Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par Aizsardzības spēkiem

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Aizsardzības spēku vieta valsts aizsardzības sistēmā

Saskaņā ar Latvijas Republikas 1992. gada 4. novembra likumu «Par valsts aizsardzību» Aizsardzības spēki ir Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa.

2. pants. Aizsardzības spēku uzdevumi

Aizsardzības spēki sargā un aizstāv valsts robežu, nodrošina savu struktūrvienību pastāvīgu kaujas un mobilizācijas gatavību un pilda aizsardzības uzdevumus visā valsts teritorijā.

Kara laikā Aizsardzības spēku uzdevumus nosaka Latvijas Republikas likums «Par valsts aizsardzību».

3. pants. Aizsardzības spēku sastāvs

Aizsardzības spēki sastāv no robežapsardzības, mobilo strēlnieku gaisa un pretgaisa aizsardzības spēkiem, jūras spēkiem, kā arī īpašo uzdevumu daļām un apakšvienībām.

4. pants. Aizsardzības spēku sastāvdaļu galvenie uzdevumi

Šā likuma 3. pantā minētās Aizsardzības spēku sastāvdaļas pilda šādus uzdevumus:

a) robežapsardzības spēki sargā un aizstāv valsts robežu, novērš vai pārtrauc preču vai citu vērtību nelikumīgu nogādāšanu pāri valsts robežai (kontrabandu), nodrošina pierobežas tiesiskā režīma ievērošanu;

b) mobilo strēlnieku spēki pilda valsts aizsardzības uzdevumus izņēmuma stāvokļa situācijās, sagatavo un uztur gatavībā mobilizācijas rezerves, piedalās avāriju un stihisku nelaimju novēršanā un to radīto seku likvidēšanā;

c) gaisa un pretgaisa aizsardzības spēki kontrolē un sargā valsts gaisa telpu, aizsargā svarīgus valsts objektus, pilda neatliekamas transporta un sanitārās aviācijas funkcijas, piedalās glābšanas operācijās;

d) jūras spēki kontrolē un sargā valsts teritoriālos ūdeņus, piedalās valsts ekonomiskās zonas kontrolē, novērš vai pārtrauc preču vai citu vērtību nelikumīgu nogādāšanu pāri valsts robežai (kontrabandu), piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un kuģu avāriju seku likvidēšanā, veic ekoloģisko uzraudzību uz jūras;

e) īpašo uzdevumu daļas un apakšvienības tiek izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli un pilda tām īpaši paredzētus uzdevumus.

5. pants. Aizsardzības spēku sadarbība ar citām valsts iestādēm

Aizsardzības spēku pārvaldes iestādes aizsardzības jautājumos sadarbojas ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām.

6. pants. Aizsardzības spēku izvietojums

Aizsardzības spēku iestāžu, vienību, daļu un apakšvienību izvietojumu, saskaņojot ar pašvaldībām, nosaka aizsardzības ministrs un apstiprina Latvijas Republikas valdības vadītājs.

7. pants. Aizsardzības spēku lietotais īpašums

1. Aizsardzības spēku militārie objekti, ēkas, būves un zeme, uz kuras tie atrodas, tehnika un citas materiālās vērtības ir Latvijas Republikas valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas (Aizsardzības spēku un valsts dienesta pārvalžu) valdījumā un bezmaksas lietošanā. Aizsardzības spēku materiāltehnisko apgādi un sociālo aprūpi veic Aizsardzības ministrija.

2. Aizsardzības ministrijai un tās struktūrvienībām (Aizsardzības spēkiem un valsts dienesta pārvaldēm) dienesta ēkas un telpas ierāda pašvaldības un valsts uzņēmumi. Šo dienesta ēku un telpu uzturēšanas izdevumus sedz attiecīgās pašvaldības un valsts uzņēmumi.

8. pants. Aizsardzības spēku darbības tiesiskais pamats

Aizsardzības spēku darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likums «Par valsts aizsardzību», šis likums, citi likumi un normatīvie akti, militārie reglamenti un Aizsardzības ministrijas normatīvie akti.

9. pants. Aizsardzības spēku karavīri

1. Visas aktīvajā militārajā dienestā esošās personas sauc par karavīriem, bet karadienesta rezervē ieskaitītās - par rezerves karavīriem (rezervistiem).

2. Karavīru (rezerves karavīru) iedalījums ir šāds: virsnieki, instruktori un kareivji.

3. Aktīvā militārā dienesta instruktoru un kareivju iedalījums ir šāds: obligātā dienesta karavīri un virsdienesta karavīri.

4. Visiem karavīriem (rezerves karavīriem) piešķir atbilstošas dienesta pakāpes:

kareivjiem: kareivis, dižkareivis; flotē - matrozis, dižmatrozis; militārajās mācību iestādēs - kadets;

instruktoriem: kaprālis, seržants, virsseržants (flotē - bocmanis), virsniekvietnieks;

jaunākajiem virsniekiem: leitnants, virsleitnants, kapteinis (flotē - kapteiņleitnants);

vecākajiem virsniekiem: majors, pulkvežleitnants, pulkvedis; flotē - kapteinis, komandkapteinis, jūras kapteinis;

augstākajiem virsniekiem: ģenerālis (flotē - admirālis).

5. Rezerves karavīru dienesta pakāpēm pievieno vārdu «rezerves», bet no uzskaites noņemto atvaļināto karavīru dienesta pakāpēm - vārdu «atvaļināts».

6. Karavīru amatu nosaukumi nosakāmi amatu sarakstā, kur arī jānorāda, kāda dienesta pakāpe un kvalifikācijas kategorija atbilst katram amatam.

10. pants. Karavīra zvērests

Visi karavīri dod karavīra zvērestu:

«Es, Latvijas karavīrs, apzinoties atbildību savas tautas un likuma priekšā, apsolos un zvēru:

- būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei un likumīgajai valdībai;

- netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību;

- pēc labākās sirdsapziņas veikt man uzticētos karavīra pienākumus;

- bez ierunām pakļauties militārajai disciplīnai, vienmēr pildīt savu priekšnieku pavēles un rīkojumus atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.»

Zvēresta došanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

11. pants. Karavīru pamatpienākumi

1. Dienesta pienākumi karavīriem jāpilda saskaņā ar attiecīgiem likumiem, militārajiem reglamentiem, noteikumiem un komandieru pavēlēm.

2. Visi valsts un militārā dienesta noslēpumi, kā arī dienesta gaitā iegūtās ziņas, kuras satur komercnoslēpumu vai patentnoslēpumu vai arī aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu, karavīriem jātur slepenībā. Šie noslēpumi un ziņas izpaužamas tikai tām amatpersonām, kurām tās pēc dienesta stāvokļa jāzina.

3. Karavīri aktīvā dienesta laikā pakļauti savam tuvākajam tiešajam priekšniekam un amatā augstākiem priekšniekiem neatkarīgi no viņu dienesta pakāpes. Pildot īpašus uzdevumus, karavīru pakļautību nosaka attiecīgie reglamenti.

4. Karavīriem bez iebildumiem jāpilda savu komandieru likumīgās pavēles un rīkojumi. Apzināta nelikumīgas pavēles vai rīkojuma izpildīšana neatbrīvo karavīru no atbildības.

5. Piešķirtās varas ietvaros komandierim jārīkojas pilnīgi patstāvīgi un jāraugās, lai viņam pakļautajā struktūrvienībā tiktu izpildīti likumi, reglamenti, pavēles un karavīri pildītu savus dienesta pienākumus.

6. Virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji nedrīkst piedalīties politisko partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju un kustību darbībā. Obligātā dienesta karavīriem uz aktīvā dienesta laiku jāaptur sava darbība tajās.

7. Latvijas darba likumu kodeksa noteikumi piemērojami karavīru dienestam, ciktāl karavīru dienests nav regulēts šajā likumā un dienesta reglamentos.

II NODAĻA

AIZSARDZĪBAS SPĒKU PĀRVALDE

12. pants. Aizsardzības spēku vadība

1. Aizsardzības spēkos tiek ievērots vienvadības princips. Aizsardzības spēkus vada Aizsardzības spēku komandieris. Aizsardzības spēku komandiera izpildinstitūcija ir Aizsardzības spēku štābs. Kara laikā Aizsardzības spēki tiek pakļauti Nacionālo bruņoto spēku pavēlniekam.

2. Aizsardzības spēku komandieris tieši vai ar štāba starpniecību organizē un nodrošina Aizsardzības spēku pastāvīgu vadību, kaujas un mobilizācijas gatavību un atbild par to, kā arī sadarbojas ar valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām.

13. pants. Aizsardzības spēku komandieris

1. Aizsardzības spēku komandieris ir visu Aizsardzības spēku struktūrvienību, karavīru, militāro ierēdņu un kalpotāju priekšnieks. Savu darbību viņš veic saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, militārajiem reglamentiem, nolikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

2. Aizsardzības spēku komandierim ir tiesības pieprasīt ziņas valsts aizsardzības jautājumos no visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm, organizācijām un uzņēmumiem.

3. Aizsardzības spēku komandieris ir pakļauts Valsts aizsardzības padomes priekšsēdētājam un aizsardzības ministram.

14. pants. Aizsardzības spēku štābs

1. Aizsardzības spēku štābs atbild par pastāvīgas vadības uzturēšanu Aizsardzības spēku komandierim pakļautajās struktūrvienībās, par Aizsardzības spēku komandierim lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas un materiālu sagatavošanu, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli un struktūrvienību sadarbības organizēšanu. Štāba priekšnieks ir tiesīgs dot rīkojumus Aizsardzības spēku komandiera vārdā.

2. Aizsardzības spēku štābs un Aizsardzības spēku komandierim pakļauto vienību, daļu un citu struktūrvienību komandieri (priekšnieki) darbojas saskaņā ar attiecīgiem reglamentiem un nolikumiem.

III NODAĻA

AIZSARDZĪBAS SPĒKU KOMPLEKTĒŠANA

15. pants. Komplektēšanas pamati (principi)

1. Aizsardzības spēkus komplektē no Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri iesaukti aktīvajā militārajā dienestā (turpmāk - aktīvajā dienestā) uz brīvprātības pamata un profesionāli pilda dienesta pienākumus vai ir iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā (turpmāk - obligātajā dienestā).

2. Brīvprātīgi aktīvajā dienestā iestājas virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji. Uz brīvprātības pamata darbā pieņem Aizsardzības spēku darbiniekus.

3. Obligātajā dienestā iesauc vīriešus vecumā no 19 līdz 25 gadiem vai tajā var brīvprātīgi iestāties vīrieši no 18 gadu vecuma.

4. Sievietes aktīvajā dienestā vecumā no 18 līdz 40 gadiem iestājas tikai brīvprātīgi.

5. Aktīvajā dienestā no rezerves iesauktajiem virsniekiem un virsdienesta instruktoriem un kareivjiem var noteikt pārbaudes laiku līdz trijiem mēnešiem.

6. Ārvalstu pilsoņus un bezvalstniekus likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt militārajā dienestā uz brīvprātības pamata.

7. Aizsardzības spēkos nevar iesaukt un tajos nevar iestāties personas, kuras sodītas par tīšiem noziegumiem.

16. pants. Virsnieki

1. Virsnieku sastāvu komplektē no Nacionālās aizsardzības akadēmiju, ārvalstu militārās mācību iestādes un virsnieku kursus beigušajiem aktīvā dienesta un rezerves karavīriem, kuriem piešķirta virsnieka pakāpe.

2. Personas ar augstāko izglītību, kuras apguvušas citas Aizsardzības spēkiem nepieciešamās specialitātes, virsnieku amatos pieņem pēc speciālu militāro kursu pabeigšanas un virsnieku pakāpes piešķiršanas.

3. Virsnieku maksimālais vecums aktīvajā dienestā un rezervē ir šāds:

Dienesta pakāpe Maksimālais vecums (gadi)
aktīvajā dienestā rezervē
Leitnants, virsleitnants 40 50
Kapteinis (flotē - kapteiņleitnants) 45 55
Majors (flotē - kapteinis) 50 60
Pulkvežleitnants ( flotē - komandkapteinis) 55 60
Pulkvedis ( flotē - jūras kapteinis) 60 65
Ģenerālis (flotē - admirālis) 65 65

4. Virsniekus dienestā ieskaita aizsardzības ministrs ar savu pavēli.

17. pants. Virsdienesta karavīri

1. Virsdienestā pieņem karavīrus, kas beiguši obligāto dienestu, kā arī rezervistus līdz 40 gadu vecumam, kuri pēc savām fiziskajām un morālajām īpašībām, izglītības un militārās sagatavotības ir derīgi aktīvajam dienestam.

2. Virsdienesta instruktoru un kareivju maksimālais vecums aktīvajā dienestā ir 45 gadi, rezervē - 50 gadi.

3. Virsdienesta instruktori un kareivji slēdz ar Aizsardzības spēkiem līgumu par aktīvā dienesta pildīšanu uz laiku, ne mazāku par trijiem gadiem, vai uz pilnu izdienas laiku.

4. Obligāto dienestu beigušos instruktorus un kareivjus, kā arī rezerves karavīrus virsdienestā ar pavēli pieņem atsevišķu daļu un tām pielīdzināto struktūrvienību komandieri (priekšnieki).

5. Pēc virsdienesta līguma izbeigšanās virsdienesta laiku, pusēm vienojoties, var pagarināt - katru reizi uz laiku, ne mazāku par trijiem gadiem, līdz maksimālā aktīvā dienesta vecuma sasniegšanai.

18. pants. Iesaukšana obligātajā valsts dienestā

Obligātajā valsts dienestā Latvijas Republikas pilsoņus iesauc saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 10. septembra likumu «Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 39).

19. pants. Militārās izglītības iegūšana

1. Nacionālās aizsardzības akadēmijas un citu valsts militāro mācību iestāžu kadetu sastāvu komplektē no aktīvā dienesta un rezerves karavīriem, kas nodienējuši aktīvajā dienestā ne mazāk par gadu. Virsnieku pamatizglītības iegūšanas maksimālais vecums ir 25 gadi.

2. Virsnieku un virsdienesta instruktoru un kareivju apmācību uz līguma pamata var veikt arī ārvalstu militārajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs militārajam dienestam nepieciešamajās specialitātēs.

3. Militārās mācību iestādes beigušajiem karavīriem obligāti jānodien: trīs gadi pēc vispārējās virsnieku skolas (kursu) beigšanas; pieci gadi pēc Nacionālās aizsardzības akadēmijas un citu augstāko militāro mācību iestāžu beigšanas.

4. Ja karavīru atvaļina rezervē vai atvaļina, noņemot no uzskaites, pirms šā panta trešajā daļā noteiktā izdienas laika izbeigšanās pēc paša vēlēšanās vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, viņam jāatmaksā līdzekļi, kas izlietoti viņa apmācībai.

IV NODAĻA

KARAVĪRU DIENESTA PAKĀPJU PIEŠĶIRŠANA UN ATŅEMŠANA, KARAVĪRU PAAUGSTINĀŠANA DIENESTA PAKĀPĒ

20. pants. Karavīru dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

1. Pirmo kareivju (matrožu) dienesta pakāpi piešķir daļas (struktūrvienības) komandieris (priekšnieks) obligātajā dienestā iesauktajiem un virsdienestā pieņemtajiem karavīriem ar pavēli par viņu iekļaušanu daļas (struktūrvienības) sarakstā. Aktīvajā dienestā iesauktie rezervisti saglabā līdzšinējo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

2. Pirmo instruktoru dienesta pakāpi - kaprālis - karavīriem piešķir daļas (struktūrvienības) komandieris (priekšnieks) pēc instruktoriem noteiktā apmācības kursa pabeigšanas.

3. Pirmo virsnieku dienesta pakāpi - leitnants - karavīriem piešķir aizsardzības ministrs pēc attiecīgās militārās mācību iestādes vai virsnieku kursu beigšanas vai par kaujas nopelniem.

21. pants. Karavīru paaugstināšana dienesta pakāpē

1. Karavīri iegūst tiesības uz paaugstināšanu dienesta pakāpē, ja viņi labi atestēti un pilda visas tās prasības, kas paredzētas paaugstināšanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi.

2. Dienesta pakāpē karavīrus var paaugstināt:

pēc noteikta izdienas laika, ja ieņemamā amatā paredzēta piešķiramā dienesta pakāpe;

par kaujas nopelniem - neatkarīgi no ieņemamā amata un izdienas iepriekšējā dienesta pakāpē.

3. Karavīrus dienesta pakāpē paaugstina pakāpeniski, izņemot virsniekvietnieka un pirmo virsnieku dienesta pakāpi (leitnants), kurās var paaugstināt no jebkuras instruktoru dienesta pakāpes.

4. Karavīrus nevar paaugstināt dienesta pakāpē, ja pret viņiem ir ierosināta krimināllieta, viņi tiek saukti pie kriminālatbildības vai izcieš piespriesto sodu.

5. Kareivju un instruktoru dienesta pakāpes, izņemot virsniekvietnieka pakāpi, karavīriem piešķir daļas komandieris vai tai pielīdzinātās struktūrvienības priekšnieks.

Instruktorus virsniekvietnieka dienesta pakāpē un virsniekus virsleitnanta, kā arī kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpē paaugstina Aizsardzības spēku komandieris; majora (flotē - kapteiņa), pulkvežleitnanta (flotē - komandkapteiņa) dienesta pakāpē - aizsardzības ministrs; pulkveža (flotē -jūras kapteiņa) dienesta pakāpē - Latvijas Republikas valdība; ģenerāļa (flotē - admirāļa) dienesta pakāpē - Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.

6. Izdienas termiņus un citus noteikumus paaugstināšanai dienesta pakāpē nosaka aizsardzības ministra apstiprināts «Nolikums par karavīru dienesta gaitu Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos».

22. pants. Karavīru dienesta pakāpju atņemšana

1. Karavīriem var atņemt dienesta pakāpi ar tiesas spriedumu, kā arī saskaņā ar Militārās disciplīnas reglamentu.

2. Ar tiesas spriedumu dienesta pakāpi atņem par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Latvijas kriminālkodeksā.

V NODAĻA

KARAVĪRU IECELŠANA AMATOS, ATESTĒŠANA UN PĀRVIETOŠANA

23. pants. Vispārīgie noteikumi karavīru iecelšanai amatos

1. Karavīrus var iecelt tikai amatu sarakstos paredzētos neaizņemtos amatos.

2. Ja karavīram uzdod pildīt amatu uz laiku, viņš ieceļams par vietas pagaidu izpildītāju.

3. Ja neparedzētu apstākļu dēļ priekšnieks amata pildīšanu pārtraucis, neieceļot vietnieku, amata pildīšanu uzņemas pēc amata vecākais priekšnieks un paziņo par to pakļautības kārtībā.

4. Amatos nevar iecelt karavīrus, kuri tiek saukti pie kriminālatbildības.

5. Karavīru nevar iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

24. pants. Virsnieku iecelšana amatos

1. Virsniekus amatos līdz atsevišķas daļas komandiera vietnieka, bataljona komandiera amatam un tiem pielīdzinātajos amatos ieceļ Aizsardzības spēku komandieris.

2. Aizsardzības spēku komandiera vietnieka, pārvaldes priekšnieka un viņa vietnieka, atsevišķas daļas komandiera amatā un tiem pielīdzinātajos amatos ieceļ aizsardzības ministrs.

3. Aizsardzības spēku komandieri un Aizsardzības spēku štāba priekšnieku amatā ieceļ Latvijas Republikas valdība.

4. Atsevišķos gadījumos Aizsardzības spēku komandieris jaunāko virsnieku amatos var iecelt pozitīvi atestētus virsniekvietniekus vai virsseržantus.

5. Virsnieku kandidatūras atsevišķas daļas komandiera amatam pielīdzinātajiem un augstākiem amatiem pirms iecelšanas šajā amatā izskata Aizsardzības ministrijas kolēģija.

6. Virsniekiem ar augstāko militāro vai speciālo izglītību praktisku iemaņu apgūšanai uz laiku var uzdot pildīt arī aizņemtu amatu. Ja šie virsnieki prakses laikā ir amatā ar zemāku atalgojumu, viņiem saglabā pastāvīgi ieņemamā amata atalgojumu.

25. pants. Instruktoru un kareivju iecelšana amatos

Instruktorus un kareivjus amatos ieceļ atsevišķas daļas (struktūrvienības) komandieris (priekšnieks), izņemot virsniekvietniekus, kurus amatā ieceļ Aizsardzības spēku komandieris.

26. pants. Karavīru amatu saraksti

1. Virsdienesta instruktoru un kareivju, jaunāko un vecāko virsnieku amatu sarakstus un tiem atbilstošās dienesta pakāpes un kvalifikācijas kategorijas apstiprina aizsardzības ministrs.

2. Augstāko virsnieku amatu sarakstus un tiem atbilstošās dienesta pakāpes un kvalifikācijas kategorijas apstiprina Latvijas Republikas valdība.

3. Amatus, kuros var iecelt sievietes, nosaka aizsardzības ministrs.

27. pants. Karavīru atestēšana

1. Atestācijai ir pakļauti virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji. Virsniekus un virsdienesta instruktorus atestē ne retāk kā reizi trijos gados vai sakarā ar ieteikumu iecelt augstākā amatā, ja kopš pēdējās atestācijas pagājis vairāk nekā gads. Virsdienesta kareivjus atestē pēc nepieciešamības. Atestāciju izdara un rakstveidā fiksē tuvākais tiešais priekšnieks.

2. Komandieris (priekšnieks) ir tiesīgs atestēt padoto tikai pēc sešu mēnešu kopīga dienesta.

3. Atestācijas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

28. pants. Karavīru pārvietošana

1. Virsniekus un virsdienesta instruktorus un kareivjus no vienas atsevišķas daļas vai iestādes uz citu daļu vai iestādi pārvieto dienesta interesēs vai pēc pašu vēlēšanās. Obligātā dienesta karavīrus pārvieto tikai dienesta interesēs.

2. Virsniekus un virsdienesta instruktorus un kareivjus pārvieto ar Aizsardzības spēku komandiera vai aizsardzības ministra pavēli, bet obligātā dienesta karavīrus - ar Aizsardzības spēku veida priekšnieka (vienības komandiera) pavēli.

3. Atsevišķas daļas ietvaros karavīrus pārvieto daļas komandieris.

4. Noteikumus, kas jāievēro, sūtot karavīrus komandējumos, un noteikumus, kas jāievēro karavīriem, esot komandējumos, atbilstoši spēkā esošajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem apstiprina aizsardzības ministrs.

5. Likvidējot amatus atsevišķās daļās vai iestādēs vai tās pārformējot, šo daļu un iestāžu virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji ieceļami pēc iespējas līdzīgos amatos citās daļās vai iestādēs. Karavīri, kuriem nav attiecīgās ierindas dienesta pieredzes, šādos gadījumos var tikt iecelti tādos ierindas amatos, kuros parasti ieceļ par vienu dienesta pakāpi zemākus karavīrus.

VI NODAĻA

KARAVĪRU ATSTĀDINĀŠANA, ATCELŠANA UN ATBRĪVOŠANA NO AMATA

29. pants. Karavīru atstādināšana no amata

Karavīrus no amata var atstādināt, ja pret viņiem tiek ievadīta izziņa vai ierosināta krimināllieta. Vienlaikus par atstādināšanas iemesliem jāpaziņo pakļautības kārtībā augstākiem priekšniekiem. Atstādinātais karavīrs skaitās savā štata amatā līdz lietas izskatīšanai, bet amata pildīšanai viņa vietā ieceļams pagaidu vietas izpildītājs.

30. pants. Karavīru atcelšana no amata

Karavīrus no amata var atcelt ar tiesas spriedumu, kā arī ar pavēli, ko izdod attiecīgie priekšnieki Militārās disciplīnas reglamentā piešķirto pilnvaru ietvaros.

31. pants. Karavīru atbrīvošana no amata

Karavīrus no amata atbrīvo pēc pašu vēlēšanās vai ieceļot citā amatā.

VII NODAĻA

ATVAĻINĀJUMI

32. pants. Atvaļinājumu veidi

Karavīriem piešķir šādus apmaksātus atvaļinājumus: a) ikgadējos atvaļinājumus; b) papildatvaļinājumus; c) atvaļinājumus sakarā ar grūtniecību un bērna kopšanu (sievietēm); d) mācību un citus atvaļinājumus, kas paredzēti Latvijas Republikas likumos vai Latvijas Republikas valdības lēmumos.

33. pants. Ikgadējie atvaļinājumi

1. Virsniekiem un virsdienesta instruktoriem un kareivjiem piešķir ikgadējo atvaļinājumu - ne mazāku par 30 kalendāra dienām, neieskaitot svētku dienas. Lidotājiem, kuģu apkalpēs dienošajiem jūrniekiem un robežsargiem (līdz bataljona komandiera dienesta pakāpei ieskaitot) piešķir 40 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu. Pēc katriem pieciem nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trijām dienām.

2. Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad atvaļina karavīru, kurš nav izmantojis atvaļinājumu. Izņēmuma gadījumos ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu.

3. Komandieriem (priekšniekiem) ir tiesības karavīriem, kuri kavējuši dienestu bez attaisnojoša iemesla, saīsināt ikgadējā atvaļinājuma ilgumu par kavēto dienu skaitu, taču kopējais atvaļinājuma ilgums nevar būt mazāks par trijām kalendāra nedēļām.

4. Karavīrus no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ ar Aizsardzības spēku komandiera piekrišanu.

5. Obligātā dienesta karavīriem atvaļinājumu piešķir Latvijas Republikas likumā «Par Latvijas Republikas valsts obligāto dienestu» un Militārās disciplīnas reglamentā noteiktajā kārtībā.

34. pants. Papildatvaļinājumi

1. Aizsardzības ministrs var piešķirt karavīriem papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem pēc smagas slimības vai, dienesta pienākumus pildot, iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanas, kā arī uz laiku līdz desmit kalendāra dienām ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

2. Izņēmuma gadījumos aizsardzības ministrs var piešķirt virsniekiem un virsdienesta instruktoriem un kareivjiem atvaļinājumu uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez atalgojuma saglabāšanas.

VIII NODAĻA

KARAVĪRU ATVAĻINĀŠANA NO AKTĪVĀ DIENESTA

35. pants. Virsnieku un virsdienesta instruktoru un kareivju atvaļināšana rezervē

1. Virsniekus un virsdienesta instruktorus un kareivjus no aktīvā dienesta atvaļina rezervē:

a) pēc pašu vēlēšanās;

b) viņiem sasniedzot noteikto maksimālo vecumu;

c) slimības dēļ, ja ārstu komisija atzinusi viņus par nederīgiem dienestam miera laikā vai daļēji derīgiem kara laikā;

d) veselības stāvokļa dēļ, ja ārstu komisija atzinusi viņus par derīgiem ārpusierindas dienestam miera laikā un daļēji derīgiem kara laikā un ja nav iespējams viņus izmantot aktīvajā ārpusierindas dienestā;

e) karavīru amatu skaita samazināšanas dēļ;

f) sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ;

g) pēc tiesas sprieduma.

2. Atvaļināšanai rezervē pēc karavīra iniciatīvas, ja tas nav saistīts ar šajā likumā noteikto dienesta termiņu notecējumu, virsniekiem jāiesniedz pakļautības kārtībā attiecīgs iesniegums sešus kalendāra mēnešus pirms vēlamā termiņa atvaļināšanai rezervē, bet virsdienesta instruktoriem un kareivjiem - trīs kalendāra mēnešus pirms vēlamā termiņa atvaļināšanai rezervē.

36. pants. Virsnieku un virsdienesta instruktoru un kareivju atvaļināšana, noņemot viņus no militārā dienesta uzskaites

Virsniekus un virsdienesta instruktorus un kareivjus atvaļina, noņemot viņus no militārā dienesta uzskaites:

a) vecuma dēļ, ja iestājies noteiktais maksimālais vecums;

b) slimības dēļ, ja ārstu komisija viņus atzinusi par nederīgiem dienestam;

c) sakarā ar neatbilstību dienestam vai disciplīnas pārkāpumu dēļ;

d) pēc tiesas sprieduma.

37. pants. Karavīru atvaļināšanas kārtība

1. Atvaļināt karavīrus rezervē ir tiesīgas amatpersonas, kurām saskaņā ar šo likumu ir dotas tiesības iecelt viņus amatos.

Obligātā dienesta karavīrus atvaļina rezervē saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu".

2. Mirušos, bojā gājušos, kaujā kritušos un bez vēsts pazudušos karavīrus no Aizsardzības spēku personālsastāva sarakstiem izslēdz aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

3. Visos gadījumos, kad karavīrus atvaļina no aktīvā dienesta pirms likumā noteiktā laika pēc pašu vēlēšanās vai disciplīnas pārkāpumu dēļ, viņiem jāatmaksā kompensācija par saņemtajām materiālajām vērtībām un Aizsardzības ministrijas noteikta izdevumu daļa par viņu sagatavošanu. Gadījumos, kad karavīrus atvaļina no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika sakarā ar neatbilstību dienestam, viņiem jāatmaksā kompensācija par saņemtajām materiālajām vērtībām.

4. Miera laikā, ja nepieciešams, aizsardzības ministrs var aizturēt atvaļināmos karavīrus aktīvajā dienestā uz laiku, ne ilgāku par trijiem kalendāra mēnešiem.

5. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā karavīru atvaļināšana rezervē tiek pārtraukta.

IX NODAĻA

FORMAS TĒRPA VALKĀŠANA

38. pants. Formas tērpa valkāšanas noteikumi aktīvā dienesta karavīriem

1. Visi aktīvā dienesta karavīri valkā savas ieroču šķiras karavīra formas tērpu un zīmotnes un atkarībā no dienesta vajadzības nēsā paredzētos ieročus un uzkabi.

2. Karavīri no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā ārpus daļas (iestādes) izvietojuma var valkāt arī civiltērpu.

3. Aizsardzības spēku komandieris var atļaut virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus Aizsardzības spēku štābā, Aizsardzības ministrijas pārvaldēs un iestādēs, valkāt civiltērpu.

4. Karavīriem, atrodoties ārvalstīs, aizliegts valkāt karavīra formas tērpu, izņemot gadījumus, kad viņi ārvalstīs pilda tādus dienesta uzdevumus, kuros karavīra formas tērpa valkāšana ir paredzēta.

5. Karavīra formas tērpu un uzkabes aprakstus, veidus, valkāšanas un nēsāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

39. pants. Atvaļināto karavīru tiesības valkāt karavīra formas tērpu

1. Pēc 20 un vairāk gadu nevainojama dienesta, par sevišķiem nopelniem Aizsardzības spēkos un valsts labā neatkarīgi no izdienas, kā arī pēc atvaļināšanas slimības (invaliditātes) dēļ, kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, karavīriem, tos atvaļinot, var piešķirt tiesības valkāt karavīra formas tērpu, izņemot šā likuma 35. panta «f» un «g» punktā un 36. panta «c» un «d» punktā norādītos gadījumus.

2. Tiesības valkāt Aizsardzības spēku karavīra formas tērpu ir arī Latvijas Armijas virsniekiem atbilstoši viņu dienesta pakāpei un amatam.

3. Valkājot formas tērpu, atvaļinātajiem karavīriem pilnā apjomā jāpilda attiecīgie reglamenti, noteikumi un rīkojumi, kā arī jāievēro militārās pieklājības un disciplīnas prasības.

4. Atvaļinātajiem karavīriem aizliegts valkāt karavīra formas tērpu:

a) pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldību iestādēs, kā arī partijās un citās sabiedriskajās organizācijās;

b) veicot uzņēmējdarbību;

c) piedaloties tiesas procesos;

d) politiskās sapulcēs, mītiņos un gājienos;

e) atrodoties ārvalstīs.

5. Ja atvaļinātie karavīri neievēro formas tērpa valkāšanas noteikumus vai ar nepiedienīgu uzvedību kompromitē karavīra godu, aizsardzības ministrs var atņemt viņiem tiesības valkāt karavīra formas tērpu.

X NODAĻA

ĀRVALSTU ARMIJU KARAVĪRU IESAUKŠANA (PĀRSKAITĪŠANA) AIZSARDZĪBAS SPĒKU DIENESTĀ

40. pants. Noteikumi ārvalstu armiju karavīru iesaukšanai (pārskaitīšanai) Aizsardzības spēku dienestā

1. Ārvalstu armijās vai citos bruņotos formējumos dienējušos (dienošos) Latvijas Republikas pilsoņus, kuri līdz noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vēl var dienēt aktīvajā dienestā ne mazāk par pieciem gadiem, miera laikā uz brīvprātības pamata var iesaukt (pārskaitīt) Aizsardzības spēku aktīvajā dienestā ar to dienesta pakāpi un izdienu, kāda viņiem piešķirta ārvalstu armijās.

2. Ārvalstu armiju karavīru dienesta pakāpes pielīdzina Aizsardzības spēku dienesta pakāpēm saskaņā ar aizsardzības ministra ierosinātajiem un Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija apstiprinātajiem noteikumiem.

3. Dienesta ilgums ārvalstu armijā un dienesta pakāpe jāpierāda ar dokumentiem.

XI NODAĻA

AIZSARDZĪBAS SPĒKU DARBINIEKI

41. pants. Aizsardzības spēku darbinieka jēdziens

1. Lai Aizsardzības spēkos pildītu tādus amatus, kurus dažādu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem, kā arī veiktu tādus darbus, kuri nav iekļauti amatu sarakstā, var pieņemt ārpus aktīvā dienesta esošas personas, kuras sauc par Aizsardzības spēku darbiniekiem.

2. Aizsardzības spēku darbinieku iedalījums ir šāds: valsts ierēdņi un valsts kalpotāji.

3. Par valsts ierēdni Aizsardzības spēkos sauc darbinieku ar speciālu izglītību vai speciāla aroda pratēju, kas iecelts tādā amatā, kurš Aizsardzības spēku amatu sarakstos paredzēts virsniekam vai militārā dienesta ierēdnim.

4. Par kalpotāju Aizsardzības spēkos sauc darbinieku - speciāla aroda pratēju, kas iecelts tādā amatā, kurš amatu sarakstos paredzēts aroda pratējam vai instruktoram.

42. pants. Aizsardzības spēku darbinieku darba tiesisko attiecību regulējums

1. Valsts ierēdņus pieņem darbā ar aizsardzības ministra atļauju.

2. Valsts kalpotājus pieņem darbā un ieceļ amatā atsevišķas daļas (iestādes) komandieris (priekšnieks).

3. Uz Aizsardzības spēku darbiniekiem attiecas Latvijas Republikas darba likumdošanas akti.

XII NODAĻA

AKTĪVĀ DIENESTA KARAVĪRU TIESĪBAS, DIENESTA UN SOCIĀLĀS GARANTIJAS

43. pants. Aktīvā dienesta karavīru vispārējās tiesības

1. Aktīvā dienesta virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji ar vienības (atsevišķas daļas) komandiera (tai atbilstošas struktūrvienības priekšnieka) atļauju var:

būt par biedriem tādās biedrībās un organizācijās, kurām nav politiska rakstura;

piedalīties sapulcēs, mītiņos, gājienos un citos masu pasākumos (sarīkojumos).

2. Visu pakāpju militārā dienesta komandieriem un priekšniekiem piešķirtās tiesības ir arī viņiem pielīdzinātajiem un augstākajiem komandieriem un priekšniekiem.

3. Karavīriem ir tiesības pārsūdzēt tiesā attiecībā uz viņiem pieņemtos amatpersonu lēmumus, ja viņi uzskata, ka šie lēmumi nepamatoti ierobežo viņu tiesības vai pilnvaras vai aizskar viņu godu un cieņu.

44. pants. Aizliegumi aktīvā dienesta karavīriem

1. Aktīvā dienesta karavīriem aizliegts:

a) veikt politisko darbību, apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos;

b) uzņemties citus algotus pienākumus, izņemot zinātnisko, pedagoģisko un radošo darbu;

c) būt par trešās personas pilnvarnieku lietās, kas ir piekritīgas iestādei, kurā viņi ieņem amatu;

d) piedalīties vai iestāties personiski vai ar trešās personas starpniecību uzņēmumos vai darījumos, kurus noslēdzot vai izpildot karavīru privātās intereses saskaras ar dienesta interesēm vai kuru interesēs viņi varētu izmantot savu dienesta stāvokli.

2. Aktīvā dienesta karavīriem piederošā nekustamā manta un tās pārvaldīšana nedrīkst būt par šķērsli vai kavēkli dienesta pienākumu pildīšanai vai viņu pārvietošanai no vienas daļas uz otru.

45. pants. Aktīvā dienesta karavīru dienesta un darba tiesības

1. Virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji par dienestu saņem atalgojumu un bezmaksas formas tērpu. Atalgojumā ietilpst amatalga, piemaksa par dienesta pakāpi, piemaksa par izdienu un uzturnauda (bezmaksas uzturs). Atalgojuma apmērus nosaka Latvijas Republikas valdība. Karavīru atalgojums netiek aplikts ar ienākuma, nodokli.

2. Obligātā dienesta karavīri dienesta laikā saņem bezmaksas formas tērpu un atrodas valsts apgādībā. Apgādes normas nosaka Aizsardzības ministrija. Obligātā dienesta karavīrs saņem atalgojumu 30 procentu apmērā no Ministru Padomes noteiktās minimālās darba algas. Obligātā dienesta instruktori saņem arī attiecīgas piemaksas par amatu un dienesta pakāpi.

3. Instruktoru un kareivju amatos ieceltās sievietes pielīdzina virsdienesta instruktoriem un kareivjiem. Viņas un viņu ģimenes locekļi bauda visas virsdienesta instruktoriem un kareivjiem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās tiesības, atvieglojumus un priekšrocības, kā arī saņem materiālo un finansiālo nodrošinājumu.

4. Robežsargi, kuri dien uz valsts robežas, saņem 20 procentu piemaksu pie amatalgas, uz. jūras kuģiem dienošie karavīri - 25 procentu piemaksu pie amatalgas, bet karavīri lidotāji - 30 procentu piemaksu pie amatalgas.

5. Visi karavīri pēc 5, 10, 15 un 20 gadu nepārtrauktas dienēšanas Latvijas Republikas Aizsardzības spēku aktīvajā dienestā saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešu amatalgas apmērā atbilstoši viņu pēdējam amatam.

46. pants. Sociālās garantijas aktīvā dienesta karavīriem un viņu ģimenes locekļiem

1. Karavīrs ir pakļauts obligātajai valsts apdrošināšanai.

2. Visām personām, kas tiek iesauktas aktīvajā militārajā dienestā, izmaksā vienreizēju pabalstu iepriekšējā darbavietā pusmēnešalgas vai vienas stipendijas apmērā no to iestāžu, uzņēmumu, organizāciju vai mācību iestāžu līdzekļiem, kurās tās strādājušas (mācījušās).

3. Ja iesaukšana aktīvajā dienestā vai pārvietošana dienesta laikā ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, valsts izmaksā karavīram vienreizēju pabalstu viena mēneša amatalgas apmērā un 50 procentu apmērā no amatalgas par katru ģimenes locekli, kurš maina dzīvesvietu kopā ar karavīru.

4. Karavīram ir tiesības iekārtot savus bērnus valsts pirmsskolas bērnu iestādēs triju mēnešu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas.

5. Aktīvā dienesta karavīriem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību Aizsardzības ministrijas ārstniecības iestādēs. Ja nepieciešams, aktīvā karadienesta karavīriem ir tiesības saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību arī valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.

6. Personām, kas iesauktas aktīvajā dienestā, izdienas stāžā, kurš dod tiesības uz izdienas pensiju un piemaksu par izdienu, tiek ieskaitīts citu valstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības un iekšējā karaspēkā, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras iestādēs nodienētais laiks, kā arī 80 procenti no civilajās iestādēs nostrādātā laika.

7. Saskaņā ar Latvijas Republikas 1990. gada 29. novembra likumu «Par valsts pensijām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1/2) Labklājības ministrija, izdarot pensiju apmēra grozījumus, nosaka pensiju atņemtās pensijas apmērā tiem bijušajiem PSRS Bruņoto spēku virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kuriem pensija atņemta sakarā ar viņu aktīvo darbību Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos.

47. pants. Karavīru tiesības uz dzīvokli

1. Ja nepieciešams, virsniekus divu gadu laikā no dienesta gaitu sākuma valsts nodrošina ar dienesta dzīvokli un dienesta telefonu. Ja līdz dienesta dzīvokļa saņemšanai virsnieks ir spiests īrēt dzīvojamās telpas no fiziskajām personām, valsts kompensē virsniekam papildu izdevumus par telpu īri.

2. Aizsardzības spēku daļām (iestādēm) ir tiesības pirkt par valsts līdzekļiem dzīvokļus un atsevišķas mājas karavīru vajadzībām, kā arī celt dzīvojamās mājas karavīriem.

3. Obligātā dienesta karavīriem saglabājas tiesības uz tām dzīvojamām telpām, kuras viņi aizņēma pirms dienesta uzsākšanas, un uz dienesta laiku viņi tiek atbrīvoti no maksas par komunālajiem pakalpojumiem.

4. Ja karavīrs, pildot dienesta pienākumus, iet bojā, viņa ģimenes locekļiem saglabājas karavīra tiesības uz dzīvokli.

5. Virsniekiem un virsdienesta instruktoriem un kareivjiem pēc viņu vēlēšanās valsts vai pašvaldības piešķir zemes gabalu individuālās mājas celtniecībai un piemājas saimniecības izveidošanai.

48. pants. Karavīru tiesības izmantot valsts un pašvaldību satiksmes līdzekļus

1. Karavīri formas tērpā braukšanai uz dienesta vietu bez maksas izmanto valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta līdzekļus, izņemot taksometrus un gaisa transportu. Obligātā dienesta karavīri pasta pakalpojumus vēstuļu sūtīšanai izmanto bez maksas.

2. Karavīriem braukšanas izdevumus komandējuma, gadījumā un visus izdevumus, kas saistīti ar dienesta braucieniem, braucieniem ikgadējā atvaļinājumā un atvaļinājumā sakarā ar slimību sabiedriskajā transportā, sedz valsts. Šīs tiesības bauda arī no aktīvā dienesta atvaļinātie kareivji laikā, kad viņi iesaukti apmācībās vai uz pārbaudēm. Komandējuma laikā karavīriem ir tiesības ārpus kārtas iegādāties braukšanas dokumentus un iekārtoties viesnīcās.

3. Karavīriem un viņu ģimenes locekļiem no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksāti ceļa izdevumi sakarā ar dzīvesvietas maiņu, braucieniem uz ārstēšanās vietām (sanatorijām) un pēc atvaļināšanas - uz pastāvīgo dzīvesvietu.

XIII NODAĻA

ATVAĻINĀTO KARAVĪRU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

49. pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

1. No aktīvā dienesta atvaļinātajiem karavīriem līdztekus vispārīgajiem likumiem jāpilda arī tie valsts aizsardzības likumu noteikumi, kuri ir viņiem saistoši, un pēc attiecīga rīkojuma no jauna jāstājas aktīvajā dienestā.

2. No aktīvā dienesta atvaļinātie karavīri par neierašanos aktīvajā dienestā likumā paredzētajos gadījumos sodāmi administratīvā vai kriminālā kārtā.

3. No aktīvā dienesta atvaļinātie virsnieki un virsdienesta instruktori un kareivji var no jauna tikt iesaukti aktīvajā dienestā, ja viņi atrodas rezervē ne ilgāk par pieciem gadiem un ja līdz šajā likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai ir atlikuši vairāk nekā pieci gadi.

50. pants. Atvaļināto karavīru tiesības un viņiem paredzētās kompensācijas

1. Atvaļinot karavīrus no aktīvā dienesta, viņiem izmaksā šādas kompensācijas:

a) sakarā ar štatu samazināšanu, ja atvaļināmajam nepiedāvā citu amatu, sakarā ar aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, ja atvaļinātais nodienējis 25 un vairāk gadus, kā arī sakarā ar slimību (invaliditāti), kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, - pēdējo triju mēnešu atalgojuma apmērā;

b) sakarā ar aktīvajam dienestam noteikto maksimālā vecuma sasniegšanu, ja izdiena ir mazāka par 25 gadiem, - pēdējo divu mēnešu atalgojuma apmērā;

c) pēc paša vēlēšanās, ja izdiena nav mazāka par 20 gadiem, - pēdējā mēneša atalgojuma apmērā;

d) pēc paša vēlēšanās, ja izdiena ir mazāka par 20 gadiem, sakarā ar štatu samazināšanu, ja atvaļināmais atsakās pieņemt citu piedāvāto amatu, kā arī sakarā ar neatbilstību dienestam - pēdējo divu nedēļu atalgojuma apmērā, bet ne mazāk kā divu iztikas minimumu apmērā;

e) obligātā aktīvā dienesta karavīriem - vienas minimālās darba algas apmērā;

f) ja atvaļināšana notiek disciplināro pārkāpumu dēļ vai uz tiesas sprieduma pamata - līdz atvaļināšanas dienai.

2. Ja virsnieks un virsdienesta instruktors un kareivis sešu mēnešu laikā pēc atvaļināšanas, obligātā aktīvā dienesta karavīrs - triju mēnešu laikā pēc atvaļināšanas stājas citā algotā darbā, kurā tiek izdarīti sociālās nodrošināšanas maksājumi, viņam saglabājas nepārtrauktais darba stāžs.

3. Ja karavīrs atvaļināts no aktīvā dienesta ar tiesībām valkāt karavīra formas tērpu, viņam saglabājas šā likuma 46. panta piektajā daļā, 47. panta otrajā un piektajā daļā un 48. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības un garantijas.

51. pants. Atvaļināto karavīru pensijas

1. Atvaļinātajiem karavīriem, ja viņu izdiena militārajā dienestā lielāka par 20 gadiem, maksā izdienas pensiju saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par karavīru izdienas pensijām».

2. Gadījumus, kad karavīriem izdienas pensiju var piešķirt ar atvieglotiem noteikumiem, nosaka Latvijas Republikas likums «Par karavīru izdienas pensijām».

XIV NODAĻA

ATBILDĪBA PAR LIKUMA PĀRKĀPŠANU. UZRAUDZĪBA PĀR LIKUMU IEVĒROŠANU AIZSARDZĪBAS SPĒKOS

52. pants. Karavīru atbildība par likumu pārkāpšanu

1. Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, uzlikto pienākumu nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu karavīrus sauc pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālās atbildības, no viņiem piedzen atlīdzību par nodarīto materiālo zaudējumu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2. Karavīra saukšana pie disciplinārās atbildības neatbrīvo viņu no iespējamās administratīvās, kriminālās un materiālās atbildības.

3. Lietas par karavīru izdarītajiem pārkāpumiem izskata Latvijas Republikas tiesas.

53. pants. Uzraudzība pār likumu ievērošanu Aizsardzības spēkos

Uzraudzību pār likumu ievērošanu Aizsardzības spēkos veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A.GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I.DAUDIŠS

Rīgā 1992. gada 4. novembrī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Augstākā PadomeVeids: likumsPieņemts: 04.11.1992.Stājas spēkā: 01.01.1993.Zaudē spēku: 01.07.2002. Statuss:
zaudējis spēku
Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Ziņotājs", 46/47/48, 03.12.1992., "Diena", 220, 24.11.1992.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
66546
01.01.1993
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)