Eiropadomes Lēmums
(2011. gada 25. marts),
ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu groza attiecībā uz stabilizācijas mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro
(2011/199/ES)

EIROPADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 48. panta 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu pārskatīt Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantu, ko 2010. gada 16. decembrī Eiropadomei iesniedza Beļģijas valdība,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,

pēc Eiropas Centrālās bankas atzinuma saņemšanas,

tā kā:

(1) Līguma par Eiropas Savienību (LES) 48. panta 6. punkts ļauj Eiropadomei pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, Komisiju un, noteiktos gadījumos, Eiropas Centrālo Banku vienprātīgi pieņemt lēmumu, ar ko pilnībā vai daļēji groza Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas noteikumus. Ar šādu lēmumu nevar paplašināt Savienības kompetences, kas tai piešķirtas Līgumos, un lēmuma spēkā stāšanās priekšnoteikums ir dalībvalstu apstiprinājums saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām.

(2) Eiropadomes 2010. gada 28. un 29. oktobra sanāksmē valstu vai valdību vadītāji panāca vienošanos par to, ka dalībvalstīm ir jāizveido pastāvīgs krīzes pārvarēšanas mehānisms, lai nodrošinātu visas eurozonas finanšu stabilitāti, un aicināja Eiropadomes priekšsēdētāju sākt apspriešanos ar Eiropadomes locekļiem par nelielām Līguma izmaiņām, kas vajadzīgas šai nolūkā.

(3) Beļģijas valdība 2010. gada 16. decembrī saskaņā ar LES 48. panta 6. punkta pirmo daļu iesniedza priekšlikumu pārskatīt LESD 136. pantu, tam pievienojot jaunu punktu, kur būtu paredzēts, ka dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti, un kur būtu noteikts, ka jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus. Tajā pašā sanāksmē Eiropadome pieņēma secinājumus par iecerēto stabilizācijas mehānismu (secinājumu 1. līdz 4. punkts).

(4) Stabilizācijas mehānisms nodrošinās instrumentu, kas vajadzīgs, lai novērstu tādus apdraudējumus visas eurozonas finanšu stabilitātei, kādi tika pieredzēti 2010. gadā, un tādējādi palīdzēs saglabāt pašas Savienības ekonomikas un finanšu stabilitāti. Eiropadome 2010. gada 16. un 17. decembra sanāksmē vienojās par to, ka - tā kā šis mehānisms ir paredzēts, lai pasargātu visas eurozonas finanšu stabilitāti - turpmāk šim nolūkam nebūs vajadzīgs LESD 122. panta 2. punkts. Valstu vai valdību vadītāji tāpēc vienojās, ka to vairs nevajadzētu izmantot šim nolūkam.

(5) Eiropadome 2010. gada 16. decembrī saskaņā ar LES 48. panta 6. punkta otro daļu nolēma apspriesties par šo priekšlikumu ar Eiropas Parlamentu un Komisiju. Tā nolēma apspriesties arī ar Eiropas Centrālo banku. Eiropas Parlaments [1], Komisija [2] un Eiropas Centrālā banka [3] pieņēma atzinumus par priekšlikumu.

(6) Grozījums attiecas uz noteikumu, kas ietverts LESD trešajā daļā, un tas nepaplašina Savienības kompetences, kas tai piešķirtas Līgumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantam pievieno šādu punktu:

"3. Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas eurozonas stabilitāti. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus."

2. pants

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Padomes ģenerālsekretāram par to, ka ir pabeigtas šā lēmuma apstiprināšanas procedūras saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

Šis lēmums stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī, ja ir saņemti visi šā panta pirmajā daļā minētie paziņojumi, vai, ja tas nav noticis, nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir saņemts pēdējais šā panta pirmajā daļā minētais paziņojums.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2011. gada 25. martā

Eiropadomes vārdā -
priekšsēdētājs
H. van Rompuy