Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LEGAL ACTS OF THE REPUBLIC OF LATVIA
home
 
Starptautisko līgumu uzskaiti veic Ārlietu ministrija. Starptautisko līgumu pamatteksti netiek apvienoti ar tajos izdarītajiem grozījumiem.

 

1979.gada Starptautiskā konvencija par meklēšanu un glābšanu uz jūras

(SAR 1979)

Konvencijas līgumslēdzējas puses,

ievērojot, cik liela uzmanība vairākās konvencijās pievērsta jautājumam par palīdzības sniegšanu personām, kuras atrodas briesmās uz jūras, un par katras piejūras valsts pienācīgu un efektīvu pasākumu noteikšanu, lai nodrošinātu krasta uzraudzību un meklēšanas un glābšanas dienestu darbību,

ņemot vērā 1960. gada Starptautiskajā konferencē par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras pieņemto 40. rekomendāciju, kura atzīst par vēlamu starpvaldību organizāciju drošības pasākumu koordinēšanu uz jūras un gaisa telpā virs tās,

vēloties attīstīt un veicināt šos pasākumus, atbilstoši jūras satiksmes vajadzībām izstrādājot starptautisku plānu par meklēšanu un glābšanu uz jūras, lai glābtu personas, kuras atrodas briesmās uz jūras,

vēloties veicināt sadarbību starp visas pasaules meklēšanas un glābšanas organizācijām un starp tām organizācijām, kuras piedalās meklēšanas un glābšanas pasākumos uz jūras,

ir vienojušās par sekojošo:

I pants

Vispārīgas saistības saskaņā ar konvenciju

Līgumslēdzējas puses apņemas pieņemt likumus vai noteikt citus piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu konvencijas un tās pielikuma, kurš ir konvencijas neatņemama sastāvdaļa, pilnīgu īstenošanu. Ja nav skaidri noteikts savādāk, atsauce uz konvenciju vienlaicīgi nozīmē atsauci uz tās pielikumu.

II pants

Citi līgumi un interpretācija

1. Nekas šajā konvencijā neskar saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 2750. (XXV) rezolūciju sasauktajā ANO konferencē par jūras tiesībām veikto publisko jūras tiesību kodifikāciju un attīstību, kā arī katras valsts pašreizējās un turpmākās prasības un tiesiskos uzskatus attiecībā uz jūras tiesībām un piekrastes un karoga valsts jurisdikcijas apjomu un saturu.

2. Nevienu šīs konvencijas noteikumu nedrīkst izskaidrot pretrunā ar kuģu pienākumiem un tiesībām, kādus paredz citi starptautiskie dokumenti.

III pants

Grozījumi

1. Konvencija var tikt grozīta saskaņā ar jebkuru šā panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.

2. Grozījumi vispirms jāizskata Starpvaldību konsultatīvajā jūrniecības organizācijā (še turpmāk - Organizācija):

a) jebkurš grozījums, kuru ieteikusi līgumslēdzēja puse un nosūtījusi Organizācijas ģenerālsekretāram (turpmāk - Ģenerālsekretārs), vai jebkurš grozījums, kuru Ģenerālsekretārs uzskata par vajadzīgu un izrietošu no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 12. pielikuma atbilstošo noteikumu grozījuma, tiek izsūtīts visiem Organizācijas dalībniekiem un visām līgumslēdzējām pusēm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Organizācijas Jūras drošības komitejā,

b) līgumslēdzējas puses neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav Organizācijas dalībnieces, ir tiesīgas piedalīties Jūras drošības komitejas darbā, lai izskatītu un pieņemtu grozījumus,

c) grozījumus pieņem ar Jūras drošības komitejā klātesošo un balsojušo līgumslēdzēju pušu divu trešdaļu balsu vairākumu, ja grozījumu pieņemšanā piedalās vismaz viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu,

d) grozījumus, kas pieņemti saskaņā ar c) apakšpunktu, Ģenerālsekretārs nosūta visām līgumslēdzējām pusēm pieņemšanai,

e) pielikuma panta vai 2.1.4., 2.1.5., 2.1.7., 2.1.10., 3.1.2. vai 3.3.3. punkta grozījums uzskatāms par pieņemtu tad, kad Ģenerālsekretārs ir saņēmis pieņemšanas dokumentu no divām trešdaļām līgumslēdzēju pušu,

f) pielikuma grozījums, izņemot 2.1.4., 2.1.5., 2.1.7., 2.1.10., 3.1.2. vai 3.1.3. punkta grozījumu, uzskatāms par pieņemtu pēc viena gada, skaitot no dienas, kurā tas tika izsūtīts līgumslēdzējām pusēm pieņemšanai. Tomēr, ja šā gada laikā vairāk nekā viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu Ģenerālsekretāram paziņo, ka tās iebilst pret grozījumu, tas nav uzskatāms par pieņemtu,

g) pielikuma panta vai 2.1.4., 2.1.5., 2.1.7., 2.1.10., 3.1.2. vai 3.1.3. punkta grozījums stājas spēkā:

i) attiecībā uz tām līgumslēdzējām pusēm, kuras to pieņēmušas, pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad tas uzskatāms par pieņemtu,

ii) attiecībā uz tām līgumslēdzējām pusēm, kuras to pieņēmušas pēc e) apakšpunktā minēto noteikumu izpildīšanas un pirms grozījums stājies spēkā, dienā, kad grozījums stājies spēkā,

iii) attiecībā uz tām līgumslēdzējām pusēm, kuras to pieņēmušas pēc dienas, kad grozījums stājies spēkā, 30 dienas pēc pieņemšanas dokumenta nodošanas glabāšanā.

h) pielikuma grozījums, izņemot 2.1.4., 2.1.5., 2.1.7., 2.1.10., 3.1.2. vai 3.1.3. punkta grozījumu, visām līgumslēdzējām pusēm, izņemot tās, kuras iebildušas pret grozījumu saskaņā ar f) apakšpunktu un kuras šos iebildumus nav atsaukušas, stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no dienas, kad tas uzskatāms par pieņemtu. Tomēr pirms noteiktās spēkā stāšanās dienas katra līgumslēdzēja puse var iesniegt Ģenerālsekretāram ziņojumu par to, ka tā neievieš grozījumu uz laika periodu, kurš nepārsniedz vienu gadu pēc tā spēkā stāšanas dienas, vai uz tādu ilgāku laika periodu, kādu grozījuma pieņemšanas laikā var noteikt ar Jūras drošības komitejā klātesošo un balsojušo līgumslēdzēju pušu divu trešdaļu balsu vairākumu.

3. Grozījums, kas izdarīts, sasaucot konferenci:

a) pēc līgumslēdzējas puses lūguma, kuru atbalsta vismaz viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu, Organizācija sasauc līgumslēdzēju pušu konferenci, lai apspriestu konvencijas grozījumus. Piedāvātos grozījumus Ģenerālsekretārs izsūta visām līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms to izskatīšanas konferencē,

b) šādā konferencē grozījumi tiek pieņemti ar divu trešdaļu klātesošo un balsojošo līgumslēdzēju pušu balsu vairākumu, ja grozījuma pieņemšanas laikā ir klāt vismaz viena trešdaļa līgumslēdzēju pušu. Šādi pieņemtos grozījumus Ģenerālsekretārs nosūta pieņemšanai visām līgumslēdzējām pusēm,

c) ja konference neizlemj citādi, grozījums uzskatāms par pieņemtu un stājas spēkā saskaņā ar attiecīgi 2. punkta e), f), g) un h) apakšpunktā noteikto kārtību, turklāt 2. punkta h) apakšpunktā sniegtā atsauce uz Jūras drošības komiteju, kas paplašināta saskaņā ar 2.b) apakšpunktu, nozīmē atsauci uz konferenci.

4. Katrs paziņojums par pieņemšanu vai iebildums pret grozījumu, vai katrs paziņojums, kas izdarīts saskaņā ar 2.h) apakšpunktu, rakstiski jāiesniedz Ģenerālsekretāram, kurš informē visas līgumslēdzējas puses par ikvienu šādu iesniegšanu un tā saņemšanas datumu.

5. Ģenerālsekretārs informē valstis par katru grozījumu, kurš stājas spēkā, un par dienu, kad šāds grozījums stājas spēkā.

IV pants

Parakstīšana, ratificēšana, pieņemšana, apstiprināšana un pievienošanās

1. Konvenciju var parakstīt Organizācijas galvenajā mītnē no 1979. gada 1. novembra līdz 1980. gada 31. oktobrim un tai var pievienoties arī vēlāk. Valstis var kļūt par konvencijas līgumslēdzējām pusēm:

a) parakstot konvenciju bez atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu; vai

b) parakstot konvenciju ar atrunām par ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu un pēc tam ratificējot, pieņemot vai apstiprinot to; vai

c) pievienojoties konvencijai.

2. Konvenciju ratificē, pieņem vai apstiprina, nododot Ģenerālsekretāram glabāšanā attiecīgu dokumentu.

3. Ģenerālsekretārs informē valstis par katru parakstīšanas, ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā un nodošanas datumu.

V pants

Stāšanās spēkā

1. Konvencija stājas spēkā pēc 12 mēnešiem, skaitot no dienas, kad 15 valstis kļuvušas par tās līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar IV pantu.

2. Valstīm, kuras saskaņā ar IV pantu ratificējušas, pieņēmušas, apstiprinājušas konvenciju vai pievienojušās tai pēc 1. punktā minētā noteikuma izpildes un pirms konvencija stājusies spēkā, konvencija stājas spēkā šai dienā.

3. Valstīm, kuras ratificējušas, pieņēmušas, apstiprinājušas konvenciju vai pievienojušās tai pēc dienas, kurā konvencija ir stājusies spēkā, tā stājas spēkā pēc 30 dienām, skaitot no dienas, kad saskaņā ar IV pantu nodots glabāšanā attiecīgais dokuments.

4. Jebkurš ratificēšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments, kurš nodots glabāšanā pēc dienas, kurā saskaņā ar III pantu stājas spēkā konvencijas grozījums, attiecas uz grozīto konvenciju. Attiecībā uz valsti, kura iesniedz minēto dokumentu, grozītā konvencija stājas spēkā pēc 30 dienām, skaitot no dienas, kad attiecīgais dokuments nodots glabāšanā.

5. Ģenerālsekretārs informē valstis par konvencijas spēkā stāšanās dienu.

VI pants

Denonsēšana

1. Katra līgumslēdzēja puse var denonsēt konvenciju jebkurā laikā pēc 5 gadiem, skaitot no dienas, kad attiecībā uz šo līgumslēdzēju pusi konvencija stājusies spēkā.

2. Denonsēšana tiek veikta, nododot denonsēšanas dokumentu glabāšanā Ģenerālsekretāram, kurš paziņo valstīm par katru saņemto denonsēšanas dokumentu un par tā saņemšanas dienu, kā arī dienu, kad šāda denonsēšana stājas spēkā.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada vai tāda ilgāka laika, kādu var noteikt denonsēšanas dokumentā, skaitot no dienas, kad to saņēmis Ģenerālsekretārs.

VII pants

Nodošana glabāšanā un reģistrēšana

1. Konvencijas glabātājs ir Ģenerālsekretārs, kurš līgumslēdzējām pusēm nosūta apstiprinātas konvencijas kopijas.

2. Tiklīdz konvencija stājas spēkā, Ģenerālsekretārs tās tekstu saskaņā ar ANO statūtu 102. pantu nosūta ANO ģenerālsekretāram reģistrēšanai un publicēšanai.

VIII pants

Valodas

Šī konvencija sastādīta vienā eksemplārā angļu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski. Oficiālie tulkojumi arābu, itāliešu un vācu valodā ir jāsagatavo un jānodod glabāšanā kopā ar parakstīto oriģinālu.

Parakstīts Hamburgā, tūkstoš deviņi simti septiņdesmit devītā gada divdesmit septītajā aprīlī.

To apliecinot, valdību attiecīgi pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo konvenciju.

 

Pielikums

1. nodaļa

Termini un definīcijas

1.1. Īstenības izteiksme pielikumā norāda uz noteikumu, kas visām līgumslēdzējām pusēm ir vienoti jāievēro, lai nodrošinātu cilvēka dzīvību uz jūras.

1.2. Vēlējuma izteiksmes lietošana pielikumā norāda uz noteikumu, kuru visām līgumslēdzējām pusēm vēlams ievērot, lai nodrošinātu drošību cilvēka dzīvībai uz jūras.

1.3. Tālāk uzskaitītajiem pielikumā lietotajiem terminiem ir šāda nozīme:

1.3.1. Meklēšanas un glābšanas rajons - noteikta izmēra rajons, kura robežās ir nodrošināti meklēšanas un glābšanas dienesti.

1.3.2. Glābšanas koordinācijas centrs - dienests, kurš meklēšanas un glābšanas rajona robežās ir atbildīgs par efektīvas meklēšanas un glābšanas dienestu darbības veicināšanu un meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanas koordināciju.

1.3.3. Glābšanas apakšcentrs - dienests, kurš pakļauts glābšanas koordinācijas centram un izveidots, lai palīdzētu glābšanas koordinācijas centram īpašā meklēšanas un glābšanas rajona zonā.

1.3.4. Piekrastes novērošanas dienests - stacionārs vai pārvietojams krasta dienests, kurš paredzēts kuģu novērošanai piekrastes ūdeņos.

1.3.5. Glābšanas vienība - vienība, kura sastāv no sagatavota personāla un kura ir nodrošināta ar meklēšanas un glābšanas pasākumu veikšanai paredzētu aprīkojumu.

1.3.6. Notikuma vietas komandieris - glābšanas vienības vadītājs, kura pienākums ir koordinēt meklēšanas un glābšanas pasākumus noteiktā meklēšanas rajonā.

1.3.7. Virsūdens meklēšanas koordinators - kuģis, bet ne glābšanas vienība, kurš paredzēts virsūdens meklēšanas un glābšanas pasākumu koordinēšanai noteiktā meklēšanas rajonā.

1.3.8. Kritisks stāvoklis - vispārīgs termins, kas atkarībā no gadījuma var nozīmēt nenoteiktības, trauksmes vai briesmu stāvokli.

1.3.9. Nenoteiktības stāvoklis - stāvoklis, kurā ir šaubas par kuģa un uz tā borta esošo personu drošību.

1.3.10. Trauksmes stāvoklis - stāvoklis, kurā ir nopietnas bažas par kuģa un uz tā borta esošo personu drošību.

1.3.11. Briesmu stāvoklis - stāvoklis, kurā ir pamatota pārliecība par to, ka kuģis un uz tā borta esošās personas ir pakļautas nopietnām un nenovēršamām briesmām un tām ir vajadzīga neatliekama palīdzība.

1.3.12. Nosēdināt uz ūdens - attiecībā uz lidaparātu, veikt tā piespiedu nosēdināšanu uz ūdens.

2. nodaļa

Organizācija

2.1. Pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu un koordinētu meklēšanas un glābšanas dienestus

2.1.1. Līgumslēdzējas puses nodrošina vajadzīgos pasākumus, lai pie saviem krastiem varētu nodrošināt dienestus tādu personu meklēšanai un glābšanai, kas atrodas briesmās uz jūras.

2.1.2. Līgumslēdzējas puses nosūta Ģenerālsekretāram informāciju par savu meklēšanas un glābšanas organizāciju un par vēlākām būtiskām izmaiņām, ietverot ziņas par:

2.1.2.1. valsts jūras meklēšanas un glābšanas dienestiem;

2.1.2.2. izveidoto meklēšanas koordinācijas centru izvietojumu, to telefonu un teleksu numuriem un rajoniem, par kuriem tie ir atbildīgi; un

2.1.2.3. galvenajām rīcībā esošajām glābšanas vienībām.

2.1.3. Ģenerālsekretārs piemērotā veidā izsūta visām līgumslēdzējām pusēm 2.1.2. punktā norādīto informāciju.

2.1.4. Katru glābšanas un meklēšanas rajonu izveido, noslēdzot līgumu starp iesaistītajām līgumslēdzējām pusēm. Par šādu līgumu informē Ģenerālsekretāru.

2.1.5. Ja iesaistītās līgumslēdzējas puses nav vienojošās par precīzām meklēšanas un glābšanas rajona robežām, tām jācenšas darīt visu iespējamo, lai panāktu vienošanos par vajadzīgajiem pasākumiem, saskaņā ar kuriem šajā rajonā tiek koordinēti attiecīgie meklēšanas un glābšanas dienesti. Par šādiem pasākumiem informē Ģenerālsekretāru.

2.1.6. Ģenerālsekretārs paziņo visām līgumslēdzējām pusēm par 2.1.4. un 2.1.5. punktā minētajiem līgumiem vai vienošanos.

2.1.7. Meklēšanas un glābšanas rajona robežu nospraušana nav saistīta ar robežām starp valstīm un nav pretrunā ar tām.

2.1.8. Līgumslēdzējām pusēm būtu ieteicams organizēt savu glābšanas un meklēšanas dienestu darbu tā, lai tie spētu nekavējoties reaģēt uz jebkuru trauksmes signālu.

2.1.9. Saņemot informāciju, ka persona atrodas briesmās uz jūras rajonā, kurā līgumslēdzēja puse nodrošina meklēšanas un glābšanas pasākumu vispārējo koordināciju, šīs līgumslēdzējas puses attiecīgās iestādes nekavējoties uzsāk vispiemērotākās iespējamās palīdzības sniegšanu.

2.1.10. Līgumslēdzējas puses nodrošina palīdzību katrai personai, kas atrodas briesmās uz jūras. Tās sniedz palīdzību neatkarīgi no briesmās nokļuvušās personas pavalstniecības vai statusa, kā arī apstākļiem, kādos šī persona atrasta.

2.2. Meklēšanas un glābšanas līdzekļu koordinācija

2.2.1. Līgumslēdzējas puses pie saviem krastiem nodrošina pasākumus meklēšanas un glābšanas līdzekļu darbības koordinācijai.

2.2.2. Līgumslēdzējas puses izveido valsts mehānismu vispārējai meklēšanas un glābšanas dienestu darbības koordinācijai.

2.3. Glābšanas koordinācijas centru un glābšanas apakšcentru izveidošana

2.3.1. Lai nodrošinātu 2.2.1. un 2.2.2. punkta prasību izpildi, līgumslēdzējas puses pēc apstākļiem izveido savu meklēšanas un glābšanas dienestu glābšanas koordinācijas centrus un glābšanas apakšcentrus.

2.3.2. Katras līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes nosaka rajonu, par kuru glābšanas apakšcentrs ir atbildīgs.

2.3.3. Katrs saskaņā ar 2.3.1. punktu izveidotais glābšanas koordinācijas centrs un glābšanas apakšcentrs tiek nodrošināts ar briesmu ziņojuma saņemšanai paredzētiem līdzekļiem, t.i., krasta radio staciju vai citiem līdzekļiem. Katrs šāds centrs vai apakšcentrs tiek nodrošināts ar attiecīgajiem sakaru līdzekļiem, lai tas varētu sazināties ar savām glābšanas vienībām un vajadzības gadījumā ar glābšanas koordinācijas centriem vai apakšcentriem blakus esošajās zonās.

2.4. Glābšanas vienību norīkošana

2.4.1. Līgumslēdzējas puses norīko:

2.4.1.1. vai nu glābšanas vienības - valsts vai citus atbilstošus sabiedriskus vai privātus dienestus vai to daļas, kuri ir piemēroti izvietoti un aprīkoti; vai

2.4.1.2. meklēšanas un glābšanas organizāciju daļas - valsts vai citus piemērotus sabiedriskos vai privātos dienestus vai to daļas, kas nav piemērotas glābšanas vienību funkciju veikšanai, bet kas var piedalīties meklēšanas un glābšanas pasākumos, līgumslēdzējas puses nosaka šo daļu funkcijas.

2.5. Glābšanas vienību iekārtas un aprīkojums

2.5.1. Katra glābšanas vienība tiek nodrošināta ar sava uzdevumu veikšanai piemērotām iekārtām un aprīkojumu.

2.5.2. Katrai glābšanas vienībai būtu jābūt ātriem un drošiem sakaru līdzekļiem, kas nodrošina sakarus ar tām glābšanas vienībām vai daļām, kuras veic tās pašas darbības.

2.5.3. Uz konteineriem vai saiņiem, kuros atrodas dzīvības nodrošināšanai vajadzīgais aprīkojums, kas paredzēts izdzīvojušajiem, būtu ieteicams ar krāsainā koda palīdzību atbilstoši 2.5.4. punkta prasībām un ar drukātām zīmēm un saprotamiem simboliem, ja šādi simboli pastāv, norādīt par saiņos esošo galveno saturu.

2.5.4. Nometamo konteineru un saiņu, kuros atrodas izdzīvošanas aprīkojums, satura krāsainajam apzīmējumam būtu ieteicama krāsaina plīvojošas lentes forma, kas nokrāsota saskaņā ar šādu kodu:

2.5.4.1. sarkanā krāsa - medikamenti un pirmās medicīniskās palīdzības līdzekļi;

2.5.4.2. zilā krāsa - pārtika un ūdens;

2.5.4.3. dzeltenā krāsa - segas un aizsargapģērbs; un

2.5.4.4. melnā krāsa - dažāda veida aprīkojums, piemēram, apsildāmās ierīces, cirvji, kompasi, virtuves piederumi.

2.5.5. Ja nomet konteineru vai saini, kurā ir dažāda veida priekšmeti, būtu jālieto kombinēts krāsu kods.

2.5.6. Katrā no nomešanai paredzētajiem izdzīvošanas aprīkojuma konteineriem vai saiņiem būtu jāievieto lietošanas instrukcijas. Tās ieteicams drukāt angļu valodā un vēl vismaz divās citās valodās.

 

3. nodaļa

Sadarbība

3.1. Valstu sadarbība

3.1.1. Līgumslēdzējas puses koordinē savu meklēšanas un glābšanas organizāciju darbu, un vajadzības gadījumā tām būtu jākoordinē meklēšanas un glābšanas operācijas ar kaimiņvalstīm.

3.1.2. Ja vien attiecīgo valstu starpā nepastāv cita vienošanās, līgumslēdzējai pusei saskaņā ar spēkā esošajiem valsts normatīvajiem aktu noteikumiem nekavējoties jāatļauj savos teritoriālajos ūdeņos, teritorijā vai gaisa telpā virs tās ierasties citas līgumslēdzējas puses glābšanas vienībām, ja to vienīgais mērķis ir pēc jūras negadījuma izdzīvojušo cilvēku meklēšana un glābšana. Šādos gadījumos meklēšanas un glābšanas pasākumus, ciktāl iespējams, koordinē tās līgumslēdzējas puses attiecīgais glābšanas koordinācijas centrs, kura ir devusi ierašanās atļauju, vai kāda cita tāda iestāde, kuru norīkojusi šī līgumslēdzēja puse.

3.1.3. Ja vien attiecīgo valstu starpā nepastāv cita vienošanās, tās līgumslēdzējas puses iestādes, kura vēlas, lai tās vienības ierastos citas puses teritoriālajos ūdeņos, teritorijā vai gaisa telpā virs tās ar nolūku nosūtīt meklēt un glābt pēc jūras negadījuma izdzīvojušos cilvēkus, nosūta šīs citas puses glābšanas koordinācijas centram vai citai tās norīkotai iestādei pieprasījumu, norādot plānotās misijas pilnu aprakstu un pamatojot tās vajadzību.

3.1.4. Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes:

3.1.4.1. nekavējoties apstiprina šāda lūguma saņemšanu; un

3.1.4.2. pēc iespējas ātrāk paziņo noteikumus, ja tādi ir, saskaņā ar kuriem var uzsākt plānoto misiju.

3.1.5. Līgumslēdzējām pusēm būtu jāvienojas ar kaimiņvalstīm attiecībā uz noteikumiem par vienas valsts glābšanas vienību ielaišanu otras valsts teritoriālajos ūdeņos vai teritorijā, vai gaisa telpā virs tās. Šādos līgumos būtu jāparedz paātrināta šādu vienību ierašanās iespēja, pēc iespējas samazinot formalitātes.

3.1.6. Katrai līgumslēdzējai pusei būtu jāpilnvaro savi glābšanas koordinācijas centri:

3.1.6.1. lūgt citiem glābšanas koordinācijas centriem tāda veida palīdzību, kāda var būt vajadzīga, ieskaitot kuģus, lidaparātus, personālu vai aprīkojumu;

3.1.6.2. nodrošināt jebkuru vajadzīgo šādu kuģu, lidaparātu, personu vai aprīkojuma ierašanās atļauju savos teritoriālajos ūdeņos vai teritorijā, vai gaisa telpā virs tās; un

3.1.6.3. veikt vajadzīgos pasākumus ar attiecīgajām muitas, imigrācijas vai citām institūcijām, lai paātrinātu šādu ierašanos.

3.1.7. Katrai līgumslēdzējai pusei būtu ieteicams pilnvarot savus glābšanas koordinācijas centrus, lai lūguma gadījumā nodrošinātu palīdzību citiem koordinācijas centriem, iekaitot palīdzību ar kuģiem, lidaparātiem, personālu vai aprīkojumu.

3.1.8. Līgumslēdzējām pusēm ieteicams noslēgt meklēšanas un glābšanas līgumus ar kaimiņvalstīm attiecībā uz kopīga aprīkojuma iegādāšanos, kopīgas darbības kārtības izveidi, kopējas sagatavošanās un mācību pasākumu veikšanu, regulārām starpvalstu sakaru kanālu pārbaudēm, glābšanas koordinācijas centra personāla pieredzes apmaiņas vizītēm un meklēšanas un glābšanas informācijas apmaiņu.

3.2. Darbības koordinācija ar aeronautikas dienestiem

3.2.1. Līgumslēdzējas puses nodrošina pēc iespējas ciešāku sadarbību starp jūras un aeronautikas dienestiem, lai savos meklēšanas un glābšanas rajonos un gaisa telpā virs tiem nodrošinātu maksimālu meklēšanas un glābšanas pasākumu efektivitāti.

3.2.2. Katrai līgumslēdzējai pusei, ciktāl iespējams, būtu ieteicams apvienot glābšanas koordinācijas centrus un glābšanas apakšcentrus, lai tos varētu izmantot gan jūrniecības, gan aeronautikas nolūkos.

3.2.3. Ja vienā rajonā tiek veidoti atsevišķi jūras un aeronautikas glābšanas koordinācijas centri vai glābšanas apakšcentri, attiecīgā līgumslēdzēja puse nodrošina pēc iespējas ciešāku sadarbību starp centriem un apakšcentriem.

3.2.4. Līgumslēdzējas puses, ciktāl iespējams, nodrošina kopīgas procedūras jūras un aeronautikas glābšanas vienību darbībai.

 

4. nodaļa

Sagatavošanās pasākumi

4.1. Prasības attiecībā uz informāciju

4.1.1. Katram glābšanas koordinācijas centram un glābšanas apakšcentram ir pieejama jaunākā informācija attiecībā uz meklēšanas un glābšanas pasākumiem savā rajonā, ietverot informāciju par:

4.1.1.1. glābšanas vienībām un piekrastes novērošanas dienesta vienībām;

4.1.1.2. visiem citiem sabiedriskajiem vai privātajiem resursiem, ieskaitot transportēšanas aprīkojumu un degvielas piegādes punktus, kas var būt noderīgi meklēšanas un glābšanas operācijās;

4.1.1.3. sakaru līdzekļiem, kas var būt vajadzīgi meklēšanas un glābšanas operācijās;

4.1.1.4. kuģniecības aģentu, konsulāro iestāžu, starptautisko organizāciju un citu aģentūru telegrāfu un teleksu adresēm, telefonu un teleksu numuriem, kas varētu palīdzēt iegūt svarīgu informāciju par kuģiem;

4.1.1.5. visu radio staciju izvietojumu, pazīšanās signāliem vai jūras mobilo sakaru identifikācijas signāliem, darba laiku un frekvencēm, kuras var izmantot meklēšanas un glābšanas operācijās;

4.1.1.6. visu krasta radio staciju izvietojumu, kuras pārraida meteoroloģiskās prognozes un brīdinājumus meklēšanas un glābšanas rajoniem, kā arī šo staciju skaņu signāliem vai jūras mobilo sakaru identifikācijas signāliem, dežūru ilgumu un raidīšanas frekvencēm;

4.1.1.7. radiomezglu uzraudzības dienestu atrašanās vietu un darba laiku un to uzraudzītajām frekvencēm;

4.1.1.8. objektiem, kurus var sajaukt ar kuģu atlūzām, kuru atrašanās vieta nav konstatēta un par kurām nav ziņots;

4.1.1.9. izmešanai paredzētā izdzīvošanas aprīkojuma uzglabāšanas vietu.

4.1.2. Katram glābšanas koordinācijas centram un glābšanas apakšcentram būtu vēlama brīva pieeja informācijai par to kuģu atrašanās vietu, kursu, ātruma un pazīšanās signāliem vai kuģu radiostaciju identifikācijas signāliem, kuri atrodas šo centru zonā un briesmu gadījumā varētu sniegt palīdzību apdraudētiem kuģiem vai personām uz jūras. Šādai informācijai jāatrodas glābšanas koordinācijas centrā un vajadzības gadījumā jābūt brīvi pieejamai.

4.1.3. Katra glābšanas koordinācijas centra un glābšanas apakšcentra rīcībā jābūt sīka mēroga kartei, lai varētu atzīmēt un plānot ar tā zonā notiekošajām meklēšanas un glābšanas operācijām saistītu informāciju.

4.2. Operatīvie plāni un instrukcijas

4.2.1. Katram glābšanas koordinācijas centram un glābšanas apakšcentram ir jāsagatavo vai jāiegūst savā rīcībā detalizēti plāni vai instrukcijas meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai savā atbildības zonā.

4.2.2. Šajos plānos vai instrukcijās iespēju robežās jāiekļauj norādījumi par to kuģu, lidaparātu, transporta līdzekļu apkalpošanu un degvielas uzpildi, kuri ir nodarbināti meklēšanas un glābšanas operācijās, ieskaitot tos, kuri ir pieejami no citām valstīm.

4.2.3. Plānos un instrukcijās būtu ieteicams norādīt detalizētu aprakstu attiecībā uz pasākumiem, kādi veicami meklēšanas un glābšanas operācijās iesaistītajām vienībām savā zonā, iekļaujot ziņas par:

4.2.3.1. veidu, kādā meklēšanas un glābšanas operācijas jāveic;

4.2.3.2. rīcībā esošo sakaru sistēmu un aprīkojuma izmantošanu;

4.2.3.3. pasākumiem, kas veicami sadarbībā ar citiem glābšanas koordinācijas centriem vai vajadzības gadījumā glābšanas apakšcentriem;

4.2.3.4. metodēm, kas tiek izmantotas, lai brīdinātu jūrā esošos kuģus un virs jūras esošās lidmašīnas;

4.2.3.5. meklēšanas un glābšanas pasākumiem norīkotā personāla pienākumiem un pilnvarām;

4.2.3.6. iespējamo aprīkojuma pārdislocēšanu, kas var būt vajadzīgs sakarā ar meteoroloģiskiem vai citiem apstākļiem;

4.2.3.7. metodēm, kuras izmanto, lai saņemtu meklēšanas un glābšanas operācijām svarīgu informāciju, piemēram, nodotu piemērotus paziņojumus jūrniekiem vai saņemtu ziņas par laika apstākļiem un jūras virsmas stāvokli;

4.2.3.8. metodēm, kuras izmanto, lai no citiem glābšanas koordinācijas centriem vai vajadzības gadījumā glābšanas apakšcentriem saņemtu vajadzīgo palīdzību, ieskaitot kuģus, lidaparātus, personālu un aprīkojumu;

4.2.3.9. metodēm, kuras izmanto, lai sniegtu palīdzību glābšanas vai citiem kuģiem, kad tie sastop kuģus, kuri atrodas briesmās uz jūras; un

4.2.3.10. metodēm, kuras izmanto, lai sniegtu palīdzību lidaparātam, kas atrodas briesmās un kuram vajadzīga nosēšanās uz virsūdens transporta līdzekļiem.

4.3. Glābšanas vienību sagatavotība

4.3.1. Katra norīkotā glābšanas vienība atrodas gatavības stāvoklī atbilstoši savam uzdevumam, un tai būtu ieteicams informēt attiecīgo glābšanas koordinācijas centru vai glābšanas apakšcentru par savu gatavības stāvokli.

 

5. nodaļa

Operatīvās procedūras

5.1. Informācija par ārkārtas situācijām

5.1.1. Līgumslēdzējas puses, ciktāl tas uzskatāms par praktiski īstenojamu un vajadzīgu, starptautiskajās negadījumu frekvencēs nodrošina nepārtrauktu radiostacijas dienesta darbu uztveršanas režīmā. Saņemot jebkādu trauksmes signālu vai ziņojumu, krasta radiostacija:

5.1.1.1. nekavējoties informē attiecīgo glābšanas koordinācijas centru vai glābšanas apakšcentru;

5.1.1.2. vajadzīgā apjomā pa radio pārraida kuģiem saņemtos ziņojumus vienā vai vairākās starptautiskajās negadījumu frekvencēs vai jebkurā citā piemērotā frekvencē;

5.1.1.3. pārraidei pievieno atbilstošus automātiskus trauksmes signālus, ja tas vēl nav izdarīts;

5.1.1.4. tālāk rīkojas saskaņā ar kompetentas iestādes lēmumu.

5.1.2. Katrai iestādei vai meklēšanas un glābšanas organizācijas daļai, kurai ir iemesls uzskatīt, ka kuģis nokļuvis ārkārtas situācijā, pēc iespējas ātrāk būtu jāpaziņo visa pieejamā informācija attiecīgajam glābšanas koordinācijas centram vai glābšanas apakšcentram.

5.1.3. Saņemot informāciju par kuģi, kurš nokļuvis ārkārtas situācijā, glābšanas koordinācijas centri un glābšanas apakšcentri analizē šo informāciju un nosaka apdraudējuma pakāpi saskaņā ar 5.2. punktu, pēc tam nosakot vajadzīgo operāciju plašumu.

5.2. Apdraudējuma pakāpes

5.2.1. Operāciju plašuma noteikšanas nolūkā izšķir šādas apdraudējuma pakāpes:

5.2.1.1. "Nenoteiktības stāvoklis ":

5.2.1.1.1. kad tiek paziņots, ka kuģis nav laikā ieradies galapunktā; vai

5.2.1.1.2. kad kuģis nav pārraidījis paredzēto ziņojumu par savu atrašanās vietu vai kuģošanas drošību;

5.2.1.2. "Trauksmes stāvoklis ":

5.2.1.2.1. kad nenoteiktības stāvoklim sekojošie mēģinājumi nodibināt sakarus ar kuģi nav izdevušies un aptaujas, kuras adresētas citiem attiecīgajiem avotiem, ir bijušas neveiksmīgas; vai

5.2.1.2.2. kad saņemtā informācija norāda, ka ir traucēta kuģa ekspluatācijas drošība, bet ne tādā pakāpē, ka iespējams briesmu stāvoklis.

5.2.1.3. "Ārkārtas stāvoklis ":

5.2.1.3.1. kad saņemta apstiprinoša informācija par to, ka kuģim vai uz tā esošām personām draud nopietnas un nenovēršanas briesmas un vajadzīga tūlītēja palīdzība; vai

5.2.1.3.2. kad trauksmes stāvoklim sekojošie neveiksmīgie mēģinājumi rast kontaktus un plašāki pieprasījumi pēc informācijas norāda uz varbūtību, ka kuģis atrodas briesmās; vai

5.2.1.3.3. kad saņemta informācija, kas liecina, ka kuģa ekspluatācijas drošība ir traucēta tādā pakāpē, ka ir iespējama ārkārtas situācija.

5.3. Glābšanas koordinācijas centru un glābšanas apakšcentru darbības ārkārtas situācijās

5.3.1. Pēc nenoteiktības stāvokļa izsludināšanas glābšanas koordinācijas centrs vai attiecīgi glābšanas apakšcentrs sūta pieprasījumus, lai noskaidrotu, vai kuģis atrodas drošībā, vai izziņojams trauksmes stāvoklis.

5.3.2. Pēc trauksmes stāvokļa izsludināšanas glābšanas koordinācijas centrs vai attiecīgi glābšanas apakšcentrs sūta plašākus pieprasījumus par pazudušo kuģi, apziņo attiecīgos meklēšanas un glābšanas dienestus un sāk veikt tādus pasākumus, kādi saskaņā ar 5.3.3. punktu konkrētajos apstākļos ir vajadzīgi.

5.3.3. Pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas glābšanas koordinācijas centrs vai attiecīgi glābšanas apakšcentrs:

5.3.3.1. sāk veikt pasākumus saskaņā ar 4.2. punktā izklāstīto kārtību;

5.3.3.2. vajadzības gadījumā nosaka kuģa atrašanās vietas nenoteiktības pakāpi un nosaka, cik lielā zonā veicami meklējumi;

5.3.3.3. ja iespējams, par notiekošo paziņo kuģa īpašniekam vai tā aģentam un turpina informēt viņu par notikumu attīstības gaitu;

5.3.3.4. paziņo citiem glābšanas koordinācijas centriem vai glābšanas apakšcentriem, kuru palīdzība var būt vajadzīga vai kuri var būt saistīti ar veicamajām darbībām;

5.3.3.5. savlaicīgi lūdz no lidaparātiem, kuģiem vai dienestiem, kuri nav speciāli iekļauti meklēšanas un glābšanas organizēšanā, tādu palīdzību, kādu tie varētu sniegt, ievērojot, ka okeāna plašumos vairākumā avārijas situāciju citi tuvumā esošie kuģi ir svarīgi meklēšanas un glābšanas operāciju elementi;

5.3.3.6. balstoties uz savākto informāciju, sastāda plašas operāciju plāna vadlīnijas un nosūta tās saskaņā ar 5.7. un 5.8. punktu norīkotajām institūcijām;

5.3.3.7. vajadzības gadījumā pēc apstākļiem groza 5.3.3.6. punktā minēto plānu;

5.3.3.8. par notiekošo paziņo konsulārajām vai diplomātiskajām iestādēm vai, ja negadījumā iesaistīts bēglis vai pārvietota persona, kompetentai starptautiskajai organizācijai;

5.3.3.9. vajadzības gadījumā paziņo attiecīgajām avārijas izmeklēšanas iestādēm;

5.3.3.10. pēc konsultācijām ar institūcijām, kuras norīkotas saskaņā ar 5.7. vai 5.8. punktu, paziņo katram lidaparātam, kuģim vai citiem 5.3.3.5. punktā minētajiem dienestiem, ja to palīdzība vairs nav vajadzīga.

5.3.4. Meklēšanas un glābšanas operāciju uzsākšana attiecībā uz kuģi, kura atrašanās vieta nav zināma.

5.3.4.1. Ārkārtas stāvokļa izsludināšanas gadījumā attiecībā uz kuģi, kura atrašanās vieta nav zināma, rīkojas šādi:

5.3.4.1.1. kad glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs ir saņēmis ziņu par to, ka ir radies ārkārtas stāvoklis un nav pārliecības par to, vai citi centri veic vajadzīgos pasākumus, tas uzņemas atbildību par vajadzīgo pasākumu uzsākšanu un uzdod līdzās esošajiem centriem norīkot vienu centru, kas uzņemtos atbildību par tālāko darbību;

5.3.4.1.2. ja līgums starp iesaistītajiem centriem nenosaka citādi, tiek norīkots tas centrs, kurš ir atbildīgs par zonu, kurā kuģis atradies saskaņā ar pēdējo paziņojumu par tā atrašanās vietu; un

5.3.4.1.3. pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas centrs, kas koordinē meklēšanas un glābšanas operācijas, vajadzības gadījumā informē citus attiecīgos centrus par visiem ārkārtas stāvokļa apstākļiem un par visiem turpmākajiem notikumiem.

5.3.5. Informācijas nodošana kuģiem, attiecībā uz kuriem izziņots ārkārtas stāvoklis.

5.3.5.1. Vajadzības gadījumā par meklēšanas un glābšanas pasākumiem atbildīgais glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs atbild par to, lai kuģiem, attiecībā uz kuriem izsludināts ārkārtas stāvoklis, tiktu nodota informācija par uzsāktajām meklēšanas un glābšanas operācijām.

5.4. Sadarbība, kad ir iesaistītas divas vai vairākas līgumslēdzējas puses

5.4.1. Ja visā meklēšanas un glābšanas rajonā atbildība par pasākumu veikšanu gulstas uz divām vai vairākām līgumslēdzējām pusēm, katra līgumslēdzēja puse veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 4.2. punktā minētajiem operatīvajiem plāniem vai instrukcijām, ja to pieprasa šī rajona glābšanas koordinācijas centrs.

5.5. Meklēšanas un glābšanas operāciju apturēšana un pārtraukšana

5.5.1. Nenoteiktības stāvoklis un trauksmes stāvoklis

5.5.1.1. Ja nenoteiktības stāvokļa vai trauksmes stāvokļa laikā glābšanas koordinācijas centrs vai attiecīgi glābšanas apakšcentrs tiek informēts par to, ka kritiskā situācija ir beigusies, tas informē katru aktivizēto vai informēto institūciju, vienību vai dienestu.

5.5.2. Ārkārtas stāvoklis

5.5.2.1. Ja briesmu stāvokļa laikā glābšanas koordinācijas vai attiecīgi glābšanas apakšcentrs saņem informāciju no kuģa, kurš atrodas briesmās, vai no citiem atbilstošiem avotiem, ka kritiskā situācija ir beigusies, tas veic vajadzīgos pasākumus meklēšanas un glābšanas operāciju pārtraukšanai un informē par to katru aktivizēto vai informēto institūciju, vienību vai dienestu.

5.5.2.2. Ja ārkārtas stāvokļa laikā ir nolemts, ka meklēšanu ieteicams pārtraukt, glābšanas koordinācijas centrs vai attiecīgi glābšanas apakšcentrs pārtrauc meklēšanas un glābšanas pasākumus un informē par to katru varas iestādi, vienību vai dienestu, kurš ir bijis aktivizēts vai kurš saņēmis ziņojumu. Informācija, kas saņemta vēlāk, tiek analizēta, un meklēšanas un glābšanas operācijas tiek atsāktas, ja saņemtā informācija to attaisno.

5.5.2.3. Ja ārkārtas stāvokļa laikā ir nolemts, ka tālāki meklējumi ir veltīgi, glābšanas koordinācijas centrs vai attiecīgi glābšanas apakšcentrs pārtrauc meklēšanas un glābšanas operācijas un informē par to katru aktivizēto vai informēto institūciju, vienību vai dienestu.

5.6. Meklēšanas un glābšanas darbību koordinācija notikuma vietā

5.6.1. Lai sasniegtu pēc iespējas labākus rezultātus, meklēšanas un glābšanas operācijās iesaistīto vienību darbības saskaņo neatkarīgi no tā, vai tās ir glābšanas vienības vai citas palīgvienības.

5.7. Notikuma vietas komandiera iecelšana un viņa pienākumi

5.7.1. Līdz meklēšanas un glābšanas operāciju sākumam vienu no glābšanas vienību vadītājiem būtu ieteicams pēc iespējas ātrāk iecelt par notikuma vietas komandieri, vēlams pirms viņa ierašanās konkrētajā meklēšanas zonā.

5.7.2. Attiecīgajam glābšanas koordinācijas centram vai glābšanas apakšcentram būtu ieteicams iecelt notikuma vietas komandieri. Ja tas praktiski nav iespējams, iesaistītajām vienībām būtu jāieceļ notikuma vietas komandieris, savstarpēji vienojoties.

5.7.3. Kamēr nav iecelts notikuma vietas komandieris, tās glābšanas vienības vadītājam, kura pirmā ierodas notikuma vietā, ieteicams automātiski uzņemties notikuma vietas komandiera pienākumus un atbildību.

5.7.4. Notikuma vietas komandieris ir atbildīgs par šādiem pasākumiem, ja tos neveic atbildīgais glābšanas koordinācijas centrs vai attiecīgi glābšanas apakšcentrs:

5.7.4.1. meklējamā objekta iespējamās atrašanās vietas un iespējamās kļūdas pakāpes noteikšana šajā atrašanās vietā, meklēšanas zonas noteikšana;

5.7.4.2. pasākumu veikšana, lai drošības apsvērumu dēļ sadalītu meklēšanā iesaistītos dienestus;

5.7.4.3. atbilstošas meklēšanas shēmas izstrāde dienestiem, kuri piedalās meklēšanā, un meklēšanas zonas iedalīšana dienestiem vai dienestu grupām;

5.7.4.4. atbilstošu dienestu iecelšana glābšanas īstenošanai, kad ir atklāta meklējamā objekta atrašanās vieta; un

5.7.4.5. notikuma vietas meklēšanas un glābšanas sakaru līdzekļu darbības koordinācija.

5.7.5. Notikuma vietas komandieris ir atbildīgs arī par:

5.7.5.1. periodisku ziņojumu sniegšanu glābšanas koordinācijas centram vai attiecīgi glābšanas apakšcentram, kurš koordinē meklēšanas un glābšanas operācijas; un

5.7.5.2. par izdzīvojušo personu skaita un uzvārdu paziņošanu glābšanas koordinācijas centram vai glābšanas apakšcentram, kurš koordinē meklēšanas un glābšanas operācijas, kā arī par ziņu nosūtīšanu centram par to vienību nosaukumiem un galamērķi, uz kuru klāja atrodas izdzīvojušie cilvēki, norādot, kuri dzīvi palikušie cilvēki ir katrā vienībā un, vajadzības gadījumā papildu palīdzības pieprasīšanu no centra, piemēram, smagi ievainoto izdzīvojušo medicīniskajai evakuācijai.

5.8. Virsūdens meklēšanas koordinatora iecelšana un tā atbildība

5.8.1. Ja glābšanas vienības (ieskaitot karakuģus) nav pieejamas, lai tās uzņemtos notikuma vietas komandiera pienākumus, bet meklēšanas un glābšanas pasākumos piedalās vairāki tirdzniecības kuģi un citi kuģi, vienu no tiem pēc savstarpējas vienošanās būtu jāieceļ par virsūdens meklēšanas notikuma vietas koordinatoru.

5.8.2. Virsūdens meklēšanas koordinatoru vēlams iecelt pēc iespējas ātrāk, vēlams pirms ierašanās konkrētajā meklēšanas zonā.

5.8.3. Ieteicams, lai virsūdens meklēšanas koordinators atbildētu par visiem tiem pienākumiem, kuri uzskaitīti 5.7.4. un 5.7.5. punktā, ciktāl kuģis spēj tos izpildīt.

5.9. Darbības uzsākšana

5.9.1. Katra vienība, kura saņēmusi informāciju par ārkārtēju incidentu, uzreiz sāk veikt jebkādas iespējamas darbības, lai sniegtu palīdzību vai dotu trauksmes signālu citām vienībām, kuras varētu sniegt palīdzību, kā arī paziņo tam glābšanas koordinācijas centram vai glābšanas apakšcentram, kura zonā negadījums noticis.

5.10. Meklēšanas zonas

5.10.1. Ņemot vērā konkrētos apstākļus, notikuma vietas komandieris vai virsūdens meklēšanas koordinators var mainīt saskaņā ar 5.3.3.2., 5.7.4.1., vai 5.8.3. punktu noteiktās meklēšanas zonas; ieteicams par šādu rīcību un tās motīviem paziņot glābšanas koordinācijas centram vai glābšanas apakšcentram.

5.11. Meklēšanas shēmas

5.11.1. Meklēšanas shēmas, kas noteiktas saskaņā ar 5.3.3.6., 5.7.4.3., vai 5.8.3. punktu, var aizstāt ar citām shēmām, ja to uzskata par vajadzīgu notikuma vietas komandieris vai virsūdens meklēšanas koordinators; ieteicams par šādu rīcību un tās motīviem paziņot glābšanas koordinācijas centram vai glābšanas apakšcentram.

5.12. Veiksmīga meklēšana

5.12.1. Ja meklēšana bijusi veiksmīga, notikuma vietas komandierim vai virsūdens meklēšanas koordinatoram ieteicams norīkot glābšanas darbos vai uzdot sniegt cita veida vajadzīgo palīdzību ar vislabāko ekipējumu aprīkotai vienībai.

5.12.2. Vajadzības gadījumā, vienībām, kuras veic glābšanu, ieteicams paziņot notikuma vietas komandierim vai virsūdens meklēšanas koordinatoram uz klāja esošo izdzīvojušo cilvēku skaitu un uzvārdus, ziņas par personāla stāvokli, vajadzību pēc papildu palīdzības, piemēram, medicīniskās evakuācijas, kā arī jānorāda vienību galamērķis.

5.12.3. Notikuma vietas komandierim vai virsūdens meklēšanas koordinatoram ieteicams uzreiz paziņot glābšanas koordinācijas centram vai glābšanas apakšcentram, ka meklēšana bijusi veiksmīga.

5.13. Neveiksmīga meklēšana

5.13.1. Meklēšanu pārtrauc tikai tad, ja vairs nav nekādu pamatotu cerību atrast kādu izdzīvojušo.

5.13.2. Parasti par meklēšanas darbu pārtraukšanu atbild glābšanas koordinācijas centrs vai glābšanas apakšcentrs, kurš koordinē meklēšanas un glābšanas operācijas.

5.13.3. Attālos okeāna rajonos, par kuriem glābšanas koordinācijas centrs neatbild vai kuros atbildīgais centrs nespēj koordinēt meklēšanas un glābšanas darbības, atbildību par meklēšanas darbu pārtraukšanu var uzņemties notikuma vietas komandieris vai virsūdens meklēšanas koordinators.

 

6. nodaļa

Kuģa ziņu nodošanas sistēmas

6.1. Vispārīgi jautājumi

6.1.1. Līgumslēdzējām pusēm ieteicams izveidot tādas kuģa ziņojumu sistēmas, lai gadījumos, kad tas uzskatāms par vajadzīgu meklēšanas un glābšanas pasākumu atvieglošanai un ir praktiski realizējams, tās lietotu katrā meklēšanas un glābšanas rajonā, par kuru puses ir atbildīgas.

6.1.2. Līgumslēdzējām pusēm, kurām ir nodoms izveidot kuģa ziņojumu sistēmu, ieteicams ņemt vērā attiecīgas Organizācijas rekomendācijas.

6.1.3. Kuģa ziņojumu sistēmai vajadzētu nodrošināt jaunāko informāciju par kuģu kustību, lai ārkārtas incidenta gadījumā:

6.1.3.1. kad nav saņemts avārijas signāls, samazinātu laiku starp brīdi, kad ar kuģi zaudēti sakari, un meklēšanas un glābšanas pasākumu uzsākšanu;

6.1.3.2. spētu ātri noteikt, kādus kuģus var piesaistīt palīdzības sniegšanai;

6.1.3.3. pēc iespējas samazinātu meklēšanas zonu gadījumā, ja kuģa atrašanās vieta nav zināma vai ir neskaidra;

6.1.3.4. spētu atvieglot neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu vai spētu konsultēt tos kuģus, uz kuriem nav ārsta.

6.2. Operatīvās prasības

6.2.1. Lai sasniegtu 6.1.3. punktā izklāstītos mērķus, ieteicams, lai kuģa ziņojumu sistēma spētu nodrošināt:

6.2.1.1. informācijas sniegšanu, ieskaitot kuģošanas maršruta plānus un atrašanās vietas ziņojumus, tādējādi ļaujot noteikt iesaistīto kuģu turpmākās atrašanās vietu;

6.2.1.2. kuģa kustības attēlošanu kartē;

6.2.1.3. ziņojumu saņemšanu no iesaistītajiem kuģiem attiecīgajos intervālos;

6.2.1.4. sistēmas konstrukcijas un darbības vienkāršību; un

6.2.1.5. starptautiski pieņemtu standarta ziņojuma formu un starptautiski pieņemtu standarta procedūru lietošanu saziņā ar kuģiem.

6.3. Ziņojumu veidi

6.3.1. Kuģa ziņojumu sistēmā ieteicams iekļaut šādus ziņojumus:

6.3.1.1. Kuģošanas maršruta plānu - norāda kuģa nosaukumu, kuģa radiostacijas izsaukuma vai pazīšanas signālu, ostas atstāšanas datumu un laiku (pēc Griničas laika), tā punkta atstāšanas vietas koordinātas, no kuras kuģis devies prom, nākamo paredzēto ostu, plānoto maršrutu, ātrumu un plānoto ierašanās datumu un laiku (pēc Griničas laika). Par būtiskām izmaiņām ieteicams ziņot pēc iespējas ātrāk.

6.3.1.2. Atrašanās vietas ziņojumu - norāda kuģa nosaukumu, kuģa radiostacijas izsaukuma vai pazīšanas signālu, datumu un laiku (pēc vidējā Griničas laika), vietu, kursu un ātrumu.

6.3.1.3. Noslēdzošo ziņojumu - norāda kuģa nosaukumu, kuģa radiostacijas izsaukuma vai pazīšanas signālu, dienu un laiku (pēc Griničas laika), kad kuģis ierodas galapunktā vai izbrauc no zonas, kurā darbojas šī sistēma.

6.4. Sistēmu izmantošana

6.4.1. Līgumslēdzējām pusēm ieteicams aicināt kuģus sniegt ziņojumus par savu atrašanās vietu, kad tie brauc zonās, kurās meklēšanas un glābšanas nolūkiem tiek veikts informācijas apkopojums par kuģa atrašanās vietu.

6.4.2 Līgumslēdzējām pusēm, kuras reģistrē informāciju par kuģa atrašanās vietu, ieteicams izplatīt šo informāciju citām valstīm, cik tas praktiski iespējams, ja tā tiek pieprasīta meklēšanas un glābšanas mērķiem.

 

2. Dokuments

KONFERENCĒ PIEŅEMTĀS REZOLŪCIJAS

1. rezolūcija

Pasākumi meklēšanas un glābšanas veikšanai un koordinācijai

Konference,

atzīmējot 1979. gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras pielikuma noteikumus, attiecībā uz meklēšanas un glābšanas pasākumu veikšanu un koordināciju,

atzīmējot arī to, ka pielikums paredz, ka jūras meklēšanas un glābšanas rajoni tiek veidoti uz līgumslēdzēju pušu vienošanās pamata,

atzīstot, ka aeronautiskos meklēšanas un glābšanas dienestus ir izveidojušas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju līgumslēdzējas puses,

paturot prātā, ka ir svarīga cieša jūras un aeronautisko meklēšanas un glābšanas dienestu sadarbība,

atzīstot arī vajadzību veikt un koordinēt meklēšanas un glābšanas pasākumus uz jūras visas pasaules mērogā,

atzīmējot arī vajadzību veikt turpmākas darbības,

nolemj:

a) mudināt valstis, ciktāl vajadzīgs un iespējams, koordinēt meklēšanas un glābšanas dienestu darbu visās jūras zonās, neatkarīgi no tā, vai aeronautikas mērķiem šie pasākumi tiek veikti vai netiek veikti;

b) mudināt valstis nosūtīt Starpvaldību konsultatīvajai jūrniecības organizācijai informāciju par saviem nacionālajiem meklēšanas un glābšanas dienestiem un aicina šīs organizācijas Ģenerālsekretāru nosūtīt saņemto informāciju visām tās dalībvalstu valdībām;

c) aicina Starpvaldību konsultatīvo jūrniecības organizāciju:

1) turpināt cieši sadarboties ar Starptautisko civilās aviācijas organizāciju, lai saskaņotu aeronautiskās un jūras meklēšanas un glābšanas pasākumu plānus un kārtību;

2) publicēt visu esošo informāciju attiecībā uz jūras meklēšanas un glābšanas rajoniem vai vienotas vispārējas meklēšanas un glābšanas dienestu darba koordināciju;

3) konsultēt un palīdzēt valstīm izveidot savus meklēšanas un glābšanas dienestus.

2. rezolūcija

Izmaksas kuģiem, kuras saistītas ar piedalīšanos kuģa ziņu nodošanas sistēmā

Konference,

atzīmējot 1960. gada Starptautiskās konferences par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 47. rekomendāciju,

atzīstot, ka sakarā ar nacionālās un, iespējams, nākotnē paredzētās starptautiskās kuģa ziņojumu sistēmas aizvien lielāko nozīmi 47. rekomendācijas nozīme šobrīd, iespējams, ir lielāka nekā tās pieņemšanas laikā,

atzīstot arī to, ka, nepastāvot dalības maksām, kā jau tika pierādīts, kuģi var būt pamatoti ieinteresēti brīvprātīgi sadarboties kuģa ziņojumu sistēmas ietvaros,

turklāt atzīstot, ka kuģu dalība brīvprātīgā kuģa ziņojumu sistēmā ir pierādījusi savas priekšrocības drošības jomā,

iesaka valstīm veikt attiecīgos pasākumus, lai kuģi, kuri darbojas šādās sistēmās, tiktu atbrīvoti no ziņojuma maksas.

 

3. rezolūcija

Vajadzība pēc kuģa ziņojumu sistēmas starptautiski atzīta formāta un kārtības

Konference,

ņemot vērā 1979. gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras pielikuma 6. nodaļas noteikumus, kas attiecas uz kuģa ziņojumu sistēmām,

ņemot vērā arī to, ka vairākās nacionālajās kuģa ziņojumu sistēmās, kas pašlaik ir spēkā, ir atšķirīga ziņošanas kārtība un ziņojumu formas,

atzīstot, ka starptautiskās tirdzniecības kuģu kapteiņi, pārejot no zonas, kurā darbojas viena ziņojumu sistēma, uz zonu ar citu ziņojumu sistēmu, var saskarties ar neērtībām, kas saistītas ar šo dažādo paziņošanas kārtību un ziņojumu formu,

atzīstot arī to, ka šādas neērtības iespējams ievērojami samazināt, pieņemot starptautiski atzītas kuģu ziņojumu formas un starptautiski atzītus kārtības standartus,

aicina Starpvaldību konsultatīvo jūrniecības organizāciju meklēšanas un glābšanas mērķiem izstrādāt starptautiski atzītu kuģu ziņojumu sistēmas formātu saskaņā ar konvencijas pielikuma 6. nodaļu, par pamatu ņemot pievienoto sazināšanas formas paraugu,

lūdz šo organizāciju nodrošināt, lai visas kuģu ziņojumu sistēmas, kuras paredzētas nevis meklēšanai un glābšanai, bet citiem mērķiem, ciktāl iespējams, atbilstu to kuģu ziņojumu formām un kārtībai, kuru mērķis ir meklēšana un glābšana.

 

 

Pielikums

Kuģa ziņojumu sniegšanas forma un kārtība

Formāts (skatīt 1. piezīmi)

Ziņojuma identificētājs:

SHIPREP (zonas vai sistēmas apzīmētājs)

ziņojuma kategorija:

A: divu burtu kombinācija:

"SP" (maršruta plāns)

"PR" (kuģa atrašanās vietas ziņojums)

"FR" (noslēguma ziņojums)

Kuģis:

B: kuģa vārds un kuģa radiostacijas izsaukuma un pazīšanas signāls

Datums/laiks

(Griničas laiks):

C: 6 ciparu apzīmējums, kurš norāda mēneša dienu (pirmie 2 cipari) stundas un minūtes (pēdējie 4 cipari )

Kuģa atrašanās vieta:

D: izbraukšanas osta(SP) vai ierašanas osta (FR)

E: 4 ciparu apzīmējums, kurš norāda ziemeļu (N) vai dienvidu (S) platumu grādos un minūtēs un 5 ciparu apzīmējums, kas norāda austrumu (E) vai rietumu (W) garumu grādos un minūtēs

Patiesais kurss:

F: 3 ciparu apzīmējums

Ātrums mezglos:

G: 2 ciparu apzīmējums

Informācija par maršrutu:

H: plānotais ceļš (skatīt 2. piezīmi)

Plānotais ierašanās laiks:

I: 6 ciparu apzīmējums, kas norāda dienu un laiku, kā norādīts iepriekš minētajā C, pēc tam norāda galapunktu

Dežūrējošās krasta stacijas nosaukums:

J: radio stacijas nosaukums

Nākamā ziņojuma laiks:

K: dienas un laika apzīmējums, kas izteikts ar 6 ciparu apzīmējumu, kā norādīts iepriekš minētajā C

Dažādi:

L: jebkāda cita informācija

Procedūras

 

Ziņojumu ieteicams nosūtīt šādi:

 

Maršruta plāns:

- ostas atstāšanas brīdi vai tūlīt pēc ostas atstāšanas, vai ieejot zonā, kurā darbojas sistēma (skatīt 3. piezīmi).

Atrašanās vietas ziņojums:

- ja kuģa atrašanās vieta no atrašanās vietas, kura tika prognozēta iepriekšējos ziņojumos, atšķiras vairāk nekā par 25 jūdzēm, pēc kursa izmaiņas, ja to pieprasa sistēma vai tā ir nolēmis kapteinis.

Noslēdzošais ziņojums:

- īsi pirms ierašanās galapunktā vai ierašanās laikā, vai atstājot zonu, kurā darbojas sistēma (skatīt 3. piezīmi).

 

1. piezīme: Kuģa ziņojumu sniegšanas formas sadaļas, kuras nav piemērotas konkrētajam gadījumam, ziņojumā ieteicams izlaist.

Šādi formatētu ziņojumu paraugs:

Ziņojuma paraugi, kas veidoti, lietojot šo formu:

Maršruta plāns

Atrašanās vietas ziņojums

Noslēguma ziņojums

SHIPREP

SHIPREP

SHIPREP

A SP

A PR

A FR

B NONSUCH/MBCH

B NONSUCH/MBCH

B NONSUCH/MBCH

C 021030

C 041200

C 110500

D NEW YORK

E 4604N 05123W

D LONDON

F 060

F 089

 

G 16

G 15

 

H GC

J PORTISHEAD

 

I 102145 LONDON

K 061200

 

J PORTISHEAD

   

K 041200

   

 

2. piezīme: Kuģu sazināšanās sistēmā plānoto ceļu var paziņot, norādot:

a) katra pagriešanās punkta platumu un garumu, kā izteikts augstāk minētajā E, kopā ar plānotā ceļa veidu starp šiem punktiem, piemēram "RL" (loksodromija), "GC" (lielā riņķa līkne) vai "krasta", vai

b) ja kuģošana notiek piekrastē, plānojamo datumu un laiku, kas izteikti ar 6 ciparu apzīmējumu kā iepriekš minētajā C, braucot garām nozīmīgiem piekrastes objektiem.

 

3. piezīme: Kuģošanas maršruta plānu un noslēdzošo ziņojumu ieteicams nosūtīt ātri, nelietojot radiosakarus, ja tas ir praktiski iespējams ar citu sakaru sistēmu.

 

4. rezolūcija

Meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas

Konference,

atzīmējot, ka Starpvaldību konsultatīvā jūrniecības organizācija ir sagatavojusi Tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatu (MRESAR) un IMCO meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatu (IMCOSAR),

atzīstot, ka avārijas gadījumos uz jūras Tirdzniecības kuģu meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas sniedz jūrniekiem vērtīgus ieteikumus,

atzīstot arī, ka IMCO meklēšanas un glābšanas rokasgrāmata atspoguļo vadlīnijas valdībām, kuras vēlas dibināt vai pilnveidot savas meklēšanas un glābšanas organizācijas un personālu, kurš var tikt iesaistīts meklēšanas un glābšanas darbos,

uzskatot, ka rokasgrāmatas veido vērtīgu papildinājumu 1979. gada Starptautiskajai konvencijai par meklēšanu un glābšanu uz jūras un tās pielikumam un ka tā būs vērā ņemams ieguldījums konvencijas īstenošanā,

nolemj,

a) aicināt valstis lietot rokasgrāmatās izklāstītās vadlīnijas un darīt tās pieejamas visiem, uz kuriem tās attiecas; un

b) apstiprināt pasākumus, ko jau veic Starpvaldību konsultatīvā jūrniecības organizācija, lai grozītu un atjauninātu šo rokasgrāmatu saturu.

 

5. rezolūcija

Frekvences, ko lieto meklēšanā un glābšanā uz jūras

Konference,

atzīmējot, ka Pasaules administratīvā radio konference 1979. gadā lems par pasākumiem, kuriem būs būtiskas sekas uz frekvenču spektru,

atceroties, ka jūras avāriju sistēmā pašlaik lietotās frekvences nevar piemērotā veidā lietot kuģi, kas nokļuvuši briesmās tālāk par aptuveni 150 jūdzēm no krasta,

atzīstot, ka visiem jūras sakaru veidiem, neraugoties uz to, vai tie izmanto avārijas frekvences vai publiskās saziņas frekvences, ir nozīme ārkārtas situācijās un drošības ziņā,

aicina 1979. gada Pasaules administratīvo radio konferenci:

a) piešķirt vienu frekvenci tikai un vienīgi ārkārtas situāciju un drošības vajadzībām paredzētam lietojumam katrā no 4, 6, 8, 12 un 16 MHz jūras mobilajām joslām, izmantojot A3J klases raidītāju visos Starptautiskās telekomunikāciju savienības reģionos, kā arī iekļaut krasta apsardzes joslas katrā šo frekvenču pusē; šajās frekvencēs būtu jānodrošina iespēja izmantot selektīvo digitālo izsaukšanas metodi; un

b) atzīt, ka visiem radiosakariem uz kuģiem un no tiem meklēšanas un glābšanas apstākļos uz jūras ir zināma nozīme, un atbalstīt ierosinājumus piešķirt atbilstīgas frekvences jūras mobilo dienestu vajadzībām.

 

6. rezolūcija

Vispasaules jūras negadījumu un drošības sistēmas attīstība

Konference,

noslēdzot 1979. gada Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras, kura nosaka meklēšanas un glābšanas pasākumu koordinācijas starptautisko plānu,

atzīstot, ka drošas negadījumu un drošības signālu noraidīšanas radiosakaru sistēmas pastāvēšana ir svarīga meklēšanas un glābšanas plānu efektīvai īstenošanai,

apzinoties, ka Starpvaldību jūrniecības konsultatīvā organizācija pastāvīgi pārskata jūras negadījumu un drošības signālu pārraidīšanas sistēmu un ir pieņēmusi rezolūcijas par šīs sistēmas sakaru jautājumiem,

ņemot vērā, ka Vispasaules jūras negadījumu un drošības signālu pārraidīšanas sistēmai, cita starpā, jāparedz starptautiskā meklēšanas un glābšanas plāna būtiskie radiosakaru elementi,

aicina Starpvaldību konsultatīvo jūrniecības organizāciju izstrādāt globālu jūras negadījumu un drošības sistēmu, kura ietvertu noteikumus par radiosakariem, lai nodrošinātu meklēšanas un glābšanas plānu īstenošanu, kā tas noteikts 1979. gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras pielikumā.

 

7. rezolūcija

Meklēšanas un glābšanas dienestu

un jūras meteoroloģisko dienestu darbības saskaņošana

Konference,

paturot prātā meteoroloģiskās un okeanogrāfiskās informācijas svarīgumu meklēšanas un glābšanas operācijās,

ņemot vērā, ka ir vēlams nodrošināt meteoroloģisko informāciju par zonām, kuras sakrīt ar meklēšanas un glābšanas zonām,

ņemot vērā arī to, ka ikdienas meteoroloģiskos ziņojumos no kuģiem parasti tiek iekļautas ziņas par kuģa atrašanās vietu,

uzskatot, ka kuģu meteoroloģisko un kuģa atrašanās vietas ziņojumu raidīšana caur vienu un to pašu krasta radiostaciju atvieglo šādu ziņojumu raidīšanu un veicina kuģu piedalīšanos abās sistēmās,

aicina Starpvaldību jūrniecības konsultatīvo organizāciju:

a) cieši sadarboties ar Pasaules meteoroloģisko organizāciju, lai izpētītu iespējas saskaņot jūras meteoroloģisko ziņojumu un brīdinājumu zonas ar meklēšanas un glābšanas zonām uz jūras;

b) lūgt Pasaules meteoroloģisko organizāciju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu jaunākās meteoroloģiskās un okeanogrāfiskās informācijas tūlītēju pieejamību meklēšanas un glābšanas dienestiem visos rajonos, kurus tie apkalpo;

c) izpētīt iespējas izmantot vienu un to pašu krasta radiostaciju, ja kuģis sniedz laika prognozes un atrašanās vietas ziņojumus.

 

8. rezolūcija

Tehniskās sadarbības veicināšana

Konference,

atzīstot, ka ātrai un efektīvai meklēšanai un glābšanai uz jūras ir vajadzīga plaša starptautiska sadarbība un ievērojami tehniskie un zinātniskie resursi,

atzīstot arī to, ka, 1979. gada Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras līgumslēdzējas puses tiks aicinātas veikt pasākumus, lai sasniegtu šās konvencijas mērķus un uzņemtos pilnīgu atbildību par šiem pasākumiem,

pārliecībā par to, ka tehniskās sadarbības veicināšana starpvaldību līmenī veicinās konvencijas piemērošanu valstīs, kurām pašlaik vēl nav vajadzīgie tehniskie un zinātniskie resursi,

aicina valstis, konsultējoties un izmantojot Starptautiskās konsultatīvās jūrniecības organizācijas palīdzību, veicināt to valstu atbalstīšanu, kuras lūdz tehnisko palīdzību:

a) personāla profesionālajām mācībām, kas vajadzīgas meklēšanai un glābšanai uz jūras; un

b) nodrošināšanai ar aprīkojumu un citiem līdzekļiem, kas vajadzīgi meklēšanai un glābšanai uz jūras,

aicina valstis arī īstenot iepriekš minētos pasākumus, negaidot konvencijas stāšanos spēkā.

 
Document information
Status:
In force
In force
Int. Org.:
Type:
 international agreement
 multilateral
Adoption:
 27.04.1979.
Entry into force:
 30.12.1998.
Accession:
 30.09.1998.
Place of adoption: 
Hamburga
Ratification:
 Parliament
Reservation: No
Declaration: No
Publication:
 "Latvijas Vēstnesis", 37, 07.03.2003.
Language:
Related documents
  • Notice of coming into force
  • Other related documents
1095
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Latvijas Vestnesis, the official publisher
ensures legislative acts systematization
function on this site.
All Likumi.lv content is intended for information purposes.
About Likumi.lv
News archive
Useful links
For feedback
Contacts
Mobile version
Terms of service
Privacy policy
Cookies
Latvijas Vēstnesis "Everyone has the right to know about his or her rights."
Article 90 of the Constitution of the Republic of Latvia
© Official publisher "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (quality management system)
ISO 27001:2013 (information security)