LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN GRUZIJAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN SAVSTARPĒJU AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas valdība un Gruzijas valdība, turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas puses";

Atzīstot nepieciešamību aizsargāt vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus otras Līgumslēdzējas puses teritorijā nediskriminējošā veidā;

Vēloties veicināt lielāku ekonomisko sadarbību starp tām attiecībā uz vienas Līgumslēdzējas puses pilsoņu un uzņēmumu ieguldījumiem otras Līgumslēdzējas puses teritorijā;

Atzīstot, ka vienošanās par režīmu, kas tiek piemērots tādiem ieguldījumiem, stimulēs privātā kapitāla plūsmu un Līgumslēdzēju pušu ekonomisko attīstību;

Vienojoties, ka stabils ieguldījumu ietvars dos ieguldījumu, maksimizējot efektīvu ekonomisko resursu izmantošanu, un uzlabos dzīves līmeni; un

Apņemoties noslēgt Līgumu attiecībā uz ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību;

ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Definīcijas

Šī Līguma mērķim:

1. Termins "ieguldījums" nozīmē visu veidu aktīvus, ko vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāji saskaņā ar otras Līgumslēdzējas puses likumiem un normatīviem aktiem iegulda pēdējās Līgumslēdzējas puses teritorijā un, cita starpā, taču ne tikai, ietver:

(a) kustamu un nekustamu īpašumu un saistītās īpašuma tiesības, tādas kā nomas tiesības, hipotēkas, aizturējuma tiesības, ķīlas tiesības, lietojuma tiesības un līdzīgas tiesības;

(b) pajas, akcijas, parādzīmes un jebkura cita veida dalības formu kapitālsabiedrībā;

(c) prasījumus par naudas piedziņu vai jebkuru citu izpildījumu komerciāla līguma ietvaros, kam ir ekonomiska vērtība;

(d) intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot autortiesības, preču zīmes, patentus, dizainparaugus un tehniskus procesus, nepatentētās praktiskās zināšanas ("know-how"), komerciālus noslēpumus, tirdzniecības nosaukumus un uzņēmējsabiedrības prestižu ("good-will");

(e) darījumu priekšrocības, kas piešķirtas saskaņā ar likumu vai komerciālu līgumu, ieskaitot priekšrocības dabas resursu meklēšanai, kultivēšanai, iegūšanai vai izmantošanai.

Jebkuras izmaiņas formā kādā aktīvi tiek ieguldīti vai reinvestēti neietekmē to kā ieguldījumu raksturu, ja šādas izmaiņas ir veiktas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses likumiem un normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā ieguldījums tika veikts.

2. Termins "ieguldītājs" nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas veic ieguldījumus otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

(a) attiecībā uz Latvijas Republiku:

(i) "fiziska persona" nozīmē Latvijas pilsoņus, kā arī tās personas, kuras pastāvīgi uzturas Latvijā, kurām nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, bet kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt nepilsoņa pasi;

(ii) "juridiska persona" nozīmē uzņēmumus, apvienības un nodibinājumus, kas ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem.

(b) attiecībā uz Gruziju:

(i) jebkuru "fizisku personu", kas ir Gruzijas pilsonis;

(ii) jebkuru "juridisku personu", nodibinātu vai reģistrētu saskaņā ar Gruzijas likumdošanu.

3. Termins "ienākumi" nozīmē līdzekļus, kas iegūti realizējot ieguldījumus, un īpaši, peļņu, procentu ieņēmumus, ienākumus no kapitāla, dividendes, autoratlīdzību, maksājumus par licencēm un citus maksājumus.

4. Termins "teritorija" nozīmē:

(a) attiecībā Latvijas Republiku: Latvijas Republikas sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu virs tām, kā arī piegulošās piejūras teritorijas, ieskaitot jūras gultni un zemaugsni, kur Latvijas Republika saskaņā ar spēkā esošajiem nacionālajiem likumiem un starptautiskajām tiesībām realizē savas suverēnās tiesības vai jurisdikciju šādās teritorijās ar mērķi veikt dabas resursu izpēti un izmantošanu;

(b) attiecībā uz Gruziju: teritoriju, kuru Gruzijas valsts robežās ir atzinusi starptautiskā sabiedrība, ieskaitot sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālo ūdeņus, gaisa telpu virs tām, attiecībā uz kuru Gruzija realizē tās suverenitāti, kā arī speciālo ekonomisko zonu un pieguļošās piejūras teritorijas kontinentālo šelfu, attiecībā uz kuru Gruzija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām var realizēt tās suverēnās tiesības ar mērķi veikt izpēti.

2. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

1. Katra Līgumslēdzēja puse sekmē un rada labvēlīgus nosacījumus otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem ieguldījumu veikšanai tās teritorijā un pieņem šādus ieguldījumus saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem.

2. Katra Līgumslēdzēja puse savā teritorijā piemēro otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem godīgu un taisnīgu režīmu, un pilnu un pastāvīgu aizsardzību un drošību.

3. Neviena Līgumslēdzēja puse savā teritorijā neveic nepamatotus, diskriminējošus vai patvaļīgus pasākumus pret otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju veikto ieguldījumu paplašināšanu, pārvaldību, uzturēšanu, izmantošanu, labumu iegūšanu un pārdošanu vai cita veida rīcību.

3. pants

Nacionālais un vislielākās labvēlības režīms

1. Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir savu ieguldītāju vai trešo valstu ieguldītāju ieguldījumiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

2. Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem attiecībā uz ieguldījumu paplašināšanu, pārvaldību, uzturēšanu, izmantošanu, labumu iegūšanu un pārdošanu vai cita veida rīcību piemēro režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, ko tā piešķir saviem ieguldītājiem vai trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks.

4. pants

Atbrīvojumi

Šī Līguma noteikumi nav iztulkojami tā, lai uzliktu Līgumslēdzējai pusei par pienākumu attiecināt uz otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, to ieguldījumiem un ienākumiem no ieguldījumiem esošās vai nākotnes jebkura režīma priekšrocības, atvieglojumus vai privilēģijas, kas izriet no:

(a) jebkuras dalības brīvās tirdzniecības zonā, muitas ūnijā, monetārajā savienībā, kopējā tirgū un jebkurā starptautiskā līgumā, ar kuru šādas ūnijas vai līdzīgas apvienības ir izveidotas;

(b) jebkura starptautiskā līguma vai vienošanās, kas pilnībā vai lielākoties attiecas uz nodokļu uzlikšanu.

5. pants

Ekspropriācija un atlīdzība

1. Līgumslēdzēja puse neveic otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāja ieguldījumu ekspropriāciju vai nacionalizāciju tiešā vai netiešā veidā vai jebkādu pasākumu piemērošanu ar līdzīgu iedarbību (turpmāk tekstā - "ekspropriācija"), izņemot gadījumus, kad tā tiek veikta:

(a) sabiedrības interesēs;

(b) īpašā un nediskriminējošā veidā;

(c) saskaņā ar likumos noteikto procedūru; un

(d) pret tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensācijas samaksu saskaņā ar šī panta 2. un 3. daļu.

2. Kompensācija:

(a) tiek izmaksāta bez aizkavēšanās. Aizkavēšanās rezultātā radušos zaudējumus, kas ir saistīti ar valūtas kursa maiņu, sedz ieguldījumu uzņemošā valsts.

(b) ir līdzvērtīga ekspropriētā ieguldījuma taisnīgai tirgus vērtībai tieši pirms ekspropriācijas. Taisnīgo tirgus vērtību neietekmē jebkādas izmaiņas vērtībā, kas ir saistītas ar to, ka ekspropriācija sabiedrībai kļuvusi zināma agrāk;

(c) pilnībā realizējama un brīvi pārvedama;

(d) ietver komerciālo procentu likmi, kas tiek aprēķināta no maksājuma tirgus vērtības valūtā, sākot no ekspropriācijas brīža līdz maksājuma brīdim.

3. Jebkuras Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kurš apgalvo, ka ir cietis no otras Līgumslēdzējas puses veiktās ekspropriācijas, ir tiesības uz tūlītēju tā lietas izskatīšanu, ieskaitot ieguldījuma novērtēšanu un kompensācijas izmaksāšanu saskaņā ar šī panta noteikumiem, pēdējās Līgumslēdzējas puses tiesas iestādē vai citā kompetentā un neatkarīgā iestādē.

6. pants

Atlīdzība par zaudējumiem

1. Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kas ir cietis zaudējumus saistībā ar tā ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā kara vai cita bruņota konflikta, ārkārtas stāvokļa, revolūcijas, dumpja, pilsoņu nemieru vai citu līdzīgu notikumu dēļ pēdējās Līgumslēdzējas puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse piemēro restitūcijas, atlīdzināšanas, kompensācijas vai citu izlīguma režīmu, kas nav nelabvēlīgāks kā tas, ko tā piemēro saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem, atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks ieguldītājam.

2. Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kuram kādā no 1. daļā minētajiem gadījumiem ir nodarīti zaudējumi, kuru cēlonis ir:

(a) otras Līgumslēdzējas puses bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas konfiskācija; vai

(b) otras Līgumslēdzējas puses bruņoto spēku vai iestāžu veiktā viņa ieguldījumu vai to daļas iznīcināšana, kas nav notikusi apstākļu nepieciešamības dēļ,

pēdējā Līgumslēdzēja puse jebkurā gadījumā piešķir restitūciju vai kompensāciju, kas abos gadījumos ir tūlītējā, atbilstoša un efektīva, un attiecībā uz kompensāciju, tā tiek piemērota saskaņā ar 5. panta 2. un 3. daļu.

7. pants

Pārvedumi

1. Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem nodrošina otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem to ieguldījumu pārvedumu un ar ieguldījumiem saistīto maksājumu pārvedumu. Šādi maksājumi cita starpā, taču ne tikai, ietver:

(a) sākumkapitālu un papildus līdzekļus ieguldījumu saglabāšanai vai palielināšanai;

(b) ienākumus;

(c) ieņēmumus no ieguldījumu pilnīgas vai daļējas pārdošanas vai likvidēšanas;

(d) maksājumus saskaņā ar komerciāliem līgumiem, ieskaitot aizdevuma maksājumus;

(e) kompensāciju, kas izmaksājama saskaņā ar šī Līguma 5. un 6. pantu;

(f) maksājumus, kas rodas saistībā ar ieguldījuma strīdu;

(g) algu un cita veida atlīdzību personālam, kas ir iesaistīts no ārzemēm un kas strādā saistībā ar ieguldījumu.

2. Katra Līgumslēdzēja puse turpmāk nodrošina, ka šī panta 1. daļā minētie pārvedumi, tiek veikti brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar prevalējošo tirgus apmaiņas kursu, kas tiek piemērots ieguldījumu uzņemošajā Līgumslēdzējā pusē, pārveduma dienā.

3. Gadījumā, ja ārzemju valūtas tirgus nepastāv, kurss, kurš tiek piemērots, ir pēdējais apmaiņas kurss, kas ticis piemērots valūtu pārvēršanai, piesaistot tās Speciālo aizņēmumu tiesību (SDR) valūtu grozam.

4. Neskatoties uz šī panta 1., 2. un 3. daļu, Līgumslēdzēja puse var ierobežot pārvedumu, vienlīdzīgi, nediskriminējoši un labticībā pielietojot tās likumus attiecībā uz:

(a) bankrotu, maksātnespēju vai kreditoru tiesību aizsardzību;

(b) vērtspapīru, nākotnes līgumu (futures), iespēju (options) vai atvasināto finanšu instrumentu (derivatives) izlaišanu, tirdzniecību vai darbību ar tiem;

(c) krimināliem vai sodāmiem pārkāpumiem;

(d) finanšu ziņojumiem vai reģistrācijas kārtošanu par pārvedumiem, kad nepieciešams nodrošināt likumu piemērošanu vai sadarboties ar finanšu regulējošām iestādēm; vai

(e) tiesas vai administratīvos procesos pieņemto lēmumu un spriedumu izpildes nodrošināšanu.

8. pants

Tiesību pārņemšana

1. Ja Līgumslēdzēja puse vai tās nozīmētā aģentūra veic maksājumu saviem ieguldītājiem saskaņā ar garantijām, ko tā ir piešķīrusi attiecībā uz ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, pēdējā Līgumslēdzēja puse atzīst:

(a) visu šāda ieguldītāja tiesību vai prasību nodošanu pirmajai Līgumslēdzējai pusei vai tās nozīmētajai aģentūrai saskaņā ar likumu vai juridisku darījumu tajā valstī, kā arī

(b) ka pirmā Līgumslēdzēja puse vai tās nozīmēta aģentūra, tiesību pārņemšanas rezultātā, ir tiesīga realizēt tā ieguldītāja tiesības un prasības un uzņemties saistības attiecībā uz ieguldījumu.

2. Aizvietotās tiesības un prasības nepārsniedz ieguldītāja sākotnējās tiesības un prasības.

9. pants

Strīdi starp ieguldītāju un Līgumslēdzēju pusi

1. Jebkur juridisku strīdu starp vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju pusi, kas ir saistīts ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, cik vien iespējams, risina draudzīgi, sarunu ceļā starp strīdā iesaistītajām pusēm.

2. Ja strīds nav izšķirts trīs (3) mēnešu laikā no datuma, kurā par to tika paziņots rakstiski, strīds pēc ieguldītāja izvēles var tikt iesniegts:

(a) Līgumslēdzējas puses, kuras teritorijā ieguldījums ir veikts, kompetentā tiesā; vai

(b) jebkurā speciālā šķīrējtiesā, kas, ja abas Līgumslēdzējas puses nav vienojušās savādāk, nodibināta saskaņā ar Apvienotās Nāciju organizācijas starptautisko tirdzniecības likumu komisijas (UNCITRAL) šķīrējtiesas noteikumiem; vai

(c) Starptautiskā Ieguldījumu strīdu izšķiršanas centra (turpmāk - ICSID) šķīrējtiesā, kas izveidota ar Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas atvērta parakstīšanai 1965. gada 18. martā Vašingtonā (turpmāk - "Centrs"), ja abas, strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse un ieguldītāja Līgumslēdzēja puse, ir šīs Konvencijas dalībvalstis; vai

(d) Centra papildus institūcijas šķīrējtiesā, ja vai nu strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse vai ieguldītāja Līgumslēdzēja puse ir pievienojusies ICSID Konvencijai.

3. Ieguldītājam, kurš strīdu ir iesniedzis nacionālajā tiesā, tomēr ir iespējas vērsties šī panta 2.(b) līdz (d) daļā minētajās šķīrējtiesās, ja pirms sprieduma pasludināšanas attiecīgajā jautājumā nacionālajā tiesā, ieguldītājs paziņo, ka lietu turpmāk nevirzīs skatīšanai nacionālo procedūru ietvaros un atsauc prasību.

4. Neviena Līgumslēdzēja puse, kas ir iesaistīta strīdā, šķīrējtiesas procesa laikā vai pēc šķīrējtiesas sprieduma pasludināšanas, nevar izvirzīt iebildumus, kas ir balstīti uz faktu, ka strīdā iesaistītais ieguldītājs ir saņēmis pilnīgu vai daļēju atlīdzību par zaudējumiem saskaņā ar apdrošināšanu.

5. Šķīrējtiesa, kas nodibināta saskaņā ar šo pantu, pieņem lēmumus saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses nacionālajiem likumiem un normatīvajiem aktiem, kas ir iesaistīta strīdā, šī Līguma noteikumiem, kā arī piemērojamiem starptautisko tiesību noteikumiem.

6. Šķīrējtiesas spriedums ir galīgs un saistošs abām strīdā iesaistītajām pusēm. Abas Līgumslēdzējas puses uzņemas šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanu.

10. pants

Strīdu izšķiršana starp Līgumslēdzējām pusēm

1. Strīdus starp Līgumslēdzējām pusēm par šī Līguma iztulkošanu vai piemērošanu, cik vien tas iespējams, izšķir konsultāciju ceļā, izmantojot diplomātiskos kanālus.

2. Ja strīdu tādējādi nevar izšķirt trīs (3) mēnešu laikā, to pēc kādas no Līgumslēdzējas puses lūguma, iesniedz šķīrējtiesā saskaņā ar šī panta noteikumiem.

3. Šķīrējtiesu katram atsevišķam gadījumam izveido sekojošā veidā. Divu (2) mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas lietu izskatīt šķīrējtiesā, katra Līgumslēdzēja puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Tad šie divi šķīrējtiesneši izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kuru pēc Līgumslēdzēju pušu apstiprināšanas ieceļ par šķīrējtiesas priekšsēdētāju (turpmāk - "Priekšsēdētājs"). Priekšsēdētāju ieceļ divu (2) mēnešu laikā no datuma, kurā tika iecelti divi pārējie šķīrējtiesneši.

4. Ja šī panta 3. daļā norādītajos termiņos nepieciešamās amatpersonu iecelšanas nav veiktas, var lūgt Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētāju veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanas. Ja Starptautiskās Justīcijas tiesas priekšsēdētājs ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, priekšsēdētāja vietnieks tiek aicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu. Ja arī priekšsēdētāja vietnieks ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar izpildīt minētās funkcijas, tad nākošais augstākā ranga Starptautiskās Justīcijas tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis, tiek uzaicināts veikt nepieciešamo amatpersonu iecelšanu.

5. Šķīrējtiesa pieņem tās lēmumu ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs. Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava šķīrējtiesneša izmaksas un izmaksas par tiesisko pārstāvību šķīrējtiesas procedūrās; Priekšsēdētāja pakalpojumu izmaksas un pārējās izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas puses. Šķīrējtiesa, tomēr var lemt, ka vienai no Līgumslēdzējām pusēm izmaksas jāsedz lielākā apjomā un šāds spriedums ir saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm. Šķīrējtiesa nosaka savu procedūru.

11. pants

Citu noteikumu un īpašu saistību piemērošana

1. Ja kādu jautājumu vienlaicīgi nosaka šis Līgums un vēl cits starptautisks līgums, kuru ir parakstījušas abas Līgumslēdzējas puses, nekas šajā Līgumā nekavē vai nu Līgumslēdzēju pusi, vai arī kādu tās ieguldītāju, kuram pieder ieguldījumi otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, izmantot tos noteikumus, kuri ir labvēlīgāki konkrētajā gadījumā.

2. Ja režīms, ko viena Līgumslēdzēja puse piemēro otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem vai citiem komerciāla līguma īpašiem noteikumiem, ir labvēlīgāks nekā tas, kurš tiek piemērots saskaņā ar šo Līgumu, tiek piemērots labvēlīgākais.

12. pants

Līguma piemērošana

Šo Līgumu piemēro ieguldījumiem, kurus vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā saskaņā ar tās likumiem un normatīvajiem aktiem veikuši otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāji pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā, taču to nepiemēro jebkuram strīdam saistībā ar ieguldījumu, kas radies, vai prasībām, kas tika iesniegtas, pirms šī Līguma stāšanās spēkā.

13. pants

Vispārējie izņēmumi

1. Nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzējas puses veikt darbības, kuras nepieciešamas, lai aizsargātu tās vitālās drošības intereses kara vai bruņota konflikta, vai ārkārtas stāvokļa starptautiskajās attiecībās laikā.

2. Pieņemot, ka šāda rīcība netiek veikta neattaisnojami vai nelikumīgi, vai nerada slēptus starptautiskās tirdzniecības vai ieguldījumu ierobežojumus, nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai ierobežotu Līgumslēdzējas pusi ieviest un veikt pasākumus, ieskaitot vides aizsardzības pasākumus:

(a) nepieciešamus, lai uzturētu sabiedrisko kārtību;

(b) nepieciešamus, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību.

3. Šī panta noteikumi neattiecas uz šī Līguma 5. pantu, 6. pantu vai 7. panta 1.(e) apakšdaļu.

14. pants

Atklātība

1. Katra Līgumslēdzēja puse nekavējoties publicē vai nodrošina publiski pieejamus savus vispārēji piemērojamos likumus, normatīvos aktus, procesuālo un administratīvo praksi un tiesu nolēmumus, kā arī starptautiskos līgumus, kas var ietekmēt otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumus pirmās Līgumslēdzējas puses teritorijā.

2. Nekas šajā Līgumā neuzliek par pienākumu Līgumslēdzējai pusei sniegt vai nodrošināt pieeju jebkādai konfidenciālai informācijai vai ar īpašuma tiesībām saistītai informācijai, ieskaitot informāciju, kas attiecas uz atsevišķiem ieguldītājiem vai ieguldījumiem, kuras atklāšana var kavēt likuma izpildi vai kas ir pretrunā ar likumiem, kas aizsargā konfidencialitāti, vai var kaitēt likumīgām konkrētā ieguldītāja komercinteresēm.

15. pants

Konsultācijas

Līgumslēdzējas puses pēc kādas no Līgumslēdzējas puses lūguma, rīko konsultācijas ar mērķi pārskatīt šī Līguma piemērošanu un analizēt jebkurus jautājumus, kas var rasties no šī Līguma. Šādas konsultācijas rīko starp Līgumslēdzēju pušu kompetentām iestādēm caur diplomātiskiem kanāliem saskaņotā vietā un laikā.

16. pants

Izmaiņas un grozījumi

Šī Līguma noteikumi var tikt mainīti un grozīti ar Līgumslēdzēju pušu rakstisku abpusēju vienošanos. Jebkuras šī Līguma izmaiņas vai grozījumi stāsies spēkā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses būs rakstiski paziņojušas viena otrai par iekšējo juridisko procedūru izpildīšanu, kas nepieciešamas, šim mērķim. Visas izmaiņas un grozījumi, kas veikti šādā veidā, veido šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

17. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Līgumslēdzējas puses rakstiski paziņo viena otrai par iekšējo procedūru, kas nepieciešamas, lai Līgums stātos spēkā, izpildi. Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā, kas seko datumam, kurā tika saņemts pēdējais paziņojums.

2. Šis Līgums paliek spēkā desmit (10) gadus un pēc tam tā darbība pagarinās uz turpmākiem tādiem pašiem termiņiem, ja vien kāda no Līgumslēdzējām pusēm divpadsmit mēnešus pirms tam rakstiski nepaziņo otrai Līgumslēdzējai pusei par nodomu izbeigt šo Līgumu.

3. Uz ieguldījumiem, kas veikti pirms šī Līguma izbeigšanās, turpina attiekties šī Līguma 1. līdz 15. panta noteikumi desmit gadus no šī Līguma izbeigšanās datuma.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie valdību pārstāvji, ir parakstījuši šo Līgumu.

Parakstīts divos eksemplāros 2005. gada 5. oktobrī, Tbilisi, latviešu, gruzīņu un angļu valodā, un teksti ir vienlīdz autentiski.

Ja pastāv atšķirības interpretācijā, noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdībās vārdā Arturs Krišjānis Kariņš Ekonomikas ministrs

Gruzijas valdības vārdā Iraklijs Čogovadze Ekonomiskās attīstības ministrs