Ieroču tirdzniecības līgums

Preambula

Šā Līguma līgumslēdzējas puses,

Vadoties pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem,

Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 26. pantu, kas tiecas veicināt starptautiskā miera un drošības saglabāšanu un nodrošināšanu ar vismazāko cilvēku un ekonomisko resursu iesaistīšanu bruņošanās lietā,

Uzsverot nepieciešamību novērst un izskaust nelikumīgu parasto ieroču tirdzniecību un novērst to izplatību kontrabandas ceļā vai neatļautai gala lietošanai vai lietotājiem, tostarp, terora aktu veikšanai,

Atzīstot Valstu likumīgās politiskās, drošības, ekonomiskās un komerciālās intereses parasto ieroču starptautiskajā tirdzniecībā,

Atkārtoti apstiprinot jebkuras Valsts suverēnās tiesības regulēt un kontrolēt parastos ieročus tikai tās teritorijā atbilstoši tās juridiskajai un konstitucionālajai sistēmai,

Atzīstot, ka miers un drošība, attīstība un cilvēktiesības ir Apvienoto Nāciju sistēmas pīlāri un pamats kolektīvajai drošībai, un atzīstot, ka attīstība, miers un drošība un cilvēktiesības ir savstarpēji saistītas un īstenojamas,

Ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās komisijas vadlīnijas starptautiskai ieroču nodošanai Ģenerālās asamblejas 1991. gada 6. decembra lēmuma 46/36H kontekstā,

Atzīmējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Rīcības programmu kājnieku ieroču un vieglo ieroču jebkāda veida nelikumīgas tirdzniecības novēršanai, apkarošanai un izskaušanai, kā arī Protokolu pret šaujamieroču, to daļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, papildinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret starptautiski organizēto noziedzību, kā arī Starptautisko instrumentu, kas ļauj valstīm savlaicīgi un precīzi apzināt nelegālus kājnieku ieročus un vieglos ieročus un izsekot to izcelsmei,

Atzīstot parasto ieroču nelikumīgas un neregulētas tirdzniecības drošības, sociālās, ekonomiskās un humānās sekas,

Paturot prātā, ka civiliedzīvotāji, īpaši, sievietes un bērni, veido vairākumu bruņotos konfliktos un bruņotā vardarbībā cietušo,

Atzīstot arī bruņota konflikta cietušo problēmas un nepieciešamību pēc atbilstošas aprūpes, rehabilitācijas un sociālās un ekonomiskās iekļaušanās,

Uzsverot, ka nekas šajā Līgumā neliedz Valstīm uzturēt un pieņemt papildu efektīvus mērus, lai veicinātu šā Līguma priekšmeta un mērķa izpildi,

Rūpīgi attiecoties pret likumīgo tirdzniecību un likumīgo īpašumu, un izmantojot konkrētus parastos ieročus atpūtas, kultūras, vēsturiskiem un sporta pasākumiem, kur šādu tirdzniecību, īpašumu un izmantošanu atļauj un aizsargā likums,

Rūpīgi attiecoties arī pret reģionālo organizāciju nozīmi palīdzot Līgumslēdzējām pusēm pēc pieprasījuma īstenojot šo Līgumu,

Atzīstot brīvprātīgo un aktīvo civilās sabiedrības, tostarp, nevalstisko organizāciju un ražošanas, lomu informētības veicināšanā par šā Līguma priekšmetu un mērķi un tā īstenošanas atbalstīšanā,

Atzīstot, ka starptautiskās parasto ieroču tirdzniecības regulējumam un to izplatības novēršanai nav jāierobežo starptautiskā sadarbība un likumīga materiālās daļas, aprīkojuma un tehnoloģiju tirdzniecība miera nodrošināšanas mērķiem,

Uzsverot universālas šā Līguma ievērošanas panākšanas vēlamību,

Apņemoties rīkoties atbilstoši turpmākajiem principiem;

Principi

- visu Valstu tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pants;

- starptautisko strīdu risināšana mierīgiem līdzekļiem tā, lai netiktu apdraudēts starptautiskais miers, drošība un taisnība, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 3. punkts;

- savās starptautiskajās attiecībās atturēties no spēka draudiem vai tā lietošanas kā pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar Apvienoto Nāciju mērķiem, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 4. punkts;

- neiejaukšanās lietās, kas pēc savas būtības ietilpst jebkuras valsts iekšējā kompetencē, ko paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta 7. punkts;

- starptautisko humāno likumu ievērošana un ievērošanas nodrošināšana saskaņā ar, cita starpā, 1949. gada Ženēvas koncenciju, un cilvēktiesību ievērošana un ievērošanas nodrošināšana saskaņā ar, cita starpā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju;

- saskaņā ar to atbilstošajiem starptautiskajiem pienākumiem, visas Valstis ir atbildīgas par efektīvu parasto ieroču starptautisko tirdzniecību un to izplatības novēršanu, kā arī visu Valstu primārā atbildība ir izveidot un ieviest to atbilstošās nacionālās kontroles sistēmas;

- cieņa pret Valstu likumīgajām interesēm iegūt parastos ieročus, lai izmantotu savas tiesības uz pašaizsardzību un miera uzturēšanas operācijām; ražot, eksportēt, importēt un nodot parastos ieročus;

- ieviest šo Līgumu saskaņotā, objektīvā un nediskriminējošā veidā,

vienojās par turpmāko:

1. pants
Priekšmets un mērķis

Šā Līguma priekšmets:

- izveidot augstākos iespējamos kopējos starptautiskos standartus parasto ieroču starptautiskās tirdzniecības regulējuma noteikšanai vai uzlabošanai;

- novērst un izskaust parasto ieroču nelikumīgu tirdzniecību un novērst to izplatību;

ar mērķi:

- sniegt ieguldījumu starptautiskā un reģionālā miera, drošības un stabilitātes nodrošināšanā;

- mazināt cilvēku ciešanas;

- veicināt Līgumslēdzēju pušu sadarbību, caurredzamību un atbildīgu rīcību parasto ieroču starptautiskajā tirdzniecībā, vairojot Līgumslēdzēju pušu savstarpēju uzticēšanos.

2. pants
Piemērošanas joma

1. Šis Līgums attiecas uz visiem parastajiem šādu kategoriju ieročiem:

(a) kaujas tanki;

(b) bruņoti kaujas transportlīdzekļi;

(c) lielkalibra artilērijas sistēmas;

(d) kaujas gaisa kuģi;

(e) kaujas helikopteri;

(f) karakuģi;

(g) raķetes un raķešu palaišanas iekārtas; un

(h) kājnieku ieroči un vieglie ieroči.

2. Šā Līguma mērķiem, starptautiskās tirdzniecības aktivitātes nozīmē eksportu, importu, tranzītu, pārkraušanu un starpniecības pakalpojumus, turpmāk tekstā - "nodošana".

3. Šis Līgums neattiecas uz parasto ieroču starptautisko apriti, ko veic Līgumslēdzēja puse pati vai ar starpnieka palīdzību savai izmantošanai ar nosacījumu, ka parastie ieroči paliek tās īpašumā.

3. pants
Munīcija

Katrai Līgumslēdzēja pusei ir jāizveido un jāuztur nacionālā kontroles sistēma, lai regulētu parasto ieroču izšautās, palaistās vai radītās munīcijas eksportu atbilstoši 2.panta 1.punktam, un ir jāpiemēro 6. un 7. panta noteikumi pirms šādas munīcijas eksporta atļaušanas.

4. pants
Daļas un sastāvdaļas

Katrai Līgumslēdzēja pusei ir jāizveido un jāuztur nacionālā kontroles sistēma, lai regulētu daļu un sastāvdaļu eksportu, ja eksports notiek tādā veidā, kas sniedz iespēju salikt parastos ieročus atbilstoši 2.panta 1.punktam, un ir jāpiemēro 6. un 7. panta noteikumi pirms šādu daļu un sastāvdaļu eksporta atļaušanas.

5. pants
Vispārīga īstenošana

1. Katrai Līgumslēdzēja pusei ir jāīsteno šis Līgums saskaņotā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ievērojot šā Līguma principus.

2. Katrai Līgumslēdzēja pusei ir jāizveido un jāuztur nacionālā kontroles sistēma, tostarp, nacionālās kontroles saraksts, lai īstenotu šā Līguma noteikumus.

3. Katra Līgumslēdzēja puse tiek rosināta piemērot šā Līguma noteikumus visplašākajam parasto ieroču klāstam. Jebkuras 2.panta 1.punkta (a)-(g) apakšpunktos noteiktās kategorijas nacionālās definīcijas nedrīkst būt šaurākas kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Parasto ieroču reģistrā izmantotie raksturojumi šā Līguma spēkā stāšanās brīdī. Attiecībā uz 2.panta 1.punkta (h) apakšpunktā noteikto kategoriju, nacionālās definīcijas nedrīkst būt šaurākas kā attiecīgajos Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentos izmantotie raksturojumi šā Līguma spēkā stāšanās brīdī.

4. Katra Līgumslēdzēja puse, saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem, iesniedz Sekretariātam tās nacionālās kontroles sarakstu publiskošanai citām Līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas publiskot savus kontroles sarakstus.

5. Katra Līgumslēdzēja puse veic nepieciešamās darbības, lai īstenotu šā Līguma noteikumus un nozīmē kompetentās valsts iestādes, lai izveidotu efektīvu un caurredzamu nacionālās kontroles sistēmu parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību nodošanas regulēšanai saskaņā ar 2.panta 1.punktu.

6. Katra Līgumslēdzēja puse norāda vienu vai vairākus nacionālos kontaktpunktus informācijas apmaiņai par ar šā Līguma īstenošanu saistītiem jautājumiem. Katra Līgumslēdzēja puse ziņo Sekretariātam saskaņā ar 18. punktu par tās nacionālajiem kontaktpunktiem un regulāri atjaunina šo informāciju.

6. pants
Aizliegumi

1. Līgumslēdzēja puse neatļauj nekādu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību nodošanu, ja nodošana pārkāpj tās pienākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pieņemtajiem mēriem, kura rīkojas atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu VII daļai, sevišķi, ieroču embargo.

2. Līgumslēdzēja puse neatļauj nekādu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību nodošanu, ja nodošana pārkāpj tās atbilstošos starptautiskos pienākumus saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, kuros tā ir Puse, īpaši saistībā ar parasto ieroču nodošanu vai nelikumīgu tirdzniecību.

3. Līgumslēdzēja puse neatļauj nekādu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību nodošanu, ja tai atļaušanas brīdī ir zināms, ka ieroči vai vienības tiks izmantoti genocīda veikšanā, noziegumos pret cilvēci, nopietnos 1949. gada Ženēvas konvencijas pārkāpumos, uzbrukumos civiliem objektiem vai civiliedzīvotājiem vai citos kara noziegumos, ko nosaka starptautiskie līgumi, kuros tā ir Puse.

7. pants
Eksports un eksporta novērtējums

1. Ja 6. pants neaizliedz eksportu, katra eksportējošā Līgumslēdzēja puse, pirms atļaut 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību eksportu, saskaņā ar tās jurisdikciju un nacionālo kontroles sistēmu objektīvā un nediskriminējošā veidā un ievērojot atbilstošos faktorus, tostarp, importējošās Valsts sniegto informāciju atbilstoši 8.panta 1.punktam, novērtē iespējamību, ka parastie ieroči vai vienības

(a) varētu veicināt vai mazināt mieru un drošību;

(b) varētu tikt izmantotas, lai

(i) veiktu vai veicinātu nopietnu starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu;

(ii) veiktu vai veicinātu nopietnu starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu;

(iii) veiktu vai veicinātu darbību, kura ir uzskatāma par pārkāpumu atbilstoši starptautiskiem līgumiem vai protokoliem par terorismu, kuros eksportējošā Valsts ir puse; vai

(iv) veiktu vai veicinātu darbību, kura ir uzskatāma par pārkāpumu atbilstoši starptautiskiem līgumiem vai protokoliem par starpnacionālu organizētu noziedzību, kuros eksportējošā Valsts ir puse.

2. Eksportējošā Līgumslēdzēja puse arī ņem vērā, vai ir iespējams veikt kādas darbības 1. punkta (a) vai (b) apakšpunktos noteikto risku mazināšanai, piemēram, uzticēšanās veidošanas pasākumus vai eksportējošo un importējošo Valstu kopīgi izstrādātas un saskaņotas programmas.

3. Ja pēc šā novērtējuma veikšanas un pieejamo mazināšanas pasākumu apsvēršanas eksporta Līgumslēdzēja puse nosaka, ka pastāv primārs risks attiecībā uz negatīvajām 1. punktā noteiktajām sekām, eksportējošā Līgumslēdzēja puse eksportu neatļauj.

4. Eksportējošā Līgumslēdzēja puse novērtējuma veikšanā ņem vērā 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību risku tikt izmantotām, lai veiktu vai veicinātu nopietnus dzimumnoziegumus vai nopietnu vardarbību pret sievietēm un bērniem.

5. Katra eksportējošā Līgumslēdzēja puse veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču un 3. un 4. pantā noteikto vienību eksportēšanas atļaujas ir sīki izstrādātas un izdotas pirms eksportēšanas.

6. Katra eksportējošā Līgumslēdzēja puse pēc pieprasījuma publisko atbilstošo informāciju par konkrēto atļauju importējošajai Līgumslēdzējai pusei un tranzīta vai pārkraušanas Līgumslēdzējām pusēm atbilstoši tās nacionālajiem likumiem, praksei vai politikai.

7. Ja pēc atļaujas piešķiršanas eksportējošā Līgumslēdzēja puse uzzina jaunu svarīgu informāciju, tā tiek rosināta atkārtoti izvērtēt atļauju pēc konsultēšanās ar importējošo Valsti, ja nepieciešams.

8. pants
Imports

1. Katra importējošā Līgumslēdzēja puse veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc pieprasījuma eksportējošajai Līgumslēdzējai pusei tiek sniegta atbilstošā un nepieciešamā informācija atbilstoši tās nacionālajiem likumiem, lai palīdzētu eksportējošajai Līgumslēdzējai pusei veikt tās nacionālā eksporta novērtējumu ievērojot 7. pantu. Šie pasākumi var paredzēt dokumentus par gala izmantošanu vai gala lietotāju.

2. Katra importējošā Līgumslēdzēja puse veic pasākumus, kas ļauj tai pēc nepieciešamības regulēt 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču importēšanu tās jurisdikcijā. Šie pasākumi var paredzēt dokumentus par gala izmantošanu vai gala lietotāju.

3. Katra importējošā Līgumslēdzēja puse var pieprasīt no eksportējošās Līgumslēdzējas puses informāciju par jebkuru gaidāmu vai spēkā esošu eksporta atļauju, kur importējošā Līgumslēdzēja puse ir Galamērķa valsts.

9. pants
Tranzīts vai pārkraušana

Katra Līgumslēdzēja valsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieciešamības un iespējas gadījumā regulētu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču tranzītu vai pārkraušanu tās jurisdikcijā un visā tās teritorijā saskaņā ar piemērojamajām starptautiskajām tiesībām.

10. pants
Starpniecības pakalpojumi

Katra Līgumslēdzēja puse veic pasākumus saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem, lai regulētu starpniecības pakalpojumus 2.panta 1.punktā noteiktajiem parastajiem ieročiem. Šie pasākumi var pieprasīt starpniekiem reģistrēt vai iegūt rakstiskas atļaujas pirms iesaistīšanās starpniecības pakalpojumos.

11. pants
Izplatīšana

1. Katra 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču nodošanā iesaistītā Līgumslēdzēja puse veic pasākumus to izplatīšanas novēršanai.

2. Eksportējošā Līgumslēdzēja puse cenšas novērst 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču nodošanas izplatīšanu ar tās saskaņā ar 5.panta 1.punktu izveidoto nacionālās kontroles sistēmu, novērtējot eksporta izplatības risku un apsverot mazināšanas pasākumu izveidi, piemēram, uzticēšanās veidošanas pasākumus vai eksportējošo un importējošo Valstu kopīgi izstrādātas un saskaņotas programmas. Pēc nepieciešamības citi novēršanas pasākumi var būt eksportā iesaistīto pušu pārbaude, papildu dokumentu, apliecību un nodrošinājuma pieprasīšana, eksporta aizliegšana vai citi piemērotie pasākumi.

3. Importējošās, tranzīta, pārkraušanas un eksportējošās Līgumslēdzējas puses sadarbojas un apmainās ar informāciju atbilstoši to nacionālajiem likumiem, lai nepieciešamības un iespējas gadījumā samazinātu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču nodošanas izplatīšanas risku.

4. Ja Līgumslēdzēja puse konstatē samazinātu 2.panta 1.punktā noteikto nodoto parasto ieroču izplatīšanu, tā veic nepieciešamās darbības saskaņā ar tās nacionālajiem likumiem un starptautiskajām tiesībām, lai novērstu šo izplatīšanu. Šie pasākumi var būt ziņošana iespējami cietušajām Līgumslēdzējām pusēm, izplatīto šādu 2 (1) pantā noteikto nodoto parasto ieroču sūtījumu pārbaude un turpmāki pasākumi veicot izmeklēšanu un likumu piemērošanu.

5. Lai labāk izprastu un novērstu 2.panta 1.punktā noteikto nodoto parasto ieroču izplatīšanu, Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas savstarpēji apmainīties ar informāciju par efektīviem izplatīšanas novēršanas pasākumiem. Šāda informācija var būt ziņas par nelikumīgām darbībām, tostarp, korupciju, starptautiskiem tirdzniecības tīkliem, nelikumīgiem starpniekiem, nelikumīgas piegādes avotiem, slēpšanas paņēmieniem, kopējiem nosūtīšanas punktiem vai galamērķiem, ko izmanto izplatīšanā iesaistītie organizētie grupējumi.

6. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas ziņot citām Līgumslēdzējām pusēm ar Sekretariāta starpniecību par veiktajiem pasākumiem 2.panta 1.punktā noteikto nodoto parasto ieroču izplatīšanas novēršanai.

12. pants
Uzskaite

1. Katra Līgumslēdzēja puse uztur nacionālos reģistrus atbilstoši tās nacionālajiem normatīvajiem aktiem par izdotajām eksporta atļaujām vai notiekošo 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču eksportu.

2. Katra Līgumslēdzēja puse tiek rosināta uzturēt reģistrus par 2.panta 1.punktā noteiktajiem parastajiem ieročiem, kuri tiek nodoti tās teritorijā kā galamērķī vai kuru tranzīts vai pārkraušana ir atļauta tās jurisdikcijas teritorijām.

3. Katra Līgumslēdzēja puse tiek rosināta šajos reģistros ieļaut informāciju par 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču skaitu, vērtību, modeli/tipu un atļauto starptautisko nodošanu, kā arī patiesi nodotajiem parastajiem ieročiem, eksportējošās, importējošās, tranzīta un pārkraušanas Līgumslēdzējas puses vai pušu un gala lietotāju informāciju, ja nepieciešams.

4. Reģistri ir glabājami vismaz desmit gadus.

13. pants
Ziņošana

1. Katra Līgumslēdzēja puse pirmajā gadā pēc šā Līguma spēkā stāšanās šai Līgumslēdzējai pusei saskaņā ar 22. pantu sniedz sākotnējo ziņojumu Sekretariātam par veiktajiem pasākumiem šā Līguma īstenošanai, tostarp, nacionālajiem likumiem, nacionālajiem kontroles sarakstiem un citiem noteikumiem un administratīvajiem pasākumiem. Katra Līgumslēdzēja puse ziņo Sekretariātam par jebkuriem jauniem pasākumiem šā Līguma īstenošanai, kad tas ir atbilstoši. Ziņojumus Līgumslēdzējām pusēm publisko un izplata Sekretariāts.

2. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas ziņot citām Līgumslēdzējām pusēm ar Sekretariāta starpniecību par veiktajiem pasākumiem, kuri ir izrādījušies iedarbīgi 2.panta 1.punktā noteikto nodoto parasto ieroču izplatīšanas novēršanai.

3. Katra Līgumslēdzēja puse katru gadu līdz 31. maijam Sekretariātam iesniedz ziņojumu par iepriekšējā kalendārajā gadā atļauto vai patieso 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču eksportu un importu. Ziņojumus Līgumslēdzējām pusēm publisko un izplata Sekretariāts. Sekretariātam iesniegtajā ziņojumā var būt tā pati informācija, ko šī Līgumslēdzēja puse ir iesniegusi attiecīgajiem Apvienoto Nāciju ietvariem, tostarp, Apvienoto Nāciju Organizācijas Parasto ieroču reģistram. Ziņojumos var neiekļaut komerciāli jutīgu vai nacionālās drošības informāciju.

14. pants
Īstenošana

Katra Līgumslēdzēja puse veic nepieciešamās darbības nacionālo likumu un regulējuma īstenošanai attiecībā uz šā Līguma noteikumiem.

15. pants
Starptautiskā sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses sadarbojas savā starpā atbilstoši to drošības interesēm un nacionālajiem likumiem, lai efektīvi īstenotu šo Līgumu.

2. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas veicināt starptautisko sadarbību, tostarp, informācijas apmaiņu par kopīgām interesēm šā Līguma īstenošanā un piemērošanā saskaņā ar to drošības interesēm un nacionālajiem likumiem.

3. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas konsultēties jautājumos par kopīgām interesēm un dalīties informācijā pēc vajadzības, lai atbalstītu šā Līguma īstenošanu.

4. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas sadarboties atbilstoši to nacionālajiem likumiem, lai veicinātu šā Līguma noteikumu nacionālo īstenošanu, tostarp, daloties informācijā par nelikumīgām darbībām un personām, un lai novērstu un izskaustu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču izplatīšanu.

5. Ja tās ir kopīgi vienojušās un ja tas atbilst to nacionālajiem likumiem, Līgumslēdzējas puses viena otrai nodrošina visplašāko palīdzību izmeklējot, vajājot un veicot tiesvedību saistībā ar atbilstoši šim Līgumam izveidoto nacionālo pasākumu pārkāpumiem.

6. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas veikt nacionālus pasākumus un savstarpēji sadarboties, lai novērstu 2.panta 1.punktā noteikto parasto ieroču nodošanu nelikumīgā veidā.

7. Līgumslēdzējas puses tiek rosinātas dalīties pieredzē un informācijā par jebkurām mācībām, kas gūtas saistībā ar jebkuru šā Līguma aspektu.

16. pants
Starptautiskā palīdzība

1. Šā Līguma īstenošanā katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt palīdzību, tostarp, juridisko vai likumdošanas, institucionālās jaudas veidošanas, tehnisko, materiālo vai finansiālo palīdzību. Šāda palīdzība var būt krājumu pārvaldība, atbruņošanās, demobilizācija un re integrācijas programmas, modeļu likumdošana un efektīva īstenošanas prakse. Katra Līgumslēdzēja puse nodrošina šo palīdzību pēc pieprasījuma.

2. Katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt, piedāvāt vai saņemt palīdzību no, cita starpā, Apvienoto Nāciju Organizācijas, starptautiskām, reģionālām, apakš reģionu vai nacionālām organizācijām vai nevalstiskām organizācijām vai uz divpusēja pamata.

3. Līgumslēdzējas puses izveido brīvprātīgu fondu, lai palīdzētu palīdzību pieprasošajām Līgumslēdzējām pusēm pieprasīt starptautisko palīdzību šā Līguma īstenošanai. Katra Līgumslēdzēja puse tiek rosināta ieguldīt šajā fondā līdzekļus.

17. pants
Līgumslēdzēju pušu konference

1. Līgumslēdzēju pušu konferenci sasauc pagaidu Sekretariāts, kurš ir izveidots saskaņā ar 18. pantu, ne vēlāk kā vienu gadu pēc šā Līguma spēkā stāšanās un pēc tam tad, kad par to vienojas Līgumslēdzēju pušu konference.

2. Līgumslēdzēju pušu konference tās pirmajā sesijā pieņem kārtības noteikumus ar vienbalsīgu lēmumu.

3. Līgumslēdzēju pušu konference pieņem tās finanšu noteikumus, jebkuras tās izveidotas pakļautas iestādes finansējuma pārvaldīšanas noteikumus, kā arī finanšu noteikumus Sekretariāta funkciju pārvaldīšanai. Katrā kārtējā sesijā tā pieņemt finanšu perioda budžetu līdz nākamajai kārtējai sesijai.

4. Līgumslēdzēju pušu konference

(a) pārskata šā Līguma īstenošanu, tostarp, attīstības gaitu parasto ieroču jomā;

(b) izskata un pieņem ieteikumus par šā Līguma īstenošanu un darbību, sevišķi, tā vispārīguma veicināšanu;

(c) izskata šā Līguma grozījumus saskaņā ar 20. pantu;

(d) izskata jautājumus, kuri ir radušies skaidrojot šo Līgumu;

(e) izskata un lemj par Sekretariāta uzdevumiem un budžetu;

(f) izskata jebkuru pakļautu iestāžu izveidi, kas var būt nepieciešama šā Līguma darbības uzlabošanai; un

(g) veic citas funkcijas, kuras ir saskaņā ar šo Līgumu.

5. Līgumslēdzēju pušu konferences ārkārtas sapulces notiek tad, kad Līgumslēdzēju pušu konference to atzīst par nepieciešamu vai pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses rakstiska pieprasījuma, ja to atbalsta vismaz divas trešdaļas Līgumslēdzēju pušu.

18. pants
Sekretariāts

1. Šis Līgums paredz Sekretariāta izveidi, lai palīdzētu Līgumslēdzējām pusēm efektīvi īstenot šo Līgumu. Līgumslēdzēju pušu konferences pirmajā sapulcē pagaidu Sekretariāts atbild par šajā Līgumā noteiktajām administratīvajām funkcijām.

2. Sekretariāta personālam ir jābūt atbilstošam. Personālam ir jābūt nepieciešamajām zināšanām, lai nodrošinātu tā efektīvu pienākumu izpildi saskaņā ar 3. punktu.

3. Sekretariāts atbild Līgumslēdzējām pusēm. Ar minimālu struktūru Sekretariāts uzņemas šādus pienākumus:

(a) saņemt, publiskot un izplatīt ziņojumus, ko atļauj šis Līgums;

(b) uzturēt un publiskot Līgumslēdzējām pusēm nacionālo kontaktpunktu sarakstu;

(c) atvieglot palīdzības piedāvājumu un pieprasījumu saskaņošanu Līguma īstenošanai un starptautiskās sadarbības veicināšanai pēc pieprasījuma;

(d) atvieglot Līgumslēdzēju pušu konferences darbu, tostarp, veikt rīkošanas darbus un nodrošināt vajadzīgos pakalpojumus sapulcēm saskaņā ar šo Līgumu; un

(e) veikt citus pienākumus, ko ar lēmumu nosaka Līgumslēdzēju pušu konferences.

19. pants
Strīdu atrisināšana

1. Līgumslēdzējas puses konsultējas un ar abpusēju piekrišanu sadarbojas, lai panāktu jebkura strīda atrisināšanu, ja tas ir radies to starpā par šā Līguma skaidrošanu vai piemērošanu, tostarp, sarunu ceļā, ar starpniecību, samierināšanu, izlīgumu vai ar citiem mierīgiem paņēmieniem.

2. Līgumslēdzējas puses ar abpusēju piekrišanu var vērsties šķīrējtiesā, lai atrisinātu jebkuru strīdu to starpā par šā Līguma skaidrošanas vai piemērošanas jautājumiem.

20. pants
Grozījumi

1. Sešus gadus pēc šā Līguma spēkā stāšanās jebkura Līgumslēdzēja puse var piedāvāt šā Līguma grozījumus. Pēc tam piedāvātos grozījumus var izskatīt vienīgi Līgumslēdzēju pušu konference vienu reizi trīs gados.

2. Jebkurš piedāvājums grozīt šo Līgumu ir rakstiski jāiesniedz Sekretariātam, kurš to nosūtīs visām Līgumslēdzējām pusēm vismaz 180 dienas pirms nākamās Līgumslēdzēju pušu konferences sapulces, kurā grozījumus var izskatīt saskaņā ar 1. punktu. Grozījumi tiks izskatīti nākamajā Līgumslēdzēju pušu konferencē kad grozījumus var izskatīt saskaņā ar šā panta 1. punktu, ja vairākums Līgumslēdzēju pušu ziņo Sekretariātam par savu atbalstu piedāvājuma izskatīšanai ne vēlāk kā 120 dienas pēc tam, kad Sekretariāts ir tos izsūtījis.

3. Līgumslēdzējas puses veic visas iespējamās darbības, lai panāktu vienbalsīgu piekrišanu katram grozījumam. Ja visas šādas darbības ir veiktas un vienošanās nav panākta, grozījumu visbeidzot pieņem ar klātesošo un šajā Līgumslēdzēju pušu konferences sapulcē balsojošo Līgumslēdzēju pušu trīs ceturtdaļu vairākuma balsojumu. Šā panta mērķiem klātesošās un balsojošās Līgumslēdzējas puses nozīmē Līgumslēdzējas puses, kuras ir klātesošas sapulcē un nodod atbalstošu vai noraidošu balsi. Depozitārijs paziņo visām Līgumslēdzējām pusēm par jebkuru pieņemto grozījumu.

4. Saskaņā ar šā panta 3. punktu pieņemts grozījums stājas spēkā katrai Līgumslēdzējai pusei, kura ir iesniegusi savu dokumentu par šā grozījuma pieņemšanu, deviņdesmit dienas pēc tam, kad Līgumslēdzēju pušu vairākums ir iesniedzis Depozitārijam savus dokumentus par pieņemšanu šā grozījuma pieņemšanas brīdī. Visām pārējām Līgumslēdzējām pusēm tas stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad tās ir iesniegušas savus dokumentus par šā grozījuma pieņemšanu.

21. pants
Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1. Šis Līgums ir pieejams parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā visām Valstīm no 2013. gada 3. jūnija līdz tā stāšanās spēkā brīdim.

2. Šim Līgumam ir nepieciešama katras parakstītājas Valsts ratificēšana, pieņemšana vai apstiprināšana.

3. Pēc stāšanās spēkā šim Līgumam var pievienoties jebkura Valsts, kura nav to parakstījusi.

4. Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenti ir jāiesniedz Depozitārijam.

22. pants
Stāšanās spēkā

1. Šis Līgums stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad Depozitārijam ir iesniegts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokuments.

2. Jebkurai Valstij, kura iesniedz savu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu pēc šā Līguma spēkā stāšanās, tas stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad ir iesniegts tās dokuments par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos.

23. pants
Pagaidu piemērošana

Jebkura Valsts var tās dokumenta par ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos parakstīšanas vai iesniegšanas laikā paziņot, ka tā pagaidām piemēros 6. un 7. pantu, kamēr šis Līgums attiecīgajai Valstij stājas spēkā.

24. pants
Spēkā esamība un izstāšanās

1. Šis Līgums ir spēkā neierobežotu laika periodu.

2. Katra Līgumslēdzēja puse, izmantojot savu valstisko suverenitāti, ir tiesīga izstāties no šā Līguma. Tai ir jāziņo par izstāšanos Depozitārijam, kurš par to paziņos pārējām Līgumslēdzējām pusēm. Paziņojumā par izstāšanos var iekļaut paskaidrojumu par izstāšanās iemesliem. Paziņojums par izstāšanos stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad Depozitārijs ir to saņēmis, ja vien tajā nav norādīts vēlāks datums.

3. Izstāšanās neatbrīvo Valsti no šajā Līgumā noteiktajiem pienākumiem, kuri ir radušies, kamēr tā bija šā Līguma Puse, tostarp, uzkrātajiem finanšu pienākumiem.

25. pants
Atrunas

1. Parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī katra Valsts var formulēt atrunas, ciktāl tās nav pretrunā ar šā Līguma priekšmetu un mērķi.

2. Līgumslēdzēja puse var atsaukt tās atrunas jebkurā brīdī ar attiecīgu paziņojumu Depozitārijam.

26. pants
Saistība ar citiem starptautiskiem līgumiem

1. Šā Līguma īstenošana neskar pienākumus, kurus Līgumslēdzējas puses ir uzņēmušās saistībā ar esošiem vai nākotnes starptautiskiem līgumiem, kuros tās ir puses, ja šie pienākumi ir savienojami ar šo Līgumu.

2. Uz šo Līgumu nevar atsaukties kā pamatojumu, lai atzītu par spēku zaudējušiem starp tā Līgumslēdzējām pusēm noslēgtos līgumus par sadarbību aizsardzības jomā.

27. pants
Depozitārijs

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs ir šā Līguma Depozitārijs.

28. pants
Autentiski teksti

Šā Līguma oriģinālo tekstu, kura redakcijas arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienlīdz autentiskas, glabā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs.

SAGATAVOTS ŅUJORKĀ, divi tūkstoši trīspadsmitā gada divdesmit astotajā martā