Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām
Pirmā sadaļa
SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU UN TO APVIENĪBU DIBINĀŠANAS,
REĢISTRĒŠANAS, DARBĪBAS UN LIKVIDĒŠANAS PAMATNOTEIKUMI
I VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Sabiedriskās organizācijas jēdziens

Lai savstarpēji koordinētu darbību un sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, vairākas fiziskās vai juridiskās personas uz brīvprātības un mērķu kopības pamata, šajā likumā noteiktajā kārtībā izveidojot kopīgu vadības institūciju, var nodibināt sabiedrisku organizāciju.

Sabiedriskās organizācijas mērķim nedrīkst būt peļņas gūšanas, kā arī saimnieciskās darbības nolūks un raksturs.

Valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības var apvienoties sabiedriskajās organizācijās tikai likumā paredzētajos gadījumos un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Pašvaldību institūcijas var apvienoties sabiedriskajās organizācijās kārtībā, kādu nosaka attiecīgā pašvaldība.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

2. pants. Sabiedrisko organizāciju apvienības jēdziens

Lai savstarpēji koordinētu darbību un sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, vairākas sabiedriskās organizācijas uz brīvprātības un mērķu kopības pamata, šajā likumā noteiktajā kārtībā izveidojot kopīgu vadības institūciju, var nodibināt sabiedrisko organizāciju apvienību.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

3. pants. Likumi par sabiedriskajām organizācijām un to ap vienībām

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas pamatnoteikumus nosaka šā likuma pirmā sadala un citi likumi, kā ari uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

Atsevišķu sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas papildnoteikumus, kā arī atšķirīgus reglamentācijas noteikumus nosaka šā likuma otrā sadaļa.

Šā likuma noteikumi neattiecas uz arodbiedrībām, reliģiskai un citām organizācijām, kuru darbībai nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura un kuru darbību regulē citi likumi.

II SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU UN TO APVIENĪBU DIBINĀŠANA

4. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas priekšnoteikumi

Lai dibinātu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību, ir jāsasauc kopsapulce, kongress vai konference, kurā personām, kas apvienojas sabiedriskajā organizācijā vai sabiedrisko organizāciju apvienībā, jāpieņem lēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanu un tās statūti, jāievēlē pastāvīgi funkcionējošā vadības institūcija vai vadītājs, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija. Dibinot sabiedrisko organizāciju apvienību, katrai sabiedriskajai organizācijai, kas piedalās tās dibināšanā, savos statūtos paredzētajā kārtībā jāpieņem lēmums par piedalīšanos sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanā.

Latvijā var izveidot ārvalstīs dibinātu un darbojošos sabiedrisko organizāciju Latvijas nodaļas, ja šo organizāciju un apvienību darbības mērķis, raksturs un statūti nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumiem. Uz tām attiecas šajā un citos Latvijas Republikas likumos paredzētie reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.11.1997.)

5. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību vadība

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību vadītāji var būt tikai pilngadīgas personas, kuru reģistrētā dzīvesvieta ir Latvija.

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību koleģiālas vadības institūcijās, kā ari saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijās var būt tikai pilngadīgas personas. Vismaz pusei šo institūciju locekļu dzīvesvietai jābūt reģistrētai Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

6. pants. Sabiedrisko organizāciju biedri

Sabiedriskās organizācijas biedri ir:

1) personas, kuras dibinājušas sabiedrisko organizāciju;

2) personas, kuras iestājušās sabiedriskajā organizācijā pēc tās dibināšanas.

Par sabiedriskās organizācijas biedru var būt 16 gadu vecumu sasniegusi persona. Personas, kuras ir jaunākas par 16 gadiem, var iestāties sabiedriskajā organizācijā, iesniedzot vecāku vai aizbildņa rakstveida atļauju.

Ja sabiedrisko organizāciju dibina vai par tās biedriem kļūst juridiskās personas, tās kārtībā, kāda noteikta šo juridisko personu statūtos vai citos to darbību reglamentējošos dokumentos, pilnvaro savus pārstāvjus — fiziskās personas — piedalīties attiecīgās sabiedriskās organizācijas dibināšanas kopsapulcē, kongresā vai konferencē un — ievēlēšanas gadījumā — vadības, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijās.

Ikviena sabiedriskā organizācija kārto savu biedru reģistru, kurā norādīts katra biedra vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese (juridiskās personas nosaukums un adrese). Informācija par sabiedriskās organizācijas biedru dzīvesvietas adresi un personas kodu ir pieejama tikai attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedriem, kā arī kontrolējošām un tiesībaizsardzības institūcijām.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

7. pants. Sabiedrisko organizāciju biedru tiesības

Sabiedrisko organizāciju biedriem neatkarīgi no tā, vai šie biedri ir dibinājuši attiecīgo sabiedrisko organizāciju vai kļuvuši par biedriem pēc tās dibināšanas, kā arī neatkarīgi no tā, vai šie biedri ir fiziskās vai juridiskās personas, ir vienādas tiesības arī tad, ja tiem noteikta atšķirīga biedru nauda vai iestāšanās nauda.

Sabiedrisko organizāciju biedriem ir tiesības jebkurā laikā izstāties no sabiedriskās organizācijas, par to rakstveidā paziņojot sabiedriskās organizācijas pastāvīgi funkcionējošajai vadības institūcijai vai vadītājam.

Izstājoties biedru nauda un iestāšanās nauda netiek atmaksāta.

Nesamaksāto iestāšanās naudu vai biedru naudu nevar piedzīt tiesas ceļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993., 05.04.1995. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

7.1 pants. Personas, kas var piedalīties sabiedrisko organizāciju darbā

Sabiedrisko organizāciju darbā var piedalīties arī personas, kas nav attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedri, — biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri un citas personas ar īpašu statusu, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās sabiedriskās organizācijas statūti.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

7.2 pants. Sabiedrisko organizāciju biedru civiltiesiskā atbildība

Sabiedrisko organizāciju biedri neatbild par attiecīgās sabiedriskās organizācijas civiltiesiskajām saistībām.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

8. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību statūti

Statūtos jānorāda sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības:

1) darbības mērķi, uzdevumi un metodes;

2) nosaukums un tā saīsinājums, simbolika (tās apraksts vai attēls), ja tāda ir, darbības teritorija un pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas vai vadītāja atrašanās vieta (pilsēta vai pagasts);

3) pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūve, sastāvs ievēlēšanas kārtība, kompetence, lēmumu pieņemšanas kārtība un pilnvaru termiņi;

4) tiesiskās attiecības ar teritoriālajām un citām struktūrvienībām;

5) biedru uzņemšanas un izslēgšanas noteikumi;

6) biedru tiesības un pienākumi;

7) institūcija vai amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā un nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;

8) finanšu līdzekļu iegūšanas un izlietošanas kārtība;

9) pašlikvidēšanās un reorganizācijas kārtība;

10) mantas un finanšu līdzekļu izlietošanas kārtība, ja sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība tiek likvidēta ar kopsapulces, kongresa vai konferences lēmumu;

11) citi noteikumi, kas vēl būtu nepieciešami sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995., 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

9. pants. Sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukums un simbolika

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam un simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no valsts un pašvaldību institūciju, masu saziņas līdzekļu, uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) un Latvijā agrāk reģistrētu (neatkarīgi no darbības turpināšanas) sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma un simbolikas. Agrāk reģistrētas sabiedriskās organizācijas nosaukuma, tā saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, kas paredzēti šā likuma 32., 32.1 un 32.2 pantā.

Ir aizliegti sabiedrisko organizāciju un to apvienību nosaukumi, nosaukumu saīsinājumi un simbolika, kas:

1) sakrīt ar tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kura saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla spriedumu atzīta par noziedzīgu, vai kas atveido šādas organizācijas vai grupas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku;

2) sakrīt ar tādas ārvalsts organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību, vai kas atveido šādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku;

3) sakrīt ar citas valsts, arī vairs neeksistējošas valsts, militāro formējumu nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu, simboliku vai to raksturojošu elementu vai atveido šādu formējumu nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu, simboliku vai to raksturojošu elementu;

4) rada pozitīvu attieksmi pret vardarbību vai noziedzīgiem nodarījumiem;

5) sakrīt ar tādu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuru darbība atzīta par antikonstitucionālu vai apturēta, vai atveido šādu sabiedrisko organizāciju vai to apvienību nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

III SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU UN TO APVIENĪBU REĢISTRĀCIJA

10. pants. Reģistrācijas pieteikums

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrēšanai jāiesniedz reģistrācijas pieteikums.

Reģistrācijas pieteikums iesniedzams ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanas kopsapulcē, kongresā vai konferencē ir pieņemts lēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanu, apstiprināti statūti un ievēlētas vadības institūcijas, kā arī saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas.

Reģistrācijas pieteikumam pievienojami:

1) pilnvarotās personas apliecināti statūti;

2) pilnvarotās personas apliecināts izraksts no kopsapulces, kongresa vai konferences protokola par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanu, statūtu pieņemšanu, pastāvīgi funkcionējošās vadības un revīzijas institūciju ievēlēšanu un attiecīgās personas pilnvarošanu pārstāvēt sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību reģistrācijas procesā;

3) dokuments par valsts nodevas nomaksu;

4) sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijai — arī katras minētajā apvienībā ietilpstošās sabiedriskās organizācijas statūtos paredzētajā kārtībā pieņemts attiecīgās organizācijas lēmums par sabiedrisko organizāciju apvienības dibināšanu.

Ārvalstīs dibinātu un funkcionējošu sabiedrisko organizāciju Latvijas nodaļas reģistrācijas pieteikumam pievieno arī attiecīgās sabiedriskās organizācijas statūtus un rakstveida pierādījumu tam, ka šī ārvalsts organizācija atzīst Latvijā izveidoto nodaļu par savu struktūrvienību.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

11. pants. Reģistrācija

Sabiedriskās organizācijas, kā arī sabiedrisko organizāciju apvienības, izņemot politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības, reģistrē sabiedrisko organizāciju reģistrā. Politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības reģistrē politisko partiju reģistrā.

Ja sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību reģistrē, pilnvarotajai personai izsniedz vai nosūta pa pastu reģistrācijas apliecību.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

12. pants. Reģistrācijas atlikšana

Reģistrāciju var atlikt uz laiku līdz trim mēnešiem:

1) ja ir saņemtas fizisko vai juridisko personu sūdzības, valsts vai pašvaldību institūciju dokumenti par šajā likumā noteiktās sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas kārtības pārkāpumiem;

2) ja, izstrādājot statūtus, nav ievērotas šā likuma un citu likumu prasības.

Lēmuma par reģistrācijas atlikšanu jānorāda iemesli, kuru dēļ sabiedriskas organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācija tiek atlikta.

Lēmums ne vēlāk kā trīs dienu laika pēc tā pieņemšanas jāizsniedz vai jānosūta pa pastu pilnvarotajai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

13. pants. Reģistrācijas atteikums

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības netiek reģistrētas, ja:

1) iesniegtie statūti vai programmas dokumenti liecina, ka sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības mērķi vai darbība ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2) ir pārkāpta šajā likumā noteiktā sabiedrisko organizāciju vai to apvienību dibināšanas kārtība;

3) pēc reģistrācijas atlikšanas nav novērsti trūkumi (nepilnības) sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības statūtos, nosaukumā, nosaukuma saīsinājumā vai simbolikā.

Lēmumā par reģistrācijas atteikumu jānorāda iemesli, kuru dēļ sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība netiek reģistrēta.

Lēmums ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc tā pieņemšanas jāizsniedz vai jānosūta pa pastu pilnvarotajai personai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.1993., 05.04.1995. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

14. pants. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana

Iesniegumu, kurā tiek apstrīdēti šā likuma 12. un 13.pantā minētie lēmumi, var iesniegt Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Iesniegumu vai pieteikumu paraksta sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pilnvarota persona.

(31.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

15. pants. Reģistrācijas tiesiskās sekas

Ar dienu, kad sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība reģistrēta, tā iegūst juridiskās personas tiesības un kļūst par privāto tiesību subjektu.

Ar reģistrācijas dienu sabiedriskās organizācijas un to apvienības var uzsākt likumos un savos statūtos paredzēto darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

15.1 pants. Sabiedriskās organizācijas un sabiedrisko organizāciju apvienības statūtu grozījumi, adreses maiņa un izmaiņas pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas sastāvā

Grozījumi sabiedriskās organizācijas un sabiedrisko organizāciju apvienības statūtos stājas spēkā to pieņemšanas brīdī, bet attiecībā uz trešajām personām — tikai pēc jaunās statūtu redakcijas (ar grozījumiem) reģistrēšanas attiecīgajā reģistrā. Grozījumiem statūtos nevar būt atpakaļejoša spēka.

Pieteikums par statūtu grozījumu reģistrāciju iesniedzams un izskatāms šā likuma 10.14.pantā noteiktajā kārtībā. Pieteikumu un, ja nepieciešams, arī sūdzību paraksta sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības vadības institūcijas pilnvarota persona vai vadītājs.

Papildus šā likuma 12. un 13.pantā noteiktajam statūtu grozījumu reģistrāciju var atlikt, ja lēmums par statūtu grozīšanu pieņemts, pārkāpjot statūtos noteikto kārtību, bet reģistrāciju atteikt, — ja statūtu pārkāpums netiek novērsts.

Par pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas vai vadītāja atrašanās vietas maiņu, kā arī par visām izmaiņām pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas sastāvā sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība 15 dienu laikā paziņo attiecīgajam reģistram.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

IV SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU UN TO APVIENĪBU DARBĪBA

16. pants. Publiskā darbība

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām, lai sasniegtu statūtos paredzētos mērķus, ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

Šajā nolūkā tās var:

1) brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;

2) izveidot savus preses izdevumus un citus masu saziņas līdzekļus;

3) organizēt mītiņus, demonstrācijas, ielu gājienus un sapulces publiskās vietās;

4) uzturēt sakarus ar citu valstu sabiedriskajām organizācijām;

5) veidot sabiedrisko domu;

6) veikt citu publisko darbību.

Jautājumos, kas saistīti ar attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības mērķiem un uzdevumiem, tās var griezties valsts un pašvaldību institūcijās un, ja paredzēts statūtos, — arī tiesā un aizstāvēt savu biedru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos var kļūt par publisko tiesību subjektu un pildīt atsevišķas tām nodotās valsts funkcijas.

Ja sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība pilda valsts funkcijas, tai ir šādas tiesības:

1) saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām informāciju, kas nepieciešama, lai pildītu attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai nodotās valsts funkcijas;

2) būt klāt un izteikt savu viedokli valsts un pašvaldību institūciju sēdēs, kad tiek izskatīti jautājumi, kas saistīti ar attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai nodotajām valsts funkcijām.

Ja sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība pilda valsts funkcijas, tai ir šādi pienākumi:

1) pēc valsts un pašvaldību institūciju pieprasījuma sniegt atzinumus jautājumos, kas saistīti ar attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai nodotajām valsts funkcijām;

2) izskatīt fizisko vai juridisko personu iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus likumā noteiktajā kārtībā.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

17. pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām ir aizliegts apbruņot savus biedrus, organizēt tiem militāras mācības un veidot Militarizētas vienības.

Sabiedrisko organizāciju biedri militāros formas tērpus var valkāt vienīgi tad, ja attiecīgā organizācija ir saņēmusi tieslietu ministra atļauju. Par militāro formas tērpu uzskatāms tērps, kas:

1) sakrīt ar Latvijas vai citu valstu, arī vairs neeksistējošu valstu, militāro formējumu formas tērpiem vai ir līdzīgs šiem tērpiem;

2) sakrīt ar Latvijas valsts policijas vai pašvaldības policijas formas tērpiem vai ir līdzīgs šiem tērpiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

18. pants. Uzņēmējdarbība un saimnieciskā darbība

Lai sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, sabiedriskās organizācijas un to apvienības likumos noteiktajā kārtībā ir tiesīgas:

1) iegūt kustamo un nekustamo īpašumu;

2) dibināt uzņēmējsabiedrības, iegādāties daļas vai akcijas uzņēmējsabiedrībās;

3) veikt saimniecisko darbību sakarā ar sava īpašuma uzturēšanu un izmantošanu, kā arī citu saimniecisko darbību, kas nav sistemātiska un kam nav peļņas gūšanas mērķa un rakstura.

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības tiesiskās un finansiālās attiecības ar izveidotajām uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) nosaka likumi, sabiedriskās organizācijās vai sabiedrisko organizāciju apvienības un uzņēmējsabiedrības (uzņēmuma) statūti vai līgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

19. pants. Uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības ierobežojumi

Sabiedriskā organizācija un sabiedrisko organizāciju apvienība ir bezpeļņas organizācija, un tās saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi, kā arī citi šajā likumā atļautie ienākumi izlietojami šīs sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības statūtos paredzētajiem mērķiem, un tos nedrīkst sadalīt sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības biedriem. Ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu, to neapliek ar ienākuma nodokli.

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pašlikvidēšanās gadījumā mantu un finanšu līdzekļus nedrīkst sadalīt sabiedriskās organizācijas biedriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

20. pants. Finanšu līdzekļi

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību finanšu līdzekļus var veidot:

1) biedru nauda un iestāšanās nauda;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

3) ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības;

4) citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.

Pašvaldībām un valsts vai pašvaldību uzņēmumiem ir aizliegts finansēt jebkādu sabiedrisko organizāciju politisko darbību. Pašvaldības un valsts vai pašvaldību uzņēmumi var finansēt tikai sabiedrisko organizāciju vai to apvienību mērķprogrammu (izņemot politisku mērķprogrammu) realizāciju. Šos finanšu līdzekļus nevar izlietot sabiedrisko organizāciju vai to apvienību štata darbinieku algošanai.

Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām aizliegts ņemt nodevas, kā ari citus juridiskajām vai fiziskajām personām obligātus maksājumus, izņemot biedru naudu un iestāšanās naudu. Ja sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām ar likumiem vai Ministru kabineta pieņemtajiem normatīvajiem aktiem deleģēta valstisku funkciju veikšana, maksu par šo funkciju izpildi nosaka Ministru kabinets vai — tā pilnvarojumā — attiecīgā ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993., 05.04.1995., 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

21. pants. Sabiedrisko organizāciju darbības atklātums

Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31.martam sabiedriskās organizācijas un to apvienības Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā iesniedz pārskatu par iepriekšējā gada ienākumiem un izdevumiem. Ar šo pārskatu var iepazīties jebkurš attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedrs, kā arī masu informācijas līdzekļu žurnālisti.

Sabiedrisko organizāciju institūciju sēdēs var būt klāt jebkurš attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedrs. Klātesošo biedru tiesības un pienākumus nosaka statūti.

Masu informācijas līdzekļu žurnālisti var būt klāt sabiedrisko organizāciju augstāko lēmējinstitūciju — kopsapulču, kongresu un konferenču sēdēs.

Sabiedrisko organizāciju biedri un masu informācijas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar sabiedrisko organizāciju un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

(05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

21.1 pants. Grāmatvedības uzskaites noteikumi

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības kārto grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

22. pants. Nodokļi

Sabiedriskās organizācijas un to apvienības maksā nodokļus likumos noteiktajā kārtībā un apmēros.

23. pants. Uzņēmējdarbības, citas saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības uzņēmējdarbību, citu saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda un tās grāmatvedību revidē sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

V SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU UN TO APVIENĪBU
UZRAUDZĪBA UN KONTROLE

24. pants. Darbības uzraudzība un kontrole

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbību normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga un kontrolē valsts institūcijas.

Šo valsts institūciju amatpersonām dienesta pienākumu ietvaros ir jākontrolē, vai sabiedriskās organizācijas un to apvienības ievēro likumus un citus normatīvos aktus un vai to darbība atbilst statūtiem. Tām ir tiesības piedalīties sabiedrisko organizāciju sēdēs, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem sabiedrisko organizāciju dokumentiem un likumā noteiktajā kārtībā sodīt vainīgās personas par šā likuma pārkāpšanu.

Citāda iejaukšanās sabiedrisko organizāciju un to apvienību darbībā ir aizliegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

25. pants. Uzņēmējdarbības, citas saimnieciskās un finansiālās darbības kontrole

Sabiedrisko organizāciju un to apvienību uzņēmējdarbību, citu saimniecisko un finansiālo darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

26. pants. Brīdinājums par nelikumīgas darbības izbeigšanu

Ja valsts institūcijas konstatē, ka sabiedriskā organizācija (sabiedriskās organizācijas struktūrvienība) vai sabiedrisko organizāciju apvienība neievēro likumus vai citus normatīvos aktus, tās rakstveidā brīdina attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pastāvīgi funkcionējošo vadības institūciju vai vadītāju un pieprasa izbeigt nelikumīgo darbību.

Ja likumus vai citus normatīvos aktus neievēro sabiedriskās organizācijas teritoriālā struktūrvienība, brīdinājums nosūtāms attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai un sabiedriskās organizācijas pastāvīgi funkcionējošajai vadības institūcijai vai vadītājam.

27. pants. Sūdzības par sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nelikumīgu vai statūtiem neatbilstošu darbību

Sūdzības par sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību nelikumīgu dibināšanu, kā arī nelikumīgu vai statūtiem neatbilstošu darbību, likvidāciju vai reorganizāciju izskata tiesa pēc attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības biedru pieprasījuma vai tieslietu ministra pieteikuma. Ja tiesa, izskatot šo sūdzību, konstatē likumu vai statūtu pārkāpumus, tā var:

1) atcelt nelikumīgos vai statūtiem neatbilstošos sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības institūcijas vai amatpersonas lēmumus;

2) atcelt amatpersonas vai institūcijas, kuru ievēlēšana neatbilst statūtiem;

3) uzdot sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai novērst citādu nelikumīgu rīcību vai statūtu pārkāpumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

VI SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS PAŠLIKVIDĀCIJA UN REORGANIZĀCIJA

28. pants. Lēmums par sabiedriskās organizācijas pašlikvidāciju vai reorganizāciju

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbība izbeidzas, ja tās augstākā lēmējinstitūcija statūtos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par pašlikvidāciju vai reorganizāciju, apvienojoties ar citu organizāciju, sadaloties vai pievienojoties citai organizācijai.

Lēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pašlikvidāciju vai reorganizāciju triju dienu laikā jāpaziņo attiecīgā reģistra turētājam.

(16.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

29. pants. Sabiedriskās organizācijas sadalīšanās

Ja sabiedriskā organizācija sadalās vairākās jaunās sabiedriskajās organizācijās, tās īpašumu un finanšu līdzekļus sadala statūtos noteiktajā kārtībā. Ja likvidētās organizācijas statūtos šis jautājums nav reglamentēts vai jaunizveidotās sabiedriskās organizācijas nav panākušas vienošanos, īpašumu un finanšu līdzekļus patur tā sabiedriskā organizācija, par kuras izveidošanu kopsapulcē, kongresā vai konferencē ir nobalsojis delegātu vairākums. Šajā gadījumā nevienai no jaunizveidotajām organizācijām nav tiesību paturēt bijušās sabiedriskās organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku un tām šajā likumā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas sabiedrisko organizāciju reģistrā vai politisko partiju reģistrā atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem.

Sabiedriskajai organizācijai sadaloties, jaunizveidotās organizācijas atbild par agrākās sabiedriskās organizācijas saistībām proporcionāli saņemtajai mantas daļai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997., 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

30. pants. Biedru grupas atdalīšanās no sabiedriskās organizācijas

Ja sabiedriskās organizācijas biedru grupa atdalās (tiek izslēgta) no sabiedriskās organizācijas un nodibina jaunu sabiedrisku organizāciju, tā var saņemt daļu no īpašuma un finanšu līdzekļiem ja šādas tiesības ir paredzētas statūtos vai ja sabiedriskās organizācijas augstākā lēmējinstitūcija pieņem lēmumu nodot daļu īpašuma un finanšu līdzekļu jaundibināmajai organizācijai. Šajā gadījumā jaundibinātā sabiedriskā organizācija nevar paturēt tās organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku, no kuras atdalījusies (tikusi izslēgta) biedru grupa, un tai šajā likumā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas sabiedrisko organizāciju reģistrā vai politisko partiju reģistrā atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997., 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

31. pants. Teritoriālās struktūrvienības atdalīšanās no sabiedriskās organizācijas

Ja no sabiedriskās organizācijas atdalās (tiek izslēgta) teritoriālā struktūrvienība, kurai saskaņā ar statūtiem ir juridiskās personas tiesības, tā zaudē iepriekšējo nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku, bet patur īpašumu un finanšu līdzekļus, ko ieguvusi saviem spēkiem, ja sabiedriskās organizācijas statūti paredz šādas tiesības. Šajā gadījumā atdalījusies teritoriālā struktūrvienība uzskatāma par jaundibinātu sabiedrisko organizāciju un tai šajā likumā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas sabiedrisko organizāciju reģistrā vai politisko partiju reģistrā atbilstoši šā likuma 10.panta noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997., 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

32.pants. Sabiedrisko organizāciju apvienošanās

Ja divas vai vairākas sabiedriskās organizācijas apvienojas jaunā sabiedriskajā organizācijā, jaunizveidotā organizācija šajā likumā noteiktajā kārtībā reģistrējas sabiedrisko organizāciju reģistrā vai politisko partiju reģistrā.

Jaunizveidotā sabiedriskā organizācija statūtos norāda, ka tā izveidota reorganizācijas kārtībā, apvienojoties attiecīgajām sabiedriskajām organizācijām, un ka tā ir šo organizāciju tiesību un saistību pārņēmēja.

(16.10.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

32.1 pants. Sabiedriskās organizācijas pārveidošana par politisko organizāciju (partiju)

Lai sabiedrisko organizāciju pārveidotu par politisko organizāciju (partiju), atbilstoši attiecīgās sabiedriskās organizācijas statūtu prasībām ir jāsasauc šīs sabiedriskās organizācijas augstākā lēmējinstitūcija — kopsapulce, kongress vai konference, kurā tiek pieņemts lēmums par sabiedriskās organizācijas pārveidošanu par politisko organizāciju (partiju). Šādu lēmumu var pieņemt, ja sabiedriskās organizācijas statūtos noteiktajā kārtībā par to nobalso ne mazāk kā 200 attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedri — Latvijas pilsoņi.

Pārveidojot sabiedrisko organizāciju par politisko organizāciju (partiju), ir jāievēro visi šā likuma noteikumi, kas reglamentē politisko organizāciju (partiju) dibināšanu.

Pārveidojot sabiedrisko organizāciju par politisko organizāciju (partiju), ir atļauts saglabāt attiecīgās sabiedriskās organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku.

Jaunizveidotā politiskā organizācija (partija) savos statūtos norāda, ka tā ir sabiedriskās organizācijas tiesību un saistību pārņēmēja.

(11.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

32.2 pants. Politiskās organizācijas (partijas) pārveidošana par sabiedrisko organizāciju

Lai politisko organizāciju (partiju) pārveidotu par sabiedrisko organizāciju, atbilstoši attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) statūtu prasībām ir jāsasauc šīs politiskās organizācijas (partijas) augstākā lēmējinstitūcija — kopsapulce, kongress vai konference, kurā statūtos noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par politiskās organizācijas (partijas) pārveidošanu par sabiedrisko organizāciju.

Pārveidojot politisko organizāciju (partiju) par sabiedrisko organizāciju, ir jāievēro visi šā likuma noteikumi, kas reglamentē sabiedrisko organizāciju dibināšanu.

Pārveidojot politisko organizāciju (partiju) par sabiedrisko organizāciju, ir atļauts saglabāt attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku.

Jaunizveidotā sabiedriskā organizācija savos statūtos norāda, ka tā ir politiskās organizācijas (partijas) tiesību un saistību pārņēmēja.

(11.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.1997.)

33. pants. Sabiedriskās organizācijas reģistrācijas anulēšana

(Izslēgts ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

33.1 pants. Sabiedrisko organizāciju arhīvu (fondu) dokumentu saglabāšana

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības augstākā lēmējinstitūcija lēmumā par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības pašlikvidēšanos vai reorganizāciju nosaka kārtību, kādā sakārtojami un saglabājami sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības arhīvu (fondu) dokumenti.

Sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību arhīvu (fondu) dokumentu iznīcināšana saskaņojama ar Latvijas nacionālā arhīva fonda valsts uzraudzības iestādēm.

(11.05.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.1993.)

VII SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS VAI SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU
APVIENĪBAS DARBĪBAS APTURĒŠANA UN IZBEIGŠANA TIESAS CEĻĀ

34. pants. Darbības apturēšanas vai izbeigšanas ierosināšana

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību var apturēt vai izbeigt tiesa.

Tiesības ierosināt tiesā jautājumu par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības apturēšanu vai izbeigšanu ir:

1) ģenerālprokuroram;

2) Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram;

3) valsts drošības iestāžu vadītājiem;

4) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

5) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam.

Pieteikumu par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības apturēšanu vai izbeigšanu iesniedz tiesai likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikumā par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšanu norādāma likvidatora kandidatūra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

35. pants. Darbības apturēšana tiesas ceļā

Tiesa var apturēt sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja sabiedriska organizācija vai tās struktūrvienība:

1) turpina nelikumīgu darbību pēc tam, kad saņemts brīdinājums par šādas darbības izbeigšanu;

2) gada laikā no dienas, kad tā saņēmusi brīdinājumu par nelikumīgās darbības izbeigšanu, atkārtoti pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, likumus vai citus normatīvos aktus.

Tiesas nolēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības apturēšanu trīs dienu laika pēc tā pieņemšanas jāpaziņo attiecīgajai sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai. Tiesas nolēmumu var pārsūdzēt civilprocesa likumos noteiktajā kārtībā un termiņos.

Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tas jānosūta attiecīgā reģistra turētājam un jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995., 16.10.1997. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

36. pants. Darbības apturēšanas sekas

Ja tiesa aptur sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību, nolēmumā noteiktajā darbības apturēšanas termiņā sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai un tās teritoriālajai struktūrvienībai jāpārtrauc publiskā darbība.

Ja ir apturēta sabiedriskās organizācijas darbība, sabiedrisko organizāciju apvienībai, kuras dalībniece bija attiecīgā organizācija, sava darbība nav jāpārtrauc.

Ja ir apturēta sabiedrisko organizāciju apvienības darbība, tajā ietilpstošajām sabiedriskajām organizācijām sava darbība nav jāpārtrauc.

37. pants. Darbības izbeigšana tiesas ceļā

Tiesa var izbeigt sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbību, ja sabiedriskā organizācija vai tās teritoriālā struktūrvienība pieļauj šādus likumpārkāpumus:

1) neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, sakarā ar kuru tās darbība bija apturēta;

2) tīši pieļauj noziedzīgus nodarījumus;

3) aicina Latvijas iedzīvotājus vai savus biedrus nepildīt (pārkāpt) likumus un citus normatīvos aktus vai izdarīt noziedzīgus nodarījumus;

4) lieto šā likuma 9.pantā minētos nosaukumus, nosaukumu saīsinājumus vai simboliku;

5) sabiedriskajās vietās, presē vai citos izplatīšanai sabiedrībā paredzētos iespiedmateriālos, citos masu saziņas līdzekļos vai atklātās sapulcēs sludina rasu, nacionālā vai reliģiskā naida idejas, slavina, atbalsta noziedzīgus nodarījumus vai pauž pozitīvu attieksmi pret tiem.

Tiesa, pieņemot nolēmumu par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšanu, izlemj šādus jautājumus:

1) par likvidācijas procesa nepieciešamību, likvidatora (likvidācijas komisijas) iecelšanu;

2) par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības īpašuma atsavināšanu par labu valstij, ja likums vai statūti nenosaka citādi;

3) par kādiem līdzekļiem un kādā kārtībā tiek sakārtoti un nodoti valsts glabāšanā arhīviem sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības dokumenti.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

38. pants. Tiesas nolēmuma izpildīšana

Sprieduma noraksts par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšanu nosūtāms sabiedrisko organizāciju reģistram, kurā izdarāma atzīme par likvidācijas uzsākšanu.

Ja kreditoru prasījumu apmierināšanai naudas līdzekļu nepietiek, likvidators sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības mantu pārdod izsolē atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem par tiesas sprieduma izpildi. Nekustamā īpašuma izsoles aktu apstiprina tiesa.

No likvidējamās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības līdzekļiem vispirms sedzami ar likvidāciju saistītie izdevumi. Likvidējamās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības vadības institūcijas locekļu prasījumi par darba samaksu apmierināmi tikai pēc citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, ja pietiek līdzekļu.

Likvidatora darbībai piemērojami noteikumi par administratora darbību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas gadījumā.

Pēc likvidācijas pabeigšanas un dokumentu nodošanas valsts glabāšanā arhīviem tiesa pieņem lēmumu par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības izslēgšanu no reģistra.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

39. pants. Darbības izbeigšanas sekas

Ar dienu, kad stājas likumīgā spēkā tiesas nolēmums par sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības darbības izbeigšanu, slēgtā sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība un tās teritoriālās struktūrvienības zaudē visas šajā likumā un citos likumos noteiktās tiesības.

Jautājumu par slēgtās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības nekustamā īpašuma izmantošanu izlemj Ministru kabinets vai tā pilnvarota institūcija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

VIII SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU TERITORIĀLO STRUKTŪRVIENĪBU
IZVEIDOŠANAS, DARBĪBAS UN LIKVIDĒŠANAS NOTEIKUMI

40. pants. Teritoriālās struktūrvienības

Sabiedriskās organizācijas ir tiesīgas izveidot savas teritoriālās struktūrvienības.

Sabiedriskās organizācijas teritoriālo struktūrvienību izveidošanas kārtību un to tiesiskās, saimnieciskās un finansiālās attiecības ar attiecīgo sabiedrisko organizāciju nosaka sabiedriskās organizācijas statūti.

Sabiedriskās organizācijas teritoriālo struktūrvienību darbības noteikumus nosaka šis likums, citi likumi un uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

41. pants. Paziņojums par teritoriālo struktūrvienību izveidošanu

Par sabiedriskās organizācijas teritoriālās struktūrvienības izveidošanu attiecīgās sabiedriskās organizācijas pastāvīgi funkcionējošā vadības institūcija divu nedēju laikā paziņo attiecīgā reģistra turētājam un attiecīgajai pašvaldībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

42. pants. Teritoriālo struktūrvienību darbība

Par sabiedriskās organizācijas teritoriālo struktūrvienību darbību pilnā mērā atbild attiecīgā sabiedriskā organizācija, ja citos nav noteikts citādi.

Ja sabiedriskās organizācijas teritoriālajai struktūrvienībai ir juridiskās personas tiesības, par tās saimniecisko un finansiālo darbību solidāri atbild attiecīgā sabiedriskā organizācija un teritoriālā struktūrvienība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

Otrā sadaļa
ATSEVIŠĶU SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU UN TO APVIENĪBU
DIBINĀŠANAS, REĢISTRĒŠANAS, DARBĪBAS UN LIKVIDĒŠANAS PAPILDNOTEIKUMI
IX POLITISKO ORGANIZĀCIJU (PARTIJU) DIBINĀŠANAS,
REĢISTRĒŠANAS UN DARBĪBAS PAPILDNOTEIKUMI

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

43. pants. Politisko organizāciju (partiju) jēdziens un darbības pamatmērķi

Politiskās organizācijas (partijas) ir organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai uz politisko mērķu kopības pamata veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu darbību Saeimā un pašvaldībās un ar deputātu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts pārvaldes institūciju izveidē.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

44. pants. Likumi par politiskajām organizācijām (partijām)

Politisko organizāciju (partiju) dibināšanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šā likuma 2. — 5., 7. — 15.1 pants, 16.panta pirmā un otrā daļa, 17. 19.pants, 21.panta otrā, trešā un ceturtā daļa, 22. 42.pants, šī nodaļa, kā arī citi likumi un uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

(31.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

45. pants. Politisko organizāciju (partiju) biedri

Par politiskās organizācijas (partijas) biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi un personas, kurām saskaņā ar likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kurām nav Latvijas vai citas valsts pilsonības" ir tiesības saņemt Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi un kuras politiskajā organizācijā (partijā) iestājušās individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

Par politiskās organizācijas (partijas) biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

Latvijā var reģistrēt un var darboties tikai tādas politiskās organizācijas (partijas), kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Politiskajā organizācijā (partijā), kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.

Par politiskās organizācijas (partijas) biedriem nevar būt juridiskās personas.

Pēc politisko partiju reģistra iestādes pieprasījuma politiskā organizācija (partija) rakstveidā sniedz ziņas par tās biedru skaitu, norādot katra biedra vārdu, uzvārdu un personas kodu.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

46. pants. Dibināšanas papildnoteikumi

Politiskās organizācijas (partijas) dibināšanas kopsapulcē, kongresā vai konferencē ir jāpieņem politiskās organizācijas (partijas) programmas dokumenti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. likumu, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

47. pants. Reģistrācijas un darbības papildnoteikumi

Reģistrācijas pieteikumam pievieno arī politiskās organizācijas (partijas) programmas dokumentus un ne mazāk kā 200 attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) dibinātāju sarakstu. Pretī katra sarakstā iekļautā politiskās organizācijas (partijas) dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir jābūt likumā noteiktajā uzrādījuma kārtībā zvērināta notāra apliecinātam attiecīgā dibinātāja parakstam.

Politiskās organizācijas (partijas) augstākā lēmējinstitūcija — kopsapulce, kongress vai konference — sasaucama ne retāk kā reizi kalendārajā gadā.

Par politiskās organizācijas (partijas) kopsapulci, kongresu vai konferenci vadības institūcija (pirms reģistrācijas — dibinātāji) ne vēlāk kā 15 dienu laikā pirms tās sanākšanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" maksas paziņojumu, minot tās norises vietu (adresi), laiku (gadu, mēnesi, datumu, stundu), darba kārtības projektu, kā arī atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kārtību reglamentē īpašs likums.

(Piektā daļa izslēgta ar 31.03.2004. likumu.)

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

48. pants. Statūtu publicēšana

Politisko partiju reģistra turētājs reģistrētās politiskās organizācijas (partijas) statūtus nodod publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995. un 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

49. pants. Politiskās darbības ierobežojumi

Ierobežojumus valsts amatpersonu darbībai politiskajās organizācijās (partijās) nosaka citi likumi.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

X ATKLĀTO SABIEDRISKO FONDU DIBINĀŠANAS UN DARBĪBAS PAPILDNOTEIKUMI

50. pants. Atklāto sabiedrisko fondu jēdziens

Atklātie sabiedriskie fondi ir sabiedriskās organizācijas, kuras iz-veido lai fizisko un juridisko personu ziedoto naudu, kā arī atklāto sabiedrisko fondu pārējos finanšu līdzekļus un mantu izlietotu sabiedrības vajadzībām.

Kārtību, kāda atklāto sabiedrisko fondu finanšu līdzekļi un manta tiek izlietota paredzētajiem mērķiem, nosaka katra atklātā sabiedriskā fonda statūti.

Fiziskās vai juridiskās personas var dibināt fondus ar ierobežotu dalībnieku loku. Šādu fondu izveidošanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka īpašs likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

51. pants. Likumi par atklātajiem sabiedriskajiem fondiem

Atklāto sabiedrisko fondu izveidošanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas pamatnoteikumus nosaka šā likuma 1.5. pants, 6. panta trešā daļa, 7.42. pants, šī nodaļa un citi likumi, kā ari uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

52. pants. Atklāto sabiedrisko fondu biedri

Par atklāto sabiedrisko fondu biedriem var būt tikai:

1) 18 gadu vecumu sasniegušās personas, kuras iestājušās individuāli, ievērojot statūtu noteikumus;

2) juridiskās personas, izņemot valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas (iestādes).

53. pants. Atklāto sabiedrisko fondu atbrīvošana no nodokļu maksāšanas

Atsevišķus atklātos sabiedriskos fondus un to uzņēmējsabiedrības (uzņēmumus), kā arī ziedotājus šiem fondiem likumdevējs saskaņā ar nodokļu likumiem var pilnīgi vai daļēji atbrīvot no nodokļu maksāšanas. Atklātos sabiedriskos fondus no nodokļu maksāšanas var atbrīvot ne ātrāk kā pēc gada no to reģistrācijas brīža. Šādu lēmumu likumdevējs var pieņemt, ja atklātie sabiedriskie fondi un to uzņēmējsabiedrības (uzņēmumi) maksimāli mērķtiecīgi izlietojuši finanšu līdzekļus un mantu statūtos paredzētajiem uzdevumiem un sabiedrības vajadzībām. Ja nepieciešams finansēt valsts nozīmes sabiedriskos pasākumus, likumdevējs var pieņemt lēmumu par atklātā sabiedriskā fonda atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas, neievērojot šajā pantā noteiktos termiņus.

Lēmumu par atklātā sabiedriskā fonda atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas uz laika posmu, kas nav ilgāks par gadu, likumdevējs var pieņemt, pamatojoties uz atklātā sabiedriskā fonda iesniegto Pārskatu par iepriekšējā gada ienākumiem un izdevumiem, kā arī uz Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu par atklāta sabiedriskā fonda un tā uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) finansiālo darbību iepriekšēja gadā.

Lēmumu par atklātā sabiedriskā fonda un tā uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) atkārtotu atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas pieņem šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.04.1995., 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

XI KORPORĀCIJU (PROFESIONĀLO BIEDRĪBU) DIBINĀŠANAS UN DARBĪBAS PAPILDNOTEIKUMI

54. pants. Korporāciju (profesionālo biedrību) jēdziens un to darbības mērķi

Korporācijas (profesionālās biedrības) ir sabiedriskās organizācijas, kurās fiziskās personas apvienojas pēc profesiju principa, lai uz kopēju interešu pamata rūpētos par savu profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu, sekmētu savas profesijas prestiža pie-augumu un vērtīgākās pieredzes apgūšanu.

55. pants. Likumi par korporācijām (profesionālajām biedrībām)

Korporāciju (profesionālo biedrību) dibināšanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šā likuma 1. panta pirmā daļa, 2.5. pants, 7.42. pants, šī nodaļa un citi likumi, kā ari uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

56. pants. Korporāciju (profesionālo biedrību) biedri

Par korporāciju (profesionālo biedrību) biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ieguvušas korporāciju (profesionālo biedrību) statūtos noteikto izglītību un profesionālās kvalifikācijas pakāpi, turklāt korporācijā profesionālajā biedrībā), uzņemtas individuāli statūtos noteiktajā kārtībā.

(Otrā daļa izslēgta ar 06.04.1993. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 29.04.1993.)

57. pants. Korporāciju (profesionālo biedrību) tiesības

Korporācijām (profesionālajām biedrībām) likumos noteiktajā kārtībā ir tiesības:

1) veikt attiecīgās profesijas darbinieku atestāciju un piešķirt viņiem licences profesionālajai darbībai;

2) veidot sociālās nodrošināšanas un pabalstu fondus un izmaksāt saviem biedriem papildu valsts pensijām un pabalstiem korporāciju (profesionālo biedrību) statūtos noteiktās pensijas un pabalstus;

3) veikt citu darbību statūtos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Korporāciju (profesionālo biedrību) biedriem piešķirtas profesionālās kvalifikācijas pakāpes un amatu nosaukumi rada papildu tiesības tikai Latvijas Republikas likumos paredzētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

XI1 PROFESIONĀLO RADOŠO ORGANIZĀCIJU DIBINĀŠANAS
REĢISTRĒŠANAS UN DARBĪBAS PAPILDNOTEIKUMI

(Nodaļa 05.04.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.1995.)

57.1 pants. Profesionālo radošo organizāciju jēdziens un darbības mērķi

Profesionālās radošās organizācijas ir sabiedriskās organizācijas, kurās fiziskās personas apvienojas pēc mākslinieciskās vai zinātniskās jaunrades principa, lai radītu, saglabātu un popularizētu attiecīgās sabiedriskās organizācijas biedru darba rezultātus un veicinātu Latvijas garīgās un materiālās kultūras attīstību.

57.2 pants. Likumi par profesionālajām radošajām organizācijām

Profesionālo radošo organizāciju dibināšanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šā likuma 1.5., 7.17.pants, 18.panta pirmā daļa, 19.42., 57.pants, šī nodaļa, kā arī citi likumi un uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

57.3 pants. Profesionālo radošo organizāciju apvienības

Profesionālo radošo organizāciju apvienība, kurā ir apvienojusies vairāk nekā puse no likumā noteiktajā kārtībā reģistrētajām profesionālajām radošajām organizācijām, likumos paredzētajos gadījumos var kļūt par publisko tiesību subjektu un pildīt atsevišķas valsts funkcijas.

57.4 pants. Profesionālo radošo organizāciju biedri

Par profesionālās radošās organizācijas biedriem var būt tikai 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ieguvušas attiecīgās profesionālās radošās organizācijas statūtos noteikto izglītību un profesionālo kvalifikāciju, sasniegušas noteiktu radošās izaugsmes pakāpi. Statūtos var noteikt arī citas prasības, kādas izvirzāmas attiecīgās radošās organizācijas biedra kandidātam.

57.5 pants. Finansēšanas papildnoteikumi

Profesionālā radošā organizācija un profesionālo radošo organizāciju apvienība pēc reģistrēšanās sabiedrisko organizāciju reģistrā var reģistrēties arī Kultūras ministrijā, tādējādi iegūstot tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta konkrētu projektu vai programmu realizēšanai, atsevišķu valsts funkciju pildīšanai vai citiem ar valsts kultūrpolitiku saistītiem mērķiem. Ja finansējums no valsts budžeta piešķirts profesionālajai radošajai organizācijai, tas saskaņojams ar profesionālo radošo organizāciju apvienību, kas izveidota šā likuma 57.3 pantā paredzētajā kārtībā.

Pašvaldībām ir tiesības finansēt profesionālo radošo organizāciju mērķprogrammas vai atsevišķus pasākumus, kā arī savas kompetences ietvaros atbrīvot šīs organizācijas no nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem vai tos samazināt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.10.1997., 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

57.6 pants. Uzņēmējdarbības papildnoteikumi

(Izslēgts ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

XII SPORTA SABIEDRISKO ORGANIZĀCIJU UN TO APVIENĪBU
DIBINĀŠANAS, REĢISTRĒŠANAS UN DARBĪBAS PAPILDNOTEIKUMI

58. pants. Sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību jēdziens

Sporta sabiedriskā organizācija ir organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un palielināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā.

Sporta sabiedrisko organizāciju apvienību dibina divas vai vairākas sporta sabiedriskās organizācijas vai to apvienības.

Vadīt un koordinēt darbu attiecīgajos sporta veidos vai darbības jomās visā valstī un pārstāvēt Latviju starptautiskajās sporta organizācijās var tikai viena attiecīgā sporta veida sporta sabiedriskā organizācija vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienība (sporta federācija, sporta savienība, sporta asociācija, sporta biedrība u.tml.). Minētās tiesības piešķir vadošā valsts sporta institūcija, ja attiecīgā sporta sabiedriskā organizācija vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienība atbilst Nacionālās sporta padomes apstiprinātajiem kritērijiem.

Sporta sabiedrisko organizāciju apvienību sastāvā līdztekus sporta sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām var būt arī citas juridiskās personas, kuru darbība ir saistīta ar sportu.

Viena sporta sabiedriskā organizācija var būt vairāku sporta sabiedrisko organizāciju apvienību sastāvā.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

59. pants. Likumi par sporta sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām

Sporta sabiedrisko organizāciju un to apvienību dibināšanas, reģistrēšanas, darbības un likvidēšanas noteikumus nosaka šā likuma 1.—-19. pants, 20. panta otrā daļa, 21.42. pants, šī nodaļa, kā arī citi Latvijas Republikas likumi un uz to pamata pieņemtie normatīvie akti.

60. pants. Finansēšanas papildnoteikumi

Sporta sabiedrisko organizāciju vai sporta sabiedrisko organizāciju apvienību pēc reģistrācijas sabiedrisko organizāciju reģistrā var reģistrēt arī vadošajā valsts sporta institūcijā, kas attiecīgajai organizācijai vai apvienībai dod tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta.

Pašvaldībām ir tiesības finansēt no sava budžeta sporta sabiedriskas organizācijas un to apvienības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

61. pants. Uzņēmējdarbības papildnoteikumi

(Izslēgts ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 29.12.1999.)

Pārejas noteikumi

(31.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.04.2004.)

1. Līdz 2005.gada 31.decembrim sabiedrisko organizāciju reģistru un līdz politisko organizāciju (partiju) likuma spēkā stāšanās dienai politisko organizāciju (partiju) reģistru ved Uzņēmumu reģistrs.

2. Ja nepieciešams, Ministru kabinets iesniedz Saeimai likumprojektu, kas reglamentē publisko reģistru darbību.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1992. gada 15. decembrī
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Augstākā PadomeVeids: likumsPieņemts: 15.12.1992.Stājas spēkā: 29.12.1992. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Sabiedriskās organizācijas, biedrības, nodibinājumiPublicēts: "Ziņotājs", 1/2, 14.01.1993., "Diena", 243, 29.12.1992.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
62836
{"selected":{"value":"22.04.2004","content":"<font class='s-1'>22.04.2004.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"22.04.2004","iso_value":"2004\/04\/22","content":"<font class='s-1'>22.04.2004.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-21.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.1999","iso_value":"1999\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.1997","iso_value":"1997\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.1997.-28.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.1997","iso_value":"1997\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.1997.-30.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.04.1997","iso_value":"1997\/04\/09","content":"<font class='s-1'>09.04.1997.-31.10.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.05.1995","iso_value":"1995\/05\/04","content":"<font class='s-1'>04.05.1995.-08.04.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.11.1993","iso_value":"1993\/11\/17","content":"<font class='s-1'>17.11.1993.-03.05.1995.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.1993","iso_value":"1993\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.1993.-16.11.1993.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.04.1993","iso_value":"1993\/04\/29","content":"<font class='s-1'>29.04.1993.-02.06.1993.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.1992","iso_value":"1992\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.1992.-28.04.1993.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
22.04.2004
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)