1976.gada 29.oktobra Starptautiskās darba organizācijas Konvencija Nr.147 par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem

Starptautiskās Darba Organizācijas Ģenerālā Konference,

kuru Ženēvā sasaukusi Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome, un kura 1976.gada 13.oktobrī ir sanākusi uz savu sešdesmit otro sesiju,

ņemot vērā 1958.gada Rekomendāciju par jūrnieku iekārtošanu darbā (uz ārvalstu kuģiem) un 1958.gada Rekomendāciju par (jūrnieku) sociālajiem apstākļiem un drošību,

nolemjot sesijas dienas kārtības piektā punkta izskatīšanas gaitā pieņemt dažus piedāvājumus attiecībā uz tiem kuģiem, uz kuriem darba apstākļi neatbilst starptautiskajām normām, it īpaši uz kuģiem, kuri reģistrēti zem ērtajiem karogiem,

izlemjot noformēt šos piedāvājumus kā starptautisku konvenciju,

šajā tūkstoš deviņi simti septiņdesmit sestā gada divdesmit devītajā oktobrī pieņem šādu Konvenciju, kura turpmāk tiek saukta par 1976.gada Konvenciju par minimālajām normām uz tirdzniecības kuģiem:

1. pants

1. Ja šajā pantā nav norādīts citādi, šī Konvencija piemērojama jebkuram jūras kuģim, kurš atrodas valsts vai privātā īpašumā, kurš tiek izmantots kravu vai pasažieru pārvadāšanai komerciālos nolūkos vai tiek izmantots jebkuros citos komerciālos nolūkos.

2. Nacionālie likumi vai noteikumi nosaka, kad kuģi šīs Konvencijas izpratnē uzskatāmi par jūras kuģiem.

3. Šī Konvencija ir piemērojama jūras velkoņiem.

4. Šī Konvencija nav piemērojama:

a) kuģiem, kuru galvenais dzinējspēks ir bura, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav aprīkoti ar palīgdzinējiem;

b) kuģiem, kuri tiek izmantoti zvejā vai vaļu medībās, vai līdzīgās nodarbēs;

c) maztonnāžas kuģiem un tādiem kuģiem kā naftas ieguves iekārtas un urbšanas platformas, kad tās netiek izmantotas kuģošanā; lēmumu par to, attiecībā uz kādiem kuģiem šis apakšpunkts tiek piemērots, pieņem katras valsts kompetentās institūcijas pēc konsultācijām ar autoritatīvākajām kuģu īpašnieku un jūrnieku organizācijām.

5. Nekas šajā Konvencijā nevar tikt uzskatīts par tādu, kas paplašina šīs Konvencijas pielikumā minēto konvenciju vai tajos ietverto noteikumu piemērošanas apjomu.

2. pants

Katra Dalībvalsts, kura ir ratificējusi šo Konvenciju, apņemas:

a) nodrošināt, ka tai ir tādi likumi vai noteikumi, kas nosaka tās teritorijā reģistrētiem kuģiem:

i) drošības normas, ieskaitot kompetences standartus, darba laika un apkalpes komplektēšanas normas, lai garantētu dzīvības drošību uz kuģa;

ii) atbilstošus sociālās drošības pasākumus; un

iii) tādus darba un dzīves apstākļu noteikumus uz kuģa, ciktāl tie pēc Dalībvalsts uzskatiem nav ietverti kolektīvajos līgumos vai noteikti ar kompetentu tiesu lēmumiem, lai tie būtu vienlīdz saistoši attiecīgajiem kuģu īpašniekiem un jūrniekiem;

un pārliecināties, ka šo likumu un noteikumu normas pēc būtības atbilst tām konvencijām vai konvenciju pantiem, kuras norādītas šīs Konvencijas pielikumā tādā mērā, kādā Dalībvalsts nav citādi saistīta pildīt norādītās konvencijas;

b) īstenot efektīvu jurisdikciju vai kontroli pār tās teritorijā reģistrētiem kuģiem attiecībā uz:

i) nacionālajos likumos vai noteikumos paredzētajiem drošības noteikumiem, tajā skaitā attiecībā uz kompetences standartiem, darba laiku un apkalpes komplektēšanu;

ii) nacionālajos likumos vai noteikumos paredzētajiem sociālās drošības pasākumiem;

iii) nacionālajos likumos vai noteikumos paredzētajiem vai kompetentu tiesu lēmumos noteiktajiem noteikumiem par darba un dzīves apstākļiem uz kuģa tā, lai tie būtu vienlīdz saistoši attiecīgajiem kuģu īpašniekiem un jūrniekiem;

c) ja nav efektīvas jurisdikcijas, pārliecināties, ka pasākumi dzīves un darba apstākļu efektīvai pārbaudei uz kuģa ir saskaņoti starp kuģu īpašniekiem vai viņu organizācijām un jūrnieku organizācijām, kuras dibinātas saskaņā ar 1948.gada Konvenciju par asociācijas brīvību un tiesību aizsardzību apvienoties organizācijās un 1949.gada Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un vest kolektīvās sarunas;

d) nodrošināt:

i) kompetentās institūcijas vispārēju uzraudzību - pēc trīspusējām šīs institūcijas, kuģu īpašnieku un jūrnieku pārstāvības organizāciju konsultācijām, kur tas paredzēts, - pār esošo kārtību, kādā jūrnieki tiek pieņemti darbā uz šīs valsts teritorijā reģistrētiem kuģiem, un šajā sakarā radušos sūdzību izskatīšanu;

ii) kompetentās institūcijas vispārēju uzraudzību - pēc trīspusējām šīs institūcijas, kuģu īpašnieku un jūrnieku pārstāvības organizāciju konsultācijām, kur tas paredzēts, - pār jebkuras sūdzības izskatīšanu, kuru šīs valsts teritorijā iesnieguši šīs valsts pilsoņi sakarā ar pieņemšanu darbā un, ja iespējams, darbā pieņemšanas laikā uz ārvalstī reģistrēta kuģa, un lai par šo sūdzību, kā arī par jebkuru sūdzību, kuru šīs valsts teritorijā iesnieguši ārvalsts pilsoņi sakarā ar pieņemšanu darbā un, ja iespējams, darbā p ieņemšanas laikā uz ārvalstī reģistrēta kuģa, šīs valsts kompetentā institūcija nekavējoties paziņotu tās valsts kompetentajai institūcijai, kurā kuģis reģistrēts, sūdzības kopiju nosūtot Starptautiskā Darba biroja Ģenerālsekretāram;

e) nodrošināt, lai jūrniekiem, kuri pieņemti darbā uz tās teritorijā reģistrēta kuģa, būtu pietiekama kvalifikācija vai profesionālā sagatavotība to pienākumu pildīšanai, kuri tiem uzlikti, pieņemot darbā, pienācīgi ievērojot 1970.gada Rekomendāciju par (jūrnieku) profesionālo sagatavošanu;

f) inspekcijas ceļā vai, izmantojot citus atbilstošus līdzekļus, pārbaudīt, kā tās teritorijā reģistrētie kuģi atbilst spēkā esošajām, tās ratificētajām un piemērojamām starptautiskajām darba konvencijām, likumiem un noteikumiem, kuri paredzēti šī panta a) apakšpunktā, un, ja tas atbilst nacionālajiem tiesību aktiem, - piemērojamajiem kolektīvajiem līgumiem;

g) veikt jebkura nopietna jūras negadījuma oficiālo izmeklēšanu, ja tas saistīts ar kuģiem, kuri reģistrēti tās teritorijā, īpaši, ja ir ievainotie un/vai bojā gājušie; galīgais ziņojums par šādu izmeklēšanu parasti tiek publicēts.

3. pants

Katra Dalībvalsts, kura ratificējusi šo Konvenciju, iespēju robežās vērš savu pilsoņu uzmanību uz iespējamām problēmām, kuras var rasties, iekārtojoties darbā uz kuģa, kas reģistrēts tādā valstī, kura nav ratificējusi šo Konvenciju, kamēr tā nav pārliecināta par to, ka tiek piemērotas normas, kas līdzvērtīgas šīs Konvencijas normām. Pasākumi, ko šajā sakarā veic šo Konvenciju ratificējusī valsts, nav pretrunā ar strādājošo brīvās pārvietošanās principu, ko paredz līgumi, kuru puses var būt šādas divas ieinteresētās valstis.

4. pants

1. Ja tā dalībvalsts, kura ratificējusi šo Konvenciju, un kuras ostā, normāli veicot savu darbību vai operatīvu apstākļu spiests, ienāk kuģis, saņem sūdzību vai arī iegūst pierādījumu tam, ka kuģis neatbilst šīs Konvencijas normām pēc tās stāšanās spēkā, valsts var sagatavot ziņojumu tās valsts valdībai, kurā šis kuģis reģistrēts, ziņojuma kopiju nosūtot Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram, un var veikt nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu jebkurus apstākļus uz kuģa, kuri nepārprotami apdraud drošību vai veselību.

2. Veicot šādus pasākumus, Dalībvalsts nekavējoties paziņo tuvākajam karoga valsts jūras, konsulārajam vai diplomātiskajam pārstāvim un iespēju robežās nodrošina šāda pārstāvja klātbūtni. Tā nedrīkst kuģi nepamatoti aizturēt vai aizkavēt tā iziešanu jūrā.

3. Šajā pantā "sūdzība" nozīmē informāciju, kuru sniedzis kāds kuģa apkalpes loceklis, profesionāla iestāde, asociācija, arodbiedrība vai arī vispār jebkura persona, kas ieinteresēta kuģa drošībā, ieskaitot ieinteresētību tā apkalpes drošībā vai veselībā.

5. pants

1. Šī Konvencija ir atklāta ratificēšanai Dalībvalstīm, kuras ir:

a) puses 1960.gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, vai 1974.gada Starptautiskajai konvencijai par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras, vai jebkurai citai Konvencijai, ar kuru vēlāk pārskatītas minētās Konvencijas; un

b) puses 1966.gada Starptautiskajai konvencijai par kravas marku, vai jebkurai citai Konvencijai, ar kuru vēlāk pārskatīta šī Konvencija; un

c) puses vai pielieto 1960.gada Noteikumus sadursmju novēršanai uz jūras vai 1972.gada Konvenciju par starptautiskajiem noteikumiem kuģu sadursmju novēršanai uz jūras, vai ir puse vai pielieto jebkuru citu konvenciju, ar kuru vēlāk pārskatīti šie starptautiskie instrumenti.

2. Turpmāk šī Konvencija ir atklāta ratificēšanai jebkurai Dalībvalstij, kura, ratificējot, apņemas izpildīt šī panta 1.punkta prasības, kuras paredz ratifikāciju un kuras vēl nav īstenotas.

3. Oficiālie šīs Konvencijas ratifikācijas instrumenti jānosūta reģistrēšanai Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram.

6. pants

1. Šī Konvencija ir saistoša tikai tām Starptautiskās Darba organizācijas dalībvalstīm, kuru ratifikācijas instrumentus reģistrējis Ģenerāldirektors. s.

2. Tā stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem, skaitot no dienas, kad ir reģistrēti vismaz desmit Dalībvalstu ratifikācijas instrumenti, kurām kopā pieder 25 procenti no pasaules tirdzniecības flotes bruto tilpības.

3. Pēc tam šī Konvencija attiecībā uz jebkuru Dalībvalsti stājas spēkā pēc divpadsmit mēnešiem no dienas, kad reģistrēti tās ratifikācijas instrumenti.

7. pants

1. Jebkura šo Konvenciju ratificējusī Dalībvalsts var denonsēt to pēc desmit gadiem, skaitot no dienas, kad tā pirmo reizi stājusies spēkā, nosūtot denonsēšanas aktu reģistrēšanai Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektoram. Denonsēšana nevar stāties spēkā ātrāk kā pēc viena gada pēc tās reģistrēšanas datuma.

2. Jebkura šo Konvenciju ratificējusī Dalībvalsts, kura viena gada laikā pēc iepriekšējā punktā minētā desmit gadu termiņa izbeigšanās neizmanto šajā pantā paredzētās denonsēšanas tiesības, ir saistīta turpmākos desmit gadus un pēc tam var denonsēt šo Konvenciju ik pēc katra desmit gadu perioda šajā pantā noteiktajā kārtībā.

8. pants

1. Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors paziņo visām Starptautiskās Darba Organizācijas dalībvalstīm par visu ratifikācijas instrumentu un denonsēšanas aktu reģistrēšanu, kurus tam nosūtījušas Organizācijas dalībvalstis. s.

2. Pēc tam, kad ir izpildītas 6.panta 2.punkta prasības, Ģenerāldirektors vērš Dalībvalstu uzmanību datumam, kurā Konvencija stāsies spēkā.

9. pants

Starptautiskā Darba biroja Ģenerāldirektors saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102.pantu nosūta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrēšanai pilnīgu informāciju par visiem ratifikācijas instrumentiem un denonsēšanas aktiem, kurus viņš reģistrējis saskaņā ar iepriekšējo pantu noteikumiem.

10. pants

Gadījumos, kad Starptautiskā Darba biroja Administratīvā padome to uzskata par nepieciešamu, tā iesniedz Ģenerālajai konferencei ziņojumu par šīs Konvencijas darbību un lemj, vai vēlams Konferences dienas kārtībā iekļaut jautājumu par Konvencijas pilnīgu vai daļēju pārskatīšanu.

11. pants

1. Ja konference pieņem jaunu konvenciju, ar kuru tiek pilnīgi vai daļēji pārskatīta šī Konvencija un, ja jaunajā konvencijā nav paredzēts citādi, tad: d:

a) jaunās pārskatītās konvencijas ratificēšana no kādas Dalībvalsts puses, neatkarīgi no tā, ko paredz 7.panta noteikumi, nozīmē nekavējošu šīs Konvencijas denonsēšanu, ja un kad pārskatītā konvencija stājas spēkā;

b) sākot ar jaunās pārskatītās konvencijas spēkā stāšanās datumu, šī Konvencija vairs Dalībvalstīm nav pieejama ratifikācijai. i.

2. Jebkurā gadījumā šī Konvencija tās pašreizējās formas un satura ziņā paliek spēkā attiecībā uz Dalībvalstīm, kuras to ratificējušas, bet nav ratificējušas jauno pārskatīto konvenciju.

12. pants

Šīs Konvencijas teksti angļu un franču valodā ir autentiski.

Pielikums

1973.gada Konvencija par minimālo vecumu (nr. 138) vai

1936.gada (pārskatītā) Konvencija par minimālo vecumu (darbam uz jūras) (nr. 58), vai

1920.gada Konvencija par minimālo vecumu (darbam uz jūras) (nr. 7);

1936.gada Kuģu īpašnieku atbildības konvencija (jūrnieku slimību un traumu gadījumos) (nr. 55), vai

1936.gada Konvencija par apdrošināšanu slimību gadījumiem (nr. 56), vai

1969.gada Konvencija par medicīnisko palīdzību un slimības pabalstiem (nr.130);

1946.gada Konvencija par medicīnisko apskati (jūrnieki) (nr. 73);

1970.gada Konvencija par nelaimes gadījumu novēršanu (jūrnieki) (nr.134) (4. un 7.pants);

1949.gada (pārskatītā) Konvencija par apkalpju telpām (nr. 92);

1946.gada Konvencija par (jūrnieku apkalpju) pārtiku un ēdināšanu (nr. 68) (5.pants)

1936.gada Konvencija par virsnieku kompetences apliecībām (nr. 53) (3. un 4.pants);

1926.gada Konvencija par jūrnieku darba līgumiem (nr. 22);

1926.gada Konvencija par jūrnieku repatriāciju (nr. 23);

1948.gada Konvencija par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (nr. 87);

1949.gada Konvencija par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (nr. 98).