Latvijas Republikas Valdības un Uzbekistānas Republikas Valdības Līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību

 

Latvijas Republikas Valdība un Uzbekistānas Republikas Valdība, turpmāk dēvētas par Līgumslēdzējām Pusēm, vēloties atbalstīt plašāku ekonomisko sadarbību starp abām Pusēm uz abpusēji izdevīgiem pamatiem, atzīstot nepieciešamību veicināt un aizsargāt ieguldījumus nolūkā radīt un saglabāt labvēlīgus apstākļus ieguldījumu ieguldīšanai vienas Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājiem otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, vienojoties, ka stabils ieguldījumu pamats nodrošinās saimniecisko resursu maksimāli efektīvu izmantošanu un ražotājspēku attīstību,vienojās par sekojošo:

1.pants. Vispārējās definīcijas

Šā Līguma kontekstā:

l. Termins "ieguldītājs" attiecināms uz un iekļauj sevī:

(i)Līgumslēdzēju Pušu valstis;

(ii) Līgumslēdzēju Pušu valstu juridiskās personas;

(iii) Līgumslēdzēju Pušu valstu starptautiskās organizācijas;

(iv) Līgumslēdzēju Pušu valstu pilsoņus, kā arī pilsoņu un personu bez pavalstniecības apvienības.

2. Termins "ieguldījumi" apzīmē jebkura veida īpašumu un tiesības uz šo īpašumu, kā arī tiesības uz intelektuālo, komerciālo un rūpniecisko īpašumu, kā, piemēram, autortiesībām, patentiem, pielietojamiem modeļiem, rūpnieciskajiem paraugiem un modeļiem, preču zīmēm, firmu nosaukumiem, rūpnieciskajiem un komercnoslēpumiem, tehnoloģijām, "good-will" un "know-how".

3. Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijā ieguldījumi tiek izdarīti:

(i) dibinot saimnieciskas apvienības un biedrības, bankas, apdrošināšanas sabiedrības un citus uzņēmumus, kuri pilnībā pieder ieguldītājiem vai kuros ieguldītājiem pieder daļa akciju;

(ii) iegādājoties īpašumu, akcijas un citus vērtspapīrus;

(iii) iegādājoties īpašuma tiesības, tai skaitā pārvaldījuma tiesības un tiesības uz nomu;

(iv) veicot citu ieguldījumu realizēšanas darbību, kura nav pretrunā ar likumdošanu, kas ir spēkā tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, kur tiek izdarīti ieguldījumi.

Nekādas izmaiņas, kuras skar veidu, kādā sākotnēji vai atkārtoti tiek veikta ieguldījumu ieguldīšana, nevar būt par cēloni izmaiņām to kā ieguldījumu raksturojumā.

4. Termins "juridiskās personas" apzīmē saimnieciskās darbības subjektus, kuri pienācīgā kārtā nodibināti vai izveidoti saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanu.

5. Termins "pilsoņi" apzīmē personas, kurām saskaņā ar Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanu piešķirta pilsonība un tiesībspēja un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā vai ārzemēs.

6. Termins "personas bez pavalstniecības" apzīmē cilvēkus bez pilsonības, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā un kuri atbilstoši Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanai ir reģistrējušies uzņēmējdarbības veikšanai.

7. Termins "ienākumi" apzīmē it īpaši, bet ne tikai - summas peļņas, procentu, dividenžu, autora honorāru, licenču un komisijas naudas, maksājumu par tehnisko palīdzību, tehnisko apkopi un citu atlīdzību veidā, kas saņemtas ieguldījumu, kā tie noliekti šī panta 2. un 3. punktā, rezultātā.

8. Termins "teritorija" apzīmē attiecīgās Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, ieskaitot sauszemi, iekšējos un teritoriālos ūdeņus, kā arī jūru, jūras dibenu un tās dzīles, attiecībā uz kuru attiecīgā Līgumslēdzēja Puse īsteno savas suverēnās tiesības un jurisdikciju saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

2.pants. Līguma piemērošana

Šis Līgums ir piemērojams ieguldījumiem, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā saskaņā ar tās likumdošanu izdara otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāji, neatkarīgi no tā, vai šie ieguldījumi realizēti pirms vai pēc minētā Līguma spēkā stāšanās brīža.

3.pants. Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja Puse atbilstoši tiesībām, kas paredzētas attiecīgās valsts likumdošanā, savā teritorijā apņemas atjaut un veicināt ieguldījumus, ko izdara otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāji.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse attiecīgās valsts likumdošanas ietvaros apņemas atbalstīt daudzveidīgas abpusēju ieguldījumu formas un nodrošināt ekonomisko sadarbību, savas valsts teritorijā aizsargājot ieguldījumus, ko ieguldījuši otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāji.

3. Līgumslēdzējas Puses ņems vērā nepieciešamību izrādīt atbalstu uzņēmumiem, kuros ieguldīti Līgumslēdzēju Pušu ieguldījumi, tiem izdarot tiešus ieguldījumus un īstenojot daudzpusējus saimnieciskos projektus Līgumslēdzēju Pušu valstu teritorijā un jebkuras trešās valsts teritorijā.

4. Gadījumā, ja Līgumslēdzēja Puse šā Līguma ietvaros atļāvusi savas valsts teritorijā izdarīt ieguldījumus, tad šī Līgumslēdzēja Puse atbilstoši savas valsts likumdošanai apņemas otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājiem izsniegt nepieciešamās atļaujas, kas saistītas ar šādiem ieguldījumiem.

4.pants. Nacionālais režīms un vislielākās labvēlības režīms

1. Katra Līgumslēdzēja Puse savas valsts teritorijā un saskaņā ar tās likumdošanu garantē pilnīgu un bezierunu tiesisku aizsardzību ieguldījumiem, ko izdarījuši otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāji.

2. Katra no Līgumslēdzējām Pusēm apņemas otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem savas valsts teritorijā radīt taisnīgu un līdztiesisku režīmu, kas būtu ne mazāk labvēlīgs kā tas, kādu tā rada savas valsts ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem un/vai jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas attiecībā uz ieguldījumiem, ko izdara otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāji, ievērot visas saistības, kas izriet no tās nacionālās likumdošanas un šā Līguma.

4.  Šā Līguma nosacījumi attiecībā uz vislielākās labvēlības statusu nedrīkst tikt iztulkoti kā tādi, kas vienai no Līgumslēdzējām Pusēm uzliek saistības attiecināt uz otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājiem atvieglotu priekšrocību vai privilēģiju režīmu, kas izriet no:

(i) esošajām vai iespējamām muitas un monetārajām ūnijām, brīvās tirdzniecības zonām, vienotiem tarifiem, kopējā tirgus vai jebkura cita veida reģionālajām ekonomiskās integrācijas formām;

(ii) nolīgumiem par dubultas nodokļu aplikšanas novēršanu vai citiem starptautiskiem nolīgumiem attiecībā uz nodokļu aplikšanu.

5.pants. Citu noteikumu un speciālu saistību piemērošana

Gadījumā, ja nosacījumi, ko paredz vienas Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, vai saistības, kas attiecas uz starptautisko tiesību normām, kuras patlaban pastāv vai vēlāk tiks izstrādātas, papildinot šo Līgumu, ietvers vispārīga vai specifiska rakstura nosacījumus, kas paredz otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāju ieguldījumiem radīt režīmu, kurš būs labvēlīgāks par to, kādu tām piešķir šā Līguma minētie nosacījumi tajā apjomā, kādā tie paredzēs lielākas labvēlības statusu, uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar šo Līgumu.

6.pants. Pārvedumi

1. Līgumslēdzēja Puse, kuras valsts teritorijā ieguldījumus tika ieguldījuši otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāji, pēc tam, kad minētie ieguldītāji nomaksājuši attiecīgos nodokļus un nodevas, apņemas nodrošināt brīvus to maksājumu pārvedumus, kas saistīti ar šiem ieguldījumiem; tostarp konkrēti, bet ne ekskluzīvi, minami:

(i) procenti, dividendes, pelņa un citi tekošie ieņēmumi, kā tas noteikts šīs Vienošanās 1.panta 7.punktā;

(ii) aizdevumu dzēšanas maksājumus, ko atzīst par ieguldījumu abas Līgumslēdzējas Puses;

(iii)izdevumus, kas saistīti ar ieguldījumu pārvaldi;

(iv) licencētus maksas un citus maksājumus, kas izriet no tiesībām, kuras paredzētas šā Līguma 1.panta 2.punktā;

(v) kapitāla summas un papildmaksā]umus, kas nepieciešami ieguldījumu uzturēšanai vai attīstībai, kā ari ieguldījumu, kas veikti otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, menedžmentam;

(vi) ienākumi no atsavināšanas , daļējas vai pilnīgas ieguldījumu likvidācijas, tai skaitā no kapitāla pieauguma;

(vii) algas, kuras saņem vienas Līgumslēdzējas Puses valsts pilsoņi sakarā ar ieguldījumiem, kuri tiek realizēti otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā;

(viii) kompensācijas, kas pienākas saskaņā ar šā Līguma punktiem, un citas izmaksas, kas saistītas ar jebkura veida ieguldījumu strīdiem šā Līguma ietvaros.

2. Naudas pārvedumi tiek veikti bez liekas kavēšanās tajā valūtā, kādā izdarīti ieguldījumi, vai brīvi konvertējamā valūtā saskaņā ar kursu, kas ir spēkā pārveduma dienā un atbilstoši

procedūrai, kādu paredz tas Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošana, kuras teritorijā tika realizēti ieguldījumi.

3. Neraugoties uz šī panta 1.-2.punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Līgumslēdzēja Puse var aizliegt veikt pārvedumu, pamatojoties uz taisnīgiem un nediskriminējošiem principiem, kas paredz šīs valsts likumdošanas piemērošanu, gadījumos, kuri skar:

(i) bankrotu, maksātnespēju vai kreditoru tiesību aizsardzību;

(ii) vērtspapīru emisiju, tirdzniecību vai operācijas ar vērtspapīriem;

(iii) kriminālnoziegumus vai administratīvos pārkāpumus;

(iv) pretrunu rašanos starp tiesas darbu procedūru vai spriedumiem.

4. Ienākumus un citas summas, kas uzskaitītas šajā pantā un ko no ieguldītājiem jebkurā valūtā saņēmuši vienas Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāji, realizējot ieguldījumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, atļauts reinvestēt vai izmantot citiem mērķiem šīs Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā atbilstoši tās likumdošanai.

5. Līgumslēdzēju Pušu valstu valūtu, kā arī citu valstu valūtu, maksājuma dokumentu, vērtspapīru ievešanu un izvešanu reglamentē tās Likumdevējas Puses valsts likumdošana par valūtas operācijām, kurā tiek realizēti ieguldījumi.

7.pants. Ekspropriācija un zaudējumu kompensācija

l. Līgumslēdzējas Puses apņemas neveikt tiešu vai netiešu darbību, kuras mērķis ir atsavināt vai nacionalizēt ieguldījumus, kuri pieder otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājiem, kā ari jebkādu citu līdzīga rakstura darbību vai darbību, kuras rezultātā iestājas analoģiskas sekas, ja minētās darbības nav saistītas ar:

(i) pasākumiem, kas tiek veikti sabiedrības interesēs un īstenoti likumdošanā noteiktajā kārtībā;

(ii)nediskriminējoša rakstura pasākumiem vai pasākumiem.

2. Līgumslēdzēja Puse, kura veikusi ieguldījumu atsavināšanu apstākļos, kas paredzēti šā panta l . (i) un (ii) punktā, apņemas nodrošināt otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājiem taisnīgu un efektīvu kompensāciju. Šīs kompensācijas summa būs atbilstoša atsavināto ieguldījumu tirgus vērtībai, kas tiks noteikta uz atsavināšanas brīdi vai līdz brīdim, kad lēmums par atsavināšanu tiek oficiāli izziņots (atkarībā no tā, kura no šīm darbībām notikusi agrāk), un tajā tiks iekļauti procenti par atsavināto ieguldījumu vērtību, kas tiek aprēķināti uz "Libor" bāzes, kas tiek skaitīti no atsavināšanas brīža, kuru pārvedumam netiks likti šķēršļi. Kompensācijas summa jāaprēķina tajā valūtā, kurā izdarīts ieguldījums vai brīvi konvertējamā valūtā un jāizmaksā ieguldītājam bez liekas kavēšanās neatkarīgi no viņa atrašanās vai dzīvesvietas. Par pārvedumu, kas veikts "bez liekas kavēšanās", tiks uzskatīts pārvedums, kurš tiks veikts laika posmā, kas parasti nepieciešams formālo pārveduma operāciju veikšanai. Šī laika posma atskaites punkts ir pieprasījuma iesniegšana, un tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.

3.Tiem ieguldītājiem, kuru ieguldījumi vienā no Līgumslēdzēju Pušu valstīm cietušas zaudējumus kara vai cita bruņota konflikta, revolūcijas, ārkārtas stāvokļa, valsts apvērsuma, pilsonisku nemieru vai citu līdzīgu notikumu gadījumā, kuri risinājušies otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, tiks piešķirta kompensācija, restitūcija vai cita veida zaudējuma atlīdzība saskaņā ar noteikumiem, kādus paredz šā Līguma 4.panta l .-3.punkts.

4 Vienas Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājiem ir tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumiem, tai skaitā nesaņemto peļņu, kādus viņu ieguldījumi cietuši otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā valsts iestāžu vai minētās Līgumslēdzējas Puses amatpersonu darbības rezultātā, kura ir pretrunā ar tās valsts likumdošanu, kurā ieguldīti ieguldījumi, kā arī minēto iestāžu vai amatpersonu likumdošanā paredzēto pienākumu neadekvātas izpildes rezultātā attiecībā uz pirmās minētās Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājiem vai uzņēmumiem, kuros ieguldīti šie ieguldījumi.

8.pants. Aizvietošanas princips

1. Gadījumā, ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm vai arī to pilnvarotas institūcijas ir sniegušas jebkādas finansiālas garantijas nekomerciāla riska gadījumos attiecībā uz tās ieguldītāju izdarītajiem ieguldījumiem, kuri ieguldīti otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, un veikušas maksājumus saskaņā ar minētajām garantijām, otra Līgumslēdzēja Puse, pamatojoties uz aizvietošanas principu, atzīst minēto ieguldītāju tiesību un prasību nodošanu pilnā apmērā pirmajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās pilnvarotām institūcijām ar īpašām atrunām attiecībā uz minēto ieguldītāju saistībām, kuras attiecas uz šādā veidā apdrošinātiem ieguldījumiem.

2. Šī panta 1.punktā aprakstītās aizvietošanas gadījumā ieguldītājs nebūs tiesīgs iesniegt prasību, ja viņu šādai darbībai nebūs pilnvarojusi Līgumslēdzēja Puse vai tās pilnvarotas institūcijas.

3. Līgumslēdzēja Puse, kas kā viena no pusēm piedalās strīdā, kuros iesaistīts otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājs, visā strīda izskatīšanas vai pieņemtā sprieduma izpildes procesa laikā nedrīkst kā aizstāvības argumentu izmantot savu imunitāti vai atsaukties uz to, ka ieguldītājs saskaņā ar apdrošināšanas kontraktu, kurā nav paredzēta garantiju piešķiršana otrai Līgumslēdzējai Pusei vai tās pilnvarotām institūcijām, ir saņēmis kompensāciju, kas pilnībā vai daļēji sedz ciestos zaudējumus.

9.pants. Konsultācijas

Ikviena no Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesīga piedāvāt otrai Līgumslēdzējai Pusei sarīkot konsultācijas par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šā Līguma interpretāciju vai realizēšanu. Otra Līgumslēdzēja Puse apņemas labvēlīgi izskatīt šo ierosinājumu un nodrošinās atbilstošus apstākļus šādu konsultāciju sarīkošanai.

10.pants. Strīdu starp Līgumslēdzējām Pusēm atrisināšana

1. Domstarpības starp abām Līgumslēdzējām Pusēm, kuras attiecas uz šā Līguma nosacījumu interpretāciju un realizēšanu, tiek risinātas, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2. Gadījumā, ja sešu mēnešu laikā no domstarpību rašanās brīža Līgumslēdzējām Pusēm neizdodas panākt vienošanos, saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses prasību konflikta izskatīšana tiek iesniegta šķīrējtiesai trīs cilvēku sastāvā. Katra Līgumslēdzēja Puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim, kuri savukārt izrauga priekšsēdētāju, kam jābūt kādas trešās valsts pilsonim, kura uztur diplomātiskās attiecības ar abām Līgumslēdzēju Pušu valstīm.

3. Gadījumā, ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm neieceļ savu šķīrējtiesnesi un nepiekrīt otras Līgumslēdzējas Puses uzaicinājumam iecelt šo arbitru divu mēnešu laika, otrai Līgumslēdzējai Pusei ir tiesības lūgt Starptautiskās tiesas priekšsēdētāju nodrošināt šī šķīrējtiesneša iecelšanu.

4. Gadījumā, ja abi šķīrējtiesneši divu mēnešu laikā pēc viņu iecelšanas amatā nespēj vienoties par priekšsēdētāja kandidatūru, jebkurai no Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības lūgt Starptautiskās tiesas priekšsēdētāju izraudzīt vajadzīgo kandidātu.

5. Ja gadījumos, kādi uzskaitīti šā panta 3.- 4.punktā, Starptautiskās tiesas priekšsēdētājs nespēj veikt norādīto funkciju vai ja šai amatpersonai ir kādas Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonība, tad lēmumu par iecelšanu pieņem Priekšsēdētāja vietnieks, bet, ja viņš nespēj veikt attiecīgo funkciju vai ja šai amatpersonai ir kādas Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonība, tad lēmumu par iecelšanu pieņem Starptautiskās tiesas loceklis, kas pēc hierarhijas ieņem nākamo amatu Starptautiskajā tiesā un kam nav kādas Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonības.

6. Tiesa lēmumu pieņems, respektējot likumdošanas normas. Pirms lēmuma pieņemšanas tiesa jebkurā darba posmā var ierosināt Līgumslēdzējām Pusēm strīdu atrisināt draudzīgā ceļā. Iepriekšējie nosacījumi nevar būt par šķērsli strīda atrisināšanai, ja tāds būs Līgumslēdzēju Pušu lēmums.

7. Nepārkāpjot citas vienošanās starp Līgumslēdzējām Pusēm, tiesa izstrādā savus procesuālos noteikumus. Tiesas lēmumi tiek pieņemti ar balsu vairākumu.

8. Katra Līgumslēdzēja Puse apmaksā sava tiesas locekļa uzturēšanas izdevumus, kā arī saskaņā ar savu dalību arbitrāžas procedūrā. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja uzturēšanas izdevumus un pārējos izdevumus uz paritātes pamatiem sedz Līgumslēdzējas Puses. Tai pašā laikā tiesa drīkst savā lēmumā noteikt vienai no Līgumslēdzējām Pusēm augstāku izdevumu apmaksas daļu, un šis lēmums būs saistošs katrai Līgumslēdzējai Pusei.

9. Tiesas lēmumi ir galīgi un saistoši abām Līgumslēdzējām Pusēm.

11.pants. Strīdu starp Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju atrisināšana

Abas Līgumslēdzējas Puses ar šo apņemas jebkuru strīdu, kas izcēlies starp vienu no Līgumslēdzējām Pusēm un otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāju attiecībā uz tā ieguldījumiem, kuri ieguldīti pirmās Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, iesniegt izskatīšanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā samierināšanas vai tiesas ceļā saskaņā ar "Konvenciju par ieguldījumu strīdu izskatīšanu starp valstīm un trešo valstu pilsoņiem", kas atvērta parakstīšanai Vašingtonā, 1965.gada 18.martā. Vienas Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājam, kurš līdz strīda sākumam atradies otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītāja kontrolē, saskaņā ar Konvencijas 25.panta 2.b) punktu Konvencijas uzdevuma izpildei ir tās pašas tiesības kā otras Līgumslēdzējas Puses valsts ieguldītājiem.

12.pants. Izmaiņu un papildinājumu veikšana

Ar Līgumslēdzēju Pušu piekrišanu šajā Līgumā var tikt izdarītas izmaiņas un papildinājumi. Līgumslēdzējas Puses apmainīsies ar notām par tiesisko procedūru, kas paredzētas katras no Līgumslēdzējām Pusēm valstu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz šādu izmaiņu un papildinājumu spēkā stāšanos, izpildīšanu. Šādu izmaiņu un papildinājumu spēkā stāšanās datums ir datums, kad saņemta pēdējā nota.

13 pants. Līguma spēkā stāšanās, darbības ilgums un pārtraukšana

1. Līgumslēdzējas Puses apmainās ar notām par katras Līgumslēdzējas Puses valsts nacionālajā likumdošanā paredzēto tiesisko procedūru izpildi attiecībā uz šā Līguma stāšanos spēkā.

Par šā Līguma spēkā stāšanas datumu uzskatāms pēdējās notas saņemšanas datums.

2. Šis Līgums būs spēkā desmit gadus. Ja neviena no Līgumslēdzējām Pusēm divpadsmit mēnešus pirms kārtējā termiņa beigām rakstiskā veidā nepaziņo otrai Līgumslēdzējai Pusei par savu nodomu pārtraukt šā Līguma darbību, Līgums tiek automātiski pagarināts uz kārtējo piecu gadu termiņu.

3. Denonsējot šo Līgumu, tās l.-ll.panta nosacījumi paliek spēkā turpmākos desmit gadus attiecībā uz ieguldījumiem, kas tika izdarīti līdz šā Līguma darbības pārtraukšanai.

Līgums parakstīts divos eksemplāros 1996.gada 23.maijā Taškentā latviešu, uzbeku un krievu valodā, turklāt visiem trim tekstiem ir vienāds spēks.

Līguma nosacījumu interpretācijas nolūkos tiks izmantots teksts krievu valodā.

Latvijas Republikas Valdības vārdā

Uzbekistānas Republikas Valdības vārdā