Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.
Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās protokols, ko padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu

Šā protokola AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES, Eiropas Savienības dalībvalstis,

ATSAUCOTIES uz Padomes 2001.gada 16.oktobra Aktu, ar ko sastāda protokolu Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās,

ŅEMOT VĒRĀ secinājumus, kas pieņemti Eiropadomes sēdē, kura notika Tamperē 1999.gada 15. un 16.oktobrī, kā arī vajadzību tos īstenot tūlīt, lai nodrošinātu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu,

PATUROT PRĀTĀ ekspertu ieteikumus, kas sniegti, sniedzot savstarpējā novērtējuma ziņojumus, kuru pamatā ir Padomes 1997.gada 5.decembra Vienotā rīcība 97/827/JHA, ar ko izveido mehānismu, lai novērtētu starptautisko saistību cīņai pret organizēto noziedzību piemērošanu un īstenošanu valsts līmenī 1,

PĀRLIECĪBĀ par papildpasākumu nepieciešamību saistībā ar savstarpēju palīdzību krimināllietās, lai cīnītos pret noziedzību, jo īpaši organizēto noziedzību, naudas līdzekļu legalizāciju un finanšu noziegumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM, ko pievieno 2000.gada 29.maija Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās 2, turpmāk tekstā "2000.gada Savstarpējās palīdzības konvencija", un kas veido tās neatņemamu sastāvdaļu.

___________________________

1 OJ L 344, 15.12.1997, p. 7.

2 OJ C 197, 12.7.2000, p. 3.

1. pants

Informācijas lūgums par bankas kontiem

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem veic nepieciešamos pasākumus, lai, atbildot uz citas dalībvalsts iesniegtu lūgumu, noteiktu, vai kādai fiziskai vai juridiskai personai, attiecībā uz kuru notiek kriminālizmeklēšana, pieder vai tā kontrolē vienu vai vairākus jebkura veida kontus jebkurā bankā, kas atrodas minētās valsts teritorijā, un ja tā ir, tad sniedz sīku informāciju par identificētajiem kontiem.

Informācija, ja lūgta un tik lielā mērā, cik to var izdarīt saprātīgā laika posmā, sniedzama arī par kontiem, attiecībā uz kuriem personai, kas pakļauta kriminālvajāšanai, ir pārstāvja tiesības.

2. Šajā pantā izklāstīto pienākumu piemēro tikai tiktāl, cik bankas, kurā atrodas konts, rīcībā ir attiecīga informācija.

3. Šajā pantā minētais pienākums piemērojams tikai tad, ja izmeklēšana attiecas uz:

- noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētais maksimālais sods, kas ietver brīvības atņemšanu vai apcietinājumu, ir vismaz četri gadi lūguma iesniedzējā dalībvalstī, un vismaz divi gadi lūguma saņēmējā dalībvalstī, vai

- noziedzīgu nodarījumu, kas minēts 1995.gada Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvencija) 2.pantā vai minētās konvencijas pielikumā ar grozījumiem, vai

- ciktāl uz to neattiecas Eiropola Konvencija, noziedzīgu nodarījumu, kas minēts 1995.gada Konvencijā par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, tās 1996.gada Protokolā, vai tās 1997.gada Otrajā protokolā.

4. Iestāde, kas iesniedz lūgumu:

- norāda, kāpēc tā uzskata, ka lūgtai informācijai varētu būt būtiska nozīme, izmeklējot noziedzīgo nodarījumu,

- norāda pamatojumu tās uzskatam, ka lūguma saņēmējas dalībvalsts bankās ir attiecīgais konts un, ciktāl iespējams, kuras bankas varētu būt iesaistītas,

- iekļauj visu pieejamo informāciju, kas varētu atvieglot lūguma izpildi.

5. Dalībvalstis var izpildīt lūgumu atbilstoši šim pantam ar tiem pašiem nosacījumiem, kādus tās piemēro attiecībā uz kratīšanas un mantas aresta lūgumiem.

6. Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.panta 2.punkta c) apakšpunktu, var nolemt paplašināt trešās daļas darbības jomu.

2. pants

Informācijas lūgums par bankas darījumiem

1. Pēc lūguma iesniedzējas dalībvalsts lūguma, lūguma saņēmēja dalībvalsts sniedz informāciju par konkrētiem bankas kontiem un bankas operācijām, kas veiktas konkrētā laika periodā caur vienu vai vairākiem lūgumā norādītajiem kontiem, tajā skaitā sīku informāciju par visiem nosūtīšanas vai saņēmējkontiem.

2. Šajā pantā minētais pienākums piemērojams tikai tiktāl, cik bankas, kurā atrodas konts, rīcībā ir attiecīga informācija.

3. Lūguma iesniedzēja dalībvalsts lūgumā norāda, kāpēc tā uzskata lūgto informāciju par būtisku, izmeklējot noziedzīgo nodarījumu.

4. Dalībvalstis var izpildīt lūgumu atbilstoši šim pantam ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus tās piemēro attiecībā uz kratīšanas un mantas aresta lūgumiem.

3. pants

Lūgumi par bankas darījumu uzraudzību

1. Katra dalībvalsts apņemas nodrošināt iespēju pēc kādas citas dalībvalsts lūguma noteiktu laika posmu uzraudzīt bankas operācijas, ko veic caur vienu vai vairākiem lūgumā norādītiem kontiem un paziņot rezultātus lūguma iesniedzējai dalībvalstij.

2. Dalībvalsts, kura iesniedz lūgumu, tajā norāda, kāpēc tā uzskata pieprasīto informāciju par būtisku noziedzīgo nodarījuma izmeklēšanā.

3. Lēmumu par uzraudzību katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pieņem lūguma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.

4. Par uzraudzības praktisko pusi vienojas lūguma iesniedzējas dalībvalsts un lūguma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.

4. pants

Konfidencialitāte

Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bankas attiecīgajam klientam vai citām trešajām personām netiek izpausts, ka informācija ir sniegta lūguma iesniedzējai dalībvalstij saskaņā ar 1., 2. vai 3.pantu vai ka tiek veikta izmeklēšana.

5. pants

Pienākums informēt

Ja lūguma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde savstarpējās palīdzības lūguma izpildes gaitā secina, ka būtu piemēroti uzsākt izmeklēšanas darbības, kuras sākotnēji nebija paredzētas vai nevarēja paredzēt lūguma iesniegšanas brīdi, tā nekavējoties attiecīgi informē lūguma iesniedzēju iestādi, lai tā varētu turpmāk rīkoties.

6. pants

Savstarpējās palīdzības papildu lūgumi

1. Ja lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetentā iestāde iesniedz savstarpējās palīdzības lūgumu papildus agrākam lūgumam, tad tai neprasa sniegt informāciju, kas jau norādīta sākotnējā lūgumā. Papildu lūgumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga sākotnējā lūguma identificēšanai.

2. Ja saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem kompetentā iestāde, kas iesniegusi savstarpējas palīdzības lūgumu, piedalās tā izpildē lūguma saņēmējā dalībvalstī, tad tā var, kamēr atrodas attiecīgajā valstī un, neierobežojot 2000.gada Savstarpējās palīdzības konvencijas 6.panta trešo daļu, iesniegt papildu lūgumu tieši lūguma saņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

7. pants

Bankas noslēpums

Dalībvalstis bankas noslēpumu nevar minēt kā iemeslu, lai atteiktu jebkādu sadarbību attiecībā uz kādas citas dalībvalsts savstarpējās palīdzības lūgumu.

8. pants

Fiskāli nodarījumi

1. Savstarpējo palīdzību nedrīkst atteikt tikai, pamatojoties uz to, ka lūgums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts uzskata par fiskālu nodarījumu.

2. Ja kāda dalībvalsts kratīšanas un mantas aresta lūguma izpildi pakļauj nosacījumam, ka noziedzīgam nodarījumam, kas ir lūguma pamatā, ir jābūt sodāmam arī saskaņā ar tās tiesību aktiem, tad šādu nosacījumu attiecina arī uz pirmajā daļā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, ja tāds noziedzīgs nodarījums atbilst tāda paša veida nodarījumam saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.

Lūgumu nevar noraidīt, pamatojot ar to, ka lūguma saņēmējas dalībvalsts normatīvajos aktos nav paredzēti tādi paši nodokļi vai nodevas, vai arī tajos nav tādu pašu noteikumu attiecībā uz nodokļiem, nodevām, muitu vai maiņu, kā lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktos.

3. Ar šo atceļ Šengenas Līguma izpildes konvencijas 50.pantu.

9. pants

Politiski nodarījumi

1. Saistībā ar dalībvalstu savstarpējo tiesisko palīdzību lūguma saņēmēja dalībvalsts nevar uzskatīt nevienu noziedzīgu nodarījumu par politisku vai par tādu, kas saistīts ar politisku noziedzīgu nodarījumu, vai par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts politisku motīvu dēļ.

2. Katra dalībvalsts, veicot 13.panta otrajā daļā minēto paziņojumu, var deklarēt, ka tā piemēros pirmo daļu tikai attiecībā uz:

a) nodarījumiem, kas minēti 1977.gada 27.janvāra Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2.pantā; un

b) nodarījumiem, kas izpaužas kā sazvērestība vai apvienošanās, kas atbilst 1996.gada 27.septembra Konvencijas par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs 3.panta ceturtajā daļā minētajām darbībām, lai izdarītu vienu vai vairākus nodarījumus, kas minēti Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 1. un 2.pantā.

3. Atrunas saskaņā ar Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu 13.pantu neattiecas uz dalībvalstu savstarpējo tiesisko palīdzību.

10. pants

Atteikumu nosūtīšana Padomei un Eurojust iesaistīšana

1. Ja lūgumu noraida, pamatojoties uz:

- Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas 2.panta b)apakšpunktu vai Beniluksa Līguma 22.panta 2.punkta b)apakšpunktu, vai

- Šengenas Līguma izpildes konvencijas 51.pantu vai Eiropas Savstarpējās palīdzības konvencijas 5.pantu, vai

- šā protokola 1.panta piekto daļu vai 2.panta ceturto daļu,

un lūguma iesniedzēja dalībvalsts uztur savu lūgumu, un nav iespējams rast risinājumu, tad lūguma saņēmēja dalībvalsts informatīvos nolūkos nosūta Padomei argumentētu lēmumu par lūguma noraidīšanu iespējamam dalībvalstu tiesiskās sadarbības īstenošanas novērtējumam.

2. Lūguma iesniedzējas dalībvalsts kompetentās iestādes var ziņot Eurojust, kad minētā struktūra būs izveidota, par jebkurām grūtībām, ar kurām nācies saskarties attiecībā uz pieprasījuma izpildi saistībā ar pirmajā daļā minētajiem noteikumiem, lai saņemtu iespējamu praktisku risinājumu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eurojust dibināšanas instrumentā.

11. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo protokolu nedrīkst izdarīt nekādas atrunas, izņemot tās, kas paredzētas 9.panta otrajā daļā.

12. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo protokolu piemēros Gibraltārā, kad Gibraltārā būs stājusies spēkā 2000.gada Savstarpējās palīdzības konvencija saskaņā ar minētās konvencijas 26.pantu.

13. pants

Stāšanās spēkā

1. Šo protokolu pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

2. Dalībvalstis paziņo Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram par šā protokola pieņemšanas konstitucionālo procedūru pabeigšanu.

3. Šis Protokols stājas spēkā astoņās attiecīgajās dalībvalstīs 90 dienas pēc tam, kad otrajā daļā minēto paziņojumu ir veikusi valsts, kas bija Eiropas Savienības dalībvalsts laikā, kad Padome pieņēma šā Protokola sastādīšanas lēmumu, un kas šo formalitāti nokārto kā astotā. Tomēr, ja 2000.gada Savstarpējās palīdzības konvencija minētajā dienā nav stājusies spēkā, tad šis protokols stājas spēkā dienā, kad spēkā stājas minētā konvencija.

4. Pēc jebkuras dalībvalsts paziņojuma, kas seko pēc šā protokola stāšanās spēkā saskaņā ar trešo daļu, protokols stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam starp minēto dalībvalsti un tām dalībvalstīm, attiecībā uz kurām šis protokols jau stājies spēkā.

5. Kamēr protokols nav stājies spēkā saskaņā ar trešo daļu, ikviena dalībvalsts, iesniedzot otrajā daļā minēto paziņojumu vai jebkurā laikā pēc tam, var deklarēt, ka tā piemēros šo protokolu savās attiecībās ar dalībvalstīm, kuras ir deklarējušas to pašu. Šādas deklarācijas stājas spēkā 90 dienas pēc to deponēšanas.

6. Neatkarīgi no trešās līdz piektās daļas noteikumiem, protokols nestājas spēkā vai to nepiemēro attiecībās starp jebkurām divām dalībvalstīm, līdz starp minētajām dalībvalstīm nav stājusies spēkā vai nav piemērota 2000.gada Savstarpējās palīdzības konvencija.

7. Šo protokolu piemēro tādai savstarpējai palīdzībai, kas uzsākta pēc protokola spēkā stāšanās dienas, vai saskaņā ar piekto daļu starp attiecīgajām dalībvalstīm.

14. pants

Pievienojošās valstis

1. Šim protokolam var pievienoties jebkura valsts, kas kļūst par Eiropas Savienības dalībnieci un pievienojas 2000.gada Savstarpējās palīdzības konvencijai.

2. Protokola teksts, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Padome pievienojušās valsts valodā, ir autentisks.

3. Pievienošanās dokumentus deponē depozitārijam.

4. Šis protokols stājas spēkā attiecībā uz jebkuru tam pievienojušos valsti deviņdesmit dienas pēc tās dienas, kad deponē pievienošanās dokumentu, vai šā protokola spēkā stāšanās dienā, ja tas vēl nav stājies spēkā, beidzoties minētajam deviņdesmit dienu laika periodam.

5. Ja šis protokols vēl nav stājies spēkā laikā pievienošanās dokumentu deponēšanas laikā, pievienojušās valstis piemēro 13.panta piekto daļu.

6. Neatkarīgi no ceturtās un piektās daļas noteikumiem, protokols nestājas spēkā vai to nepiemēro attiecībā uz pievienojušos valsti, līdz attiecībā uz minēto valsti nav stājusies spēkā vai nav piemērota 2000.gada Savstarpējās palīdzības konvencija.

15. pants

Islandes un Norvēģijas statuss

Šā protokola 8.pantā paredzēti pasākumi groza noteikumus vai kuru pamatā ir noteikumi, kas minēti Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes starp noslēgtajā nolīgumā attiecībā uz šo valstu iesaistīšanu Šengenas acquis ieviešanā, piemērošanā un attīstībā 1 (turpmāk tekstā "Asociācijas līgums") A pielikumā.

__________________

1 OJ L 176, 10.7.1999, p. 36.

16. pants

Stāšanās spēkā attiecībā uz Islandi un Norvēģiju

1. Neskarot Asociācijas līguma 8.pantu, attiecībā uz savstarpējām attiecībām ar jebkuru dalībvalsti, attiecībā uz kuru šis protokols jau ir stājies spēkā saskaņā ar 13.panta trešo vai ceturto daļu, 15.pantā minētie noteikumi Islandē un Norvēģiju stājas spēkā 90 dienas pēc tam, kad Padome un Komisija, ievērojot Asociācijas līguma 8.panta otro daļu, ir saņēmušas informāciju par minēto valstu konstitucionālo prasību izpildi.

2. Šā protokola stāšanās spēkā dalībvalstī pēc tam, kad 15.pantā minētie noteikumi ir stājušies spēkā attiecībā uz Islandi un Norvēģiju, nozīmē šo noteikumu piemērošanu arī šīs dalībvalsts un Islandes un Norvēģijas savstarpējās attiecībās.

3. 15.panta noteikumi nekādā gadījumā nekļūst saistoši Islandei un Norvēģijai pirms attiecībā uz abām minētajām valstīm stājas spēkā noteikumi, kas paredzēti 2000.gada Savstarpējās palīdzības konvencijas 2.panta pirmajā daļā.

4. Neskarot pirmo, otro un trešo daļu, 15.pantā minētie noteikumi stājas spēkā attiecībā uz Islandi un Norvēģiju ne vēlāk kā dienā, kad protokols stājas spēkā piecpadsmitajā valstī, kas bija Eiropas Savienības dalībvalsts laikā, kad Padome pieņēma šā protokola sastādīšanas lēmumu.

17. pants

Depozitārijs

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs darbojas kā šā protokola depozitārijs.

Depozitārijs publicē "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī" informāciju par pieņemšanas un pievienošanās gaitu, deklarācijas, kā arī jebkurus citus paziņojumus attiecībā uz šo protokolu.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo protokolu.

Luksemburgā, 2001.gada 16.oktobrī, vienā eksemplārā angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāliešu, īru, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski, oriģināls ir deponēts Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvos. Ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātu kopiju katrai dalībvalstij.

 
Document information
Status:
In force
In force
Int. Org.:
Type:
 international agreement
 multilateral
Adoption:
 16.10.2001.
Entry into force:
 05.10.2005.
Place of adoption: 
Brisele
Ratification:
 Parliament
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 69, 01.05.2004.
Language:
Related documents
  • Notice of coming into force
  • Other related documents
1269
0
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"