Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

Protokols, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām

Šā protokola AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

ATSAUCOTIES uz Eiropas Savienības Padomes 2003. gada 8. maija Aktu,

TĀ KĀ muitu sadarbība Eiropas Savienībā ir svarīga brīvības, drošības un tiesiskuma telpas sastāvdaļa,

TĀ KĀ informācijas apmaiņa dažādu dalībvalstu muitas dienestu starpā ir būtiska šādai sadarbībai,

ĪSTENOJOT 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadomes sanāksmes secinājumus, saskaņā ar kuriem:

- jāgūst maksimāls labums no dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbības, izmeklējot pārrobežu noziedzību (secinājumu 43. punkts),

- jāpanāk līdzsvarota Savienības mēroga noziedzības apkarošanas pasākumu attīstība, vienlaikus aizsargājot privātpersonu, kā arī komersantu brīvību un konstitucionālās tiesības (secinājumu 40. punkts), un

- smaga ekonomiskā noziedzība arvien vairāk ir saistīta ar nodokļu un muitas tiesību aspektiem (secinājumu 49. punkts),

ŅEMOT VĒRĀ to, ka 2001. gada 30. maija Rezolūcijā par muitas savienības stratēģiju [1] Padome:

- piekrita, ka galvenajam mērķim jābūt sadarbības uzlabošanai, lai efektīvi apkarotu krāpšanu un citas darbības, kas apdraud personu un preču drošību,

- uzsvēra, ka muitai ir nozīmīga loma pārrobežu noziedzības apkarošanā, novēršot, atklājot un muitas dienestu nacionālās kompetences ietvaros izmeklējot un uzsākot kriminālvajāšanu kriminālās darbībās fiskālās krāpšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, kā arī narkotiku vai citu nelikumīgu preču tirdzniecības jomā, un

- uzsvēra, ka tām uzdoto uzdevumu dažādības dēļ muitas iestādēm jāstrādā gan Kopienas kontekstā, gan sadarbības kontekstā Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļas ietvaros,

APSVEROT, ka saskaņā ar Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām [2] izveidotā Muitas informācijas sistēma ļauj ievadīt personas datus vienīgi novērošanas un ziņošanas, diskrētas novērošanas vai atsevišķu pārbaužu veikšanas mērķiem (Konvencijas 5. pants) un ka jebkuriem citiem mērķiem jāizveido papildu juridiskais pamats,

PATUROT PRĀTĀ, ka pašlaik nepastāv iespēja elektroniski un sistemātiski apmainīties ar informāciju par izmeklēšanas lietu eksistenci saistībā ar notiekošu vai pabeigtu izmeklēšanu visu kompetento iestāžu starpā un tādējādi attiecīgi saskaņot to izmeklēšanas darbības, un ka šim mērķim būtu jāizmanto Muitas informācijas sistēma,

PATUROT PRĀTĀ, ka ES trešā pīlāra datu bāzu novērtēšanas rezultāti var konstatēt šo sistēmu komplementaritātes nepieciešamību,

TĀ KĀ attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un izmantošanu muitas jomā jāņem vērā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par privātpersonu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi noteiktie principi un 5.5. punkts Eiropas Padomes Ministru Komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumā R (87)15, kas reglamentē personas datu izmantošanu policijas jomā,

APZINOTIES, ka saskaņā ar 48. punktu Padomes un Komisijas 1998. gada 3. decembra Rīcības plānā par to, kā vislabāk ieviest Amsterdamas Līguma noteikumus par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu [3], pastāv nepieciešamība pārbaudīt, vai un kā Eiropas Policijas birojs (Eiropols) varētu piekļūt Muitas informācijas sistēmai,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.

1. pants

Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām [4] groza šādi.

1. Pēc V nodaļas iekļauj šādas trīs nodaļas:

"V A NODAĻA

MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZES IZVEIDOŠANA

12.a pants

1. Papildus 3. pantā minētajiem datiem Muitas informācijas sistēma ietver datus atbilstoši šai nodaļai īpašā datu bāzē (turpmāk tekstā "muitas lietu identifikācijas datu bāze"). Neierobežojot šīs nodaļas un V B un V C nodaļas noteikumus, visi šīs Konvencijas noteikumi attiecas arī uz muitas lietu identifikācijas datu bāzi.

2. Muitas lietu identifikācijas datu bāzes mērķis ir ļaut atbilstīgi 7. pantam izraudzītajām valsts iestādēm, kas atbildīgas par muitas izmeklēšanas veikšanu, atverot lietu vai uzsākot izmeklēšanu par vienu vai vairākām personām vai komersantiem, identificēt citu dalībvalstu kompetentās iestādes, kuras veic izmeklēšanu vai ir veikušas izmeklēšanu par šīm personām vai komersantiem, lai, izmantojot informāciju par izmeklēšanas lietu eksistenci, sasniegtu 2. panta 2. punktā minēto mērķi.

3. Muitas lietu identifikācijas datu bāzes vajadzībām katra dalībvalsts nosūta citām dalībvalstīm un 16. pantā minētajai komitejai sarakstu par smagiem attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumiem.

Sarakstā iekļaujami tikai pārkāpumi, kas ir sodāmi ar:

- brīvības atņemšanu vai aizturēšanas rīkojumu uz vismaz 12 mēnešiem, vai

- naudassodu vismaz EUR 15000 apmērā.

4. Ja dalībvalstij, kas iegūst datus no muitas lietu identifikācijas datu bāzes, nepieciešama sīkāka informācija par saglabāto izmeklēšanas lietu attiecībā uz personu vai komersantu, tā lūdz datu sniedzējas dalībvalsts palīdzību, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem saistībā ar savstarpēju palīdzību.

V B NODAĻA

MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZES DARBĪBA UN IZMANTOŠANA

12.b pants

1. Kompetentās iestādes datus no izmeklēšanas lietām ievada muitas lietu identifikācijas datu bāzē 12.a panta 2. punktā minētajiem mērķiem. Šie dati aptver tikai šādas kategorijas:

i) persona vai komersants, kas ir vai ir bijis dalībvalsts kompetentās iestādes uzsāktās izmeklēšanas lietas priekšmets un:

- kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tiek turēts aizdomās par to, ka veic vai ir veicis, piedalās vai ir piedalījies smaga valsts tiesību aktu pārkāpuma izdarīšanā, vai

- kam bijis veltīts ziņojums, kurā konstatēts, ka šāds pārkāpums ir noticis, vai

- kam par šādu pārkāpumu bijušas uzliktas administratīvas vai juridiskas sankcijas;

ii) izmeklēšanas lietas aptvertā joma;

iii) tās dalībvalsts iestādes nosaukums, valstspiederība un kontaktinformācija kopā ar lietas numuru, kura izskata lietu.

Datus, kas minēti i) un iii) apakšpunktā, ievada datu reģistrā atsevišķi katrai personai un komersantam. Saites starp datu reģistriem nav atļautas.

2. Personas dati, kas minēti 1. punkta i) apakšpunktā, ietver tikai:

i) attiecībā uz personām: uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un pieņemtos vārdus, dzimšanas datumu un vietu, valsts piederību un dzimumu;

ii) attiecībā uz komersantiem: firmu, nosaukumu, ar kuru tiek veikta tirdzniecība, juridisko adresi un PVN maksātāja numuru.

3. Datus ievada uz ierobežotu laiku saskaņā ar 12.e pantu.

12.c pants

Dalībvalstij nav pienākums konkrētā gadījumā ievadīt datus atbilstoši 12.b pantam, ja un kamēr tas kaitētu attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm, īpaši saistībā ar datu aizsardzību.

12.d pants

1. Datu ievadīšanas muitas lietu identifikācijas datu bāzē un tās izmantošanas tiesības ir rezervētas tikai 12.a panta 2. punktā minētajām iestādēm.

2. Jebkurš informācijas pieprasījums no muitas lietu identifikācijas datu bāzes ietver šādus personas datus:

i) attiecībā uz personām: vārds un/vai uzvārds un/vai pirmslaulību uzvārds un/vai pieņemtie vārdi un/vai dzimšanas datums;

ii) attiecībā uz komersantiem: firma vai nosaukums, ar kuru tiek veikta tirdzniecība un/vai PVN maksātāja numurs.

V C NODAĻA

DATU SAGLABĀŠANAS TERMIŅŠ MUITAS LIETU IDENTIFIKĀCIJAS DATU BĀZĒ

12.e pants

1. Saglabāšanas termiņus nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un kārtību, kas datus ievada. Tomēr nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt šādus termiņus, kas sākas dienā, kurā dati ievadīti lietā:

i) datus saistībā ar notiekošas izmeklēšanas lietas materiāliem nedrīkst saglabāt ilgāk par trīs gadiem, ja nav konstatēts, ka šajā periodā noticis pārkāpums; datus izdzēš pirms tam, ja ir pagājis gads kopš pēdējās izmeklēšanas darbības;

ii) datus saistībā ar izmeklēšanas lietas materiāliem, kuros konstatēts, ka pārkāpums ir noticis, bet kuri vēl nav izraisījuši notiesāšanu vai sodanaudas uzlikšanu, nedrīkst saglabāt ilgāk par sešiem gadiem;

iii) datus saistībā ar izmeklēšanas lietas materiāliem, kuri ir izraisījuši notiesāšanu vai sodanaudas uzlikšanu, nedrīkst saglabāt ilgāk par 10 gadiem.

2. Visos izmeklēšanas posmos, kā tas minēts 1. punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, tiklīdz atbilstīgi datu sniedzējas dalībvalsts likumiem un administratīviem noteikumiem aizdomas attiecībā uz personu vai komersantu saskaņā ar 12.b punktu vairs nepastāv, visi dati saistībā ar šo personu vai komersantu tiek nekavējoties izdzēsti.

3. Dati tiek automātiski izdzēsti no muitas lietu identifikācijas datu bāzes datumā, kurā tiek pārsniegti maksimālie datu saglabāšanas termiņi, kas noteikti 1. punktā."

2. Konvencijas 20. pantā vārdus "12. panta 1. un 2. punkts" aizstāj ar "12. panta 1. un 2. punkts un 12.e pants".

2.pants

1. Šo protokolu pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis ziņo depozitāram par to konstitucionālo prasību izpildi, kas nepieciešamas šā protokola pieņemšanai.

3. Šis protokols stājas spēkā astoņās attiecīgajās dalībvalstīs 90 dienas pēc tam, kad ar 2. punktā minēto paziņojumu ir nākusi klajā valsts, kas bija Eiropas Savienības dalībvalsts laikā, kad Padome pieņēma aktu par šī protokola izveidi, un kas ir astotā pēc kārtas šo formalitāšu izpildīšanā. Tomēr, ja Konvencija šajā dienā nav stājusies spēkā, šis protokols astoņās attiecīgajās dalībvalstīs stājas spēkā dienā, kad spēkā stājas Konvencija.

4. Jebkuram dalībvalsts paziņojumam, kas seko 2. punktā minētā astotā paziņojuma saņemšanai, ir tādas sekas, ka 90 dienas pēc turpmākā paziņojuma saņemšanas šis protokols stājas spēkā starp šo dalībvalsti un tām dalībvalstīm, kurās protokols jau ir stājies spēkā.

5. Dalībvalstis ievada muitas lietu identifikācijas datu bāzē tikai datus, kas ir reģistrēti izmeklēšanā pēc šī protokola spēkā stāšanās.

3.pants

1. Šim protokolam var pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībnieci un pievienojas Konvencijai.

2. Eiropas Savienības Padomē izstrādātais šā protokola teksts pievienojušās valsts valodā ir autentisks.

3. Pievienošanās dokumentus deponē depozitārijā.

4. Šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz jebkuru tam pievienojušos valsti 90 dienas pēc tās dienas, kad šī valsts deponē pievienošanās dokumentu vai Protokola spēkā stāšanās dienā, ja tas vēl nav stājies spēkā pēc minētajām deviņdesmit dienām ar nosacījumu, ka Konvencija tam ir spēkā.

4.pants

Tiek uzskatīts, ka jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībnieci un pievienojas Konvencijai saskaņā ar tās 25. pantu pēc šā protokola spēkā stāšanās, ir pievienojusies Konvencijai, kas grozīta ar šo protokolu.

5.pants

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šā protokola depozitārijs.

Depozitārijs publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī informāciju par pieņemšanas un pievienošanās gaitu, deklarācijas, kā arī visus citus paziņojumus attiecībā uz šo protokolu.

Briselē, divi tūkstoši trešā gada astotajā maijā, vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, īru, itāliešu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, oriģināls glabājas Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvos.

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la République française

Thar cheann Na hÉireannFor Ireland

Per la Repubblica italiana

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

Pela República Portuguesa

Suomen tasavallan puolestaFör Republiken Finland

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
 
Document information
Status:
In force
In force
Int. Org.:
Type:
 international agreement
 multilateral
Adoption:
 08.05.2003.
Entry into force:
 15.10.2007.
Place of adoption: 
Brisele
Ratification:
 Parliament
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 72, 05.05.2007.
Language:
Related documents
  • Notice of coming into force
  • Other related documents
1528
0
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"