Latvijas Republikas VALDĪBAS
UN
indijas Republikas VALDĪBAS
LĪGUMS
PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA NODOKĻIEM

Latvijas Republikas valdība un Indijas Republikas valdība,

apliecinādamas vēlēšanos noslēgt Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, lai veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību,

vienojas par tālāk minēto:

1.pants
PERSONAS, UZ KURĀM ATTIECAS LĪGUMS

Šis Līgums attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2.pants
NODOKĻI, UZ KO ATTIECAS LĪGUMS

1. Šis Līgums attiecas uz ienākuma nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, neatkarīgi no šo nodokļu iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ko uzliek kopējam ienākumam vai ienākuma daļai, tajā skaitā nodokļi, ko uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas.

3. Esošie nodokļi, uz ko attiecas Līgums, konkrēti ir:

a) Indijā, ienākuma nodoklis, tai skaitā jebkura piemaksa;

(turpmāk minēti kā "Indijas nodokļi");

b) Latvijā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(turpmāk minēti kā "Latvijas nodokļi").

4. Līgums attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, tiek ieviesti pēc Līguma parakstīšanas datuma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo valstu attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos.

3.pants
VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

1. Ja no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā Līgumā:

a) termins "Indija" nozīmē Indijas teritoriju un ietver tās teritoriālo jūru un gaisa telpu virs tās, kā arī jebkuru citu jūras joslu, kur Indija saskaņā ar Indijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām, tai skaitā ANO Jūras tiesību konvenciju realizē suverēnās tiesības, citas tiesības un jurisdikciju;

b) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

c) termini "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts" atkarībā no konteksta nozīmē Latvijas Republiku vai Indijas Republiku;

d) termins "persona" nozīmē fizisko personu, sabiedrību, personu apvienību un jebkuru citu vienību, kas saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas Valsts spēkā esošajiem nodokļu normatīvajiem aktiem tiek uzskatīta par ar nodokli apliekamu vienību;

e) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas nolūkā tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;

f) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

g) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus pārvadājumus ar kuģi vai gaisa kuģi, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis pārvietojas vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

h) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:

(i) Indijā, Finanšu ministru, Indijas valdību vai tās pilnvaroto pārstāvi;

(ii) Latvijā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi;

i) termins "valsts piederīgais" nozīmē:

(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts piederība;

(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no spēkā esošajiem Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem;

j) termins "nodoklis" atkarībā no konteksta nozīmē Latvijas vai Indijas nodokli, taču neietver jebkādu maksājumu, kas ir veicams par tādu nodokļu saistību neizpildi vai nolaidību, uz ko attiecas šis Līgums, vai par šiem nodokļiem uzliktu sodu vai soda naudu;

k) termins "fiskālais gads" nozīmē:

(i) Indijā, finanšu gadu, kas sākas aprīļa pirmajā dienā;

(ii) Latvijā, taksācijas periodu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās.

2. Līgumslēdzējām Valstīm jebkurā laikā piemērojot šo Līgumu, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir attiecīgās valsts normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas Līgums, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs valsts attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos paredzētā nozīme prevalē pār citos šīs valsts normatīvajos aktos paredzēto nozīmi.

4.pants
REZIDENTS

1. Šajā Līgumā termins "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadības atrašanās vietu, reģistrācijas vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver arī attiecīgo valsti un jebkuru tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību. Tomēr šis termins neietver tās personas, kurām šajā valstī nodokļi tiek uzlikti tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem peļņas avotiem vai tajā esošo kapitālu.

2. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:

a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta ir abās valstīs, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām valstīm, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura ir tās ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav neviena no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kuras valsts piederīgais ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu valstu piederīgais vai nav nevienas šīs valsts piederīgais, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas atrisināt šo jautājumu savstarpējas vienošanās ceļā, ņemot vērā personas faktiskās vadības atrašanās vietu, vietu, kur tā reģistrēta, un jebkuru citu būtisku faktoru. Ja šāda vienošanās nepastāv, tad šāda persona, Līguma atvieglojumu piemērošanai, netiek uzskatīta par rezidentu nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm.

5.pants
PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA

1. Šajā Līgumā termins "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu darbības vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" galvenokārt ietver:

a) vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) biroju;

d) fabriku;

e) darbnīcu;

f) preču tirdzniecības vietu;

g) noliktavu attiecībā uz personu, kura citiem piedāvā uzglabāšanas telpas;

h) zemnieku saimniecību, stādījumus vai citu vietu, kur tiek veikta zemkopība, mežsaimniecība, stādījumu audzēšana vai līdzīgas darbības; un

i) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" arī ietver:

a) būvlaukumu vai celtniecības, instalācijas vai montāžas projektu, vai ar tiem saistītu uzraudzības darbību, bet tikai tad, ja tie turpinās ilgāk par deviņiem mēnešiem;

b) pakalpojumu, tai skaitā konsultatīvo pakalpojumu, sniegšanu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, nodarbinot šī uzņēmuma darbiniekus vai citu personālu, ko uzņēmums šajā nolūkā piesaistījis, bet tikai tad, ja šādas darbības (tā paša vai cita projekta ietvaros) otrā Līgumslēdzējā Valstī tiek veiktas laika posmu vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz sešus mēnešus jebkurā divpadsmit mēnešu periodā;

c) Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā veiktās darbības saistībā ar šajā valstī esošo jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu izpēti vai izmantošanu, bet tikai tad, ja šādas darbības tiek veiktas laika posmu vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem termins "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

b) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādēm;

c) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai uzņēmuma vajadzībām vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru citu sagatavošanas vai palīgdarbību;

f) noteiktu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai nodarbotos ar a) līdz e) punktā minētajām darbībām jebkādā to kombinācijā, ja darbību kombinācijai kopumā ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2.daļas noteikumiem, ja persona, kura nav 6.daļā minētais neatkarīga statusa aģents, Līgumslēdzējā Valstī darbojas otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vārdā, tad attiecībā uz visām darbībām, ko šāda persona veic uzņēmuma labā, tiek uzskatīts, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī, ja:

a) šai personai ir piešķirtas pilnvaras Līgumslēdzējā Valstī noslēgt līgumus uzņēmuma vārdā, un tā pastāvīgi izmanto šīs pilnvaras, izņemot, ja šāda persona veic tikai 4.daļā paredzētās darbības, kuras veicot noteiktā darbības vietā, saskaņā ar minēto daļu nepadara šo noteikto darbības vietu par uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību, vai

b) šai personai nav šādu pilnvaru, tomēr tā pirmajā minētajā valstī pastāvīgi uzglabā preču vai izstrādājumu krājumus, no kuriem tā uzņēmuma vārdā regulāri piegādā preces vai izstrādājumus; vai

c) šī persona pirmajā minētajā valstī pastāvīgi nodrošina pasūtījumus pilnīgi vai gandrīz pilnīgi attiecīgā uzņēmuma labā.

6. Tiek uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgā pārstāvniecība Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību šajā valstī, izmantojot vienīgi brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība pilnīgi vai gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un ja attiecības starp aģentu un uzņēmumu atšķiras no tādām attiecībām, kādas būtu nodibinātas starp neatkarīgām personām, šāds aģents netiek uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā daļā minētajā nozīmē. Šajā gadījumā tiek piemēroti 5.daļas noteikumi.

7. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nenozīmē, ka kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība.

6.pants
IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA

1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no nekustamā īpašuma (tajā skaitā ienākumam no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins ietver tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu, īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, tajā skaitā mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību vispārīgie noteikumi, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu vai tiesībām tos izmantot, tiesības uz jūras un zemes dzīļu un to dabas resursu izpētes vai izmantošanas ceļā iegūstamo īpašumu, tajā skaitā tiesības uz līdzdalību vai labuma gūšanu no šāda īpašuma. Kuģi, laivas un gaisa kuģi netiek uzskatīti par nekustamo īpašumu.

3. 1.daļas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas jebkādā citā veidā.

4. 1. un 3.daļas noteikumi tiek piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, ko izmanto neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai.

7.pants
UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus otrā valstī, bet tikai tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām tās atrašanās valstī vai citur, tajā skaitā operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus, saskaņā ar šīs valsts nodokļu normatīvo aktu noteikumiem un ierobežojumiem. Tomēr, šādi atskaitījumi netiek atļauti attiecībā uz maksājumiem (citādiem kā faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā galvenajam uzņēmumam vai kādam citam tā birojam kā autoratlīdzību, atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par patentu, zinātības (know-how) vai citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu vai citu maksu par vadības vai īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu uzņēmuma gadījumus, kā procentu maksājumus par naudas summām, kuras ir aizdotas pastāvīgajai pārstāvniecībai. Tāpat, nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, netiek ņemtas vērā summas (citādas kā faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība saņem no galvenā uzņēmuma vai kāda cita tā biroja kā autoratlīdzību, atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par patentu, zinātības (know-how) vai citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu vai citu maksu par vadības vai īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu uzņēmuma gadījumus, kā procentu maksājumus par naudas summām, kas ir aizdotas galvenajam uzņēmumam vai kādam citam no tā birojiem.

4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.

5. Lai piemērotu iepriekšējo daļu noteikumus, peļņu, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot, ja ir pietiekams iemesls rīkoties citādi.

6. Ja peļņā ir ietverti citos šī Līguma pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmē šo citu pantu noteikumus.

8.pants
KUĢNIECĪBA UN GAISA TRANSPORTS

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma gūtajai peļņai no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai šajā valstī.

2. 1.daļā minētajai Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no konteineru (tajā skaitā treileru, baržu un līdzīgu konteineru pārvadāšanas iekārtu) lietošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas preču vai izstrādājumu pārvadāšanai starptautiskajā satiksmē, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

3. Šī panta piemērošanai procenti no investīcijām, kas Līgumslēdzējā Valstī tiek veiktas kā neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskajā satiksmē, tiek uzskatīti par peļņu, kas gūta no šādu kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas, un attiecībā uz šādiem procentiem netiek piemēroti 11.panta noteikumi.

4. 1.,2. un 3.daļas noteikumi attiecas arī uz peļņu no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.

9.pants
SAISTĪTIE UZŅĒMUMI

1. Ja:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu kapitāla,

un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt nodokļus.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra valsts veic atbilstošas korekcijas attiecībā uz nodokļa lielumu, kāds tiek uzlikts šai peļņai otrā valstī. Nosakot šīs korekcijas, ņem vērā citus šī Līguma noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.

10.pants
DIVIDENDES

1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no dividenžu kopapjoma. Šī daļa neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no kuras izmaksā dividendes.

3. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, kā arī tādu ienākumu, uz ko saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.

4. 1. un 2.daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesais labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.

5. Ja sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts nedrīkst nedz uzlikt jebkādus nodokļus šīs sabiedrības izmaksātajām dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas otras valsts rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi šajā otrā valstī, nedz arī uzlikt nodokli sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11.pants
PROCENTI

1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr šiem procentiem var uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tie rodas, bet, ja šo procentu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no procentu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2.daļas noteikumiem procenti, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, šajā valstī tiek atbrīvoti no nodokļu uzlikšanas, ja tos gūst un to patiesais labuma guvējs ir:

a) otras Līgumslēdzējas Valsts valdība, politiski administratīvā vienība vai pašvaldība; vai

b) (i) Indijā, Indijas Rezervju banka, Indijas Eksporta-Importa banka un Nacionālā mājokļu banka; vai

(ii) Latvijā, Latvijas Banka, Latvijas Hipotēku un zemes banka un Latvijas Garantiju aģentūra; vai

c) jebkura cita līdzīga institūcija, par kuru Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, vēstuļu apmaiņas ceļā, laika gaitā var vienoties; vai

d) Indijas rezidents, ja procenti tiek maksāti par aizdevumu vai kredītu, kuru izsniegusi, galvojusi vai apdrošinājusi Indijas valdība, politiski administratīvā vienība vai pašvaldība, vai jebkura no b) punkta (i) apakšpunktā vai c) punktā minētajām institūcijām; vai

e) Latvijas rezidents, ja procenti tiek maksāti par aizdevumu vai kredītu, kuru izsniegusi, galvojusi vai apdrošinājusi Latvijas valdība, politiski administratīvā vienība vai pašvaldība, vai jebkura no b) punkta (ii) apakšpunktā vai c) punktā minētajām institūcijām.

4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Termins "procenti" neietver jebkādu ienākumu, kas saskaņā ar 10.panta noteikumiem tiek uzskatīts par dividendēm. Šī panta noteikumu piemērošanai soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, netiek uzskatītas par procentiem.

5. 1., 2. un 3.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja procentu patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.

6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiek uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un ja šos procentus izmaksā (sedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šī Līguma pārējos noteikumus.

12.pants
AUTORATLĪDZĪBAS un ATLĪDZĪBAS PAR TEHNISKAJIEM PAKALPOJUMIEM

1. Autoratlīdzībai vai atlīdzībai par tehniskajiem pakalpojumiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Tomēr šādai autoratlīdzībai vai atlīdzībai par tehniskajiem pakalpojumiem var arī uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tās rodas, bet, ja autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt 10 procentus no autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem kopapjoma.

3. a) Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkura literāra, mākslas vai zinātniska darba, tajā skaitā kinofilmu un filmu vai ierakstu televīzijas vai radio pārraidēs, jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna, slepenas formula vai procesa izmantošanu vai tiesībām to izmantot, vai par rūpnieciskās, komerciālās vai zinātniskās iekārtas izmantošanu vai par tiesībām to izmantot, vai par informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.

b) Termins "atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, kas nav minēti šī Līguma 14. un 15.pantā, ko saņem kā kompensāciju par vadības vai tehniskajiem vai konsultatīvajiem pakalpojumiem, tajā skaitā par tehniskā vai cita personāla sniegtajiem pakalpojumiem.

4. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.

5. a) Ja autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā autoratlīdzību vai atlīdzību par tehniskajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar ko radies pienākums izmaksāt autoratlīdzību vai atlīdzību par tehniskajiem pakalpojumiem, un ja šo autoratlīdzību vai atlīdzību par tehniskajiem pakalpojumiem izmaksā (sedz) šī pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze.

b) Ja autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem saskaņā ar a) punktu nerodas vienā no Līgumslēdzējām Valstīm un autoratlīdzība ir saistīta ar tiesību vai īpašuma lietošanu vai tiesībām lietot īpašumu, vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem ir saistīta ar vienā no Līgumslēdzējām Valstīm sniegtajiem pakalpojumiem, tiek uzskatīts, ka autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī.

6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šī Līguma pārējos noteikumus.

13.pants
IENĀKUMS VAI kapitāla PIEAUGUMS NO ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANAS

1. Ienākumam vai kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot 6.pantā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu, kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai atsavinot kustamo īpašumu, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, tajā skaitā kapitāla pieaugumam no šādas pastāvīgās pārstāvniecības atsavināšanas (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu) vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas izmanto starptautiskajā satiksmē kuģus vai gaisa kuģus, gūst atsavinot starptautiskajā satiksmē izmantotus kuģus vai gaisa kuģus vai kustamo īpašumu, kas ir piederīgs šādu kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

4. Kapitāla pieaugumam no tādas sabiedrības akciju atsavināšanas, kuras īpašums tieši vai netieši galvenokārt sastāv no Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma, var uzlikt nodokļus šajā valstī.

5. Kapitāla pieaugumam no sabiedrības - Līgumslēdzējas Valsts rezidenta, akciju, kas nav minētas 4.daļā, atsavināšanas, var uzlikt nodokļus šajā valstī.

6. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas, kas nav 1., 2., 3., 4. un 5.daļā minētais īpašums, tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14.pants
NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskās personas, ienākumam, kas gūts, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai veicot cita veida neatkarīgu darbību, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, izņemot, ja šī persona savas darbības vajadzībām izmanto tai regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīgā bāze, ienākumam var uzlikt nodokļus arī otrā valstī, bet tikai tik lielā mērā, kādā tas ir attiecināms uz šo pastāvīgo bāzi. Šī panta piemērošanai, ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents - fiziskā persona, uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, tiek uzskatīts, ka šī persona izmanto tai regulāri pieejamu pastāvīgo bāzi otrā valstī, un ienākums, kas gūts par otrā valstī veiktajām iepriekšminētajām darbībām, tiek attiecināts uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Termins "profesionālie pakalpojumi" galvenokārt ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko, izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu darbību.

15.pants
Atkarīgie individuālie pakalpojumi

1. Saskaņā ar 16., 18., 19., 20. un 21.panta noteikumiem darba algai, samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Neatkarīgi no 1.daļas noteikumiem, atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un

c) atlīdzību neizmaksā (nesedz) pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, ko darba devējs izmanto otrā valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantota kuģa vai gaisa kuģa, var uzlikt nodokļus šajā valstī.

16.pants
DIREKTORU ATALGOJUMS

Direktoru atalgojumam un citiem līdzīgiem maksājumiem, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai jebkuras citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

17.pants
MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI

1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumam, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai mūziķis, vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.

2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību attiecīgajā jomā tiek maksāts nevis pašam izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šādam ienākumam neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem var uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, ko izpildītājmākslinieks vai sportists guvis par Līgumslēdzējā Valstī veiktu individuālo darbību, ja darbība galvenokārt tiek atbalstīta no vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību publiskā finansējuma līdzekļiem. Šajā gadījumā ienākumam tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.

18.pants
PENSIJAS

1. Saskaņā ar 19.panta 2.daļas noteikumiem pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

2. Neatkarīgi no šī panta 1.daļas noteikumiem un 19.panta 2.daļas noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas tiek maksāta saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts sociālās apdrošināšanas normatīvajiem aktiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

19.pants
VALSTS DIENESTS

1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas nav pensija un ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība par šai valstij vai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

b) Tomēr šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā valstī un šī fiziskā persona ir tāds šīs valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs valsts piederīgais; vai

(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi, lai sniegtu šos pakalpojumus.

2. a) Jebkurai pensijai, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība, vai kas tiek izmaksāta no to izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai valstij vai vienībai vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

b) Tomēr šādai pensijai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs otras valsts rezidents un valsts piederīgais.

3. 15., 16., 17. un 18.panta noteikumus piemēro darba algai, samaksai, citai līdzīgai atlīdzībai un pensijai, ko izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

20.pants
PROFESORI, SKOLOTĀJI UN ZINĀTNISKIE PĒTNIEKI

1. Atlīdzība, ko par veikto mācību vai pētniecības darbu saņem fiziskā persona, kura ierodas Līgumslēdzējā Valstī, lai mācītu vai nodarbotos ar pētniecības darbu universitātē, koledžā vai citā šīs Līgumslēdzējas Valsts atzītā izglītības iestādē, un kura ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiek atbrīvota no nodokļu uzlikšanas pirmajā minētajā valstī laika periodā, kas nepārsniedz divus gadus no dienas, kad šī persona pirmoreiz ieradās minētajā nolūkā.

2. Šī panta 1.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, kas gūts par pētniecības darbu, ja šis pētniecības darbs tiek veikts nevis sabiedriskajās interesēs, bet galvenokārt kādas noteiktas personas vai personu privātajās interesēs.

21.pants
STUDENTI

1. Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī ir ieradies vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā valstī netiek uzlikti nodokļi, ja šādi maksājumi ir no avotiem, kas neatrodas šajā valstī.

2. Neatkarīgi no 15.panta noteikumiem, atlīdzībai, ko students vai māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī ir ieradies vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, saņem par pirmajā minētajā valstī sniegtajiem atkarīgajiem individuālajiem pakalpojumiem, šajā valstī netiek uzlikti nodokļi, ja šādi pakalpojumi ir tieši saistīti un papildina izglītību vai apmācību, vai atlīdzība par šiem pakalpojumiem ir nepieciešama, lai papildinātu uzturēšanās līdzekļus. Tomēr, jebkurā gadījumā šīs daļas priekšrocības netiek piešķirtas uz periodu, kas ir ilgāks par pieciem sekojošiem gadiem no dienas, kad šī persona pirmo reizi ieradās pirmajā minētajā valstī.

22.pants
CITI IENĀKUMI

1. Citiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumiem, kas nav atrunāti šī Līguma iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

2. 1.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6.panta 2.daļā definētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.

3. Neatkarīgi no 1.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst ienākumu loteriju laimestu, krustvārdu mīklu, sacīkšu, tajā skaitā zirgu skriešanās sacīkšu, kāršu spēļu un jebkāda cita veida spēļu vai azartspēļu, vai jebkāda rakstura derību veidā, kas rodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, šādam ienākumam var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī.

23.pants
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANAS METODES

Nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:

1. Indijā:

a) Ja Indijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šo Līgumu var uzlikt nodokļus Latvijā, Indija atļauj samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto ienākuma nodokli.

Šie samazinājumi tomēr nedrīkst pārsniegt tādu nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas un kas atkarībā no apstākļiem ir attiecināma uz ienākumu, kam var uzlikt nodokļus Latvijā.

b) Ja, saskaņā ar jebkuru no šī Līguma noteikumiem Indijas rezidenta gūtais ienākums ir atbrīvots no nodokļu uzlikšanas Indijā, Indija, aprēķinot nodokļa summu attiecībā uz šī rezidenta pārējo ienākumu, var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu.

2. Latvijā:

a) Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šī Līguma noteikumiem ir uzlikti nodokļi Indijā, Latvija, ņemot vērā b) un c) punkta noteikumus, atbrīvo šādu ienākumu no nodokļu uzlikšanas.

b) Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar 10.panta 2.daļas, 11.panta 2.daļas un 12.panta 2.daļas noteikumiem var uzlikt nodokļus Indijā, Latvija atļauj samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas ir vienāda ar Indijā samaksāto nodokli. Šie samazinājumi tomēr nedrīkst pārsniegt nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas un kas ir attiecināma uz ienākumu, kam var uzlikt nodokļus Indijā.

c) Ja saskaņā ar jebkuru no Līguma noteikumiem Latvijas rezidenta gūtais ienākums ir atbrīvots no nodokļu uzlikšanas Latvijā, Latvija, aprēķinot nodokļa summu attiecībā uz šī rezidenta pārējo ienākumu, var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu.

24.pants
DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA

1. Uz Līgumslēdzējas Valsts piederīgajiem otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs otras valsts piederīgajiem. Šis noteikums neatkarīgi no 1.panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Uz bezvalstniekiem - Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiek attiecināta nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz attiecīgās valsts piederīgajiem.

3. Nodokļu uzlikšana Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgajai pārstāvniecībai otrā Līgumslēdzējā Valstī nevar būt nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts uzņēmumiem, kas veic tādu pašu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tā, ka tas uzliek

Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādu personisku atvieglojumu, atlaidi un samazinājumu attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, kādus šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tā, ka tas aizliedz Līgumslēdzējai Valstij piemērot otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības peļņai pirmajā valstī augstāku nodokļa likmi par to, kas tiek piemērota pirmās Līgumslēdzējas Valsts līdzīgas sabiedrības peļņai, ne arī tā, ka tas ir pretrunā ar 7.panta 3.daļas noteikumiem. Tomēr nodokļu likmes atšķirība nedrīkst pārsniegt 10 procentpunktus.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.daļas, 11.panta 7.daļas vai 12.panta 6.daļas noteikumi, procenti, autoratlīdzības, atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā valstī nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar to saistītām prasībām, kādām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas par tām.

6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.

25.pants
SAVSTARPĒJĀS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai izraisīs nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šī Līguma noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo valstu nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskajiem līdzekļiem iesniegt sūdzību izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja sūdzība attiecas uz 24.panta 1.daļu, tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei, kuras valsts piederīgais ir šī persona. Sūdzība iesniedzama izskatīšanai triju gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šī Līguma noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.

2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu un pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas savstarpēji vienoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai novērstu šim Līgumam neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajiem laika ierobežojumiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo Līgumu. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā Līgumā neparedzētos gadījumos.

4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējās daļās minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru. Ja vienošanās panākšanai ir vēlama mutiska viedokļu apmaiņa, šāda viedokļu apmaiņa var notikt ar Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvju komisijas starpniecību.

26.pants
INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāveic informācijas apmaiņa ("informācija" ietver dokumentus vai apliecinātas dokumentu kopijas), kas nepieciešama šī Līguma noteikumu vai nacionālo normatīvo aktu izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar Līgumu. Līguma 1. un 2.pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem, un var tikt izpausta tikai tām personām vai iestādēm (tajā skaitā tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas pirmajā teikumā minēto nodokļu, aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā attiecībā uz pirmajā teikumā minētajiem nodokļiem. Šīm personām vai iestādēm šī informācija jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, var tikt izmantota citiem nolūkiem, ja šāda informācija var tikt izmantota šādiem citiem nolūkiem saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Valstu normatīvajiem aktiem un informācijas sniedzējas valsts kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.

2. Nekādā gadījumā 1.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

3. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto tās informācijas apkopošanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja tiek uzskatīts, ka pieprasītā informācija otrai valstij nebūtu nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Iepriekšējā teikumā minētais pienākums attiecas uz 2.daļas ierobežojumiem, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļauj atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.

4. Nekādā gadījumā 2.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu attiekties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas saistīts ar īpašumtiesībām otrā personā.

27.pants
PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas viena otrai sniegt palīdzību nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā tādā apmērā, kādā šī summa ir galīgi noteikta saskaņā ar palīdzību pieprasošās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts pieprasa sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šī otrā valsts iekasē šos nodokļus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas piemērojami šīs otrās valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu tās nodokļi.

3. Jebkurai Līgumslēdzējas Valsts prasībai sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā ir jāpievieno dokuments, kas saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem apstiprina, ka nodokļu maksātāja parāda apjoms ir noteikts galīgi.

4. Ja Līgumslēdzējas Valsts nodokļu prasības apjoms nav noteikts galīgi, tādēļ ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai citādi, šī valsts, nolūkā saglabāt tās ieņēmumus, var pieprasīt otrai Līgumslēdzējai Valstij veikt tās labā tādus pagaidu pasākumus šo līdzekļu saglabāšanai, kādi ir piemērojami saskaņā ar šīs otras valsts normatīvajiem aktiem. Ja otra valsts piekrīt izpildīt šādu prasību, tā minētos pagaidu pasākumus veic tā, it kā nodokļu parāds pirmajai minētajai valstij būtu parāds šai otrai valstij.

5. Prasību saskaņā ar šī panta iepriekšējām daļām Līgumslēdzēja Valsts iesniedz tikai tad, ja šajā valstī nav pieejams pietiekams nodokļu nemaksātāja īpašums, lai atgūtu nenomaksāto nodokļa summu.

6. Līgumslēdzēja Valsts, kurā saskaņā ar šī panta noteikumiem tiek iekasēts nodoklis, izmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summu, no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta 7.daļas b) punktā minētā ārkārtas izdevumu summa.

7. Ja vien Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nav vienojušās par citādiem noteikumiem, tiek saprasts, ka:

a) Līgumslēdzējas Valsts palīdzības sniegšanas laikā radušos kārtējos izdevumus sedz šī valsts;

b) Līgumslēdzējas Valsts palīdzības sniegšanas laikā radušos ārkārtas izdevumus sedz otra valsts un tie ir jāmaksā neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts otras valsts labā.

Tiklīdz Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tā dara to zināmu otrai Līgumslēdzējai Valstij un norāda šo izdevumu iespējamo apjomu.

8. Šajā pantā termins "nodokļi" nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas 26.panta 1.daļa, un ietver jebkādus ar tiem saistītus procentus un soda naudas.

9. Nekādā gadījumā šī panta noteikumus nedrīkst izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kuri būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public);

c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav izmantojusi visus saprātīgos iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumus, kas ir pieejami saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt palīdzību gadījumos, kad šīs valsts administratīvais slogs ir nepārprotami nesamērīgs ar labumu, ko gūst otra Līgumslēdzēja Valsts.

28.pants
Priekšrocību ierobežošana

1. Kompetentās iestādes pēc to savstarpējas vienošanās var liegt šī Līguma priekšrocības Līgumslēdzējas Valsts rezidentam vai jebkādam šī rezidenta veiktajam darījumam, ja tās uzskata, ka šī rezidenta izveidošanas vai pastāvēšanas, vai tā veiktā darījuma galvenais nolūks ir izmantot šī Līguma priekšrocības, kas tam citādi nebūtu piemērojamas.

2. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var savstarpēji konsultēties, lai izstrādātu savstarpēji saskaņotu šī panta noteikumu piemērošanas kārtību.

29.pants
DIPLOMĀTISKO MISIJU UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU PERSONĀLS

Šī Līgumā noteikumi neietekmē diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.

30.pants
STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Līgumslēdzējas Valstis pa diplomātiskajiem kanāliem rakstiski informē viena otru par to, ka ir izpildītas attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktās procedūras, lai šis Līgums stātos spēkā.

2. Šis Līgums stājas spēkā ar šī panta 1.daļā minētā pēdējā paziņojuma datumu.

3. Šī Līguma noteikumi tiek piemēroti:

a) Indijā, attiecībā uz ienākumu, kas gūts aprīļa pirmajā dienā vai pēc tās, jebkurā taksācijas gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā Līgums stājas spēkā;

b) Latvijā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī - ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums.

31.pants
DARBĪBAS IZBEIGŠANA

Šis Līgums ir spēkā uz nenoteiktu laiku, kamēr Līgumslēdzēja Valsts tā darbību izbeidz. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt Līguma darbību, paejot piecu gadu periodam pēc Līguma spēkā stāšanās datuma, pa diplomātiskajiem kanāliem iesniedzot paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šajā gadījumā Līguma darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek izbeigta:

a) Indijā, attiecībā uz ienākumu, kas gūts aprīļa pirmajā dienā vai pēc tās jebkurā taksācijas gadā, kas seko kalendārajam gadam, kurā iesniegts paziņojums;

b) Latvijā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī -ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem - nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums.

To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Līgumu ir parakstījuši.

Sastādīts Deli divos eksemplāros 2013.gada 18.septembrī, katrs latviešu, hindi un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Edgars Rinkēvičs  Ārlietu ministrs

Indijas Republikas valdības vārdā V.E. Salman Kuršid  Ārlietu ministrs

 

Protokols

Parakstot Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (turpmāk minēts kā "Līgums"), puses, nolūkā skaidrot Līguma piemērošanu, ir vienojušās par sekojošiem noteikumiem.

1. Attiecībā uz 5.pantu:

Tiek saprasts, ka šī Līguma parakstīšanas datumā neviens no Latvijas noslēgtajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu neparedz īpašu noteikumu, kura izpratnē Līgumslēdzējas Valsts apdrošināšanas uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja otras valsts teritorijā atkarīgie aģenti tā vārdā iekasē prēmijas vai apdrošina riskus.

Tomēr, ja pēc šī datuma šāds īpašs noteikums tiek ietverts jebkurā no Latvijas noslēgtajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, tad pēc abu valstu kompetento iestāžu konsultācijām ir arī jāapsver šāda noteikuma ietveršanu šajā Līgumā.

2. Attiecībā uz 5.panta 4.daļu:

Tiek saprasts, ka 5.panta 4.daļas noteikumi ir paredzēti, lai vienas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam netiktu uzlikti nodokļi otrā valstī, ja tas šajā otrajā valstī veic darbības, kam ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

3. Attiecībā uz 5.panta 3.daļu:

Tiek saprasts, ka 5.panta 3.daļā minētā uzraudzības darbība un pakalpojumi neietver 12.panta 3.daļas b) punktā minēto darbību un pakalpojumus.

Sastādīts Deli divos eksemplāros 2013.gada 18.septembrī, katrs latviešu, hindi un angļu valodā, turklāt visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā Edgars Rinkēvičs  Ārlietu ministrs

Indijas Republikas valdības vārdā V.E. Salman Kuršid  Ārlietu ministrs