KONVENCIJA, AR KO NOSAKA EIROPAS SKOLU STATŪTUS

PREAMBULA

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, EIROPAS KOPIENU DALĪBVALSTIS UN EIROPAS KOPIENAS, še turpmāk - "līgumslēdzējas puses",

ņemot vērā, ka, sākot no 1957.gada, ir dibinātas iestādes, kuras sauc par Eiropas skolām un kuras ir paredzētas Eiropas Kopienu darbinieku bērnu kopējai izglītošanai, lai nodrošinātu Eiropas iestāžu pienācīgu darbību,

ņemot vērā, ka Eiropas Kopienas ir ieinteresētas nodrošināt šo bērnu kopēju izglītošanu un šim nolūkam veikt iemaksu Eiropas skolu budžetā,

ņemot vērā, ka Eiropas skolu sistēma ir sui generis sistēma; ņemot vērā, ka tā ir forma sadarbībai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas Kopienām, vienlaikus pilnīgi atzīstot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un to izglītības sistēmas organizāciju, kā arī to kultūras un valodas savdabību,

tā kā

- Eiropas skolas statūti, kas pieņemti 1957.gadā, ir jākonsolidē, lai ņemtu vērā visus attiecīgos dokumentus, kurus pieņēmušas līgumslēdzējas puses;

- tie jāpielāgo Eiropas Kopienu attīstībai;

- skolu struktūrās jāmaina lēmumu pieņemšanas procedūra;

- jāņem vērā skolu darbības pieredze;

- pedagogiem un citām personām, uz kurām tie attiecas, jānodrošina pietiekama tiesiskā aizsardzība pret Augstākās valdes vai administratīvo valžu darbību; šajā nolūkā jāizveido Apelācijas padome ar stingri ierobežotu kompetenci;

- Apelācijas padomes kompetence neskar dalībvalstu tiesu kompetenci attiecībā uz civiltiesisko un kriminālo atbildību;

tā kā, pamatojoties uz 1975.gada 15.decembra papildprotokolu, Minhenē ir atvērta kopēja skola Eiropas Patentu organizācijas darbinieku bērniem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I sadaļa

EIROPAS SKOLAS

1.pants

Ar šo konvenciju nosaka Eiropas skolu (še turpmāk - "skolu") statūtus.

Skolu mērķis ir Eiropas Kopienu darbinieku bērnu kopēja izglītošana. Skolās var mācīties bērni, uz ko attiecas 28. un 29.pantā paredzētie nolīgumi, un citi bērni atbilstīgi vietu skaitam, kuru nosaka Augstākā valde.

Skolu saraksts ir I pielikumā, ko Augstākā valde var grozīt, lai ņemtu vērā lēmumus, kurus pieņem saskaņā ar 2., 28. un 31.pantu.

2.pants

1. Augstākā valde var vienprātīgi nolemt, ka jādibina jaunas skolas.

2. Augstākajai valdei, saskaņojot ar uzņēmēju dalībvalsti, jānosaka to atrašanās vieta.

3. Pirms dalībvalsts teritorijā atver jaunu skolu, starp Augstāko valdi un uzņēmēju dalībvalsti jānoslēdz nolīgums, kas attiecas uz piemērotu telpu piešķiršanu jaunajai skolai bez maksas un šo telpu uzturēšanu.

3.pants

1. Visās skolās mācībām jāatbilst mācību laikam līdz vidusskolas beigšanai.

Tajā var ietvert

- pirmsskolas izglītību;

- piecgadīgu pamatizglītību;

- septiņgadīgu vidējo izglītību.

Tehniskās izglītības prasības, ciktāl iespējams, jānodrošina skolām sadarbībā ar uzņēmējas dalībvalsts izglītības sistēmu.

2. Mācības nodrošina pedagogi, ko dalībvalstis nosūta vai norīko saskaņā ar Augstākās valdes pieņemtajiem lēmumiem un procedūru, kura noteikta 12.panta 4.punktā.

3. a) Jebkuram priekšlikumam par skolas pamatstruktūras maiņu ir vajadzīgs vienprātīgs dalībvalstu pārstāvju balsojums Augstākajā valdē.

b) Jebkuram priekšlikumam par pedagogu oficiālā statusa maiņu ir vajadzīgs Augstākās valdes vienprātīgs balsojums.

4.pants

Skolās mācības organizē pēc šādiem principiem:

1. Mācību kursus pasniedz II pielikumā norādītajās valodās.

2. Augstākā valde var grozīt minēto pielikumu, lai ņemtu vērā lēmumus, ko pieņem saskaņā ar 2. un 32.pantu.

3. Lai veicinātu skolas vienotību, vienotu skolēnus, kas mācās nodaļās ar dažādām mācību valodām, un rūpētos par savstarpēju sapratni, daži priekšmeti jāpasniedz apvienotās viena līmeņa nodarbībās. Šajās apvienotajās nodarbībās var izmantot jebkuru Kopienas valodu, ciktāl Augstākā valde nolemj, ka tās izmantojums ir pamatots.

4. Īpaša uzmanība jāveltī tam, lai skolēni iegūtu padziļinātas moderno valodu zināšanas.

5. Mācību plānos jāattīsta Eiropas dimensija.

6. Izglītībā un audzināšanā jārespektē indivīdu apziņa un pārliecība.

7. Jāveic pasākumi, lai vienkāršotu to bērnu uzņemšanu, kuriem ir īpašas izglītības vajadzības.

5.pants

1. Skolā sekmīgi beigtos mācību gadus un attiecīgos diplomus un apliecības dalībvalstu teritorijā atzīst saskaņā ar atbilstības tabulu un ņemot vērā nosacījumus, ko Augstākā valde noteikusi atbilstoši 11.pantam, kā arī ievērojot dalībvalstu kompetento iestāžu nolīgumu.

2. Eiropas vispārējās vidējās izglītības diploms, kas ir nolīguma priekšmets 1984.gada 11.aprīļa Nolīgumā, ar ko groza pielikumu Eiropas skolas statūtiem, kuros izklāstīti noteikumi par Eiropas vispārējo vidējo izglītību, še turpmāk - "Eiropas vispārējās vidējās izglītības nolīgums", jāizsniedz, beidzot vidējo izglītību. Augstākajai valdei, pieņemot lēmumu ar dalībvalstu pārstāvju vienprātīgu balsojumu, jāspēj izdarīt jebkādus pielāgojumus minētajā nolīgumā, ja tādi izrādās vajadzīgi.

Skolā iegūtās Eiropas vispārējās vidējās izglītības dokumenta īpašniekiem

a) tajā dalībvalstī, kuras pilsoņi viņi ir, pienākas visi labumi, kas attiecīgajā dalībvalstī pienākas personai, kurai ir diploms vai apliecība, kura izsniegta, beidzot vidusskolu;

b) ir tiesības pretendēt uz uzņemšanu jebkurā augstskolā, kas atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, ar tādiem pašiem noteikumiem kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņiem, kuriem ir līdzvērtīga kvalifikācija.

Šajā konvencijā ar vārdu "augstskola" saprot

a) universitātes,

b) iestādes, ko tās dalībvalsts teritorijā, kurā tās atrodas, pielīdzina universitātēm.

6.pants

Katrai skolai jābūt ar juridiskas personas statusu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kurš noteikts 1.pantā. Tāpēc tai jāspēj brīvi pārvaldīt apropriācijas pašai savās budžeta iedaļās saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 13.panta 1.punktā minētajā Finanšu regulā. Tā var būt puse tiesā. Īpaši tā var iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu.

Attiecībā uz tās tiesībām un pienākumiem, uz skolu kā izglītības iestādi, ko regulē publiskās tiesības, visās dalībvalstīs attiecas šīs konvencijas īpašie noteikumi.

II sadaļa

SKOLU STRUKTŪRAS

7.pants

Visām skolām kopīgām jābūt šādām struktūrām:

1. Augstākajai valdei;

2. Ģenerālsekretāram;

3. inspekcijas padomēm;

4. Apelācijas padomei;

Katru skolu pārvalda Administratīvā valde un vada direktors.

1.nodaļa

Augstākā valde

8.pants

1. Saskaņā ar 28.pantu Augstāko valdi veido šādi locekļi:

a) katras Eiropas Kopienu dalībvalsts ministru līmeņa pārstāvis vai pārstāvji, kas ir pilnvaroti pārstāvēt attiecīgās dalībvalsts valdību, ievērojot to, ka katrai dalībvalstij ir tikai viena balss;

b) Eiropas Kopienu Komisijas loceklis;

c) Personāla komitejas izraudzīts pārstāvis (no pedagogiem) saskaņā ar 22.pantu;

d) skolēnu vecāku pārstāvis, ko izraugās vecāku apvienības saskaņā ar 23.pantu.

2. Katras dalībvalsts ministru līmeņa pārstāvji un Eiropas Kopienu Komisijas loceklis var iecelt personas, kas viņus pārstāv. Citus locekļi, kas nevar būt klāt, pārstāv viņu aizstājēji.

3. Skolēnu pārstāvi var aicināt uz Augstākās valdes sēdēm par novērotāju jautājumos, kas attiecas uz skolēniem.

4. Augstāko valdi sasauc tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc triju Augstākās valdes locekļu vai ģenerālsekretāra motivēta lūguma. Tā sanāk vismaz vienu reizi gadā.

5. Priekšsēdētāja amatā katras dalībvalsts pārstāvis ir vienu gadu šādā dalībvalstu secībā: Beļģija, Dānija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Apvienotā Karaliste.

9.pants

1. Izņemot gadījumus, kuros šajā konvencijā ir prasīta vienprātība, Augstākās valdes lēmumus pieņem ar tās pārstāvju divu trešdaļu balsu vairākumu, ar šādiem nosacījumiem:

a) lai pieņemtu lēmumu, kas skar kādas dalībvalsts īpašās intereses, piemēram, par ievērojamu tādas skolas telpu paplašināšanu vai par tādas skolas slēgšanu, kura nodibināta tās teritorijā, ir vajadzīgs labvēlīgs attiecīgās dalībvalsts pārstāvja balsojums;

b) lai slēgtu skolu, vajadzīgs labvēlīgs Komisijas locekļa balsojums;

c) publiskajās tiesībās regulētas organizācijas pārstāvim, kas ieguvis vietu un balsstiesības Augstākajā valdē, ievērojot nolīgumu, kurš pamatojas uz 28.pantu, jābalso visos jautājumos, kuri saistīti ar skolu, uz ko attiecas minētais nolīgums;

d) balsstiesības, kas ir Personāla komitejas pārstāvim, kurš minēts 8.panta 1.punkta c) apakšpunktā, un skolēnu vecāku pārstāvim, kas minēts 8.panta 1.punkta d) apakšpunktā, jāierobežo ar lēmumu pieņemšanu izglītības jautājumos saskaņā ar 11.pantu, izslēdzot lēmumus, kuri attiecas uz Eiropas vispārējās vidējās izglītības nolīguma pielāgojumiem, un lēmumus ar finansiālām sekām vai sekām, kas skar budžetu.

2. Ja šajā konvencijā ir prasīta vienprātība, tad klātesošie vai pārstāvētie Augstākās valdes locekļi nedrīkst kavēt lēmumu pieņemšanu atturoties.

3. Jebkurā balsojumā katram klātesošajam vai pārstāvētajam loceklim ir viena balss, neskarot 8.panta 1.punkta a) apakšpunkta īpašo noteikumu.

10.pants

Augstākā valde uzrauga šīs konvencijas piemērošanu; šajā nolūkā tā ir pilnvarota pieņemt lēmumus izglītības, budžeta un administratīvos jautājumos un piedalīties sarunās par nolīgumiem, kas minēti 28. līdz 30.pantā. Tā var izveidot komitejas, kas ir atbildīgas par Augstākās valdes lēmumu sagatavošanu.

Augstākā valde nosaka Skolu vispārējos noteikumus.

Augstākā valde katru gadu, pamatojoties uz projektu, ko sagatavo ģenerālsekretārs, izstrādā ziņojumu par skolu darbību un nosūta to Eiropas Parlamentam un Padomei.

11.pants

Izglītības jautājumos Augstākā valde nosaka, kurus mācību kursus pasniegt, un kā tos organizēt. Īpaši, ievērojot attiecīgās inspekcijas padomes atzinumu, tā

1) pieņem saskaņotus mācību plānus un stundu sarakstus visiem mācību gadiem un visām nodaļām, ko tā ir izveidojusi, kā arī iesaka izmantojamās metodes;

2) mācīšanas pārraudzībai nodrošina inspekcijas padomes un nosaka to darbības noteikumus;

3) nosaka vecumu, kad var iestāties dažādajos līmeņos. Tā paredz noteikumus skolēnu pārcelšanai uz nākamo mācību gadu vai uz vidusskolu, kā arī, lai dotu skolēniem iespēju jebkurā laikā atgriezties savās valsts skolās, noteikumus skolas mācību gadu atzīšanai saskaņā ar 5.pantu. Tā izveido atbilstības tabulu, kas minēta 5.panta 1.punktā;

4) saskaņo eksāmenus, kas vajadzīgi, lai ar diplomu vai apliecību novērtētu skolā veikto darbu; tā nosaka šo eksāmenu noteikumus, ieceļ eksāmenu komisijas un izsniedz diplomus. Tā nodrošina, ka eksāmenu jautājumus izstrādā tādā līmenī, kas atbilst 5.panta noteikumiem.

12.pants

Administratīvos jautājumos Augstākā valde

1. nosaka ģenerālsekretāra, direktoru, pedagogu un saskaņā ar 9.panta 1.punkta a) apakšpunktu administratīvā un apkalpojošā personāla nodarbināšanas kārtību;

2. ieceļ ģenerālsekretāru un ģenerālsekretāra vietnieku;

3. katrā skolā ieceļ direktoru un direktora vietniekus;

4. a) katru gadu pēc inspekcijas padomju priekšlikuma nosaka prasības pedagogiem, izveidojot vai likvidējot amatus. Tā nodrošina taisnīgu amatu sadalījumu starp dalībvalstīm. Tā kopīgi ar valdībām risina jautājumus, kas attiecas uz vidusskolas skolotāju, pamatskolas skolotāju un skolas izglītības konsultantu nosūtīšanu vai norīkošanu. Darbinieki saglabā profesionālās izaugsmes un pensionēšanās tiesības, kas garantētas viņu valsts tiesību aktos;

b) katru gadu pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma nosaka prasības administratīvajam un apkalpojošajam personālam;

5. organizē savu darbību un izstrādā savu reglamentu.

13.pants

1. Budžeta jautājumos Augstākā valde

a) pieņem Finanšu regulu, īpaši norādot procedūru skolu budžeta izveidei un izpildei;

b) pieņem skolu budžetu katram finanšu gadam saskaņā ar 4.punktu;

c) apstiprina gada ieņēmumu un izdevumu pārskatu, un nosūta to Eiropas Kopienu kompetentajām iestādēm.

2. Augstākā valde, vēlākais, līdz katra gada 30.aprīlim nosaka skolu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu nākamajam finanšu gadam, un tūlīt nosūta to Komisijai, kas, uz to pamatojoties, ierēķina paredzētos līdzekļus provizoriskajā Eiropas Kopienu vispārējā budžeta projektā.

Eiropas Kopienu budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar savu budžeta procedūru nosaka Eiropas Kopienu iemaksu.

3. Augstākā valde arī nosūta ieņēmumu un izdevumu aprēķinu citām publiskajās tiesībās regulētājām organizācijām, kas paredzētas 28.pantā, un organizācijām vai iestādēm, kuras paredzētas 29.pantā un kuru finansiālā iemaksa veido lielāko daļu skolas budžeta, lai tās varētu noteikt savu iemaksu apmēru.

4. Visbeidzot, Augstākā valde līdz budžeta gada sākumam pieņem skolu budžetu un, ja vajadzīgs, pielāgo to Eiropas Kopienu un 3.punktā minēto organizāciju vai iestāžu iemaksām.

14.pants

Ģenerālsekretārs pārstāv Augstāko valdi un vada Sekretariātu saskaņā ar ģenerālsekretāra nodarbināšanas kārtību, kas paredzēta 12.panta 1.punktā. Viņš pārstāv skolas tiesā. Viņš ir atbildīgs Augstākajai valdei.

2.nodaļa

Inspekciju padomes

15.pants

Skolu vajadzībām izveido divas Inspekciju padomes: vienu pirmsskolas iestādēm un pamatskolām, otru vidusskolām.

16.pants

Katru dalībvalsti, kas ir līgumslēdzēja puse, katrā Inspekcijas padomē pārstāv viens inspektors. Viņu ieceļ Augstākā valde pēc attiecīgās līgumslēdzējas puses priekšlikuma.

Inspekcijas padomes vada tās dalībvalsts pārstāvis Inspekcijas padomē, kura vada Augstāko valdi.

17.pants

Inspekcijas padomju uzdevums ir nodrošināt izglītības kvalitāti, un šajā nolūkā nodrošināt vajadzīgo inspicēšanu skolās.

Tās iesniedz Augstākajai valdei atzinumus un priekšlikumus, kas paredzēti attiecīgi 11. un 12.pantā, un, pēc vajadzības, priekšlikumus par izmaiņām mācību plānos un par mācību organizēšanu.

18.pants

Inspektoru uzdevums ir

1) attiecīgajās izglītības pakāpēs nodrošināt, ka skolotāju darbu pārrauga viņu valsts pārvaldes iestādes;

2) salīdzināt viedokļus par sasniegto darba līmeni un mācību metožu kvalitāti;

3) inspicēšanas rezultātus darīt zināmus direktoriem un pedagogiem.

Ņemot vērā Augstākās valdes novērtētās vajadzības, visas dalībvalstis nodrošina inspektorus ar materiāltehnisko bāzi, kas vajadzīga, lai viņi varētu pilnīgi izpildīt savu uzdevumu skolās.

3.nodaļa

Administratīvā valde

19.pants

Saskaņā ar 28. un 29.pantu katrā administratīvajā valdē, kas paredzēta 7.pantā, ir šādi astoņi locekļi:

1) Ģenerālsekretārs, kas ir priekšsēdētājs;

2) skolas direktors;

3) Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvis;

4) divi locekļi, no kuriem viens pārstāv vidusskolas pedagogus un otrs - pirmsskolas iestāžu un pamatskolu pedagogus kopā;

5) divi locekļi, kas pārstāv vecāku apvienību, kura paredzēta 23.pantā;

6) administratīvā un apkalpojošā personāla pārstāvis.

Tās dalībvalsts pārstāvis, kurā skola atrodas, var būt klāt administratīvās valdes sēdēs novērotāja statusā.

Jautājumos, kas attiecas uz skolēniem, uz administratīvās valdes sēdēm jāuzaicina divi attiecīgās skolas skolēni; viņi sēdēs piedalās novērotāju statusā.

20.pants

Administratīvā padome

1) sagatavo skolas ieņēmumu un izdevumu aprēķinus saskaņā ar Finanšu regulu;

2) uzrauga skolas budžeta iedaļas izpildi un izstrādā tās gada ieņēmumu un izdevumu pārskatu;

3) nodrošina tādu piemērotu materiālo apstākļu un atmosfēras uzturēšanu, kas veicina skolas pareizu darbību;

4) pilda citus administratīvos pienākumus, ko tai uztic Augstākā valde.

Administratīvo valžu sēžu sanākšanas un lēmumu pieņemšanas procedūras nosaka Skolu vispārējos noteikumos, kas paredzēti 10.pantā.

4.nodaļa

Direktors

21.pants

Direktors pilda savus uzdevumus saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kas paredzēti 10.pantā. Viņš realizē pilnvaras pār skolai norīkotajiem darbiniekiem saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas 12.panta 4.punkta a) un b)apakšpunktā.

Viņam ir kompetence un kvalifikācija, kas vajadzīga, lai viņa valstī vadītu izglītības iestādi, kura izdod beigšanas apliecību, kas tās īpašniekam dod tiesības iestāties augstskolā. Viņš ir atbildīgs Augstākajai valdei.

III sadaļa

DARBINIEKU PĀRSTĀVĪBA

22.pants

Izveido Personāla komiteju, kurā ir ievēlēti pedagogu un administratīvā un apkalpojošā personāla pārstāvji no visām skolām.

Komitejai jādod ieguldījums skolu pareizā darbībā, ļaujot darbiniekiem formulēt un paust savu viedokli.

Personāla komitejas ievēlēšanas un darbības procedūras nosaka pedagogu un administratīvā un apkalpojošā personāla nodarbināšanas noteikumos, kas paredzēti 12.panta 1.punktā.

Reizi gadā Personāla komiteja no pedagogiem izraugās locekli un viņa aizstājēju, kas darbiniekus pārstāv Augstākajā valdē.

IV sadaļa

VECĀKU APVIENĪBA

23.pants

Lai uzturētu attiecības starp skolēnu vecākiem un skolas vadību, Augstākā valde atzīst katras skolas apvienību, kas pārstāv skolēnu vecākus.

Atzītā vecāku apvienība katru gadu izraugās divus attiecīgās skolas pārstāvjus Administratīvajā valdē.

Reizi gadā skolu vecāku apvienības izraugās locekli un viņa aizstājēju, kas apvienību pārstāv Augstākajā valdē.

V sadaļa

BUDŽETS

24.pants

Skolu finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

25.pants

Skolu budžetu finansē no

1) dalībvalstu iemaksām, ko tās veic, regulāri maksājot atlīdzību nosūtītajiem vai norīkotajiem pedagogiem, un, pēc vajadzības, veicot finanšu iemaksu, par kuru vienprātīgi nolemj Augstākā valde;

2) Eiropas Kopienu iemaksām, ar ko paredzēts segt starpību starp skolu kopējo izdevumu summu un citu ieņēmumu summu;

3) to ārpuskopienas organizāciju iemaksām, ar ko Augstākā valde ir noslēgusi nolīgumu;

4) pašas skolas ieņēmumiem, galvenokārt no mācību maksas, ko Augstākā valde iekasē no vecākiem;

5) dažādiem ieņēmumiem.

Noteikumus, pēc kuriem dara pieejamu Eiropas Kopienu iemaksu, nosaka īpašā nolīgumā starp Augstāko valdi un Komisiju.

VI sadaļa

STRĪDI

26.pants

Tie strīdi starp līgumslēdzējām pusēm, kas attiecas uz šīs konvencijas interpretāciju un piemērošanu un ko nav atrisinājusi Augstākā valde, ir tikai Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē.

27.pants

1. Izveido Apelācijas padomi.

2. Jebkuru tādu strīdu gadījumā, kas attiecas uz šīs konvencijas piemērošanu, visām personām, uz kurām tā attiecas, izņemot administratīvo un apkalpojošo personālu, pirmā un pēdējā instance ir tikai Apelācijas padome, ja visas administratīvās iespējas ir izmantotas, un attiecībā uz jebkura tāda akta likumību, kas pamatojas uz konvenciju vai noteikumiem, kuri izstrādāti saskaņā ar to un kuri nelabvēlīgi ietekmē šādas personas, Augstākajai valdei vai Administratīvajai valdei realizējot savas pilnvaras, kas noteiktas šajā konvencijā. Ja šādi strīdi rodas saistībā ar finansēm, tad Apelācijas padomei ir neierobežota kompetence.

Nosacījumus un sīki izstrādātus noteikumus, kas attiecas uz šo lietu izskatīšanu, pēc vajadzības nosaka Pedagogu nodarbināšanas noteikumos vai nepilnas slodzes pedagogu nodarbināšanas kārtībā, vai arī Skolu vispārējos noteikumos.

3. Apelācijas padomes locekļi ir tādas personas, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras ir atzītas par kompetentām tiesību jomā.

Tikai tām personām, kas ir iekļautas sarakstā, kuru izveido Eiropas Kopienu Tiesa, ir tiesības pretendēt uz locekļa statusu Apelācijas padomē.

4. Apelācijas padomes statūtus pieņem Augstākā valde ar vienprātīgu lēmumu.

Apelācijas padomes statūtos nosaka padomes locekļu skaitu, procedūru, kā Augstākā valde viņus ieceļ amatā, viņu pilnvaru termiņu un viņiem piemērojamos finanšu noteikumus. Statūtos nosaka padomes darbības veidu.

5. Apelācijas padome pieņem savu reglamentu, kurā paredz noteikumus, kādi vajadzīgi statūtu piemērošanai.

Reglamentu vienbalsīgi apstiprina Augstākā valde.

6. Apelācijas padomes spriedumi līgumslēdzējām pusēm ir saistoši, un, ja līgumslēdzējas puses nespēj tos izpildīt, tad attiecīgās dalībvalstu iestādes nodrošina izpildi piespiedu kārtā saskaņā ar savas valsts attiecīgajiem tiesību aktiem.

7. Citi strīdi, kurās skolas ir puses, ir dalībvalstu tiesu kompetencē. Īpaši šis pants neskar dalībvalstu tiesu kompetenci civillietās un krimināllietās.

VII sadaļa

ĪPAŠI NOTEIKUMI

28.pants

Augstākā valde ar vienprātīgu lēmumu var noslēgt piedalīšanās nolīgumus, kas attiecas uz kādu esošu vai saskaņā ar 2.pantu dibināmu skolu, ar jebkuru organizāciju, kuru regulē publiskās tiesības un kura savas atrašanās vietas dēļ ir ieinteresēta skolu darbībā. Noslēdzot šādu nolīgumu, jebkura šāda organizācija var iegūt vietu un balsstiesības Augstākajā valdē visos jautājumos, kas skar attiecīgo skolu, ja organizācijas finansiālā iemaksa veido lielāko daļu skolas budžeta. Tā var arī iegūt vietu un balsstiesības attiecīgās skolas Administratīvajā valdē.

29.pants

Augstākā valde ar vienprātīgu lēmumu var arī piedalīties sarunās par citiem nolīgumiem, izņemot piedalīšanās nolīgumus, ar organizācijām vai iestādēm, kuras regulē publiskās vai privātās tiesības un kuras ir ieinteresētas vienas skolas darbībā.

Augstākā valde tām var piešķirt vietu un balsstiesības attiecīgās skolas Administratīvajā valdē.

30.pants

Augstākā valde var piedalīties sarunās ar tās valsts valdību, kurā atrodas skola, par jebkādu papildu nolīgumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu to, ka skola var darboties cik vien iespējams labos apstākļos.

31.pants

1. Jebkura līgumslēdzēja puse var denonsēt šo konvenciju ar rakstisku paziņojumu Luksemburgas valdībai; pēdējā, saņemot šādu paziņojumu, par to informē pārējās līgumslēdzējas puses. Par denonsēšanu jāpaziņo līdz jebkura gada 1.septembrim, lai tā stātos spēkā nākamā gada 1.septembrī.

2. Līgumslēdzējai pusei, kas denonsē šo konvenciju, jāatsakās no visām daļām skolu līdzekļos. Augstākajai valdei jānolemj, kādi organizatoriskie pasākumi, to skaitā personāla pasākumi, ir veicami saistībā ar denonsēšanu no kādas līgumslēdzējas puses.

3. Augstākā valde, pieņemot lēmumu saskaņā ar balsošanas metodi, kas noteikta 9.pantā, var nolemt skolu slēgt. Pēc tās pašas procedūras tai jāveic tādi pasākumi attiecībā uz minēto skolu, kādus tā uzskata par vajadzīgiem, īpaši, ņemot vērā pedagogu, administratīvā un apkalpojošā personāla apstākļus un skolas līdzekļu sadali.

4. Jebkura līgumslēdzēja puse var lūgt šo konvenciju grozīt. Šajā nolūkā tā iesniedz savu lūgumu Luksemburgas valdībai. Luksemburgas valdība ar līgumslēdzēju pusi, kas vada Eiropas Kopienu Padomi, veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai sanāktu Starpvaldību konference.

32.pants

Jebkuras tādas valsts pieteikumus par pievienošanos šai konvencijai, kas kļūst par Kopienas dalībvalsti, rakstveidā iesniedz Luksemburgas valdībai, kurai par to informē visas pārējās līgumslēdzējas puses.

Pievienošanās stājas spēkā 1.septembrī pēc dienas, kurā Luksemburgas valdībai deponē pievienošanās dokumentus.

No minētās dienas attiecīgi maina skolu struktūru sastāvu.

33.pants

Šo konvenciju ratificē dalībvalstis, kas ir līgumslēdzējas puses, saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Attiecībā uz Eiropas Kopienām to noslēdz saskaņā ar Kopienu dibināšanas līgumiem. Ratifikācijas dokumentus un aktus, ar ko paziņo par šīs konvencijas noslēgšanu, deponē Luksemburgas valdībai, kura ir Eiropas skolu statūtu depozitāre. Minētā valdība par deponēšanu informē visas pārējās līgumslēdzējas puses.

Šī konvencija stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kas ir pēc dienas, kad dalībvalstis deponē visus ratifikācijas dokumentus un kad deponē Eiropas Kopienas paziņojuma aktus.

Šīs konvencijas oriģināls ir vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, īru un vācu valodā; visi deviņi teksti ir vienlīdz autentiski un tos deponē Luksemburgas valdības arhīvā, kura izsniedz apliecinātu kopiju katrai no pārējām līgumslēdzējām pusēm.

34.pants

Ar šo konvenciju atceļ un aizstāj 1957.gada 12.aprīļa statūtus un to 1962.gada 13.aprīļa protokolu.

Ja šajā konvencijā nav paredzēts citādi, tad Eiropas vispārējās vidējās izglītības nolīgums paliek spēkā.

Papildprotokolu, kas attiecas uz Minhenes skolu un kas izstrādāts, atsaucoties uz 1962.gada 13.aprīļa protokolu, un parakstīts Luksemburgā 1975.gada 15.decembrī, šī konvencija neskar.

Norādes aktos, kas pieņemti pirms šīs konvencijas un kas attiecas uz skolām, jāsaprot tā, ka tās attiecas uz atbilstīgajiem pantiem šajā konvencijā.

Hecho en Luxemburgo, el veintiuno de junio de mil novecientos noventa y cuatro.

Udfęrdiget i Luxembourg den enogtyvende juni nitten hundrede og fire og halvfems.

Geschehen zu Luxemburg am einundzwanzigsten Juni neunzehnhundertvierundneunzig.

Έγινε οτo Λονξεµβοδϊγο, οτις ειχοτ µια Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήνια τέσσεδα.

Done at Luxembourg on the twenty-first day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-four.

Fait ą Luxembourg, le vingt-et-un juin mil neuf cent quatre-vingt-quatorze.

Fatto a Lussemburgo, addģ ventuno giugno millenovecentonovantaquattro.

Gedaan te Luxemburg, de eenentwintigste juni negentienhonderd vierennegentig.

Feito no Luxemburgo, em vinte e um de Junho de mil novecentos e noventa e quatro.

[Luksemburgā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada divdesmit pirmajā jūnijā.]

Pour le royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk Belgiė

Für das Königreich Belgien

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Για την Ελληνικής Δημοκρατίας

Por el Reino de Espańa

Pour la République française

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Pour le grand-duché de Luxembourg

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Pela República Portuguesa

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea y la Comunidad Europea de la Energķa Atómica

For Det Europęiske Fęllesskab og Det Europęiske AtomenerGIFęllesskab

Für die Europäische Gemeinschaft und die Europäische Atomgemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα και την Ευρωπαϊκή Κοινότητα Aτομικής Ενέργειας

For the European Community and the European Atomic Energy Community

Pour la Communauté européenne et la Communauté européenne de l'énergie atomique

Per la Comunitą europea e la Comunitą europea dell'energia atomica

Voor de Europese Gemeenschap en de Europese Gemeenschap voor Atoomenergie

Pela Comunidade Europeia e pela Comunidade Europeia da Energia Atómica

[Eiropas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā]

Por la Comunidad Europea del Carbón y del Acero

For Det Europęiske Kul- og Stålfęllesskab

Für die Europäische Gemeinschaft für Kohle und Stahl

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα Άνθρακα και Χάλυβα

For the European Coal and Steel Community

Pour la Communauté européenne du charbon et de l'acier

Per la Comunitą europea del carbone e dell'acciaio

Voor de Europese Gemeenschap voor Kolen en Staal

Pela Comunidade Europeia do Carvćo e do Aēo

[Eiropas Ogļu un tērauda kopienas vārdā]

 

I pielikums

Eiropas skolas, uz kurām attiecas statūti:

Eiropas skola Bergenā,

Eiropas skola Briselē I,

Eiropas skola Briselē II,

Eiropas skola Briselē III¹,

Eiropas skola Kalemā,

Eiropas skola Karlsrūē,

Eiropas skola Luksemburgā,

Eiropas skola Molā,

Eiropas skola Minhenē,

Eiropas skola Varēzē.

___________________________________________

¹ Augstākā valde dibināt šo skolu nolēma savā 1992.gada 27./29.oktobra sēdē.

 

II pielikums

Galvenās mācību valodas:

dāņu valoda,

holandiešu valoda,

angļu valoda,

franču valoda,

vācu valoda,

grieķu valoda,

itāļu valoda,

portugāļu valoda,

spāņu valoda.

REGISTER: 16300000

DOCNUM: 21994A0817(01)

PUBREF: Official Journal L 212, 17/08/1994 p. 0003-0014