Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgums par starpvaldību komisiju sadarbībai tirdzniecībā, ekonomikas, zinātnes, tehnoloģijas un kultūras jomās

Latvijas Republikas valdība un Indijas Republikas valdība, turpmāk tekstā - "Līgumslēdzējas Puses",

vēloties stiprināt un attīstīt stabilu ilgtermiņa sadarbību ekonomikas, tirdzniecības, ražošanas, zinātnes, tehnoloģiju un kultūras jomās, balstoties uz vienlīdzības un abpusēja izdevīguma principiem,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Latvijas un Indijas starpvaldību komisija ir izveidota ar mērķi attīstīt sadarbību starp Līgumslēdzējām Pusēm ekonomikas, tirdzniecības, ražošanas, zinātnes, tehnoloģiju un kultūras jomās, turpmāk tekstā - "Komisija".

2. pants

Komisijas uzdevumos ietilpst sekojošais:

- izskatīt jautājumus, kas rodas, izpildot Līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Indijas Republikas valdību par sadarbību ekonomikā un tirdzniecībā, kas parakstīts 1993.gada 10.septembrī, un citus Latvijas un Indijas līgumus par sadarbību ekonomikas, tirdzniecības, ražošanas, zinātnes, tehnoloģiju un kultūras jomās, kā arī jautājumus, kas saistīti ar to uzņēmumu darbību vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kuros iesaistīta otra Līgumslēdzēja Puse;

- izpētīt iespējas turpmākai sadarbībai paplašināšanai ekonomikas, tirdzniecības, ražošanas, zinātnes, tehnoloģiju un kultūras jomās;

- izstrādāt priekšlikumus veiksmīgai līgumu izpildei un sadarbības paplašināšanai, kā arī kārtot citus jautājumus, kas saistīti ar sadarbību ekonomikas, tirdzniecības, ražošanas, zinātnes, tehnoloģiju un kultūras jomās.

3. pants

Komisiju veido vienāds katras Līgumslēdzējas Puses pārstāvju skaits.

Katra Līgumslēdzēja Puse nozīmē savu līdzpriekšsēdētāju, līdzpriekšsēdētāja vietnieku, izpildsekretāru un savas puses Komisijas locekļus.

Līdzpriekšsēdētāji informē viens otru par savas puses Komisijas locekļiem un jebkurām ar to saistītām izmaiņām.

4. pants

Komisijas sēdes notiek katru otro gadu datumos, par kuriem vienojas puses.

Komisijas sēdes notiek pārmaiņus Rīgā un Ņudeli, un tās vada uzņemošās valsts līdzpriekšsēdētājs.

Komisijas sēdes notiek saskaņā ar Līdzpriekšsēdētāju apstiprinātu darba plānu.

Komisijas sēdēs var piedalīties nepieciešamais padomnieku un ekspertu skaits no katras puses.

5. pants

Regulāro tikšanos laiku un sākotnējos darba plānus līdzpriekšsēdētāji saskaņo konsultācijās vismaz 30 dienas pirms tikšanās datuma.

Sēdes laikā tiek izskatīti iepriekš paredzētie darba jautājumi, kā arī jautājumi, kurus saskaņā ar līdzpriekšsēdētāju piekrišanu var iekļaut darba plānā tikšanās sākumā.

6. pants

Pēc viena vai otra līdzpriekšsēdētāja lūguma var tikt sasaukta ārkārtas Komisijas sēde.

Pēc vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses iniciatīvas tiek sasauktas papildu tikšanās starp līdzpriekšsēdētājiem vai to vietniekiem, cik ātri vien iespējams.

7. pants

Komisijas sēžu lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz vienprātības principu.

Komisijas lēmumi stājas spēkā to parakstīšanas dienā, ja vien netiek nolemts citādi.

Tie lēmumi, kuriem saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses paziņojumu ir nepieciešams atbilstošās valsts pilnvaroto institūciju apstiprinājums, stājas spēkā datumā, kad atbilstošais līdzpriekšsēdētājs paziņo par to apstiprināšanu.

8. pants

Komisijas sēžu lēmumi un rezultāti tiek atspoguļoti to protokolos, kurus paraksta līdzpriekšsēdētāji.

Komisijas sēžu protokoli tiek sagatavoti latviešu un angļu valodā, pie tam abi teksti ir vienlīdz autentiski.

9. pants

Īpaši steidzamos gadījumos līdzpriekšsēdētājiem, savstarpēji vienojoties, ir tiesības savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumus laika periodos starp Komisijas sēdēm.

10. pants

Lai veiktu savus uzdevumus, Komisijai ir tiesības izveidot pastāvīgas vai pagaidu apakškomisijas vai darba grupas, kas var būt nepieciešamas darbam specifiskās sadarbības jomās. Apakškomisijas sniedz ziņojumus par savu darbu katras Komisijas sēdes laikā un veic savu darbu saskaņā ar Komisijas apstiprinātajiem plāniem un lēmumiem.

Komisija un tās apakškomisijas ir tiesīgas pieņemt tādus noteikumus un procesuālās normas, kas var būt nepieciešamas to darbībai saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.

11. pants

Komisijas Izpildsekretārs Latvijas Republikā un Komisijas Izpildsekretārs Indijas Republikā ir atbildīgi par atbilstošās puses darbības organizēšanu, tās izpildinstitūciju darba koordināciju, Komisijas sēžu dokumetu sagatavošanu, kā arī citiem organizatoriskiem jautājumiem, kas saistīti ar Komisijas darbību. Lai izpildītu šos uzdevumus, izpildsekretāri regulāri kontaktējas viens ar otru.

12. pants

Izdevumus par Komisijas sēžu organizēšanu un tās pastāvīgo un pagaidu institūciju darbu sedz uzņemošā valsts.

Visus Komisijas un tās pastāvīgo un pagaidu institūciju dalībnieku ceļojumu un uzturēšanās izdevumus, ieskaitot viesnīcu izdevumus, sedz valsts, kas nosūta savus pārstāvjus uz šīm sēdēm.

13. pants

Šis Līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī un paliek spēkā piecus gadus.

Šī Līguma darbības laiks tiek automātiski pagarināts par kārtējiem pieciem gadiem, ja vien kāda no Līgumslēdzējām Pusēm rakstiski nav paziņojusi otrai Līgumslēdzējai Pusei par tās vēlmi pārtraukt šo Līgumu sešus mēnešus pirms tā darbības izbeigšanās dienas.

Šis Līgums var tikt grozīts pēc rakstiskas abu Līgumslēdzēju Pušu vienošanās.

Parakstīts Rīgā 2001. gada 27. jūnijā divos oriģināleksemplāros latviešu, hindi un angļu valodā, pie tam visi teksti ir vienlīdz autentiski. Domstarpību gadījumā, noteicošais ir teksts angļu valodā.