Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.168

Rīgā 2000.gada 2.maijā (prot. Nr.20 11.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu

1. Šie noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā".

2. Būvprojektiem, kuri likumā noteiktajā kārtībā akceptēti līdz 2000.gada 31.maijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" prasībām nav obligāta.

3. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 "Būvklimatoloģija" apstiprināšanai temperatūras un citus klimatoloģiskos rādītājus pieņem atbilstoši SNIP 2.01.01-82 "Būvklimatoloģija un ģeofizika" noteiktajām prasībām.

4. Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūniju.

5. Ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.220 “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.168 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-099 “Inženierizpētes noteikumi būvniecībā””” izdarītie grozījumi nav attiecināmi uz būvprojektiem, kas akceptam iesniegti līdz 2003.gada 31.maijam.

(MK 29.04.2003. noteikumu Nr.220 redakcijā)

6. Ar Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.280 "Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-099 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"" izdarītie grozījumi būvnormatīva 24.punktā nav attiecināmi uz topogrāfiskajiem plāniem, kuru izstrāde uzsākta līdz 2012.gada 1.augustam un kuri vietējās pašvaldības datubāzes turētājam pārbaudei un reģistrācijai iesniegti līdz 2012.gada 1.septembrim.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.280 redakcijā)

Ministru prezidents A.Šķēle

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
Apstiprināts ar Ministru kabineta
2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168
Latvijas būvnormatīvs LBN 005 - 99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
1. Vispārīgie jautājumi

1. Inženierizpēte būvniecības vajadzībām ietver:

1.1. ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti;

1.2. ģeotehnisko izpēti;

1.3. hidrometeoroloģisko izpēti.

2. Inženierizpēti veic saskaņā ar likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un šo būvnormatīvu.

3. Teritorijas inženierizpēti veic, lai nodrošinātu ekonomiski un tehniski pamatota būvprojekta izstrādi un būvdarbu veikšanu, kā arī vides un kultūras pieminekļu aizsardzību būvniecības un būves ekspluatācijas laikā. Atsevišķos gadījumos inženierizpēti veic, lai sagatavotu teritorijas plānojumu.

(MK 29.04.2003. noteikumu Nr.220 redakcijā)

4. Inženierizpētes mērķi, darbu veidus un izpildes secību atkarībā no būves veida (rakstura) un būvprojektēšanas stadijas nosaka pasūtītājs pēc saskaņošanas ar būvvaldi un darbu izpildītāju.

5. No jauna būvējamu, rekonstruējamu un atjaunojamu būvju projektēšanai, kā arī pašvaldības teritorijas plānošanas vajadzībām inženierizpēti veic šādām projektēšanas stadijām:

5.1. skiču projektam:

5.1.1. būves tehniski ekonomiskajam pamatojumam;

5.1.2. būves iespējamās ietekmes uz vidi būvniecības un ekspluatācijas laikā prognozei;

5.2. tehniskajam projektam:

5.2.1. no jauna būvējamām, rekonstruējamām un atjaunojamām būvēm;

5.2.2. projektējamajiem inženiertīkliem.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

6. Skiču projekta un tehniskā projekta izstrādāšanā izmanto visus noderīgos arhīvos esošos agrāk veikto inženierizpētes darbu materiālus. Ja nepieciešams, veic papildu inženierizpēti.

7. Veicot inženierizpēti būves paplašināšanai, pārbūvei vai tehniskajai modernizācijai, noskaidro, kā mainījušies dabas apstākļi (arī pamatnes grunts īpašības) attiecīgās būves būvniecības un ekspluatācijas laikā.

8. Būvniecības un ekspluatācijas laikā ģeotehniskās uzraudzības ietvaros veic speciālus inženierizpētes darbus, lai:

8.1. kontrolētu zemes darbu, kā arī būves pamatnes un pamatu izbūves atbilstību būvprojektam; ja nepieciešams, būvprojektu koriģē Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” noteiktajā kārtībā;

8.2. laikus prognozētu iespējamos būvniecības izraisītos vai veicinātos nelabvēlīgos ģeoloģiskos procesus (piemēram, karstu, noslīdeņus, sufoziju, pārmitrināšanu) un nodrošinātu iespējas to novēršanai;

8.3. noteiktu būves deformācijas.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

9. Pirms inženierizpētes uzsākšanas pasūtītājs sagatavo un kārto nepieciešamo dokumentāciju (piemēram, tehnisko uzdevumu, līgumu). Ja nepieciešams, inženierizpētes darbus saskaņo ar attiecīgo inženierkomunikāciju īpašnieku vai apsaimniekotāju.

10. Inženierizpētes pamats ir tehniskais uzdevums, ko inženierizpētes darbu izpildītājam iesniedz pasūtītājs. Tehniskajā uzdevumā pasūtītājs nav tiesīgs noteikt inženierizpētes darbu metodiku.

11. Tehniskajā uzdevumā ietveramas šādas ziņas:

11.1. projektējamās būves nosaukums un vieta (adrese);

11.2. pasūtītāja atbildīgā pārstāvja uzvārds, adrese un tālruņa numurs;

11.3. projektētāja uzvārds (nosaukums), adrese un tālruņa numurs;

11.4. projektējamās būves veids (raksturs) (piemēram, jaunbūve, rekonstruējama vai atjaunojama būve);

11.5. būvprojektēšanas stadija un darbu izpildes termiņi;

11.6. ziņas par agrāk veikto inženierizpēti būvvietā;

11.7. topogrāfiskie plāni, kartes vai shēmas ar projektējamo būvju, esošo būvju un inženiertīklu izvietojumu;

11.8. būvlaukuma robežas, inženiertīklu trases un to iespējamie varianti;

11.9. topogrāfiskās uzmērīšanas mērogs;

11.10. būvju tehniskais raksturojums (piemēram, konstrukcija, slodzes, līmeņu atzīmes);

11.11. nepieciešamā veicamo darbu precizitāte un ticamības pakāpe;

11.12. reģionālās vides pārvaldes izsniegtie vides aizsardzības tehniskie noteikumi par projektējamās būves iespējamo ietekmi uz vidi un pasākumiem vides aizsardzībai;

11.13. plānošanas un arhitektūras uzdevuma noteikumi, citas īpašas pārskatā vai atzinumā iekļaujamās prasības un pārskata vai atzinuma iesniegšanas kārtība;

11.14. papildu prasības un ziņas par citiem izpētes veidiem (piemēram, ūdensapgādes jautājumi, derīgo izrakteņu atradņu izpēte);

11.15. zemes īpašnieka (nomnieka) vai vietējās pašvaldības prasības inženierizpētes veikšanai;

11.16. būves atbilstība teritorijas plānojumam.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

12. Pasūtītājs ir atbildīgs par tehniskajā uzdevumā sniegto ziņu pareizību un atbilstību paredzētajiem būvdarbiem. Ja tiek mainīti inženierizpētes tehniskie noteikumi, izdevumus par papildu inženierizpēti sedz pasūtītājs.

13. Pamatojoties uz pasūtītāja izsniegto tehnisko uzdevumu, inženierizpētes darbu izpildītājs sastāda inženierizpētes darbu programmu. Vienkāršām būvēm vienkāršos dabas apstākļos inženierizpētes darbu programmu var aizvietot ar īsu inženierizpētes tehnisko priekšrakstu. Inženierizpētes darbu programma (priekšraksts) nosaka konkrētu inženierizpētes darbu uzdevumus, metodes, apjomus un izpildes secību. Programmu (priekšrakstu) sagatavo atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām, maksimāli izmantojot iepriekš veiktās dabas apstākļu izpētes rezultātus. Ja nepieciešams, veic teritorijas iepriekšēju apsekošanu. Inženierizpētes darbu programmu inženierizpētes izpildītājs saskaņo ar pasūtītāju.

14. Inženierizpētes darbu programmā (priekšrakstā) ietver šādas ziņas:

14.1. objekta nosaukums un vieta (adrese);

14.2. inženierizpētes mērķi un uzdevumi;

14.3. būvprojektēšanas stadija;

14.4. esošo inženierizpētes materiālu izmantošanas iespējas;

14.5. dabas apstākļu sarežģītības pakāpe un būves ģeotehniskā kategorija. Būves ģeotehnisko kategoriju nosaka pēc tehniskā uzdevuma un esošo inženierizpētes materiālu novērtēšanas. Inženierizpētes, būvprojektēšanas un būvniecības gaitā tā var mainīties;

14.6. lietojamās metodes, instrumenti un tehnoloģija, kā arī inženierizpētes darbu secība;

14.7. darba aizsardzības, kā arī vides un kultūras pieminekļu aizsardzības pasākumi;

14.8. tehniskā pārskata saturs un pielikumi (pamato ar darba specifiku saistītās korekcijas).

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

15. Inženierizpētes darbu laikā nedrīkst piesārņot grunti, zemes dzīles, virszemes un pazemes ūdeņus vai nodarīt citu kaitējumu videi, kā arī kultūras pieminekļiem. Pēc izpētes darbu pabeigšanas urbumi jātamponē vai jālikvidē un izpētes teritorija jārekultivē.

(MK 29.04.2003. noteikumu Nr.220 redakcijā)

16. Inženierizpētes rezultātus apstrādā un apkopo pārskatos (1. pielikums). Pārskata saturam jāatbilst tehniskā uzdevuma un inženierizpētes darbu programmas prasībām. Pārskatā atspoguļo inženierizpētes gaitā radušās izmaiņas, ietver atzinumus un priekšlikumus par teritorijas atbilstību iecerētās būvniecības vajadzībām, ieteikumus par pamatu konstrukciju un izbūves tehnoloģiju un par aizsardzības pasākumiem pret būvniecībai nelabvēlīgiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem, kā arī par vides aizsardzības jautājumiem.

(Grozīts ar MK 01.06.2004. noteikumiem Nr.515)

17. Inženierizpētes pārskatus atsevišķām būvēm vienkāršos dabas apstākļos var aizstāt ar īsu atzinumu. Atzinumā ietver visu pasūtītājam nepieciešamo informāciju būves projektēšanai, būvniecībai un ekspluatācijai. Izpētes rezultāti inženiertīklu trasēm var būt atspoguļoti grafiskajos materiālos (piemēram, plānos, ģeotehniskajos griezumos).

(MK 29.04.2003. noteikumu Nr.220 redakcijā)

18. Inženierizpētes pārskatus iesniedz pasūtītājam un - normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos - attiecīgajām valsts institūcijām.

19. Lauka un kamerālo darbu tehniskā dokumentācija tiek glabāta izpildītāja arhīvā.

20. Inženierizpētes darbu kvalitāti nodrošina izpildītājs, kas ir atbildīgs par veikto darbu atbilstību tehniskā uzdevuma un normatīvo aktu prasībām.

21. Inženierizpētes kvalitāti un atbilstību normatīvajiem aktiem kontrolē Ministru kabineta pilnvarotas valsts institūcijas, kā arī tās profesionālās savienības, kuras izsniedz attiecīgos būvprakses sertifikātus.

2. Ģeodēziskā un topogrāfiskā izpēte
2.1. Vispārīgās prasības

22. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes uzdevums ir sniegt digitālo, grafisko un teksta informāciju par apvidus objektu novietojumu un īpašībām būvju projektēšanai un būvdarbu veikšanai.

23. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes darbu saturu un apjomu nosaka tehniskajā uzdevumā. Ģeodēziskajā un topogrāfiskajā izpētē veicami šādi darbi:

23.1. būvlaukumu un trašu horizontālā un vertikālā uzmērīšana;

23.2. apakšzemes komunikāciju uzmērīšana;

23.3. speciālie izpētes darbi, ko reglamentē attiecīgo nozaru noteikumi.

24. Ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti veic Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā un Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmā.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.280 redakcijā)

25. (Svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.280)

26. Topogrāfisko plānu būvniecības vajadzībām sastāda mērogā 1:1000, 1:500 vai 1:250. Mērogu un attiecīgo platību pasūtītājs nosaka tehniskajā uzdevumā un tā grafiskajā pielikumā. Tiesības veikt ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes speciālos darbus un izstrādāt topogrāfiskos plānus ir ģeodēzisko darbu veikšanā sertificētām personām.

(MK 24.04.2012. noteikumu Nr.280 redakcijā)

27. (Svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.280)

28. (Svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.280)

29. (Svītrots ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.280)

30. Pasūtītājam vai tā pilnvarotam pārstāvim nav tiesību iejaukties ģeodēzisko un topogrāfisko darbu veikšanā. Par izpētes materiālu precizitāti un pareizību ir atbildīgs attiecīgo darbu izpildītājs.

31. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes rezultātus un tehnisko pārskatu izpildītājs nodod pasūtītājam vai tai valsts vai pašvaldības institūcijai, no kuras ir saņemti ģeodēziskie dati un topogrāfiskie materiāli. Pasūtītājs pievieno izpētes rezultātus būvniecības ieceres pieteikumam un iesniedz būvvaldē.

2.2. Topogrāfiskās uzmērīšanas pamatojums

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.280)

2.3. Topogrāfiskā uzmērīšana

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.280)

2.4. Apakšzemes komunikāciju uzmērīšana

(Apakšnodaļa svītrota ar MK 24.04.2012. noteikumiem Nr.280)

2.5. Ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes speciālie darbi

56. Speciālie ģeodēziskās un topogrāfiskās izpētes darbi ir:

56.1. ūdenstilpju un ūdensteču gultnes mērījumi;

56.2. būvju vertikālo un horizontālo deformāciju mērījumi;

56.3. būvju virszemes daļu vertikālā un horizontālā uzmērīšana;

56.4. līnijas būvju trasēšana;

56.5. dzelzceļa mezglu uzmērīšana;

56.6. ģeotehniskās izpētes izstrādņu piesaiste.

(Grozīts ar MK 01.06.2004. noteikumiem Nr.515)

57. Rezultātu precizitāti nosaka tehniskais uzdevums un attiecīgās nozares tehniskie noteikumi.

58. Ūdenstilpju un ūdensteču gultnes mērījumi ietver:

58.1. uzmērīšanas tīkla izveidošanu;

58.2. krasta līnijas uzmērīšanu;

58.3. dziļumu mērīšanas punktu horizontālo uzmērīšanu;

58.4. dziļumu mērīšanu.

(Grozīts ar MK 01.06.2004. noteikumiem Nr.515)

59. Ūdenstilpju un ūdensteču dziļumu mēra pa profilu līnijām. Atstatumus starp profiliem un augstuma (dziļuma) mērīšanas punktiem atkarībā no inženierizpētes mērķa nosaka tehniskajā uzdevumā.

(MK 01.06.2004. noteikumu Nr.515 redakcijā)

60. Būvju deformāciju mēra attiecībā pret speciāli izveidota vertikālā vai horizontālā tīkla atbalsta punktiem, kuru precizitāte ir vismaz par kārtu augstāka nekā iespējamie deformācijas lielumi. Nepieciešami vismaz trīs pamatojuma punkti. Speciāli izveidoto tīklu piesaista valsts ģeodēziskajam tīklam. Deformāciju mērīšanas precizitāti, periodiskumu un ilgumu pasūtītājs nosaka atkarībā no deformācijas lieluma un rakstura, no būvniecības sākuma un beigu termiņiem, kā arī no nepieciešamības veikt mērījumus būves ekspluatācijas laikā.

61. Trasēšanas darbi ietver:

61.1. trases uzmērīšanas gājiena izveidi pa trases asi un reperu ierīkošanu;

61.2. joslas topogrāfisko uzmērīšanu;

61.3. pagrieziena punktu, piketu un līkņu elementu nostiprināšanu;

61.4. garenprofilu un šķērsprofilu līmetņošanu.

Piezīme. Veicot trasēšanas darbus neapbūvētās teritorijās, ar pagaidu zīmēm nostiprina trases sākuma, beigu un pagrieziena punktus. Taisnos posmos minētie punkti jānostiprina redzamības attālumā, bet ne retāk kā ik pēc viena kilometra. Apbūvētās teritorijās trasi nenostiprina, bet piesaista situācijas elementiem.

3. Ģeotehniskā izpēte
3.1. Vispārīgās prasības

62. Ģeotehniskā izpēte ir būvprojektēšanas sastāvdaļa, kas būves projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā ar ģeoloģijas nozaru (piemēram, inženierģeoloģijas, ģeofizikas, hidroģeoloģijas), grunšu mehānikas un būvmehānikas metodēm, galvenokārt ievērojot būves un vides mijiedarbību, nosaka nepieciešamos būvlaukuma grunts un hidroģeoloģisko apstākļu raksturlielumus, prognozē to pārmaiņas un pārmaiņu ietekmi uz būvi. Ģeotehniskās izpētes uzdevums - apkopot attiecīgos raksturlielumus, lai garantētu būves drošumu, ievērojot optimālu būvresursu un ekoresursu patēriņu.

63. Ģeotehniskā izpēte ietver apbūvei paredzētā laukuma un tā apkārtnes reljefa, ģeomorfoloģisko un hidroģeoloģisko apstākļu, ģeoloģiskās uzbūves un grunšu fizikālo un mehānisko īpašību izpēti, kā arī piesārņojuma un iespējamo ģeoloģisko procesu izpēti, kuri var ietekmēt projektējamā objekta būvniecības un ekspluatācijas apstākļus.

64. Ģeotehniskā izpēte sastāv no šādiem posmiem:

64.1. apsekošana un izpēte skiču projektam;

64.2. izpēte tehniskajam projektam;

64.3. ģeotehniskā uzraudzība.

65. Ģeotehniskajā izpētē ietver:

65.1. iepriekšējo gadu izpētes materiālu savākšanu, apkopošanu un analīzi;

65.2. ģeotehnisko izstrādņu ierīkošanu;

65.3. ģeotehnisko izpēti ar lauka metodēm (3., 4. un 5.pielikums);

65.4. esošo būvju pamatu un grunts pamatnes apsekošanu un izpēti;

65.5. virszemes un pazemes ūdeņu un grunts laboratorijas analīžu metožu izvēli un veikšanu;

65.6. iegūto materiālu apstrādi un analīzi.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

66. Iepriekšējos gados būvlaukumā un tā apkārtnē veiktās ģeotehniskās, hidroģeoloģiskās, ģeoloģiskās un citas izpētes materiālu analīze nepieciešama jebkurā būvprojektēšanas stadijā.

67. Ģeotehniskās izstrādnes (piemēram, urbumus, skatrakumus, atsegumus) ierīko šādiem mērķiem:

67.1. būvlaukuma ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģisko apstākļu noteikšanai un precizēšanai, kā arī grunšu fizikālo un mehānisko īpašību noteikšanai;

67.2. grunts un ūdens paraugu ņemšanai;

67.3. ģeotehniskajai, hidroģeoloģiskajai un ģeofizikālajai izpētei ar lauka metodēm;

67.4. monitoringam;

67.5. ģeoloģisko procesu izpētei un izplatības zonu noteikšanai.

68. Ģeotehnisko izstrādņu veidu, izvietojumu un ierīkošanas tehnoloģiju nosaka atbilstoši izpētes mērķim un pētāmās teritorijas ģeoloģiskās uzbūves īpatnībām (piemēram, grunts litoloģiskajam sastāvam, ieguluma dziļumam, mitrumam) (6.pielikums). Ģeotehnisko izstrādņu veidam un izvietojumam jānodrošina visa nepieciešamā ģeotehniskā informācija būves projektēšanai, būvniecībai un ekspluatācijai.

69. Urbuma diametru, dziļumu un ierīkošanas tehnoloģiju izvēlas, lai nodrošinātu standartiem un inženierizpētes tehniskā uzdevuma prasībām atbilstošu paraugu ņemšanu laboratorijas analīzēm un pētījumu veikšanu ar lauka metodēm.

(MK 29.04.2003. noteikumu Nr.220 redakcijā)

70. Lai novērstu grunts un zemes dzīļu piesārņošanu un iespējamo ģeoloģisko procesu attīstību, ģeotehniskās izstrādnes pēc darbu veikšanas likvidē, aizberot un pieblietējot vai tamponējot ar mālu vai cementa javu (izņemot urbumus, ko atstāj pazemes ūdeņu monitoringam un citām vajadzībām).

71. Ģeotehniskās izpētes lauka metodes lieto šādos gadījumos:

71.1. grunts fizikālo un mehānisko īpašību noteikšanai;

71.2. ģeotehniskā griezuma sadalīšanai ģeotehniskajos elementos;

71.3. iespējamo ģeoloģisko procesu aktivitātes izpētei;

71.4. pāļu iegremdēšanas iespēju un pāļu nestspējas noteikšanai;

71.5. citu ģeotehnisko parametru noteikšanai atkarībā no būvprojektēšanas stadijas, būves ģeotehniskās kategorijas (7.pielikums) un būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpes (8.pielikums).

72. Grunts fizikālās un mehāniskās īpašības ar statisko un dinamisko zondēšanu nosaka atbilstoši šī būvnormatīva 4.pielikumam.

73. Ja nepieciešams, veic papildu pētījumus ar īpašām ģeotehniskās izpētes lauka metodēm (piemēram, poru spiediena mērīšana, iskimetrija, dilatometrija, grunts horizontālā spiediena mērīšana, rotācijas (svara) zondēšana).

74. Pāļu nestspējas noteikšanai izmanto galvenokārt statisko zondēšanu. Ja nepieciešams, pāļu nestspēju pārbauda ar statisko un dinamisko slodzi.

75. Ģeofizikālās metodes ir ģeotehniskās izpētes sastāvdaļa, un tās var lietot katrā būvprojektēšanas stadijā šādos gadījumos:

75.1. grunts masīva ģeoloģiskās uzbūves izpētei;

75.2. hidroģeoloģisko apstākļu izpētei;

75.3. ģeoloģisko procesu izpētei un to izplatības noteikšanai;

75.4. pazemes komunikāciju veidu, parametru, iebūvēšanas dziļuma un tehniskā stāvokļa noteikšanai;

75.5. grunts korozijas aktivitātes un klaidstrāvu intensitātes noteikšanai.

Piezīme. Ģeofizikālās metodes un to modifikācijas izvēlas atkarībā no noteiktajiem uzdevumiem, un pētījumu interpretācijai izmanto kontrolmetodes (piemēram, urbšanu, zondēšanu, laboratorijas darbus).

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

76. Hidroģeoloģiskā izpēte ir ģeotehniskās izpētes sastāvdaļa, un to veic, lai noteiktu:

76.1. pazemes ūdenslīmeņus būvlaukumā;

76.2. to grunšu ieguluma apstākļus un izplatību, kuras veido ūdeni saturošus un ūdeni vāji caurlaidīgus slāņus;

76.3. aerācijas zonas grunts sastāvu, filtrācijas spēju, ūdens atdevi, līmeņu svārstību amplitūdu un citas īpašības;

76.4. ūdens horizontu īpatnības (piemēram, resursu papildināšanas un ūdens noplūdes apstākļi, pazemes ūdeņu plūsmas virziens un ātrums, ūdenslīmeņa sezonālās svārstības, ūdens horizontu hidrauliskā mijiedarbība un saistība ar virszemes ūdeņiem) un to ietekmi uz būvi;

76.5. tehnogēno faktoru ietekmi uz hidroģeoloģisko apstākļu maiņu;

76.6. būvlaukuma pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu un tā ietekmi uz būves pazemes konstrukcijām (9.pielikums);

76.7. virszemes vai pazemes ūdeņu agresīvās iedarbības ietekmi uz ģeoloģisko procesu (piemēram, karsta, ķīmiskās sufozijas) attīstību.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

77. Galvenie hidroģeoloģiskie raksturlielumi un to noteikšanas metodes norādītas šī būvnormatīva 10.pielikumā.

78. Ūdens paraugus ņem, iekonservē, transportē un analizē atbilstoši standartiem.

79. Ģeotehniskās izpētes sastāvdaļa ir monitorings, kas nepieciešams tādu procesu izpētei, kuri var ietekmēt būvi būvniecības un ekspluatācijas laikā:

79.1. bīstamu ģeoloģisko procesu (piemēram, karsta, abrāzijas, noslīdeņu, nobrukumu, kā arī upju, ezeru un ūdenskrātuvju krastu pārveidošanās) attīstības novērošanai un izvērtēšanai;

79.2. teritorijas pārmitrināšanās, būvlaukuma deformācijas un sēšanās procesu noskaidrošanai;

79.3. pazemes ūdenslīmeņu svārstību un ķīmiskā sastāva izmaiņu noteikšanai;

79.4. grunts īpašību izmaiņu novērošanai;

79.5. būvju pamatu sēšanās un konstrukciju deformāciju iemeslu noskaidrošanai.

Piezīme. Monitoringa ilgums ir atkarīgs no būvniecības un ekspluatācijas prasībām un attiecīgo procesu rakstura.

80. Vienlaikus ar ģeotehniskās izpētes lauka darbiem veic rezultātu iepriekšēju apstrādi (piemēram, ģeotehnisko griezumu zīmēšanu, nepieciešamo aprēķinu veikšanu), lai kontrolētu ģeotehniskās izpētes kvalitāti un, ja nepieciešams, operatīvi koriģētu darba programmu.

81. Laboratorijas darbus grunts izpētei veic atbilstoši spēkā esošajiem standartiem, lai noteiktu grunts fizikālās un mehāniskās īpašības. Laboratorijas darbu veidu izvēlas atkarībā no būvprojektēšanas stadijas, būves iedarbības uz grunti un no grunts veida un stāvokļa. Ja nepieciešams, veic grunts papildu analīzes, kuru metodika nav reglamentēta normatīvajos dokumentos (piemēram, grunts īpašību pārbaudi attiecībā uz dinamiskām iedarbībām).

82. Pēc ģeotehniskās izpētes lauka darbu un laboratorijas darbu pabeigšanas iegūtos materiālus apstrādā un apkopo tehniskajā pārskatā saskaņā ar šī būvnormatīva 16.punktu un 1.pielikumu.

3.2. Ģeotehniskā izpēte skiču projektam

83. Ģeotehniskā izpēte skiču projektam pamatojas uz iepriekšējo pētījumu (piemēram, ģeotehnisko, ģeoloģisko, hidroģeoloģisko) rezultātiem un papildu izpētes darbiem.

84. Ģeotehniskā izpēte skiču projektam nodrošina:

84.1. laukuma (teritorijas) sadalījumu pēc grunts ģeotehniskajām īpašībām un piemērotības dažādiem pamatu veidiem;

84.2. pazemes ūdeņu ieguluma dziļuma un agresīvās iedarbības uz pazemes konstrukcijām noteikšanu;

84.3. būvniecībai bīstamo apstākļu vai riska zonu noteikšanu.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

85. Laukuma (teritorijas) raksturojumu papildina ar šādām ziņām:

85.1. pamatu veidi un to ierīkošanas tehnoloģija līdzīgos ģeotehniskajos apstākļos;

85.2. ieteicamie inženieraizsardzības pasākumi būvniecības un ekspluatācijas laikā.

3.3. Ģeotehniskā izpēte tehniskajam projektam

86. Tehniskā projekta izstrādāšanai nepieciešamo ģeotehnisko informāciju nodrošina, veicot attiecīgā būvlaukuma vai trases ģeotehnisko apstākļu detālu izpēti.

87. Veicot ģeotehnisko izpēti, izstrādnes pēc iespējas izvieto pa būvju kontūrām un ass līnijām, kā arī vietās, kur mainās būves augstums, slodzes un prognozētais pamatu veids un dziļums.

88. Ģeotehnisko izstrādņu dziļumu un attālumu starp tām nosaka atbilstoši būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpei, projektējamo būvju ģeotehniskajai kategorijai, jutīgumam pret nevienmērīgu sēšanos un prognozētā būvju pamatu veida.

89. Ģeotehnisko izstrādņu skaitam, dziļumam un izvietojumam jānodrošina grunts veidu noteikšana vērsumā un griezumā, kā arī karsta, noslīdeņu un citu ģeoloģisko procesu iespējamās izplatības noteikšana.

90. Grunts veidu un ģeotehnisko īpašību noteikšana ar lauka vai laboratorijas metodēm veicama tādā apjomā, lai nodrošinātu grunts fizikālo un mehānisko īpašību normatīvo un aplēses raksturlielumu iegūšanu nepieciešamajā nodrošinājuma pakāpē. Grunts stiprības un deformācijas īpašību noteikšana ir sistēmas "pamats-pamatne" savstarpējās iedarbes modelēšana, kuru veicot ievēro vispārējos fizikālo un mehānisko īpašību modelēšanas principus.

91. Nosakot granulometrisko sastāvu gruntīm, kas paredzētas hidromehanizētai izstrādei, frakciju sastāvu nosaka atbilstoši šos darbus reglamentējošo normatīvo dokumentu prasībām.

92. Grunts ģeotehniskās izpētes lauka metodes un izmēģinājumu apjomu nosaka, ievērojot ģeotehnisko apstākļu un būvju konstrukcijas sarežģītību. Ģeotehniskos izmēģinājumus veic izstrādņu tuvumā saskaņā ar standartiem. Izmēģinājumu skaitam jānodrošina pamatnes grunts fizikālo un mehānisko īpašību izpēte nepieciešamajā nodrošinājuma pakāpē.

93. Hidroģeoloģiskie pētījumi ir ģeotehniskās izpētes sastāvdaļa, un tos veic, lai noteiktu pazemes un virszemes ūdeņu ietekmi uz būvi, nosakot:

93.1. nesaistītas grunts filtrācijas īpašības;

93.2. pazemes ūdenslīmeņu sezonālās izmaiņas;

93.3. pazemes ūdeņu plūsmas virzienu, to barošanās, noplūdes un izplūdes apstākļus;

93.4. pazemes ūdeņu ķīmisko sastāvu un agresivitāti pret būvju betona vai metāla konstrukcijām.

94. Projekta aprēķiniem (piemēram, ūdens pietece būvbedrēs un tranšejās, pazemes ūdenslīmeņu pazeminājuma noteikšana, pretfiltrācijas pasākumu izvērtēšana) un hidroģeoloģisko apstākļu izmaiņu paredzēšanai nepieciešamos hidroģeoloģiskos parametrus (piemēram, filtrācijas koeficientu, ūdens atdevi, ūdenslīmeņa svārstības) pēc iespējas nosaka ar izmēģinājumiem, veicot ūdens atsūknēšanu un infiltrāciju gruntī vai ilgstošus ūdens režīma novērojumus.

95. Filtrācijas izmēģinājumu veidus un skaitu nosaka atkarībā no būves veida un darba uzdevuma, kā arī no hidroģeoloģisko apstākļu sarežģītības un izpētes pakāpes. Vienkāršos apstākļos lieto ekspresatsūknēšanas metodi vai grunts piesātināšanu ar ūdeni, bet sarežģītos - urbumu grupas izmēģinājuma atsūknēšanas metodi. Izvēlētajai metodei jānodrošina prognozes pazemes ūdeņu ietekmei uz būvi būvniecības un ekspluatācijas laikā.

96. Ķīmisko analīžu skaitam jābūt pietiekamam, lai raksturotu hidroķīmiskos apstākļus būvlaukumā, kā arī pazemes (virszemes) ūdeņu un būves konstrukciju saskares zonās.

97. Monitoringu veic, lai noteiktu pazemes un virszemes ūdeņu režīmu un iegūtu datus par bīstamu ģeoloģisku procesu iespējamo attīstību un iedarbību uz būvi būvniecības un ekspluatācijas laikā. Novērojumu punktu skaitu un izvietojumu nosaka atkarībā no risināmo uzdevumu rakstura, teritorijas (laukuma) ģeotehnisko apstākļu sarežģītības un izpētes pakāpes. Novērojumu perioda ilgumam jānodrošina iespēja prognozēt attiecīgo procesu izmaiņas un to ietekmi uz būvi.

98. Ģeofizikālās metodes, ko lieto ģeotehniskajā izpētē (piemēram, radiokarotāža, elektriskā zondēšana, mikroseismika), papildina un konkretizē ģeotehnisko apstākļu un grunts parametru noteikšanu, korelējot tās ar citām metodēm.

3.4. Papildu prasības ģeotehniskajai izpētei būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām

99. Būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām paredzētās ģeotehniskās izpētes galvenais uzdevums ir noskaidrot ģeoloģiskās vides un grunts īpašību pārmaiņas, kas radušās būvju ekspluatācijas laikā, un prognozēt turpmākās pārmaiņas. Lai izpildītu minēto uzdevumu, noskaidro:

99.1. teritorijas (laukuma) ģeotehnisko apstākļu pārmaiņas tehnogēno faktoru ietekmē;

99.2. būves pamatnes grunts fizikālās un mehāniskās īpašības;

99.3. būves deformāciju raksturu, to iemeslu un novēršanas iespējas.

100. Tehniskajā uzdevumā papildus šī būvnormatīva 11.punktā noteiktajām ziņām ietver:

100.1. ziņas par novērotajām deformācijām;

100.2. objekta ekspluatācijas tehnoloģiskos noteikumus (piemēram, esošās un paredzamās slodzes lielums uz būves pamatiem, notekūdeņu apjoms un sastāvs, drenāžas sistēmu veids un dziļums);

100.3. ziņas par objektā notikušajām avārijām un atjaunošanas darbiem.

101. Ģeotehnisko izpēti būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām veic iespējamo tehnogēno faktoru ietekmes zonā. Minētajā gadījumā vispārīgās prasības ģeotehniskajai izpētei ir tādas pašas kā ģeotehniskajai izpētei, kas veicama jaunbūvēm attiecīgajā projektēšanas stadijā. Papildu prasības noteiktas 11.pielikumā. Ģeotehniskajai izpētei jānodrošina nepieciešamo datu ieguve būves esošo pamatu nesošās slodzes pārrēķinam, ja tiek veikta pamatu nostiprināšana vai tiek palielināta slodze, kā arī jaunu pamatu aprēķiniem.

102. Būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām veicamo lauka darbu un laboratorijas darbu metodikā ņem vērā esošo pamatu slodzi, grunts sablīvēšanos un stiprības paaugstināšanos būves pamatnē ekspluatācijas laikā.

103. Ja pēc būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas slodze uz būves pamatiem nepalielināsies, var veikt tikai būves pamatu un pamatnes grunts faktiskā stāvokļa izpēti un prognozēt pārmaiņas, ņemot vērā šī būvnormatīva 11.pielikumā noteikto. Pamatu izpētei veic šādus darbus:

103.1. nosaka būves grunts pamatnes sastāvu un īpašības;

103.2. pamatu uzmērīšanu;

103.3. nosaka pamatu materiālu, tā stiprību un hidroizolācijas stāvokli.

104. Ja pēc būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas slodze uz būves pamatiem palielināsies, veic būves pamatu un pamatnes grunts detalizētu izpēti ar lauka un laboratorijas metodēm, modelējot sistēmas "pamats-pamatne" mijiedarbību. Būvju deformācijas konstatē vizuāli vai instrumentāli (ar ģeodēziskām metodēm). Deformāciju cēloņu noteikšanai lieto ģeotehniskās izpētes lauka un laboratorijas metodes.

105. Izstrādņu dziļumu pamatu nostiprināšanai nosaka atbilstoši slodzes zonas robežām rekonstruējamās vai atjaunojamās būves pamatnē un pamatnes grunts īpašībām. Uzbērto un vājo grunšu pilna griezuma atsegšana zem pamatiem ir obligāta, ja būvprojekta izstrādei ir nepieciešami šo grunšu raksturlielumi. Rievsienām, atbalstsienām un citiem norobežojumiem gruntī izstrādnes izvieto pēc iespējas pa to izbūves asi un dziļāk par šo norobežojumu ielikšanas dziļumu.

106. Izvēloties lauka darbu metodes un apjomus, kas veicami grunts deformācijas un stiprības raksturlielumu noteikšanai būves pamatnē, jāievēro pamatnes faktiskais un prognozējamais spriegumstāvoklis. Grunts sablīvējuma pakāpes un citu fizikālo un mehānisko īpašību noteikšanai, kā arī pāļu iegremdēšanas iespēju un dziļuma noteikšanai lieto statisko zondēšanu un citas metodes (piemēram, dinamisko zondēšanu un rotācijas zondēšanu).

107. Hidroģeoloģisko darbu sastāvu un apjomu nosaka atkarībā no tehniskajā uzdevumā dotajiem norādījumiem (piemēram, prognozētais pamatu tips un ierīkošanas veids, pagraba telpu nepieciešamība), hidroģeoloģisko apstākļu sarežģītības (piemēram, ūdens noteces iespējas, slapjo tehnoloģisko procesu sekas, pazemes ūdeņu agresīvā iedarbība uz pazemes konstrukcijām) un apbūves blīvuma. Ja nepieciešams pamatni nostiprināt ar šķīduma injekcijām, grunts filtrācijas īpašības nosaka ar lauka ekspresmetodēm (piemēram, īslaicīgu atsūknēšanu, grunts piesātināšanu ar smagiem šķidrumiem vai citām injekcijas apstākļus modelējošām metodēm) un laboratorijas metodēm.

108. Veicot pamatu un pamatņu apsekošanu un izpēti, kā arī likvidējot izstrādes, nedrīkst pieļaut pamatnes grunts ģeotehnisko īpašību pasliktināšanos (piemēram, grunts uzirdināšanu, sasaldēšanu, izmērcēšanu).

109. Ģeotehniskās izpētes pārskatam jāatbilst šī būvnormatīva 1.pielikumā noteiktajām prasībām. Pārskatā papildus iekļauj ziņas par esošo pamatu tehnisko stāvokli (pamatu konstrukciju, tipu un izmēriem), grunts fizikālajiem un mehāniskajiem raksturlielumiem ārpus pamatu robežām un pamatu ietekmes zonā, kā arī informāciju par būvniecības ietekmi uz ģeoloģisko vidi un apbūvi.

3.5. Papildu prasības ģeotehniskajai izpētei būvniecībai nelabvēlīgos grunts apstākļos
3.5.1. Vājās gruntis

110. Par vājām gruntīm uzskatāmas dažādas ģenēzes zemas nestspējas un stipri deformējamas gruntis: kūdra, kūdraina grunts, dūņas, sapropelis, irdeni ezerkaļķi, plūstoši plastiska un plūstoša mālaina grunts, kā arī irdenas smiltis.

111. Vājām gruntīm ir šādas specifiskās īpatnības:

111.1. liela porainība un dabiskais mitrums;

111.2. zema slodžu izturība (stiprība) un ievērojama saspiežamība;

111.3. ilgstoša konsolidēšanās, ja ir lielas deformācijas;

111.4. grunts nosēšanās (rukums) tās izžūšanas laikā;

111.5. jutīgums pret dinamisko iedarbību;

111.6. izteikti nelineāra sakarība starp spriegumiem un deformācijām.

112. Galvenie vājas grunts īpašību raksturlielumi ir šādi:

112.1. smilšu porainības koeficients ir lielāks par 0,8;

112.2. organisko vielu saturs ir lielāks par 0,03;

112.3. mālainām gruntīm plūstamības rādītājs ir lielāks par 0,75;

112.4. konusa pretestība statiskajā zondēšanā ir mazāka par 2 MPa smilšu gruntīm un mazāka par 1 MPa mālainām gruntīm;

112.5. deformācijas modulis ir mazāks par 6 MPa.

113. Vājo grunšu izplatības rajonos izpēti veic, lai noteiktu:

113.1. būvju optimālo izvietojumu atkarībā no vājo grunšu izplatības, biezuma un īpašībām;

113.2. grunts piemērotību dabīgai būvju pamatnei vai grunts maiņas veidu (piemēram, izņemšana, caururbe, apmainīšana ar citu grunti);

113.3. būves pamatu veidu un konstrukciju;

113.4. grunts izmantošanas iespējas apbūves laukuma sagatavošanai būvniecībai un teritorijas labiekārtošanai.

114. Vājo grunšu ģeotehniskajā izpētē iekļauj šādas atklātās vājo grunšu iegulas (piemēram, purvus, vecupes) raksturojošas papildziņas:

114.1. ģeomorfoloģiskais tips;

114.2. apūdeņošanas apstākļi un barošanās avoti;

114.3. nogulumu, kā arī to pamatnē iegulošo minerālgrunšu sastāvs un īpašības.

115. Kūdraino un citu vājo grunšu īpašības (piemēram, mitrumu, blīvumu, konsistenci, organisko vielu saturu, kūdras sadalīšanās pakāpi, stiprības, saspiežamības, konsolidācijas raksturlielumus) nosaka saskaņā ar normatīvu prasībām. Ūdens piesātināto smilšaino grunšu dinamiskās noturības orientējošai noteikšanai līdz attiecīga Latvijas būvnormatīva apstiprināšanai var izmantot piemērojamo normatīvu sarakstā ietvertās metodes.

116. Ņemot vērā vājo grunšu jutīgumu un monolīto paraugu ņemšanas un transportēšanas grūtības, to izpēti pēc iespējas veic ar ģeotehniskajām lauka metodēm (piemēram, ar statisko zondēšanu, slogošanu, spārniņgriezi), korelējot minētās metodes ar paraugu pētījumiem laboratorijā.

117. Transportējot vājo grunšu paraugus, nedrīkst pieļaut to satricināšanu, sasalšanu un izžūšanu (mitruma zudumus).

118. Izmēģinājumus grunts stiprības un deformācijas noteikšanai veic, ievērojot dabisko un prognozēto sprieguma stāvokli būvniecības un ekspluatācijas laikā.

3.5.2. Eluviālās gruntis

119. Par eluviālām uzskatāmas gruntis, kas veidojušās, sadēdot pirmskvartāra iežiem, un zaudējušas stingrās struktūrsaites un iepriekšējās īpašības. Raksturojot eluviālās gruntis, to izplatības laukumos un ģeoloģiskajā griezumā nodala drupveida, dispersās un dēdēšanas zonas.

120. Lauka izpētes darbos grunts ģeotehnisko griezumu sastādīšanai un monolīto paraugu ņemšanai no eluviālām gruntīm daļēji izmanto skatrakumus.

121. Eluviālo grunšu un dēdēšanas zonu nodalīšanai, kā arī cieto iežu virsmas noteikšanai papildus lieto ģeofizikālās metodes.

122. Eluviālo grunšu dažādu sadēdēšanas pakāpju noteikšanai paredzētās izstrādnes izvieto pēc iespējas būves kontūrās.

123. Attālumus starp izstrādnēm nosaka atkarībā no ģeotehnisko apstākļu sarežģītības un no būves ģeotehniskās kategorijas.

124. Laboratorijas izmēģinājumos papildus nosaka šādus specifiskus raksturlielumus:

124.1. attiecīgās frakcijas sadēdēšanas pakāpi, ja eluviālā gruntī ir vairāk nekā 30 % rupju iežu drupu;

124.2. sadēdēšanas koeficientu, ko nosaka ar drupu materiāla dilstamības pārbaudi rotējošā cilindrā;

124.3. grunts pretestību aksiālā spiedē gaissausā un ūdens piesātinātā stāvoklī, kā arī bīdes pretestību aizpildījuma gruntīm.

125. Nozīmīgās būvēs eluviālo grunšu deformācijas un stiprības raksturlielumus nosaka ar lauka metodēm (piemēram, izmēģinājumos ar slogošanu, presiometriem, grunts bīdes pārbaudēm "in situ").

126. Eluviālo grunšu ģeotehniskās izpētes pārskatā papildus šī būvnormatīva 1.pielikumā noteiktajam sniedz šādas ziņas:

126.1. eluviālo grunšu izplatība, biezums, sastāvs un īpašības;

126.2. sedzošā un cilmieža ieguluma veids, sastāvs un īpašības;

126.3. sadēdējušās grunts kūkumošanos un sufozijas īpašības;

126.4. sadalīšana ģeotehniskajos elementos pēc sadēdēšanas pakāpes un citām īpašībām (piemēram, sastāvs, blīvums, mitrums, ķīmiskā un mehāniskā izturība, izturība pret izskalošanu).

3.5.3. Mākslīgās gruntis

127. Par mākslīgām gruntīm uzskatāmas sabērtās, uzskalotās un pārraktās gruntis, kā arī ar dažādām metodēm stiprinātas un sablīvētas dabīgās gruntis. Lai precizētu ģeotehniskos apstākļus un to ietekmē notikušās grunts izmaiņas, vājo grunšu izplatības rajonos izpēti veic pirms un pēc būvlaukuma labiekārtošanas un zemes virsmas līmeņa pacelšanas ar uzskalošanu vai grunts uzbēršanu.

128. Mākslīgo grunšu izplatības rajonos, ja teritorija izveidota ar plānveida grunts uzskalošanu vai sabēršanu, kā arī būvlaukumos, kur dabīgās gruntis mākslīgi uzlabotas (piemēram, ar blietēšanu, norullēšanu, nosusināšanu), visās projektēšanas stadijās izpēti veic atbilstoši šī būvnormatīva prasībām.

129. Grunts sabērtuvēs, kā arī rūpniecisko un sadzīves atkritumu izgāztuvēs, kurām raksturīgs liels sabērto grunšu mainīgums un organisko un toksisko vielu un sadzīves atkritumu ieslēgumi, izpēte veicama atbilstoši būvju III ģeotehniskajai kategorijai.

130. Izpētes laikā noskaidro un tehniskajā pārskatā iekļauj šādu informāciju:

130.1. mākslīgo grunšu veidošanas apstākļi (sabēršana, uzskalošana, plānveida izveidošana vai sadzīves atkritumu izgāztuves) un ilgums;

130.2. mākslīgo grunšu izplatība, iegulums, uzbūve, sastāvs un īpašības;

130.3. grunts fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas tās izplatības zonā;

130.4. mākslīgo grunšu piesārņotība ar ķīmiskās, metalurģiskās vai citas rūpniecības nozares atkritumiem, kas satur ūdenī šķīstošas un videi bīstamas toksiskas vielas;

130.5. pieredze un ieteikumi, izmantojot mākslīgās gruntis būvju pamatnei.

131. Mākslīgo grunšu saguluma viendabīgumu un īpašību izmaiņas nosaka ar zondēšanu un citām izpētes metodēm.

Piezīme. Ja nepieciešams, precizē mākslīgo grunšu konsolidācijas norisi un iespējamo izmaiņu prognozi būvniecības un ekspluatācijas laikā, pamatojoties uz laboratorijas izmēģinājumiem, režīma novērojumiem un citiem pētījumiem.

132. Izstrādņu dziļumu mākslīgo grunšu izpētei nosaka atkarībā no slāņa biezuma un izraisītā sprieguma iespējamās izplatības zonas raksturlielumiem. Attālumus starp ģeotehniskajām izstrādnēm nosaka, ņemot vērā grunšu sastāva un īpašību mainīgumu.

3.6. Prasības ģeotehniskajai izpētei ģeoloģisko procesu izplatības rajonos
3.6.1. Vispārīgie norādījumi

133. Veicot ģeotehnisko izpēti būvniecības vajadzībām ģeoloģisko procesu izplatības rajonos, nepieciešama ģeoloģisko procesu detalizēta izpēte. Nevēlamas vai neatgriezeniskas sekas būvei var radīt:

133.1. karsta procesi;

133.2. nogāžu procesi;

133.3. jūras, ezeru, upju un citu ūdenstilpju krastu pārveidošanās;

133.4. teritorijas pārmitrināšanās un pārpurvošanās;

133.5. eolie (vēja izraisītie) procesi;

133.6. seismogēnie procesi (šī būvnormatīva 12.pielikums).

134. Pētot ģeoloģiskos procesus, nosaka attiecīgo procesu intensitāti, izpausmes veicinošos vai provocējošos faktorus un sniedz ieteikumus aizsardzībai pret to iespējamo nelabvēlīgo iedarbību.

3.6.2. Karsta procesi

135. Karsta procesu izplatības rajonos nosaka:

135.1. ģeoloģiskos, hidroģeoloģiskos, ģeomorfoloģiskos, hidroloģiskos un meteoroloģiskos apstākļus karsta izplatības iecirkņos;

135.2. karsta izpausmes veidus, izplatību, intensitāti, attīstības vēsturi un likumsakarības;

135.3. karsta formu (piemēram, kriteņu, piltuvju, grunts nosēšanās) iespējamo veidošanos būvlaukumā un tā tuvākajā apkārtnē;

135.4. karsta procesu iespējamo aktivizēšanos dabisko un tehnogēno faktoru ietekmē būvniecības un ekspluatācijas laikā.

136. Karsta procesu izplatība norādīta šī būvnormatīva 13.pielikumā.

137. Karsta procesu izpētē iekļauj:

137.1. skiču projekta stadijā — būvlaukuma un tā tuvākās apkārtnes apsekošanu, karsta procesu izpēti ar ģeofizikālām, hidroķīmiskām un tamlīdzīgām metodēm, lai noteiktu karsta procesu izplatību vērsumā un griezumā un novērtētu virszemes un pazemes ūdeņu agresīvās iedarbības pakāpi uz karbonātiežiem un ģipsi saturošajiem iežiem;

137.2. tehniskā projekta stadijā - būvlaukuma un tā tuvākās apkārtnes raksturojumu pēc stabilitātes un karsta procesu iespējamības pakāpes būvlaukumā.

Piezīme. Ja projektēšanu veic tikai vienā stadijā, izpētē iekļauj skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā veicamos darbus.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

138. Lai raksturotu būvlaukumu, nepieciešams precizēt un izpētīt:

138.1. esošo būvju deformācijas;

138.2. esošās virszemes ūdeņu uzsūkšanas zonas;

138.3. pazemes karsta vietas un formas (piemēram, kavernas, grunts izšķīdināšanas zonas, grunts nobrukumus);

138.4. karsta procesiem pakļauto iežu un tos sedzošo iežu saguluma apstākļus, fizikālās un mehāniskās īpašības;

138.5. karsta attīstību ietekmējošos hidroģeoloģiskos apstākļus: iežu sastāva īpašības, ūdenslīmeņu režīmu, tā ķīmiskā sastāva režīmu, virszemes un pazemes ūdeņu agresivitātes pakāpi (arī agresivitātes pakāpi pret ģipsi), pazemes ūdeņu barošanās un izplūdes apstākļus, plūsmas virzienu, pazemes un virszemes ūdeņu mijiedarbību.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

139. Atbilstoši veiktajai izpētei:

139.1. sniedz ziņas par karsta procesu izplatību un intensitāti, kā arī to nelabvēlīgās ietekmes uz apbūvi novērtējumu;

139.2. veic karsta procesiem pakļautā būvlaukuma un tā apkārtnes tipizāciju būvniecības vajadzībām saskaņā ar šī būvnormatīva 1.tabulu;

139.3. prognozē iespējamās dabisko apstākļu izmaiņas un karsta procesu aktivizāciju būves būvniecības un ekspluatācijas laikā, kā arī iesaka pretkarsta pasākumus.

1.tabula

Karsta procesu izplatības teritoriju klasifikācija atkarībā no teritorijas stabilitātes

Teritorijas kategorija Teritorijas stabilitātes raksturojums Vidējais iegruvumu skaits 1 km2 laukumā gada laikā Laiks (gados), kad 1 km2 laukumā izveidojas karsta forma
I Ļoti nestabila >1 <1
II Nestabila 0,1-1 1-10
III Vidēji nestabila 0,05-0,1 10-20
IV Vidēji stabila 0,01-0,05 20-100
V Stabila <0,01 >100
VI Ļoti stabila Karsta formu veidošanās nav iespējama Karsta formu veidošanās nav iespējama

140. Karsta procesu izplatības teritoriju ģeotehniskajai izpētei maksimāli izmanto ģeofizikālās metodes (piemēram, vertikālo elektrisko zondēšanu, radiolokāciju).

141. Grunts filtrācijas īpašības, filtrācijas ātrumu, kā arī paaugstinātas ūdenscaurlaidības zonas nosaka, izmantojot hidroģeoloģiskās izpētes lauka metodes (piemēram, urbumu grupu atsūknēšanu, ieliešanu, indikāciju).

142. Ja nepieciešams, veic stacionārus virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu līmeņu un hidroģeoķīmiskā režīma, kā arī būvju pamatu un zemes virsmas deformāciju novērojumus.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

143. Veicot ģeotehnisko izpēti karsta procesiem pakļautajā teritorijā, stingri ievēro vides aizsardzības noteikumus. Ņemot vērā, ka urbšana un atsūknēšana var veicināt karsta procesu aktivizāciju, urbumu savlaicīga likvidēšana, izmantojot tamponāžu un cementāciju, ir obligāta.

3.6.3. Nogāžu procesi

144. Veicot ģeotehnisko izpēti, nogāzēs, kur jau vērojamas vai ir iespējamas nogāžu procesu izpausmes (piemēram, noslīdeņi, nobrukumi), noskaidro:

144.1. reljefa formu raksturu;

144.2. nogāzi veidojošo iežu litoloģisko sastāvu, saguluma apstākļus, iespējamo vājāko zonu un slīdes virsmu pazīmes un citas īpašības;

144.3. nokrišņu daudzumu, to infiltrāciju un noteci;

144.4. pazemes ūdeņu līmeņu režīmu, izplūdes vietas un citus hidroģeoloģiskos apstākļus;

144.5. nogāžu procesa izpausmes veidu;

144.6. nogāžu procesiem pakļautā laukuma platību, pārvietojušās grunts apjomu un grunts pārvietošanās veidus;

144.7. ģeoloģisko un hidroģeoloģisko apstākļu un tehnogēno faktoru ietekmi uz nogāžu procesu izpausmēm.

145. Izmantojot pētījumu rezultātus, veic nogāžu noturības aplēsi un nosaka nogāžu procesu iespējamo ietekmi uz būvi, kā arī sniedz ieteikumus par veicamajiem aizsardzības pasākumiem.

146. Veicot ģeotehnisko izpēti nogāžu procesiem pakļautajā teritorijā, stingri ievēro vides aizsardzības noteikumus. Ņemot vērā, ka veģetācijas segas iznīcināšana, delūvija kārtas noņemšana un ģeotehnisko izstrādņu ierīkošana var pastiprināt pazemes ūdeņu izplūdi un aktivizēt nogāžu procesus. Izstrādņu izvietojuma pamatošana, kā arī kvalitatīva likvidēšana ir obligāta.

3.6.4. Jūras, ezeru, upju un citu ūdenskrātuvju krastu un gultņu pārveidošanās

147. Jūras, ezeru, upju un citu ūdenskrātuvju piekrastē būvju un būvlaukumu ģeotehnisko izpēti veic, lai noteiktu inženieraizsardzības pasākumus pret krasta un gultnes pārveidošanos abrāzijas, akumulācijas un erozijas dēļ.

148. Skiču projekta izstrādāšanai nepieciešami dati par:

148.1. teritorijas ģeoloģisko uzbūvi un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;

148.2. krastu tipiem;

148.3. esošajiem krastus un gultni pārveidojošiem procesiem.

149. Tehniskā projekta izstrādāšanai nepieciešami šādi detalizēti ģeotehniskās izpētes dati par piekrastē un akvatorijā izvietoto būvlaukumu vai trasi:

149.1. grunšu saguluma apstākļi, litoloģiskais sastāvs, plaisainība, sadēdēšanas un izskalošanas pakāpe, ūdenscaurlaidība un citas fizikālās un mehāniskās īpašības;

149.2. pazemes ūdeņu režīms un tā īpatnības;

149.3. esošie ģeoloģiskie procesi un to intensitāte;

149.4. hidrometeoroloģiskie apstākļi (piemēram, ledus apstākļi, ūdenslīmeņu, vēja, vējviļņošanās un temperatūras režīms);

149.5. sanešu plūsmu virziens un piesātinātība;

149.6. gultnes procesu tipi (gultnes vai krasta erozija) un to radīto deformāciju raksturojums;

149.7. krastu un gultņu pārveidošanās procesu raksturojums;

149.8. īstermiņa un ilgtermiņa prognozes par krastu un gultņu pārveidošanos.

150. Piekrastēs un akvatorijā, kur izvietotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas var ietekmēt krasta un gultnes pārveidošanās procesus, nosaka notekūdeņu izlaides tehnoloģiju, hidroķīmisko sastāvu un iespējamo agresivitāti.

151. Ģeotehniskās izpētes ietvaros analizē piekrastē un akvatorijā esošo nostiprināšanas būvju tehnisko stāvokli un efektivitāti. Ģeotehniskās izpētes pārskatā iekļauj ieteikumus par krasta, gultnes un būves aizsardzības pasākumiem.

152. Sarežģītos ģeotehniskajos apstākļos, lai prognozētu krasta un gultnes izmaiņas, ko būves ekspluatācijas laikā var radīt hidroģeoloģiskie un ģeoloģiskie procesi, pēc lauka darbu pabeigšanas un materiālu apstrādes, ja nepieciešams, modelē krasta un gultnes pārveidošanās mehānismu, nosaka krasta un gultnes pārveidošanās zonas robežas un aplēses profilu prognozējamā perioda beigās.

153. Krasta un gultnes pārveidošanās prognozes un modelēšanas rezultātus pārbauda būves būvniecības laikā un sniedz ieteikumus par pārbaudi būves ekspluatācijas laikā.

3.6.5. Teritorijas pārmitrināšanās un pārpurvošanās

154. Gruntsūdeņu līmeņu celšanās dēļ vai tehnogēno procesu ietekmē izveidojušos pārmitrināto vai pārpurvoto teritoriju izpētē veic šādus darbus:

154.1. hidroģeoloģisko apstākļu (piemēram, ūdenslīmeņu režīma, ūdens ķīmiskā sastāva, grunts mitruma aerācijas zonā) noteikšanu;

154.2. visu dabisko (piemēram, avotu) un tehnogēno (piemēram, drenāžas iekārtu, aku, urbumu) ūdens objektu apsekošanu;

154.3. noskaidro gruntsūdeņu līmeņu celšanās iespējamo iemeslu, maldu gruntsūdeņu (tehnogēno pazemes ūdeņu) veidošanās iemeslu (piemēram, ūdens noplūde no apakšzemes komunikācijām, gruntsūdeņu un virsūdeņu noteces aizsprostojums);

154.4. nosaka aerācijas zonu veidojošo grunšu ūdenscaurlaidību un pazemes ūdeņu savstarpējo hidraulisko saistību;

154.5. izmantojot esošos datus, nosaka pazemes ūdeņu līmeņu un hidroģeoķīmisko režīmu; ja attiecīgu datu nav vai tie ir nepietiekami, veic attiecīgā režīma novērojumus (vismaz vienu gadu);

154.6. ja nepieciešams kvantitatīvi novērtēt hidroģeoloģisko apstākļu pārmaiņas, apkopo hidroloģiskos datus (piemēram, virszemes ūdeņu režīms pārmitrinātās un pārpurvotās teritorijās) un meteoroloģiskos datus (piemēram, nokrišņu daudzums un infiltrācijas lielums).

155. Pēc iegūtajiem rezultātiem nosaka pārmitrināšanās vai pārpurvošanās iemeslus un sniedz nelabvēlīgo seku likvidācijas un aizsardzības pasākumu hidroģeoloģisko un ģeotehnisko pamatojumu, kā arī pārmitrināšanās vai pārpurvošanās nelabvēlīgo seku (piemēram, grunts fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ģeoloģisko procesu aktivizācija, pazemes ūdeņu piesārņošana, būvju tehniskās ekspluatācijas traucējumi, inženieraizsardzības ierīču darbības traucējumi) novērtējumu.

156. Pēc ģeotehniskās izpētes veic šādus darbus:

156.1. apakšzemes ūdens komunikāciju noplūdes noteikšanai konstatē lokālās ūdens noplūdes cilmvietas, nosaka noplūdes ietekmi uz gruntsūdens vai pazemes ūdeņu režīmu un izstrādā ieteikumus tās apturēšanai un likvidācijai;

156.2. gruntsūdeņu līmeņu celšanās un tehnogēno ūdens horizontu veidošanās izvērtēšanai izstrādā teritorijas hidroģeoloģisko raksturojumu pēc gruntsūdeņu barošanās un izplūdes īpatnībām un to plūsmas apstākļiem;

156.3. ja nepieciešams, sastāda aerācijas zonu veidojošo grunšu filtrācijas īpašību karti, kā arī gruntsūdens plūsmas hidroizohipsu karti (minimāliem un maksimāliem līmeņiem);

156.4. izstrādā ieteikumus aizsardzībai pret pārmitrināšanos un pārpurvošanos;

156.5. prognozē iespējamo ģeoloģisko procesu aktivizāciju un pasākumus tās novēršanai;

156.6. prognozē grunts īpašību un gruntsūdens agresivitātes izmaiņas pārmitrināšanās un pārpurvošanās dēļ un iesaka pasākumus būvbedres un būves aizsardzībai, ja mainās ūdenslīmeņi.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

3.6.6. Eolie (vēja izraisītie) procesi

157. Veicot izpēti jūras piekrastē vai citos rajonos, kur ģeoloģiskā griezuma augšējo slāni veido smilšaini nogulumi, ņem vērā, ka smilšainie nogulumi attiecīgos apstākļos (piemēram, iznīcināts veģetācijas segums) var būt pakļauti vēja darbībai.

158. Veicot izpēti jūras piekrastē vai citos rajonos, kur ģeoloģiskā griezuma augšējo slāni veido smilšaini nogulumi:

158.1. nosaka smilšaino nogulumu izplatību būvlaukumā;

158.2. apkopo datus par pārpūšanas procesu izpausmēm būvlaukumā un tuvākajā apkārtnē;

158.3. ja būvlaukums atrodas jūras piekrastē vai tās tiešā tuvumā, izmanto Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes oficiālo informāciju par vēja virzienu un ātrumu nepieciešamā nodrošinājuma līmenī.

159. Pēc ģeotehniskās izpētes sniedz ieteikumus par:

159.1. būves un veģetācijas segas aizsardzību būves laukumā un tā apkārtnē būvniecības un ekspluatācijas laikā;

159.2. būvlaukuma un tā apkārtnes rekultivāciju.

3.7. Ģeotehniskā uzraudzība

160. Ģeotehniskās uzraudzības uzdevums ir būvniecības laikā nodrošināt projektā paredzēto zemes darbu un pamatu izbūves darbu izpildi atbilstoši projektam un pārbaudīt pamatnes grunts īpašības.

(Grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

161. Ģeotehniskā uzraudzība veic ģeotehniskās izpētes un projekta tehnisko risinājumu ekspertfunkcijas, kā arī nodrošina to operatīvu koriģēšanu, ja rodas neparedzēti ģeotehniskie apstākļi.

162. Ģeotehniskā uzraudzība ir obligāta II un III dabas apstākļu sarežģītības pakāpes būvlaukumiem un II un III ģeotehniskās kategorijas būvēm, kā arī ja lieto netradicionālas pamatu vai speciālas grunts pamatņu sagatavošanas metodes. Minētajos gadījumos var paredzēt būvju deformāciju novērošanu būvniecības un ekspluatācijas laikā.

163. Ja būvniecības laikā netiek veikta ģeotehniskā uzraudzība atbilstoši šī būvnormatīva 162.punktam, ģeotehniskās izpētes izpildītāji nav atbildīgi par būves virsnormatīvām deformācijām.

164. Ģeotehniskās uzraudzības darbu metodes un apjomu nosaka individuāli atkarībā no būvlaukuma ģeotehniskajiem apstākļiem, būvju pamatu veidiem, būvju stabilitātes un iespējamo traucējumu rakstura. Ģeotehniskajai uzraudzībai jābalstās uz pamatnes grunts kontrolpārbaudēm ar lauka vai laboratorijas metodēm, kā arī uz vizuāliem un instrumentāliem ģeodēziskiem novērojumiem (būvju virsnormatīvo deformāciju vai to iespēju gadījumos).

165. Seklo pamatu izbūves kvalitātes uzraudzībai un projekta prasību ievērošanai:

165.1. dabīgās gruntīs kontrolē pamatnes grunts un hidroģeoloģisko apstākļu un ģeotehniskās izpētes rezultātu atbilstību faktiskajiem grunts un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem;

165.2. mākslīgi izveidotās gruntīs nosaka grunts īpašības atbilstoši šī būvnormatīva 128., 129., 130., 131. un 132.punktam.

166. Pāļu nestspēju būvlaukumā pārbauda ar pāļu kontroliedzīšanu atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām prasībām.

(MK 29.04.2003. noteikumu Nr.220 redakcijā)

167. Pāļu pamatu kvalitāti apstiprina ģeotehniskā projekta autors.

4. Hidrometeoroloģiskā izpēte

(Nodaļa MK 01.06.2004. noteikumu Nr.515 redakcijā)

168. Hidrometeoroloģiskās izpētes uzdevums ir sniegt teritorijas plānošanai, ēku un būvju būvprojektēšanai, būvdarbu izpildei un būvju ekspluatācijai nepieciešamo informāciju un datus par klimatiskajiem apstākļiem būvobjektā un virszemes ūdensobjektu hidroloģisko režīmu.

169. Hidrometeoroloģisko izpēti veic, lai iegūtu datus par:

169.1. plānojamās teritorijas izmantošanas iespējām un attīstības perspektīvu;

169.2. projektējamo būvobjektu, inženierinfrastruktūras un transporta objektu izvietojumu un inženieraizsardzības nepieciešamību;

169.3. paaugstināta riska teritorijām (piemēram, applūšana, vēja un ūdens erozija);

169.4. nepieciešamajām būvju konstrukcijām, parametriem un noturības aprēķināšanu;

169.5. būvju ekspluatācijas apstākļiem;

169.6. ūdeņu un atmosfēras aizsardzību un monitoringa nepieciešamību.

170. Hidrometeoroloģiskajā izpētē noskaidro:

170.1. klimatiskos apstākļus un atsevišķus meteoroloģijas raksturlielumus;

170.2. hidroloģiskos apstākļus (piemēram, ūdensteču, ūdenstilpju, purvu un piekrastes zonas hidroloģisko režīmu);

170.3. hidrometeoroloģiskos procesus un parādības.

171. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbi ir:

171.1. būvobjektu raksturojošo hidrometeoroloģisko elementu un parādību raksturlielumu izvēle;

171.2. virszemes ūdensobjektu hidrometrisko raksturlielumu un novērojumu datu savākšana, analīze un apkopošana;

171.3. izpētes rajona rekognoscējoša apsekošana;

171.4. informācijas savākšana, analīze un apkopošana par ekstrēmām hidrometeoroloģiskajām parādībām;

171.5. virszemes ūdensobjektu morfometriskie mērījumi;

171.6. ūdens kvalitātes noteikšana laboratorijā;

171.7. virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma novērojumi pagaidu novērošanas punktos vai posteņos;

171.8. hidroloģisko aplēses lielumu noteikšana;

171.9. ūdensobjektu gultnes un krastu pārveides procesu novērošana (monitorings).

172. Hidrometeoroloģiskās izpētes darbu apjomu un sastāvu atkarībā no projektējamā būvobjekta tipa, drošuma (nozīmības) pakāpes, teritorijas hidrometeoroloģiskās izpētes pakāpes un projektēšanas stadijas nosaka hidrometeoroloģiskās izpētes programmā (priekšrakstā).

173. Teritorijas plānošanai un ēku un būvju būvprojektēšanai nepieciešami 2.tabulā noteiktie meteoroloģisko elementu un parādību raksturlielumi un 3.tabulā noteiktie virszemes ūdensobjektu hidroloģiskā režīma raksturlielumi.

2.tabula

Nr.
p.k.

Meteoroloģiskie elementi un parādības

Raksturlielumi

1.

Gaisa temperatūra

Katra mēneša vidējā gaisa tempe­ratūra

Gaisa temperatūras absolūtais minimums un maksimums

Visaukstākā un viskarstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra

Raksturīgu periodu diennakts vidējā temperatūra

2.

Gaisa mitrums

Diennakts vidējais ūdens tvaiku parciālais spiediens gaisā

Gaisa relatīvais mitrums un mitruma amplitūda

3.

Nokrišņi

Mēneša un gada nokrišņu summa un sadalījums

Sniega segas biezums, parādīšanās, nostabilizēšanās, sairšanas un izzušanas laiks

Nokrišņu intensitāte

4.

Vējš

Vēja virzienu atkārtošanās un vēja ātrums

5.

Saules radiācija un zemes siltuma režīms

Saules radiācija uz dažādi orientētām virsmām

Grunts sasalšanas dziļums

Vidējais un lielākais 0 0C tem­peratūras dziļums augsnē

6.

Atmosfēras parādības

Apledojuma un sarmas svars uz vadiem, normatīvais apledojuma slānis

Kailsala, sniegputeņu, vētru un lietusgāžu atkārtošanās periodi

3.tabula

Nr.
p.k.

Ūdensobjektu hidroloģiskais režīms

Raksturlielumi

1.

Līmeņu režīms

Augstākais, zemākais un vidējais ūdenslīmenis

2.

Noteces režīms

Maksimālais, minimālais un vidējais caurplūdums

Noteces apjoms, slānis, modulis un koeficients

Straumes ātrums

3.

Termiskais režīms

Ūdens temperatūras diennakts svār­stības un mainība gada laikā

4.

Ledus režīms

Ūdenstilpju un ūdensteču aiz­salšanas, ledstāves, ledus uzlūšanas un iešanas laiks

Ledus segas biezums

Vižņu kustība un ledus sablīvējumi

5.

Hidroķīmiskais režīms

Ūdens ķīmiskās, fizikālās un bak­terioloģiskās īpašības

6.

Sanešu režīms un gultnes procesi

Suspendēto un dibensanešu apjoms un grimšanas ātrums

Ūdens duļķainums

7.

Ezeru ūdens bilance

Ūdens pietece, nokrišņi, kondensācija, notece un iztvaikošana

8.

Purvu hidroloģiskais režīms

Gruntsūdens līmenis un notece

174. Informācijas iegūšanai par meteoroloģisko elementu un parādību raksturlielumiem izmanto Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”, kā arī reprezentatīvu meteoroloģisko staciju un posteņu novērojumus.

175. Informācijas iegūšanai par virszemes ūdensobjektu hidroloģisko režīmu un ekstrēmām hidrometeoroloģiskajām parādībām izmanto:

175.1. agrāk veikto inženierizpētes darbu pārskatus (atskaites), arhīvu materiālus un zinātniski tehniskās publikācijas;

175.2. publicētos hidrometeoroloģisko staciju un posteņu novērojumu datus;

175.3. jaunākos nepublicētos hidrometeoroloģisko staciju un posteņu novērojumu datus;

175.4. iedzīvotāju liecības;

175.5. būvju lietotāju un attiecīgo dienestu ziņas par avārijas situācijām, ko radījuši nelabvēlīgi hidrometeoroloģiskie apstākļi.

176. Informāciju par virszemes ūdensobjekta hidrogrāfisko tīklu, morfometriskajiem, hidrogrāfiskajiem un sateces baseina virsmas apstākļiem iegūst, veicot izpētāmās teritorijas rekognoscējošu apsekošanu un uzmērīšanu, kā arī lietojot attiecīga mēroga topogrāfiskās kartes un plānus.

177. Ūdens kvalitātes, ķīmisko, fizikālo un bakterioloģisko īpašību noteikšanai vai precizēšanai ņem ūdens paraugus, izvēlas laboratorijas analīžu metodes, veic analīzes un novērtē to rezultātus.

178. Lai noteiktu virszemes ūdensobjektu gultnes un krastu pārveides procesus ilgstošā laikposmā, ierīko novērošanas tīklu un veic novērojumus (monitoringu).

179. Hidroloģisko parametru aplēses lielumus ar attiecīgo būvju projektēšanu reglamentējošos būvnormatīvos vai piemērojamos standartos noteikto ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (nodrošinājumu) aprēķina, izmantojot 4.tabulā noteiktos paņēmienus vai citus pamatotus paņēmienus.

4.tabula

Nr.
p.k.

Galvenie hidroloģiskie
parametri

Hidroloģisko parametru aplēses lielumu noteikšanas paņēmieni

1. Ūdens līmenis un straumes ātrums Mērījumi reprezentatīvā hidroloģiskā postenī, ūdens līmeņa un caurplūduma mērījumi pagaidu postenī

Gultnes morfometriskie mērījumi un hidrauliskie aprēķini

2. Ūdens caurplūdums Vidējām un lielām upēm (ar baseina laukumu 2000 km2 un vairāk) - interpolējot aplēses lielumus no reprezentatīviem hidroloģiskiem posteņiem, mazākām upēm - izmantojot Latvijas teritorijai noteiktās empīriskās sakarības vai ar analoģijas metodi pārnesot reprezentatīvo hidroloģisko posteņu datus (ja tādi ir)

180. Lai upes līmeņa posteni varētu uzskatīt par reprezentatīvu, tam jāatbilst šādām prasībām:

180.1. ūdens līmeņa regulārie mērījumi (vismaz divas reizes diennaktī) ir veikti pietiekami ilgi (maksimālā ūdens līmeņa noteikšanai nepārtraukta novērojumu rinda ir garāka par 25 gadiem);

180.2. sakarības starp ūdens līmeni pagaidu postenī un reprezentatīvajā postenī ir statistiski būtiskas (ticamības līmenis vismaz 95 %);

180.3. starp ūdens līmeni izpētāmajā vietā un postenī ir tieša hidrauliska saistība.

181. Lai upes hidroloģisko posteni varētu uzskatīt par reprezentatīvu, tam jāatbilst šādām prasībām:

181.1. būvobjekta un hidroloģiskā posteņa savstarpējais novietojums un hidroloģiskie apstākļi ir tādi, ka nepieciešamos raksturlielumus, kas iegūti postenī, var attiecināt uz izpētāmo vietu;

181.2. maksimālā caurplūduma noteikšanai nepārtrauktu novērojumu rinda ir garāka par 25 gadiem;

181.3. citu hidroloģisko parametru novērojumu rinda ir tik gara, ka iespējams izveidot drošas sakarības ar atbalsta posteni.

182. Izvēloties reprezentatīvu upes hidroloģisko posteni, ņem vērā:

182.1. noteces veidošanās viendabību (līdzību);

182.2. klimatisko apstākļu līdzību;

182.3. faktorus, kuri var mainīt upes dabiskās noteces lielumu (noteces regulēšana, ūdens ņemšana vai novadīšana). Izpētāmās ūdensteces baseina laukums un reprezentatīvā posteņa baseina laukums nedrīkst atšķirties vairāk kā 10 reizes.

183. Izvēloties reprezentatīvu jūras, ezera vai ūdenskrātuves hidrometeoroloģisko staciju, ņem vērā:

183.1. krastu orientāciju pret debespusēm un valdošo vēju virzienu;

183.2. krasta līnijas izrobotību;

183.3. piekrastes hidrogrāfisko raksturojumu;

183.4. akvatorijas būves.

184. Pagaidu novērošanas punktu (posteņu) skaitu būvobjektā izvēlas atkarībā no pētāmā virszemes ūdensobjekta iecirkņa garuma, hidroloģiskā režīma veidošanās apstākļiem un klimatiskajām īpatnībām, kā arī no projektējamo būvju izvietojuma.

185. Novērojumu ilgums pagaidu novērošanas punktos atkarīgs no laika, kāds nepieciešams, lai iegūtu raksturlielumu korelatīvas sakarības starp vienā laikā veiktajiem novērojumiem pagaidu novērošanas punktā (postenī) un reprezentatīvā hidrometeoroloģiskajā postenī. Nepieciešamais novērojumu ilgums, kas atkarīgs no novērojamā raksturlieluma veida, noteikts 5.tabulā.

5.tabula

Nr.
p.k.

Hidrometeoroloģiskā režīma vai procesa raksturojums

Mazākais novērojumu ilgums

1. Iekšējo ūdeņu, jūras un mete­oroloģisko elementu režīms Viens gads, kurā novē­rojamas visas hidroloģiskā režīma fāzes vai klimatiskās sezonas (meteoroloģiskajiem elementiem)
2. Sezonas un ekstrēmie hidroloģiskie un meteoroloģiskie elementi un parādības (piemēram, maksimālais un minimālais ūdens līmenis un caurplūdums, gaisa temperatūra, nokrišņi, termiskais un ledus režīms) Hidroloģiskā režīma fāze vai klimatiskā sezona, kuras laikā attiecīgais elements vai parādība ir novērojama
3. Gultņu, ūdenstilpju krastu pārvei­došanās procesi un jūras piekrastes dinamika Vismaz viena gada bezledus periods

186. Par kritēriju hidrometeoroloģisko aplēses lielumu noteikšanai pieņem attiecīgā lieluma ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (nodrošinājumu), bet procesiem — šo procesu prognozēto attīstību līdz aplēses perioda beigām. Hidrometeoroloģiskos aplēses lielumus un ikgadējo pārsniegšanas varbūtību (nodrošinājumu) vērtības nosaka attiecīgo būvju projektēšanu reglamentējošie būvnormatīvi vai piemērojamie standarti.

187. Ūdensobjekta hidroloģiskā režīma novērojumi un klimatisko apstākļu un hidrometeoroloģisko procesu izpēte būves ekspluatācijas laikā nepieciešami, ja konstatē:

187.1. būtiskas atšķirības starp būvprojektā izmantotajiem un faktiskajiem aplēses lielumiem vai klimatiskajiem apstākļiem;

187.2. hidrometeoroloģisko elementu vai parādību nelabvēlīgu iedarbību uz būvi;

187.3. būves neprognozētu iedarbību uz virszemes ūdensobjektu vai blakus teritorijas tehnisko stāvokli.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
1.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Ģeotehniskās izpētes pārskata ieteicamais sastāvs un saturs

1. Pārskata sastāvs
1. Ģeotehniskās izpētes pārskatā ietver apstrādātus un sistematizētus izpētes datus, kuru sastāvam un apjomam jāatbilst tehniskā uzdevuma un būvprojektēšanas prasībām.

2. Ģeotehniskās izpētes pārskats sastāv no teksta un pielikumiem. Ģeotehniskās izpētes pārskata nodaļu skaits var būt citāds, nekā noteikts šajā pielikumā (var nebūt atsevišķu nodaļu vai tās var apvienot).

3. Ja ģeotehniskajā izpētē lieto nestandarta metodes, pārskatā iekļauj nodaļu "Darbu metodika".

2. Teksta saturs
4. Ievads:

4.1. izpētes darbu pamatojums un uzdevums;

4.2. būves izvietojums un tehniskais raksturojums;

4.3. būves ģeotehniskā kategorija;

4.4. ziņas par ģeotehniskās izpētes darbu veidiem, metodēm un apjomiem, kā arī par atbildīgajiem izpildītājiem;

4.5. atkāpes no paredzētās ģeotehniskās izpētes darbu programmas un to iemesli;

4.6. agrāk veiktie ģeoloģiskās un ģeotehniskās izpētes darbi un būvniecības prakse, kas izmantojama ģeotehnisko apstākļu precizēšanai.

5. Vispārīgas ziņas par dabas apstākļiem:

5.1. zemes virsmas reljefs un ģeomorfoloģiskās īpatnības;

5.2. izpētes laukuma dabiskie un apbūves apstākļi (piemēram, izrakts, pārpurvots, apbūvēts);

5.3. hidrogrāfiskais tīkls un tā raksturojums.

6. Ģeoloģiskā uzbūve un hidroģeoloģiskie apstākļi:

6.1. iežu saguluma apstākļi (ģenēze un litoloģiskais sastāvs) un izplatība;

6.2. teritorijas hidroģeoloģiskie apstākļi (pazemes ūdeņi, to tipi, barošanās apstākļi, plūsmas virzieni, hidrauliskā mijiedarbība);

6.3. ūdens ķīmiskais sastāvs, tā agresīvās un korodējošās iedarbības izvērtējums.

7. Ģeoloģiskie procesi:

7.1. procesu un to izpausmju raksturojums, saistība ar konkrētiem ģeomorfoloģiskajiem elementiem;

7.2. procesu un to izpausmju intensitātes novērtējums.

8. Ģeotehniskie apstākļi:

8.1. būvlaukuma tipizācija un atsevišķo iecirkņu raksturojums;

8.2. grunšu fizikālās un mehāniskās īpašības.

9. Secinājumi un ieteikumi:

9.1. par teritorijas atbilstību būvlaukuma vajadzībām, par būvju pamatnēm noderīgām gruntīm un to izmantošanu būvniecībā;

9.2. par teritorijas inženieraizsardzības pasākumiem pret iespējamo ģeoloģisko procesu nelabvēlīgās ietekmes sekām un par būvju nodrošināšanu;

9.3. par būvju pamatņu un pamatu izvēli;

9.4. par vides aizsardzību pret projektējamās būves iespējamo nelabvēlīgo ietekmi būvniecības un ekspluatācijas laikā;

9.5. par speciāliem būvniecības pasākumiem sarežģītos ģeotehniskajos apstākļos (piemēram, par ietekmi uz blakus būvēm, grunts izstrādi);

9.6. par ģeotehnisko uzraudzību.

3. Pielikumu sastāvs
10. Pārskatam pievieno šādus pielikumus:

10.1. ģeotehnisko izstrādņu katalogu;

10.2. grunts analīžu protokolus;

10.3. ūdens ķīmisko analīžu protokolus;

10.4. izpētes laukuma novietojuma shēmu;

10.5. topogrāfisko plānu ar izstrādnēm, griezumu līnijām un projektējamo būvju eksplikāciju;

10.6. ģeotehniskos griezumus;

10.7. lauka izpētes un laboratorijas analīžu grafikus, nomogrammas un līdzīgus materiālus;

10.8. faktiskā materiāla kartes (shēmas) un ģeofizikālo pētījumu profilus.

11. Ģeotehniskās izpētes darbu izpildītājs uzglabā pasūtītāja uzdevumu, lauka žurnālus, laboratorijas darbu pases un protokolus, izstrādņu likvidācijas aktus, izpētes gaitā savāktos materiālus un citus dokumentus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
2.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Hidrometeoroloģiskās izpētes pārskata ieteicamais sastāvs un saturs

(Pielikums svītrots ar MK 01.06.2004. noteikumiem Nr.515)

3.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Ģeotehniskās izpētes lauka metodes

Nr.
p.k.

Izpētes metode

Izpētes mērķis

Pētāmās gruntis

1.

Statiskā zondēšana, rotācijas (svara) zondēšana, korelējot ar statisko zondēšanu

Būves grunts pamatnes un grunts vides sadalīšana ģeotehniskos elementos (slāņos), grunts fizikālo, deformācijas un stiprības raksturlielumu noteikšana; pāļu nestspējas noteikšana

Smilts, mālainas un organogēnas gruntis

2.

Dinamiskā zondēšana

Būves grunts pamatnes un grunts vides sadalīšana, grunts fizikālo, stiprības un deformācijas īpašību noteikšana. Pāļu iegremdēšanas iespēju un nestspējas noteikšana

Smilts, daļēji mālainas gruntis

3.

Presiometrija

Grunts deformācijas un stiprības noteikšana

Smilts, mālainas gruntis

4.

Slogošana (urbumos un skatrakumos)

Grunts deformācijas īpašību noteikšana

Smilts, mālainas gruntis, šķembas, vāji cementēti smilšakmeņi

5.

Spārniņgrieze bīdes pretestības noteikšanai

Grunts stiprības īpašību noteikšana

Dūņas, kūdra, plūstošas un plastiskas mālainas gruntis

6.

Grunts pārbaude ar etalonpāli vai izmēģinājuma pāli

Grunts pretestības noteikšana pāļu iegremdēšanai, to nestspējas noteikšana

Smilts, mālainas un organogēnas gruntis

7.

Poru ūdens spiediena mērīšana

Grunts deformācijas un konsolidācijas īpašību noteikšana

Vājas mālainas un organogēnas gruntis

8.

Izmēģinājumi ar momentomēru, iskimetru, dilatometru un citiem instrumentiem

Grunts papildu īpašību noteikšana

Smilts, mālainas un organogēnas gruntis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
4.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Grunts fizikālo un mehānisko īpašību noteikšana pēc statiskās un dinamiskās zondēšanas rezultātiem

(Pielikums grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

1. Grunts fizikālo un mehānisko īpašību noteikšanai izmanto šādus zondēšanas rezultātus:

1.1. statiskajā zondēšanā:

1.1.1. grunts īpatnējo pretestību zem konusa - q;

1.1.2. grunts īpatnējo pretestību sānu berzei - f;

1.2. dinamiskajā zondēšanā - grunts īpatnējo pretestību zondes dina­miskai iedzīšanai - pd.

2. Šī pielikuma tabulās norādītos raksturlielumus var izmantot būvju pamatņu un pamatu aprēķiniem.

3. Gruntis klasificē atbilstoši spēkā esošajiem standartiem.

4. Statisko zondēšanu veic ar metodēm un iekārtām, kas atbilst standar­tiem, kuru sarakstu valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" ir publicējusi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" kā piemērojamus inženierizpētes veikšanai. Ja lieto citas metodes un iekārtas, norāda to parametrus un iegūtos rezultātus noteiktā kārtībā korelē ar standartmetožu un standartiekārtu parametriem.

5. Lietojot dinamisko zondēšanu, norāda konkrētās iekārtas parametrus un dinamisko zondēšanu reglamentējošos standartus.

6. Šī pielikuma tabulās norādītie raksturlielumi piemērojami, ja organisko vielu saturs gruntī nepārsniedz 5 % no sausas grunts masas vai ja rupjo frakciju (ō >10 mm) saturs ir mazāks par 30 %.

1. Statiskā zondēšana

1.1. Smilts grunšu saguluma blīvuma pakāpe

1.tabula

Nr.
p.k.

Grunts nosaukums

Grunts blīvums atkarībā no q (MPa)

blīva

vidēji blīva

irdena

1.

Rupja un vidēji rupja smilts (neatkarīgi no tās mitruma)

>12

12-3

< 3

2.

Smalka smilts (neatkarīgi no tās mitruma)

>10

10-3

< 3

3.

Putekļaina smilts:

3.1.

vāji mitra un mitra

>10

10-3

< 3

3.2.

piesātināta ar ūdeni

> 8

8-2

< 2

1.2. Smilts grunšu blīvums

2.tabula

Dabīgais mitrums W (vienības daļas)

Blīvums (g/cm3) atkarībā no q (MPa)

1

2

3

5

10

15

20

30

40

50

0,15

1,72

1,78

1,82

1,86

1,93

1,97

1,99

2,04

2,07

2,10

0,20

1,80

1,86

1,89

1,94

2,01

2,05

2,08

-

-

-

0,25

1,88

1,94

1,96

-

-

-

-

-

-

-

0,30

1,95

-

-

-

-

-

-

-

-

-

1.3. Smilts grunšu relatīvais blīvums

Smilts grunšu relatīvā blīvuma (ID) noteikšanai pēc statiskās zondēšanas rezultātiem var lietot šādu empīrisku formulu:

ID =

, kur (1)

qc - grunts īpatnējā pretestība zem konusa (MPa);

h - dziļums no zemes virsmas (m).

1.4. Smilts grunšu bīdes pretestība

3.tabula

Nr.
p.k.

Grunts nosaukums

Smilšaino grunšu bīdes pretestība (kPa) atkarībā no q (MPa)

2

4

6

8

10

12

15

18

20

1.

Rupja smilts (vāji mitra un mitra)

63

69

73

78

80

84

89

90

93

2.

Vidēji rupja un smalka smilts:

2.1.

vāji mitra un mitra

53

58

61

65

67

70

74

75

78

2.2.

piesātināta ar ūdeni

51

55

58

61

64

66

71

72

74

3.

Putekļaina smilts:

3.1.

vāji mitra un mitra

49

53

57

60

62

65

67

70

3.2.

piesātināta ar ūdeni

46

50

55

57

60

61

63

65

-

1.5. Smilts grunšu stiprības raksturlielumi

4.tabula

Nr.
p.k.

Grunts raksturojums

Raksturlieluma
apzīmējums

Īpatnējā saiste c (kPa) un iekšējās berzes leņķis (grādos) atkarībā no q (MPa)

1,5

3

5

8

15

1.

Smilts, rupja

c

-

-

-

1

1

-

35

38

39

40

2.

Smilts, vidēji rupja

c

-

-

1

2

2

-

32

35

37

38

3.

Smilts, smalka

c

-

1

2

3

4

28

30

32

34

36

4.

Smilts, putekļaina

c

2

3

4

5

6

26

28

30

32

34

Piezīme. Grantainai smiltij stiprības noteikšana ar statisko zondēšanu nav ieteicama.

1.6. Smilts grunšu deformācijas modulis

5.tabula

Nr.
p.k.

Grunts raksturojums

Deformācijas modulis E (MPa) atkarībā no q (MPa)

2

4

6

8

10

12

14

16

1.

1.1.

1.2.

Vidēji rupja smilts:

vāji mitra un mitra

piesātināta ar ūdeni

11

9

20

16

26

21

31

25

37

30

41

33

46

37

.

50

40

2.

2.1.

2.2.

Smalka smilts:

vāji mitra un mitra

piesātināta ar ūdeni

10

8

17

14

22

18

29

23

35

28

40

32

45

36

.

> 45

> 36

3.

3.1.

3.2.

Putekļaina smilts:

vāji mitra un mitra

piesātināta ar ūdeni

7

6

14

12

20

17

26

22

31

26

36

30

41

34

.

> 41

> 34

1.7. Glacigēno mālaino grunšu bīdes pretestība

6.tabula

Grunts nosaukums

Smilšaino grunšu bīdes pretestība (kPa) atkarībā no q (MPa)

1

2

4

6

8

Mālsmilts un smilšmāla

49

55

65

71

75

1.8. Limnoglaciālā māla un smilšmāla stiprības raksturlielumi

7.tabula

Raksturlielums

Īpatnējā saiste c (kPa) un iekšējās berzes leņķis (grādos) atkarībā no q (MPa)

1

2

3

4

5

6

Īpatnējā saiste c (kPa)

24

36

47

58

70

82

Iekšējās berzes leņķis (grādos)

17

19

22

24

26

28

1.9. Limnoglaciālo un glacigēno mālaino grunšu deformācijas modulis

8.tabula

Grunts nosaukums

Deformācijas modulis E (MPa) atkarībā no q (MPa)

1

2

4

6

7

Limnoglaciāla māla un smilšmāla grunts

6

12

24

28

< 30

Glacigēna (morēnas) smilšmāla un mālsmilts grunts

8

14

6

< 30

-

2. Dinamiskā zondēšana

2.1. Smilts grunšu saguluma blīvuma pakāpe

9.tabula

Nr.
p.k.

Grunts nosaukums

Grunts blīvuma pakāpe atkarībā no pd (MPa)

blīva

vidēji blīva

irdena

1.

Rupja un vidēji rupja smilts (neatkarīgi no mitruma)

>12

12-3

< 3

2.

2.1.

2.2.

Smalka smilts:

vāji mitra un mitra

piesātināta ar ūdeni

>11

> 8

11-3

8-2

.

< 3

< 2

3.

Putekļaina, vāji mitra un mitra smilts

> 8

8-2

< 2

2.2. Smilts grunšu blīvums

Smilts grunšu blīvuma noteikšanai pēc dinamiskās zondēšanas rezul­tātiem (izmantojot monolīto paraugu grunts daļiņu blīvuma un dabīgā mitruma laboratorijas analīžu datus) var lietot šādu formulu:

= , kur (2)

- grunts blīvums (g/cm3);

g - grunts daļiņu blīvums (g/cm3);

W -W - grunts dabīgais mitrums (veselā daļā);

pd - grunts īpatnējā pretestība zondes dinamiskai iedzīšanai (MPa);

po - 1 MPa.

2.3. Smilts grunšu stiprības raksturlielumi

10.tabula

Nr.
p.k.

Grunts raksturojums

Zondēšanas dziļums (m)

Rakstur-
lieluma apzīmējums

Īpatnējā saiste c (kPa) un iekšējais berzes leņķis (grādos) atkarībā no pd (MPa)

2

3

5

10

15

17,5

1.

Smilts, rupja

6

c

-

-

-

-

-

3,8

0,7

39

1,1

40

1,2

41

2.

Smilts, vidēji

rupja

6

c

-

-

-

-

1,1

35

1,7

37

2,1

38

2,2

39

3.

Smilts,

smalka

6

c

-

28

1

30

2,1

32

3,5

34

4,1

36

4,5

37

4.

Smilts, putekļaina

(nepiesātināta ar ūdeni)

6

c

2

26

3

28

4,1

30

5,5

32

6,1

34

6,5

35

Piezīme. Putekļainām ar ūdeni piesātinātām smiltīm ar tiksotropām īpašī­bām dinamisko zondēšanu stiprības un deformācijas īpašību noteikšanai nelieto.

2.4. Smilts grunšu deformācijas modulis

11.tabula

Grunts īpatnējā pretestība zondes dinamiskai iedzīšanai pd (MPa)

Deformācijas modulis E (MPa)

fluvioglaciālā un aluviālā (neatkarīgi no granulometriskā sastāva) smilts

citi smilts ģenētiskie veidi (piemēram, limnoglaciālā, eolā)

putekļaina

smalka

vidēji rupja un rupja

2,0

13

8

13

18

3,5

18

13

18

24

7,0

30

22

29

37

11,0

43

28

35

47

14,0

53

32

40

53

17,5

64

35

45

58

Piezīmes.

1. vioglaciālām smilts gruntīm deformācijas moduļa precizēšanai var izmantot formulu E = 2,99 pd + 9,96; aluviālām smilts gruntīm - E = 3,71 pd + 3,56.

2. Glacigēnām māla gruntīm (māla un smilšmāla), kurās oļu šķembu nav vairāk par 30 %, deformācijas moduli var noteikt, izmantojot formulu E = 3,13 pd + 6,84.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
5.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Ģeofizikālās izpētes uzdevumi un metodes

(Pielikums grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

Nr.
p.k.

Pētījumu uzdevumi

Galvenās pētījumu metodes

1

2

3

1.

Grunts masīva ģeoloģiskās uzbūves izpēte:

1.1.

disperso un klinšaino iežu sadalīšana pēc to litoloģiskā sastāva un fizikālā stāvokļa īpatnībām

Mikroseismiskā izpēte, radioizotopu karotāža

1.2.

tektonisko zonu, pamatiežu sadēdēšanas un plaisainības noskaidrošana

Elektroprofilēšana, vertikālā elektrozondē-šana, vertikālā seismiskā profilēšana

1.3.

karsta dobumu noskaidrošana

Elektroprofilēšana, vertikālā elektrozondēšana, vertikālā seismiskā profilēšana

1.4.

pamatiežu pirmskvartāra virsmas (piemēram, reljefa, ieleju) noskaidrošana

Elektroprofilēšana, vertikālā elektrozondē-šana, vertikālā seismiskā profilēšana

2.

Hidroģeoloģisko apstākļu izpēte:

2.1.

pazemes ūdenslīmeņu noteikšana

Vertikālā elektrozondēšana un seismiskā zondēšana

2.2.

pazemes ūdeņu plūsmas virziena, ātruma un izplūdes vietu noskaidrošana

Caurplūduma mērīšana, rezistivimetrija, uzlādēta ķermeņa un dabīgā lauka metodes

2.3.

ūdens hidroķīmiskā sastāva un piesārņotības noteikšana

Termokarotāža, radiolokācijas zondēšana, vertikālā elektrozondēšana, rezistivimetrija

3.

Grunts sastāva, īpašību un fizikālā stāvokļa īpatnības:

3.1.

plaisainums, porainība un deformācijas (deformācijas modulis, pretestība vienasīgai saspiešanai) klinšainām gruntīm

Dažādi karotāžas veidi (piemēram, penetrā-cijas, akustiskā), vertikālā seismiskā profilē-šana, seismoakustiskā caurstarošana

3.2.

mitrums, porainība, blīvuma un mehāniskās īpašības (stiprība un saspiedžamība) dispersām gruntīm

3.3.

grunts korodējošā iedarbība uz metāliem un klaidstrāvu klātbūtne

Vertikālā elektrozondēšana un profilēšana, klaidstrāvu reģistrācija, polarizējošās strāvas

3.4.

grunts īpatnējā elektriskā pretestība

blīvuma mērīšana ar laboratorijas metodēm, grunts elektriskās svārstības mērīšana

4.

Ģeoloģisko procesu un to dinamikas izpēte:

4.1.

grunts blīvuma izmaiņas

Vertikālā seismiskā profilēšana, dažādi karotāžas veidi, rezistivimetrija urbumos, gravimetrija

4.2.

karsta procesu izplatība un noslīdeņi

Vertikālā elektrozondēšana, seismiskā zondēšana un profilēšana, dažādi karotāžas veidi, gravimetrija, radiolokācija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
6.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Ģeotehnisko izstrādņu izvietojums, dziļums un attālums starp izstrādnēm

(Pielikums grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

1.tabula

Ēkas un būves

Nr.
p.k.

Ēku un būvju raksturojums

Ģeotehniskās sarežģītības kategorija

Dziļums
(m)

Attālums starp izstrādnēm
(m)

1.

Līdz 16 stāvu augstas dzīvojamās ēkas un ražošanas korpusi ar slodzi uz pamatiem no 500 līdz 3000 kN/m (vai no 3000 līdz 20000 kN uz 1 kolonnu), kā arī tilti un ceļu pārvadi

III

II

I

25

20

15

25

40

50

2.

Sešu līdz deviņu stāvu ēkas ar slodzi uz pamatiem no 200 līdz 500 kN/m (vai no 1000 līdz 3000 kN uz 1 kolonnu)

III

II

I

15

12

10

30

50

70

3.

Piecstāvu un zemākas ēkas ar slodzi uz pamatiem līdz 200 kN/m (vai līdz 1000 kN uz 1 kolonnu)

III

II

I

10

8

6

50

75

100

4.

Pazemes būves (piemēram, tuneļi, garāžas, noliktavas)

III

II

I

Pēc speciālas programmas (atkarībā no būves iedziļinājuma)

20

30

40

2.tabula

Citas inženierbūves

Nr.
p.k.

Inženierbūves veids

Izstrādnes

izvietojums

dziļums

attālums starp izstrādnēm (m)

1

2

3

4

5

1.

Apakšzemes inženiertīkli:

1.1.

ūdensvadi

Pa vēruma līnijām

1 m zem paredzētā komunikāciju

250-350

1.2.

kanalizācija

Pa vēruma līnijām

ielikšanas dziļuma. Upju pārejās

250-350

1.3.

siltumtīkli, gāzesvadi

Pa vēruma līnijām

(krastos un gultnē) 2-5 m zem paredzētā iedziļinājuma

100-300

1.4.

sakaru un elektrokabeļu līnijas

Pa vēruma līnijām

1,5 m

250-300

2.

Virszemes inženierkomunikāciju estakādes

Pa vēruma līnijām

3-7 m

50-150

3.

Elektropārvades līnijas:

3.1.

līdz 35 kV

Trases koridorā

2 m zem projektējamo pāļu galiem vai 3-5 m zem projektējamiem pamatiem

3.2.

vairāk par 35 kV

Balstu vietās

4 m zem projektējamo pāļu galiem vai 5-7 m zem citiem pamatiem

4.

Ūdens ņemšanas, caurteces un izplūdes ierīces

projektējamo cauruļvadu galos un pa vēruma līnijām

6-8 m

5.

Nelielas inženierbūves (piemēram, tilti, estakādes, upju un gravu pārejas)

Balstu vietās

Atbilstoši slodzei (sk. 1.tabulu)

6.

Rezervuāri:

6.1.

ar tilpumu līdz 5000 m3

Rezervuāra laukumā

1-3 izstrādnes, ne seklākas par 0,75 rezervuāra diametra

6.2.

ar tilpumu vairāk par 5000 m3

Rezervuāra laukumā

3-4 izstrādnes, ne seklākas par 0,75 rezervuāra diametra

7.

Autoceļi un dzelzceļi

Pa ass līniju;

vāju grunšu izplatības vietās - pa šķērsgriezumiem un profiliem

2-5 m

100-300

10-50

8.

Līdz 12 m augsti uzbērumi

Pa ass līniju;

vāju grunšu izplatības vietās - pa šķērsgriezumiem

2-5 m

10-15 m

100-300

25

9.

Ierakumi

Pa ass līniju;

vāju grunšu izplatības vietās - pa šķērsgriezumiem

1-3 m zem projektējamā ierakuma pamatnes

50-100

25-50

10.

Attīrīšanas iekārtas

Būvju kontūrās

6-10 m

30-75

11.

Filtrācijas lauki

Vienmērīgi pa laukumu (tīklu)

2-3 m zem sezonas sasaluma robežas

75-100

12.

Aizsargdambji

Pa ass līniju;

vāju grunšu izplatības vietās - pa šķērsgriezumiem

Ne mazāk kā 1,5 aizsargdambja augstuma

100-300

13.

Sadzīves un rūpniecisko atkritumu poligoni

Pa tīklu

3-5 m zem gruntsūdeņu līmeņa; atsevišķo urbumu dziļumam jānodrošina ūdensnecaurlaidīgo slāņu ieguluma dziļuma un biezuma noteikšana

līdz 50

50-100

Piezīmes.

1. Augstceltnēm (vairāk par 16 stāviem) un torņveida būvēm (piemēram, radio un televīzijas torņiem, skursteņiem) ģeotehnisko izstrādņu izvietojumu, skaitu un dziļumu nosaka individuāli atkarībā no būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpes un būves tehniskajām īpatnībām (piemēram, jutīgums pret nevienmērīgu grunts pamatnes nosēšanos).

2. Ģeotehnisko izstrādņu dziļumam un izvietojumam vāju grunšu vai būvniecībai nelabvēlīgu ģeoloģisko procesu apstākļos jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu vājo grunšu pilna biezuma un izplatības noteikšanu un zemāk iegulošās grunts 3–5 m bieza slāņa izpēti būves pamatnē.

3. Klinšainās gruntīs ģeotehniskajām izstrādnēm jānodrošina sadēdējušā un dziļākā slāņa izpēte katrai būvei nepieciešamajā dziļumā.

4. Autoceļu, dzelzceļu, maģistrālo cauruļvadu un elektropārvades līniju detālas ģeotehniskās izpētes kārtību konkretizē speciālie normatīvi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
7.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Būvju ģeotehniskā klasifikācija

(Pielikums MK 29.04.2003. noteikumu Nr.220 redakcijā)

Nr. p.k.

Ģeotehniskā kategorija

Pamatprasības kategorijas noteikšanai

Būvju veidu un dabas apstākļu piemēri

1

2

3

4

1.

I

Relatīvi vienkāršas vai nelielas un ekspluatācijā vienkāršas būves, kas atrodas vienkāršos dabas apstākļos (I sarežģītības pakāpe) un kuras var projektēt, izmantojot attiecīgajā apvidū aprobētu praksi

1. Vieglas būves ar slodzi uz pamatiem līdz 300 kN/m vai 1500 kN un pāļu pamatiem ar slodzi līdz 250 kN uz pāli

2. Vienstāva līdz piecstāvu dzīvojamās mājas vai ražošanas ēkas un lauksaimniecības būves vienkāršos dabas apstākļos

3. Atbalsta sieniņas būvbedrēm dziļumā līdz 2 m un horizontālu grunts slāņu izvietojumu

4. Apakšzemes tīkli, drenāža un citas nelielas apakšzemes būves

5. Būves pamatni veido dabiskās gruntis ar pietiekamu nestspēju

6. Nesošo grunts slāņu parametru noteikšanai var izmantot empīriskus paņēmienus

7. Zemes darbi notiek virs pazemes ūdeņu līmeņa

8. Nelabvēlīgu ģeoloģisko procesu nav

2.

II

Būves vai atsevišķas to daļas, kas atrodas vidēji sarežģītos dabas apstākļos (II sarežģītības pakāpe) un kuru projektēšanai nepieciešama kvalitatīva dabas apstākļu izvērtēšana un pieredzējis inženiertehniskais personāls

1. Būves, kurām nepieciešami speciālas konstrukcijas pamati (piemēram, pāļi, plātnes) vai speciāla pamatu izbūves tehnoloģija (piemēram, grunts blīvēšana, hidroblīvēšana līdz 5 m biezumam)

2. Būvbedres, kas ir dziļākas par 2 m vai ir nepieciešama gruntsūdens pazemināšana būvbedrē

3. Būves karbonātu karsta izplatības rajonos

4. Būves uz nogāzēm vai piekrastē

5. Kontrforsi

6. Pieļaujami nelabvēlīgi ģeoloģiskie procesi, kuru novēršana neprasa speciālus pasākumus

3.

III

Daudzstāvu (vairāk par 9 stāviem) neparastas konstrukcijas pazemes būves vai seismiskai iedarbībai pakļautas būves, vai būves, kas atrodas sarežģītos dabas apstākļos

(III sarežģītības pakāpe, ja neiekļaujas I un II ģeotehniskajā kategorijā), kuru projektēšanai nepieciešama kvalitatīva dabas apstākļu izvērtēšana un pieredzējis inženiertehniskais personāls

1. Hidrotehniskās būves, kas pakļautas ūdens spiedienam h > 5 m

2. Pazemes būves, uz kurām būtiski iedarbojas grunts un pazemes ūdeņu spiediens

3. Pamati, kas pakļauti dinamiskām slodzēm

4. Būves, kas atrodas gruntsūdens līmeņu krasu svārstību zonā

5. Būves uz mākslīgām gruntīm

6. Būves rajonos ar biezu vājo grunšu slāni (piemēram, Daugavas, Gaujas un Ventas deltā)

7. Būves sulfāta karsta izplatības rajonos

8. Nogāžu nostiprināšana būvju pamatu iedarbības zonā

9. Nelabvēlīgi ģeoloģiskie procesi, kas būtiski ietekmē būvdarbu izpildi un būves ekspluatāciju

Piezīme. Būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpi nosaka saskaņā ar šī būvnormatīva 8.pielikumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
8.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Būvlaukuma dabas apstākļu sarežģītības pakāpes

(Pielikums grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

Nr.
p.k.

Faktors

Sarežģītības pakāpe

I (vienkārši dabas apstākļi)

II (vidēji sarežģīti dabas apstākļi)

III (sarežģīti dabas apstākļi)

1.

Ģeomorfoloģija

Laukums viena ģeomorfoloģiska elementa robežās

Laukums atrodas vairākos ģeomorfoloģiskajos elementos

Laukums atrodas vairā­kos ģeomorfoloģiskajos elementos, zemes virsma ir stipri nelīdzena; būvlaukums atrodas akvatorijā

2.

Ģeoloģiskā uzbūve

Ne vairāk kā divi litoloģiski atšķirīgi slāņi, kuru iegulums ir horizontāls vai ar nelielu slīpumu. Slāņu biezums ir nemainīgs. Grunts īpašību raksturlielumi viendabīgi vai ar nelielām atšķirībām

Ne vairāk kā četri litoloģiski atšķirīgi slāņi, kuru iegulums ir slīps vai nemainīgs

Vairāk nekā četri litoloģiski atšķirīgi slāņi ar ļoti mainīgu biezumu. Grunts īpašību raksturlielumi neviendabīgi un ļoti atšķirīgi

3.

Hidroģeoloģiskie apstākļi

Pazemes ūdeņi nav sasniegti vai ir viens horizonts

Divi vai vairāki pazemes ūdeņu horizonti

Vairāki pazemes ūdeņu horizonti. Sarežģīta ūdeni saturošo un ūdens­necaurlaidīgo slāņu mija. Nelabvēlīgs ūdens ķīmiskais sastāvs, pazemes spiedes ūdeņi, kas ietekmē būvniecību

4.

Būvniecībai nelabvēlīgi ģeoloģiskie procesi

-

Neliela izplatība un maza aktivitāte

Plaši izplatīti un aktīvi, tiem ir izšķiroša nozīme projektēšanā un būvniecībā

5.

Specifiskas gruntis būvobjekta laukumā

-

Nav izšķirošas nozīmes projekta lēmuma pieņemšanā

Izšķiroša nozīme projek­ta lēmuma pieņemšanā, sarežģījumi būvniecībā un ekspluatācijā

Piezīmes.

1. Par specifiskām gruntīm uzskatāmi agrīnās litifikācijas stadijas holocēna nogulumi - kūdra, dūņas, sapropelis, ezerkaļķi - un to savstarpējās kombinācijas, kā arī nogulumi (veidojumi) ar dažādu atkritumu piemaisījumu (uzbērtās gruntis).

2. Dabas apstākļu sarežģītības pakāpi ģeotehniskajai izpētei un būvniecībai nosaka programmas sastādīšanas laikā, ņemot vērā visus faktorus. Ja kāds no augstākas sarežģītības pakāpes faktoriem ir izšķirošais lēmuma pieņemšanā, tad sarežģītības pakāpi nosaka pēc šī faktora. Minētajā gadījumā jāpalielina darbu apjoms vai papildus jāparedz tie darbu veidi, kas nepieciešami, lai noskaidrotu attiecīgā faktora ietekmi uz projektējamo būvobjektu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
9.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Ūdens agresivitātes raksturlielumi

Ingredienti

Analīzes veids

ūdens agresīvās
iedarbības uz betonu noteikšanai

specializēta

ūdens korodējošās iedarbības uz kabeļu apvalkiem noteikšanai

svins

alumīnijs

pH

+

+

+

Hidrokarbonāti

+

-

-

Karbonāti

+

-

-

Sulfāti

+

-

-

Hlorīdi

+

+

+

Kalcijs

+

-

-

Magnijs

+

-

-

Nātrijs + kālijs

+

-

-

Cietība:

- kopējā

+

+

-

- karbonātu

+

-

-

- pastāvīgā

+

-

-

Brīvā ogļskābe

+

-

-

Slāpekļa savienojumi:

- nitrīti

+

-

-

- nitrāti

+

+

-

- amonijs

+

-

-

Dzelzs savienojumi:

- kopējie

+

+

+

Piezīme. Ja nepieciešams, nosakāmos ingredientus papildina ar citiem pasaulē pieņemtiem ūdens agresivitātes rādītājiem (piemēram, ūdens temperatūra, elektro­vadītspēja, skābekļa saturs, sulfīda joni), kā arī ar rādītājiem, kas nosaka ūdens agresivitāti pret melno metālu un citu materiālu konstrukcijām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
10.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Galvenie hidroģeoloģiskie raksturlielumi un to noteikšanas metodes

Nr.
p.k.

Hidroģeoloģiskie raksturlielumi

Raksturlielumu noteikšanas metodes

1.

Pazemes ūdenslīmeņu dziļums un svārstības

Pazemes ūdenslīmeņu mērījumi ģeoloģiskās izstrādnēs. Stacionāri ūdenslīmeņu novērojumi

2.

Ūdenscaurlaidīgo un ūdensnecaurlaidīgo slāņu biezums

Urbumu ierīkošana

3.

Ūdens spiediens virs spiedien­ūdeņus saturoša horizonta virsmas

Ūdenslīmeņu fiksācija urbšanas vai stacionāru ūdenslīmeņu novērošanas laikā

4.

Filtrācijas koeficients

Hidroģeoloģiskie izmēģinājumi ar laboratorijas un lauka metodēm (piemēram, atsūknēšana, ieliešana)

5.

Ūdens atdeves koeficients

Urbumu grupas atsūknēšana un stacionāri pazemes ūdenslīmeņu novērojumi

6.

Piesātinājuma deficīts

Ūdens infiltrācija gruntīs, skatrakumos un urbumos

7.

Aktīvā porainība

Urbumu grupas atsūknēšana vai ūdens ieliešana urbumos, indikācijas metodes

8.

Faktiskais ūdens plūsmas virzīšanās ātrums

Indikācijas metodes

9.

Pjezovadāmības vai iežu pretes­tības koeficients gruntsūdens līmeņa vertikālajām svārstībām

Urbumu grupas atsūknēšana, stacionārie pazemes ūdenslīmeņu novērojumi

10.

Ūdens īpatnējā uzsūce

Ūdens infiltrācija gruntīs (skatrakumos vai urbumos)

11.

Iežu hidrauliskā pretestība

Pazemes un virszemes ūdenslīmeņu svārstību stacionāri novērojumi, urbumu grupas atsūknēšana

12.

Pārteces koeficients

Urbumu kopas atsūknēšana no urbumiem

13.

Nokrišņu infiltrācija

Pazemes un virszemes ūdenslīmeņu stacionāri novērojumi. Aerācijas zonas grunts mitruma izmaiņu novērojumi. Indikācijas metodes

14.

Pazemes ūdeņu hidroķīmiskais raksturojums

Hidroķīmiskā sastāva analīzes

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
11.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
Papildu prasības ģeotehniskajai izpētei būves rekonstrukcijas vai atjaunošanas vajadzībām

(Pielikums grozīts ar MK 29.04.2003. noteikumiem Nr.220)

1.tabula

1. Ieteicamie darbu veidi un apjomi

Nr.
p.k.

Darba mērķis

Ģeotehniskās izstrādnes

veids

skaits

dziļums

1.

Ēkas vai būves rekonstrukcija vai atjaunošana bez slodzes palielināšanas

Skatrakumi, urbumi

2-3

0,5-1,0 m zem pamatu pēdas

2.

Pagraba padziļināšana

Skatrakumi, urbumi

Viena pie katras padziļināmās telpas sienas

> 0,5 m zem projektējamā padziļinājuma

3.

Pārbūve ar slodzes palielināšanu uz pamatiem, sienu un pamatu deformāciju apsekošana:

3.1.

pamatu apsekošana

Skatrakumi, urbumi

2-3 uz katru pamatu konstrukcijas veidu

Zem pamatu pēdas dziļumā, kas nav mazāks par pēdas dubultplatumu

3.2.

pamatnes grunts detalizēta izpēte zem katra konstruk­cijas veida

Urbumi, zondēšana, spārniņgrieze

1-2

2-3 m zem slodzes aktīvās iedarbības zonas; vājo grunšu izplatības rajonos - pilna tās biezuma atsegšanai, ģeoloģisko procesu attīstības rajonos - 3-5 m zem tās

3.3.

grunts apstākļu precizēšana dabiskajā pamatnē, atkarībā no tās konfigurācijas

Urbumi, zondēšana, spārniņgrieze

4-8 katrai

2-3 m zem slodzes aktīvās iedarbības zonas (sekcijai, ēkai)

Piezīme. Būvju virsnormatīvo deformāciju gadījumos izpētē jānoskaidro deformāciju cēloņi un turpmāko deformāciju prognozes, kā arī jādod ieteikumi deformāciju novēršanai.

2.tabula

2. Pamatu būvmateriāla stiprības vizuālā noteikšana

Nr. p.k.

Materiāls

Stiprība, MPa (klase)

Stiprības noteikšanas paņēmiens

1.

Skaldīti (plēsti) kaļķakmeņi

Zemāka par 10

No uzsitiena ar lauzni vai āmuru viegli sabirst sīkos gabalos

2.

Ķieģeļi

Zemāka par 5

No uzsitiena ar 1 kg smagu āmuru sadrūp smalkās šķembās, uzsitiena skaņa dobja

3.

Betons

3.1.

Zemāka par 7 (B5)

No uzsitiena ar āmura šķautni paliek pēdas ar asām malām, cirtnis viegli iecērtas betonā, uzsitiena skaņa dobja

3.2.

7-10

(B5-B10)

No uzsitiena ar āmura šķautni paliek iespiedums, betons sadrūp un sabirst, cirtiens iecērtas betonā līdz 5 mm dziļumam, skaņa no piesitiena mazāk dobja

3.3.

10-20

(B10-B15)

No uzsitiena ar āmura šķautni paliek vājas pēdas, uzsitot ar cirtni, atdalās plānas plāksnītes

3.4.

Augstāka par 20

(B15)

No uzsitiena ar āmura šķautni vai ieskrāpējot paliek tikko manāmas pēdas (svītras), uzsitiena pēdas vājas, uzsitiens skanīgs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
12.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
12168.GIF (38743 BYTES)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
13.pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"
(apstiprināts ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168)
13168.GIF (59504 BYTES)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Balodis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 168Pieņemts: 02.05.2000.Stājas spēkā: 01.06.2000.Zaudē spēku: 01.07.2015. Statuss:
zaudējis spēku
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 164/165 (2075/2076), 06.05.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
5724
{"selected":{"value":"27.04.2012","content":"<font class='s-1'>27.04.2012.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"27.04.2012","iso_value":"2012\/04\/27","content":"<font class='s-1'>27.04.2012.-30.06.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.06.2004","iso_value":"2004\/06\/05","content":"<font class='s-1'>05.06.2004.-26.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2003","iso_value":"2003\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2003.-04.06.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2000","iso_value":"2000\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2000.-31.05.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
27.04.2012
87
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)