KONVENCIJAS PAR BĒRNA TIESĪBĀM PAPILDUS PROTOKOLS PAR BĒRNU IESAISTĪŠANU BRUŅOTOS KONFLIKTOS

Šī Protokola Dalībvalstis,

iedrošinātas ar milzīgo atbalstu Konvencijai "Par bērna tiesībām", kas izpaužas esošajās plašajās saistībās bērnu tiesību veicināšanā un aizsardzībā,

vēlreiz apstiprinot, ka bērnu tiesībām ir vajadzīga īpaša aizsardzība, un aicinot uz bērnu stāvokļa nepārtrauktu uzlabošanu bez atšķirībām, kā arī viņu attīstību un izglītību miera un drošības apstākļos,

uztraukušās par kaitīgo un izplatīto bruņotu konfliktu iespaidu uz bērniem un to ilglaicīgajām sekām uz ilgstošu mieru, drošību un attīstību,

nosodot bērnu iesaistīšanu bruņotu konfliktu situācijās un tiešus uzbrukumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām aizsargātajiem objektiem, t.sk. vietām, kurās parasti ir būtiska bērnu klātbūtne kā, piemēram, skolām un slimnīcām,

atzīmējot Romas Starptautiskās krimināltiesas nolikuma pieņemšanu, jo īpaši to, ka tajā par kara noziegumu ir atzīta 15 gadu vecumu nesasniegušu bērnu iesaukšana vai savervēšana, vai viņu izmantošana aktīvai līdzdalībai karadarbībā kā starptautiskos, tā lokāla rakstura bruņotos konfliktos,

tādējādi ņemot vērā, ka Konvencijā "Par bērna tiesībām" atzīto tiesību īstenošanas turpmākai stiprināšanai ir vajadzīgs palielināt bērnu aizsardzību no iesaistīšanas bruņotā konfliktā,

atzīmējot, ka Konvencijas "Par bērna tiesībām" 1. pantā ir noteikts, ka attiecīgās Konvencijas mērķiem par bērnu tiek uzskatīts jebkurš cilvēks, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja vien saskaņā ar bērniem piemērojamiem tiesību aktiem pilngadība nav sasniegta agrāk,

pārliecinātas par to, ka Konvencijas papildus protokols, ar kuru tiek paaugstināts personu vecums iespējamai vervēšanai bruņotajos spēkos un viņu līdzdalībai karadarbībās, reāli veicinās tāda principa ieviešanu, ka visos pasākumos attiecībā uz bērniem pirmām kārtām ņemamas vērā bērna intereses,

atzīmējot, ka Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness divdesmit sestā starptautiskā konference, kas notika1995. gada decembrī konflikta pusēm, inter alia, ieteica veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu 18 gadu vecumu nesasniegušu bērnu nepiedalīšanos karadarbībā,

apsveicot Starptautiskās Darba Organizācijas Konvencijas nr.182 "Par bērnu darba smagāko formu novēršanu un tūlītējiem pasākumiem", kuri cita starpā aizliedz bērnu piespiedu vai obligātu vervēšanu izmantošanai bruņotā konfliktā, vienprātīgu pieņemšanu 1999. gada jūnijā,

ar visdziļākajām bažām nosodot bērnu vervēšanu, apmācību un izmantošanu valstu robežās un pāri tām tādu bruņotu grupējumu karadarbībās, kas nav valsts bruņotie spēki, un atzīdamas bērnus vervējošo, apmācošo un izmantojošo personu atbildību par to,

atgādinot katras bruņota konflikta puses pienākumu ievērot starptautisko humanitāro tiesību normas,

uzsverot, ka šis Protokols nemazina Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, t.sk. 51. pantā, ietvertos mērķus un principus, un attiecīgās humanitāro tiesību normas,

paturot prātā, ka uz Statūtos ietverto mērķu un principu pilnīgu ievērošanu balstīti miera un drošības apstākļi un piemērojamo cilvēktiesību dokumentu ievērošana ir nepieciešami pilnīgai bērnu aizsardzībai, jo īpaši bruņotu konfliktu un ārvalstu okupācijas laikā,

atzīdamas to bērnu īpašās vajadzības, kuri ir sevišķi neaizsargāti pret vervēšanu vai izmantošanu karadarbībā, kas ir pretrunā ar šo Protokolu, s viņu ekonomiskā vai sociālā stāvokļa vai dzimuma dēļ,

apzinoties vajadzību ņemt vērā ekonomiskos, sociālos un politiskos pamatcēloņus bērnu iesaistīšanai bruņotos konfliktos,

esot pārliecinātas par vajadzību stiprināt starptautisko sadarbību šī Protokola īstenošanā, kā arī to bruņotos konfliktos cietušo bērnu fizisko un psiholoģiski sociālo rehabilitāciju un sociālo reintegrāciju,

mudinot uz sabiedrības un jo īpaši bērnu un cietušo bērnu piedalīšanos informatīvu izglītības programmu izplatīšanā attiecībā uz Protokola īstenošanu,

vienojās par sekojošo:

1. pants

Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus nolūkā nodrošināt, lai to bruņoto spēku dalībnieki, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, neņemtu tiešu dalību karadarbībās.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai 18 gadu vecumu nesasniegušas personas netiktu piespiedu kārtā vervētas to bruņotajos spēkos.

3. pants

1. Brīvprātīgajai vervēšanai savos nacionālajos bruņotajos spēkos Dalībvalstis paaugstina personu minimālo vecumu no Konvencijas "Par bērna tiesībām" 38. panta 3. punktā noteiktā, ņemot vērā attiecīgajā pantā ietvertos principus un atzīstot, ka saskaņā ar Konvenciju personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu, ir tiesīgas saņemt īpašu aizsardzību.

2. Līdz ar šī Protokola ratifikāciju vai pievienošanos, katra Dalībvalsts deponē saistošu deklarāciju, kurā noteikts minimālais vecums, ar kuru tā pieļaus brīvprātīgu vervēšanu savos nacionālajos bruņotajos spēkos un ietverts to garantiju apraksts, kuras tā ir pieņēmusi, lai nodrošinātu, ka šāda vervēšana netiek veikta piespiedu vai spaidu kārtā.

3. Dalībvalstis, kuras pieļauj 18 gadu vecumu nesasniegušu personu brīvprātīgu vervēšanu savos nacionālajos bruņotajos spēkos, uztur garantijas, lai vismaz nodrošinātu, ka:

(a) šāda vervēšana ir patiesi brīvprātīga;

(b) šāda vervēšana tiek veikta ar informētu personas vecāku vai likumisko aizbildņu piekrišanu;

(c) attiecīgās personas ir pilnībā informētas par attiecīgā karadienesta pienākumiem;

(d) attiecīgās personas piestāda ticamu pierādījumu par savu vecumu pirms viņu uzņemšanas nacionālajā karadienestā.

4. Dalībvalstis var pastiprināt savu deklarāciju jebkurā laikā, iesniedzot par to paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš informē visas Dalībvalstis. Šāds paziņojums stājas spēkā dienā, kad to saņēmis ģenerālsekretārs.

5. Šī panta 1. punktā minētā prasība paaugstināt vecumu, lai ievērotu Konvencijas "Par bērna tiesībām" 28. un 29. pantu prasības, neattiecas uz Dalībvalstu bruņoto spēku vadītām vai to kontrolē esošām skolām.

4. pants

1. Bruņoti grupējumi, kas nav valsts bruņotie spēki, nekādā gadījumā nevervē un neizmanto karadarbībā personas, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu.

2. Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai novērstu šādu vervēšanu un izmantošanu, t.sk. šādu darbību aizliegšanai un atzīšanai par noziedzīgu vajadzīgo tiesisko pasākumu veikšanu.

3. Šī panta piemērošana neiespaido neviena bruņota konflikta dalībnieka tiesisko stāvokli.

5. pants

Nekas šajā Protokolā neskar nekādus bērnu tiesību īstenošanu vēl veicinošākus noteikumus, kas ietverti Dalībvalsts tiesību aktos vai starptautiskajos dokumentos un starptautiskajās humanitārajās tiesībās.

6. pants

1. Katra Dalībvalsts veic visus nepieciešamos likumdošanas, administratīvos un citus pasākumus, lai nodrošinātu šī Protokola noteikumu faktisku ieviešanu un īstenošanu savā jurisdikcijā.

2. Dalībvalstis apņemas ar atbilstošiem līdzekļiem darīt šī Protokola principus un noteikumus plaši zināmus un tos sekmēt kā pieaugušo, tā bērnu vidū.

3. Dalībvalstis veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kuras to jurisdikcijā tiek vervētas vai izmantotas karadarbībā pretēji šim Protokolam, tiek demobilizētas vai citādi atbrīvotas no dienesta. Dalībvalstis pēc vajadzības sniedz šādām personām visu pienācīgo palīdzību viņu fiziskai un psiholoģiskai atveseļošanai un viņu sociālai reintegrācijai.

7. pants

1. Dalībvalstis sadarbojas šī Protokola īstenošanā, t.sk. jebkuras ar to pretrunā esošas darbības novēršanā un to personu rehabilitācijā un sociālajā reintegrācijā, kuras ir cietušas no ar to pretrunā esošām darbībām, t.sk. veicot tehnisku sadarbību un finansiālu palīdzību. Šāda palīdzība un sadarbība tiks veikta, apspriežoties ar ieinteresētajām Dalībvalstīm un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām.

2. Tās Dalībvalstis, kuras tos spēj, sniedz finansiālu, tehnisku vai citu palīdzību saskaņā ar esošajām daudzpusējām, reģionālajām, divpusējām vai citām programmām vai, cita starpā, ar brīvprātīga fonda palīdzību, kurš izveidots saskaņā ar Ģenerālās Asamblejas nolikumu.

8. pants

1. Divu gadu laikā pēc šī Protokola spēkā stāšanās attiecībā pret konkrēto Dalībvalsti katra Dalībvalsts iesniedz Bērnu tiesību komitejai ziņojumu, sniedzot visaptverošu informāciju par pasākumiem, kurus tā ir veikusi, lai īstenotu Protokola noteikumus, t.sk. par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu noteikumus par piedalīšanos un vervēšanu.

2. Pēc visaptveroša ziņojuma iesniegšanas katra Dalībvalsts savos saskaņā ar Konvencijas 44. pantu Bērnu tiesību komitejai iesniedzamajos ziņojumos ietver jebkādu papildus informāciju attiecībā uz šī Protokola īstenošanu. Citas Protokola Dalībvalstis iesniedz ziņojumu ikkatrus piecus gadus.

3. Bērnu tiesību komiteja var pieprasīt no Dalībvalstīm papildus informāciju saistībā ar šī Protokola īstenošanu.

9. pants

1. Šis Protokols ir atvērts parakstīšanai jebkurai valstij, kura ir Konvencijas dalībvalsts vai ir to parakstījusi.

2. Šis Protokols ir ratificējams un tam var pievienoties jebkura valsts. Ratifikācijas vai pievienošanās dokumenti ir deponējami Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

3. Ģenerālsekretārs, pildot Konvencijas un Protokola depozitārija pienākumus, informē visas Konvencijas Dalībvalstis un visas valstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju, par katru 3. pantā paredzēto deklarācijas dokumentu.

10. pants

1. Šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc desmitā ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

2. Attiecībā uz katru valsti, kura ratificē šo Protokolu vai tam pievienojas pēc tā spēkā stāšanās, Protokols stājas spēkā mēnesi pēc tās ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas.

11. pants

1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu jebkurā laikā, iesniedzot rakstisku paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, kurš pēc tam informē pārējās Konvencijas Dalībvalstis un visas valstis, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis paziņojumu. Tomēr, ja attiecīgā gada beigās denonsējošā Dalībvalsts ir iesaistīta bruņotā konfliktā, denonsēšana nestājas spēkā līdz bruņotā konflikta beigām.

2. Šāda denonsēšana neatbrīvo Dalībvalsti no tās šajā Protokolā paredzētajām saistībām saistībā ar jebkuru noziegumu, kas izdarīts līdz denonsēšanas spēkā stāšanās dienai. Šāda denonsēšana turklāt nekādā veidā nekavē turpināt nevienas tādas lietas izskatīšanu, kura jau tiek izskatīta Bērnu tiesību komitejā līdz denonsēšanas spēkā stāšanās dienai.

12. pants

1. Jebkura Dalībvalsts var ierosināt grozījumu un to iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram. Ģenerālsekretārs pēc tam paziņo ierosināto grozījumu Dalībvalstīm ar lūgumu tām norādīt, vai tās atbalsta Dalībvalstu apspriedi, lai izskatītu un balsot par ierosinājumiem. Gadījumā, ja četru mēnešu laikā pēc attiecīgā paziņojuma dienas vismaz viena trešdaļa Dalībvalstu atbalsta šādu apspriedi, ģenerālsekretārs sasauc apspriedi Apvienoto Nāciju Organizācijas virsvadībā. Katrs grozījums, kas pieņemts ar apspriedē klātesošu un balsojošu Dalībvalstu vairākuma balsīm, ir iesniedzams apstiprināšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā Asamblejā.

2. Šī panta 1. punktā noteiktajā kārtībā pieņemtais grozījums stājas spēkā, kad to ir apstiprinājusi Ģenerālā Asambleja un akceptējis divu trešdaļu Dalībvalstu vairākums.

3. Grozījumam stājoties spēkā, tas ir saistošs tām Dalībvalstīm, kuras to ir akceptējušas, citām Dalībvalstīm paliekot saistītām ar šī Protokola noteikumiem un jebkuriem agrākajiem grozījumiem, kurus tās ir akceptējušas.

13. pants

1. Šis Protokols, kura arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodas teksti ir vienādi autentiski, ir deponējams Apvienoto Nāciju Organizācijas arhīvos.

2. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs nosūta šī Protokola apliecinātas kopijas visām Konvencijas Dalībvalstīm un visām valstīm, kuras ir parakstījušas Konvenciju.