Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (turpmāk — VDK) dokumentu kā vienota valsts īpašumā esoša vēsturisku dokumentu kompleksa saglabāšanu;

2) noteikt kārtību, kādā izmantojami VDK dokumenti;

3) ļaut apzināt un dot iespēju novērtēt atsevišķu personu sadarbību ar VDK;

4) dot iespēju uzsākt kriminālvajāšanu pret personām, kuras, sadarbojoties ar VDK, izdarījušas noziegumus;

5) radīt iespēju politiski, juridiski un morāli reabilitēt personas, kuras VDK represējusi, vajājusi un izspiegojusi;

6) dot iespēju zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

2. pants. VDK dokumenti

VDK dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa un Latvijas valsts īpašums. VDK dokumenti šā likuma izpratne ir visi informācijas nesēji neatkarīgi no informācijas fiksēšanas un uzglabāšanas veida — lietas, kartotēkas, rakstītie dokumenti un citi materiāli, ja:

1) vismaz viens to autors vai adresāts ir bijusi VDK;

2) to saturs attiecas uz jebkuru VDK tieši vai netieši raksturojošu darbību;

3) tie atrasti VDK oficiālajās vai konspiratīvajās telpās;

4) no to kopuma var konstatēt, ka tie attiecas uz VDK darbiniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

3. pants. VDK darbinieki un informatori

(1) VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā ari ārštata darbinieki — personas, kuras devušas piekrišanu slepenai sadarbībai ar VDK un kuras par atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus VDK dotos uzdevumus.

(2) VDK informatori šā likuma izpratnē ir personas, kuras, nebūdamas VDK darbinieki, apzināti sadarbojušās ar VDK, lai slepeni sniegtu informāciju par citām personām vai izpildītu citus VDK uzdevumus.

(3) Par VDK informatoriem šā likuma izpratnē atzīstami VDK aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji un uzticības personas.

4. pants. Cietušie

(1) Cietušie šā likuma izpratnē ir visas padomju okupācijas periodā politiski represētās personas, kā arī tās personas, izņemot VDK štata darbiniekus, par kurām VDK ir vākuši informāciju.

(2) Viena un tā pati persona var būt bijusi gan cietušais, gan VDK informators. Tādā gadījumā uz šo personu attiecas visi VDK informatoriem likumos noteiktie tiesību ierobežojumi.

5. pants. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs

Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir Satversmes aizsardzības biroja struktūrvienība, kuras uzdevums ir šā likuma 1.pantā norādīto mērķu realizācija.

(06.11.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.1995.)

6. pants. Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija

Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija ir sabiedriska komisija, kuras izveidošanas kārtību un darbību reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

7. pants. VDK dokumentu nodošanas kartība

(1) Katrai institūcijai, iestādei vai personai, kuras rīcībā, pārkāpjot noteikto kārtību, nonākuši VDK dokumenti vai to apstiprinātas kopijas, līdz 1994. gada 31. decembrim tie jānodod Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

(2) Katrai institūcijai, iestādei vai persona kuras rīcībā nonāk VDK. dokumenti vai to apstiprinātas kopijas pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, tie mēneša laikā jānodod Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

(3) Tie VDK dokumenti, kuri šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās, arī turpmāk paliek Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās, un tos iznīcināt ir aizliegts.

(4) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs apzina Latvijas Nacionālajā arhīvā un citās valsts glabātavās esošos VDK dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

8. pants. VDK darbinieku un informatoru pienākums sniegt paskaidrojumus

(1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pilnvarotām amatpersonām ir tiesības prasīt bijušajiem VDK darbiniekiem un informatoriem, lai viņi sniedz paskaidrojumus par savu darbību VDK un par vispārējo VDK darbību, struktūru darbiniekiem un informatoriem. Šīm personām ir tiesības neliecināt pret sevi, ja šie paskaidrojumi var izraisīt tām nelabvēlīgas krimināltiesiskas sekas.

(2) Personas, kuras atsakās sniegt paskaidrojumus vai sniedz apzināti nepatiesus paskaidrojumus, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(3) VDK darbinieku .un informatoru paskaidrojumi ir pastāvīgi glabājami dokumenti, kurus aizliegts iznīcināt. Līdz nodošanai Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā paskaidrojumi glabājas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

9. pants. Informācijas neizpaušana

(1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas un katra to darbinieka pienākums ir neizpaust VDK dokumentos esošo un centra un komisijas iegūto informāciju par personu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(11) Valsts drošības iestādēm valsts drošības interesēs ir tiesības neizpaust iegūto un tās rīcībā esošo informāciju par VDK darbiniekiem un informatoriem.

(2) Totalitārisma seku dokumentēšanas centram aizliegts nosūtīt VDK dokumentu kopijas un informāciju par tiem, kā ari to satura izklāstu ar automātisko telesakaru (telefona, telefaksa un citu telesakaru iekārtu) palīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

10. pants. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo VDK dokumentu izmantošana

(1) VDK dokumentus drīkst izmantot tikai atbilstoši šā likuma mērķiem.

(2) Kartību, kāda personas, kuram saskaņa ar šā likuma 12.15. pantu ir tādas tiesības, drīkst izmantot, lasīt, kopēt VDK dokumentus un izgatavot to norakstus, regulē Ministru kabineta noteikumi un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums.

11. pants. Valsts drošības iestāžu tiesības

Valsts drošības iestādēm ir tiesības iepazīties ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošajiem dokumentiem un citiem materiāliem un sagatavot to norakstus atbilstoši kārtībai, ko apstiprina Satversmes aizsardzības biroja direktors.

(06.11.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.1995.)

12. pants. Personas pieprasījums

(1) Jebkura persona var rakstveidā pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir VDK dokumenti par šo personu. Centram par tā rīcībā esošajiem dokumentiem mēneša laikā jādod atbilde.

(2) Ja atbilde ir apstiprinoša, personai ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem, ciktāl tas neskar trešās personas intereses, saņemt izrakstus no tiem, kā arī griezties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu šā likuma 14. panta kārtībā.

(3) Personai, kurai piešķirts politiski represētās personas statuss, ir tiesības pieprasīt un saņemt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra visu informāciju, tajā skaitā arī informāciju par tiem VDK darbiniekiem un informatoriem, kuri bija iesaistīti VDK darbībās pret konkrēto politiski represēto personu.

(4) Personai, kurai ir pierādījumi, ka tā ideoloģisku motīvu dēļ tika vajāta, ievietota brīvības atņemšanas iestādēs vai piespiedu kārtā ievietota iestādēs, kur šai personai tika piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, ir tiesības pieprasīt un saņemt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra visu informāciju, tajā skaitā arī informāciju par tiem VDK darbiniekiem un informatoriem, kuri bija iesaistīti VDK darbībās pret konkrēto personu.

(5) Persona, kura VDK dokumentos esošo informāciju ieguvusi šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, nedrīkst izpaust informāciju par konkrētajiem VDK informatoriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

13. pants. Iestādes un vēlētas institūcijas pieprasījums

(1) Saeimas Prezidijam, republikas pilsētas domes un novada domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad Saeima vai attiecīgā dome ir sanākusi uz pirmo sēdi, ir pienākums pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka ievēlētie deputāti varētu būt bijuši VDK darbinieki vai informatori (3. pants).

(2) Jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam ir pienākums attiecībā uz personu, kas attiecīgajā iestādē ieņem tādu amatu, kurā saskaņā ar likumiem ir aizliegts būt VDK darbiniekiem vai informatoriem, pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izzinu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka attiecīgā persona varētu būt bijusi VDK darbinieks vai informators (3. pants). Šāda izzina pieprasāma ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, par kuru tiek pieprasīta izziņa, ir uzsākusi pildīt darba vai dienesta pienākumus.

(3) Šāda izzina nav jāpieprasa par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.

(4) Ja atbilde ir apstiprinoša, bet persona, par kuru pieprasīta izziņa no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, noliedz savu sadarbību ar VDK, Saeimas Prezidijam, republikas pilsētas domes un novada domes priekšsēdētajām, valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam ir pienākums divu nedēļu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt attiecīgā rajona vai republikas pilsētas prokuratūrai pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

14. pants. Sadarbības fakta konstatēšana sevišķajā kārtībā

(1) Prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu, par ko rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai.

(2) Pārbaude tiek izdarīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, un to veic ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.

(3) No pārbaudes lietas ierosināšanas brīža pārbaudāmajai personai ir tiesības zināt, sakarā ar ko pārbaude tiek veikta, pieaicināt advokātu, iesniegt pierādījumus un sniegt liecības, pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības ģenerālprokuroram par pārbaudi veicošā prokurora darbību un lēmumiem.

(4) Pieaicinātajam advokātam pārbaudes lietā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizstāvim pirmstiesas izmeklēšanā krimināllietās.

(5) Pirmstiesas pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6) Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāmi šādi apstākļi:

1) fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi (laiks, vieta, veids, forma un citi apstākļi);

2) personas subjektīvā attieksme pret sadarbību (vai šī sadarbība bijusi apzināta vai neapzināta).

(7) Par pierādījumiem pārbaudes lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Šos faktus var konstatēt ar liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem un pārbaudes lietas protokoliem.

(8) Pierādījumu vākšanai prokurors var veikt šādas darbības:

1) nopratināt lieciniekus un izdarīt konfrontēšanu;

2) izņemt paraugus salīdzinošai pētīšanai;

3) izdarīt ekspertīzes un nopratināt ekspertus;

4) pieaicināt speciālistus;

5) izdarīt liecību pārbaudes uz vietas un izmeklēšanas eksperimentus;

6) veikt personu vai priekšmetu uzzīmēšanu;

7) uz tiesneša lēmuma pamata izdarīt kratīšanu, uzlikt arestu pārbaudāmās personas pasta un telegrāfa korespondencei un noklausīties tās telefonsarunas.

(9) Šā panta astotajā daļa minētās darbības pierādījumu vākšanai tiek izdarītas stingrā atbilstībā Kriminālprocesa likumā noteiktajai izmeklēšanas darbību veikšanas kārtībai. Pārbaudes lietā aicinātās personas tiek brīdinātas, ka tās ir atbildīgas par apzināti nepatiesas liecības došanu un atteikšanos dot liecību.

(10) Pārbaudāmajai personai un tās tuviem radiniekiem ir tiesības neliecināt pret sevi vai savu radinieku, bet, ja viņi piekrīt dot liecību, uz viņiem attiecas visas liecinieku tiesības un pienākumi.

(11) Ņemot vērā pārbaudes lietas apstākļus, lai nodrošinātu liecinieku un citu personu, kuras piedalās lietā, personisko drošību, izmeklēšanas darbības protokola ievaddaļu, kurā ir ziņas par šīm personām, ja nepieciešams, var sastādīt atsevišķi. Protokola pamatdaļā lietas dalībnieka vārda un uzvārda vietā ar viņa piekrišanu var minēt pseidonīmu, obligāti norādot, ka šai personai ir izskaidrotas tās tiesības un pienākumi, bet likumā paredzētajos gadījumos tā ir brīdināta par atbildību. Ar šādā kārtībā sastādītu protokola ievaddaļu var iepazīties tikai prokurors, advokāts, tiesas sēdes sekretārs un tiesneši, kas izskata lietu.

(12) Ja īpaši pilnvarots prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta prokurora atzinumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un nobeiguma daļas:

1) ievaddaļā jāsniedz ziņas par pārbaudāmo personu: vārds, uzvārds, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, tautība, ģimenes stāvoklis, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī iemesls, kāpēc pārbaude veikta;

2) aprakstošajā daļā jānorāda pārbaudes lietā pierādītie apstākļi, sadarbības būtība, laiks, vieta, motīvi, sadarbības veids un forma, kā arī citi būtiski apstākļi. Turklāt jāmin pārbaudāmās personas paskaidrojumi un apsvērumi, kurus tā izvirza savai aizstāvībai un šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, kā arī pārējo pierādījumu analīze;

3) noslēguma daļā prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK.

(13) Pēc tam ar pārbaudes lietu un prokurora atzinumu iepazīstina pārbaudāmo personu un tās advokātu; pārbaudāmajai personai un tās advokātam ir tiesības pieteikt lūgumus par papildu darbību veikšanu; prokuroram par to jāpieņem lēmums triju dienu laikā un jāpaziņo tas iesniedzējiem.

(14) Kad pārbaudes lieta uzrādīta un lēmums par pieteiktajiem lūgumiem pieņemts, prokurors lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc pārbaudāmās personas dzīvesvietas apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai. Ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu un lūdz pārbaudes lietu izbeigt, lieta ir izbeidzama.

(15) Pēc pārbaudes lietas nosūtīšanas tiesai visus lūgumus un sūdzības šajā lietā sūta tieši tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

15. pants. Lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izskatīšana tiesā

(1) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc pārbaudes lietas saņemšanas tiesā tiesnesis izskata šo lietu un pieņem lēmumu par to, ka lieta sagatavota iztiesāšanai, vai par tās virzīšanu papildu pārbaudes veikšanai. Ja lieta sagatavota iztiesāšanai, tiesnesis nosaka:

1) iztiesāšanas laiku un vietu;

2) uz tiesas sēdi uzaicināmās personas;

3) tulka pieaicināšanas nepieciešamību.

Par pieņemto lēmumu tiesnesis rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai, tās advokātam un prokuroram, kā arī nodrošina nepieciešamo personu uzaicināšanu.

(2) Tiesnesis nosaka lietas izskatīšanu ne vēlāk kā 10 dienas pēc tam, kad pieņemts lēmums par to, ka lieta sagatavota iztiesāšanai.

(3) Prokurors, pārbaudāmā persona un tās advokāts ir puses lietas izskatīšanas procesā. Pusēm ir vienādas tiesības iesniegt pierādījumus, piedalīties nopratināšanā un pierādījumu novērtēšanā, iesniegt pieteikumus, izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā, kam ir nozīme pareizā lietas izspriešanā, un runāt tiesu debatēs. Pēc pušu motivēta lūguma tiesa var pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē.

(4) Tiesas sēdes protokolu raksta sēdes sekretārs.

(5) Pārbaudes lietas izskatīšana tiesā notiek tādā pašā kārtībā kā krimināllietu izskatīšana pirmās instances tiesā, ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti šajā likumā:

1) pierādījumu pārbaude tiesā sākas, nolasot prokurora atzinumu par pirmstiesas pārbaudes gaitā pierādīto sadarbības faktu. Tad tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā pārbaudāmajai personai, vai tā apstiprina savas sadarbības faktu ar VDK, pēc tam tiesa veic pierādījumu tiešu pārbaudi un novērtēšanu;

2) pēc pierādījumu pārbaudes tiesa pāriet pie tiesu debatēm. Tiesu debatēs runā šādi lietas dalībnieki: prokurors, pārbaudāmā persona un tās advokāts;

3) ja pārbaudāmā persona, izsakot savu viedokli, sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kuriem ir svarīga nozīme lietā, tiesa tiklab pēc sava ieskata, kā arī pēc procesa dalībnieku lūguma var atsākt pierādījumu pārbaudi.

(6) Taisos spriedumu, tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:

1) vai pārbaudāmā persona ir bijusi VDK darbinieks vai informators;

2) kā rīkoties ar lieta izņemtajiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.

(7) Spriedums par sadarbības fakta konstatēšanu stājas spēkā, kad pagājis likumā noteiktais termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai, ja sūdzība vai protests nav iesniegti. Sūdzības vai protesta iesniegšana par spriedumu likumā paredzētajā termiņā aptur šā sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

(8) Attiecībā uz tiesas spriedumu par sadarbības fakta konstatēšanu pārbaudāmajai personai un tās advokātam ir tiesības iesniegt sūdzību, bet prokuroram — protestu apelācijas un kasācijas kārtībā atbilstoši Kriminālprocesa likumā paredzētajiem noteikumiem par spriedumu pārsūdzēšanu un protestu iesniegšanu krimināllietās.

(9) Ja sadarbības fakts ir konstatēts ar tiesas spriedumu, tiesai, kura taisījusi spriedumu, 10 dienu laikā pēc tā spēkā stāšanās jānodod publicēšanai oficiālā laikrakstā sprieduma rezolutīvā dala.

(10) Ja tiesa, izskatot lietu, nekonstatē sadarbības faktu, tiesai, kura taisījusi spriedumu, pēc pārbaudāmās personas lūguma šā panta devītajā daļā paredzētajā kārtībā jānodod publicēšanai oficiālā laikrakstā sprieduma rezolutīvā daļa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

16. pants. Sadarbības sekas

Ja persona — gadījumos, kad likums vai darba līgums to prasa, — ir deklarējusi, ka tā nav bijusi VDK darbinieks vai informators, bet tiesa konstatē, ka tā tomēr ir bijusi VDK darbinieks vai informators, tad šī persona ar tiesas sprieduma spēkā stāšanos zaudē savu ieņemamo amatu vai deputāta mandātu un ar šo personu tiek izbeigtas darba vai dienesta attiecības.

17.pants. Sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš

(1) Pēc 50 gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana šā likuma 14. un 15.pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama un tās iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu.

(2) Ministru kabinets ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

18. pants. VDK dokumentu izmantošana zinātniskiem nolūkiem un publicēšana

(1) VDK dokumenti, kuros nav informācijas par konkrētām fiziskajām personām, ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem.

(11) VDK dokumenti, kuros ir informācija par VDK darbiniekiem vai informatoriem, kuru darbība vai sadarbība ar minēto iestādi konstatēta ar tiesas spriedumu, ir publiskojami pēc attiecīgā tiesas sprieduma spēkā stāšanās.

(12) VDK dokumentu zinātnisko izpēti atbilstoši šā likuma mērķim veic Ministru kabineta izveidota speciāla starpdisciplināra komisija.

(2) VDK dokumenti pēc to zinātniskās izpētes ir publiski pieejami Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014. Sk. Pārejas noteikumu 8.punktu)

19. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

Par šajā likumā norādīto VDK dokumentu neatļautu izmantošanu vainīgās personas sauc pie likumā noteiktās atbildības. Personas, kuram šajā likuma noradīta neizpaužama informācija par VDK dokumentiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, nedrīkst izpaust šo informāciju ari pēc dienesta attiecību izbeigšanās.

Pārejas noteikumi

1. Līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta apstiprināts Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbību reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu apstiprinātais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums.

2. Ar brīdi, kad stājas spēkā Ministru kabineta apstiprināts Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums, spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas nolikuma un Totalitārisma, seku dokumentēšanas centra nolikuma apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20/21; 1993, 20/21).

3. Ministru kabinetam mēneša laika jāizstrādā šā likuma 18. panta otrajā daļā paredzētie noteikumi.

4. Ar brīdi, kad stājas spēkā likuma 5. panta jaunā redakcija, likvidēt Tieslietu ministrijas sastāvā Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, nododot to Satversmes aizsardzības biroja rīcībā.

(06.11.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.1995.)

5. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nekustamo un kustamo īpašumu, kā arī visus dokumentus pārņem Satversmes aizsardzības birojs.

(06.11.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.1995.)

6. Ministru kabinets 1995. gada budžetā Tieslietu ministrijas Totalitārisma seku dokumentēšanas centram paredzēto finansējumu nodod Satversmes aizsardzības birojam.

(06.11.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.1995.)

7. Ministru kabinets līdz 2005. gada 1. jūnijam izvērtē VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību. Šajos likumos noteikto ierobežojumu izvērtējumu Ministru kabinets iesniedz Saeimai.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spākā 28.05.2004.)

8. Šā likuma 18.panta 1.2 daļā minētā VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.janvārim izveido šā likuma 18.panta 1.2 daļā minēto komisiju.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

9. Šā likuma 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2018.gada 31.oktobrim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumi Nr.151 "Noteikumi par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Valsts drošības komitejas dokumentu izmantošanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

Šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeima pieņemts 1994. gada 19. maijā.
Valsts prezidents G. ULMANIS
Rīgā 1994. gada 2. jūnijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 19.05.1994.Stājas spēkā: 03.06.1994. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 65 (196), 02.06.1994.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
57277
{"selected":{"value":"23.05.2014","content":"<font class='s-1'>23.05.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"23.05.2014","iso_value":"2014\/05\/23","content":"<font class='s-1'>23.05.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-22.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.05.2004","iso_value":"2004\/05\/28","content":"<font class='s-1'>28.05.2004.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.1995","iso_value":"1995\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.1995.-27.05.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.1994","iso_value":"1994\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.1994.-30.11.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
23.05.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)