Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Seksuālās un reproduktīvās veselības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu nedzimušu dzīvību un jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību.

2.pants. Seksuālā un reproduktīvā veselība

Seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar cilvēka seksuālo un reproduktīvo sistēmu saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība.

3.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe

Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpe ir dzemdību palīdzības nodrošināšanas, seksuāli transmisīvo slimību, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV), AIDS, reproduktīvo orgānu slimību un neauglības profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un novērošanas, dzimstības regulēšanas, grūtniecības pārtraukšanas un medicīniskās apaugļošanas pasākumu kopums, ko veic ārstniecības persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2005.)

4.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principi

(1) Seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpē par prioritāti tiek atzīta dzemdību palīdzība, kā arī informēšana par seksuālo un reproduktīvo veselību.

(2) Valsts realizē seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes principus, nodrošinot bezmaksas dzemdību palīdzību un iespēju ārstniecības un izglītības iestādēs apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2005.)

5.pants. Valsts un pašvaldību kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

(1) (Izslēgta ar 22.09.2005. likumu.)

(2) Grūtniecības pārtraukšanas, medicīniskās apaugļošanas, cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas un ar HIV inficētu personu un AIDS slimnieku ārstēšanas organizatorisko kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Neauglīgo ģimeņu reģistru, medicīniskās apaugļošanas reģistru un vienota dzimumšūnu donoru reģistra, kā arī donoru dzimumšūnu banku izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm un nedēļniecēm pašvaldība nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

(5) Grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie ģimenes ārsta vai pie cita speciālista (ārsta psihoterapeita, ginekologa vai citas ārstniecības personas), kurš ir apmācīts sniegt šādu konsultāciju. Ministru kabinets nosaka šīs apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību.

(6) Dzimumšūnu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas (arī eksportēšanas un importēšanas) un izsekojamības kārtību, kā arī kvalitātes un drošības prasības nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004., 22.09.2005. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījums trešajā daļā par vārdu "dzimumšūnu donoru reģistru" aizstāšanu ar vārdiem "vienota dzimumšūnu donoru reģistra" un piektā daļa stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 1. un 2. punktu)

6.pants. Personas tiesības un pienākumi seksuālās un reproduktīvās veselības jomā

(1) Personai ir tiesības no ārstniecības personas saņemt informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pamatprincipiem, dzimstības plānošanu un kontracepciju.

(2) Personas pienākums seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir apgūt pamatzināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanu un aprūpi, rūpēties par savu un savas ģimenes locekļu seksuālo un reproduktīvo veselību, plānot dzimstību, pārbaudīt veselību pirms bērna ieņemšanas, izvairīties no grūtniecības pārtraukšanas un izvēlēties reproduktīvo veselību neapdraudošus dzimstības regulēšanas līdzekļus.

(3) Ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku.

7.pants. Seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes finansēšana

Izdevumus par seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas un aprūpes pakalpojumiem sedz no valsts budžeta un juridisko un fizisko personu līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļa
Dzemdību palīdzības organizēšana

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2005.)

8.pants. Dzemdību palīdzība

Dzemdību palīdzība ir ģimenes reproduktīvās veselības veicināšanas, sievietes veselības veicināšanas un veselības aprūpes pasākumu kopums grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā (42 kalendāra dienas pēc dzemdībām), kā arī nedzimuša bērna klīniskā novērošana, izmeklēšana, veselības veicināšana un ārstniecības pasākumi līdz dzemdībām, dzemdību laikā un zīdaiņa aprūpe pēcdzemdību periodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2005.)

9.pants. Dzemdību palīdzības nodrošināšana

(1) Dzemdību palīdzību atbilstoši kompetencei un specialitātes nolikumam nodrošina attiecīgā ārstniecības persona.

(2) Dzemdību palīdzību dzemdībās nodrošina ginekologs (dzemdību speciālists), vecmāte.

(3) Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2005.)

III nodaļa
Seksuāli transmisīvās slimības

10.pants. Seksuāli transmisīvo slimību profilakse, diagnostika, ārstēšana un novērošana

(1) Seksuāli transmisīvo slimību [izņemot sifilisu, inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV) un saslimšanu ar akūtu imūndeficīta sindromu (AIDS)] profilakses pasākumus, diagnostiku, pacientu ārstēšanu un novērošanu veic dermatovenerologs, urologs vai ginekologs (dzemdību speciālists).

(2) Seksuāli transmisīvo slimību diagnozi apstiprina ar laboratoriskiem izmeklējumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2005.)

11.pants. Sifilisa, HIV un AIDS diagnostika, pacientu ārstēšana un novērošana

(1) Sifilisa profilakses pasākumus, slimības diagnostiku, pacienta ārstēšanu un novērošanu veic dermatovenerologs.

(2) Ar HIV inficētas personas un AIDS slimnieka izmeklēšanu, ārstēšanu un novērošanu veic infektologs ārstniecības iestādē.

IV nodaļa
Neauglība

12.pants. Neauglības diagnostika un ārstēšana

(1) Neauglība ir dzimumbriedumu sasniegušu divu pretēju dzimumu personu (turpmāk — heteroseksuāls pāris) nespēja radīt bērnu gada laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi bez kontracepcijas.

(2) Neauglību diagnosticē un ārstē ginekologs (dzemdību speciālists), urologs, seksopatologs vai ģenētiķis.

(3) Ministru kabinets nosaka neauglības diagnosticēšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2005.)

13.pants. Medicīniskā apaugļošana

(1) Medicīniskā apaugļošana ir vīrieša un sievietes dzimumšūnu mākslīga sapludināšana.

(2) Medicīnisko apaugļošanu veic pēc heteroseksuāla pāra vai sievietes vēlēšanās, pamatojoties uz ārstniecības iestādei iesniegtu heteroseksuāla pāra vai sievietes rakstveida iesniegumu.

(3) Medicīnisko apaugļošanu veic, izmantojot donora dzimumšūnas vai ģenētisko vecāku dzimumšūnas.

(4) Pirms medicīniskās apaugļošanas ginekologa (dzemdību speciālista) pienākums ir informēt potenciālos vecākus par medicīniskās apaugļošanas būtību un iespējamiem sarežģījumiem, kā arī par ģenētiskiem un medicīniskiem sarežģījumiem, kas var rasties bērnam.

14.pants. Medicīniskās apaugļošanas noslēpums

(1) Aizliegts izpaust potenciālo vecāku datus dzimumšūnu donoram.

(2) Potenciālajiem vecākiem drīkst izpaust tikai informāciju par dzimumšūnu donora ģenētiskajiem un antropometriskajiem datiem.

15.pants. Ierobežojumi medicīniskajā apaugļošanā

Nav atļauts:

1) sapludināt cilvēka un dzīvnieka dzimumšūnu kodolus apaugļošanas nolūkā;

2) cilvēka embriju ievadīt primāta vai citas klases dzīvnieka organismā;

3) iegūt cilvēka embriju un augli zinātniskiem pētījumiem, kā arī izmantot to kā audu un orgānu donoru;

4) izmantot donora dzimumšūnas vai embriju komerciālos nolūkos;

5) importēt vai eksportēt embriju;

6) veicot medicīnisko apaugļošanu, izvēlēties bērna dzimumu, izņemot gadījumu, kad ar dzimumu saistīta ģenētiski pārmantojama slimība;

7) implantēt sievietes organismā vienlaikus vairāk par trim apaugļotām olšūnām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

16.pants. Cilvēka klonēšanas aizliegums

Aizliegts izmantot medicīniskās apaugļošanas un citas tehnoloģijas, kuru lietošanas rezultātā dzimtu cilvēks, kas būtu ģenētiski identisks citam dzīvam vai mirušam cilvēkam.

17.pants. Dzimumšūnu donora izvēle

(1) Par dzimumšūnu donoru var būt vesela persona: vīrietis vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.

(2) Potenciālais dzimumšūnu donors tiek medicīniski izmeklēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004. un 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 26.10.2005.)

18.pants. Dzimumšūnu donora tiesības

(1) Dzimumšūnas medicīniskajā apaugļošanā drīkst izmantot tikai ar donora rakstveida piekrišanu.

(2) Donors var atsaukt piekrišanu savu dzimumšūnu izmantošanai līdz medicīniskās apaugļošanas uzsākšanai.

19.pants. Donora dzimumšūnu izmantošanas ierobežojumi

Medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena dzimumšūnu donora dzimumšūnām dzimušo bērnu valstī nedrīkst būt vairāk par trim, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus.

20.pants. Donora dzimumšūnu iznīcināšana

Donora dzimumšūnas iznīcināmas:

1) ja tās dzimumšūnu bankā uzglabātas ilgāk par 10 gadiem vai uzglabāšanas laikā, kā arī citu iemeslu dēļ kļuvušas nederīgas;

2) ja valstī medicīniskās apaugļošanas rezultātā no tām dzimuši trīs bērni, izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus, kā arī gadījumus, kad dzimumšūnas tiek eksportētas uz citām valstīm;

3) ja no tām dzimušam bērnam vai auglim, kas radies medicīniskās apaugļošanas rezultātā, konstatēta ģenētiska slimība vai iedzimta patoloģija;

4) ja donors ir miris, izņemot gadījumu, kad donors devis rakstveida piekrišanu dzimumšūnu izmantošanai pēc viņa nāves;

5) pēc donora rakstveida iesnieguma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

21.pants. Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridiskais statuss

(1) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušais bērns uzskatāms par dzimušu laulībā, ja medicīniskās apaugļošanas brīdī potenciālo vecāku laulība bija reģistrēta.

(2) Gadījumos, kad potenciālo vecāku laulība nav reģistrēta, medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimuša bērna juridiskā statusa noteikšanai piemēro Civillikuma noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem.

22.pants. Paternitātes tiesību neatzīšana

(1) Potenciālajiem vecākiem, viņu vecākiem un aizgādņiem nav tiesību prasīt dzimumšūnu donora paternitātes atzīšanu medicīniskās apaugļošanas rezultātā ieņemtam bērnam.

(2) Medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušam bērnam, viņa vecākiem un aizbildņiem nav tiesību prasīt dzimumšūnu donora paternitātes atzīšanu.

(3) Dzimumšūnu donoram nav tiesību pašam atzīt paternitāti vai prasīt paternitātes atzīšanu medicīniskās apaugļošanas rezultātā dzimušam bērnam. Prasīt paternitātes atzīšanu nevar arī dzimumšūnu donora vecāki.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

V nodaļa
Dzimstības regulēšana

23.pants. Kontracepcija

(1) Kontracepcija ir pasākumu komplekss neplānotas grūtniecības novēršanai.

(2) Ķirurģiska kontracepcija ir olšūnas apaugļošanās novēršana, izmantojot operāciju.

(3) Ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot reproduktīvo vecumu sasniegušajiem pacientiem kontracepcijas nozīmi dzimstības regulēšanā un reproduktīvās veselības saglabāšanā un ieteikt kontracepciju, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

24.pants. Kontracepcijas izvēle un nodrošināšana

(1) Kontracepcijas lietošana ir personas labprātīga izvēle.

(2) Izrakstīt medikamentozus kontraceptīvus vai lietot kontracepcijas medicīniskās tehnoloģijas (izņemot ķirurģisko kontracepciju), paredzot turpmāku pacienta novērošanu, atļauts tikai ginekologam (dzemdību speciālistam) vai ģimenes ārstam.

(3) Ķirurģisko kontracepciju drīkst izdarīt:

1) pacientam, kas ir vecāks par 25 gadiem, — ar viņa rakstveida piekrišanu;

2) medicīnisku indikāciju dēļ pacientam (arī jaunākam par 25 gadiem) ar ārstu konsilija apstiprinājumu [konsilija sastāvā ir ginekologs (dzemdību speciālists) vai urologs atkarībā no pacienta dzimuma un divi ārsti — attiecīgās medicīnas nozares speciālisti] un pacienta rakstveida piekrišanu, bet, ja pacienta rīcībspēja ierobežota ar tiesas lēmumu, — ar pacienta aizgādņa un pacienta kopīgu rakstveida piekrišanu (ja saskaņā ar tiesas lēmumu aizgādnis ar aizgādnībā esošo rīkojas kopīgi) vai ar aizgādņa rakstveida piekrišanu (ja saskaņā ar tiesas lēmumu aizgādnis attiecīgajā jomā rīkojas patstāvīgi).

(4) Ķirurģisko kontracepciju pacientam drīkst izdarīt ginekologs (dzemdību speciālists), urologs vai ķirurgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004., 22.09.2005. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

VI nodaļa
Grūtniecības pārtraukšana

25.pants. Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās

(1) Grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana pēc sievietes lūguma līdz grūtniecības 12.nedēļai.

(2) Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc sievietes vēlēšanās izsniedz ginekologs (dzemdību speciālists) vai ģimenes ārsts, vienlaikus informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas būtību, iespējamiem medicīniskajiem sarežģījumiem, kā arī par iespēju saglabāt topošajam bērnam dzīvību un saņemt šā likuma 5. panta piektajā daļā noteikto konsultāciju

(3) Grūtniecības pārtraukšanu ginekologs (dzemdību speciālists) drīkst veikt ārstniecības iestādes stacionārā nodaļā ne agrāk kā 72 stundas pēc grūtniecības pārtraukšanas norīkojuma izsniegšanas, pirms tam atkārtoti informējot sievieti par grūtniecības pārtraukšanas gadījumā iespējamiem sarežģījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2004., 22.09.2005. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījums otrajā daļā stājas spēkā 01.07.2019. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu)

26.pants. Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā

(1) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu izziņu par izvarošanas gadījumu.

(2) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ ir pieļaujama līdz grūtniecības 24.nedēļai. Izvarošanas rezultātā iestājušās grūtniecības pārtraukšana ir pieļaujama līdz grūtniecības 12.nedēļai.

(3) Grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums un sievietes rakstveida piekrišana.

(4) Pārtraukt grūtniecību medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, drīkst tikai ginekologs (dzemdību speciālists) stacionārā ārstniecības iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

27.pants. Grūtniecības pārtraukšana pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem

(1) Ja grūtniecība iestājusies pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, ārstam, kas konstatējis grūtniecību, ir pienākums uzklausīt pacienti un veltīt pienācīgu uzmanību viņas uzskatiem, ņemot vērā šīs pacientes vecumu un brieduma pakāpi. Ārsta pienākums ir par grūtniecības iestāšanos informēt grūtnieces vecākus vai aizbildni.

(2) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu pēc pašas vēlēšanās drīkst izsniegt, ja vismaz viens no viņas vecākiem vai aizbildnis grūtniecības pārtraukšanai ir devis rakstveida piekrišanu.

(3) Pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad tā iestājusies izvarošanas rezultātā, pieļaujama, ja ir ārstu konsilija apstiprinājums vai tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa par izvarošanas gadījumu un ja vismaz viens no pacientes vecākiem vai aizbildnis devis rakstveida piekrišanu.

(4) Ja pacientei, kura ir jaunāka par 16 gadiem, radies strīds ar vecākiem vai aizbildni par grūtniecības saglabāšanu, grūtniecības pārtraukšanai nepieciešams bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmums.

28. pants. Grūtniecības pārtraukšanās līdz 22. grūtniecības nedēļai

Ja grūtniecība pārtraucas līdz 22. grūtniecības nedēļai, ārstniecības iestāde izsniedz izrakstu un rakstveidā informē pacienti par iespēju saņemt nedzīvi dzimuša augļa mirstīgās atliekas (ja tas fiziski iespējams) apglabāšanai. Ja paciente atsakās no nedzīvi dzimuša augļa mirstīgo atlieku apglabāšanas, ārstniecības iestāde nodrošina cilvēka cieņai atbilstošu attieksmi pret nedzīvi dzimuša augļa mirstīgajām atliekām.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

Pārejas noteikumi

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

1. Grozījums šā likuma 5. panta trešajā daļā attiecībā uz vienotu dzimumšūnu donoru reģistru stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

2. Šā likuma 5. panta piektā daļa un grozījums attiecībā uz 25. panta otrās daļas papildināšanu ar vārdiem un skaitli "un saņemt šā likuma 5. panta piektajā daļā noteikto konsultāciju" stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

3. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. janvārim izdod šā likuma 5. panta piektajā daļā minētos noteikumus.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 31.janvārī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2002.gada 19.februārī
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Seksuālās un reproduktīvās veselības likums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 31.01.2002.Stājas spēkā: 01.07.2002.Tēma: Veselības aprūpe, farmācijaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 27, 19.02.2002.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 5, 14.03.2002.
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
58982
{"selected":{"value":"01.07.2019","content":"<font class='s-1'>01.07.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2019","iso_value":"2019\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"18.07.2018","iso_value":"2018\/07\/18","content":"<font class='s-1'>18.07.2018.-30.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2007","iso_value":"2007\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2007.-17.07.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.10.2005","iso_value":"2005\/10\/26","content":"<font class='s-1'>26.10.2005.-30.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.02.2004","iso_value":"2004\/02\/25","content":"<font class='s-1'>25.02.2004.-25.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2002","iso_value":"2002\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2002.-24.02.2004.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2019
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"