Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2013. gada 7. marta likumu: Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli.
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par izņēmuma stāvokli
I nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Izņēmuma stāvoklis ir valsts varas un pārvaldes institūciju, izņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj šajā likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

2. pants. Izņēmuma stāvokli var izsludināt:

1) ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks,

2) ja valstī vai tās daļā izcēlušies vai draud izcelties iekšējie nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

3. pants. Izņēmuma stāvokli izsludina Ministru kabinets.

Ja Saeima 48 stundu laikā neapstiprina Ministru kabineta lēmumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu, lēmums par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu zaudē spēku no tā izsludināšanas brīža.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

4. pants. Izņēmuma stāvokli var izsludināt tikai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem, informējot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru par izņēmuma stāvokļa izsludināšanas iemesliem un laiku, uz kādu tas noteikts.

5. pants. Izņēmuma stāvokli var izsludināt kā visā valstī, tā atsevišķos apvidos, rajonos vai pilsētās.

6. pants. Lēmums par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu, ja pašā lēmumā nav noteikts citādi.

7. pants. Lēmumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu paziņo ar masu informācijas līdzekļu starpniecību, kā arī nosūta valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm un izliek redzamās vietās.

8. pants. Lēmumā par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu obligāti jāuzrāda šā likuma 2., 4., 5. un 6. pantā minētie nosacījumi un 13. pantā minētie ar izņēmuma stāvokli saistītie fizisko un juridisko personu tiesību un brīvību ierobežojumi, kā arī šos ierobežojumus realizējošo valsts institūciju pilnvaras.

II nodaļa
VALSTS PĀRVALDES FORMAS IZŅĒMUMA STĀVOKĻA LAIKĀ

9. pants. Ministru kabinets rajonā vai pilsētā, kur izsludināts izņēmuma stāvoklis, ir tiesīgs atcelt jebkuru valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijas lēmumu.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

10. pants. Ministru kabinets rajonā vai pilsētā, kur izsludināts izņēmuma stāvoklis, var pakļaut sev visas valsts pārvaldes un pašvaldības institūcijas, kā arī iecelt tur īpašas valsts pārvaldes amatpersonas — valsts pilnvarotos.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

11. pants. Apvidū, rajonā vai pilsētā, kur izsludināts izņēmuma stāvoklis, visām fiziskajām un juridiskajām personām jāpakļaujas šā likuma 10. pantā minēto institūciju un to iecelto valsts pilnvaroto lēmumiem un rīkojumiem.

Iesniegumus par šo institūciju un valsts pilnvaroto lēmumiem un rīkojumiem izskata augstāka institūcija vai amatpersona. Augstākas institūcijas vai amatpersonas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

Šā panta otrajā daļā minēto institūciju un valsts pilnvaroto lēmumu apstrīdēšana vai pieteikuma iesniegšana tiesā par augstākas institūcijas vai amatpersonas lēmumu neaptur attiecīgo lēmumu un rīkojumu izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

12. pants. Nepieciešamos pasākumus sabiedriskās kārtības uzturēšanai nosaka Ministru kabinets.

(13.01.1994. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

III nodaļa
IEROBEŽOJUMI IZŅĒMUMA STĀVOKĻA LAIKĀ

13. pants. Ministru kabinets, izsludinot izņēmuma stāvokli, var noteikt šādus ierobežojumus:

1) īpašu iebraukšanas un izbraukšanas režīmu, kā arī pārvietošanās ierobežojumus;

2) pastiprinātu sabiedriskas kārtības sargāšanu un atsevišķu objektu apsardzību;

3) aizliegumu organizēt sapulces, mītiņus, ielu gājienus un demonstrācijas, kā arī citus masu pasākumus;

4) streiku aizliegumu;

5) transportlīdzekļu kustības ierobežojumus un transportlīdzekļu apskati.

Ja izņēmuma stāvoklis izsludināts šā likuma 2. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem ierobežojumiem var noteikt šādus ierobežojumus:

1) noteikt komandanta stundu, tas ir, aizliegt noteiktā laikā atrasties uz ielas un citās sabiedriskajās vietās bez speciālām atļaujām un personu apliecinošiem dokumentiem;

2) cenzēt masu informācijas līdzekļus vai apturēt to izdošanu, uzlikt arestu masu informācijas līdzekļu produkcijai, tās izgatavošanas un pavairošanas līdzekļiem;

3) apturēt politisko partiju un citu sabiedrisko organizāciju darbību, ja tās liek šķēršļus izņēmuma stāvokļa realizēšanai;

4) pārbaudīt personu dokumentus, bet, ja ir ziņas, ka personu rīcībā ir ieroči, — izdarīt šo personu un tām piederošā īpašuma apskati;

5) aizliegt vai ierobežot ieroču, stipri iedarbīgu ķīmisko un indīgo vielu un alkoholisko dzērienu pārdošanu, kā arī uz laiku izņemt fiziskajām un juridiskajām personām ieročus, stipri iedarbīgas ķīmiskās un indīgās vielas un alkoholiskos dzērienus;

6) izraidīt no apvidus, rajona vai pilsētas, kur izsludināts izņēmuma stāvoklis, sabiedriskās kārtības pārkāpējus, kas nav šā apvidus, rajona vai pilsētas pastāvīgie iedzīvotāji.

(Trešā daļa izslēgta ar 13.01.1994. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.1994. likumu, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

14. pants. Atsevišķi šā likuma 13. pantā paredzētie izņēmuma stāvokļa ierobežojumi, kuri vairs nav nepieciešami, jāatceļ, negaidot izņēmuma stāvokļa izbeigšanu.

IV nodaļa
CILVĒKA TIESĪBU GARANTIJAS UN ATBILDĪBA IZŅĒMUMA STĀVOKĻA LAIKĀ

15. pants. Izņēmuma stāvokļa pasākumi jāveic tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams situācijas normalizēšanai. Izņēmuma stāvoklis nevar būt par pamatu valsts varas un pārvaldes institūciju pilnvaru, politisko partiju, sabiedrisko organizāciju, cilvēka tiesību un brīvību ierobežošanai apvidos, rajonos vai pilsētās, kur izņēmuma stāvoklis nav izsludināts.

16. pants. Izņēmuma stāvokļa pasākumiem ir jāatbilst tiem starpvalstu līgumiem un starptautisko tiesību aktiem cilvēka tiesību jomā, kurus noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.

17. pants. Izņēmuma stāvokļa izsludināšana neatceļ to likumu darbību, kuri reglamentē fiziskā spēka, speciālo līdzekļu un šaujamieroču pielietošanu pret fiziskajām personām.

18. pants. Personas, kuras pārkāpušas komandanta stundas noteikumus, var aizturēt līdz komandanta stundas beigām vai — gadījumos, kad nepieciešama aizturēto personības noskaidrošana, — līdz personības noskaidrošanai, bet ne ilgāk par trim diennaktīm. Šādos gadījumos var izdarīt aizturēto personu apskati.

19. pants.

(Izslēgts ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

20. pants. Par šā likuma pārkāpumiem amatpersonas un citas personas sauc pie kriminālās, administratīvās un disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Kriminālprocess un administratīvo pārkāpumu lietvedība izņēmuma stāvokļa gadījumā tiek īstenota kriminālprocesu un administratīvo pārkāpumu izskatīšanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Aizliegts izveidot īpašas izmeklēšanas un tiesu institūcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.11.2006. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

21. pants. Uzraudzību pār likumu ievērošanu izņēmuma stāvokļa laikā realizē Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

V nodaļa
IZŅĒMUMA STĀVOKĻA IZBEIGŠANA

22. pants. Izņēmuma stāvokli izbeidz ar Ministru kabineta lēmumu.

Lēmumā jānorāda kārtība, kādā tiek atjaunota uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju normāla darbība un iedzīvotāju normāls dzīvesveids.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.01.1994. likumu, kas stājas spēkā 29.01.1994.)

23. pants. Normatīvie akti, kas pieņemti izņēmuma stāvokļa režīma nodrošināšanai, zaudē spēku vienlaikus ar izņēmuma stāvokļa izbeigšanu.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 2. decembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 02.12.1992.Stājas spēkā: 02.12.1992.Zaudē spēku: 10.04.2013.Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 51/52, 31.12.1992.; Diena, 238, 18.12.1992.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
66589
{"selected":{"value":"23.11.2006","content":"<font class='s-1'>23.11.2006.-09.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"23.11.2006","iso_value":"2006\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2006.-09.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.11.2003","iso_value":"2003\/11\/05","content":"<font class='s-1'>05.11.2003.-22.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.01.1994","iso_value":"1994\/01\/29","content":"<font class='s-1'>29.01.1994.-04.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.12.1992","iso_value":"1992\/12\/02","content":"<font class='s-1'>02.12.1992.-28.01.1994.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
23.11.2006
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva