Konvencija par kodoldrošību

Preambula

Līgumslēdzējas puses,

i. apzinoties, cik svarīgi ir nodrošināt drošu, labi pārvaldītu un videi nekaitīgu atomenerģijas lietojumu starptautiskajā līmenī;

ii. atkārtoti apstiprinot vajadzību arī turpmāk veicināt augstu kodoldrošības līmeni visā pasaulē;

iii. atkārtoti apstiprinot, ka par kodoldrošību ir atbildīga tā valsts, kuras jurisdikcijā atrodas kodoliekārta;

iv. vēloties veicināt efektīvu kodoldrošības kultūru;

(v) apzinoties, ka kodoliekārtu avārijām var būt pārrobežu sekas;

v. ņemot vērā Konvenciju par kodolvielu fizisko aizsardzību (1979), Konvenciju par agrīno brīdināšanu kodolavārijas gadījumā (1986) un Konvenciju par palīdzību kodolavārijas vai radioloģisku briesmu gadījumā (1986);

vi. apstiprinot starptautiskas sadarbības nozīmi kodoldrošības palielināšanā ar pastāvošajiem divpusējiem un daudzpusējiem mehānismiem, kā arī šīs sadarbību veicinošās Konvencijas izstrādāšanas nozīmi;

vii. atzīstot, ka šī Konvencija nozīmē apņemšanos kodoliekārtās piemērot fundamentālus drošības principus, nevis sniedz sīki izstrādātus drošības standartus, kā arī atzīstot, ka pastāv starptautiskā līmenī noteiktas drošības vadlīnijas, kuras regulāri atjaunina, tādējādi nodrošinot informāciju par mūsdienīgiem augsta drošības līmeņa sasniegšanas līdzekļiem;

viii. apstiprinot vajadzību savlaicīgi sākt izstrādāt starptautisku konvenciju par kodolatkritumu apsaimniekošanas drošību, tiklīdz būs noslēdzies pašlaik noritošais process, kura gaitā jāpanāk plaša starptautiska vienošanās par radioaktīvu atkritumu apsaimniekošanas drošības pamatnoteikumiem;

ix. atzīstot, cik noderīgi ir turpināt tehnisko darbu saistībā ar drošību un citām kodoldegvielas cikla daļām un ka šis darbs pēc noteikta laika var atvieglot citu pašreizējo vai turpmāko starptautisko dokumentu izstrādi;

Ir vienojušās par sekojošo:

 

1. nodaļa. Mērķi, definīcijas un piemērošanas joma

1. pants. Mērķi

Konvencijai ir šādi mērķi:

i. veicinot valstu pasākumus un starptautisku sadarbību un, vajadzības gadījumā, iekļaujot arī ar drošību saistītu tehnisku sadarbību, panākt un uzturēt augstu kodoldrošības līmeni visā pasaulē;

ii. izveidot un uzturēt efektīvu kodoliekārtu aizsardzību pret potenciālām radioloģiskām briesmām, lai pasargātu personas, sabiedrību un vidi no šādu iekārtu jonizējošā starojuma kaitīgajām sekām;

iii. nepieļaut avārijas ar radioloģiskām sekām un mazināt šādu avāriju sekas, ja tās notiek.

2. pants. Definīcijas

Šajā Konvencijā:

i. "kodoliekārta" katrai līgumslēdzējai pusei nozīmē jebkādu atomelektrostaciju, kas atrodas tās jurisdikcijā, ieskaitot arī radioaktīvo vielu glabāšanas un apstrādes telpas un attīrīšanas iekārtas, kas atrodas šajā objektā un kurām ir tieša saistība ar atomelektrostacijas ekspluatāciju. Šāda stacija vairs nav kodoliekārta tad, kad visi kodoldegvielas elementi ir izņemti no reaktora serdeņa un droši noglabāti saskaņā ar apstiprinātām procedūrām un reglamentējoša iestāde ir apstiprinājusi stacijas slēgšanas programmu;

ii. "reglamentējoša iestāde" katrai līgumslēdzējai pusei nozīmē jebkuru iestādi vai iestādes, kuras šī līgumslēdzēja puse ir likumīgi pilnvarojusi piešķirt kodoliekārtām licences un reglamentēt kodoliekārtu atrašanās vietas izvēli, to uzbūvi, konstrukciju, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju un slēgšanu;

iii. "licence" nozīmē jebkādas pilnvaras, ko pieprasītājam piešķir reglamentējošā iestāde, padarot viņu atbildīgu par kodoliekārtu atrašanās vietas izvēli, kodoliekārtu uzbūvi, konstrukciju, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju un slēgšanu;

3. pants. Piemērošanas joma

Šo Konvenciju piemēro kodoliekārtu drošības jomā.

 

2. nodaļa. Saistības

a. Vispārīgi noteikumi

4. pants. Pasākumu ieviešana

Katra līgumslēdzēja puse saskaņā ar valsts likumiem pieņem likumus, noteikumus un administratīvus aktus, kā arī veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu saistības, kuras uzliek šī Konvencija.

5. pants. Ziņojumi

Katra līgumslēdzēja puse pirms 20. pantā minētās apspriedes iesniedz izskatīšanai ziņojumu par pasākumiem, ko tā veikusi, lai īstenotu saistības, kuras uzliek šī Konvencija.

6. pants. Esošās kodoliekārtas

Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka laikā, kad attiecībā uz šo līgumslēdzēju pusi stājas spēkā Konvencija, pēc iespējas ātrāk tiktu pārskatīta jau esošo kodoliekārtu drošība. Ja to prasa šī Konvencija, katra līgumslēdzēja puse nodrošina, ka steidzami tiek veikti jebkādi praktiski īstenojami uzlabojumi, lai palielinātu kodoliekārtas drošību. Ja šādus uzlabojumus nevar panākt, jāplāno pēc iespējas ātrāka šādas kodoliekārtas slēgšana. Slēgšanas grafikā var ņemt vērā valsts enerģētisko situāciju un alternatīvu enerģijas avotu iespējas, kā arī iespaidu, ko slēgšana atstās uz sabiedrību, vidi un ekonomiku.

 

b. Likumi un noteikumi

7. pants. Likumu un noteikumu bāze

1. Katra līgumslēdzēja puse nosaka un uztur likumu un noteikumu bāzi attiecībā uz kodoliekārtu drošību.

2. Likumu un noteikumu bāze paredz:

i. izstrādāt attiecīgas valsts drošības prasības un noteikumus;

ii. izveidot kodoliekārtu licencēšanas sistēmu, kā arī aizliegt ekspluatēt nelicencētas kodoliekārtas;

iii. izveidot reglamentējošu kodoliekārtu inspekcijas un novērtēšanas sistēmu, lai pārbaudītu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem un licencēšanas nosacījumiem;

iv. ieviest attiecīgus noteikumus un licencēšanas nosacījumus, to skaitā noteikumus par licenču darbības apturēšanu, grozījumiem tajās vai to atsaukšanu.

8. pants. Reglamentējoša iestāde

1. Katra līgumslēdzēja puse izveido vai nozīmē reglamentējošu iestādi, kurai uzticēts īstenot 7. punktā minēto likumu un noteikumu bāzi un kura ir pietiekami pilnvarota, kompetenta un finansiāli nodrošināta, lai veiktu tai uzdotos pienākumus.

2. Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu pienākumu sadali starp reglamentējošo iestādi un citām iestādēm vai organizācijām, kuru darbs ir saistīts ar atomenerģijas izplatīšanu vai lietošanu.

9. pants. Licences īpašnieka atbildība

Katra līgumslēdzēja puse nodrošina, ka galvenā atbildība par kodoliekārtas drošību gulstas uz attiecīgās licences īpašnieku, un veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviens šādas licences īpašnieks pilda savas saistības.

 

c. Vispārīgi drošības apsvērumi

10. pants. Prioritāte drošībai

Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas organizācijas, kuru darbs ir tieši saistīts ar kodoliekārtām, nosaka tādas stratēģijas, kurās prioritāte ir piešķirta drošībai.

11. pants. Finanšu resursi un cilvēku resursi

1. Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikvienas kodolierīces drošības vajadzībām visā tās ekspluatācijas laikā ir pieejami pietiekami finanšu resursi.

2. Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkādām darbībām, kas saistītas ar katras kodolierīces drošību visā tās ekspluatācijas laikā vai tiek veiktas šai kodolierīcē, ir pieejams pietiekams kvalificēta personāla daudzums ar piemērotu izglītību, profesionālo sagatavotību un pārkvalifikāciju.

12. pants. Cilvēkfaktors

Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visā kodoliekārtas ekspluatācijas laikā tiek ņemtas vērā cilvēka rīcības spēju robežas.

13. pants. Kvalitātes nodrošināšana

Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai tiktu izveidotas un ieviestas kvalitātes nodrošināšanas programmas, kuru mērķis ir sniegt pārliecību par to, ka visā kodoliekārtas ekspluatācijas laikā tiek ievērotas īpašas prasības, kuras attiecina uz jebkādām kodoldrošībai svarīgām darbībām.

14. pants. Drošības novērtējums un pārbaude

Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

i. pirms kodoliekārtas būves un nodošanas ekspluatācijā un visā tās ekspluatācijas laikā tā tiek plaši un sistemātiski novērtēta. Šādus novērtējumus dokumentē un pēc tam atjaunina, ņemot vērā iekārtas ekspluatācijas pieredzi un būtisku jaunu drošības informāciju, un tad izskata reglamentējošās iestādes vadībā;

ii. tiek veikta pārbaude, izmantojot analīzi, novērošanu, testēšanu un inspekciju, lai nodrošinātu, ka kodoliekārtas fiziskais stāvoklis un darbība turpina atbilst uzbūves prasībām, attiecīgajiem valsts drošības noteikumiem un ekspluatācijas ierobežojumiem un noteikumiem.

15. pants. Aizsardzība pret radiāciju

Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visās ekspluatācijas fāzēs darbinieki un iedzīvotāji saņem pēc iespējas mazāku kodoliekārtas izraisītās radiācijas devu un ka neviena persona nesaņem radiācijas devu, kas pārsniedz valstī noteiktos ierobežojumus.

16. pants. Gatavība ārkārtas situācijām

1. Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai gan kodoliekārtā, gan ārpus tās būtu rīcības plāni ārkārtas situācijām, kurus periodiski izmēģina attiecībā uz pasākumiem, kas veicami ārkārtas situācijā. Katrā jaunā kodoliekārtā šādi plāni ir jāsagatavo un jāizmēģina, pirms kodoliekārta sāk darboties ar jaudu, kas pārsniedz reglamentējošās iestādes noteikto zemo jaudu.

2. Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ciktāl tās iedzīvotājus un valsts kompetentās iestādes, kas atrodas kodoliekārtas tuvumā, var skart radioloģiskās briesmas, šie iedzīvotāji un iestādes saņem piemērotu informāciju par operatīvās rīcības un avārijas novēršanas plāniem.

3. Līgumslēdzējas puses, kuru teritorijā nav kodoliekārtu, ciktāl tās var skart radioloģiskas briesmas, ko rada tuvumā avarējusi kodoliekārta, veic piemērotus pasākumus, lai savā teritorijā sagatavotu un izmēģinātu operatīvās rīcības plānus, kuros ietverti šādu briesmu gadījumā veicamie pasākumi.

 

d. Iekārtu drošība

17. pants. Atrašanās vietas izvēle

Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek noteiktas un īstenotas piemērotas procedūras, lai:

i. novērtētu visus ar objektu saistītos attiecīgos faktorus, kas var skart kodoliekārtas drošību tās paredzētajā ekspluatācijas laikā;

ii. novērtētu projektētas kodoliekārtas iespējamo iespaidu uz cilvēkiem, sabiedrību un vidi;

iii. vajadzības gadījumā pārvērtētu visus attiecīgos 1) un 2) apakšpunktā minētos faktorus, nodrošinot pastāvīgu un pieņemamu kodoliekārtas drošības līmeni;

iv. konsultētos ar līgumslēdzējām pusēm, kas atrodas projektētās kodoliekārtas tuvumā, ciktāl tās varētu skart šī iekārta, un pēc pieprasījuma sniegtu šādām līgumslēdzējām pusēm visu vajadzīgo informāciju, lai tās varētu izvērtēt un pašas noteikt, cik lielas ir kodoliekārtas iespējas apdraudēt viņu teritoriju.

18. pants. Uzbūve un konstrukcija

Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

i. kodoliekārtas uzbūvē un konstrukcijā ir paredzēti vairāki droši aizsardzības līmeņi un metodes (pastiprinātā aizsardzība) pret radioaktīvu vielu noplūdi, jo sevišķi attiecībā uz avāriju novēršanu un to seku samazināšanu, ja avārijas notiek;

ii. kodoliekārtas uzbūvē un konstrukcijā izmantotās tehnoloģijas ir pārbaudītas praksē vai izmēģinātas un izanalizētas;

iii. kodoliekārtas uzbūve ļauj to droši, stabili un viegli vadīt un ekspluatēt, ievērojot cilvēkfaktoru un cilvēka un iekārtas koordinācijas iespējas.

19. pants. Ekspluatācija

Katra līgumslēdzēja puse veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

i. sākotnējais pilnvarojums ekspluatēt kodoliekārtu ir sniegts uz piemērotas drošības analīzes pamata un ekspluatācijas programma parāda, ka iekārta pēc savas konstrukcijas atbilst uzbūves un drošības prasībām.

ii. ekspluatācijas ierobežojumi un nosacījumi, kas ir izstrādāti uz drošības analīzes, izmēģinājumu un ekspluatācijas pieredzes pamata, tiek noteikti un pārskatīti tā, lai varētu noteikt drošas ekspluatācijas robežas.

iii. kodoliekārtas ekspluatāciju, apkopi, inspekciju un izmēģināšanu veic saskaņā ar apstiprinātām procedūrām;

iv. ir izstrādātas procedūras rīcībai normālas ekspluatācijas apstākļos un avārijas gadījumā;

v. visos ar drošību saistītos sektoros visā kodoliekārtas ekspluatācijas laikā ir pieejams vajadzīgais tehnoloģiskais un tehniskais atbalsts;

vi. attiecīgās licences īpašnieks savlaicīgi paziņo reglamentējošai iestādei par drošības ziņā nozīmīgiem incidentiem;

vii. tiek izveidotas programmas iegūtās ekspluatācijas pieredzes datu apkopošanai un analīzei, iegūti rezultāti un veikti pasākumi saskaņā ar izdarītajiem secinājumiem, kā arī tiek izmantoti esošie mehānismi, lai dalītos nozīmīgā pieredzē ar starptautiskām organizācijām, citām ekspluatētājām organizācijām un reglamentējošām iestādēm;

viii. kodolatkritumi, kas kodoliekārtas ekspluatācijas rezultātā ir radušies kādā attiecīgā procesā, ir pēc iespējas neaktīvāki un to ir pēc iespējas mazāk, kā arī lai, jebkādā veidā veicot vajadzīgo tādas izlietotās degvielas un tādu kodolatkritumu apstrādi un uzglabāšanu, kas ir saistīta ar iekārtas ekspluatāciju un atrodas tajā pašā objektā, kur atrodas iekārta, tiktu ņemtas vērā atkritumu kvalitātes uzlabošanas un to noglabāšanas iespējas.

 

3. nodaļa. Līgumslēdzēju pušu apspriedes

20. pants. Izskatīšanas apspriedes

1. Līgumslēdzējas puses notur apspriedes (še turpmāk, "izskatīšanas apspriedes"), lai izskatītu ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 5. pantu, ievērojot saskaņā ar 22. pantu pieņemtās procedūras.

2. Ievērojot 24. panta noteikumus, var izveidot līgumslēdzēju pušu pārstāvju apakšgrupas, kuras darbojas izskatīšanas apspriedēs, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai izskatītu specifiskus jautājumus, kas ietverti ziņojumos.

3. Katra līgumslēdzēja puse iespēju robežās var apspriest ziņojumus, kurus iesniegušas citas līgumslēdzējas puses, kā arī pieprasīt paskaidrojumus saistībā ar šiem ziņojumiem.

21. pants. Apspriežu biežums

1. Līgumslēdzēju pušu sagatavošanās apspriedi notur ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad stājas spēkā šī Konvencija.

2. Šīs apspriedes gaitā līgumslēdzējas puses nosaka pirmās izskatīšanas apspriedes datumu. Šī izskatīšanas apspriede notiek pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā trīsdesmit mēnešus pēc dienas, kad stājas spēkā šī Konvencija.

3. Katrā izskatīšanas apspriedē līgumslēdzējas puses nosaka nākamās šādas apspriedes datumu. Izskatīšanas apspriedes jāsasauc ne retāk kā reizi trijos gados.

22. pants. Procesuālā kārtība

1. Sagatavošanās apspriedē, ko notur saskaņā ar 21. panta noteikumiem, līgumslēdzējas puses sagatavo un vienprātīgi pieņem procesuālos noteikumus un finanšu noteikumus. Līgumslēdzējas puses konkrēti un saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem nosaka:

i. saskaņā ar 5. pantu iesniedzamo ziņojumu formas un struktūras vadlīnijas;

ii. šādu ziņojumu iesniegšanas datumu;

iii. šādu ziņojumu izskatīšanas procesu.

2. Izskatīšanas apspriedēs līgumslēdzējas puses vajadzības gadījumā izskata kārtību, kas noteikta saskaņā ar iepriekš minēto 1) līdz 3) punktu, un vienprātīgi veic korekcijas, izņemot gadījumus, kad procesuālajos noteikumos noteikts citādi. Puses var vienprātīgi grozīt arī procesuālos noteikumus un finanšu noteikumus.

23. pants. Ārkārtas apspriedes

Līgumslēdzējas puses notur ārkārtas apspriedi:

i. ja tam piekrīt klātesošo un balsojošo līgumslēdzēju pušu vairākums, turklāt atturēšanos uzskata par balsošanu; vai

ii. pēc kādas līgumslēdzējas puses rakstiska pieprasījuma, sešu mēnešu laikā pēc šī pieprasījuma nosūtīšanas līgumslēdzējām pusēm, ja 28. pantā minētais sekretariāts ir saņēmis paziņojumu, ka pieprasījumu atbalsta līgumslēdzēju pušu vairākums.

24. pants. Dalība apspriedēs

1. Katra līgumslēdzēja puse apmeklē līgumslēdzēju pušu apspriedes un piedalās tajās ar vienu delegātu, kā arī ar tik lielu vietnieku, ekspertu un padomdevēju skaitu, kādu tā uzskata par vajadzīgu.

2. Līgumslēdzējas puses var vienprātīgi uzaicināt jebkuru starpvaldību organizāciju, kas ir kompetenta attiecībā uz jautājumiem, kurus skar šī Konvencija, novērotājas statusā piedalīties jebkurā apspriedē vai to īpašajās sesijās. Novērotājiem jau iepriekš rakstiski jāapstiprina, ka tie ievēros 27. panta noteikumus.

25. pants. Apspriedes kopsavilkums

Līgumslēdzējas puses vienprātīgi pieņem un nodod atklātībai dokumentu, kurā skarti apspriestie jautājumi un apspriedes laikā izdarītie secinājumi.

26. pants. Valodas

1. Līgumslēdzēju pušu apspriedes notiek arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā, izņemot gadījumus, kad procesuālie noteikumi paredz citādi.

2. Ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 5. pantu, sagatavo iesniedzējas līgumslēdzējas puses valsts valodā vai vienā noteiktā valodā, par ko jāvienojas saskaņā ar procesuālajiem noteikumiem. Ja ziņojumu iesniedz valsts valodā, kas nav šī noteiktā valoda, līgumslēdzējai pusei jānodrošina ziņojuma tulkojums noteiktajā valodā.

3. Neskarot 2. punkta noteikumus, sekretariāts par atlīdzību var uzņemties veikt jebkurā no apspriedes valodām iesniegtu ziņojumu tulkojumu noteiktajā valodā.

27. pants. Konfidencialitāte

1. Šīs Konvencijas noteikumi neskar līgumslēdzēju pušu likumos noteiktās tiesības un pienākumus aizsargāt informāciju pret izpaušanu. Šajā pantā "informācija", cita starpā, nozīmē 1) personas datus; 2) informāciju, ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības vai rūpnieciska vai komerciāla konfidencialitāte; un 3) informāciju, kas attiecas uz valsts drošību vai kodolvielu vai kodoliekārtu fizisko aizsardzību.

2. Ja līgumslēdzēja puse saistībā ar šo Konvenciju sniedz informāciju, ko tā apzīmējusi kā aizsargātu informāciju saskaņā ar 1. pantu, šādu informāciju lieto vienīgi tādiem mērķiem, kādiem tā tikusi sniegta, un ievēro tās konfidencialitāti.

3. Visu apspriežu debašu saturs, izskatot līgumslēdzēju pušu ziņojumus, ir konfidenciāls.

28. pants. Sekretariāts

1. Starptautiskā atomenerģijas aģentūra, (še turpmāk "Aģentūra") nodrošina līgumslēdzēju pušu apspriedēm sekretariātu.

2. Sekretariāts:

i. sasauc, sagatavo un apkalpo līgumslēdzēju pušu apspriedes;

ii. nosūta līgumslēdzējām pusēm informāciju, kas saņemta un sagatavota saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem.

Izmaksas, kas Aģentūrai rodas, veicot 1) un 2) apakšpunktā minētos uzdevumus, Aģentūra sedz no sava ikgadējā budžeta līdzekļiem.

3. Līgumslēdzējas puses var vienprātīgi pieprasīt Aģentūrai sniegt citus pakalpojumus līgumslēdzēju pušu apspriežu vajadzībām. Aģentūra var sniegt šādus pakalpojumus, ja tos var iekļaut tās programmā un ikgadējā budžetā. Ja tas nav iespējams, Aģentūra var sniegt šādus pakalpojumus, ja tiem ir nodrošināts brīvprātīgs finansējums no citiem avotiem.

 

4. nodaļa. Nobeiguma noteikumi un citi noteikumi

29. pants. Domstarpību izšķiršana

Ja starp divām vai vairākām līgumslēdzējām pusēm rodas domstarpības par šīs Konvencijas piemērošanu, līgumslēdzējas puses konsultējas apspriedes gaitā, lai atrisinātu šīs domstarpības.

30. pants. Parakstīšana, ratifikācija,

pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās.

1. Šo Konvenciju var parakstīt visas valstis Aģentūras vadības mītnē Vīnē no 1994. gada 20. septembrim līdz brīdim, kad tā stājas spēkā.

2. Šī Konvencija parakstītājvalstīm ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina.

3. Pēc Konvencijas stāšanās spēkā tai var pievienoties visas valstis.

i. Šo Konvenciju var parakstīt vai tai var pievienoties reģionālās integrējoša vai cita rakstura organizācijas, ar noteikumu, ka jebkuru no šīm organizācijām ir izveidojušas suverēnas valstis un tā ir kompetenta risināt sarunas, noslēgt un piemērot starpvalstu nolīgumus tajos jautājumos, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

ii. Jautājumos, kas ir šo organizāciju kompetencē, tās var savā vārdā īstenot tiesības un pildīt pienākumus, ko šī Konvencija piešķir līgumslēdzējām pusēm.

iii. Kļūstot par šīs Konvencijas līgumslēdzēju pusi, šāda organizācija nosūta 34. pantā minētajam depozitārijam deklarāciju, norādot, kuras valstis ir to dalībnieces, kurš šīs Konvencijas pants uz to attiecas, kā arī precizējot savu kompetences līmeni jomā, uz kuru attiecas minētie panti.

iv. Šādām organizācijām nav balsstiesību, lai papildinātu savu dalībvalstu balsis.

4. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus iesniedz depozitārijam.

31. pants. Stāšanās spēkā

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārijam ir iesniegts divdesmit otrais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments, to skaitā dokumenti no septiņpadsmit valstīm, kurām katrai ir vismaz viena kodoliekārta, kuras reaktora serdenis ir sasniedzis kritisku stāvokli.

2. Katrai valstij vai reģionālai integrējoša vai cita rakstura organizācijai, kas ratificē, pieņem, apstiprina šo Konvenciju vai pievienojas tai pēc dienas, kad iesniegts pēdējais dokuments, kas vajadzīgs, lai izpildītu 1. punktā izklāstītos noteikumus, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī valsts vai organizācija iesniegusi depozitārijam attiecīgo dokumentu.

32. pants. Konvencijas grozījumi

1. Katra līgumslēdzēja puse var iesniegt priekšlikumus šīs Konvencijas grozījumiem. Šos grozījumus apspriež izskatīšanas vai ārkārtas apspriedē.

2. Jebkāda grozījumu priekšlikuma teksts un grozījuma iemesli jāiesniedz depozitārijam, kas nekavējoties un vismaz deviņdesmit dienas pirms apspriedes, kurā šie priekšlikumi ir jāizskata, paziņo par tiem līgumslēdzējām pusēm. Depozitārijam jānosūta līgumslēdzējām pusēm jebkādi komentāri, kas saņemti par priekšlikumiem.

3. Līgumslēdzējas puses, izskatījušas ierosinātos grozījumus, nolemj, vai vienprātīgi pieņemt tos, vai, ja pušu starpā nevalda vienprātība, iesniegt tos diplomātu konferencei. Lai pieņemtu lēmumu par ierosināto grozījumu iesniegšanu diplomātu konferencei, vajadzīgs divu trešdaļu apspriedē klātesošo un balsojošo līgumslēdzēju pušu balsu vairākums, ar nosacījumu, ka balsošanas laikā ir klāt vismaz puse no līgumslēdzējām pusēm. Atturēšanos uzskata par balsošanu.

4. Diplomātu konferenci, kurai ir jāizskata un jāpieņem šīs Konvencijas grozījumi, sasauc depozitārijs, un tai jānotiek ne vēlāk kā vienu gadu pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šī panta 3. punktu. Diplomātu konference veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka grozījumi tiek pieņemti vienprātīgi. Ja tas nav iespējams, grozījumus pieņem ar divu trešdaļu no visu līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu.

5. Šīs konvencijas grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar iepriekš minētā 3. un 4. panta noteikumiem, līgumslēdzējām pusēm ir jāratificē, jāpieņem vai jāapstiprina, un tie attiecībā uz tām līgumslēdzējām pusēm, kas tos ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad depozitārijs ir saņēmis attiecīgos dokumentus vismaz no trijām ceturtdaļām līgumslēdzēju pušu. Līgumslēdzējai pusei, kura minētos grozījumus ratificē, pieņem vai apstiprina vēlāk, tie stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad šī līgumslēdzēja puse ir iesniegusi savu attiecīgo dokumentu.

33. pants. Denonsēšana

1. Jebkura līgumslēdzēja puse šo konvenciju var denonsēt, par to rakstiski paziņojot depozitārijam.

2. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad depozitārijs ir saņēmis paziņojumu, vai tādā vēlākā datumā, kādu var norādīt paziņojumā.

34. pants. Depozitārijs

1. Šīs Konvencijas depozitārijs ir Aģentūras ģenerāldirektors.

2. Depozitārijs informē līgumslēdzējas puses par:

i. šīs Konvencijas parakstīšanu, kā arī par ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanu saskaņā ar 30. pantu;

ii. dienu, kad Konvencija saskaņā ar 31. pantu stājas spēkā;

iii. saskaņā ar 33. pantu izdarītajiem paziņojumiem par Konvencijas denonsēšanu un šo paziņojumu datumu;

iv. šīs Konvencijas grozījumu priekšlikumiem, kurus iesniegušas līgumslēdzējas puses, par grozījumiem, ko pieņēmusi attiecīga diplomātu konference vai kas pieņemti līgumslēdzēju pušu apspriedes laikā, un par dienu, kad saskaņā ar 32. pantu šādi grozījumi stājas spēkā.

35. pants. Tekstu autentiskums

Šīs konvencijas oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā ir vienlīdz autentiski, glabājas pie depozitārija, kas nosūta līgumslēdzējām pusēm tā apstiprinātas kopijas.

Konvencija stājās spēkā Latvijas Republikā 1997.gada 23.janvārī. Ārlietu ministrijas informācija par spēkā stāšanos publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 1999.gada 30.jūlijā, Nr.243 (1703).