KONVENCIJA
PAR CENTRALIZĒTU MUITOŠANU ATTIECĪBĀ UZ TĀDU VALSTS IEKASĒŠANAS IZMAKSU PIEŠĶIRŠANU,
KO PATUR, NODODOT TRADICIONĀLOS PAŠU RESURSUS ES BUDŽETĀ

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

ŅEMOT VĒRĀ Padomes Lēmumu 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (turpmāk "Lēmums"),

ŅEMOT VĒRĀ Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs), ar ko īsteno Lēmumu par Kopienu pašu resursu sistēmu (turpmāk "Regula"),

ŅEMOT VĒRĀ, ka centralizēta muitošana un citi muitas formalitāšu vienkāršošanas pasākumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 450/2008 ( 2008. gada 23. aprīlis), ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (turpmāk "Modernizētais muitas kodekss"), var sekmēt tirdzniecībai labvēlīgu apstākļu veidošanos,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka vienotā atļauja, kas definēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 2454/93 1. panta 13. punktā, sniedz līdzvērtīgu ieguvumu laikposmā līdz dienai, kad spēkā stāsies Modernizētais muitas kodekss,

ŅEMOT VĒRĀ Padomes 2007. gada 25. jūnija deklarāciju par muitas nodokļa iekasēšanas izmaksu sadalījumu, par PVN un statistiku centralizētās muitošanas sistēmas īstenošanai un Padomes un Komisijas 2007. gada 25. jūnija deklarāciju par centralizētās muitošanas sistēmas darbības izvērtējumu,

ŅEMOT VĒRĀ Modernizētā muitas kodeksa 17. un 120. pantu, kuros attiecīgi noteikts, ka muitas dienestu lēmumi ir spēkā visā Kopienā, kā arī, ka veiktās pārbaudes rezultātiem ir vienāds pierādījuma spēks visā Kopienas teritorijā,

TĀ KĀ:

(1) Centralizētās muitošanas sistēmas pārvaldība, ko var apvienot ar muitas formalitāšu vienkāršošanas pasākumiem, deklarējot preces brīvai apgrozībai vienā dalībvalstī, bet uzrādot muitas iestādei citā dalībvalstī, nozīmē administratīvus izdevumus abām dalībvalstīm. Tas attaisno tādu iekasēšanas izmaksu daļēju sadalīšanu, ko patur, nododot tradicionālos pašu resursus Kopienas budžetā saskaņā ar Regulu.

(2) Šo sadalīšanu veic Līgumslēdzēja puse, kurā ir iesniegta muitas deklarācija, tai Līgumslēdzējai pusei, kurā uzrāda preces, un tā atbilst kopumā 50% no paturētajām iekasēšanas izmaksām.

(3) Lai varētu labi īstenot izmaksu sadalīšanu, ir jāpieņem konkrētas procedūras, parakstot Līgumslēdzēju pušu konvenciju.

(4) Šī konvencija Līgumslēdzējām pusēm jāpiemēro saskaņā ar atbilstīgajiem valsts tiesību aktiem un procedūrām,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. PANTS

1. Šajā konvencijā ir noteiktas procedūras saistībā ar iekasēšanas izmaksu sadalīšanu, nododot pašu resursus ES budžetā, ko Līgumslēdzējas puses ievēro centralizētas muitošanas gadījumā Modernizētā muitas kodeksa 106. panta nozīmē, ja preces deklarē laišanai brīvā apgrozībā vienā dalībvalstī, bet uzrāda muitai citā dalībvalstī.

2. Šā panta 1. punktā minētās procedūras piemēro arī, ja centralizētas muitošanas jēdzienu apvieno ar vienkāršošanas pasākumiem, kas paredzēti Modernizētajā muitas kodeksā.

3. Šā panta 1. punktā minētās procedūras piemēro arī vienotajai atļaujai, kas definēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 2454/93 1. panta 13. punktā, attiecībā uz laišanu brīvā apgrozībā.

2. PANTS

Šajā konvencijā:

a) "atļauja" ir jebkāda atļauja, ko izdevuši muitas dienesti, ar kuru preces ļauj laist brīvā apgrozībā muitas iestādē, kas atbildīga par vietu, kurā atļaujas turētājs veic uzņēmējdarbību, neatkarīgi no muitas iestādes, kurā preces uzrādītas;

b) "atļaujas izdevēji muitas dienesti" ir iesaistītās dalībvalsts muitas dienesti, kas sniedz atļauju laist preces brīvā apgrozībā tajā muitas iestādē, kas atbildīga par vietu, kurā atļaujas saņēmējs veic uzņēmējdarbību, neatkarīgi no muitas iestādes, kurā preces uzrāda;

c) "asistējošie muitas dienesti" ir iesaistītās dalībvalsts muitas dienesti, kas palīdz atļaujas izdevējiem muitas dienestiem uzraudzīt procedūru un preču laišanu apgrozībā;

d) "ievedmuitas nodokļi" ir muitas nodokļi, kas jāmaksā, preces importējot;

e) "iekasēšanas izmaksas" ir summas, ko dalībvalstis ir tiesīgas paturēt saskaņā ar Lēmuma 2. panta 3. punktu vai atbilstīgu noteikumu jebkādā vēlākā lēmumā, kas var to aizstāt.

II NODAĻA
IEKASĒŠANAS IZMAKSU NOTEIKŠANA UN SADALĪŠANA

3. PANTS

1. Atļaujas izdevēju muitas dienestu dalībvalsts elektroniski vai, ja tas nav iespējams, citā pienācīgā veidā paziņo asistējošo muitas dienestu dalībvalstij attiecīgo informāciju par sadalāmo iekasēšanas izmaksu summu.

2. Asistējošie muitas dienesti paziņo atļaujas izdevējiem muitas dienestiem:

a) tās iestādes nosaukumu un adresi, kas ir kompetenta saņemt 1. punktā paredzēto informāciju;

b) bankas konta numuru, kurā iemaksājama sadalāmo iekasēšanas izmaksu summa.

3. Šā panta 1. punktā minētā attiecīgā informācija ir šāda:

a) atļaujas identifikācijas informācija;

b) diena, kurā konstatētais pašu resursu apjoms ir kreditēts saskaņā ar Regulas 9. un 10. pantu;

c) nodotā pašu resursu summa, ņemot vērā iespējamo ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai pēcmuitošanas piedziņu;

d) paturēto iekasēšanas izmaksu summa.

4. PANTS

To iekasēšanas izmaksu apjoms, ko atļaujas izdevēju muitas dienestu dalībvalsts iedala asistējošo muitas dienestu dalībvalstij, ir piecdesmit procenti (50 %) no paturēto iekasēšanas izmaksu summas.

5. PANTS

1. Konvencijas 4. pantā minēto summu iemaksā mēnesī, kurā konstatēto pašu resursu apjomu kreditē saskaņā ar Regulas 9. un 10. pantu.

2. Kavējuma procentus par 1. punktā minēto summu ietur par laiku no noteiktā termiņa beidzamās dienas līdz samaksas dienai.

Kavējuma procentu likme ir procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajā pēdējā galvenajā refinansēšanas operācijā ("standartlikme"), plus divi procentu punkti.

Atļaujas izdevēju muitas dienestu dalībvalstij, kas nepiedalās Ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā, iepriekš minētā standartlikme ir savas valsts bankas noteiktā līdzvērtīgā likme. Šajā gadījumā attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo standartlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.

III NODAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

6. PANTS

Jebkādas domstarpības starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz šīs konvencijas interpretāciju vai darbību pēc iespējas risina pārrunu ceļā. Ja trīs mēnešu laikā nav izdevies panākt risinājumu, attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, savstarpēji vienojoties, ir jāizvēlas starpnieks domstarpību izšķiršanai.

IV NODAĻA
ĪSTENOŠANAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

7. PANTS

1. Eiropas Savienības ģenerālsekretārs ir šīs konvencijas depozitārs.

2. Eiropas Savienības dalībvalstis var kļūt par šīs konvencijas Līgumslēdzēju pusi, deponējot Eiropas Savienības ģenerālsekretāram ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu pēc tam, kad ir izpildītas iekšējās procedūras šīs konvencijas pieņemšanai.

3. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad pēdējā dalībvalsts ir deklarējusi, ka ir pabeigusi visas iekšējās procedūras šīs konvencijas pieņemšanai. Līdz šai spēkā stāšanās dienai katra dalībvalsts, kas pabeigusi šīs procedūras, var deklarēt, ka tā noteikumiem, uz ko attiecas šī konvencija, to piemēros attiecībās ar dalībvalstīm, kas sniegs tādu pašu deklarāciju.

4. Šīs konvencijas noteikumi aizstāj visus administratīvos pasākumus starp dalībvalstīm attiecībā uz iekasēšanas izmaksu apjomu sadalīšanu situācijās, uz kurām attiecas šī konvencija, no dienas, kad attiecīgās dalībvalstis sāk šo konvenciju piemērot.

8. PANTS

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var ierosināt grozījumus šajā konvencijā, jo īpaši, ja Līgumslēdzēja puse šīs konvencijas piemērošanas dēļ piedzīvo nopietnus zaudējumus budžetā. Visus ierosinātos grozījumus nosūta 7. pantā minētajam depozitāram, kas par tiem informē Līgumslēdzējas puses.

2. Grozījumus pieņem, Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties.

3. Grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu, stājas spēkā saskaņā ar 7. pantu.

9. PANTS

Līgumslēdzējas puses pārskata konvenciju, vēlākais, trīs gadus pēc Modernizētā muitas kodeksa piemērošanas dienas un vajadzības gadījumā to groza, pamatojoties uz pārskatīšanu saskaņā ar 8. pantu.

10. PANTS

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo konvenciju, par to paziņojot Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram.

2. Denonsēšana stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc dienas, kad ģenerālsekretārs saņēmis paziņojumu par denonsēšanu.

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo konvenciju.

Briselē, divi tūkstoši devītā gada desmitajā martā, vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, ko deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Beļģija	:	Didier REYNDERS, finanšu ministrs
Bulgārija	:	Plamen ORESHARSKI, finanšu ministrs
Čehija	:	Miroslav KALOUSEK, finanšu ministrs
Dānija	:	Claus GRUBE, pilnvarotais pārstāvis
Vācija	:	Edmund DUCKWITZ, pilnvarotais pārstāvis
Igaunija	:	Ivari PADAR, finanšu ministrs
Īrija	:	Bobby McDONAGH, pilnvarotais pārstāvis
Grieķija	:	Vassilis KASKARELIS, pilnvarotais pārstāvis
Spānija	:	Pedro SOLBES, finanšu ministrs
Francija	:	Pierre SELLAL, pilnvarotais pārstāvis
Itālija	:	Giulio TREMONTI, finanšu un ekonomikas ministrs
Kipra	:	Andreas MAVROYIANNIS, pilnvarotais pārstāvis
Latvija	:	Normunds POPENS, pilnvarotais pārstāvis
Lietuva	:	Algirdas SEMETA, finanšu ministrs
Luksemburga	:	Christian BRAUN, pilnvarotais pārstāvis
Ungārija	:	Tibor KISS, pilnvarotais pārstāvis
Malta	:	Tonio FENECH, finanšu ministrs
Nīderlande	:	Jan Cornelis DE JAGER, valsts sekretārs finansēs
Austrija	:	Hans Dietmar SCHWEISGUT, pilnvarotais pārstāvis
Polija	:	Jan VINCENT-ROSTOWSKI, finanšu ministrs
Portugāle	:	Fernando TEIXEIRA DOS SANTOS, finanšu un valsts ministrs
Rumānija	:	Luliu COSMIN COMAN, valsts sekretārs
Slovēnija	:	Franc KRIZANIC, finanšu ministrs
Slovākija	:	Jan POCIATEK, finanšu ministrs
Somija	:	Jan STORE, pilnvarotais pārstāvis
Zviedrija	:	Christian DANIELSSON, pilnvarotais pārstāvis
Apvienotā Karaliste	:	Kim DARROCH, pilnvarotais pārstāvis