NOLĪGUMS
PAR IEMAKSU PĀRSKAITĪŠANU UZ
VIENOTO NOREGULĒJUMA FONDU UN TO KOPĪGOŠANU

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES - Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika un Somijas Republika;

APŅĒMUŠĀS pabeigt integrētas finanšu sistēmas izveidi Eiropas Savienībā, kuras pamatsastāvdaļa ir banku savienība;

ATGĀDINOT Eiropas Savienības Padomē 2013. gada 18. decembrī sanākušo eurozonas dalībvalstu pārstāvju Lēmumu par to, kā risināt sarunas un noslēgt starpvaldību nolīgumu par vienoto noregulējuma fondu ("fonds"), ko izveido saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu ("VNM regula")¹, un tai pievienotajām pilnvarām;

TĀ KĀ:

(1) Eiropas Savienība aizvadītajos gados ir pieņēmusi vairākus svarīgus tiesību aktus, lai noslēgtu iekšējā tirgus izveidi finanšu pakalpojumu jomā un nodrošinātu finanšu stabilitāti gan eurozonā, gan visā Savienībā, kā arī lai virzītos uz dziļāku ekonomisko un monetāro savienību.

(2) Eiropadome 2009. gada jūnijā aicināja izveidot "Eiropas vienotu noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām vienotā tirgus finanšu iestādēm". Tādējādi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013² un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES³ Savienība ir izveidojusi vienotu saskaņotu prudenciālo noteikumu kopumu, kas kredītiestādēm visā Savienībā ir jāievēro.

(3) Savienība turklāt ir izveidojusi Eiropas uzraudzības iestādes (EUI), kurām ir uzticēti vairāki mikroprudenciālās uzraudzības uzdevumi. Tās ir Eiropas Banku iestāde (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.  1093/2010⁴, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.  1094/2010⁵ un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr 1095/2010⁶. To papildināja Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.  1092/2010⁷, izveide, kurai tika uzticētas dažas makroprudenciālās uzraudzības funkcijas.

(4) Savienība ir izveidojusi vienoto uzraudzības mehānismu ar Padomes Regulu (ES) Nr.  1024/2013⁸, ar ko Eiropas Centrālajai bankai (ECB) uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, piešķirot ECB- sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm - uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, un dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro un kas ir izveidojušas ciešu sadarbību ar ECB uzraudzības nolūkos ("iesaistītās dalībvalstis").

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma režīmu ("BRR direktīva")⁹, Savienība saskaņo valstu normatīvos aktus par kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumu, tostarp izveido valstu noregulējuma finansēšanas mehānismus.

(6) Eiropadome 2012. gada 13. un 14. decembra secinājumos paziņoja, ka "situācijā, kad banku uzraudzība tiek faktiski nodota vienotam uzraudzības mehānismam, būs vajadzīgs vienots noregulējuma mehānisms ar pilnvarām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ar atbilstošiem rīkiem var panākt noregulējumu jebkurai iesaistīto dalībvalstu bankai". Eiropadome 2012. gada 13. un 14. decembra secinājumos paziņoja arī, ka "vienotajam noregulējuma mehānismam vajadzētu būt balstītam uz paša finanšu sektora ieguldījumiem un vajadzētu ietvert atbilstošus un efektīvus atbalsta pasākumus. Šim atbalstam vajadzētu būtu fiskāli neitrālam vidējā termiņā, nodrošinot, ka publisko atbalstu atgūst, uzliekot finanšu nozarei ex post nodokļus." Savienība šajos apstākļos ir pieņēmusi VNM regulu, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienoto noregulējuma mehānismu un vienoto banku noregulējuma fondu. Ar VNM regulu izveido centralizētu noregulējuma lēmumu pieņemšanas sistēmu, kam ar fonda izveidi piešķirti pietiekami finanšu līdzekļi. VNM regulu piemēro vienībām, kas atrodas iesaistītajās dalībvalstīs.

(7) Ar VNM regulu izveido jo īpaši fondu, kā arī nosaka tā izmantošanas kārtību. BRR direktīvā un VNM regulā paredz vispārējos kritērijus, kā noteikt un aprēķināt kredītiestāžu ex ante un ex post iemaksas, kas vajadzīgas fonda finansēšanai, kā arī dalībvalstu pienākumu tās iekasēt valsts līmenī. Tomēr iesaistītās dalībvalstis, kas piesaista to attiecīgajās teritorijās izvietoto iestāžu iemaksas saskaņā ar BRR direktīvu un VNM regulu, saglabā kompetenci attiecībā uz minēto iemaksu pārskaitīšanu uz fondu. Pienākums valsts līmenī piesaistītās iemaksas pārskaitīt uz fondu neizriet no Savienības tiesību aktiem. Šādu pienākumu noteiks ar šo nolīgumu, kurā paredzēti nosacījumi, atbilstīgi kuriem Līgumslēdzējas puses, ievērojot savas attiecīgās konstitucionālās prasības, kopīgi vienojas pārskaitīt uz fondu iemaksas, ko tās piesaista valsts līmenī.

(8) Katras iesaistītās dalībvalsts kompetence pārskaitīt valsts līmenī piesaistītās iemaksas būtu jāīsteno tādā veidā, ka tās ievēro lojālas sadarbības principu, kas nostiprināts Līguma par Eiropas Savienības (LES) 4. panta 3. punktā, saskaņā ar kuru dalībvalstis cita starpā sekmē Savienības uzdevumu izpildi un atturas no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt Savienības mērķu sasniegšanu. Šī iemesla dēļ iesaistītajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai finanšu līdzekļi būtu vienotā veidā novirzīti uz fondu, tādējādi nodrošinot tā pareizu darbību.

(9) Līgumslēdzējas puses attiecīgi ir noslēgušas šo nolīgumu, saskaņā ar kuru tās cita starpā nosaka pienākumu valsts līmenī piesaistītās iemaksas pārskaitīt uz fondu, ievērojot vienotus kritērijus, kārtību un nosacījumus, proti, pārejas periodā iemaksu, ko tās piesaista valsts līmenī, piešķiršanu dažādiem nodalījumiem, kas attiecas uz katru no dalībvalstīm, un nodalījumu izmantošanas progresīvu kopīgošanu tādā veidā, lai pārejas perioda beigās nodalījumu vairs nebūtu.

(10) Līgumslēdzējas puses atgādina, ka to mērķis ir saglabāt godīgas konkurences nosacījumus un pēc iespējas samazināt noregulējuma izmaksas nodokļu maksātājiem, un, plānojot iemaksas fondā un to nodokļu režīmu, tās ņems vērā attiecīgo banku nozaru vispārējo slogu.

(11) Šā nolīguma saturs aptver tikai tos fonda konkrētos elementus, kas paliek dalībvalstu kompetencē. Kā tāds šis nolīgums neietekmē vienotos noteikumus, kas noteikti Savienības tiesībās, un nemaina to darbības jomu. Tas drīzāk ir paredzēts kā papildinājums Savienības tiesību aktiem par banku noregulējumu, un tas atbalsta un ir nesaraujami saistīts ar Savienības politikas īstenošanu, jo īpaši vienotā tirgus izveidi finanšu pakalpojumu jomā.

(12) Valstu normatīvos aktus, ar kuriem īsteno BRR direktīvu, tostarp tos, kas saistīti ar valstu finansēšanas mehānismu izveidi, sāk piemērot no 2015. gada 1. janvāra. Noteikumi par fonda izveidi saskaņā ar VNM regulu būs principā jāpiemēro no 2016. gada 1. janvāra. Līdz ar to Līgumslēdzējas puses piesaistīs iemaksas, kas paredzētas valsts noregulējuma finansēšanas mehānismam, kas tām ir jāizveido līdz VNM regulas piemērošanas dienai, kad tās sāks piesaistīt fondam paredzētās iemaksas. Lai stiprinātu VNF finansēšanas spējas jau no tā darbības paša sākuma, Līgumslēdzējas puses apņemas pārskaitīt fondam iemaksas, ko tās ir piesaistījušas, pamatojoties uz BRR direktīvu, līdz VNM regulas piemērošanas dienai.

(13) Ir atzīts, ka var pastāvēt situācijas, kad fondā pieejamie līdzekļi nav pietiekami, lai veiktu konkrētu noregulējuma darbību, un kad ex post iemaksas, kas būtu jāpiesaista, lai segtu vajadzīgās papildu summas, nav tūlīt pieejamas. Saskaņā ar Eurogrupas un ECOFIN Padomes 2013. gada 18. decembra paziņojumu, lai nodrošinātu nepārtrauktu pietiekamu finansējumu pārejas periodā, attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, kuras skar konkrēta noregulējuma darbība, būtu jānodrošina pagaidu finansējums no valsts avotiem vai Eiropas Stabilitātes mehānisma ("ESM") atbilstīgi saskaņotajām procedūrām, tostarp pagaidu pārskaitījumu iespējas starp valstu nodalījumiem. Līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt procedūrām, kas ļauj savlaicīgi izskatīt jebkādu pieprasījumu pēc pagaidu finansējuma. Pārejas periodā tiks izstrādāts kopīgs atbalsts. Šāds atbalsts veicinās fonda aizņēmumus. Banku nozare galu galā būs atbildīga par atmaksāšanu ar iemaksām visās iesaistītajās dalībvalstīs, tostarp ex post iemaksām. Šie mehānismi nodrošinās tiesību un pienākumu ziņā vienādu režīmu gan pārejas periodā, gan stabilā situācijā visām Līgumslēdzējām pusēm, kas piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā, tostarp Līgumslēdzējām pusēm, kas pievienosies vēlākā posmā. Minētajos mehānismos tiks ievēroti godīgas konkurences nosacījumi attiecībā uz dalībvalstīm, kuras nepiedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā.

(14) Šo nolīgumu būtu jāratificē visām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro un kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā.

(15) Dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro un kuras nav Līgumslēdzējas puses, būtu jāpievienojas šim nolīgumam ar visām tiesībām un pienākumiem, kādi paredzēti Līgumslēdzējām pusēm, no dienas, kad tās faktiski pieņems euro kā naudas vienību, vai arī no dienas, kad stāsies spēkā ECB lēmums par ciešu sadarbību, kas minēts Regulas (ES) Nr.  1024/2013 7. panta 2. punktā.

(16) Dalībvalstu valdību pārstāvji 2014. gada 21. maijā atļāva Līgumslēdzējām pusēm lūgt Eiropas Komisijai un vienotajai noregulējuma valdei ("valde") īstenot uzdevumus, kas ir paredzēti šajā nolīgumā.

(17) VNM regulas 15. pantā pēc tās pieņemšanas tiek paredzēti vispārējie principi, kas piemērojami noregulējumam, saskaņā ar kuriem noregulējamās iestādes akcionāri sedz pirmos zaudējumus un noregulējamās iestādes kreditori sedz zaudējumus pēc akcionāriem atbilstīgi viņu prasījumu prioritātes kārtībai. VNM regulas 27. pantā ir paredzēts attiecīgi iekšējās rekapitalizācijas instruments, ja akcionāri, attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību turētāji, izmantojot norakstīšanu vai konvertēšanu, vai citu metodi, ir veikuši iemaksu zaudējumu absorbēšanā un rekapitalizācijā, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar VNM regulas 20. pantā paredzēto vērtēšanu; un tajā ir prasīts, lai fonda iemaksa nepārsniedz 5 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar VNM regulas 20. pantā paredzēto vērtēšanu, izņemot gadījumus, kad visas nenodrošinātās, neprivileģētās saistības, kas nav atbilstīgi noguldījumi, ir pilnībā norakstītas vai konvertētas. Turklāt VNM regulas 18., 52. un 55. pantā pēc tās sākotnējās pieņemšanas ir paredzēti vairāki procesuāli noteikumi par valdes un Savienības iestāžu lēmumu pieņemšanu. Minētie VNM regulas elementi ir būtisks pamats, lai Līgumslēdzējas puses piekristu tam, ka šis nolīgums ir tām saistošs.

(18) Līgumslēdzējas puses atzīst, ka Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām attiecīgos noteikumus, kā arī starptautiskās paražu tiesības piemēro visām būtiskām apstākļu izmaiņām, kas notikušas pret to gribu un kas ietekmē būtisko pamatu Līgumslēdzēju pušu sniegtajai piekrišanai ievērot šā nolīguma noteikumus, kā minēts 17. apsvērumā. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām var attiecīgi atsaukties uz sekām, kas izriet no jebkādām būtiskām apstākļu izmaiņām, kuras notikušas pret to gribu. Ja kāda Līgumslēdzēja puse atsaucas uz šādām sekām, jebkura cita Līgumslēdzēja puse var griezties Eiropas Savienības Tiesā ("Tiesa"). Tiesai būtu jāpiešķir pilnvaras pārbaudīt jebkuru būtisku apstākļu izmaiņu esamību un no tām izrietošās sekas. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka atsaukšanās uz sekām pēc jebkuru 17. apsvērumā minētās VNM regulas elementu atcelšanas vai grozīšanas, kas veikta pretēji jebkuras Līgumslēdzējas puses gribai un kas varētu ietekmēt būtisko pamatu viņu piekrišanai šā nolīguma noteikumus atzīt par tām saistošiem, radīs strīdu par šā nolīguma piemērošanu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 273. panta nozīmē, ko līdz ar to var iesniegt Tiesā, pamatojoties uz minēto noteikumu. Jebkura Līgumslēdzēja puse var arī lūgt Tiesu piemērot pagaidu pasākumus saskaņā ar LESD 278. pantu un Tiesas reglamenta¹⁰ 160.-162. pantu. Risinot izskatāmo strīdu un lemjot par pagaidu pasākumu piešķiršanu, Tiesai būtu jāņem vērā Līgumslēdzēju pušu pienākumi saskaņā ar LES un LESD, tostarp tie, kas attiecas uz vienoto noregulējuma mehānismu un tā integritāti.

(19) Noteikt to, vai Savienības iestādes, valde un valstu noregulējuma iestādes piemēro iekšējas rekapitalizācijas instrumentu, kas ir saderīgs ar Savienības tiesību aktiem, ir Tiesas kompetencē saskaņā ar tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas paredzēti LES un LESD, proti, LESD 258., 259., 260., 263., 265. un 266. pantā.

(20) Šajā nolīgumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem kā starptautisko publisko tiesību instrumentam piemēro savstarpības principu. Tādēļ katras Līgumslēdzējas puses sniegtā piekrišana uzņemties šā nolīguma saistības ir atkarīga no katrai Līgumslēdzējai pusei noteikto tiesību un pienākumu līdzvērtīgas īstenošanas. Tādējādi jebkuras Līgumslēdzējas puses pārkāpumam, neizpildot pienākumu pārskaitīt iemaksas uz fondu, būtu jāietver to vienību izslēgšana no piekļuves fondam, kurām piešķirta darbības atļauja to teritorijā. Valdei un Tiesai būtu jāpiešķir pilnvaras noteikt un paziņot, vai Līgumslēdzējas puses ir pārkāpušas savas saistības pārskaitīt iemaksas saskaņā ar šajā nolīgumā paredzētajām procedūrām. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka pienākuma pārskaitīt iemaksas pārkāpuma gadījumā vienīgās juridiskās sekas būs tās Līgumslēdzējas puses, kura ir izdarījusi pārkāpumu, izslēgšana no piekļuves fonda finansējumam un ka tas neietekmē citu Līgumslēdzēju pušu pienākumus saskaņā ar nolīgumu.

(21) Šis nolīgums nosaka mehānismu, saskaņā ar kuru iesaistītās Līgumslēdzējas puses apņemas kopīgi, nekavējoties un kopā ar procentiem izmaksāt kompensāciju katrai dalībvalstij, kas nepiedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā par summu, ko neiesaistītā dalībvalsts ir maksājusi pašu resursos atbilstīgi Savienības vispārējā budžeta izmantošanai ārpuslīgumiskās atbildības gadījumos un ar to saistītām izmaksām attiecībā uz Savienības iestāžu pilnvaru īstenošanu saskaņā ar VNM regulu. Katras iesaistītās dalībvalsts atbildībai saskaņā ar šo kārtību vajadzētu būt atsevišķai un individuālai, nevis kopējai un solidārai, un līdz ar to katrai no iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāatbild tikai par tās kompensācijas pienākuma daļu, kas noteikta saskaņā ar šo nolīgumu.

(22) Strīdus, kas starp Līgumslēdzējām pusēm rodas par šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, tostarp par tajā paredzēto pienākumu izpildi, būtu jāiesniedz Tiesas jurisdikcijai saskaņā ar LESD 273. pantu. dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro un kuras nav šā nolīguma Līgumslēdzējas puses, vajadzētu būt iespējai iesniegt Tiesai jebkuru strīdīgu jautājumu par to noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kuri reglamentē kompensācijas ārpuslīgumiskās atbildības gadījumos un ar to saistītās izmaksas, kā paredzēts šajā nolīgumā.

(23) Līgumslēdzējām pusēm, kas iestājas vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā datumā, kas vēlāks par šā nolīguma piemērošanas datumu, iemaksas būtu jāpārskaita, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz tām Līgumslēdzējām pusēm, kas piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā šā nolīguma piemērošanas datumā. Līgumslēdzējām pusēm, kas piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā šā nolīguma piemērošanas datumā, nav jāuzņemas slogs saistībā ar noregulējuma gadījumiem, par kuriem ieguldījumi bija jāveic to līgumslēdzēju pušu valsts finansēšanas mehānismiem, kuras iestājās vēlāk. Tāpat arī pēdējām nav jāuzņemas tādu noregulējumu izmaksas, kas rodas pirms datuma, kurā tās kļuva par iesaistītajām dalībvalstīm, par ko atbildība būtu jāuzņemas fondam.

(24) Gadījumā, ja Līgumslēdzējas puses, kuras naudas vienība nav euro, cieša sadarbība ar ECB tiek izbeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, lēmums par attiecīgās Līgumslēdzējas puses uzkrāto iemaksu godīgu sadali būtu jāpieņem, ņemot vērā gan attiecīgās Līgumslēdzējas puses, gan fonda intereses. Ar VNM regulas 4. panta 3. punktu attiecīgi nosaka kārtību, kritērijus un procedūru, kā valde vienojas ar dalībvalsti, uz kuru attiecas ciešas sadarbības pārtraukšana, par to iemaksu atgūšanu, ko pārskaitījusi minētā dalībvalsts.

(25) Pilnībā ievērojot Eiropas Savienības izveides pamatā esošo Līgumu procedūras un prasības, Līgumslēdzēju pušu mērķis ir šā nolīguma svarīgākos noteikumus saskaņā ar LES un LESD pēc iespējas drīz iekļaut Savienības tiesiskajā regulējumā,

IR VIENOJUŠĀS PAR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.

I SADAĻA

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1. PANTS

1. Ar šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses apņemas:

a) valsts līmenī piesaistītās iemaksas saskaņā ar BRR direktīvu un VNM regulu pārskaitīt uz vienoto noregulējuma fondu ("fonds"), kas izveidots ar minēto regulu,

b) pārejas periodā, kas sākas no šā nolīguma piemērošanas dienas, kā noteikts šā nolīguma 12. panta 2. punktā, un beidzas dienā, kad fonds ir sasniedzis VNM regulas 68. pantā noteikto mērķapjomu, bet ne vēlāk kā 8 gadus pēc šā nolīguma piemērošanas dienas (pārejas periods), iemaksas, ko iegūst valsts līmenī, saskaņā ar VNM regulu un BRR direktīvu piešķirt dažādiem nodalījumiem, kas attiecas uz katru no Līgumslēdzējām pusēm. Uz nodalījumu izmantošanu attieksies progresīva kopīgošana tādā veidā, ka pārejas perioda beigās nodalījumu vairs nebūs,

tādējādi atbalstot fonda efektīvas rīcības un darbību.

2. Šo nolīgumu piemēro Līgumslēdzējām pusēm, uz kuru iestādēm attiecas vienotais uzraudzības mehānisms un vienotais noregulējuma mehānisms saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Regulā (ES) Nr. 1024/2013 un VNM regulā (Līgumslēdzējas puses, kas piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā).

II SADAĻA

SASKAŅOTĪBA UN SAIKNE AR SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM

2. PANTS

1. Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses piemēro un interpretē atbilstīgi Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības izveides pamatā, un atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši LES 4. panta 3. punktam un Savienības tiesību aktiem par iestāžu noregulējumu.

2. Šo nolīgumu piemēro tiktāl, ciktāl tas ir saderīgs ar Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības izveides pamatā, un ar Savienības tiesībām. Ar to neaizskar Savienības rīcības kompetences iekšējā tirgus jomā.

3. Šajā nolīgumā piemēro attiecīgās VNM regulas 3. pantā dotās definīcijas.

III SADAĻA

IEMAKSU PĀRSKAITĪŠANA UN NODALĪJUMI

3. PANTS

Iemaksu pārskaitīšana

1. Līgumslēdzējas puses kopīgi apņemas uz fondu neatsaucami pārskaitīt iemaksas, ko tās piesaista no iestādēm, kurām piešķirta darbības atļauja to teritorijā, atbilstīgi VNM regulas 69. un 70. pantam un saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti minētajos pantos un deleģētajos un īstenošanas aktos, uz kuriem tie atsaucas. Iemaksu pārskaitīšana notiek saskaņā ar šā nolīguma 4.-10. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Līgumslēdzējas puses veic katram gadam atbilstīgo ex-ante iemaksu pārskaitīšanu vēlākais līdz attiecīgā gada 30. jūnijam. Ex ante iemaksu sākotnējā pārskaitīšana uz fondu notiks vēlākais līdz 2016. gada 30. jūnijam vai, ja līdz minētajai dienai nolīgums nav stājies spēkā, vēlākais sešus mēnešus pēc tā spēkā stāšanās dienas.

3. Līgumslēdzēju pušu saskaņā ar BRR direktīvas 103. un 104. pantu līdz šā nolīguma piemērošanas dienai piesaistītās iemaksas pārskaita fondam vēlākais līdz 2016. gada 31. janvārim vai, ja līdz minētajai dienai nolīgums nav stājies spēkā, vēlākais vienu mēnesi pēc tā spēkā stāšanās dienas.

4. Jebkādu summu, ko Līgumslēdzējas puses noregulējuma finansēšanas mehānisms attiecībā uz noregulējuma darbībām tās teritorijā izmaksā pirms šā nolīguma piemērošanas dienas, atskaita no minētajām iemaksām, kas minētajai Līgumslēdzējai pusei ir jāpārskaita uz fondu, kā minēts 3. punktā. Šādā gadījumā attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei joprojām ir pienākums uz fondu pārskaitīt summu, kas ir līdzvērtīga summai, kāda būtu bijusi vajadzīga, lai saskaņā ar BRR direktīvas 102. pantu un tajā noteiktajos termiņos sasniegtu tās noregulējuma finansēšanas mehānisma mērķapjomu.

5. Līgumslēdzējas puses veic ex post iemaksu pārskaitīšanu nekavējoties pēc to iekasēšanas.

4. PANTS

Nodalījumi

1. Pārejas perioda laikā valsts līmenī piesaistītās iemaksas pārskaita uz fondu tādā veidā, lai tās piešķirtu nodalījumiem, kas attiecas uz katru Līgumslēdzēju pusi.

2. Katras Līgumslēdzējas puses nodalījuma apmērs atbilst iemaksu kopsummai, kas jāmaksā iestādēm, kurām piešķirta darbības atļauja katras tās teritorijā, atbilstīgi VNM regulas 68. un 69. pantam un tajos minētajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

3. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā valde vienīgi informatīvā nolūkā izveido sarakstu, kurā detalizēti apraksta katras Līgumslēdzējas puses nodalījuma apmēru. Minēto sarakstu atjaunina ik gadu pārejas periodā.

5. PANTS

Nodalījumu darbība

1. Ja saskaņā ar attiecīgajiem VNM regulas noteikumiem ir nolemts izmantot fondu, valde ir pilnvarota rīkoties ar fonda nodalījumiem šādi:

a) pirmām kārtām, izmaksas sedz no nodalījumiem, kas attiecas uz tām Līgumslēdzējām pusēm, kurās noregulējamās iestādes var grupas veic uzņēmējdarbību vai tām ir piešķirtas darbības atļaujas. Ja ir jānoregulē pārrobežu grupa, izmaksas tiek sadalītas starp dažādiem nodalījumiem, kas attiecas uz tām Līgumslēdzējām pusēm, kurās mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi veic uzņēmējdarbību vai tiem ir piešķirtas darbības atļaujas, proporcionāli relatīvajai iemaksu summai, ko katra no noregulējamās grupas vienībām ir iemaksājusi savā attiecīgajā nodalījumā attiecībā pret iemaksu kopsummu, ko visas grupas vienības ir iemaksājušas to valsts nodalījumos.

Ja Līgumslēdzēja puse, kurā mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību vai tam ir piešķirta darbības atļauja, uzskata, ka pirmajā daļā minētā kritērija piemērošana izmaksu sadalei rada lielu asimetriju izmaksu sadalē starp nodalījumiem un vienību, uz kurām attiecas noregulējums, riska profiliem, tā var lūgt valdei papildus un bez kavēšanās apsvērt kritērijus, kas paredzēti BRR direktīvas 107. panta 5. punktā. Ja valde neapmierina attiecīgās Līgumslēdzējas puses iesniegto lūgumu, tā savu nostāju paskaidro publiski.

To finanšu līdzekļu summu, kuri pieejami nodalījumos, kas attiecas uz pirmajā daļā minētajām Līgumslēdzējām pusēm, nepārsniedzot izmaksas, kas katram valsts nodalījumam ir jāsedz saskaņā ar pirmajā un otrajā daļā noteikto izmaksu sadalīšanas kritērijiem, izmanto šādā veidā:

‑ pārejas perioda pirmajā gadā izmanto visus tos finanšu līdzekļus, kas pieejami minētajos nodalījumos;

‑ pārejas perioda otrajā un trešajā gadā attiecīgi izmanto 60 % un 40 % no finanšu līdzekļiem, kas pieejami minētajos nodalījumos;

‑ pārejas perioda nākamajos gados to finanšu līdzekļu pieejamība, kas ir nodalījumos, kuri attiecas uz šīm attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, ik gadu samazinās par 6 ⅔ procentpunktiem.

Minētais ikgadējais samazinājums attiecībā uz pieejamajiem finanšu līdzekļiem nodalījumos, kas attiecas uz attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, tiek sadalīts vienmērīgi pa ceturkšņiem;

b) otrām kārtām, ja finanšu līdzekļi, kas ir pieejami a) apakšpunktā minētajos attiecīgo Līgumslēdzēju pušu nodalījumos, nav pietiekami, lai izpildītu VNM regulas 75. pantā minēto fonda uzdevumu, tiek izmantoti finanšu līdzekļi, kas ir pieejami fonda nodalījumos, kas attiecas uz visām Līgumslēdzējām pusēm.

Visu Līgumslēdzēju pušu nodalījumos pieejamos finanšu līdzekļus papildina, ievērojot šā punkta trešajā daļā precizēto apmēru, ar atlikušajiem finanšu līdzekļiem valstu nodalījumos, kas attiecas uz Līgumslēdzējām pusēm, kuras skar a) apakšpunktā minētais noregulējums.

Pārrobežu grupas noregulējuma gadījumā šādi pieejamo finanšu līdzekļu sadalījumā starp attiecīgo Līgumslēdzējām pušu nodalījumiem saskaņā ar šī punkta pirmo un otro daļu izmaksu sadalījumam ievēro to pašu atslēgu, kā ir noteikts a) apakšpunktā. Ja iestāde vai iestādes, kurām piešķirta atļauja, ir viena no attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm, uz kuru attiecas grupas noregulējums, nav vajadzīgs viss saskaņā ar šo b) apakšpunktu pieejamo finanšu līdzekļu kopums, saskaņā ar šo b) apakšpunktu pieejamie finanšu līdzekļi, kas nav vajadzīgi, tiek izmantoti, lai noregulētu vienības, kas ir saņēmušas darbības atļaujas citās Līgumslēdzējās pusēs, uz kurām attiecas grupas noregulējums.

Pārejas periodā visus katras Līgumslēdzējas puses valsts nodalījumus izmanto šādi:

‑ pārejas perioda pirmajā un otrajā gadā attiecīgi izmanto 40 % un 60 % no finanšu līdzekļiem, kas pieejami minētajos nodalījumos;

‑ pārejas perioda nākamajos gados to finanšu līdzekļu pieejamība, kas ir minētajos nodalījumos, ik gadu palielinās par 6 ⅔ procentpunktiem.

Minētais ikgadējais palielinājums attiecībā uz to finanšu līdzekļu pieejamību, kas ir visos katras Līgumslēdzējas puses valsts nodalījumos, tiek sadalīts vienmērīgi pa ceturkšņiem;

c) trešām kārtām, ja finanšu līdzekļi, ko izmanto saskaņā ar b) apakšpunktu, nav pietiekami, lai izpildītu VNM regulas 75. pantā minēto fonda uzdevumu, izmanto jebkādus atlikušos finanšu līdzekļus nodalījumos, kas attiecas uz a) apakšpunktā minētajām attiecīgajām Līgumslēdzējām pusēm.

Pārrobežu grupas noregulējuma gadījumā izmanto to attiecīgās Līgumslēdzējas puses nodalījumu, kas nav nodrošinājušas pietiekamus finanšu līdzekļus saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, saistībā ar to vienību noregulējumu, kurām ir piešķirta darbības atļauja to teritorijās. Katra nodalījuma iemaksas nosaka atbilstīgi a) apakšpunktā paredzētajam izmaksu sadales kritērijam;

d) ceturtām kārtām, un neskarot valdes e) apakšpunktā minētās pilnvaras, ja c) apakšpunktā minētie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai segtu īpašu noregulējuma darbību izmaksas, a) apakšpunktā minētās attiecīgās Līgumslēdzējas puses pārskaita uz fondu ārkārtas ex post iemaksas no iestādēm, kurām piešķirta darbības atļauja to attiecīgajās teritorijās, kas piesaistītas saskaņā ar VNM regulas 70. pantā paredzētajiem kritērijiem.

Pārrobežu grupas noregulējuma gadījumā ex post iemaksu pārskaitījumus veic tās attiecīgās Līgumslēdzējas puses, kas nav nodrošinājušas pietiekamus finanšu līdzekļus saskaņā ar a), b) un c) apakšpunktu, saistībā ar to vienību, kurām ir piešķirta darbības atļauja to teritorijās, noregulējumu;

e) Ja c) apakšpunktā minētie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai segtu īpašu noregulējuma darbību izmaksas, un kamēr d) apakšpunktā minētās ārkārtas ex post iemaksas nav nekavējoties pieejamas, tostarp tādu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar attiecīgo iestāžu stabilitāti, valde var īstenot tās tiesības slēgt līgumus par fonda aizņēmumiem vai cita veida atbalstu saskaņā ar VNM regulas 72. un 73. pantu vai tās tiesības veikt pagaidu pārskaitījumus starp nodalījumiem saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu.

Ja Valde nolemj īstenot šā punkta pirmajā daļā minētās tiesības, d) apakšpunktā minētās attiecīgās Līgumslēdzējas puses pārskaita uz fondu ārkārtas ex post iemaksas, lai atmaksātu aizņēmumus vai cita veida atbalstu vai pagaidu pārskaitījumus starp nodalījumiem.

2. Ienākumi no tādu summu ieguldījumiem, kas tiek pārskaitīti uz fondu saskaņā ar VNM regulas 74. pantu, tiek piešķirti katram no nodalījumiem proporcionāli, balstoties uz to attiecīgajiem pieejamajiem finanšu līdzekļiem, izņemot jebkādus prasījumus vai neatsaucamas maksājumu saistības VNM regulas 75. panta nolūkā, kas attiecināmas uz katru nodalījumu. Ienākumus no noregulējuma darbību ieguldījumiem, ko fonds var veikt, saskaņā ar VNM regulas 75. pantu, piešķir katram no nodalījumiem proporcionāli, balstoties uz to attiecīgo iemaksu īpašajā noregulējuma darbībā.

3. Pēc pārejas perioda beigām visus nodalījumus apvieno, un tie beidz pastāvēt.

6. PANTS

Papildus ex-ante iemaksu pārskaitīšana un mērķapjoms

1. Līgumslēdzējas puses nodrošina to, ka attiecīgos gadījumos tās papildina fondu ar ex ante iemaksām, kas maksājamas VNM regulas 68. panta 2. un 3. pantā un 5. panta a) punktā norādītajos periodos apmērā, kas nepieciešams, lai sasniegtu VNM regulas 68. panta 1. punktā minēto mērķapjomu.

2. Pārejas periodā iemaksu pārskaitīšanu saistībā ar papildināšanu sadala nodalījumu starpā šādi:

a) noregulējumā iesaistītās Līgumslēdzējas puses pārskaita iemaksas uz to sava nodalījuma daļu, uz kuru vēl neattiecas kopīgošana saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu;

b) visas Līgumslēdzējas puses pārskaita iemaksas uz to sava attiecīgā nodalījuma daļu, uz kuru attiecas kopīgošana saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu.

7. PANTS

Pagaidu pārskaitījumi starp nodalījumiem

1. Neskarot 5. panta 1. punkta a)-d) apakšpunktā paredzētās saistības, noregulējumā iesaistītās Līgumslēdzējas puses var pārejas periodā lūgt valdei uz laiku izmantot to daļu no finanšu līdzekļiem, kas pieejami fonda nodalījumos, kura nav vēl kopīgota un attiecas uz pārējām Līgumslēdzējām pusēm. Šādā gadījumā attiecīgās Līgumslēdzējas puses pēc tam līdz pārejas perioda beigām pārskaita uz fondu ārkārtas ex post iemaksas par summu, kas atbilst tai summai, ko saņēma to nodalījumi, un uzkrātos procentus, tā, lai pārējiem nodalījumiem ir atlīdzināts.

2. Summa, ko uz laiku pārskaita no katra no nodalījumiem uz saņēmējiem nodalījumiem, ir proporcionāla to apjomam, kā noteikts 4. panta 2. punktā, un nepārsniedz 50 % no pieejamajiem finanšu līdzekļiem katrā nodalījumā, uz ko vēl neattiecas kopīgošana. Pārrobežu grupas noregulējuma gadījumā šādi pieejamo finanšu līdzekļu sadalījumā starp attiecīgo Līgumslēdzēju pušu nodalījumiem saskaņā ar šo punktu ievēro to pašu atslēgu izmaksu sadalījumam, kāda ir noteikta 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

3. Valdes lēmumus attiecībā uz 1. punktā minēto lūgumu par finanšu līdzekļu pagaidu pārskaitīšanu starp nodalījumiem pieņem ar tās plenārsesijas locekļu vienkāršu balsu vairākumu, kā noteikts VNM regulas 52. panta 1. punktā. Lēmumā par pagaidu pārskaitījumu valde precizē procentu likmi, atlīdzināšanas laikposmu un citus noteikumus, kas attiecas uz finanšu līdzekļu pārskaitīšanu starp nodalījumiem.

4. Valdes lēmums, ar ko vienojas par 3. punktā minēto finanšu līdzekļu pagaidu pārskaitīšanu, var stāties spēkā tikai tad, ja neviena no Līgumslēdzējām pusēm, no kuras nodalījumiem ir veikts pārskaitījums, četru kalendāro dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas pret to nav iebildusi.

Pārejas periodā Līgumslēdzēja puse tiesības iebilst var īstenot tikai tad, ja

a) tai var būt nepieciešami finanšu līdzekļi no valsts nodalījuma, kas uz to attiecas, lai tuvākajā laikā finansētu noregulējuma darbību, vai ja pagaidu pārskaitījums apdraudētu tās teritorijā notiekošas noregulējuma darbības veikšanu;

b) pagaidu pārskaitījums aizņemtu vairāk nekā 25 % no valsts nodalījuma tās daļas, uz kuru vēl neattiecas kopīgošana saskaņā ar 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu; vai

c) tā uzskata, ka Līgumslēdzēja puse, kuras nodalījums iegūst no pagaidu pārskaitījuma, nesniedz garantijas atmaksai no valsts avotiem vai no ESM atbalsta atbilstīgi pieņemtajām procedūrām.

Līgumslēdzēja puse, kas ir paredzējusi celt iebildumus, pienācīgi pamato jebkuru no a) līdz c) apakšpunktam minēto apstākļu rašanos.

Ja tiek izteikti iebildumi saskaņā ar šo punktu, valdes lēmums par pagaidu pārskaitīšanu tiek pieņemts, neiekļaujot iebildumus izteikušo Līgumslēdzēju pušu nodalījumu finanšu līdzekļus.

5. Ja tās Līgumslēdzējas puses iestādei, no kuras nodalījuma ir pārskaitīti finanšu līdzekļi saskaņā ar šo pantu, piemēro noregulējumu, minētā Līgumslēdzēja puse var lūgt valdi pārskaitīt no fonda uz tās nodalījumu summu, kas atbilst tai, kas sākotnēji pārskaitīta no minētā nodalījuma. Valde uzreiz pēc šāda lūguma pieņemšanas nekavējoties vienojas par pārskaitījumu.

Šādā gadījumā Līgumslēdzējas puses, kas sākotnēji guva labumu no finanšu līdzekļu pagaidu izmantošanas, ir atbildīgas par to, lai fondam pārskaitītu attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei piešķirtās summas atbilstoši pirmajai daļai saskaņā ar valdes norādītajiem noteikumiem.

6. Valde nosaka vispārējos kritērijus, paredzot nosacījumus, atbilstīgi kuriem tiek veikta šajā pantā paredzētā finanšu līdzekļu pagaidu pārskaitīšana starp nodalījumiem.

8. PANTS

Līgumslēdzējas puses, kuru naudas vienība nav euro

1. Ja dienā, kas ir pēc dienas, kad šis nolīgums stājas spēkā saskaņā ar 12. panta 2. punktu, Eiropas Savienības Padome pieņem lēmumu, ar kuru atceļ tās Līgumslēdzējas puses izņēmuma statusu, kuras naudas vienība nav euro, kā noteikts LESD 139. panta 1. punktā, vai tās atbrīvojumu, kā minēts LES un LESD pievienotajā protokolā (Nr. 16) par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju ("protokols par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju"), vai, ja šāda lēmuma nav, Līgumslēdzēja puse, kuras naudas vienība nav euro, kļūst par vienotā uzraudzības mehānisma un vienotā noregulējuma mehānisma pusi, tā uz fondu pārskaita tādu savā teritorijā piesaistīto iemaksu summu, kas atbilst tās valsts nodalījuma daļai no kopējā mērķapjoma, kas aprēķināta saskaņā ar 4. panta 2. punktu, un tādējādi atbilst tai summai, ko attiecīgā Līgumslēdzēja puse būtu pārskaitījusi, ja tā būtu piedalījusies vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā no 12. panta 2. punktā minētās dienas, kad šo nolīgumu piemēro.

2. Jebkādu summu, ko izmaksā 1. punktā minēto Līgumslēdzējas puses noregulējuma finansēšanas mehānisms attiecībā uz noregulējuma darbībām tā teritorijā, atskaita no summas, kas minētajai Līgumslēdzējai pusei ir atbilstīgi 1. punktam jāpārskaita uz fondu. Šādā gadījumā attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei joprojām ir pienākums uz fondu pārskaitīt summu, kas ir līdzvērtīga summai, kāda būtu bijusi vajadzīga, lai saskaņā ar BRR direktīvas 102. pantu un tajā noteiktajos termiņos sasniegtu tās noregulējuma mehānisma mērķapjomu.

3. Valde, vienojoties ar attiecīgo Līgumslēdzēju pusi, nosaka precīzu iemaksu summu, kas tai jāpārskaita saskaņā ar 1. un 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

4. Fonds nesedz izmaksas, ko rada jebkuras noregulējuma darbības, kuras tiek veiktas Līgumslēdzēju pušu, kuru naudas vienība nav euro, teritorijā pirms dienas, kad stājas spēkā to lēmums atcelt to izņēmuma statusu, kas noteikts LESD 139. panta 1. punktā, vai izņēmuma statusu, kas minēts protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju, vai pirms dienas, kad stājas spēkā ECB lēmums par ciešu sadarbību, kas minēts Regulas (ES) Nr.  1024/2013 7. panta 2. punktā.

Ja ECB savā visaptverošajā Regulas (ES) Nr.  1024/2013 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto kredītiestāžu novērtējumā uzskata, ka kāda no attiecīgo Līgumslēdzēju pušu iestādēm kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, minēto kredītiestāžu noregulējuma darbību noregulējuma izmaksas nesedz fonds.

5. Ja ciešā sadarbība ar ECB tiek pārtraukta, iemaksas, ko pārskaitījusi Līgumslēdzēja puse, uz kuru attiecas pārtraukšana, atgūst saskaņā ar VNM regulas 4. panta 3. punktu.

Ciešās sadarbības ar ECB pārtraukšana neietekmē Līgumslēdzēju pušu tiesības un saistības, kas izriet no noregulējuma darbībām, kuras ir notikušas laikposmā, kad uz minētajām Līgumslēdzējām pusēm attiecās šis nolīgums, un kuras ir saistītas ar:

- ex post iemaksu pārskaitīšanu saskaņā ar 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu,

- fonda papildināšanu saskaņā ar 6. pantu, un

- pagaidu pārskaitījumu starp nodalījumiem saskaņā ar 7. pantu.

9. PANTS

Noregulējuma vispārējo principu un mērķu ievērošana

1. Fonda kopīga izmantošana un iemaksu pārskaitīšana uz fondu ir atkarīga no tā, cik pastāvīgs ir noregulējuma tiesiskais regulējums, kura noteikumi ir ekvivalenti turpmāk minētajiem VNM regulas noteikumiem un noved vismaz pie tā paša rezultāta kā minētie noteikumi, un nemaina tos:

a) procesuālie noteikumi par noregulējuma shēmas pieņemšanu, kā paredzēts VNM regulas 18. pantā;

b) valdes lēmumu pieņemšanas noteikumi, kā paredzēts VNM regulas 52. un 55. pantā;

c) VNM regulas 15. pantā noteiktie vispārējie principi attiecībā uz noregulējumu, proti, princips, ka noregulējamās iestādes akcionāri sedz pirmos zaudējumus un ka noregulējamās iestādes kreditori sedz zaudējumus pēc akcionāriem atbilstīgi viņu prasījumu prioritātes kārtībai, kas nostiprināta šī panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

d) VNM regulas 22. panta 2. punktā minētie noteikumi par noregulējuma instrumentiem, konkrēti, tie, kas attiecas uz iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu, kā noteikts VNM regulas 27. pantā un BRR direktīvas 43. un 44. pantā un konkrētām tajos noteiktajām robežvērtībām attiecībā uz to, lai zaudējumus segtu akcionāri un kreditori, un fonda ieguldījumu konkrētā noregulējuma darbībā.

2. Ja 1. punktā minētie noregulējuma noteikumi, kuri noteikti VNM regulā, pēc tās sākotnējās pieņemšanas, tiek atcelti vai citādi grozīti pretēji kādas Līgumslēdzējas puses gribai, tostarp, ja iekšējās rekapitalizācijas noteikumi tiek pieņemti tādā veidā, kas nav ekvivalents vai nenoved vismaz pie tā paša un ne mazāk stingra rezultāta, salīdzinot ar tiem, kas izriet no VNM regulas, pēc tās sākotnējās pieņemšanas, un ja šī Līgumslēdzēja puse īsteno savas tiesības saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām attiecībā uz būtiskām apstākļu izmaiņām, jebkura Līgumslēdzēja puse var, pamatojoties uz šā nolīguma 14. pantu, lūgt Tiesai noteikt, vai saskaņā ar starptautisko publisko tiesību vispārējiem principiem pastāv kādas būtiskas apstākļu izmaiņas un kādas no tā izriet sekas. Jebkura Līgumslēdzēja puse savā pieteikumā var lūgt Tiesu apturēt tā pasākuma darbību, kas ir strīda priekšmets, un šādā gadījumā piemēro LESD 278. pantu un Tiesas reglamenta 160.-162. pantu.

3. Šā panta 2. punktā minētā procedūra neskar vai neietekmē LESD 258., 259., 260. 263., 265. un 266. pantā paredzēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanu.

10. PANTS

Atbilstība

1. Līgumslēdzējas puses veic vajadzīgos pasākumus savās valsts tiesību sistēmās, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas to saistības kopīgi pārskaitīt iemaksas saskaņā ar šo nolīgumu.

2. Neskarot Tiesas pilnvaras saskaņā ar šā nolīguma 14. pantu, valde, rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai pēc kādas Līgumslēdzējas puses pieprasījuma, var apsvērt, vai kāda Līgumslēdzēja puse nav izpildījusi savas saistības pārskaitīt iemaksas uz fondu, kā tas paredzēts šajā nolīgumā.

Ja valde konstatē, ka kāda Līgumslēdzēja puse nav izpildījusi savas saistības pārskaitīt iemaksas, tā nosaka laikposmu, līdz kuram attiecīgajai Līgumslēdzējai pusei jāveic vajadzīgie pasākumi, lai novērstu pārkāpumu. Ja attiecīgā Līgumslēdzēja puse neveic vajadzīgos pasākumus, lai valdes noteiktajā laikposmā novērstu pārkāpumu, visu Līgumslēdzēju pušu nodalījumu izmantošana, kā noteikts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tiek izslēgta saistībā ar to iestāžu noregulējumu, kurām ir piešķirta darbības atļauja attiecīgajā Līgumslēdzējas puses valstī. Šādu izslēgšanu pārtrauc piemērot no brīža, kad valde nosaka, ka attiecīgā Līgumslēdzēja puse ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai novērstu pārkāpumu.

3. Šajā pantā paredzētos valdes lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem priekšsēdētājs un VNM regulas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie valdes locekļi.

IV SADAĻA

VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. PANTS

Ratifikācija, apstiprināšana vai pieņemšana un stāšanās spēkā

1. Šo nolīgumu ratificē, apstiprina vai pieņem tā parakstītāji saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā ("depozitārs"). Depozitārs paziņo pārējiem parakstītājiem par katru deponēšanu un tās dienu.

2. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus ir deponējuši parakstītāji, kas piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā, kuri pārstāv ne mazāk par 90 % no kopējā svērto balsu daudzuma visās dalībvalstīs, kas piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā, kā noteikts Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kas pievienots LES un LESD.

12. PANTS

Piemērošana

1. Šo nolīgumu piemēro starp Līgumslēdzējām pusēm, kas ir iesniegušas to ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus, ar noteikumu, ka pirms tam ir stājusies spēkā VNM regula.

2. Ievērojot šā panta 1. punktu un ar noteikumu, ka šis nolīgums ir stājies spēkā saskaņā ar 11. panta 2. punktu, to piemēro no 2016. gada 1. janvāra starp Līgumslēdzējām pusēm, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā un kuras ir iesniegušas to ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus līdz minētajai dienai. Ja šis nolīgums nav stājies spēkā līdz 2016. gada 1. janvārim, to piemēro no dienas, kad tas stājas spēkā starp Līgumslēdzējām pusēm, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā un kuras ir iesniegušas to ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus līdz minētajai dienai.

3. Līgumslēdzējām pusēm, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā un kuras nav iesniegušas to ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus līdz 2. punktā minētajai piemērošanas dienai, šo nolīgumu piemēro sākot no tā mēneša pirmās dienas, kas seko to ratifikācijas, apstiprinājuma vai pieņemšanas instrumentu deponēšanas dienai.

4. Šo nolīgumu nepiemēro Līgumslēdzējām pusēm, kuras līdz šā nolīguma piemērošanas dienai ir ir iesniegušas to ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus, bet kuras nepiedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā. Tomēr minētās Līgumslēdzējas puses ir 14. panta 2. punktā minētās īpašās vienošanās dalībnieces, sākot no šā nolīguma piemērošanas dienas, lai iesniegtu Tiesai jebkādus strīdus par 15. panta interpretāciju un piemērošanu.

Pirmajā daļā minētajām Līgumslēdzējām pusēm to piemēro no dienas, kad stājas spēkā lēmums, ar ko atceļ to izņēmuma statusu, kā definēts LESD 139. panta 1. punktā, vai to atbrīvojumu, kā minēts protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju, vai ja tāda nav - no dienas, kad stājas spēkā Regulas (ES) Nr.  1024/2013 7. panta 2. punktā minētais ECB lēmums par ciešo sadarbību.

Ievērojot 8. pantu, Līgumslēdzējām pusēm, kas ir izveidojušas Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. panta 2. punktā minēto ciešo sadarbību ar ECB, šo nolīgumu pārtrauc piemērot no dienas, kad šī ciešā sadarbība tiek pārtraukta saskaņā ar minētās regulas 7. panta 8. punktu.

13. PANTS

Pievienošanās

Šim nolīgumam var pievienoties dalībvalstis, kas nav Līgumslēdzējas puses. Ievērojot 8. panta 1.-3. punktu, pievienošanās ir spēkā tad, kad pievienošanās instruments ir deponēts pie depozitāra, kas par to paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm. Šā nolīguma tekstu tās dalībvalsts, kura pievienojas, valsts valodā, kas ir arī Savienības iestāžu oficiālā valoda, pēc Līgumslēdzēju pušu veiktas autentifikācijas deponē depozitāra arhīvos kā šā nolīguma autentisku tekstu.

14. PANTS

Strīdu izšķiršana

1. Ja kāda Līgumslēdzēja puse nepiekrīt citai Līgumslēdzējai pusei attiecībā uz kāda šā nolīguma noteikuma interpretāciju vai tā uzskata, ka cita Līgumslēdzēja puse nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var griezties Tiesā. Tiesas spriedums ir saistošs visām tiesas procesa pusēm.

Ja Tiesa konstatē, ka kāda Līgumslēdzēja puse nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, attiecīgā Līgumslēdzēja puse veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu spriedumu Tiesas noteiktajā laikposmā. Ja attiecīgā Līgumslēdzēja puse neveic vajadzīgos pasākumus, lai Tiesas noteiktajā laikposmā novērstu pārkāpumu, visu Līgumslēdzēju pušu nodalījumu izmantošana, kā noteikts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tiek izslēgta attiecībā uz iestādēm, kurām ir piešķirta darbības atļauja attiecīgās Līgumslēdzējas puses teritorijā.

2. Šis pants ir īpaša vienošanās starp Līgumslēdzējām pusēm LESD 273. panta nozīmē.

3. Dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro un kuras nav ratificējušās šo nolīgumu, var paziņot depozitāram par savu nodomu būt par šā panta 2. punktā minētās īpašās vienošanās dalībniekiem, lai iesniegtu Tiesai jebkādus strīdus par 15. panta interpretāciju un piemērošanu. Depozitārs paziņo Līgumslēdzējām pusēm par attiecīgo dalībvalstu paziņojumu, pēc kura paziņošanas attiecīgā dalībvalsts kļūst par šā panta 2. punktā minētās īpašās vienošanās dalībnieci šajā punktā aprakstītā mērķa veikšanai.

15. PANTS

Kompensācija

1. Līgumslēdzējas puses apņemas kopīgi, nekavējoties un kopā ar procentiem izmaksāt kompensāciju katrai dalībvalstij, kas nepiedalās vienotajā uzraudzības mehānismā un vienotajā noregulējuma mehānismā ("neiesaistītā dalībvalsts"), par summu, ko neiesaistītā dalībvalsts ir maksājusi pašu resursos atbilstīgi Savienības vispārējā budžeta izmantošanai ārpuslīgumiskās atbildības gadījumos un ar to saistītās izmaksās attiecībā uz Savienības iestāžu pilnvaru īstenošanu saskaņā ar VNM regulu.

2. Summu, ko uzskata par katras neiesaistītās dalībvalsts ieguldījumu ārpuslīgumiskajā atbildībā un ar to saistītās izmaksās, nosaka proporcionāli, balstoties uz to attiecīgo nacionālo kopienākumu, ko nosaka saskaņā ar 2. panta 7. punktu Padomes Lēmumā 2007/436/EK, Euratom¹¹ vai saskaņā ar jebkuru turpmāku Savienības tiesību aktu, kas to groza vai atceļ.

3. Kompensācijas izmaksas sadala starp Līgumslēdzējām pusēm proporcionāli, balstoties uz to attiecīgo nacionālo kopienākumu apjomu, ko nosaka saskaņā ar 2. panta 7. punktu Padomes Lēmumā 2007/436/EK, Euratom vai saskaņā ar jebkuru turpmāku Savienības tiesību aktu, kas to groza vai atceļ.

4. Neiesaistītajām dalībvalstīm kompensācija tiek izmaksāta datumos, kad tiek veikti ieraksti kontos, kas minēti Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000¹² 9. panta 1. punktā vai saskaņā ar jebkuru turpmāku Savienības tiesību aktu, kas to groza vai atceļ, par summām, kuras atbilst maksājumiem no Savienības budžeta, lai norēķinātos par ārpuslīgumisko atbildību un ar to saistītām izmaksām pēc attiecīgā budžeta grozījuma pieņemšanas.

Jebkurus procentus aprēķina saskaņā ar noteikumiem par procentiem attiecībā uz novēlotām summām, ko piemēro Savienības pašu resursiem. Summas tiek konvertētas starp valstu valūtām un euro pēc valūtas kursa, kas noteikts saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/200010. panta 3. punkta pirmo daļu vai saskaņā ar jebkuru turpmāku Savienības tiesību aktu, kas to groza vai atceļ.

5. Komisija koordinē katru Līgumslēdzēju pušu īstenoto kompensācijas darbību saskaņā ar 1.-3. punktā paredzētajiem kritērijiem. Komisijas koordinatora pienākumi ietver bāzes aprēķināšanu, saskaņā ar kuru veicami maksājumi, paziņojumu sniegšanu Līgumslēdzējām pusēm, kas pieprasa veikt maksājumus, un procentu aprēķināšanu.

16. PANTS

Pārskatīšana

1. Vēlākais divus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un pēc tam katrus 18 mēnešus valde izvērtē un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā nolīguma īstenošanu un jo īpaši fonda savstarpējas izmantošanas pareizu darbību un tā ietekmi uz finanšu stabilitāti un iekšējo tirgu.

2. Vēlākais desmit gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, balstoties uz tās pieredzes izvērtēšanu, kas iekļauta valdes saskaņā ar 1. punktu izstrādātajā ziņojumā par nolīguma īstenošanu, saskaņā ar LES un LESD tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai šā nolīguma būtību iekļautu Savienības tiesību sistēmā.

Sagatavots Briselē, 2014. gada 21. maijā vienā oriģināleksemplārā, kura angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodas teksti ir vienlīdz autentiski; to deponē depozitāra arhīvā, kas izsniedz apliecinātu kopiju katrai Līgumslēdzējai pusei.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU UN STARPVALDĪBU KONFERENCES NOVĒROTĀJU, KAS IR EIROPAS SAVIENĪBAS PADOMES LOCEKĻI, NODOMA DEKLARĀCIJAS, KURAS DEPONĒJAMAS KOPĀ AR NOLĪGUMU

Deklarācija Nr. 1

Pilnībā ievērojot Eiropas Savienības dibināšanas Līgumu procedūras un prasības, Līgumslēdzējas puses un starpvaldību konferences novērotāji, kas ir Eiropas Savienības Padomes locekļi, atzīmē, ka - ja vien viņi visi nenolemj citādi - viņu mērķis un nodoms ir tāds, lai:

a) VNM regulas 4. panta 3. punkts pēc tās sākotnējās pieņemšanas netiek atcelts vai grozīts;

b) ar iekšējo rekapitalizāciju saistītie principi un noteikumi netiek atcelti vai grozīti tādā veidā, kas nav ekvivalents vai nenoved vismaz pie tā paša un ne mazāk stingra rezultāta, salīdzinot ar tiem, kas izriet no VNM regulas pēc tās sākotnējās pieņemšanas.

Deklarācija Nr. 2

Starpvaldību nolīguma par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu parakstītāji paziņo, ka viņi centīsies ratifikācijas procesu saskaņā ar savām attiecīgajām valsts tiesiskajām prasībām pabeigt savlaicīgi, proti, tā, lai vienotais noregulējuma mehānisms kļūtu pilnībā darbotiesspējīgs līdz 2016. gada 1. janvārim.

________________

---

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

² Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr.  648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

³ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

⁴ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

⁵ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

⁶ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

⁷ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

⁸ Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29/10/2013., 63. lpp.).

⁹ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012.

¹⁰ Tiesas Reglaments, pieņemts 2012. gada 25. septembrī (OV L 265, 29.9.2012., 1. lpp.), ar vēlāk izdarītiem grozījumiem.

¹¹ Padomes Lēmums 2007/436/EK, Euratom (2007. gada 7. jūnijs) par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.).

¹² Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (2000. gada 22. maijs) īstenošanas Lēmuma 2007/436/EK par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.), tostarp jebkādi vēlāki grozījumi.