību gadījumā latviešu un uzbeku valodā, par pamatu ņem tekstu, kas sagatavots krievu valodā.

Latvijas Republikas vārdā	Uzbekistānas Republikas vārdā
Rihards Pīks	Sadiks Safajevs
Ārlietu ministrs	Ārlietu ministrs