1. Noteikumi nosaka kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanas kārtību un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādes kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. kuģis — jebkura veida jūras kuģis, kas darbojas jūrā (arī kuģis ar zemūdens spārniem, kuģis uz gaisa spilveniem, zemūdens kuģis un peldošs kuģis);

2.2. atpūtas kuģis — jebkura veida kuģis, kas paredzēts sportam vai izklaidei (neatkarīgi no dzinēja veida);

2.3. zvejas kuģis — jebkurš kuģis, kas aprīkots vai ko lieto rūpnieciskai zivju vai citu dzīvo jūras resursu zvejai;

2.4. kuģu radītie atkritumi – visi atkritumi (arī piesārņotie ūdeņi un pārpalikumi, kas rodas kuģa ekspluatācijā, bet kas nav kravu pārpalikumi un uz ko attiecas MARPOL 73/78 I, IV, V un VI pielikums) un ar kuģa kravu saistītie atkritumi, kas noteikti MARPOL 73/78 V pielikuma īstenošanas vadlīnijās;

2.5. kravu pārpalikumi — jebkuru kravas materiālu atliekas (arī iekraušanas vai izkraušanas pārpalikumi un noplūdes), kas paliek uz kuģa, kravas tilpnēs vai tvertnēs pēc kuģa izkraušanas un tīrīšanas. Kravu pārpalikumi uzskatāmi par atkritumiem Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē;

2.6. MARPOL 73/78 — 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesār­ņo­šanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols jaunākajā redakcijā;

2.7. ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas — jebkuras stacionāras, peldošas vai pārvietojamas iekārtas, kuras var uzņemt kuģu radītos atkritumus un kravu pārpalikumus.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1023 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.99; MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

3. Noteikumi attiecas uz visiem kuģiem (arī uz zvejas kuģiem un atpūtas kuģiem neatkarīgi no to karoga), kas piestāj vai atrodas jebkurā ostā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par ostām, izņemot kara kuģus, kara flotes palīgkuģus vai citus kuģus, kuri atrodas kādas valsts īpašumā vai lietojumā un kurus minētā valsts attiecīgajā laikposmā izmanto tikai valsts nekomerciāliem nolūkiem (turpmāk – valsts dienesta kuģi). Valsts dienesta kuģi, izņemot kara kuģus un kara flotes palīgkuģus, nododot kuģu radītos atkritumus, ievēro Latvijas normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskos līgumos noteiktās prasības attiecībā uz kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.717 redakcijā)

4. Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk – Latvijas ūdeņi) un ostu akvatorijās no kuģiem ir aizliegts novadīt piesārņotos ūdeņus, tajā skaitā notekūdeņus. Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas sistēmu vārsti uz kuģiem ir aizvērti un aizzīmogoti.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.717 redakcijā)

5. Latvijas ūdeņos un ostu akvatorijās ir aizliegta jebkāda kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz kuģiem.

6. Ostas pārvalde organizē kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā ostā ienākošo kuģu tipu, izmērus un tilpumu, radīto atkritumu daudzumu un veidu, kā arī ostas ģeogrāfisko stāvokli, lai nepieļautu kuģa dīkstāvi un aizkavēšanu ostā. Kravas pārpalikumu apsaimniekošanu nodrošina kravas nosūtītājs vai pieņēmējs.

(Grozīts ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

7. Kuģu radītos atkritumus un kravas pārpalikumus pieņem un turpmāk apsaimnieko ostas pārvalde vai komercsabiedrības.

(Grozīts ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023; MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

8. Paziņošanu par kuģa radītiem atkritumiem veic elektroniski Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostu formalitātēm.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr. 717 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 831)

9. (Svītrots ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

10. Pirms ostas atstāšanas kuģis nodod ostas atkritumu pieņemšanas iekārtās:

10.1. kuģa radītos atkritumus, kā arī kuģa zvejas tīklos nokļuvušos atkritumus;

10.2. kravu pārpalikumus saskaņā ar MARPOL 73/78 prasībām.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1023 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

11. (Svītrots ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023.)

12. Kuģus, kuri ir iesaistīti regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj ostās, ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts vides dienestu var atbrīvot no šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minēto prasību izpildes, ja ir nodrošināta šo kuģu radīto atkritumu nodošana un obligāto maksu samaksa ostās, kuras atrodas kuģa maršrutā.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1023 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

13. Lai kuģi, kas ir iesaistīts regulārā satiksmē un bieži un regulāri piestāj ostās, atbrīvotu no šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minēto prasību izpildes, kuģa kapteinis, kuģa īpašnieks vai kuģa operators iesniedz iesniegumu ostas pārvaldē. Iesniegumā norāda:

13.1. ostu, kurā kuģis regulāri nodod atkritumus;

13.2. cik bieži kuģis ienāk ostā;

13.3. reisa ilgumu;

13.4. kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpību.

(Grozīts ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023; MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

13.¹ Kuģis drīkst doties uz nākamo ostu, nenododot kuģa radītos atkritumus, ja saskaņā ar normatīvajos aktos par ostu formalitātēm minēto paziņojumu par kuģa radīto atkritumu nodošanu maksimālā atkritumu uzkrāšanas tilpņu ietilpība ir pietiekama, lai visus uzkrātos un plānotajā reisā uzkrājamos atkritumus uzglabātu līdz galamērķa ostai.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.717 redakcijā)

14. Kuģu radīto atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas izmaksas sedz ostā ienākošie kuģi, maksājot sanitāro maksu. Kuģi (izņemot zvejas kuģus un atpūtas kuģus, kuri drīkst pārvadāt ne vairāk kā 12 pasažierus) maksā sanitāro maksu neatkarīgi no tā, vai tie izmanto ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas vai neizmanto.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1023 redakcijā)

15. Sanitāro maksu aprēķina atbilstoši ostā ienākošā kuģa kategorijai, veidam, izmēram un tilpībai. Sanitārā maksa nav atkarīga no atkritumu pieņemšanas iekārtām nodoto kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzuma.

15.¹ Izmaksu daļu (ja tāda ir), ko nesedz sanitārā maksa, iekasē atbilstoši kuģa faktiski nodoto atkritumu veidiem un daudzumam.

(MK 31.01.2006. noteikumu Nr.99 redakcijā)

16. Ostas pārvaldei ir tiesības samazināt sanitāro maksu, ja kuģa kapteinis var pierādīt, ka kuģa vides pārvaldība, konstrukcija, aprīkojums un apkalpošana ir tāda, ka kuģa radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu daudzums ir samazināts.

17. Ostas pārvaldei ir tiesības atbrīvot no sanitārās maksas kuģi, kurš veic regulārus un īstermiņa reisus un kura kapteinis, kuģa īpašnieks vai kuģa operators ir iesniedzis ostas pārvaldē iesniegumu par kuģa maršrutā esošu ostu, kurā kuģis nodod atkritumus un veic obligāto maksu.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.717 redakcijā)

18. Iekasēto sanitāro maksu ostas pārvalde izmanto šādiem mērķiem:

18.1. ieguldījumiem stacionārajās un pārvietojamās atkritumu pieņemšanas iekārtās;

18.2. atkritumu pieņemšanas iekārtu ekspluatācijai;

18.3. atkritumu pieņemšanas iekārtu remontam un apkopei;

18.4. atkritumu pieņemšanai un apsaimniekošanai.

19. Ostas pārvaldes pienākums ir informēt ostas lietotājus par sanitārās maksas apmēru, aprēķināšanas kārtību un izmantošanu arī tādā gadījumā, ja sanitārā maksa ir iekļauta kopējā ostas maksā.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1023 redakcijā)

20. Ostas pārvalde aizpilda un reizi ceturksnī elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā ziņojuma veidlapu par kuģiem, kuriem ir samazināts sanitārās maksas apmērs vai kuri ir atbrīvoti no sanitārās maksas (1.¹ pielikums). Valsts vides dienests reizi gadā informē Eiropas Komisiju un Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju (turpmāk — Helsinku komisija) par kuģiem, kuri ir atbrīvoti no šo noteikumu 10. un 14.punktā minēto prasību izpildes.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1023 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.06.2009. noteikumiem Nr.517; MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

21. (Svītrots ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023.)

22. Ņemot vērā ostas lietotāju operatīvās vajadzības, ostas lielumu, ģeogrāfisko izvietojumu un to kuģu veidu, kuri piestāj ostā, ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas ir atbilstošas, ja tās spēj no kuģiem, kuri parasti izmanto attiecīgo ostu, pieņemt attiecīgā veida un daudzuma kuģu radītos atkritumus un kravu pārpalikumus.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1023 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.06.2009. noteikumiem Nr.517)

22.¹ Ja Latvijas karoga kuģa kapteinis konstatē ārzemju ostas pieņemšanas iekārtu neatbilstību, viņš aizpilda ziņojuma veidlapu par kuģa radīto atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību (2.pielikums) un iesniedz Latvijas Jūras administrācijai. Latvijas Jūras administrācija par konstatēto kuģa radīto atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību nekavējoties ziņo ostas valsts kompetentajai institūcijai un Starptautiskajai jūrniecības organizācijai, kā arī nosūta ziņojuma kopiju Valsts vides dienestam iesniegšanai Eiropas Komisijai. Ziņojumā Starptautiskajai jūrniecības organizācijai ietver kuģa kapteiņa ziņojuma kopiju un dokumentus par pieņemšanas iekārtu neatbilstību.

(MK 09.06.2009. noteikumu Nr.517 redakcijā)

22.² Ja Valsts vides dienests no citas valsts karoga kuģa kompetentās institūcijas vai kuģa kapteiņa saņem ziņojumu par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību Latvijas ostā, tas veic izmeklēšanu par pieņemšanas iekārtu neatbilstību un par izmeklēšanas rezultātiem informē kuģa karoga valsts kompetento institūciju.

(MK 09.06.2009. noteikumu Nr.517 redakcijā)

23. Kuģim, kas no citiem kuģiem pieņem naftas atkritumus un kaitīgās šķidrās vielas saturošus ūdeņus ostas akvatorijā un Latvijas ūdeņos, nepieciešams Latvijas Jūras administrācijas apstiprināts avāriju seku likvidācijas plāns un avāriju seku likvidācijas aprīkojums, kas ir pietiekams, lai likvidētu kubikmetru lielu kaitīgo vielu noplūdi jūrā.

24. Naftas atkritumus pieņem specializētos savācējkuģos, autocisternās vai atkritumu pieņemšanas iekārtās, izmantojot speciāli šim mērķim paredzētus cauruļvadus. Naftas atkritumu pieņemšanai aizliegts izmantot cauruļvadus, kuri ir paredzēti citu šķidrumu pārsūknēšanai.

25. Ja ostas piestātnes ir speciāli aprīkotas kaitīgu šķidro vielu pārkraušanai, kravas nosūtītājs vai pieņēmējs nodrošina šīs vielas saturošu ūdeņu pieņemšanu, kā arī paredz to uzglabāšanu un pārstrādi.

26. Kuģa notekūdeņus uz savācējkuģi vai krasta atkritumu pieņemšanas iekārtām novada pa speciāli šim mērķim paredzētiem cauruļvadiem, izmantojot kuģa atsūknēšanas sistēmu. Aizliegts izmantot cauruļvadus, kuri ir paredzēti citu šķidrumu pārsūknēšanai.

27. Cauruļvadi (un cauruļvadu savienojumi), pa kuriem pārsūknē naftas atkritumus vai notekūdeņus, atbilst MARPOL 73/78 I pielikuma 13. noteikuma un IV pielikuma 10. noteikuma prasībām.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.717 redakcijā)

28. Jahtu ostas vai piestātnes pārvaldītājs nodrošina kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu no ienākošajām jahtām.

29. Jahtu ostas vai piestātnes pārvaldītājs nodrošina viņa pārvaldībā esošās ostas vai piestātnes aprīkošanu ar:

29.1. tualetēm, kuras darbojas visu diennakti;

29.2. atsevišķiem vismaz triju veidu konteineriem — pārtikas atkritumiem, sausajiem naftas produktu atkritumiem un citiem sadzīves atkritumiem.

(Grozīts ar MK 09.06.2009. noteikumiem Nr.517)

30. Kuģa kapteinis nodrošina, lai kuģa atkritumu reģistrācijas žurnālā, naftas operāciju žurnālā vai kravas operāciju žurnālā ieraksti par kuģu radīto atkritumu un kravu pārpalikumu nodošanu ostā tiktu izdarīti atbilstoši MARPOL 73/78 prasībām. Ja uz kuģi neattiecas MARPOL 73/78 prasības par kuģu radīto atkritumu reģistrācijas žurnālu, naftas operāciju žurnālu vai kravas operāciju žurnālu, minētos ierakstus izdara kuģa žurnālā.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1023 redakcijā)

31. Pieņemot kuģu radītos atkritumus un piesārņotos ūdeņus, pārvietojamo un stacionāro atkritumu pieņemšanas iekārtu operators aizpilda kuģa radīto atkritumu pieņemšanas veidlapu (3.pielikums) četros eksemplāros. Viens eksemplārs paliek uz kuģa, otrs — atkritumu pieņēmējam, trešo pirms kuģa iziešanas no ostas elektroniski nosūta Valsts vides dienestam un ceturto — ostas kapteinim. Kuģa radīto atkritumu pieņemšanas veidlapu paraksta atkritumu pieņēmējs un kuģa kapteinis.

(Grozīts ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023; MK 09.06.2009. noteikumiem Nr.517)

32. Komercsabiedrības, kas nodarbojas ar kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu un savākšanu ostās, katru ceturksni iesniedz Valsts vides dienestā pārskatu par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu (4.pielikums). Valsts vides dienests apkopo informāciju par kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu Latvijas ostās.

(Grozīts ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023)

33. Šo noteikumu prasību ievērošanu attiecībā uz kuģu radīto atkritumu pieņemšanu (tai skaitā kuģu radīto atkritumu obligāto nodošanu, pirms kuģis atstāj ostu) kontrolē Valsts vides dienests.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.717 redakcijā)

34. Ja kuģis izgājis jūrā un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav nodevis kuģa radītos atkritumus ostā, Valsts vides dienests informē par to attiecīgo nākamās ostas kompetento institūciju.

(MK 25.11.2014. noteikumu Nr.717 redakcijā)

35. Ja saņemta informācija, ka kuģis šajos noteikumos noteiktajā kārtībā nav nodevis kuģa radītos atkritumus ostā, kuģu un ostu kontroles inspektori aiztur kuģi līdz brīdim, kamēr pabeidz izvērtējumu par atkritumu nodošanas atbilstību šiem noteikumiem un kamēr nav nodoti kuģa radītie atkritumi atbilstoši šo noteikumu prasībām.

(MK 14.12.2004. noteikumu Nr.1023 redakcijā)

36. Ostas pārvalde izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu (turpmāk — atkritumu apsaimniekošanas plāns) attiecīgajai ostai triju gadu periodam. Vairākām viena reģiona ostām var izstrādāt kopīgu atkritumu apsaimniekošanas plānu, katrai ostai plānā paredzot atsevišķu nodaļu par kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu un ievērojot katras ostas vajadzības pēc ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām. Atkritumu apsaimniekošanas plānu apstiprina ostas valde.

(Grozīts ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023; MK 09.06.2009. noteikumiem Nr.517)

37. Atkritumu apsaimniekošanas plānu pirms apstiprināšanas saskaņo ar Valsts vides dienestu. Kuģu radītos atkritumus ostā apsaimnieko atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas plānam.

(Grozīts ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023; MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

38. Atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilstoši ostas lielumam un ostā ienākošo kuģu tipiem aptver visus kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu veidus.

39. Izstrādājot atkritumu apsaimniekošanas plānu ostām, ņem vērā:

39.1. Starptautiskās jūrniecības organizācijas rekomendācijas par atkritumu pieņemšanas iekārtām ostās;

39.2. 1992.gada 9.aprīļa Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību prasības un Helsinku komisijas rekomendācijas.

40. Atkritumu apsaimniekošanas plānā iekļauj:

40.1. kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu apsaimniekošanas kārtību ostā, tai skaitā šādus detalizētus aprakstus:

40.1.1. ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas un to nepieciešamības izvērtējums, ņemot vērā to kuģu vajadzības, kādi parasti piestāj ostā;

40.1.2. atkritumu priekšapstrāde un tam nepieciešamais aprīkojums;

40.1.3. atkritumu pārstrāde un apglabāšana;

40.1.4. kuģu radīto atkritumu un kravu pārpalikumu nodošanas kārtība;

40.2. informāciju par licencēto atkritumu pieņēmēju un apsaimniekotāju (nosaukums, adrese, tālruņa numurs);

40.3. informāciju par atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas iekārtu atrašanās vietu ostā;

40.4. informāciju par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu tipu un jaudu;

40.5. samaksas kārtību, kas noteikta par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu;

40.6. informāciju par metodēm, kuras izmanto, lai noteiktu atkritumu pieņemšanas iekārtu noslogojuma patieso apmēru;

40.7. atkritumu apsaimniekošanas izmaksas krastā;

40.8. informāciju par ostā apsaimniekojamo kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu veidu un apjomu, kā arī metodēm, kuras izmanto atkritumu apjoma noteikšanai;

40.9. kārtību, kādā ziņo par atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību;

40.10. starptautisko un Latvijas normatīvo aktu īsu aprakstu atkritumu nodošanas, pieņemšanas un apsaimniekošanas jomā;

40.11. kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu pieņemšanas un apsaimniekošanas uzskaites kārtību, kā arī pārskatu sagatavošanas un informācijas aprites kārtību;

40.12. informāciju par sadarbību starp ostā ienākošajiem kuģiem, atkritumu pieņēmējiem, piestātņu un terminālu lietotājiem un citām ieinteresētajām pusēm;

40.13. plāna ieviešanas un papildināšanas kārtību;

40.14. plāna ievērošanas kontroles kārtību;

40.15. informāciju par personām, kas atbildīgas par atkritumu plāna ieviešanu un izpildi.

(Grozīts ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023)

41. Atkritumu apsaimniekošanas plānu atjauno ne retāk kā reizi trijos gados, kā arī ja notiek būtiskas pārmaiņas ostas darbībā, piemēram, ostas darbības būtiska paplašināšanās, pārkrauto kravu veidu un apjomu, ienākošo kuģu daudzuma un tipa izmaiņas, atkritumu apsaimniekošanas sistēmas būtiskas izmaiņas un citas izmaiņas, kas ietekmē atkritumu apsaimniekošanas plāna atbilstību un īstenošanu.

(Grozīts ar MK 25.11.2014. noteikumiem Nr.717)

42. Ostas pārvalde nodrošina, lai visiem ostas lietotājiem būtu pieejama šāda informācija:

42.1. atkritumu pieņemšanas iekārtu atrašanās vietas apraksts un shēma vai karte;

42.2. kuģu radīto atkritumu un kravas pārpalikumu saraksts, kurus pieņem ostā;

42.3. ziņas par atkritumu apsaimniekotājiem (nosaukums, adrese un tālruņa numurs), kā arī par to piedāvātajiem pakalpojumiem;

42.4. atkritumu nodošanas procesa apraksts;

42.5. kārtība, kādā ziņo par atkritumu pieņemšanas iekārtu neatbilstību;

42.6. samaksas kārtība, kas noteikta par kuģu radīto atkritumu pieņemšanu;

42.7. atgādinājums par pareizas atkritumu un kravas pārpalikumu nodošanas svarīgumu.

43. (Svītrots ar MK 14.12.2004. noteikumiem Nr.1023.)

44. (Svītrots ar MK 31.01.2006. noteikumiem Nr.99.)

(MK 31.01.2006. noteikumu Nr.99 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.06.2009. noteikumiem Nr.517)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 27.novembra Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu;

3) Komisijas 2007.gada 13.decembra Direktīvas 2007/71/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 27.novembra Direktīvā 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai.