Eiropas Padomes Konvencija par kino kopražojumiem (pārskatīta)

[Roterdama, 30.01.2017.]

Preambula

Eiropas Padomes dalībvalstis un citas Eiropas Kultūras konvencijas (ELS Nr. 18) dalībvalstis, kas parakstījušas šo konvenciju,

ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt dalībvalstu lielāku vienotību, lai aizsargātu un īstenotu tos principus un ideālus, kas ir to kopējā kultūras mantojuma pamatā,

uzskatot, ka šo principu pamatelementi ir radošās domas un vārda brīvība,

ņemot vērā, ka viens no Eiropas Kultūras konvencijas mērķiem ir dažādu Eiropas valstu kultūras daudzveidības veicināšana,

ņemot vērā UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (Parīze, 2005. gada 20. oktobris), kurā ir atzīts, ka kultūras daudzveidība ir cilvēcei raksturīga iezīme, un kuras mērķis ir stiprināt kultūras izpausmju jaunradi, veidošanu, izplatīšanu, nodošanu un baudīšanu,

uzskatot, ka ir jāveicina kino kopražojumu veidošana, jo tie ir līdzeklis kultūras daudzveidības radīšanai un izpausmei pasaules mērogā,

apzinoties, ka filma ir svarīgs kultūras un mākslinieciskās izpausmes līdzeklis, kam ir būtiska loma vārda brīvības, izpausmes daudzveidības un jaunrades, kā arī demokrātiskas pilsonības atbalstīšanā,

apņēmušās izstrādāt šos principus un atgādinot Ministru komitejas ieteikumus dalībvalstīm kino un audiovizuālajā jomā, jo īpaši Ieteikumu Rec(86)3 par audiovizuālo darbu veicināšanu Eiropā un Ieteikumu CM/Rec(2009)7 par valstu kinematogrāfijas politiku un kultūras izpausmju daudzveidību,

atzīstot, ka Rezolūcija Res(88)15, ar ko izveido Eiropas Atbalsta fondu kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu kopražojumiem un to izplatīšanai (Eurimages), ir grozīta, lai tai varētu pievienoties arī valstis, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis,

nolemjot sasniegt šos mērķus, veicot kopīgus pasākumus sadarbības veicināšanai un paredzot pielāgojamus noteikumus par kino kopražojumiem kopumā,

uzskatot, ka vienotu noteikumu ieviešana mazina ierobežojumus un sekmē sadarbību kino kopražojumu jomā,

ņemot vērā filmu nozares tehnoloģisko, ekonomisko un finansiālo attīstību kopš 1992. gadā tika atvērta parakstīšanai Eiropas Konvencija par kino kopražojumiem (ELS Nr. 147),

uzskatot, ka šīs attīstības gaitas dēļ ir jāpārskata 1992. gada Konvencija, lai nodrošinātu šo noteikumu nepārtrauktu atbilstību un efektivitāti kino kopražojumu veidošanas jomā,

atzīstot, ka ar šo konvenciju ir paredzēts aizstāt Eiropas Konvenciju par kino kopražojumiem,

ir panākušas šādu vienošanos.

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

1. pants. Konvencijas mērķis

Šīs konvencijas dalībvalstis apņemas sekmēt starptautisko kino kopražojumu veidošanu saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

2. pants. Darbības joma

1. Šī konvencija reglamentē attiecības starp tās dalībvalstīm to daudzpusēju kopražojumu gadījumos, kas tiek veidoti šo dalībvalstu teritorijā.

2. Šo konvenciju piemēro:

a) kopražojumiem, kuru veidošanā iesaistīti vismaz trīs kopproducenti, kas pārstāv trīs dažādas konvencijas dalībvalstīs; un

b) kopražojumiem, kuru veidošanā iesaistīti vismaz trīs kopproducenti, kas pārstāv trīs dažādas konvencijas dalībvalstīs, un vēl viens vai vairāki kopproducenti, kas nepārstāv nevienu no šīs konvencijas dalībvalstīm. Kopējais tādu kopproducentu ieguldījums, kuri nepārstāv nevienu no dalībvalstīm, nedrīkst pārsniegt 30 % no kopējām ražošanas izmaksām.

Jebkurā gadījumā šī konvencija ir piemērojama tikai tad, ja kopražojums atbilst tās 3. panta c) apakšpunktā iekļautajai oficiāli kopražota kinematogrāfiskā darba definīcijai.

3. Starp šīs konvencijas dalībvalstīm noslēgto divpusējo līgumu noteikumi arī turpmāk attiecas uz divpusējiem kopražojumiem.

Daudzpusēju kopražojumu gadījumā šīs konvencijas noteikumiem ir lielāks spēks nekā noteikumiem, kas paredzēti konvencijas dalībvalstu divpusējos līgumos. Noteikumi attiecībā uz divpusējiem kopražojumiem paliek spēkā, ja tie nav pretrunā šīs konvencijas noteikumiem.

4. Ja nav noslēgts līgums, kas reglamentē divu šīs konvencijas dalībvalstu attiecības divpusēja kopražojuma veidošanā, šo konvenciju var piemērot arī divpusējiem kopražojumiem, ja vien kāda no attiecīgajām dalībvalstīm nav izdarījusi atrunu saskaņā ar 22. pantu.

3. pants. Definīcijas

Šajā konvencijā:

a) "kinematogrāfisks darbs" ir jebkura garuma vai formāta spēlfilma, animācijas vai dokumentāla filma, kas atbilst spēkā esošajiem noteikumiem, kuri reglamentē filmu nozari katrā no iesaistītajām dalībvalstīm, un ir paredzēta demonstrēšanai kinoteātros;

b) "kopproducenti" ir kinematogrāfijas uzņēmumi vai producenti, kuri pārstāv šīs konvencijas dalībvalstis un kuriem ir saistošs kopražojuma līgums;

c) "oficiāli kopražots kinematogrāfiskais darbs" (turpmāk tekstā - "filma") ir kinematogrāfisks darbs, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti II pielikumā, kas ir šīs konvencijas sastāvdaļa;

d) "daudzpusējs kopražojums" ir kinematogrāfisks darbs, ko veido vismaz trīs kopproducenti, kā tas noteikts iepriekš 2. panta 2. punktā.

II nodaļa. Noteikumi attiecībā uz kopražojumiem

4. pants. Pielīdzināšana nacionālajām filmām

1. Kinematogrāfiskajiem darbiem, kuri veidoti kā daudzpusēji kopražojumi un uz kuriem attiecas šī konvencija, jānodrošina priekšrocības, kādas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem tiek piešķirtas nacionālajām filmām kopražojumā iesaistītajās konvencijas dalībvalstīs.

2. Šīs priekšrocības katram kopproducentam nodrošina dalībvalsts, kuru viņš pārstāv, saskaņā ar šajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem un saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem.

5. pants. Nosacījumi kopražojuma statusa iegūšanai

1. Pēc kopproducentu pārstāvēto dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējas apspriešanās un ievērojot 1. pielikumā noteiktās procedūras, kompetentās iestādes jebkuram kinematogrāfiskam darbam var piešķirt kopražojuma statusu. Minētais pielikums ir šīs konvencijas sastāvdaļa.

2. Pieteikumi kopražojuma statusa iegūšanai jāiesniedz apstiprināšanai kompetentajām iestādēm saskaņā ar I pielikumā noteikto pieteikšanās procedūru. Šis apstiprinājums ir galīgs, izņemot gadījumus, kad netiek izpildītas sākotnējās saistības attiecībā uz mākslinieciskajiem, finansiālajiem un tehniskajiem jautājumiem.

3. Acīmredzami pornogrāfiska rakstura projektiem vai projektiem, kas propagandē diskrimināciju, naidu vai vardarbību vai atklāti aizskar cilvēka cieņu, kopražojuma statuss netiek piešķirts.

4. Kopražojuma statusa priekšrocības jānodrošina tiem kopproducentiem, kuru rīcībā ir atbilstoši tehniski un finansiāli līdzekļi un kuriem ir attiecīga profesionālā kvalifikācija.

5. Katra dalībvalsts norāda 2. punktā minētās kompetentās iestādes īpašā deklarācijā, ko iesniedz parakstīšanas laikā vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu. Šo deklarāciju var grozīt vēlāk jebkurā laikā.

6. pants. Kopproducentu ieguldījumu proporcijas

1. Daudzpusēja kopražojuma gadījumā minimālais ieguldījums nedrīkst būt mazāks kā 5 % un maksimālais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 80 % no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Ja minimālais ieguldījums ir mazāks nekā 20 % vai arī dalība kopražojumā ir tikai finansiāla, attiecīgā dalībvalsts var veikt pasākumus, lai ierobežotu vai liegtu pieeju filmu veidošanai paredzētajiem valsts atbalsta mehānismiem.

2. Ja saskaņā ar 2. panta 4. punktu šo konvenciju piemēro dalībvalstu divpusēja līguma vietā, minimālais ieguldījums nevar būt mazāks kā 10 % un lielākais ieguldījums nevar pārsniegt 90 % no kinematogrāfiskā darba kopējām veidošanas izmaksām. Ja minimālais ieguldījums ir mazāks nekā 20 % vai arī dalība kopražojumā ir tikai finansiāla, attiecīgā dalībvalsts var veikt pasākumus, lai ierobežotu vai liegtu pieeju filmu veidošanai paredzētajiem valsts atbalsta mehānismiem.

7. pants. Kopproducentu tiesības uz kinematogrāfisko darbu

1. Kopražojuma līgumam ir jānodrošina katram kopproducentam materiālā un nemateriālā kopīpašuma tiesības uz filmu. Šajā līgumā iekļauj noteikumu par to, ka filmas pamatdatni (pirmo pabeigto versiju) jāuzglabā vietā, par kuru kopproducenti ir savstarpēji vienojušies, un tam jābūt viņiem brīvi pieejamam.

2. Kopražojuma līgums garantē arī to, ka katram kopproducentam ir tiesības piekļūt gan filmas materiāliem, gan filmas pamatdatnei, ko tas var izmantot dublikātu izgatavošanai.

8. pants. Tehniskā un mākslinieciskā līdzdalība

1. Katram kopproducentam ir jāsniedz reāls tehniskais un mākslinieciskais ieguldījums kopprojektā. Faktiski saskaņā ar dalībvalstu starptautiskajām saistībām kopproducentu ieguldījumam, nodrošinot radošo, tehnisko un māksliniecisko personālu, aktierus un filmas veidošanai nepieciešamo infrastruktūru, ir jābūt samērīgam ar to finansiālo ieguldījumu.

2. Ievērojot dalībvalstu starptautiskās saistības un scenārija prasības, filmas veidošanas grupas sastāvā ir jāiekļauj kopprojektā iesaistīto dalībvalstu valstspiederīgie, un uzfilmētā vai izveidotā materiāla apstrādi parasti veic šajās valstīs.

9. pants. Finansiālie kopražojumi

1. Neatkarīgi no 8. panta noteikumiem un ievērojot attiecīgajās dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos paredzētos īpašos nosacījumus un ierobežojumus, kinematogrāfiskiem darbiem var piešķirt kopražojuma statusu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tajos ir viens vai vairāki mazākuma ieguldījumi, kas saskaņā ar kopražojuma līgumu var būt tikai finansiāli, ja katras dalībvalsts ieguldītā daļa nav mazāka par 10 % un nav lielāka par 25 % no kopražojuma izmaksām;

b) tajos piedalās vairākuma kopproducents, kurš sniedz ievērojamu tehnisku un māksliniecisku ieguldījumu un nodrošina kinematogrāfiskā darba atbilstību attiecīgiem nosacījumiem, lai to varētu atzīt par nacionālu filmu viņa pārstāvētajā valstī;

c) kopražojumi palīdz veicināt kultūras daudzveidību un starpkultūru dialogu;

d) par tiem ir noslēgti kopražojuma līgumi, kuros paredzēti arī noteikumi par ieņēmumu sadali.

2. Finansiāliem kopražojumiem kopražojuma statusu var piešķirt tikai tad, ja katrā atsevišķā gadījumā ir saņemts kompetento iestāžu apstiprinājums, īpaši ņemot vērā 10. panta noteikumus.

10. pants. Vispārējs līdzsvars

1. Ja dalībvalstis sadarbojas kinematogrāfijas jomā, to attiecībās jāsaglabā vispārējs līdzsvars gan saistībā ar kopējo ieguldīto līdzekļu apmēru, gan saistībā ar māksliniecisko un tehnisko līdzdalību kino kopražojumos.

2. Dalībvalsts, kura samērīgā laika posmā ir ievērojusi, ka tās attiecības ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm saistībā ar kopražojumiem ir nepilnīgas, var atturēties no dalības paredzētajā kopražojumā, kamēr attiecībās ar šo vai šīm kopražojumā iesaistītajām valstīm netiek atjaunots līdzsvars.

11. pants. Iebraukšana un uzturēšanās

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām katra dalībvalsts atvieglo iebraukšanu un uzturēšanos tās teritorijā, kā arī darba atļauju saņemšanu citu kopražojumā iesaistīto dalībvalstu tehniskajam un mākslinieciskajam personālam. Tāpat katra dalībvalsts atļauj uz laiku ievest tās teritorijā un izvest atpakaļ iekārtas, kas nepieciešamas tādu kinematogrāfisku darbu veidošanai un izplatīšanai, uz kuriem attiecas šī konvencija.

12. pants. Atsauces uz kopražojuma valstīm

1. Kino kopražojumā iekļauj atsauces uz valstīm, kas piedalījušās attiecīgā kopražojuma veidošanā.

2. Šo valstu nosaukumi skaidri jāmin filmas titros, visās publikācijās un reklāmas materiālos, kā arī tad, kad attiecīgais kinematogrāfiskais darbs tiek demonstrēts.

13. pants. Eksportēšana

Ja kino kopražojumu eksportē uz valsti, kurā kinematogrāfisko darbu importam piemēro kvotas, un viena no kopražojuma dalībvalstīm nav tiesīga brīvi ievest savus kinematogrāfiskos darbus importētājvalstī:

a) kinematogrāfisko darbu parasti pievieno tās valsts kvotai, kuras ieguldījums kopražojumā ir vislielākais;

b) ja visu iesaistīto dalībvalstu ieguldījums kinematogrāfiskajā darbā ir līdzvērtīgs, šo kinematogrāfisko darbu pievieno tās valsts kvotai, kurai ir labākās iespējas eksportēt šo darbu uz importētājvalsti;

c) ja nevar piemērot a) un b) apakšpunktā minētos noteikumus, kinematogrāfisko darbu ietver režisora pārstāvētās dalībvalsts kvotā.

14. pants. Valodas

Piešķirot kādam kinematogrāfiskam darbam kopražojuma statusu, dalībvalsts kompetentā iestāde var pieprasīt, lai tas kopproducents, kurš pārstāv šo valsti, nodrošina kinematogrāfiskā darba galīgo versiju kādā no tās valodām.

15. pants. Festivāli

Ja vien kopproducenti nav vienojušies citādi, kino kopražojumus starptautiskajos festivālos demonstrē tā dalībvalsts, kuras ieguldījums ir vislielākais, vai, ja finanšu ieguldījums ir vienāds, režisora pārstāvētā dalībvalsts.

III. nodaļa. Nobeiguma noteikumi

16. pants. Konvencijas ietekme

1. Konvencija savās dalībvalstīs aizstāj Eiropas Konvenciju par kino kopražojumiem, ko atvēra parakstīšanai 1992. gada 2. oktobrī.

2. Attiecībās starp šīs konvencijas dalībvalsti un tādu 1992. gada Konvencijas dalībvalsti, kura nav ratificējusi šo konvenciju, arī turpmāk piemēro 1992. gada Konvenciju.

17. pants. Konvencijas īstenošanas kontrole un I un II pielikuma grozīšana

1. Par šīs konvencijas īstenošanas kontroli ir atbildīga Eiropas Atbalsta fonda kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu kopražojumiem un to izplatīšanai (Eurimages) valde.

2. Jebkura šīs konvencijas dalībvalsts, kas nav Eurimages dalībvalsts, var būt pārstāvēta Eurimages valdē un tai var būt viena balss, kad valde veic šajā konvencijā tai noteiktos uzdevumus.

3. Lai veicinātu šīs konvencijas efektīvu piemērošanu, Eurimages valde var:

a) sagatavot priekšlikumus ar mērķi veicināt pieredzes un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm;

b) formulēt savu viedokli par jebkuru jautājumu, kas skar šīs konvencijas piemērošanu un īstenošanu, un šajā saistībā izstrādāt konkrētus ieteikumus dalībvalstīm.

4. Lai atjauninātu šīs konvencijas I un II pielikuma noteikumus ar mērķi nodrošināt to nepārtrauktu atbilstību vispārējai praksei kinematogrāfijas nozarē, grozījumus var ierosināt ikviena dalībvalsts, Ministru komiteja vai Eiropas Atbalsta fonda kinematogrāfisko un audiovizuālo darbu kopražojumiem un to izplatīšanai (Eurimages) valde. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs grozījumu priekšlikumus izsūta dalībvalstīm.

5. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Ministru komiteja saskaņā ar šā panta 4. punktu var pieņemt ierosinātos grozījumus ar Eiropas Padomes Statūtu 20. panta d) punktā paredzēto balsu vairākumu. Grozījumi stājās spēkā pēc tam, kad ir pagājis viens gads no dienas, kurā šie grozījumi nosūtīti dalībvalstīm. Šajā periodā ikviena dalībvalsts var ģenerālsekretāram darīt zināmus savus iebildumus pret šo grozījumu stāšanos spēkā attiecībā uz šo dalībvalsti.

6. Ja iebildumus pret grozījumu stāšanos spēkā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram iesniedz viena trešā daļa dalībvalstu, tie nestājas spēkā.

7. Ja savus iebildumus iesniedz mazāk nekā viena trešā daļa dalībvalstu, grozījumi stājas spēkā attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas nav iesniegušas iebildumus.

8. Ja grozījumi ir stājušies spēkā saskaņā ar šā panta 5. un 7. punktu un dalībvalsts ir iesniegušas savus iebildumus pret šiem grozījumiem, tad attiecībā uz šo dalībvalsti tie stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā šī dalībvalsts ir informējusi Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par to, ka tā piekrīt grozījumiem. Iesniegtos iebildumus dalībvalsts var atsaukt jebkurā laikā, par to paziņojot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

9. Ja Ministru komiteja pieņem kādus grozījumus, dalībvalsts vai Eiropas Savienība var nepaust savu piekrišanu uzņemties Konvencijā noteiktās saistības, vienlaicīgi nepieņemot arī grozījumus.

18. pants. Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana un apstiprināšana

1. Šo konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis un citas valstis, kas ir Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstis un piekrīt to atzīt par saistošu:

a) parakstot to bez nosacījuma par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b) parakstot to ar nosacījumu par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu un pēc tam to ratificējot, pieņemot vai apstiprinot.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

19. pants. Stāšanās spēkā

1. Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši kopš dienas, kad trīs valstis, tostarp vismaz divas Eiropas Padomes dalībvalstis, ar parakstiem ir apliecinājušas savu piekrišanu atzīt konvenciju par saistošu saskaņā ar 18. panta noteikumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru citu parakstītājvalsti, kas piekrīt atzīt konvenciju par saistošu vēlāk, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā konvencija parakstīta vai deponēts ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instruments.

20. pants. Trešo valstu pievienošanās konvencijai

1. Kad šī konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru komiteja pēc apspriešanās ar dalībvalstīm var uzaicināt gan jebkuru valsti, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, gan Eiropas Savienību pievienoties šai konvencijai, pieņemot šo lēmumu ar Eiropas Padomes Statūtu 20. panta d) punktā paredzēto balsu vairākumu un ar to dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, kuras piedalās Ministru komitejā.

2. Attiecībā uz jebkuru valsti, kas pievienojas, vai Eiropas Savienību, ja tā pievienojas šai konvencijai, tā stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ir deponēts pievienošanās instruments.

21. pants. Teritoriālie nosacījumi

1. Jebkura dalībvalsts, parakstot šo konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var norādīt teritoriju vai teritorijas, uz kurām šī konvencija attiecas.

2. Jebkura dalībvalsts arī vēlāk, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju, var paplašināt šīs konvencijas piemērošanas jomu, tajā iekļaujot arī kādu citu teritoriju, ko norāda šajā deklarācijā. Attiecībā uz šādu teritoriju šī konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu deklarāciju.

3. Jebkuru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar iepriekšējiem diviem punktiem un kas attiecas uz jebkuru šajā deklarācijā minētu teritoriju, var atsaukt, nosūtot ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Deklarācijas atsaukums stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

22. pants. Atrunas

1. Jebkura dalībvalsts, parakstot konvenciju vai deponējot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, var deklarēt, ka konvencijas 2. panta 4. punkts nav piemērojams šīs valsts attiecībām ar vienu vai vairākām dalībvalstīm saistībā ar divpusējiem kopražojumiem. Turklāt tā var paturēt tiesības noteikt tādu maksimālo līdzdalības daļu, kas atšķiras no konvencijas 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās līdzdalības daļas. Citas atrunas nav pieļaujamas.

2. Jebkura dalībvalsts, kas ir izdarījusi atrunu saskaņā ar iepriekšējo punktu, var to pilnīgi vai daļēji atsaukt, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā dienā, kurā ģenerālsekretārs saņem šo paziņojumu.

23. pants. Denonsēšana

1. Jebkura dalībvalsts jebkurā laikā var denonsēt šo konvenciju, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši seši mēneši no dienas, kurā ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

24. pants. Paziņojumi

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī Eiropas Savienību un ikvienu valsti, kas ir pievienojusies šai konvencijai vai kas ir uzaicināta pievienoties šai konvencijai, par:

a) katru konvencijas parakstīšanu;

b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanu;

c) katru konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 19., 20. un 21. pantu;

d) katru atrunu un atrunas atsaukumu, kas izdarīts saskaņā ar 22. pantu;

e) katru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar 5. panta 5. punktu;

f) katru denonsēšanas paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar 23. pantu;

g) jebkuru citu darbību, paziņojumu vai iesniegumu saistībā ar šo konvenciju.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo konvenciju.

Konvencija sagatavota [2017. gada 30. janvārī] [Roterdamā] angļu un franču valodā; abi dokumenti ir vienlīdz autentiski un vienā eksemplārā, kuru deponē Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātas kopijas gan 18. panta 1. punktā minētajām valstīm, gan arī Eiropas Savienībai un jebkurai citai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties šai konvencijai.

 

1. pielikums. Pieteikšanās procedūra

Lai izmantotu konvencijas noteikumos paredzētās priekšrocības, kopproducentiem, kas pārstāv dalībvalstis, pietiekami laicīgi pirms galveno filmēšanas vai animācijas darbu sākšanas jāiesniedz pieteikums kopražojuma pagaidu statusa iegūšanai un tam jāpievieno turpmāk minētie dokumenti. Šie dokumenti jāiesniedz kompetentajām iestādēm pietiekamā skaitā, lai vismaz mēnesi pirms filmēšanas sākuma tos varētu iesniegt arī citu dalībvalstu iestādēm. Iesniedzamie dokumenti ir šādi:

- paziņojums par situāciju autortiesību jomā;

- sižeta izklāsts;

- katras kopražojumā iesaistītās valsts tehniskā un mākslinieciskā ieguldījuma provizorisks uzskaitījums;

- budžets un provizorisks finansēšanas plāns;

- provizorisks filmas uzņemšanas grafiks;

- kopproducentu starpā noslēgtais kopražojuma līgums vai saīsināta vienošanās ("nodomu līgums"). Šajā dokumentā jāiekļauj noteikumi par ienākumu vai teritoriju sadali starp kopproducentiem.

Galīgu kopražojuma statusu piešķir tad, kad filma ir pabeigta un valsts iestādes ir izskatījušas šādus dokumentus par gala produktu:

- pilnu īpašumtiesību vēsturi;

- galīgo scenāriju;

- katras kopražojumā iesaistītās valsts tehniskā un mākslinieciskā ieguldījuma galīgu uzskaitījumu;

- galīgo izmaksu pārskatu;

- galīgo finansēšanas plānu;

- kopproducentu starpā noslēgto kopražojuma līgumu. Šajā līgumā jābūt iekļautiem noteikumiem par ienākumu vai teritoriju sadali starp kopproducentiem.

Valsts iestādes var pieprasīt jebkurus citus dokumentus, kas nepieciešami, lai tās varētu izvērtēt pieteikumu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Ja iespējams, pieteikums un pārējie dokumenti ir jāsagatavo to kompetento iestāžu valodā, kurām šos dokumentus iesniedz.

Kompetentās valsts iestādes cita citai nosūta saņemtos pieteikumus un tiem pievienotos dokumentus. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras finansiālais ieguldījums ir vismazākais, nedod savu apstiprinājumu, kamēr nav saņemts atzinums no dalībvalsts, kuras finansiālais ieguldījums ir vislielākais.

 

II pielikums. Konvencijas prasībām atbilstoša kinematogrāfiskā darba definīcija

1. Spēlfilmai oficiālu kopražojuma statusu 3. panta c) apakšpunkta izpratnē piešķir tad, ja attiecībā uz elementiem, kuru izcelsme ir šīs konvencijas dalībvalstīs, tā atbilstoši turpmāk iekļautajai elementu tabulai saņem vismaz 16 punktus no kopā iespējamā 21 punkta.

2. Ņemot vērā kopražojuma īpatnības, kompetentās iestādes pēc savstarpējas apspriešanās var piešķirt kopražojuma statusu arī tādam darbam, kas ieguvis mazāk nekā parasti nepieciešamos 16 punktus.

Elementi, kuru izcelsme ir šīs konvencijas dalībvalstīs	Vērtēšanas punkti
Režisors	4
Scenārija autors	3
Komponists	1
Galvenā loma	3
Otrā plāna loma	2
Trešā plāna loma	1
Nodaļas vadītājs - galvenais operators	1
Nodaļas vadītājs - skaņu režisors	1
Nodaļas vadītājs - montāžas režisors	1
Nodaļas vadītājs - galvenais mākslinieks vai kostīmu mākslinieks	1
Studija vai filmēšanas vieta	1
Vizuālo efektu (VFX) vai datorgrafikas specefektu (CGI) vieta	1
Pēcapstrādes vieta	1
	_____
	21
NB!
Galveno, otrā un trešā plāna lomu nosaka atkarībā no nostrādāto dienu skaita.

3. Animācijas filmai oficiālu kopražojuma statusu 3. panta c) apakšpunkta izpratnē piešķir tad, ja tā atbilstoši turpmāk iekļautajai elementu tabulai saņem vismaz 15 punktus no kopā iespējamajiem 23 punktiem.

4. Ņemot vērā kopražojuma īpatnības, kompetentās iestādes pēc savstarpējas apspriešanās var piešķirt kopražojuma statusu arī tādam darbam, kas ieguvis mazāk nekā parasti nepieciešamos 15 punktus.

Elementi, kuru izcelsme ir šīs konvencijas dalībvalstīs	Vērtēšanas punkti
Koncepcija	1
Scenārijs	2
Tēlu izstrāde	2
Mūzikas komponēšana	1
Režija	2
Kadrējums	2
Galvenais mākslinieks	1
Fonu izstrāde	1
Situāciju zīmējumi (2D) vai situācijas un kameras uzstādījumi (3D)	2
75 % no animācijas veidošanas izmaksām šīs konvencijas dalībvalstīs	3
75 % no asistēšanas, fāzēšanas un krāsošanas
šīs konvencijas dalībvalstīs (2D)
vai	3
75 % no krāsošanas, gaismošanas, riginga, modelēšanas un tekstūras izstrādāšanas
šīs konvencijas dalībvalstīs (3D)
Kompozīcija vai filmēšana	1
Attēla montāža	1
Skaņas dizains	1
	_____
	23

5. Dokumentālajai filmai oficiālu kopražojuma statusu 3. panta c) apakšpunkta izpratnē piešķir tad, ja tā atbilstoši turpmāk iekļautajai elementu tabulai saņem vismaz 50 % no visiem piemērojamajiem punktiem.

6. Ņemot vērā kopražojuma īpatnības, kompetentās iestādes pēc savstarpējas apspriešanās var piešķirt kopražojuma statusu arī tādam darbam, kas ieguvis mazāk nekā parasti nepieciešamos 50 % no visiem punktiem.

Elementi, kuru izcelsme ir šīs konvencijas dalībvalstīs	Vērtēšanas punkti
Režisors	4
Scenārija autors	1
Operatori	2
Montāžas režisors	2
Izpētes veicējs	1
Komponists	1
Skaņas dizains	1
Filmēšanas vieta	1
Pēcapstrādes vieta	2
Vizuālo efektu (VFX) vai datorgrafikas specefektu (CGI) vieta	1
	____
	16