Neoficiāls tulkojums latviešu valodā

LATVIJAS REPUBLIKAS UN JAPĀNAS
KONVENCIJA
PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS ATTIECĪBĀ UZ IENĀKUMA NODOKĻIEM, ĻAUNPRĀTĪGAS IZVAIRĪŠANĀS NO NODOKĻU MAKSĀŠANAS UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU

Latvijas Republika un Japāna,

apliecinādamas vēlēšanos turpmāk attīstīt to ekonomiskās attiecības un stiprināt to sadarbību nodokļu jautājumos,

nolūkā noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, lai neradītu nodokļa neuzlikšanas vai nodokļa samazināšanas iespējas, izmantojot ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu (tai skaitā nodokļu konvenciju ar labvēlīgākiem noteikumiem izmantošanu (treaty-shopping) ar mērķi gūt šajā konvencijā paredzētos atvieglojumus, lai tos iegūtu trešo valstu rezidenti),

ir vienojušās par turpmāko:

1. PANTS
PERSONAS, UZ KURĀM ATTIECAS KONVENCIJA

1. Šī konvencija attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Šajā konvencijā ienākums, ko gūst saimnieciska vienība vai juridisks veidojums, kas tiek uzskatīts par pilnībā vai daļēji fiskāli caurskatāmu saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts nodokļu normatīvajiem aktiem vai kas gūts, izmantojot šādu vienību vai veidojumu, tiek uzskatīts par Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu, bet tikai tādā apmērā, cik šis ienākums tiek uzskatīts par šīs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumu šīs Līgumslēdzējas Valsts nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Nekādā gadījumā šīs daļas noteikumi nav interpretējami kā tādi, kas jebkādā veidā ierobežo Līgumslēdzējas Valsts tiesības uzlikt nodokļus šīs Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem. Šajā daļā, termins "fiskāli caurskatāms" nozīmē situācijas, kurās saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts nodokļu normatīvajiem aktiem saimnieciskas vienības vai juridiska veidojuma ienākumam vai tā daļai uzliek nodokli nevis saimnieciskās vienības vai juridiskā veidojuma līmenī, bet personu, kam ir līdzdalība šajā saimnieciskajā vienībā vai juridiskajā veidojumā, līmenī, it kā šo ienākumu vai tā daļu šīs personas būtu tieši guvušas laikā, kad šāds ienākums vai tā daļa ir saņemta neatkarīgi no tā, vai šī saimnieciskā vienība vai juridiskais veidojums ir vai nav izmaksājis šo ienākumu vai tā daļu šādām personām.

2. PANTS
NODOKĻI, UZ KURIEM ATTIECAS KONVENCIJA

1. Spēkā esošie nodokļi, uz kuriem attiecas šī konvencija:

a) Japānā:

(i) ienākuma nodoklis;

(ii) uzņēmumu nodoklis;

(iii) īpašs ienākuma nodoklis rekonstrukcijai;

(iv) vietējais uzņēmumu nodoklis; un

(v) vietējie iedzīvotāju nodokļi

(turpmāk tekstā "Japānas nodokļi"); un

b) Latvijā:

(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis; un

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk tekstā "Latvijas nodokļi").

2. Šī konvencija attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus, tiek ieviesti pēc Konvencijas parakstīšanas datuma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē viena otru par jebkuriem būtiskiem grozījumiem, kas veikti šo valstu nodokļu normatīvajos aktos.

3. PANTS
VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS

1. Šajā Konvencijā, ja vien no konteksta neizriet citādi:

a) termins "Japāna", lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē visu Japānas teritoriju, tai skaitā tās teritoriālo jūru, kurā ir spēkā normatīvie akti attiecībā uz Japānas nodokļiem, un visa zona aiz tās teritoriālās jūras, tai skaitā jūras un zemes dzīles, uz kurām Japānai ir suverēnas tiesības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kurās ir spēkā normatīvie akti attiecībā uz Japānas nodokļiem;

b) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt īstenotas Latvijas Republikas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur esošajiem dabas resursiem;

c) termini "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra Līgumslēdzēja Valsts", atkarībā no konteksta, nozīmē Latviju vai Japānu;

d) termins "persona" nozīmē fizisku personu, sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;

e) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas vajadzībām tiek uzskatīta par korporatīvu apvienību;

f) termins "uzņēmums" piemērojams jebkuras uzņēmējdarbības veikšanai;

g) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un "otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

h) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkuru pārvadājumu ar kuģi vai gaisa kuģi, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad kuģis vai gaisa kuģis tiek ekspluatēts vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts iekšienē;

i) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:

(i) Japānā, finanšu ministru vai tā pilnvaroto pārstāvi; un

(ii) Latvijā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto pārstāvi;

j) termins "valstspiederīgais" attiecībā uz Līgumslēdzēju Valsti nozīmē:

(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir šīs līgumslēdzējas valsts piederība; un

(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no šajā līgumslēdzējā valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

k) termins "uzņēmējdarbība" ietver profesionālu pakalpojumu un cita veida neatkarīga rakstura pakalpojumu sniegšanu; un

l) termins "pensiju fonds" nozīmē jebkuru personu, kas:

(i) izveidota saskaņā ar Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem;

(ii) tiek, galvenokārt, pārvaldīta, lai administrētu vai nodrošinātu pensijas, pensionēšanās pabalstus vai citu līdzīgu atlīdzību, vai gūtu ienākumu citu pensiju fondu labā; un

(iii) ir atbrīvota no nodokļiem šajā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz ienākumu, kas gūts no (ii) apakšpunktā minētajām darbībām.

2. Attiecībā uz šīs konvencijas piemērošanu, ko jebkurā laikā veic Līgumslēdzēja Valsts, visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem tajā laikā ir attiecīgās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos attiecībā uz nodokļiem, uz ko attiecas Konvencija, ja vien no konteksta nav izsecināms citādi, turklāt šīs Līgumslēdzējas Valsts attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos paredzētā nozīme prevalē pār citos šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos paredzēto nozīmi.

4. PANTS
REZIDENTS

1. Šajā konvencijā termins "Līgumslēdzējas Valsts rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, vadītāja vai galvenā biroja atrašanās vietu, vadības vietu vai jebkuru citu līdzīgu kritēriju, un ietver arī šo Līgumslēdzēju Valsti un jebkuru tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību, kā arī šīs Līgumslēdzējas Valsts pensiju fondu. Tomēr šis termins neietver tās personas, kurām šajā Līgumslēdzējā Valstī nodokļi tiek uzlikti tikai attiecībā uz to ienākumiem no šajā valstī esošajiem peļņas avotiem.

2. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:

a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama; ja tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama, ir abās Līgumslēdzējās Valstīs, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt Līgumslēdzēju Valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas tai ir pieejama, nevienā Līgumslēdzējā Valstī, šī persona tiek uzskatīta tikai par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kura ir tās ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme (uzturēšanās vieta) ir abās Līgumslēdzējās Valstīs vai nav nevienā no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, kuras valstspiederīgais ir šī persona;

d) ja šī persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu valstspiederīgais vai nav nevienas šīs valsts piederīgais, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas, savstarpēji vienojoties, noteikt Līgumslēdzēju Valsti, par kuras rezidentu tiks uzskatīta šī persona šīs konvencijas piemērošanas mērķiem, ņemot vērā tās vadītāja vai galvenā biroja atrašanās vietu, tās efektīvās vadības atrašanās vietu, vietu, kur tā reģistrēta vai citādi izveidota, un jebkurus citus atbilstošos faktus. Ja šāda vienošanās nepastāv, šī persona nav tiesīga saņemt nevienu šajā konvencijā paredzēto nodokļu atvieglojumu vai atbrīvojumu.

5. PANTS
PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA

1. Šajā konvencijā termins "pastāvīgā pārstāvniecība" nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kur uzņēmums pilnībā vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība", galvenokārt, ietver:

a) vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) biroju;

d) fabriku;

e) darbnīcu; un

f) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums vai celtniecības, vai instalācijas projekts ir uzskatāmi par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja tie notiek ilgāk par divpadsmit mēnešiem. Lai noteiktu, vai šīs daļas pirmajā teikumā minētais divpadsmit mēnešu periods ir pārsniegts, ja:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī vietā, kas uzskatāma par būvlaukumu vai celtniecības, vai instalācijas projektu, un šīs darbības tiek veiktas vienu vai vairākus laika periodus, kas kopumā pārsniedz 30 dienas, nepārsniedzot divpadsmit mēnešu laika periodu, un

b) saistītās darbības tiek veiktas tajā pašā būvlaukumā vai celtniecības, vai instalācijas projektā dažādos laika periodos, kur katrs pārsniedz 30 dienas, ko veic viens vai vairāki uzņēmumi, kas cieši saistīti ar pirmo minēto uzņēmumu,

šie dažādie laika periodi tiek pievienoti laika periodam, kurā pirmais minētais uzņēmums veicis uzņēmējdarbību šajā būvlaukumā vai celtniecības, vai instalācijas projektā.

4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem termins "pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:

a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādei;

b) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumu, kas paredzēti tikai uzglabāšanai, demonstrēšanai vai piegādei, uzturēšanu;

c) uzņēmumam piederošo preču vai izstrādājumu krājumu, kas paredzēti tikai pārstrādei, ko veic cits uzņēmums, uzturēšanu;

d) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai preču vai izstrādājumu iepirkšanai vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;

e) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai, lai veiktu uzņēmuma labā jebkuru darbību, kas nav uzskaitītas a) līdz d) punktos, ja šai darbībai ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs; vai

f) noteiktas uzņēmējdarbības vietas uzturēšanu, kas paredzēta tikai, lai veiktu a) līdz e) punktos minētās darbības jebkādā to kombinācijā, ja noteiktas uzņēmējdarbības vietas darbību kopumam, kas rodas no šīs kombinācijas, ir sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.

5. 4. daļa neattiecas uz noteiktu uzņēmējdarbības vietu, ko izmanto vai uztur uzņēmums, ja tas pats uzņēmums vai ar to cieši saistīts uzņēmums veic uzņēmējdarbību tajā pašā vai citā vietā vienā un tajā pašā Līgumslēdzējā Valstī un:

a) šī vai cita vieta ir uzskatāma par uzņēmuma vai ar to cieši saistīta uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī panta noteikumiem; vai

b) darbību kopumam, kas rodas no darbību kombinācijas, ko veic divi uzņēmumi tajā pašā vietā vai tas pats uzņēmums, vai ar to cieši saistīti uzņēmumi divās vietās, nav sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs,

ja uzņēmējdarbība, ko veic divi uzņēmumi tajā pašā vietā vai tas pats uzņēmums, vai cieši saistīti uzņēmumi divās vietās, ir uzskatāma par papildu funkcijām, kas ir daļa no vienotas saimnieciskas darbības.

6. Neatkarīgi no 1. un 2. daļas noteikumiem, bet saskaņā ar 7. daļas noteikumiem, ja persona Līgumslēdzējā Valstī rīkojas uzņēmuma vārdā un, to darot, pastāvīgi slēdz līgumus vai pastāvīgi tai ir galvenā loma līgumu noslēgšanā, kas tiek regulāri slēgti bez būtiskiem uzņēmuma veiktiem grozījumiem, un šie līgumi tiek slēgti:

a) uzņēmuma vārdā; vai

b) par īpašumtiesību pāreju vai par lietošanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz šī uzņēmuma īpašumā esošu mantu vai attiecībā uz mantu, kuras lietošanas tiesības ir šim uzņēmumam; vai

c) par pakalpojumu sniegšanu, ko veic šis uzņēmums,

tiek uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība šajā Līgumslēdzējā Valstī attiecībā uz jebkurām darbībām, ko šī persona veic uzņēmuma vārdā, ja vien šādas personas darbības neaprobežojas līdz 4. daļā minētajām darbībām, kas, ja tiek veiktas, izmantojot noteiktu uzņēmējdarbības vietu, nepadara šo noteikto uzņēmējdarbības vietu par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šīs daļas noteikumiem.

7. 6. daļu nepiemēro, ja persona, kas rīkojas Līgumslēdzējā Valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vārdā, veic uzņēmējdarbību pirmajā Līgumslēdzējā Valstī kā neatkarīgais aģents un rīkojas uzņēmuma vārdā savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros. Tomēr, ja persona rīkojas vienīgi vai gandrīz vienīgi viena vai vairāku uzņēmumu vārdā, ar kuriem tā ir cieši saistīta, šī persona netiek uzskatīta par neatkarīga statusa aģentu šīs daļas izpratnē attiecībā uz jebkuru šādu uzņēmumu.

8. Šī panta mērķiem persona ir cieši saistīta ar uzņēmumu, ja, pamatojoties uz visiem atbilstošajiem faktiem un apstākļiem, tā kontrolē uzņēmumu vai abus kontrolē tās pašas personas vai uzņēmumi. Jebkurā gadījumā personu uzskata par cieši saistītu ar uzņēmumu, ja personai tieši vai netieši ir vairāk nekā 50 procentu līdzdalības uzņēmumā (vai, uzņēmuma gadījumā, vairāk nekā 50 procentu kopējo balsstiesību un uzņēmuma akciju vērtības vai līdzdalības uzņēmuma pašu kapitālā) vai ja citai personai tieši vai netieši ir vairāk nekā 50 procentu līdzdalības (vai, uzņēmuma gadījumā, vairāk nekā 50 procentu kopējo balsstiesību un uzņēmuma akciju vērtības vai līdzdalības uzņēmuma pašu kapitālā) personā un uzņēmumā.

9. Fakts, ka sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai kuru kontrolē šāda sabiedrība, pats par sevi nenozīmē, ka kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā pārstāvniecība.

6. PANTS
IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA

1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no nekustamā īpašuma (tajā skaitā ienākumam no lauksaimniecības vai mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrajā līgumslēdzējā valstī.

2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins ietver īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, tajā skaitā mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību vispārīgie noteikumi, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz mainīgiem vai nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu iegulu, dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu vai tiesībām tos izmantot; kuģi un gaisa kuģi netiek uzskatīti par nekustamo īpašumu.

3. 1. daļas noteikumi tiek piemēroti ienākumam, kas gūts no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas jebkādā citā veidā.

4. 1. un 3. daļas noteikumi tiek piemēroti arī ienākumam no uzņēmuma nekustamā īpašuma.

7. PANTS
UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tai peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības vajadzībām Līgumslēdzējā Valstī, kurā tā atrodas, vai citur, tajā skaitā operatīvos un vispārējos administratīvos izdevumus.

4. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiek attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies preces vai izstrādājumus uzņēmuma, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, vajadzībām.

5. Lai piemērotu šī panta iepriekšējo daļu noteikumus, peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu un to pašu metodi, izņemot, ja ir labs un pietiekams iemesls rīkoties citādi.

6. Ja peļņā ir ietverti citos šīs konvencijas pantos atsevišķi aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmē šo citu pantu noteikumus.

8. PANTS
KUĢNIECĪBA UN GAISA TRANSPORTS

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Neatkarīgi no 2. panta noteikumiem, attiecībā uz kuģu vai gaisa kuģu izmantošanu starptautiskajā satiksmē, Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir atbrīvots, Latvijas uzņēmuma gadījumā, no Japānas uzņēmumu nodokļa un, Japānas uzņēmuma gadījumā, no jebkura Japānas uzņēmumu nodoklim līdzīga nodokļa, kas ieviests pēc šīs konvencijas parakstīšanas datuma Latvijā.

3. Šajā pantā uzņēmuma peļņa no kuģu vai gaisa kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē ietver:

a) peļņu no kuģu vai gaisa kuģu iznomāšanas, iznomājot tos bez apkalpes un apgādes; un

b) peļņu no konteineru (tai skaitā piekabju un saistīta konteineru pārvadāšanas aprīkojuma) izmantošanas, uzturēšanas vai iznomāšanas preču vai izstrādājumu pārvadāšanai,

ja šāda iznomāšana vai šāda izmantošana, uzturēšana vai iznomāšana notiek papildus kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskajā satiksmē, ko veic uzņēmums.

4. Šī panta iepriekšējo daļu noteikumi attiecas arī uz peļņu no piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās satiksmes transporta aģentūrā.

9. PANTS
SAISTĪTIE UZŅĒMUMI

1. Ja

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu kapitāla,

un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt nodokļus.

2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņā un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā Līgumslēdzējā Valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra Līgumslēdzēja Valsts veic atbilstošas korekcijas attiecībā uz nodokļa lielumu, kāds tiek uzlikts šai peļņai otrā valstī. Nosakot šīs korekcijas, ņem vērā citus šīs konvencijas noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu konsultācijas.

3. Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, Līgumslēdzēja Valsts neveic šīs Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņas korekciju šajā daļā minētajos gadījumos pēc desmit gadiem no taksācijas gada beigām, kurā peļņa, kas tiktu šādi koriģēta, būtu uzkrājusies šim uzņēmumam, ja nepastāvētu minētajā daļā norādītie apstākļi. Šīs daļas noteikumi netiek piemēroti krāpšanas vai tīša nokavējuma gadījumā.

10. PANTS
DIVIDENDES

1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Tomēr, dividendēm, ko izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus arī šajā Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodoklis nepārsniedz 10 procentus no dividenžu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2. daļas noteikumiem, dividendēm, ko izmaksā sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un kuru patiesais labuma guvējs ir persona, kas nav fiziska persona, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodokļus uzliek tikai šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. 2. un 3. daļas noteikumi neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no kuras izmaksā dividendes.

5. 3. daļas noteikumi netiek piemēroti gadījumā, ja dividendes izmaksā sabiedrība, kura ir tiesīga atskaitīt tās labuma guvējiem izmaksāto dividenžu summu, aprēķinot tās apliekamo ienākumu Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes.

6. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām tiesībām, uz ko, saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.

7. Noteikumus no 1. līdz 3. daļai nepiemēro, ja dividenžu patiesais labuma guvējs - Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

8. Ja sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra Līgumslēdzēja Valsts nedrīkst ne uzlikt nekādus nodokļus sabiedrības izmaksātajām dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību šajā otrajā līgumslēdzējā valstī, ne arī uzlikt nodokli sabiedrības nesadalītajai peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no šajā otrajā līgumslēdzējā valstī gūtās peļņas vai ienākuma.

11. PANTS
PROCENTI

1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrajā valstī.

2. Tomēr, procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī, var arī uzlikt nodokļus saskaņā ar šīs līgumslēdzējas valsts normatīvajiem aktiem, bet, ja procentu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nepārsniedz 10 procentus no procentu kopapjoma.

3. Neatkarīgi no 2. daļas noteikumiem, procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kuru patiesais labuma guvējs ir persona, kas nav fiziska persona, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, r uzliek nodokļus tikai šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. 3. daļas noteikumi netiek piemēroti procentiem, kas tiek aprēķināti, pamatojoties uz parādnieka vai saistītās personas ieņēmumiem, tirdzniecību, ienākumu, peļņu vai citu naudas plūsmu, parādnieka vai saistītās personas jebkuras mantas vērtības izmaiņām, vai jebkurām dividendēm, personālsabiedrības maksājumiem dalībniekiem vai līdzīgiem maksājumiem, ko veicis parādnieks vai saistītā persona.

5. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm, kā arī citu ienākumu, uz kuru attiecas tāds pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no aizdevuma, kas veikts saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, kurā rodas procenti. Tomēr, šī panta mērķiem par procentiem netiek uzskatīts 10. pantā aplūkotais ienākums un soda naudas par nokavētiem maksājumiem.

6. Noteikumi no 1. līdz 3. daļai netiek piemēroti, ja procentu patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā procenti rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un parāda prasības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

7. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiek uzskatīts, ka procenti rodas šajā Līgumslēdzējā Valstī. Tomēr, ja persona, kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek maksāti procenti, un ja šos procentus maksā pastāvīgā pārstāvniecība, tiek uzskatīts, ka šie procenti rodas tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība.

8. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu maksātāju un procentu patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda prasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šīs konvencijas pārējos noteikumus.

12. PANTS
AUTORATLĪDZĪBA

1. Autoratlīdzībai, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un kuras patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, uzliek nodokļus tikai šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā atlīdzību par jebkura literāra, mākslas vai zinātniska darba, tajā skaitā kinofilmu vai jebkura patenta, preču zīmes, dizaina vai parauga, plāna vai slepenas formulas vai procesa izmantošanu vai tiesībām izmantot, vai par informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko pieredzi.

3. 1. daļas noteikumi netiek piemēroti, ja autoratlīdzības patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autoratlīdzība, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

4. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, autoratlīdzības summa, kas attiecas uz izmantošanu, tiesībām vai informāciju, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo summu, tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā šīs konvencijas pārējos noteikumus.

13. PANTS
NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANA

1. Ienākumam vai kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot 6. pantā minēto otrā Līgumslēdzējā Valstī esošo nekustamo īpašumu, var uzlikt nodokļus šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot jebkādu īpašumu, kas nav 6. pantā minētais nekustamais īpašums, kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā Valstī, tajā skaitā kapitāla pieaugumam no šādas pastāvīgās pārstāvniecības atsavināšanas (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu), var uzlikt nodokļus šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums gūst, atsavinot šī uzņēmuma starptautiskajā satiksmē izmantotos kuģus vai gaisa kuģus, vai jebkādu šādu kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācijai piederīgu īpašumu, kas nav 6. pantā minētais nekustamais īpašums, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst, atsavinot sabiedrības akcijas vai pielīdzināmu līdzdalību, tādu kā līdzdalību personālsabiedrībā vai trastā, var uzlikt nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja jebkurā brīdī 365 dienu periodā pirms atsavināšanas šīs akcijas vai pielīdzināmā līdzdalība vismaz 50 procentus no savas vērtības tieši vai netieši iegūst no 6. pantā minētā šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī esošā nekustamā īpašuma, ja vien akcijas vai salīdzināmā līdzdalība netiek tirgota atzītā fondu biržā, kas noteikta 22. panta 7. daļas b) punktā, un šim rezidentam un personām, kas saistītas ar šo rezidentu, kopumā pieder 5 procenti vai mazāk no šīs kategorijas akcijām vai pielīdzināmās līdzdalības.

5. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas, kas nav 1., 2., 3. un 4. daļā minētais īpašums, tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

14. PANTS
IENĀKUMS PAR ALGOTU DARBU

1. Saskaņā ar 15., 17. un 18. panta noteikumiem darba algai, samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt nodokļus šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī, ja:

a) atlīdzības saņēmējs atrodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu vai laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā taksācijas gadā, un

b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un

c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība, kas darba devējam ir otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem, atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, kas tiek veikts uz kuģa vai gaisa kuģa, ko starptautiskajā satiksmē izmanto Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, var uzlikt nodokļus šajā Līgumslēdzējā Valstī.

15. PANTS
DIREKTORU ATALGOJUMS

Direktoru atalgojumam un citiem līdzīgiem maksājumiem, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā otrajā valstī.

16. PANTS
IZPILDĪTĀJMĀKSLINIEKI UN SPORTISTI

1. Neatkarīgi no 14. panta noteikumiem ienākumam, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai mūziķis, vai arī kā sportists par šī rezidenta individuālo darbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrajā valstī.

2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību savā statusā tiek izmaksāta uzkrājas nevis pašam izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šādam ienākumam, neatkarīgi no 14. panta noteikumiem, var uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

17. PANTS
PENSIJAS

Saskaņā ar 18. panta 2. daļas noteikumiem pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, kuras patiesais labuma guvējs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.

18. PANTS
VALSTS DIENESTS

1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība par šai Līgumslēdzējai Valstij vai politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai sniegtajiem pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

b) Tomēr šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī un šī fiziskā persona ir šīs Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kas:

(i) ir šīs otras Līgumslēdzējas Valsts valstspiederīgais; vai

(ii) nav kļuvis par šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu tikai, lai sniegtu šos pakalpojumus.

2. a) Neatkarīgi no 1. daļas noteikumiem, pensijām vai citai līdzīgai atlīdzībai, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība, vai kas tiek izmaksāta no fondiem, kurus tās ir izveidojušas vai kuros tās veikušas iemaksas, par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi šai Līgumslēdzējai Valstij vai politiski administratīvajai vienībai vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

b) Tomēr šādām pensijām vai citai līdzīgai atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja fiziskā persona ir šīs otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un valstspiederīgais.

3. 14., 15., 16. un 17. panta noteikumus piemēro darba algai, samaksai, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko izmaksā par pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības vai pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.

19. PANTS
STUDENTI

Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kurš ir vai tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī atrodas vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā Līgumslēdzējā Valstī netiek uzlikti nodokļi, ja šādi maksājumi ir no avotiem, kas neatrodas šajā Līgumslēdzējā Valstī. Šajā pantā paredzētais atbrīvojums attiecas uz mācekli vai stažieri tikai laika posmā, kas nepārsniedz vienu gadu no datuma, kurā viņš pirmo reizi sāk savu stažēšanos šajā Līgumslēdzējā Valstī.

20. PANTS
"KLUSĀ" PERSONĀLSABIEDRĪBA

Neatkarīgi no jebkuriem citiem šīs konvencijas noteikumiem, jebkuram ienākumam vai kapitāla pieaugumam, ko saņem "klusais" partneris attiecībā uz "klusās" personālsabiedrības (Japānas gadījumā, Tokumei Kumiai) līgumu vai citu līdzīgu līgumu, var uzlikt nodokļus Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas šis ienākums vai kapitāla pieaugums, un saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.

21. PANTS
CITS IENĀKUMS

1. Ienākumu veidiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kuri nav atrunāti šīs konvencijas iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. 1. daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, kas nav ienākums no 6. panta 2. daļā minētā nekustamā īpašuma, ja šī ienākuma patiesais labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību. Šajā gadījumā piemēro 7. panta noteikumus.

3. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp 1. daļā minēto rezidentu un maksātāju vai starp viņiem abiem un kādu citu personu, 1. daļā minētā ienākuma summa pārsniedz summu, par kādu viņi būtu varējuši vienoties, ja starp viņiem nebūtu šādu attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pienācīgi ņemot vērā šīs konvencijas pārējos noteikumus.

22. PANTS
TIESĪBAS UZ ATVIEGLOJUMIEM

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir tiesīgs saņemt 10. panta 3. daļas, 11. panta 3. daļas vai 12. panta 1. daļas noteikumos paredzētos atvieglojumus, ja šis rezidents ir kvalificēta persona, kā noteikts 2. daļā.

2. Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir kvalificēta persona tikai, ja šis rezidents ir vai nu:

a) fiziska persona;

b) šīs Līgumslēdzējas Valsts valdība, jebkura tās politiski administratīvā vienība vai pašvaldība vai tās centrālā banka;

c) sabiedrība, ja tās galvenās kategorijas akcijas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākās atzītās fondu biržās;

d) pensiju fonds, ar nosacījumu, ka, sākot ar taksācijas gada sākumu, par kuru pieprasīts atvieglojums, vismaz 50 procenti tā labuma guvēju, locekļu vai dalībnieku ir fiziskas personas, kas ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts rezidenti;

e) persona, kas nodibināta saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un kura darbojas vienīgi reliģiskiem, labdarības, izglītības, zinātniskiem, mākslas, kultūras vai sabiedriskiem mērķiem, tikai, ja visu vai daļu tās ienākuma var atbrīvot no nodokļu uzlikšanas saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem; vai

f) persona, kas nav fiziska persona, ja vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem, kas, saskaņā ar a), b), c), d) vai e) punktu, ir kvalificētas personas, tieši vai netieši pieder vismaz 50 procenti balsstiesību vai cita līdzdalība šajā personā.

3. Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir tiesīgs saņemt 10. panta 3. daļas, 11. panta 3. daļas vai 12. panta 1. daļas noteikumos paredzētos atvieglojumus par ienākumu veidu, kas minēts atbilstošajā daļā, ja:

a) pensiju fonda gadījumā, sākot ar taksācijas gada sākumu, par kuru pieprasīts atvieglojums, vismaz 75 procenti tā labuma guvēju, locekļu vai dalībnieku ir fiziskas personas, kas ir līdzvērtīgi labuma guvēji; vai

b) visos citos gadījumos, personām, kas ir līdzvērtīgi labuma guvēji, tieši vai netieši pieder vismaz 75 procenti šī rezidenta balsstiesību vai cita līdzdalība tajā.

4. 2. daļas f) punkta un 3. daļas b) punkta noteikumu piemērošanai, tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts rezidents atbilst šajos punktos minētajiem nosacījumiem tikai, ja šāds rezidents atbilst šiem nosacījumiem divpadsmit mēnešu periodā, ieskaitot maksājumu datumu (dividenžu gadījumā, datumu, kurā tiek noteiktas tiesības saņemt dividendes).

5. a) Līgumslēdzējas Valsts rezidents ir tiesīgs saņemt 10. panta 3. daļas, 11. panta 3. daļas vai 12. panta 1. daļas noteikumos paredzētos atvieglojumus par ienākumu veidu, kas minēts atbilstošajā daļā, ja:

(i) rezidents veic uzņēmējdarbību šajā Līgumslēdzējā Valstī (kas nav ieguldījumu veikšanas vai pārvaldības darījumi rezidenta paša labā, ja vien darījumus banku, apdrošināšanas vai vērtspapīru nozarē neveic banka, apdrošināšanas sabiedrība vai vērtspapīru tirgotājs); un

(ii) ienākuma veids tiek gūts saistībā ar šiem darījumiem vai tam ir gadījuma raksturs.

b) Ja Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst ienākuma veidu no uzņēmējdarbības, ko šis rezidents veic otrajā Līgumslēdzējā Valstī vai gūst ienākuma veidu, kas rodas otrajā Līgumslēdzējā Valstī no personas, kam ar rezidentu ir 9. panta 1. daļas a) vai b) punktos minētās attiecības, šīs daļas a) punktā minētie nosacījumi tiek uzskatīti par izpildītiem attiecībā uz šādu ienākuma posteni tikai, ja pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī veiktā uzņēmējdarbība ir būtiska attiecībā pret otrajā Līgumslēdzējā Valstī veikto uzņēmējdarbību. To, vai šāda uzņēmējdarbība ir būtiska šīs daļas mērķiem, nosaka, pamatojoties uz visiem faktiem un apstākļiem.

c) Nosakot, vai persona veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzējā Valstī saskaņā ar a) punktu, tiek uzskatīts, ka uzņēmējdarbību, ko veic personālsabiedrība, kurā šī persona ir partneris, vai uzņēmējdarbību, ko veic ar šādu personu saistītas personas, veic šī persona. Persona ir saistīta ar citu personu, ja tai tieši vai netieši ir vismaz 50 procenti līdzdalības otrā personā (vai, sabiedrības gadījumā, vismaz 50 procenti balsstiesību sabiedrībā) vai trešajai personai tieši vai netieši ir vismaz 50 procenti līdzdalības (vai, sabiedrības gadījumā, vismaz 50 procenti balsstiesību sabiedrībā) katrā personā. Jebkurā gadījumā persona tiek uzskatīta par saistītu ar citu personu, ja, pamatojoties uz visiem faktiem un apstākļiem, viena kontrolē otru vai abas kontrolē viena un tā pati persona vai personas.

6. Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kas nav ne kvalificēta persona, ne arī ir tiesīga saņemt, saskaņā ar 3. vai 5. daļu, atvieglojumu, ko paredz 10. panta 3. daļas, 11. panta 3. daļas vai 12. panta 1. daļas noteikumi, tomēr ir tiesīga saņemt šādu atvieglojumu, ja Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde, kurai pieprasīts atvieglojums, konstatē, ka šāda rezidenta nodibināšanas, iegādes vai uzturēšanas, un tā darījumu veikšanas galvenais mērķis nav bijis šāda atvieglojuma saņemšana.

7. Šajā pantā:

a) termins "galvenās kategorijas akcijas" nozīmē sabiedrības akciju kategoriju vai kategorijas, kas pārstāv sabiedrības balsu vairākumu;

b) termins "atzīta fondu birža" nozīmē:

(i) jebkuru fondu biržu, kas nodibināta saskaņā ar Japānas Finanšu instrumentu un biržu likumu (1948. gada likums nr. 25);

(ii) jebkuru regulētu tirgu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (ar grozījumiem) vai jebkuru secīgu direktīvu;

(iii) Honkongas biržas un klīringu, NASDAQ sistēmu, Ņujorkas fondu biržu, Singapūras biržu, SIX Šveices biržu un Taivānas fondu biržu; un

(iv) jebkuru citu fondu biržu, kuru Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes piekrīt atzīt šī panta mērķiem;

c) termins "līdzvērtīgs labums guvējs" nozīmē jebkuru personu, kas būtu tiesīga uz atvieglojumu attiecībā uz ienākumu, par kuru Līgumslēdzējai Valstij tiek pieprasīts šīs konvencijas atvieglojums, ko šī Līgumslēdzēja Valsts piešķir saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, šo konvenciju vai jebkuru citu starptautisku dokumentu, ja šāds atvieglojums ir līdzvērtīgs atvieglojumam, kas ir piešķirams šim ienākumam saskaņā ar Konvenciju.

8. Neatkarīgi no citiem šīs konvencijas noteikumiem, Konvencijā paredzētais atvieglojums attiecībā uz ienākumu netiek piešķirts, ja, ņemot vērā visus atbilstošos faktus un apstākļus, ir pamatots secinājums, ka atvieglojuma saņemšana bija viens no jebkuras vienošanās vai darījuma mērķiem, kā rezultātā tieši vai netieši tika saņemts šis atvieglojums, ja vien netiek konstatēts, ka atvieglojuma piešķiršana šādos apstākļos būtu saskaņā ar atbilstošo Konvencijas noteikumu objektu un mērķi.

23. PANTS
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA

1. Saskaņā ar Japānas normatīvo aktu noteikumiem attiecībā uz atļauju samazināt Japānas nodokli par jebkurā citā valstī, nevis Japānā, maksājamo nodokli, ja Japānas rezidents gūst ienākumu Latvijā, kam var uzlikt nodokļus Latvijā saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem, šim rezidentam uzlikto Japānas nodokli atļauj samazināt par Latvijas nodokļa summu attiecībā uz šo ienākumu. Samazinājuma summa tomēr nepārsniedz Japānas nodokļa summu, kas piemērojama šim ienākumam.

2. Ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem var uzlikt nodokļus Japānā, ja vien Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos netiek paredzēti labvēlīgāki noteikumi, kas piemērojami rezidentam, Latvija atļauj samazināt šī rezidenta Latvijas nodokli par summu, kas ir vienāda ar samaksāto Japānas nodokli. Šis samazinājums tomēr nepārsniedz tādu Latvijas nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas un kas ir attiecināma uz ienākumu, kam var uzlikt nodokļus Japānā.

24. PANTS
DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA

1. Uz Līgumslēdzējas Valsts valstspiederīgajiem otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta jebkura nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas jebkuras prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs otras Līgumslēdzējas Valsts piederīgajiem. Šīs daļas noteikums neatkarīgi no 1. panta noteikumiem attiecas arī uz personām, kuras nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.

2. Uz bezvalstniekiem, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, otrā Līgumslēdzējā Valstī netiek attiecināta nekāda nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas jebkādas prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt attiecinātas uz šīs otras Līgumslēdzējas Valsts piederīgajiem.

3. Nodokļu uzlikšana Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgajai pārstāvniecībai otrā Līgumslēdzējā Valstī nevar būt nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumiem, kas veic tādu pašu darbību. Šīs daļas noteikumi nav interpretējami kā tādi, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkurus personiskos atvieglojumus, atbrīvojumus un samazinājumus nodokļu uzlikšanas mērķiem, ko tā piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9 .panta 1. daļas, 11. panta 8. daļas, 12. panta 4. daļas vai 21. panta 3. daļas noteikumi, procenti, autoratlīdzība un citi maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem, it kā tie būtu izmaksāti pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnībā vai daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji, tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā Līgumslēdzējā Valstī nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar to saistītām prasībām, kādām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas par tām.

6. Šī panta noteikumi, neatkarīgi no 2. panta noteikumiem, attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvo vienību, vai pašvaldību vārdā.

25. PANTS
SAVSTARPĒJĀS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai var izraisīt nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, šī persona var, neatkarīgi no šo Līgumslēdzēju Valstu nacionālajos normatīvajos aktos paredzētajiem tiesiskajiem līdzekļiem, iesniegt sūdzību izskatīšanai vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei. Sūdzība jāiesniedz izskatīšanai triju gadu laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šīs konvencijas noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.

2. Ja kompetentā iestāde sūdzību uzskata par pamatotu un pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas savstarpēji vienoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai novērstu šīs konvencijas noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkura šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzējas Valsts nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes cenšas savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai novērst šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo konvenciju. Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu šajā konvencijā neparedzētos gadījumos.

4. Lai panāktu vienošanos šī panta iepriekšējās daļās minētajos jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var sazināties tieši viena ar otru vai arī izmantot apvienotu komisiju, kas sastāv no tām vai to pārstāvjiem.

5. Ja

a) persona saskaņā ar 1. daļas noteikumiem Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei ir iesniegusi sūdzību, pamatojot, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība attiecībā uz šo personu ir izraisījusi nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šīs konvencijas noteikumiem, un

b) kompetentās iestādes divu gadu laikā kopš sūdzības iesniegšanas otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei nevar atrisināt radušos situāciju atbilstoši 2.daļas noteiktumiem,

jebkuru neatrisināto sūdzības jautājumu, pēc personas pieprasījuma, iesniedz izskatīšanai arbitrāžā. Tomēr, ja par šo jautājumu vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts tiesa vai administratīvais tribunāls jau ir pieņēmis lēmumu, šo jautājumu izskatīšanai arbitrāžā neiesniedz. Izņemot, ja lietā tieši iesaistītā persona neakceptē savstarpējo vienošanos ar kuru tiek ieviests arbitrāžas lēmums, šis lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām Valstīm un tas ir jāpiemēro neatkarīgi no jebkādiem termiņiem, kādi noteikti šo Līgumslēdzēju Valstu iekšējos normatīvajos aktos. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji vienojoties nosaka šīs daļas piemērošanas veidu.

26. PANTS
INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes veic tādas informācijas apmaiņu, kas ir paredzami svarīga šīs Konvencijas noteikumu piemērošanai vai nacionālo normatīvo aktu administrēšanai vai izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar Konvenciju. Konvencijas 1. un 2.pants neierobežo informācijas apmaiņu.

2. Jebkura informācija, ko, saskaņā ar 1. daļā noteikto, saņem Līgumslēdzēja Valsts, tiek uzskatīta par tikpat slepenu kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (tajā skaitā tiesām un administratīvajām iestādēm), kas ir iesaistītas 1. daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā, piespiedu līdzekļu lietošanā vai lietu iztiesāšanā, vai apelāciju izskatīšanā, vai iepriekšminētā pārraudzību. Šīs personas vai iestādes šo informāciju izmanto vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tās var izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos. Neatkarīgi no iepriekš minētā, informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, var tikt izmantota citiem nolūkiem, ja šāda informācija var tikt izmantota šādiem citiem nolūkiem saskaņā ar abu Līgumslēdzēju Valstu normatīvajiem aktiem un informācijas sniedzējas Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde atļauj šādu izmantošanu.

3. Nekādā gadījumā 1. un 2. daļas noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti piemērojamo administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai darījuma procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību;

d) saņemt vai sniegt informāciju, kas atklātu konfidenciālu saziņu starp klientu un pārstāvi, advokātu vai citu atzītu juridisko pārstāvi, ja šāda saziņa tiek veikta:

(i) juridiskās konsultācijas saņemšanas mērķiem; vai

(ii) izmantošanas mērķiem pastāvošajās vai paredzētajās tiesvedībās.

4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto tās informācijas apkopošanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto informāciju, pat ja tiek uzskatīts, ka pieprasītā informācija šai otrajai Līgumslēdzējai Valstij nebūtu nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā minēto pienākumu attiecas 3. daļas ierobežojumi, bet nekādā gadījumā šie ierobežojumi nav interpretējami tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.

5. Nekādā gadījumā 3. daļas noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka, cita finanšu institūcija, pārstāvis vai persona, kura darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas saistīts ar īpašumtiesībām otrā personā.

27. PANTS
PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANĀ

1. Līgumslēdzējas Valstis sniedz palīdzību viena otrai ieņēmumu prasījumu iekasēšanā. 1. un 2. pants neierobežo šīs palīdzības sniegšanu. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var, savstarpēji vienojoties, izšķirt jautājumu par šī panta piemērošanas veidu.

2. Šajā pantā termins "ieņēmumu prasījums" nozīmē šādu nodokļu nenomaksāto summu, ciktāl no tā izrietošā nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo Konvenciju vai jebkuru citu instrumentu (vienošanos), kura puses ir Līgumslēdzējas Valstis, kā arī ar šo summu saistītos procentus, administratīvos sodus un iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumu izmaksas:

a) Japānā:

(i) 2. panta 1. daļas a) punkta (i) līdz (iv) apakšpunktos minētie nodokļi;

(ii) īpašs uzņēmumu nodoklis rekonstrukcijai;

(iii) patēriņa nodoklis;

(iv) vietējais patēriņa nodoklis;

(v) mantojuma nodoklis; un

(vi) dāvinājuma nodoklis;

b) Latvijā:

(i) 2. panta 1. daļas b) punktā minētie nodokļi;

(ii) pievienotās vērtības nodoklis; un

(iii) nekustamā īpašuma nodoklis;

c) jebkurš cits nodoklis, par kuru laiku pa laikam var vienoties Līgumslēdzēju Valstu valdības, apmainoties ar diplomātiskām notām;

d) jebkuri identiski vai pēc būtības līdzīgi nodokļi, kuri tiek uzlikti pēc šīs konvencijas parakstīšanas datuma papildus a), b) vai c) punktā noteiktajiem nodokļiem vai aizstājot tos.

3. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir izpildāms saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, un to nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā nevar aizkavēt tā iekasēšanu saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, pēc šīs Līgumslēdzējas Valsts pieprasījuma, šo ieņēmumu prasījumu pieņem otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde iekasēšanas mērķiem. Šo ieņēmumu prasījumu iekasē šī otra Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar tās normatīvo aktu noteikumiem, kas piemērojami tās savu nodokļu piedziņai un iekasēšanai, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums, kas atbilstu nosacījumiem, kas atļauj šai otrai Līgumslēdzējai Valstij veikt pieprasījumu saskaņā ar šo daļu.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījums ir prasījums, par kuru šī Līgumslēdzēja Valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu to iekasēšanu, pēc šīs Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieprasījuma, otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde pieņem šo ieņēmumu prasījumu, lai veiktu līdzekļu saglabāšanas pasākumus. Šī otra Līgumslēdzēja Valsts veic līdzekļu saglabāšanas pasākumus par šo ieņēmumu prasījumu saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, it kā ieņēmumu prasījums būtu šīs otras Līgumslēdzējas Valsts prasījums, pat ja šo pasākumu piemērošanas laikā ieņēmumu prasījums nav izpildāms pirmajā Līgumslēdzējā Valstī vai to nav nomaksājusi persona, kam ir tiesības aizkavēt tā iekasēšanu.

5. Neatkarīgi no 3. un 4. daļas noteikumiem, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā Līgumslēdzējā Valstī netiek piemēroti termiņi, kā arī netiek piešķirta nekāda ieņēmumu prasījumam piemērojama prioritāte saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā tā būtību kā tādu. Papildus, Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtajam ieņēmumu prasījumam atbilstoši 3. un 4. daļai šajā Līgumslēdzējā Valstī nav piemērojamas nekādas prioritātes kādas šim ieņēmumu prasījumam piemērojamas saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.

6. Līgumslēdzējas Valsts veiktajām darbībām šīs Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes pieņemtā ieņēmumu prasījuma iekasēšanā atbilstoši 3. un 4. daļai, kuru rezultātā, ja tās veiktu otra Līgumslēdzēja Valsts, tiktu apturēti vai pārtraukti ieņēmumu prasījumam piemērojamie termiņi saskaņā ar šīs otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ir tāda pati ietekme saskaņā ar šīs otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem. Pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde informē otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi par šādu darbību veikšanu.

7. Lieta par Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījuma pastāvēšanu, spēkā esamību vai summu netiek ierosināta otras Līgumslēdzējas Valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs.

8. Ja jebkurā laikā pēc Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes veiktā pieprasījuma saskaņā ar 3. un 4. daļu un pirms otra Līgumslēdzēja Valsts ir iekasējusi un pārskaitījusi atbilstošo ieņēmumu prasījuma summu pirmajai Līgumslēdzējai Valstij, atbilstošais ieņēmumu prasījums vairāk nav uzskatāms par:

a) pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 3. daļā minēto pieprasījumu, kas ir izpildāms saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un ko nav nomaksājusi persona, kas tajā laikā, saskaņā ar šīs Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, nevar aizkavēt tā iekasēšanu vai

b) pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts ieņēmumu prasījumu saskaņā ar 4. daļā minēto pieprasījumu, par kuru šī Līgumslēdzēja Valsts var, saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, veikt līdzekļu saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu tā iekasēšanu

pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde nekavējoties paziņo otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei par šo faktu un, pēc otrās Līgumslēdzējas Valsts kompetentās iestādes izvēles, pirmās minētās Līgumslēdzējas Valsts kompetentā iestāde vai nu pārtrauc uz laiku vai atsauc savu pieprasījumu.

9. Nekādā gadījumā šī panta noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij pienākumu:

a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un administratīvajai praksei;

b) veikt pasākumus, kas būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību;

c) sniegt palīdzību, ja otra Līgumslēdzēja Valsts nav attiecīgi veikusi visus iespējamos iekasēšanas vai līdzekļu saglabāšanas pasākumus, kas pieejami saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai administratīvo praksi;

d) sniegt palīdzību gadījumos, ja šīs Līgumslēdzējas Valsts administratīvais slogs ir acīmredzami nesamērīgs ar labumu, ko gūtu otra Līgumslēdzēja Valsts.

28. PANTS
DIPLOMĀTISKO MISIJU UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU PERSONĀLS

Šīs konvencijas noteikumi neietekmē diplomātisko misiju vai konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.

29. PANTS
VIRSRAKSTI

Šīs konvencijas pantu virsraksti ir ievietoti tikai ērtības labad un neietekmē Konvencijas interpretāciju.

30. PANTS
STĀŠANĀS SPĒKĀ

1. Šī konvencija tiek apstiprināta saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts tiesiskajām procedūrām un stājas spēkā diplomātisko notu, kurās norādīts šāds apstiprinājums, apmaiņas datumā.

2. Šī konvencija ir spēkā:

a) Japānā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko uzliek, pamatojoties uz taksācijas gadu - sākot ar nodokļiem par jebkuriem taksācijas gadiem, kas sākas 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Konvencija stājas spēkā; un

(ii) attiecībā uz nodokļiem, ko neuzliek, pamatojoties uz taksācijas gadu - sākot ar nodokļiem, kas uzlikti 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Konvencija stājas spēkā; un

b) Latvijā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī - sākot ar ienākumu, kas gūts 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Konvencija stājas spēkā; un

(ii) attiecībā uz pārējiem nodokļiem - sākot ar nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas 1. janvārī vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā Konvencija stājas spēkā.

3. Neatkarīgi no 2. daļas noteikumiem, 26. un 27. panta noteikumi ir spēkā no šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma, neņemot vērā datumu, kurā uzlikti nodokļi, vai taksācijas gadu, uz kuru attiecas nodokļi.

31. PANTS
DARBĪBAS IZBEIGŠANA

Šī konvencija ir spēkā, līdz Līgumslēdzēja Valsts tās darbību neizbeidz. Ikviena Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt Konvencijas darbību, iesniedzot paziņojumu par izbeigšanu pa diplomātiskiem kanāliem otrajai Līgumslēdzējai Valstij vismaz sešus mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām, kas sākas pēc piecu gadu termiņa beigām no Konvencijas spēkā stāšanās datuma. Šajā gadījumā Konvencija zaudē spēku:

a) Japānā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko uzliek, pamatojoties uz taksācijas gadu - sākot ar nodokļiem, kas uzlikti 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums; un

(ii) attiecībā uz nodokļiem, ko neuzliek, pamatojoties uz taksācijas gadu - sākot ar nodokļiem, kas uzlikti 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums; un

b) Latvijā:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī - sākot ar ienākumu, kas gūts 1. janvārī vai pēc tā kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums; un

(ii) attiecībā uz pārējiem nodokļiem - sākot ar nodokļiem, kas maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums.

TO APLIECINOT, būdami attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti, šo konvenciju ir parakstījuši.

Parakstīts Tokijā divos eksemplāros 2017. gada 18. janvārī angļu valodā.
 

Latvijas Republikas vārdā: Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministre

Japānas vārdā: Motome Takisawa Ārlietu parlamentārais viceministrs

 

PROTOKOLS

Parakstot Latvijas Republikas un Japānas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk - "Konvencija"), Latvijas Republika un Japāna vienojas par šādiem noteikumiem, kas ir Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

1. Attiecībā uz Konvencijas 7. pantu:

a) Konvencijas 7.panta 1. līdz 6. daļa tiek izslēgta un aizstāta ar šādiem noteikumiem datumā, par kuru Līgumslēdzēju Valstu valdības vienojušās, apmainoties ar diplomātiskām notām:

"1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, peļņai, kas saskaņā ar 2. daļas noteikumiem attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, var uzlikt nodokļus šajā otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

2. Šī panta un 23. panta mērķiem 1. daļā minētā peļņa, kas katrā Līgumslēdzējā Valstī ir attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, ir peļņa, ko tā varētu gūt īpaši darījumos ar citām uzņēmuma struktūrvienībām, ja tā būtu atsevišķs un neatkarīgs uzņēmums, kas veic tādas pašas vai līdzīgas darbības saskaņā ar tādiem pašiem vai līdzīgiem nosacījumiem, ņemot vērā uzņēmuma veiktās darbības, izmantotos aktīvus un pārņemtos riskus, izmantojot tā pastāvīgo pārstāvniecību vai citas struktūrvienības.

3. Ja saskaņā ar 2. daļu Līgumslēdzēja Valsts koriģē peļņu, kas attiecināma uz vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību un attiecīgi uzliek nodokļus uzņēmuma peļņai, kurai uzlikti nodokļi otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otrā Līgumslēdzēja Valsts, tik lielā mērā, cik nepieciešams novērst nodokļu dubulto uzlikšanu šai peļņai, veic atbilstošu šai peļņai uzliktā nodokļa summas korekciju. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, ja nepieciešams, konsultējas viena ar otru šī korekcijas aprēķināšanā.

4. Ja peļņa ietver ienākumus, kas nav atsevišķi atrunāti citos šīs konvencijas pantos, tad šo pantu noteikumus neietekmē šī panta noteikumi."

b) Konvencijas 7. panta 1. līdz 4. daļas noteikumi, kas grozīti ar a) punkta noteikumiem, ir piemērojami uzņēmuma peļņai par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas datumā, par kuru vienojušās Līgumslēdzēju Valstu valdībām, apmainoties ar a) punktā minētajām diplomātiskajām notām, vai pēc tā. Līdz 7. panta 1. līdz 4. daļas noteikumu, kas grozīti ar a) punkta noteikumiem, piemērošanai turpina piemērot sākotnējos 7. panta 1. līdz 6. daļas noteikumus.

2. Attiecībā uz Konvencijas 25. panta 5. daļu:

a) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, nosaka kārtību, lai nodrošinātu arbitrāžas lēmuma ieviešanu divu gadu laikā no Konvencijas 25. panta 5. daļā minētā pieprasījuma izskatīt lietu arbitrāžā iesniegšanas, ja vien lietā, par kuru ir iesniegts pieprasījums to izskatīt arbitrāžā, tieši iesaistītās personas darbības vai bezdarbība nekavē lietas izšķiršanu vai, ja Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes un šī persona nav vienojušās citādi.

b) Arbitrāžas kolēģija tiek izveidota saskaņā ar šādiem noteikumiem:

(i) Arbitrāžas kolēģija sastāv no trīs arbitriem - fiziskām personām, kam ir kompetence vai speciālas zināšanas starptautisko nodokļu jautājumos.

(ii) Līgumslēdzēju Valstu katra kompetentā iestāde ieceļ vienu arbitru, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts piederīgais vai nav. Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu ieceltie divi arbitri ieceļ trešo arbitru, kas ir arbitrāžas kolēģijas priekšsēdētājs saskaņā ar kārtību, par kuru vienojušās Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes.

(iii) Neviens arbitrs nav vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts nodokļu iestādes darbinieks, kā arī nekādā statusā nav bijis iesaistīts lietas, par kuru iesniegts pieprasījums izskatīt to arbitrāžā, izskatīšanā. Trešais arbitrs nav nevienas Līgumslēdzējas Valsts piederīgais, kā arī tam nav bijusi parastā dzīvesvieta nevienā Līgumslēdzējā Valstī, kā arī tas nav bijis nodarbināts nevienā Līgumslēdzējā Valstī.

(iv) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nodrošina, ka pirms to darbošanās arbitrāžas tiesvedībā visi arbitri katrai Līgumslēdzēju Valstu kompetentajai iestādei nosūtītajos paziņojumos piekrīt ievērot un būt pakļautiem tādiem pašiem konfidencialitātes un informācijas neizpaušanas pienākumiem, kas minēti Konvencijas 26. panta 2. daļā un saskaņā ar Līgumslēdzēju Valstu normatīvajiem aktiem.

(v) Līgumslēdzēju Valstu katra kompetentā iestāde sedz tās ieceltā arbitra izmaksas un savus izdevumus. Trešā arbitra izmaksas un citus ar arbitrāžas tiesvedības vešanu saistītos izdevumus vienādās daļās sedz Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes.

c) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes sniedz arbitrāžas lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju visiem arbitriem bez nepamatotas kavēšanās.

d) Uz arbitrāžas lēmumu attiecas šāda kārtība:

(i) Arbitrāžas lēmums nav precedents.

(ii) Arbitrāžas lēmums ir galīgs, ja vien vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts tiesa neuzskata to par neizpildāmu sakarā ar Konvencijas 25. panta 5. daļas, šīs daļas vai jebkura kārtības noteikuma, kas noteikts saskaņā ar a) punktu, pārkāpumu, kas var būtiski ietekmēt lēmumu. Ja tiek konstatēts, ka lēmums ir neizpildāms pārkāpuma dēļ, tiek uzskatīts, ka pieprasījums izskatīt lietu arbitrāžā nav iesniegts, un arbitrāžas process nav noticis (izņemot b) punkta (iv) un (v) apakšpunktā noteikto).

e) Ja jebkurā laikā pirms arbitrāžas kolēģija ir pieņēmusi lēmumu lietā attiecībā uz Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm un personu, kas iesniedza pieprasījumu izskatīt lietu arbitrāžā:

(i) Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes panāk savstarpēju vienošanos, lai atrisinātu lietu saskaņā ar Konvencijas 25. panta 2. daļu; vai

(ii) šī persona atsauc pieprasījumu izskatīt lietu arbitrāžā; vai

(iii) lēmumu lietā pieņem vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts tiesa vai administratīvais tribunāls arbitrāžas tiesvedības laikā,

tiek izbeigtas procedūras lietā saskaņā ar Konvencijas 25. pantu.

f) Ja lietā, par kuras izskatīšanu arbitrāžā ir iesniegts pieprasījums, ir uzsākta tiesvedība vai iesniegta apelācijas sūdzība, tiek uzskatīts, ka lietā tieši iesaistītā persona nav pieņēmusi savstarpējo vienošanos, ar kuru tiek ieviests arbitrāžas lēmums lietā, ja jebkura lietā tieši iesaistītā persona, kas ir puse tiesvedībā vai apelācijas tiesvedībā, 60 dienu laikā pēc arbitrāžas kolēģijas lēmuma saņemšanas neatsauc visus arbitrāžas tiesvedībā atrisinātos jautājumus no izskatīšanas atbilstošajā tiesā vai administratīvajā tribunālā. Šajā gadījumā Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes neturpina lietas tālāku izskatīšanu.

g) Konvencijas 25. panta 5. daļas noteikumi un šīs daļas noteikumi netiek piemēroti lietās, uz kurām attiecas Konvencijas 4. panta 3. daļa.

TO APLIECINOT, būdami attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti, šo protokolu ir parakstījuši.

Parakstīts Tokijā divos eksemplāros 2017. gada 18. janvārī angļu valodā.
 

Latvijas Republikas vārdā: Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministre

Japānas vārdā: Motome Takisawa Ārlietu parlamentārais viceministrs